Sestdien, 7.aprīlī, Valkā atklās Vidzemes profesionālo mākslinieku izstādi ar nosaukumu „Tuvplāns”, kas veltīta Latvijas valsts simtgadei.
Tajā piedalīsies 91 mākslinieks no Alūksnes, Cēsīm, Gaujienas, Gulbenes, Limbažiem, Madonas, Mazsalacas, Rūjienas, Siguldas, Valmieras, Vaidavas un Valkas.
Siguldas novadu izstādē Valkā pārstāvēs 18 mākslinieki: Zinaīda Ceske, Elmārs Gaigalnieks, Dina Dubiņa, Sabīne Stāle, Patrīcija Brekte, Zanda Puče, Oskars Plāciņš, Dace Melbārde, Ieva Vanaga, Ārija Bērze, Dace Saulīte, Inese Birģele, Jānis Puriņš, Una Leitāne, Aigars Truhins, Kristīne Kligina, Agita Zālīte un Jānis Purcens.
Siguldas mākslinieku dalību projektā līdzfinansē Siguldas novada pašvaldība.
Izstādes ekspozīcija tiks izvietota četrās vietās: Valkas pilsētas kultūras namā, Valkas novadpētniecības muzejā, Valkas Jāņa Cimzes mūzikas skolā un Valkas Mākslas skolā.
Laikā no 9.aprīļa līdz 12.maijam izstāde apskatāma:
Informāciju sagatavoja:
Agita Zālīte
Siguldas novada mākslinieku dalības izstādē Valkā kuratore
6.aprīlī pirmo reizi tika pasniegti apliecinājumi par nemateriālā kultūras mantojuma vērtību iekļaušanu Latvijas Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Svinīgā ceremonijā Turaidas muzejrezervātā apliecinājumus saņēma četri vērtību pieteicēji – viņu vidū arī Siguldas novada pašvaldība par Siguldas spieķa darināšanas prasmi.
Siguldas spieķis ir pēdējo divu gadsimtu laikā izkopta tradīcija, kas aizsākās ar dzelzceļa maršruta Rīga–Pleskava un Rīga–Valka izveidi 19.gadsimta beigās. Pateicoties šo dzelzceļa posmu izveidei, Siguldā ātri vien sākās tūrisma uzplaukums – cilvēki devās uz Siguldu, lai izstaigātu Gaujas senlejas stāvās nogāzes, un, staigājot pa takām, nereti lieti noderēja spieķis, pie kā pieturēties. Drīz vien siguldieši sāka iebraucējiem pārdot krūkļu spieķus, kas ātri vien guva lielu popularitāti. Palielinoties konkurencei spieķu meistaru starpā, katrs sāka izgudrot aizvien smalkākus darinājumus. No vienkāršiem, nemizotiem sprunguļiem drīz vien izveidojās skaisti, mizoti spieķi un vēlāk jau spieķi ar skaistiem iededzinātiem rakstiem.
Spieķis joprojām ir viens no atpazīstamākajiem Siguldas simboliem. Šobrīd Siguldas novadā un apkārtnē ir zināmi 11 vietējie iedzīvotāji, kas prot gatavot spieķus. Seši no viņiem ir praktizējoši amatnieki – Siguldas spieķu meistari: Antra Plavgo, Eduards Poškus, Anita Pulle, Rolands Glāznieks, Uldis Glāznieks un Andris Celms. Spieķu gatavošanas prasmes ir vēl četriem bijušajiem spieķu meistariem Vīgantu dzimtā. Kopš 2016.gada Siguldas pils kompleksā ikvienam ir iespēja apmeklēt tradicionālo Siguldas spieķu darbnīcu, izdzīvojot seno spieķa izgatavošanas procesu, un pašiem radīt savu Siguldas spieķīti.
Nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu veido elementi, kas uzskatāmi par valsts aizsargājamu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību, un to iekļaušanai sarakstā ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība. Gatavot pieteikumu Siguldas spieķa darināšanas prasmes iekļaušanai šajā sarakstā ierosināja Siguldas novada Kultūras konsultatīvā padome. Novada svētku laikā tika organizēta akcija „Atbalsti Siguldas spieķa darināšanu”, kurā kopumā tika savākti 819 paraksti, tādējādi apliecinot kopienas piekrišanu un nepārprotamu atbalstu. Pieteikumu gatavoja kultūrvēstures pētniece Ieva Vītola.
Līdz ar Siguldas spieķa darināšanas prasmi šajā sarakstā iekļauta:
Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu veido Nacionālā kultūras mantojuma padome, un jebkurš elements, kas ir iekļauts šajā sarakstā, pretendē gan uz valsts finansiālu atbalstu, gan vietu UNESCO starptautiskajā kultūras mantojuma sarakstā.
Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu izveidot paredz 2016.gada nogalē pieņemtais Nemateriālā kultūras mantojuma likums. Savukārt 2017.gada 29.jūnijā ir apstiprināta „Siguldas spieķa darināšanas ilgtspējas nodrošināšanas plāns 2018.–2022.gadam”.
Ziņa sagatavota, izmantojot Latvijas Nacionālā kultūras centra informāciju
Arī šogad visā Latvijā norisināsies akcija „Satiec savu meistaru!”, ļaujot ikvienam interesentam iepazīt prasmes, kas pārmantotas no paaudzes paaudzē.
5.aprīlī no plkst.10.00 līdz 17.00, 6.aprīlī no plkst.9.00 līdz 18.00 un 7.aprīlī no plkst.10.00 līdz 14.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notiks tautas lietišķās mākslas studijas „Vīgrieze” atvērtā meistardarbnīca, kurā varēs vērot aušanu, kā arī noaust savu Latvijas karodziņu.
6.aprīlī no plkst.10.00 līdz 15.00 Turaidas muzejrezervātā sadarbībā ar kalēju Andri Ščeglovu interesenti aicināti iepazīt seno kalēja arodu un senus kalēja instrumentus. Lūgums pieteikties līdz 3.aprīlim, zvanot uz tālruņa numuru 26572142.
7.aprīlī no plkst.11.00 līdz 15.00 pašvaldības Pakalpojumu centra ēkā Raiņa ielā 3 savas prasmes rādīs Siguldas novada Kultūras centra tautas lietišķās mākslas studijas „Sigulda” un Alīdas Lindes studijas meistares. Būs iespēja apgūt rakstainu cimdu adīšanu (līdzi jāņem vilnas dzija dažādās krāsās un piecas adāmadatas), grāmatzīmju aušanu, spilvenu aušanu pērlīšu tehnikā un knipelēšanu.
8.aprīlī no plkst.15.00 līdz 16.00 Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” etnogrāfe, Siguldas folkloras kopas „Senleja” dalībniece Indra Čekstere stāstīs par vainagu vīšanas tradīcijām dažādos novados. Piedalīsies folkloras kopa „Senleja”, dziedot dziesmas par ziediem un mācot rotaļas. Neiztrūks arī danči. No plkst.15.00 līdz 17.00 ģimenes ar bērniem varēs izgatavot bērzu zaru putnus, kas noderēs gan kā rotaļlietas, gan kā pavasarīgi dekori telpām vai dārziem. Darbnīcu vadīs Margita Poriete no Rīgas Latviešu biedrības „Sprīdīša skolas”.
Dalība pasākumos – bez maksas.
Šogad 4.aprīlī izcilajam arhitektūras pieminekļu restaurācijas darbu teorētiķim un praktiķim, arhitektam Gunāram Jansonam aprit 90.dzimšanas diena. Novērtējot Gunāra Jansona veikumu, Turaidas muzejrezervāts 4.aprīlī plkst. 15.00 aicina uz diskusiju „Personības loma kultūras mantojuma saglabāšanā Eiropas kultūras mantojuma gada kontekstā. Arhitektam Gunāram Jansonam – 90”.
Eiropas mantojuma gada kontekstā Turaidas muzejrezervāts aktualizē to cilvēku ieguldījumu, kuri ir veidojuši kultūras pieminekļu aizsardzības sistēmu, saglabājot Latvijas kultūras mantojumu kā nācijas identitātes veidotāju, un vēsta par konkrētu personu ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā, kopīgi meklējot atbildi uz jautājumu – kāds būs Latvijas kultūras mantojums pēc 100 gadiem un ko mēs varam darīt šodien?
PROGRAMMA
15.00–15.30 Izstādes „Arhitekts Gunārs Jansons (1928– 2013) un Turaidas pils atjaunošana” atklāšana, Turaidas muzejrezervāta galvenās speciālistes Ievas Oses stāstījums.
15.30–15.45 Turaidas muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes ievadvārdi. Gunāra Jansona grāmatas „Savas dzīves piemiņai” atvēršana Turaidā kopā ar vēsturnieku un arheologu Andri Cauni.
15.45–16.30 Atmiņu stāsti par Gunāra Jansona personību, veikumu un sadarbību:
16.30–17.00 Diskusija „Personības loma kultūras mantojuma saglabāšanā Eiropas kultūras mantojuma gada kontekstā”.
Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, arhitekts Gunārs Jansons (1928–2013) izcils profesionālis, Latvijas viduslaiku mūra arhitektūras pieminekļu un seno koka dzīvojamo ēku būvvēstures pētnieks. Viņš izstrādājis restaurācijas projektus ne tikai Turaidas viduslaiku pilij, bet arī Ikšķiles pirmajai baznīcai, Ainažu jūrskolai, vairākām viduslaiku Rīgas un Kuldīgas 18.–19.gadsimta dzīvojamām ēkām un citām Latvijas senceltnēm. Gunārs Jansons ir autors grāmatām par Kurzemes pilsētu 17.–19.gadsimta koka ēkām, (1982), Ikšķiles viduslaiku pili un baznīcu (2004), Turaidas pils 13.–17.gadsimta arhitektūru (2007), kā arī daudziem desmitiem periodikā un rakstu krājumos publicētu pētījumu. Gunārs Jansons laikā no 20.gadsimta 70. līdz 90.gadiem sarakstīja savas bērnības un jaunības dienu atmiņas „Savas dzīves piemiņai”, kuras, apkopojot grāmatā, 2017.gadā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu izdeva Latvijas vēstures institūta apgāds sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece komunikācijas darbā
Siguldas novada bibliotēka aicina pievērst iedzīvotāju uzmanību bibliotēku darba laika izmaiņām pirmssvētku un svētku dienās. Visās novada bibliotēkās pirmssvētku dienā, ceturtdienā, 29.martā, darba laiks saīsināts par vienu stundu. No 30.marta līdz 2.aprīlim visas Siguldas novada bibliotēkas būs slēgtas.
Aicinām savlaicīgi sagādāt lasāmvielu svētku dienām!
Vēlam Siguldas novada iedzīvotājiem priecīgas Lieldienas!
Siguldas novada bibliotēkas darba laiks svētkos:
|
Datums |
Darba laiks |
|
29.martā |
11.00–17.00 |
|
30.martā |
slēgts |
|
31.martā |
slēgts |
|
2.aprīlī |
slēgts |
Šūpoļu festivāla laikā, svētdien, 1.aprīlī no plkst.9.00 līdz 16.00 Siguldas Svētku laukumā, kur tiks izvietotas arī vairākas festivāla šūpoles, notiks Lieldienu gadatirgus, kurā varēs iegādāties amatnieku darinājumus un mājražotāju gardumus.
No plkst.11.00 gadatirgus apmeklētāji kopā ar folkloras kopu „Senleja” un Danču klubu varēs izdziedāt un izdejot skanīgākās pavasara dziesmas, iet Lieldienu rotaļās un baudīt īstu svētku pantāgu.
Pasākuma laikā festivāla „Latvijas Goda aplis” organizatori aicinās iepazīt Siguldas novada uzņēmējus – preču zīmes „Ražots Siguldā” īpašniekus, piedalīties Latvijas kartes likšanas čempionātā „Cik labi Tu pazīsti Latviju?”, kā arī pārbaudīt zināšanas aizraujošā viktorīnā, savukārt īpašā informācijas stendā ikvienam būs iespēja uzaicināt savu ģimeni un draugus kopā svinēt Latvijas simtgadi, nosūtot īpašu pastkarti.
Iešūpo Lieldienas Siguldā!
Lai popularizētu kultūrvēsturiskā mantojuma izpēti, lauku ainavas saglabāšanas un kopšanas iespējas, aktualizētu dabas objektu vērtības un amatu prasmju apguvi piemērotā vidē – lauku sētā, 14. aprīlī plkst.10.00 Siguldas novada Mores pagasta „Kalna Vaizuļos” tiks realizēts projekts „Pavasara tradīciju radošās darbnīcas”, ko veido Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisija.
Pasākuma laikā būs izzinošas, praktiskas, atraktīvas, senas un jaunas pavasara talkai raksturīgas aktivitātes.
Apmeklētāji varēs izbaudīt notikumiem bagātu dienu lauku sētā:
Talkā tiks sagatavota vide projektam „Vasaras tradīciju radošās darbnīcas”, kas notiks Pēterdienā, 29.jūnijā.
Apmeklētāju skaits ierobežots, pieteikties iepriekš, zvanot vai sūtot īsziņu uz tālruni 29528421. Ierašanās darba vai tūrisma apģērbā. Līdzi jāņem mīļākais darba rīks.
Dalība – bez maksas.
Projektu līdzfinansē Siguldas novada pašvaldība. Atbalsta: Z/S „Mauriņi” un skaistumkopšanas salons „Saulespuķe”.
Informāciju sagatavoja:
Margita Poriete
14.martā Siguldas Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” izskanēja V starptautiskais Lūcijas Garūtas jauno pianistu konkurss, kurā piedalījās 66 dalībnieki no 26 Latvijas un Lietuvas skolām, atskaņojot dalībnieku vecumam atbilstošos Lūcijas Garūtas skaņdarbus un savas valsts komponista brīvi izvēlētu darbu.
Konkursantus vērtēja kompetenta žūrija, kurā darbojās pianiste, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas lektore, Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas Klavieru nodaļas vadītāja Antra Vīksne, pianiste, Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas Speciālo klavieru nodaļas pedagoģe Sandra Jalaņecka un pianists, Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas direktors, Klavieru nodaļas pedagogs Artūrs Cingujevs.
Balvas, ko Lūcijas Garūtas iemīļotajā gaiši zilajā krāsā bija darinājusi Mākslas nodaļas skolotāja Laura Rostoka, aizceļoja pie 13 labākajiem. 3.vietas ieguvēji A grupā: Patrīcija Bārtula, Kārlis Dzintars, Darja Nikolajenko, Poļina Pančenko, B grupā: Lība Luīze Eltermane, 2.vietas ieguvēji A grupā Keita Koreņkova, B grupā: Juris Jaunzemis, Jekaterina Vorona, C grupā: Eva Blumberga, Dana Krūmiņa, 1.vietas ieguvēji A grupā: Rūta Lejiņa, Frīda Odrija Moroza, C grupā Aleksandrs Komka.
Konkursā panākumus guva arī Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” Mūzikas nodaļas audzēkņi. 3.vietu jaunākajā grupā ieguva Kārlis Dzintars (pedagogs Arnolds Dimants), žūrijas atzinības rakstus saņēma Alise Šmaliņa (pedagogs Arnolds Dimants), Elza Šmitiņa (pedagogs Viola Lepiksone), Jēkabs Sebastians Mudulis (pedagoģe Daina Samta), Markuss Renārs Everss (pedagoģe Agra Dimante).
Pasākuma laikā klātesošie varēja aplūkot „Baltais Flīģelis” Mākslas nodaļas audzēkņu darbu izstādi „Lūcijas Garūtas mūzikas tēli glezniecībā”.
18.martā ar koncertu Siguldas koncertzālē „Baltais Flīģelis” noslēdzās diriģentu orķestra „Terra Mariana” radošā nometne. Apvienotajā orķestrī muzicēja 45 diriģenti un skolotāji no 22 Igaunijas un Latvijas pilsētām un apdzīvotām vietām.
Pie šī projekta īstenošanas vairāk nekā pusgadu strādāja Igaunijas pūtēju orķestru ģildes „Livonija” menedžeris, diriģents un mūziķis Antons Kogans un Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” pūšamo instrumentu skolotājs un orķestra „Sudrabskaņa” diriģents Arnis Šmitiņš.
Koncertu ieskandināja apvienotais pūtēju orķestris – „Sudrabskaņa” kopā ar „Terra Mariana” (diriģenti: Elmārs Rudzītis, Arnis Šmitiņš). Šī koncerta emocionālo noskaņu radīja Igaunijas pūtēju orķestru virsdiriģenta Berta Langelera augstā diriģēšanas māksla un personība, kā arī lieliskie igauņu un latviešu komponistu skaņdarbi, sākot ar pagājušajā gadsimtā tautā iemīļotām melodijām, beidzot ar jauno komponistu kompozīcijām. Pašmāju komponista Valda Drulles skaņdarba „Zilais kalns” mistiskajā noskaņā ieveda diriģents Arnis Šmitiņš. Pie diriģentu pults stājās arī citi Vidzemes puses diriģenti, piemēram, Rūjienas pilsētas pūtēju orķestra „Tālavas taurētājs” diriģents Gvido Brenčevs. Savukārt Aivara Krūmiņa jautro un atsperīgo „Retro” diriģēja Siguldas pagasta pūtēju orķestra diriģents Gintis Kalniņš. Koncertā dažādu laiku igauņu komponistu skaņdarbus diriģēja arī Gunnars Pattaigs, Berts Langelers un spāņu izcelsmes diriģents Hosē Ramiress. Koncerts izskanēja ar Raimonda Paula melodiju popūriju „Zaļā Jumprava”.
Turaidas muzejrezervāts Otrajās Lieldienās, 2.aprīlī, plkst.14.30 aicina uz Lieldienu svētkiem „Spīdi nu, saulīte!”, lai kopā lieliem un maziem svinētu pavasara atnākšanu, izdzīvojot Lieldienu laika tautas tradīcijas kopā ar Siguldas folkloras kopas „Senleja” dalībniekiem.
Šogad Lieldienu laikā tiks pirmo reizi iešūpotas jaunas šūpoles, kuru atslēgšanas rituālā ikviens aicināts piedalīties, nesot līdzi mājās nopītu krāsainu dzīparu vai saplaucētus bērzu zariņus un, protams, krāsotas olas.
Svētkos tiks dziedātas pavasara rotāšanas un saules dziesmas, tiks brīvdabā lielajā katlā krāsotas olas, izmantojot dabas materiālus, notiks olu kaujas un ripināšanas sacensības, kā arī tiks spēlētas dažādas tautas spēles. Neiztrūks tautas danči un rotaļas, kā arī veco podu sišana, kuru simboliskā nozīme ir pa ziemu sakrāto nelāgo domu aizraidīšana.
Gadskārtu svētki Lieldienas jeb Lielā diena ir laiks, kad dienas kļūst garākas par naktīm, saule kāpj arvien augstāk un augstāk debesu kalnā. Tas ir laiks, kad gaisma svin uzvaru pār tumsu. Viena no senajām tradīcijām – šūpošanās šūpolēs ir veids, kā ļaudis simboliski palīdz saulei celties debesīs un sniegt pasaulei gaismu, siltumu un auglību.
Lieldienu brīvdienās no 30.marta līdz 2.aprīlim būs atvērtas ne tikai pils ekspozīcijas un brīvdabas ekspozīcijas, bet arī Turaidas baznīca, kur būs apskatāma ekspozīcija „Turaidas baznīcas un draudzes vēsture” un smilšu kino „Turaidas Roze”.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece komunikācijas darbā
Lieldienu laikā, no 31.marta līdz 2.aprīlim, Siguldā jau trešo gadu notiks Latvijā vienīgais Šūpoļu festivāls, kuru 31.martā plkst.13.00 atklās atraktīvs Zaķu skrējiens. Domājams, ka pasākums būs lielākais notikums Latvijā, kas vienuviet pulcēs tik daudz dalībnieku – zaķu.
Nepilnu kilometru garajā skrējienā no dzelzceļa stacijas līdz kādam no trim finiša punktiem, kuri būs arī festivāla šūpoļu galvenie laukumi, skrējiena dalībniekus sagaidīs novada olimpieši. Skrējienā aicināti piedalīties lieli un mazi dalībnieki, jo nelielais skrējiens būs jautrs un ģimenēm draudzīgs – vienīgais noteikums, lai piedalītos skrējienā, ir ērts apģērbs un zaķa ausis.
Dalībniekus, kas no stacijas laukuma dosies uz Svētku laukumu, finišā sagaidīs skeletonisti brāļi Dukuri, uz Maija parku aizcilpojušos zaķus sagaidīs kamaniņu braucēji brāļi Šici, bet Raiņa parkā garauši satiks olimpiskās bronzas medaļas ieguvēju bobslejistu Jāni Strengu. Sasniedzot finišu, ikviens Zaķu skrējiena censonis varēs kārtīgi izvingroties, lai iesildītos Šūpoļu festivāla baudīšanai kopā ar Siguldas olimpiešiem un uzgrauzt pa sulīgam olimpiskā spēka burkānam!
Zaķi šūpojas Siguldā!
No 3. līdz 21.aprīlim Siguldas pagasta Kultūras namā būs skatāma novadnieces un tautas daiļamata meistares Ainas Ertes personālizstāde „Caur adatas aci pa dzīvi”.
Ainas Ertes neatņemama dzīves sastāvdaļa un prieka avots no 10 gadu vecuma ir izšūšana. Šī no vecmāmiņas mantotā mīlestība uz izšūšanu, mātes padoms un Ainas pašas neatlaidība ļāvusi iegūt tautas daiļamatu meistares nosaukumu. Aina Erte gandrīz no pašiem tautas lietišķās mākslas studijas „Vīgrieze” pirmsākumiem aktīvi darbojas studijā, gan arī iesaistās pasākumos, kuros dalās ar savām zināšanām un prasmēm. Meistares darbi ir izstādīti gan mazāka, gan lielāka mēroga izstādēs. Aina Erte ir arī daudzu dziesmu un deju svētku izstāžu dalībniece un arī šovasar Ainas darbi rotās svētku izstādi Rīgā.
Izstāde Siguldas pagasta Kultūras namā būs atvērta darba dienās no plkst.10.00 līdz 19.00, sestdienās no plkst.10.00 līdz 14.00.
Interesenti aicināti uz tikšanās ar meistari 7.aprīlī plkst.15.00.
Informāciju sagatavoja:
Tautas lietišķās mākslas studijas „Vīgrieze” dalībniece
Irita Lukšo