Maijā izskanējusi koncertzāles „Baltais Flīģelis” 18.koncertsezona, kurā novadniekiem bija iespēja dzirdēt vairākas oriģinālprogrammas, kas Siguldā piedzīvoja pirmatskaņojumu. Sezonas laikā uz „Baltā Flīģeļa” skatuves kāpa vairāki pasaulē atzīti mūziķi, kuri Siguldā viesojās pirmo reizi – franču pianiste Amadīne Savarī, džeza trio „Delbecq”, mežradznieks Ervē Žulēns, kā arī dāņu režisors un komiķis Paolo Nani.
Sezona tika atklāta ar pirmatskaņojuma koncertu „Opercussion” koncertprogrammā „Sitaminstrumentu zvaigznes operā”. Koncerts bija zīmīgs, jo Siguldā jau ceturtdaļgadsimtu notiek Siguldas Opermūzikas svētki. Programmas idejas un aranžiju autors ir kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” sitaminstrumentu grupas koncertmeistars, arī Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestra galvenais sitaminstrumentālists Ivo Krūskops, kurš pulcējis kolēģus un domubiedrus – Edgaru Saksonu, Uģi Krūskopu, Ivaru Kalniņu, Miku Bāliņu un Elviju Endeli. Koncertā skanēja slavenāko operu ārijas, kas interesanti un asprātīgi aranžētas pārlikumā sitaminstrumentu ansamblim.
Koncertzāles nozīmīgākais un iespaidiem bagātākais pasākums bija Ziemassvētku burtošana „Es esmu Sigulda!”, kurā novadnieki tika aicināti iesaistīties mūzikas radīšanā un projekta realizēšanā. Pateicoties iedzīvotāju lielajai interesei un pozitīvajām atsauksmēm, šovasar pasākums tiks atkārtots koncerta formā Muzikālajās brokastīs, kuras norisināsies Siguldas pils kompleksā 15.jūlijā plkst.11.00.
Sezonā koncertzāli pieskandināja dažādu žanru mūzika, rudenī viesojās grupa „Keksi” ar 20 gadu jubilejas koncertu, tenors Donato Ravini (Itālija) un kamerorķestris „Gaudeamus” itāļu klasisko dziesmu un neapolitāņu romanču vakarā „Mīlas fantāzija”, pianists Gintaras Januševičius ar solokoncertu „Dreamcatcher”, grupa „Rāmi riti” ar jaunā albuma prezentāciju, koncertprogramma „Pieci Amerikā”, kur tika atskaņota ASV komponēta mūzika. Notika arī Ziemassvētku koncerts „Ir spožums kāds tuvāks”. Savukārt pavasarī klausītājus priecēja Latviešu kamermūzikas koncerts „Veltījums Latvijas simtgadei”, Latvijas Kultūras akadēmijas jauktā kora „Sōla” koncerts „Veca mīlestība nerūs”, krāšņa un emocijām bagāta Lindas Leen un Riharda Lībieša programma „Introversijas. Koncerts pusgaismā”, V Latvijas Mūzikas skolotāju festivāla noslēguma koncerts, džeza trio „Delbecq3”, jaunās Siguldas Mākslu skolas Džeza nodaļas prezentācija Starptautiskajā džeza dienā, kā arī trio „Silk” atkalapvienošanās koncerts. Koncertsezona izskanēja ar „Sinfoniettas Rīga” un izcilā franču mežradznieka Ervē Žulēna koncertu.
Koncertzāles klausītāju interese turpina būt nemainīga, pasākumus apmeklējuši vairāk nekā 4000 apmeklētāju. Interesenti tiek aicināti sekot līdzi koncertzāles aktualitātēm – nākamais gads solās būt vēl spilgtākiem notikumiem bagāts. „Baltā Flīģeļa” kolektīvs izsaka pateicību visiem apmeklētājiem, un aicina tikties Muzikālajās Brokastīs, kas tradicionāli notiek jūlija svētdienu rītos plkst.11.00 Siguldas pils kompleksā. 1.jūlijā Muzikālo brokastu ciklu atklās „Sinfonietta Rīga” stīgu kvartets ar vasaras kamermūzikas programmu. Aicinām iepazīties ar visu Muzikālo brokastu programmu šeit.
19.maijā biedrība „Mores muzejs” Siguldas pašvaldības finansēta kultūras projektā „Muzeju nakts pasākums Mores kauju muzejā 2018” organizēja Muzeju nakts pasākumu.
Šī gada Muzeju nakts tēma bija „Šūpulis”. Mores muzejs pievērsās 100 gadu vecu notikumu izpētei Mores pagastā. Tas bija 1.pasaules kara laiks – laiks, kad kara un revolūciju liesmās dzima mūsu valsts Latvija un skarbo „šūpuli” darināja latviešu strēlnieki.
Pasākuma gaitā senie notikumi atdzima Mores tautas nama amatierteātra dalībnieces Ineses Kļaviņas lasītajos morēniešu atmiņu stāstos un vēstures pētnieces Daces Eipures stāstā par Nītauri. Latviešu strēlnieku izcīnīto „Peļņu” kauju vēsturisko nozīmi savā uzrunā uzsvēra Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vadītājs Ēvalds Krieviņš, bet pasākumu ar strēlnieku dziesmām pieskandēja vīru vokālais ansamblis „Neprāts” no Priekuļiem.
Oficiālās daļas noslēgumā tika atklāta izstāde par 1.pasaules kara notikumiem Morē, kas veltīta Latvijas valsts simtgadei un būs apskatāma muzeja darba laikā līdz šā gada 18.novembrim. Materiālus izstādei izpētīja un apkopoja biedrība „Mores muzejs” kopā ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas aktīvistiem.
Muzeju nakts pasākuma laikā apmeklētāji varēja ne tikai iepazīties ar muzeja ekspozīcijām, bet arī savu veiklību un spēku samērot atrakcijās biedrības „Reāls piedzīvojums” piedāvājumā. Mores ekoloģisko saimniecību saimnieces priecājās par lielo piekrišanu viņu produkcijai „Bufetē “Mores garša””. Nosalušos sasildīja uz ugunskura vārīta „Pavasara burvju” tēja.
Pasākumu līdzfinansē Siguldas novada pašvaldība.
No 25. līdz 27.maijam Krišjāņa Valdemāra ielā 3, kur top laikmetīgs un radošs Zaļās Villas kvartāls, norisināsies Laimes svētki. Tas būs kvartāla pirmais nozīmīgais pasākums, kuru apmeklēt aicināts ikviens interesents.
Laimes svētku ietvaros tiks radīta dāvana Siguldai pilsētas svētkos – „Laimes siena”. Tās autori ir „Radošo siguldiešu platforma” un sienas veidošanā iesaistīties aicināts ikviens. Svētku laikā kvartālā norisināsies Siguldas novada mākslinieku izstāde „Zaļš, vēl zaļāks” un Siguldas fotogrāfu izstāde „Noķert Laimi”. Būs apskatāmi arī dažādi vides mākslas objekti.
Laimes svētku programma
Piektdiena, 25.maijs
Sestdiena, 26.maijs
Svētdiena, 27.maijs
Laimes svētkos darbosies Siguldas pirmās speciālās grauzdētavas kafejnīca, kā arī pop–up veikaliņš. Visi pasākumi labu laikapstākļu gadījumā plānoti ārtelpās, lietus gadījumā – iekštelpās. Pasākumu organizē biedrība „Radītava Zaļā Villa”.
Ieeja uz visiem pasākumiem – bez maksas vai par ziedojumiem.
Līdz 17.jūnijam Zaļās villas kvartālā, Sakaru ēkas 2. un 3.stāvā, Krišjāņa Valdemāra ielā 3A, Siguldā, skatāma tradicionālā Siguldas novada mākslinieku izstāde, kuras nosaukums šogad ir „Zaļš, vēl zaļāks”. Tajā skatāmi novada mākslinieku glezniecības, tēlniecības, grafikas, tekstila, keramikas, metāla un stikla mākslas darbi.
Izstādē piedalās 32 Siguldas novada mākslinieki: Solveiga Vasiļjeva, Eva Vēvere, Dainis Gudovskis, Patrīcija Brekte, Jānis Purcens, Raits Tikums, Oskars Plāciņš, Zinaīda Ceske, Kristīne Kligina, Dace Melbārde, Agita Zālīte, Una Leitāne, Aigars Truhins, Sabīne Stāle, Liene Straupe, Dace Saulīte, Dace Andersone, Kristīne Niedra, Jānis Puriņš, Dina Dubiņa, Elmārs Gaigalnieks, Laura Rostoka, Ieva Vanaga, Aivars Mangulis, Ārija Bērze, Jānis Puriņš, Anete Mikosa, Zanda Puče, Ausma Šmite, Iveta Bambere un Vladimirs Borovskojs.
Tā apskatāma līdz 17.jūnijam darba dienās no plkst.11.00 līdz 18.00, sestdienās no plkst.12.00 līdz 17.00, bet svētdienās no plkst.12.00 līdz 15.00.
Izstāde tapusi ar Siguldas novada pašvaldības līdzfinansējumu.
Siguldas teātra mīļotāji un skatītāji pirms gadiem septiņiem jau tikušies ar brīnišķīgo meitenīti, dzīves apdalīto bāra bērnu Polliannu, kura priecājas tāpēc vien, ka dzīvo un ar savu priecāšanās spēli iedvesmo un „aplipina” visus pilsētiņas iedzīvotājus. Pat visdrūmākos un nīgrākos. Tagad mūsu pilsētā mājvietu atradusi Polliannas gara radiniece Pepija jeb pilnā vārdā Pepilota Viktuālija Rullgardīna Krisminta Efraima meita Garzeķe – vasarraibumains meitēns burkānkrāsas matiem kopā ar saviem draugiem Zirgu un pērtiķīti Nilsona kungu. Arī viņa ir kļuvusi bārene, taču ir cieši pārliecināta, ka pēc pazušanas jūrā tētuks tomēr ir izglābies un kļuvis par „nēģeru karali”, bet mirusī māmiņa kļuvusi par eņģeli un skatās uz viņu no debesīm.
Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” Teātra nodaļas un grupa Teātra studijas audzēkņu 26.maijā plkst.16.00 aicina tikties ar Pepiju, Anniku un Tomiju, kopā meklēt un atrast prieku, fantazēt un draiskoties. Būs daudz dziesmu un deju, būs daudz gluži neticamu notikumu. Ieeja – bez maksas!
Atgādinot Astridas Lindgrēnes stāstu: visapbrīnojamākā Pepijas īpašība ir spēja fantazēt. Šī īpašība izpaužas gan rotaļās, kuras Pepija izdomā, gan aizraujošajos stāstos par zemēm, kuras viņa apmeklējusi kopā ar savu tētuku, gan jociņos, par kuru upuriem visbiežāk kļūst pārlieku nopietni pieaugušie. Pat draugus Anniku un Tomiju urda jautājums, kāpēc lielie cilvēki neprot priecāties, neprot rotaļāties. Pepijas tēlā ir apslēpts katra bērna sapnis par spēku un cēlsirdību, bagātību un dāsnumu, brīvību un pašaizliedzību.
Iestudējuma 1.cēliens jau ticis spēlēts jauniešu teātra festivālā „Laimes lācis 2018”, kurš notiek Siguldas Mākslu skolā, kā arī XI Starptautiskajā bērnu un jauniešu teātru festivālā „…un es iešu un iešu!” uz Valmieras Drāmas teātra lielās zāles skatuves. Par izrādes iestudējumu saņemts 1.pakāpes diploms, bet Dāvis Gavars kā Tomijs jauniešu žūrijas vērtējumā ieguva Atzinību kā labākais pirmā plāna aktieris.
Vislielākais paldies radošajai komandai: Madarai Luīzei Muzikantei – dejas/kustības skolotājai, mūzikas un dziedāšanas skolotājam Kristapam Kiršteinam, grima skolotājai Agitai Zālītei. Viņu augstā profesionalitāte, cilvēciskais kontakts ar audzēkņiem un talants būt lieliskiem skolotājiem realizējies skaistā rezultātā. Iestudējuma scenogrāfe – Austra Hauks, kostīmu māksliniece – Evita Rusova, mūzikas un dziesmu tekstu autors – Arnis Mednis, audiomontāža – Arnolds Dimants.
Informāciju sagatavoja:
Mākslu skolas „Baltais Flīģelis”
Teātra nodaļas kursa un Teātra studijas vadītāja,
režisore Ārija Liepiņa-Stūrniece
Plašāka Siguldas pilsētas svētku programma pieejama šeit.
Siguldas pilsētas svētku publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai.
Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar izglītības iestāžu mākslas pulciņu audzēkņiem un pedagogiem 2017./2018.mācību gadā īstenoja vides objektu un ārējā vidē eksponētu mākslas darbu konkursu „Visa Dieva radībiņa saulītē līgojās”, kurš noslēdzies ar skolēnu darbu izstādi Mazmežotnes muižā, Rundāles novadā. Izstādes atklāšana un konkursa laureātu apbalvošana notika 17.maijā, bet darbi apskatāmi visu vasaru – līdz 12.septembrim.
Konkursa mērķis ir veicināt bērnu un jauniešu radošo spēju attīstību, iniciatīvu izteikt sevi ar vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas izteiksmes līdzekļiem, rosināt interesi par Latvijas dabas daudzveidību un atklāt tās skaistumu mākslas darbos. No 410 konkursam iesūtītajiem darbu pieteikumiem izstādē apskatāmi 126 paši radošākie skolēnu darbi. No Siguldas novada konkursa trešajai, noslēdzošajai, kārtai tika izvirzīti: Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” „Mini studijas” vides objekts „Visa Dieva radībiņa zem eglītes šūpojās” (skolotāja Dace Andersone, atzinība), bērnudārza „Tornīši” audzēkņu un skolotāju veidotais vides objekts „Tornīšbērni putnus skaita” (skolotāju kolektīvs, atzinība) un Allažu pamatskolas vides objekts „Putni šūpolēs” (skolotāja Gundega Pētersone, 2.vieta).
Siguldas pilsētas svētki ar varenu ritma jaudu Mazā bundzinieku samita pavadībā tiks atklāti 25.maijā plkst.18.00 Svētku laukumā. Ieskandinot pilsētas svētkus, vairāki desmiti bundzinieku vienlaicīgi sinhroni izpildīs dažādas ritma kompozīcijas un dziesmas.
Mazo bundzinieku samitu, tāpat kā vērienīgo Baltijas bungu samitu, rīko Andžeja Grauda bungu skolas atbalsta biedrība. Kustības prioritāte ir jauno bundzinieku iesaiste muzikālā piedzīvojumā, un tas ir vienīgais šāda veida pasākums ne tikai Baltijā, bet arī visā Ziemeļeiropā.
Nāc un ierībini arī sevī Siguldas pilsētas svētku ritmu kopā ar enerģisko bungu samitu.
Plašāka Siguldas pilsētas svētku programma pieejama šeit.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā „Pašvaldība” – „Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem „Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Biļetes cena – no 10 līdz 20 eiro,
Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm un Mākslu skolas audzēkņiem – 40% atlaide.
16.maijā plkst.18.30 Siguldā, Jāņa Poruka ielā 11, tiks atklāta Alīdas Lindes lietišķās mākslas studijas rokdarbnieču izstāde „Simts dzīparos”, kurā varēs redzēt arī darbus, kas kuplinās Dziesmu un deju svētku pasākumus.
Studijas rokdarbnieces stāsta, ka simts dzīparos, rakstos un krāsās ieausti Latvijas simtgades notikumi, kas iedvesmojuši veikt apjomīgo izstādes sagatavošanas darbu. „Esam kopā kaldinājušas gan tautiskas, gan personiski radošas idejas, un priecājušās katra par savu un par kolektīva veikumu. Svētku gads ir rosinājis cītīgāk iedziļināties mūsu senču atstātajā mantojumā – prasmēs darināt tautastērpus. No dzīpariem ir tapuši etnogrāfiskie Ziemeļlatgales meitas un sievas tērpi,” stāsta studijas vadītāja Alīda Linde, piebilstot, ka šis ir studijas piektais darbības gads, un izstādes atklāšana būs kā dubultsvētki!
Izstāde apskatāma līdz 2.jūnijam darba dienās no plkst.15.00 līdz 19.00 Jāņa Poruka ielā 11.
Ieeja – bez maksas.
Siguldas pagasta Kultūras nams informē, ka 17.maijā plānotā koncertizrāde „Paldies tev, draugs!” pārcelta uz 16.oktobri. Uz 17.maija koncertizrādi Iegādātās biļetes būs derīgas 16.oktobrī, kā arī tās ir iespējams atgriezt „Biļešu serviss” tirdzniecības vietās.
Jau ziņots, ka 17.maijā Siguldas pagasta Kultūras namā tika plānota koncertizrāde „Paldies tev, draugs!”. Tās programmā tautā iemīļoti mūziķi Jānis Krūmiņš no grupas „Apvedceļš”, dziedātājs Andris Daņiļenko, dziedātāja Antra Ozola, saksofonists Māris Trankalis, čigānu vijoles virtuozs un dziedātājs Kaspars Pudniks, kā arī pavadošās vokāla dziedātājas Beāte Meldere un Kristīne Mitrevica izpilda mākslinieku jaunākās dziesmas no nesen klajā nākušiem mūzikas albumiem, kā arī īpašus instrumentālus priekšnesumus vēl nebijušos tandēmos.
Pasākuma organizatori atvainojas par sagādātajām neērtībām!
Vasaras periodā no 1.jūnija līdz 31.augustam Siguldas novada bibliotēku darba laikā plānotas izmaiņas – Siguldas novada bibliotēka nestrādās sestdienās, savukārt Jūdažu, Mores un Siguldas pagasta Centra bibliotēkas īslaicīgi vasarā tiks slēgtas.
Siguldas novada bibliotēka strādās pēc ierastā darba laika, taču no 1.jūnija līdz 31.augustam bibliotēka nestrādās sestdienās.
Siguldas pagasta Centra bibliotēka būs slēgta no 4. līdz 17.jūnijam un no 2. līdz 15.jūlijam. Mores pagasta bibliotēka būs slēgta no 4.jūnija līdz 13.jūlijam. Savukārt Jūdažu bibliotēka būs slēgta no 28.maija līdz 10.jūnijam. Allažu pagasta bibliotēka no 2. līdz 30.jūlijam būs atvērta no plkst.10.00 līdz 12.00.
Sākot ar 1.septembri, bibliotēkas atsāks strādāt ierastajā kārtībā.
5.maijā ar Zigurda Zuzes grafiku, Voldemāra Gudovska akvareļu un Aivara Riekstiņa emaljas un rotu izstādi atklāta kultūras un mākslas telpas „Siguldas tornis” 10.sezona.
Aivars Riekstiņš
Aivars Riekstiņš izglītību ieguvis Rīgas lietišķās mākslas vidusskolā, Igaunijas Mākslas universitātē, 1979.gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmiju. 1999.gadā ieguvis izglītības zinātņu maģistra grādu Latvijas Universitātē. 2003.gadā ieguvis humanitāro zinātņu grādu mākslā dizainā Latvijas Mākslas akadēmijā. Ir strādājis par zīmēšanas pasniedzēju Rīgas dizaina un mākslas vidusskolā. Daudzi darba gadi ir pavadīti strādājot par pasniedzēju Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Tēlotājas mākslas katedrā. Bijis Mākslinieku savienības biedrs
Aivars Riekstiņš pamatā strādā rotu dizaina nozarē, bet šajā izstādē izstādīti darbi, kas gatavoti karstās emaljas tehnikā, kā arī mazās formas.
Voldemārs Gudovskis
Mākslinieks Voldemārs Gudovskis (siguldiešiem zināms arī kā „Gudiņš”) profesionālo izglītību ieguvis E.Jurķeļa, N.Petraškeviča, H.Blunava studijās. Kopš 1930.gada dzīvi vadījis Siguldā, strādājis dažādas darba vietās un aktīvi veicinājis Siguldas mākslas dzīvi. Voldemārs Gudovskis daudzu gadu garumā bijis Siguldas tēlotāja mākslas studijas vadītājs, Turaidas muzejrezervāta ekspozīciju mākslinieciskais autors un iekārtotājs, daudzus gadus organizējis Mākslas dienas, piedalījies arī Siguldas pilsētas mākslinieciskajā noformēšanā un darbojies lietišķās grafikas jomā, arī scenogrāfijā. Izstādēs piedalījās kopš 1954.gada un Latvijas Mākslinieku savienības biedrs bijis no 1981.gada.
Voldemārs Gudovskis gleznojis gan eļļas, gan pasteļa tehnikās, bet galvenokārt strādājis akvareļa tehnikā. Latviešu glezniecībai raksturīgajā tonalitātē un niansētās krāsu izpausmēs visvairāk radījis ainavas, īpaši iecienīti māksliniekam bijuši Siguldas un Gaujas motīvi. Voldemāra Gudovska darbos vitāls vai nostalģisks dabas tēls sev raksturīgajā skaistuma izpratnē vienmēr veidots harmonisks, tverot gadalaiku un dabas norišu nokrāsas.
Mākslinieka darbi ir augstu novērtēti un atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Kuldīgas novada muzejā, Latgales kultūrvēstures muzejā, Turaidas muzejrezervātā, privātajās kolekcijās un citviet.
Zigurds Zuze
Zigurds Zuze ir dzimis siguldietis un šeit pavadījis arī mūža nogali. Zigurda Zuzes daiļrade sakņojas latviešu vecmeistaru tradīcijās. Mākslinieks strādājis galvenokārt stājgrafikā, pievērsies arī grāmatu grafikai un ilustrējis vairāk nekā 200 izdevumus. Bijis Mākslinieku savienības biedrs un pasniedzējs Latvijas Mākslas akadēmijā.
Izstāde skatāma līdz 27.maijam.