Gaidot Ziemassvētkus, sestdien, 2.decembrī plkst.11.00 Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” notiks tradicionālās Rūķu mākslas darbnīcas, kurās aicina piedalīties gan lielus, gan mazus novadniekus un citus interesentus.

Pasākuma dalībnieki varēs izvēlēties sev tīkamāko nodarbi vai apmeklēt tās visas – darbosies deju, mūzikas un citas tematiskās darbnīcas.

Savukārt plkst.14.00 interesenti varēs noskatīties Teātra studijas audzēkņu iestudēto izrādi „Aizburtais sniegs” (režisore Ārija Liepiņa-Stūrniece) par mazajiem meža resgaļiem rūķiem un zaķēniem, kuru nedarbu un pāridarījumu dēļ Ragana Ziemassvētkos aizbur no meža visu sniegu, bet vienu no rūķēniem pārvērš par ledus kluci. Kā atgūt sniegu, kā glābt rūķīti? Vajadzēs lielu drosmi un uzdrīkstēšanos, lai dotos uz lielo Raganu balli…

Ieeja – bez maksas.

3.decembrī plkst.12.30 Siguldas evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks tradicionālais Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” audzēkņu koncerts.

Tajā piedalīsies Siguldas Jauniešu kamerorķestris, stīgu instrumentu spēles audzēkņi un Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” koris un solisti.

Ieeja – bez maksas.

Arī šajā gadā Ziemassvētku gaidīšanas laiks Siguldā būs īpašs. No 16. līdz 26.decembrim Siguldas  stacijas laukumā durvis vērs Ziemas koncertzāle, savukārt 16. un 17.decembrī turpat norisināsies tradicionālais Ziemassvētku tirdziņš.

Lai plānotu Ziemassvētku tirdziņa norisi, Siguldas novada pašvaldības Kultūras pārvalde aicina interesantus pieteikties tirdzniecībai tajā. Tirdziņa norises laiks plānots no plkst.11.00 līdz 18.00.

Tirgotāji aicināti atbalstīt Ziemassvētku tirdziņa māksliniecisko koncepciju, ietverot to savas tirdzniecības vietas mākslinieciskajā noformējumā un sortimenta piedāvājumā.

Interesenti aicināti iepazīties informāciju par tirdzniecību pasākumā, nolikumu par ielu tirdzniecību Siguldas novada pašvaldības organizētajos publiskajos pasākumos, kā arī saistošajiem noteikumiem par nodevām par tirdzniecību publiskās vietās Siguldas novadā un iesniegt pieteikumu līdz 11.decembra plkst.17.00, nosūtot to uz e‑pastu bilesukase@sigulda.lv.

25.novembrī plkst.19.00 koncert­zālē „Baltais Flīģelis” būs skatāma horeogrāfes Kristīnes Brīniņas do­kumentālās dejas monoizrāde „I am a really shy person” („Esmu ļoti kaut­rīgs cilvēks”).

Ideja dejas izrādei radusies, iedvesmojoties no diriģenta Andra Nelsona, vērojot viņu darbībā un klausoties intervijas. Horeogrāfi dziļi aizkustinājusi mākslinieka at­klātība, vienkāršība un mīlestība pret to, ko viņš dara. Ar teksta, mūzikas, ķerme­ņa valodas un fantāzijas starpniecību ho­reogrāfe centīsies iemiesoties apbrīnotajā māksliniekā ar cerību tajā saskatīt sevi. Domājot par diriģenta un orķestra attiecī­bām, Kristīne Brīniņa vēlas, lai izrāde ir ne tikai personīgs stāsts, bet lai tā ir arī aicinājums skatītājiem pievērst uzmanību kustībām un darbībām, ko mēs izpildām ikdienā un kādu „skanējumu” tās rada sabiedrībā un notikumos ap mums.

Idejas autore, horeogrāfe un izpildītāja – Kristīne Brīniņa, producents – „Pigeon-Bridge”.

Biļetes cena – 10 eiro, Siguldas no­vada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 20% atlaide.

20.novembrī plkst.14.00 Siguldas novada pašvaldības Pakalpojumu centrā (Raiņa ielā 3) Siguldas Tautas teātris aicina uz izrādi „Burvīgie blēži”, kas tapusi pēc Leldes Stumbres tāda paša nosaukuma komēdijas.

Divos cēlienos varēs vērot piecas leģendāras krāpšanas ainas, kurās atainoti patiesi notikumi par naudas, dārglietu un mākslas darbu izkrāpšanas gadījumiem pagājušā gadsimta pirmajā pusē Francijā.

„Kāpēc mēs esam diezgan iecietīgi pret krāpniekiem? Varbūt tāpēc, ka mums pašiem patīk būt apkrāptiem? Ak! Nepretojieties, mums patīk būt apkrāptiem! Paskatieties uz burvjiem, iluzionistiem un kāršu triku meistariem! Ja jūsmojat par pīķa dūža pazušanu un brīnumaino kārava desmitnieka pēkšņo atgriešanos, tas tāpēc, ka dziļi sirdī jūsos snauž apslēpts krāpnieks. Brīdī, kad mēs saprotam, ka meli dažkārt ir nepieciešami, mēs apzināmies arī mūsu iecietību pret lieliem krāpniekiem. Viņi ir ne tikai blēži, viņi ir… nepārspējami! Atjautīgi! Drosmīgi! Viņi ir Lielie Mahinatori, kuri uzdrošinās riskēt un bieži vien arī vinnē! Viņi ir nepārspējami savā fantastiskajā izdomā un drosmē to visu tiešām realizēt. Viņi nekavēdamies izmanto mūsu vājības, mūsu godkāri, mūsu iedomību, protams, arī mūsu naivumu, bet dažkārt – mūsu pašu sliktos nodomus un – „iekrīt tas, kurš grib iegāzt” un tā ir blēdīšanās augstākā virsotne, krāpšanās šedevrs un savā ziņā pat laba skola”, par lugu saka Lelde Stumbre.

Izrādes režisore ir Ārija Liepiņa-Stūrniece, māksliniece – Evita Rusova, mūzikālo noformējumu veidos franču šansonetes.

Ieejas maksa – 2,50 eiro,   Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 2 eiro.

Piektdien, 10.novembrī, plkst.16.00 Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” izstāžu zālē tiks atklāta pazīstamās grafiķes Ināras Garklāvas grafiku un ilustrāciju izstāde „Saulgrieži”. Tā būs apskatāma līdz 9.janvārim darba dienās no plkst.10.00 līdz 20.00 un sestdienās no plkst.10.00 līdz 14.00.

Māksliniece beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu, un no 1986.gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedre. Ināra Garklāva ir arī mākslas pedagogs, pasniedz zīmēšanu un grafiku Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolā, ilustrē grāmatas, animācijas filmu studijā „Dauka” kā māksliniece inscenētāja veidojusi filmu „Kaķīša dzirnavas” pēc Kārļa Skalbes pasaku motīviem.

Izstādēs piedalās kopš 1980.gada. Galvenokārt strādājusi mecotintas un oforta tehnikās. Darbi eksponēti Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Japānā, ASV, Dānijā, Somijā, Zviedrijā, Spānijā un citur.

1986.gadā ieguvusi medaļu Baltijas Grafikas triennālē Tallinā, 1987.gadā Grāmatu grafikas triennālē Viļņā.
Personālizstādes rīkotas Latvijā, Igaunijā, Somijā, Dānijā, Krievijā un Zviedrijā.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis”
direktora vietniece Maija Avota,
Tālrunis 29505407

Siguldas Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” apskatāma pirmo un otro klašu skolēnu darbu izstāde „Svētku kūka Latvijai”.

Tā tapusi, bērniem un pedagogiem iedvesmojoties no projekta „Baltijas simtgades ceļš”, kurā sveicienu nodošana kaimiņvalstīm tortes veidolā tika iemūžināta video. Rezultātā skolotājas Daces Andersones vadībā ir tapuši ļoti individuāli un atšķirīga redzējuma darbi gan krāsu gammā, gan sižetā.

Izstāde aplūkojama no 8. līdz 30.novembrim Siguldas Mākslu skolā „Baltais Flīģelis”.  

Izstāde „Svētku kūka Latvijai” ir iekļauta Latvijas simtgadei veltīto notikumu kalendārā.

No 13. līdz 19.novembrim Siguldas novadā norisināsies Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas pasākumi, kas šogad veltīti tēmai „Salas Ziemeļvalstīs”. Tradicionāli paši mazākie lasītāji aicināti uz „Rītas stundas” lasījumiem no rītiem, bet vakara lasījumi jeb „Krēslas stundas” būs atvēlētas pieaugušajiem.

Ziemeļvalstīs salām ir īpaša nozīme, tās aizvien ir bijušas iedvesmas avots daudziem turienes rakstniekiem, tāpēc salu motīvs ir bieži sastopams reģiona literatūrā. Siguldas novada bibliotēkas šajā nedēļā aicinās uz salām palūkoties gan kā uz īpašiem dabas objektiem, gan kā uz vietām, kur norisinās dažādi notikumi, kur dzīvo cilvēki, kas salas sauc vienkārši par mājām. Līdztekus literatūras lasījumiem tiks piedāvātas arī vairākas izstādes. Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas laikā Siguldas pagasta Centra bibliotēkā būs skatāma izstāde „Iepazīsim Ziemeļvalstis un Ziemeļu salas”. Savukārt no 13. līdz 27.novembrim Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā varēs aplūkot literāro izstādi „Somijas bērnu autoru daiļrade”.

Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas pasākumi Siguldas novadā:

14.novembrī plkst.15.00 Siguldas Iespēju mājā Rīgas ielā 1 tiks atklāta biedrības „Cerību spārni” bērnu un jauniešu mākslas terapijas sesijās radīto darbu izstāde „Brīnumainie koki”.

Biedrības „Cerību spārni” mākslas terapeite Dace Visnola par izstādes koncepciju stāsta: „Koks ir kā simboliska saikne starp zemi un debesīm. Koka trīs galvenās daļas – saknes, stumbrs un zari – simboliski atbilst cilvēka ķermenim, prātam un garam. Mīti liecina, ka gan kokam, gan cilvēkam ir dvēsele. Katrs koks sākas no mazas sēklas – sākumā izaug maza saknīte un asniņš, tad koks attīstās un piebriest gan saknes, gan zari. Koks aug lielāks, attīstās un stiepjas pret debesīm. Koks zina, kā iegūt nepieciešamās barības vielas un minerālus. Koks piebriest un vēl stingrāk iesakņojas zemē, lai spētu pastāvēt par sevi vējā un vētrās. Koki pilnbriedā uzzied un dod augļus. Līdzīgi kā ikvienam kokam dabā, arī cilvēkiem ir spēcīga iekšējā dzīve. Bagātā iekšējā dzīve cilvēkam tāpat kā kokam dod iespēju uzziedēt un dot augļus. Tāpat kā koku dzīve ir saistīta ar noteiktu gada cikliskumu, tāpat arī cilvēkiem ir dažādi dzīves posmi. Cilvēks smeļ spēku dzimtas vērtībās un iepriekšējo paaudžu mantojumā, aug un attīstās, pilnveidojas un dalās ar citiem savās vērtībās. Katrs cilvēks un koks ir brīnums.”

Izstāde būs apskatāma darba diena no plkst.9.00 līdz 17.00 līdz gada beigām.

Sagaidot Latvijas valsts simtgadi, ar Valsts kultūrkapitāla fonda, Siguldas novada pašvaldības un Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta atbalstu tapusi dokumentāla filma par vienu no Latvijas valsts proklamētājiem – Sprici Paegli (1876–1962). Filma „Spricis Paegle. Atmiņas” atklāj Latvijas valstsvīra, sabiedriska darbinieka un uzņēmēja dzīves gaitas Rūjienā, Rīgā, Siguldā un Insulā, kur Vācijā veco ļaužu mītnē aizritēja viņa pēdējie dzīves gadi. Spricis Paegle atdusas Eslingenes kapos latviešu kapsētā.
 
Spricis Paegle bija ne tikai Latvijas jaunizveidotās valsts pirmais tirdzniecības un rūpniecības ministrs, viņš dibinājis arī Latvijas Sarkano krustu, Latviešu mākslas veicināšanas biedrību, Latviešu izglītības biedrību, biedrību „Latviešu–Lietaviešu Vienība” un citas, kā arī bijis viens no Rīgas latviešu biedrības runasvīriem. Kopš studiju laikiem Spricis Paegle piederējis korporācijai Selonija, sarakstījis grāmatu „Kā Latvijas valsts tapa” (1923). Spriča Paegles piemiņai iznākusi arī grāmata „Latvijai veltīts mūžs” (2009), kurā publicēti arī paša sarakstītie dzīves atmiņu stāsti.
 
Būdams pēc izglītības inženieris, viņš aizrāvās ar mākslas darbu kolekcionēšanu un dārzkopību – viņš aktīvi darbojies ne tikai Ķeizariskā Krievijas Dārzkopības biedrībā, bet arī pie savām vasaras mājām Siguldā, iestādot Kalna Beitēs plašu ābeļdārzu, liepu un kļavu alejas, kā arī izveidojot koku skolu, kurā audzētas dažādu koku un krūmu šķirnes.
 
Video stāsts balstīts Spriča Paegles un viņa mazmeitu – Māras Baltkaulas un Janas Heiles – atmiņās. Spriča Paegles bērnības mājas „Sinepes” Rūjienas novadā iepazītas kopā ar viņa brāļa mazdēlu Mārci Paegli. Atmiņas par Sprici Paegli Vācijā atklāj emeritētais arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis. Filmā izmantotas arī Spriča Paegles rakstītās vēstules un fotogrāfijas no mazmeitu Māras Baltkaulas, Janas Heiles arhīviem, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma.
 
Latvijas valsts simtgades svinības notiks laikā no 2017.gada līdz 2021.gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir „Es esmu Latvija”, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai. Video stāsts „Spricis Paegle. Atmiņas” ir viena no Latvijas valsts simtgades svinību norisēm.
 
Filmas seansi un tikšanās ar projekta īstenotājiem notiks:
 
Visi laipni aicināti; ieeja – bez maksas.
 
Informāciju sagatavoja:
Ieva Vītola,
e‑pasts vitola.ieva@gmail.com, tālrunis 29144800

Ceturtdien, 9.novembrī plkst.18.00 Jūdažu Sabiedriskajā centrā būs skatāma Rīgas Teikas vidusskolas jauniešu teātra izrāde „Tēvi un dēli”.

Tajā tiks atainoti 12 emocionāli stāsti par tēvu nozīmi meiteņu dzīvēs.

„Ja tēvs ir pļēgurs un nejēga, tad labāk bez tēva. Viss atkarīgs no mātes. Ja māte ir gana stipra, lai uzaudzinātu bērnu viena, tad var iztikt bez tēva. Bet vienmēr ir tā sajūta, ka tad, kad nav tēva, kaut kā trūkst līdz normai. Vienmēr gribas, lai ir tā kā normālās ģimenēs,” vēsta fragments no izrādes.

Izrādes autori ir Edgars Niklasons, Marta Vīksna, Laura Viktorija Vorpa, Sintija Kirsone, Inga Sermule, Elīna Mieme, Viktorija Skrodere, Madara Plūme, Paula Biseniece, Elīna Slesare, Amanda Grīnberga, Grēta Anna Skara, Madara Stepiņa.

Ieejas maksa – 1,50 eiro.

Sestdien, 11. novembrī plkst.14.30 Turaidas muzejrezervāts kopā ar Siguldas folkloras kopu „Senleja” aicina svinēt senos gadskārtu svētkus – Mārtiņdienu.

Latviešu gadskārtā Mārtiņi iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Gadskārtu svētku dienas vienmēr svinētas ciešā sasaistē ar zemkopju darbu secību, kuru nosaka attiecīgā gadalaika dabas apstākļi. Mārtiņi tiek uzskatīti par saimnieciskā gada noslēgumu kā arī veļu laika nobeigumu. Mārtiņi noslēdz garu un aktīvu darba posmu līdz brīdim, kad zeme tiek sagatavota ziemai. Šogad pirmais sniegs jau ir zemi klājis, tādējādi pati daba jau aicināt aicina sagaidīt jauno gadalaiku. Mārtiņos pēc vasaras atsākas maskotie gājieni no sētas uz sētu, tādējādi veicinot auglību un veiksmi.

Turaidā Mārtiņdienas svētkos, aizdedzot uguni, kopīgi tiks izdzīvotas senās tradīcijas, kurās galvenie akcenti būs:

Gan lieli, gan mazi svētku dalībnieki aicināti veidot maskas vai pārģērbties citādos tēlos un kopā ar savām ģimenēm svinēt ziemas iestāšanos Turaidā!

Ieejas maksa: 0,70 – 3 eiro.

Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas daļas vadītāja

Vai šī informācija bija noderīga?
Jūsu atsauksme palīdzēs mums uzlabot šo vietni

Please enable JavaScript in your browser to complete this form.
Vai šī informācija bija noderīga?
Esi pirmais, kurš uzzina!
Izvēlies atbilstošu kategoriju un saņem aktualitātes un jaunumus savā e-pastā
Please enable JavaScript in your browser to complete this form.
Piekrītu manu personas datu apstrādei un jaunumu saņemšanai e-pastā.
=