14. maijā plkst. 17.00 Turaidas muzejrezervātā turpināsies sarunu cikls “Mans ceļš uz tautasdziesmu”. Sarunās piedalīsies Latvijas Universitātes profesore Janīna Kursīte. Pasākumu vadīs Dainu kalna izveides darba grupas vadītāja Anna Jurkāne.
Saruna būs par to, kā garīgās vērtības, tautasdziesma palīdzēja latvietim izdzīvot cauri visiem vēstures satricinājumiem, kariem, epidēmijām, mēriem un saglabāt savas tradīcijas, saglabāt valodu, nodot nākošām paaudzēm izdzīvošanas prasmes un gudrību. Latvijas vēsture rāda, ka pieturēšanās pie kultūras un garīgām vērtībām mūsu tautai bija izšķiroša.
Nesen iznākusi profesores Janīnas Kursītes monogrāfija “Kamolkoks. Apcere par ceļiem uz latviskumu”. Grāmatā autore ir apkopojusi daudzu gadu pētniecības darba rezultātus un centusies noskaidrot, kādi esam bijuši, kas mums bijis svarīgs un kuras no vērtībām, kas rodamas folklorā, literatūrā, plašāk – iepriekšējo gadsimtu kultūrā – esam saglabājuši un kāpēc.
Grāmatas nobeigumā Janīna Kursīte raksta: “Latviešus stiprus darījis vienlīdz uzkrātais kultūrmantojums kā pašu rokām ik brīdi veidotais. Ražības un auglības dievs Jumis ir bijis par paraugu, kā samērojams skats pagātnē ar skatu tagadnē un nākotnē. Pat ja mūsu šobrīdējo laiku vērtējam kā starplaiku personībām, jaunām idejām un mērķiem, tas tomēr nav tukšais laiks. Idejām, mērķiem un to radītājiem jāienākas, līdz tie iznāk virspusē.”
2025. gadā aprit 40 gadi kopš Turaidā 1985. gada 7. jūlijā tika atklāts Dainu kalns – akmens skulptūru brīvdabas ekspozīcija. Gadu gaitā Dainu kalns kļuvis par iemīļotu sadziedāšanās vietu folkloras kopām, bijis Dziesmotās revolūcijas notikumu daļa. Tajā jūtamā dabas un cilvēka roku radītā harmonija spējusi sniegt garīgu veldzi tūkstošiem cilvēku. Tomēr Dainu kalna stāsts sniedzas vēl plašāk – tas aptver tautas garīgā mantojuma, dzīvesziņas dimensiju, kas atklājas latviešu tautasdziesmās, folkloras bagātajā krājumā.
Pasākums notiks Turaidas muzejrezervāta Magazīnas mājā.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļa vadītāja
Gunta Zaķīte
7. maijā biedrība “Cerību spārni” piedzīvoja īpašu notikumu – tika svinēti biedrības grāmatas “Kā neiespējamo padarīt iespējamu” atklāšanas svētki. Tā nav vienkārši grāmata, tas ir stāsts par cilvēkiem, notikumiem un sapņiem, kas 20 gadu laikā kļuvuši par pamatu cerībai, izaugsmei un iekļaujošai sabiedrībai.
Grāmatā atainots biedrības ceļš no tās pirmajiem soļiem, piedāvājot plašu skatījumu uz daudzveidīgajiem sociālajiem pakalpojumiem, sabiedrības iesaisti un drosmīgiem lēmumiem. Tajā iemūžināti arī to cilvēku stāsti, kuri bijuši līdzās šajā ceļā — atbalstījuši, strādājuši, iedvesmojuši un nesavtīgi devuši savu ieguldījumu. Viņu domas un sajūtas kļūst par daļu no lielāka kopuma — vienotas pārliecības, ka pasaules maiņa sākas ar mazām, bet pārliecinātām rīcībām.
Pasākuma laikā izskanēja sirsnīgi pateicības vārdi visiem klātesošajiem par līdzās būšanu, par sadarbību un iedvesmu.
Lai šī grāmata kalpo kā iedvesmas avots ikvienam – gan tiem, kuri vēl tikai meklē savu ceļu, gan tiem, kuri ir gatavi būt cerības nesēji citiem.
Grāmatas izdošana tapusi ar Siguldas novada pašvaldības kultūras un sabiedrībai nozīmīgu projektu līdzfinansējumu.
Turaidas muzejrezervāts no 13. un 15. jūnijam piedalīsies Eiropas Arheoloģijas dienās. Tā ir Francijas kultūras ministrijas un Francijas Valsts preventīvās arheoloģijas institūta (INRAP) iniciatīva, kuras mērķis ir dalīties ar zināšanām arheoloģiskajā mantojumā visā Eiropā un padarīt kultūru pieejamu visiem.
13. jūnijā plkst. 11.00–15.00 Turaidas muzejrezervātā, pagasta magazīnā, norisināsies seminārs/diskusija “Apģērbs un identitāte”.
Programma:
I daļa (priekšlasījumi); plkst. 11.00–13.00
Semināru atklāj Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte.
II daļa diskusijas, jautājumi, iepazīšanās ar tērpu un rotu rekonstrukcijām
Moderatore Mag.hist. Justīne Timermane,Turaidas muzejrezervāts.
15. jūnijā plkst. 12.00–17.00 Turaidas pils kompleksā notiks pasākums “Aizraujošā arheoloģija bērniem”.
Pasākuma vienojošā tēma “Apģērbs”. Programmā:
Dienu kuplinās Liepājas leļļu teātra “Maska” izrāde “Reiz Micīšciemā…”. Izrādes vēstījums – neskati vīru no cepures, galvenais ir laba un draudzīga sirds, tad visa pasaule uzsmaidīs.
Turaidas vēsturiskā centra kultūras mantojuma piederību Eiropas kultūras kopējam mantojumam apliecina 2021. gadā iegūtā Eiropas mantojuma zīme.
Plašāka informācija par Turaidas muzejrezervāta dalību Eiropas Arheoloģijas dienās.
Siguldas 9. šūpoļu festivāla ietvaros tika izsludināts zīmējumu konkurss skolēniem “Manas sapņu šūpoles”. Festivāla atklāšanā tika paziņoti konkursa uzvarētāji. Jauno mākslinieku sniegumu izvērtēja “Edrad” mākslinieku grupa, mākslinieka Edgara Kļaviņa vadībā, nosaucot trīs konkursa uzvarētājus – Laumu Leiti, Danielu Tešu un Robertu Želvi.
Apbalvojumu par pirmo vietu ieguva Siguldas Mākslu skolas audzēkne Lauma Leite. Otro vietu ieguva Daniela Teša un Roberts Želve no Allažu pamatskolas, bet atzinības rakstus saņēma Amēlija Izmailova, Elizabete Šarlote Sīle, Elizabete Balka no Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis”, kā arī Armands Teriņš, Marta Rostoka, Dāvis Logins, Renāte Barisa, Emīlija Sloka no Maijas Pīlāgas Lēdurgas mākslas skolas.
Visi trīs konkursa uzvarētāji un atzinīgi novērtētie zīmējumu konkursa dalībnieki (kopskaitā 11 personas) balvā saņēma iespēju atliet pirmās latviešu tēlnieces Martas Liepiņas-Skulmes skulptūras kopiju. Tā ir aizraujoša iespēja piedalīties radošā meistarklasē, Madaras Viļumsones vadībā, gaidot uzvarētājus veikalā-studijā “Innovative-Composites” Siguldā. Šie laimīgie jaunie mākslinieki iegūs savā īpašumā skulptūras kopiju “Ģitārists” vai “Konstruktīvā skulptūra”. Skulptūru atliešanas dāvanu kartes tika pasniegtas 9. šūpoļu festivāla atklāšanas ceremonijā, bet tie, kas nevarēja ierasties, sveicienu saņēma pa pastu.
“Pateicība visiem skolēniem, kas iesūtīja savus darbsu. Mēs meklējām jaunajos māksliniekos radošumu, māksliniecisko brīvību. Katrās šūpolēs gribājās izšūpoties un kas zina, varbūt nākošajos Šūpoļu festivālos varēs radīt šūpoles, ņemot vērā šī konkursa radošās idejas”, pēc konkursa stāsta mākslinieks, scenogrāfs Edgars Kļaviņš.
Šī gada konkursā piedalījās skolēni no Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis”, Siguldas novada Jaunrades centra, Maijas Pīlāgas Lēdurgas mākslas skolas, Krimuldas vidusskolas, Mores pamatskolas, Allažu pamatskolas, Laurenču sākumskolas, Jēkabpils 2. vidusskolas un privātpersonas, kas netika norādījuši izglītības iestādi. Pateicības ceļo pie katra mākslinieka uz mācību iestādes pastkastīti. Pateicība visiem dalībniekiem!
9. šūpoļu festivāls 2025. gada tēma – Māksla šūpolēs. Festivāls veltīts Mālpils pagasta lepnumam Džemmai Skulmei, kura šajā gadā tiek godināta 100 dzimšanas dienā.
Paldies visiem konkursa dalībniekiem par piedalīšanos! Lai veicas citos konkursos un neapsīkst radošas idejas zīmējot, gleznojot un radot!
17. maijā plkst. 12.00 Turaidas muzejrezervāta Magazīnas mājā Zita Kārkla uzstāsies ar priekšlasījumu “Starptelpā: Sieviešu mobilitāte, emocijas un vieta 20. gadsimta sākuma tekstos” ciklā “Rīts ar literatūrzinātnieku”.
Modernitātes kontekstā sieviešu pieaugošā pārvietošanās brīvība kļuva par simbolisku izaicinājumu tradicionālajām dzimtes lomām. Ceļojumu pieredze literatūrā ne tikai atspoguļoja šīs pārmaiņas, bet arī palīdzēja nostiprināt sieviešu subjektivitāti un rīcībspēku. Lekcijā tiks aplūkota sieviešu mobilitātes, emociju un vietas savstarpējā saistība 20. gadsimta sākuma latviešu rakstnieču – Antijas, Annas Rūmanes-Ķeniņas un Ivandes Kaijas – tekstos, kas ved lasītāju no Kijivas līdz Rietumeiropai: uz Ospedaleti Itālijā, Parīzi Francijā, kā arī ceļā no Cīrihes uz Lugano. Šajos darbos ceļošana atklājas gan kā brīvības un pašizpausmes iespēja, gan kā nemiera, atšķirtības un identitātes meklējumu pieredze. Rakstnieču teksti izgaismo, kā pārvietošanās ļauj sievietēm pārdefinēt attiecības ar telpu, laiku un sabiedrību, kā arī iezīmē jaunus ceļus uz individuālu un kolektīvu emancipāciju.
Zita Kārkla ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece. Zinātnisku rakstu un monogrāfijas “Iemiesošanās. Sievišķās subjektivitātes ģenealoģija latviešu rakstnieču prozā” (2022) autore. Rakstījusi priekšvārdu Minnas Freimanes ceļojumu aprakstu grāmatai “Par piemiņu” (2021). Pētnieciskās intereses saistītas ar sieviešu rakstniecību, latviešu literatūras vēsturi un feminisma teorijām.
“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2025. gadā caur starpkaru perioda rakstniecības prizmu izcels Pirmā sieviešu kongresa nozīmīgumu, īpašu uzmanību pievēršot kongresa runātājām, kuru literārie un autobiogrāfiskie teksti atspoguļo tā laika sabiedrības procesus un sieviešu lomu pārmaiņās, kā arī viņu laikabiedrēm latviešu rakstniecībā, kuras savā daiļradē skar būtiskas sabiedriskās tēmas. Lekcijas sniegs ieskatu, kā šīs sievietes, būdamas gan rakstnieces, gan aktīvistes, izmantoja literatūru kā platformu ideju paušanai un sabiedrības uzrunāšanai.
Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju cikla satura autore: Eva Eglāja-Kristsone. Finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!
Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.
Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts.
Ieeja bez maksas.
24. maijā no plkst. 13.00 pie kultūras centra “Siguldas devons” Siguldas svētku ietvaros norisināsies amatiermākslas un interešu izglītības kolektīvu koncerts. Koncertā aicināts piedalīties ikviens Siguldas novada kolektīvs, kas gatavs ar dziesmām un dejām iepriecināt Siguldas svētku apmeklētājus!
Kolektīvi aicināti pieteikties līdz 7. maijam, sūtot aizpildītu pieteikuma veidlapu uz e‑pasta adresi agita.macuka@sigulda.lv.
Teātra trupa “Kvadrifrons” 25. maijā viesosies Lēdurgas Kultūras namā, uzstājoties ar izrādi “Vēlēšanās” – politisku stendapu ar pavāršova elementiem, ko komanda veidojusi izrādīšanai Latvijas vidusskolās.
Izrādes laikā skatītāji aktiera Jāņa Kroņa vadībā iepazīsies ar rasola recepšu un Saeimas sasaukumu vēsturi, piedzīvos politiskas aģitācijas un provokācijas, kā arī piedalīsies aizklātā balsojumā, kurā kopīgi lems par populāro salātu ideālās receptes sastāvdaļām. Nepiespiestā un saviesīgā gaisotnē vienojoties par vispareizāko rasola recepti, sanākušie tiks aicināti aizdomāties par politiskās līdzdalības nepieciešamību. Izlemjot nepiedalīties vēlēšanās, mēs sakām: “Nākamos četrus gadus es esmu gatavs ēst rasolu, kura recepti noteicis kāds cits.” Pēc ceremoniālās bļodas maisīšanas un svinīgās rezultātu paziņošanas sekos rasola ballīte ar izēšanos.
Radošā komanda:
Izrāde veidota ar “British Council” pārstāvniecības Latvijā finansiālu atbalstu.
Atbalsta Siguldas novada pašvaldība.
Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienā, 4. maijā, ilggadējais Krimuldas Mūzikas un mākslas skolas direktors Aivars Bunķis saņēma vienu no augstākajiem Latvijas valsts apbalvojumiem – Atzinības krusta ordeni virsnieka pakāpē. Apbalvojums novadniekam piešķirts par izcilu ieguldījumu Latvijas kultūras un izglītības attīstībā, īpaši jauniešu muzikālajā izglītošanā.
Jau vairāk nekā 40 gadus Aivars Bunķis nenogurstoši strādā mūzikas pedagoģijas jomā – kopš 1990. gada viņš vada Krimuldas Mūzikas un mākslas skolu, ir simfonisko orķestru diriģents un iedvesmojošs Skolotājs ar lielo burtu. Viņa vadībā izveidots Krimuldas un Limbažu jauniešu simfoniskais orķestris, kas guvis panākumus gan Latvijā, gan ārvalstīs, kā arī vīru koris “Vecie draugi”, kurš aktīvi piedalās kultūras pasākumos un festivālos. Tāpat viņš rīkojis jauniešiem paredzētas nometnes, koncertus un sadarbības projektus, kas stiprina kopienas saliedētību un kultūras dzīvi.
Aivars Bunķis sniedz nozīmīgu ieguldījumu ne tikai izglītībā un kultūrā, bet arī vietējās kopienas attīstībā – viņš iedvesmo, vieno un motivē. Aivara Bunķa vienkāršība, cilvēciskums, radošums un aizrautība uzrunā gan skolēnus, gan kolēģus, gan līdzcilvēkus. Novadnieks ir spilgts piemērs tam, kā mūzika spēj savest kopā paaudzes un radīt paliekošas vērtības sabiedrībā.
“Ir patīkami saņemt apbalvojumu, taču vēl patīkamāk ir apzināties, ka novadā mēs visi esam kā viena saime – gan pašdarbnieki, gan vecāki, gan bērni. Ir gandarījums iet pa ielu un sveicināties ar saviem audzēkņiem – gan esošajiem, gan bijušajiem – un viņu vecākiem. Tas dod spēku turpināt,” uzsver Aivars Bunķis.
2024. gada 29. septembrī Aivars Bunķis svinēja savu 70 gadu jubileju ar īpašiem koncertiem Limbažos un Raganā – vietās, kur aizvadīti viņa visraženākie darba gadi un izskolotas vairākas paaudzes jauno mūziķu.
Siguldas novada pašvaldība sirsnīgi sveic Aivaru Bunķi ar pelnīto valsts apbalvojumu un ar lepnumu godina viņa ieguldījumu mūsu kopīgajā kultūras un sabiedriskajā dzīvē.
Ar Atzinības krustu apbalvo par izcilu Tēvijas mīlestību un par sevišķiem nopelniem valsts, sabiedriskajā, kultūras, zinātnes, sporta un izglītības darbā. Par nopelniem uzskatāma uzticīga un uzcītīga kalpošana valsts vai pašvaldības dienestā, priekšzīmīga un godīga darba izpilde, ikviena sabiedriska kalpošana, tautas gara, pašdarbības un saimniecisko spēku attīstīšana. Lēmumu par apbalvojumu piešķiršanu, atzinīgi novērtējot sevišķus nopelnus Latvijas valsts labā, pieņem Valsts prezidents un Ordeņu kapituls, pamatojoties uz Valsts apbalvojumu likuma 30. pantu.
Foto: Valsts prezidenta kanceleja
26. aprīlī notika VISC Tradicionālās muzicēšanas konkursa “Klaberjakte” fināls. Finālā piedalījās Lēdurgas Kultūras nama folkloras kopas “Putni” dalībnieki Adrians Kļaviņš un Madara Āboliņa.
Adrians un Madara, spēlējot duetā, ieguva otrās pakāpes diplomu un titulu “Sudraba muzikanti”. Adrians, muzicējot solo, arī ieguva otrās pakāpes diplomu un titulu “Šudraba muzikants”.
Pēc pusfināla rezultātiem konkursa finālā piedalījās 29 individuālie muzikanti.
No 1. maija Turaidas muzejrezervāts uzsāk aktīvo tūrisma sezonu, kad apmeklētājiem tiek piedāvāts plašs daudzveidīgu ekspozīciju klāsts telpās un brīvdabā: Turaidas viduslaiku pils, Baznīckalns ar koka baznīcu, Tautasdziesmu parks ar Dainu kalnu, muižas saimnieciskā centra apbūve ar bīdermeiera stila interjera ekspozīciju Turaidas muižas pārvaldnieka vecajā dzīvojamajā mājā un ekspozīciju Klaušinieku mājā, kas veltīta Latvijas valstiskuma izveidei “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks, Saimnieks. Pilsonis” un plašā meža parka teritorija.
Ekspozīcijas un izstādes
Jaunajā sezonā apmeklētājus sagaida vairāki jaunumi. Vienā no vecākajām koka baznīcām Latvijā – Turaidas baznīcā būs skatāma izstāde “Mēs ticējām — mēs esam”, kura vēsta par Atmodas laika norisēm Latvijas baznīcu draudzēs. Agrākās muižas kaltes ēkā, pēc atklātā krājuma galerijas principiem, muzejs iepazīstinās ar krājumā esošajiem objektiem, kas saistīti ar iemīļoto mīlestības leģendu par Turaidas Rozi. Turpat varēs iepazīties un iegādāties Turaidas iedvesmotās dizaina “Baltu rotas”. Pils galvenā torņa 2.stāvā apskatāma izstāde “Turaidas pils vēsture Turaidas arheoloģiskās ekspedīcijas zīmējumos”, kuru gada nogalē nomainīs jauna pils vēstures ekspozīcija. Salons “Rota” iekārtojis jaunu interjeru muižas pārvaldnieka vecās dzīvojamās mājas pagrabā, piedāvājot keramiku, dzintara rotas un suvenīrus visām gaumēm.
Maija brīvdienās no 1.–5.maijam Turaidas muzejrezervāts atvērts katru dienu no 9.00 līdz 20.00. Apmeklētājiem pieejamas visas ekspozīcijas gan Turaidas pilī, gan baznīcā, gan muižas saimnieciskā centra ēkās. Patīkamai laika pavadīšanai kopā būs iespējams apmesties vairākās īpaši iekārtotās piknika vietās, tādēļ noderēs līdzi paņemtie piknika grozi ar uzkodām. Pusdienu maltītei iesakām arī tepat blakus esošo kafejnīcu jeb ceļinieku restorānu “Tūrists”.
Šajās brīvdienās bērnus Turaidas Dāvids iedvesmos doties izstrādātā izpētes maršrutā pa Vēstures taku, lai pildot uzdevumus, vairāk iepazītu gan pašu Dāvidu, gan mūra pils torņus, pils apvedtaku, atrastu slepeno eju, iemācītos vārdus lībiešu valodā, ieietu vecākajā koka baznīcā Vidzemē, iepazītu leģendu par Turaidas Rozi, apskatītu Turaidas muižas ēkas, u.c. Dāvida tēlu sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu radījusi māksliniece Una Leitāne.
Pasākumi
4. maijā plkst. 13.00 muzejrezervāta apmeklētāji un Turaidas kopienas iedzīvotāji tiek aicināti sanākt kopā, lai pie balti klāta galda svinētu Latvijas Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienu. Visiem interesentiem plkst. 14.00 būs iespēja doties ekskursijā ekspozīcijā “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis” kopā ar ekspozīcijas satura autoru Edgaru Ceski. Patstāvīgi iepazīt ekspozīciju palīdzēs muzejnieku sagatavotā darba lapa “Manas tautas ceļš uz savu valsti”. Tā īpaši piemērota bērniem, kuri kopā ar vecākiem varēs izpētīt ekspozīcijas stāstus un meklēt atbildes uz jautājumiem. Mēs būsim sarūpējuši balti klātu galdu un svētku kūku. Ar mums kopā būs biškopības kooperatīvās saimniecības “Siguldas medus” pārstāvji, kuri pastāstīs, kā pagājušajā vasarā Turaidas muzejrezervātā jutās viņu atvestās bišu saimes, kā arī varēs noskaidrot profesionālus jautājumus, kas saistīti ar biškopību. Varēs degustēt un iegādāties Turaidas pļavās vākto medu. Arī šogad Turaidas muzejrezervātā būs vairākas bišu saimes, kuru sanesto medu jau varēs degustēt vasaras otrajā pusē.
10. maijā plkst. 18.00 aicinām satikties Turaidas muzejrezervāta senajā Baznīckalnā, kur skanēs Kārļa Vērdiņa dzeja un muzicēs grupas “JUUK” trio – Edgars Šubrovskis, Sniedze Prauliņa un Oskars Jansons.
Šogad gaidīsim Turaidas muzejrezervātā 17. maijā Muzeju naktī, kas sakrīt ar Baznīcas nakts notikumiem. Apmeklētājiem plkst. 19.00–22.00 būs iespējams apmeklēt divas ekspozīcijas, kuru vēstījums ir saistīts ar nozīmīgām vērtībām – Latvijas valsti un mantojuma saglabāšanu. Arī Turaidas baznīca būs atvērta, aicinot uz dievkalpojumu un arfistes Elizabetas Lāces koncertu.
Turaidas muzejrezervāts, viens no nozīmīgākajiem tūrisma un brīvā laika pavadīšanas galamērķiem visai ģimenei, stāsta Latvijas tūkstošgades vēstures stāstu Turaidā. Muzejrezervāta 58ha plašā teritorija ir bagāta ar mākslas un vēstures pērlēm – Turaidas pili, koka baznīcu, muižas ēkām, kā arī skulptūru dārzu – Dainu kalnu. Turaidas muzejrezervāts novērtēts kā nozīmīgs Eiropas vēsturiskā mantojuma centrs 2016.gadā kļūstot par Eiropas kultūras tūrisma galamērķi un 2021.gadā saņemot Eiropas mantojuma zīmi. Latvijas un ārvalstu apmeklētāju skaits 2024.gadā pārsniedza 173 tūkstošus.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta
Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļa vadītāja
Gunta Zaķīte
Jau pavisam drīz 10. maijā plkst. 18.00 aicinām satikties Turaidas muzejrezervāta senajā Baznīckalnā, lai godinātu Maiju Greifu – Turaidas Rozi.
Stāsts par mīlestību nebeigsies nekad. Turaidas Rozes piemiņas vietā šogad skanēs Kārļa Vērdiņa dzeja un muzicēs grupas “JUUK” trio – Edgars Šubrovskis, Sniedze Prauliņa un Oskars Jansons.
Turaida ir saistīta ar skaistāko un romantiskāko mīlas stāstu Latvijā. Gadsimtus izdzīvojusī leģenda par Turaidas Rozi ir svarīgs mūsu garīgais mantojums. Izvēle starp godu un pazemojumu, dzīvību un nāvi ir vērtības, kuras aktuālas arī mūsdienās, saglabājot ticību, ka ikvienam ir iespēja pacelties līdz varonībai.
Aicinām sajust vēsturi Turaidā – ja pratīsim iejusties stāstā, iespējams, labāk spēsim saprast arī šodienas pasauli.
Stāsts par jaunavu Maiju Greifu – Turaidas Rozi cieši saistīts ar vidi, kurā risinājušies senie pagātnes notikumi – piemiņas vieta atrodas senas kapsētas malā, kurā no 13. gadsimta līdz 1772. gadam apglabāti vietējie iedzīvotāji. 20. gadsimta sākumā pie baznīcas sakristejas, pēc tam kapsētas ziemeļu malā tika izcelta piemiņas vieta, pie liepas piestiprinot koka, bet vēlāk marmora plāksni ar uzrakstu “Še dus Turaidas roze”. Vēlākajos gados turpinājusies cilvēku un vietas mijiedarbība – tā vairākkārt labiekārtota, tautas apziņā izveidojoties par svētvietu. Kādā folklorizētā leģendas pārstāstā teikts, ka Siguldas pils dārznieks Viktors uz savas mīļotās kapa uzstādījis baltu rozi, kas no Maijas asinīm kļuvusi sarkana. Rozes kā skaistuma un ideāla simbols Baznīckalnā tiek stādītas arī mūsdienās, un Maijas dienā katru gadu tradicionāli tiek svinēta Maijas diena.
Māksla ir viens no veidiem ar kura starpniecību leģenda turpina dzīvot mūsdienās – literatūrā, teātrī, kino, glezniecībā, tēlniecībā, baletā, operā, popmūzikā un citos žanros. Latviešu kultūras un nacionālās identitātes veidotājs, filozofs, latviešu dzejnieks un dramaturgs Rainis 1926. gadā, balstoties uz leģendu par Turaidas Rozi, sarakstījis traģēdiju “Mīla stiprāka par nāvi”, vēl vairāk vairojot leģendas spēku un popularitāti, nodrošinot Baznīckalna kļūšanu par ievērojamu tūrisma galamērķi. “Bet varbūt kāds mīlā mirstot nemaz nenomirst, bet dzīvo vēl aiz nāves?”, saka Maija Raiņa lugā “Mīla stiprāka par nāvi”. Muzeja krājumā ir attēls, kurā redzams Rainis ar Dailes teātra aktieriem Emīliju Viesturi, Teodoru Lāci un izrādes režisoru Eduardu Smiļģi pie Turaidas Rozes piemiņas vietas 1927. gada 12. oktobrī, noliekot baltu rožu vainagu. Nākamgad atzīmēsim lugas simtgadi.
10. maijā, Maijām, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, visu dienu ieeja Turaidas muzejrezervātā būs bez maksas. Ieejas maksa koncertā ir ieejas biļete Turaidas muzejrezervātā.
Informāciju sagatavoja:
Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļas sadarbības projektu vadītāja Sandra Ķirule
Maija sākums Siguldas novadā atnāk ar baltu ievu ziedēšanu un bagātīgu svētku notikumu klāstu. No 1. līdz 5. maijam ikviens aicināts baudīt valsts svētku koncertus, radošās darbnīcas, sportiskas aktivitātes un citus aizrautīgus notikumus. 3. maijā uz jaunās sezonas atklāšanu aicina Imanta Ziedoņa muzejs. 3. un 4. maijā Siguldā notiks tradicionālā Stādu parāde; plānoti satiksmes ierobežojumi. Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, 4. maijā, novadnieki aicināti pulcēties pie balti klātiem galdiem, sajust kopību un svinēt Latvijas brīvību. Baltā galdauta svētkus svinēs Inciemā, Inčukalnā, Morē, Turaidas muzejrezervātā, Mālpilī, Siguldā un citviet novadā. Īpašu svētku koncertu būs iespēja baudīt pie kultūras centra “Siguldas devons”, kur uzstāsies pūtēju orķestris “Sudrabskaņa”. Pavasara brīvdienās aicinām novadniekus un viesus doties dabā, kur krāšņi zied vizbulītes, māllēpes, ievziedi un citi pavasara ziedi.
Ceturtdien, 1. maijā
Plkst. 10.00 Krimuldas Tautas namā notiks Tibetas trauku skaņu meditācija, kuru vadīs Dita Bogdāne. Vietu skaits ierobežots. Dalībai pasākumā pieteikties līdz 30. aprīlim. Dalības maksa – 15 eiro. Pieteikšanās pie Ditas Bogdānes, zvanot uz tālruņa numuru 29853452.
Plkst. 14.00 Lēdurgas Kultūras namā notiks svētku koncerts “Māras zemei Latvijai”. Svētku koncertā izdejos un izdziedās vēl neredzētus priekšnesumus Lēdurgā. Koncerta īpašā viešņa – Ilze Rijniece – šova “Ir talants” pusfināliste, komponiste un dziedātāja. Pēc koncerta visi aicināti pagalmā pie kultūras nama pie balti klātiem galdiem. Lai tie nebūtu tukši, aicinām ņemt līdzi savu garšīgāko cienastu sev un citiem. Jaunu pavasarīgu koncertprogrammu, kas liek kājām pašām mesties dejās, spēlēs pūtēju orķestris “Sigulda”. Ieeja – bez maksas.
Piektdien, 2. maijā
Plkst. 13.30 Allažu pagasta Stīveru mototrasē notiks “Minikausa” treniņsacensības triālā. Pasākumā var piedalīties jebkurš interesents neatkarīgi no sagatavotības līmeņa. Dalība ir bezmaksas.
Sestdien, 3. maijā
No plkst. 9.00 Siguldas Sporta centrā notiks badmintona sacensības “Yonex Sigulda Open” (“Yonex XV LABL”), 2. posms.
No plkst. 10.00 Siguldas Svētku laukumā notiks Latvijas Stādu parāde. Pasākums notiks 3. un 4. maijā no plkst. 10.00 līdz 16.00. Tajā kopā sanāks Latvijas stādu audzētāji, lai dižotos ar izaudzēto un dalītos pieredzē, kā veidot savu sapņu dārzu. Apmeklētājus gaida ne tikai stādu un dārza preču, amatniecības un pārtikas produktu klāsts, bet arī dažādas aktivitātes, ko būs sarūpējis “Ziedoņa muzejs”. Arī šogad visiem būs iespēja piedalīties labdarības izsolē, atbalstot mājdzīvniekus, kuri mīt patversmēs un biedrībās.
Pasākuma laikā tiks slēgta ceļu satiksme Cēsu ielā posmā no Lāčplēša ielas līdz Siguldas Svētku laukumam un Leona Paegles ielā posmā no Lāčplēša ielas līdz Siguldas Svētku laukumam. Plašāka informācija un stāvvietu karte.
No plkst. 10.00 līdz 19.00 Vislatvijas Golfa dienās, “Reiņa trasē” aicina bez maksas iepazīt golfu, iemēģināt pirmos sitienus un izbaudīt aktīvu atpūtu brīvā dabā kopā ar ģimeni vai draugiem. Nepieciešams iepriekš reģistrēties uz sev vēlamo apmācības laiku, zvanot uz tālruņa numuru 29272255 vai rakstot uz e‑pasta adresi administracija@reinatrase.lv. Plašāka informācija.
No plkst. 10.00 novadniekiem notiks bezmaksas funkcionālā fitnesa nodarbība:
Plkst. 10.00 Siguldas Sporta centrā notiks peldēšanas nodarbība cilvēkiem ar invaliditāti. Nodarbības notiek sadarbībā ar biedrību “Cerību spārni”. Informācija un pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26396000.
Plkst. 11.00 Ziedoņa muzejā norisināsies jaunās sezonas atklāšanas svētki, sniedzot iespēju aplūkot jauno niedru jumtu, muzeja ekspozīciju un baudīt īpašus pasākumus visas vasaras garumā. Sezona tiks atklāta ar sēklu apmaiņas svētkiem, kuros pirmo reizi muzejs sadarbosies ar “Siguldas stādu parādi”. Norisināsies saruna ar Sandu Stabingi par sēklu apmaiņas kustību Latvijā.
Plkst. 13.00 Inciemā aicina uz Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienas svinībām Karaļdārzā kopā ar “Gulbju” saimnieci Gintu. Būs Visumzupa, priecīga kopā būšana, kā arī atrakcija bērniem “Sameklē un izkrāso Latviju!”. Dalība – bez maksas.
Plkst. 14.00 Siguldas Sporta centrā novada senioriem notiks bezmaksas peldēšanas nodarbība. Pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 25448860.
Svētdien, 4. maijā
No plkst. 10.00 Siguldas Svētku laukumā notiks Latvijas Stādu parāde.
Plkst. 10.00 Turaidas skolas laukumā norisināsies pasākums “Skrien, sit un met! Beisbols Siguldas novadā!”.
Plkst. 12.00 Inčukalna Kopienas centrā “Vecais pasts” aicina svinēt Baltā galdauta svētkus. Būs radošās darbnīcas, sadziedāšanās un draudzīga kopā būšana. Dalība – bez maksas.
Plkst. 12.00 Mores Tautas namā notiks Baltā galdauta svētki. Pasākumā pie balti klāta galda vienosimies kopīgās dziesmās un lustīgos dančos kopā ar Mores amatierkolektīviem un Nītaures deju kolektīvu “Nītava”. Pasākumu kulpinās arī Katrīna Dimanta. Dalība – bez maksas.
Plkst. 12.00 pie kultūras centra “Siguldas devons” pūtēju orķestris “Sudrabskaņa” aicina uz svētku koncertu. Šogad, laužot ilggadīgo tradīciju, “Sudraskaņa” pirmo reizi šajos svētkos uzstāsies nevis pie Brīvības pieminekļa, bet gan pie kultūras centra “Siguldas devons”. Tā būs lieliska iespēja siguldiešiem pirmajiem redzēt orķestra jauno defilē programmu, kas līdz šim nebūs demonstrēta. Savukārt pēc tās orķestris sniegs svētku koncertu, kurā tiks atskaņoti dažāda rakstura skaņdarbi – no akadēmiskās līdz popmūzikai, tostarp arī repertuārs no šīs vasaras gaidāmajiem Dziesmu un deju svētkiem. Diriģenti: Elmārs Rudzītis, Arnis Šmitiņš
Horeogrāfe: Madara Luīze Muzikante Ieeja pasākumā – bez maksas.
Plkst. 13.00 Turaidas muzejrezervāta apmeklētāji un Turaidas kopienas iedzīvotāji tiek aicināti sanākt kopā, lai pie balti klāta galda svinētu Latvijas Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienu. Visiem interesentiem plkst. 14.00 būs iespēja doties ekskursijā ekspozīcijā “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis” kopā ar ekspozīcijas satura autoru Edgaru Ceski. Patstāvīgi iepazīt ekspozīciju palīdzēs muzejnieku sagatavotā darba lapa “Manas tautas ceļš uz savu valsti”. Tā īpaši piemērota bērniem, kuri kopā ar vecākiem varēs izpētīt ekspozīcijas stāstus un meklēt atbildes uz jautājumiem. Muzejrezervāta darbinieki būs sarūpējuši balti klātu galdu un svētku kūku. Pasākuma viesi būs biškopības kooperatīvās saimniecības “Siguldas medus” pārstāvji, kuri pastāstīs, kā pagājušajā vasarā Turaidas muzejrezervātā jutās viņu atvestās bišu saimes, kā arī varēs noskaidrot profesionālus jautājumus, kas saistīti ar biškopību. Varēs degustēt un iegādāties Turaidas pļavās vākto medu.
Plkst. 13.00 Mālpils Zemeņu muižā aicina uz Baltā galdauta svētkiem. Uzklāsim baltu galdautu un pie kopīgi sarūpēta cienasta svinēsim svētkus kopā ar mūziķi, dziesmu autoru un Latvijas novadu apceļotāju Kārli Kazāku. Dalība – bez maksas.
Plkst. 19.00 Krimuldas Tautas namā aicina uz koncertu “Krimuldas pavasaris 2025”. Ieeja – bez maksas.
Pirmdien, 5. maijā
Plkst. 10.00 Inčukalna pagastā notiks pavasara velobrauciens. Dalība – bez maksas.
Plkst. 18.00 Inčukalna Tautas namā būs iespēja baudīt Krimuldas Tautas nama amatiermāklas teātra izrādi “Zied krāsaina pasaule tevī”, kas balstīta uz Imanta Ziedoņa epifānijām. Krāsainu pasauli veido: Iveta Andersone, Solvita Dreimane, Astrīda Podziņa, Jūlija Bieziņa, Intars Pučurs, Andrejs Baiža, Dace Višere, Juris Zlojs. Izrādē skan Pētera Plakida mūzika, režisore Zane Zīle. Biļetes cena – 5 eiro, iepriekšpārdošanā ar Siguldas novada ID karti – 20 %, norēķini tikai skaidrā naudā. Biļetes var iegādāties Inčukalna Tautas namā.
Izstādes