30.aprīlī plkst.18.00 ar koncertu „Nodaļas faili” Siguldas koncertzālē „Baltais Flīģelis” tiks aizsākta jauna tradīcija – Starptautiskās džeza dienas atzīmēšana. Vienlaikus pasākums būs Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” jaunās populārās un džeza mūzikas nodaļas programmas „Mūsdienu ritma mūzika” prezentācija.
Jauno programmu Mākslu skolā varēs apgūt no septembra. Tajā varēs iegūt izglītību vairākās vokālās un instrumentālās mūzikas specialitātēs: klavierspēle, ģitāras, basģitāras, saksofona, sitaminstrumentu spēle un dziedāšanas specialitātē. Ļoti liela nozīme būs audzēkņu iegūtajai prasmei ansambļa muzicēšanā – instrumentālā vai vokālinstrumentālā sastāvā, jo tālākajā praktiskajā darbībā visbiežāk būs izmantojama tieši šī prasme un iegūtās iemaņas. Nodaļas pedagogi būs jauni, profesionāli, aktīvi koncertējoši mūziķi, kuri jau pašlaik veido un papildina Latvijas mūzikas un muzicēšanas stilu paleti.
Programmas prezentācijas koncertā 30.aprīlī tiek gaidīts ikviens džeza mūzikas cienītājs, taču īpaši – jaunās programmas interesenti, jo šī būs iespēja klātienē satikt pedagogus, kā arī redzēt viņus aktīvajā koncertdarbībā.
Koncertā skanēs: Charlie Parker, Eden Ahbez, Antonio Carlos Jobim, Toota Thielemans, Jimmy Mc Hugh, Ringolds Ore, Ulda Stabulnieka, latviešu tautas dziesmu aranžijas.
Ieeja – bez maksas.
Turaidas muzejrezervāts piektdien, 13.aprīlī, plkst.14.00 aicina ikvienu piedalīties tēlnieka Induļa Rankas piemiņas pasākumā Turaidas kapsētā, viņa atdusas vietā. Kopīgi dziedot tautasdziesmas un daloties atmiņās, tiks aizdegtas gaismiņas, izrādot godu un cieņu tēlniekam, stāstot par viņa talantu un veikumu.
Tēlnieks ir teicis: „Folklora – tā ir tautas dzīves poētiska enciklopēdija. Tautas dziesmās tūkstošiem un tūkstošiem dzīvju guļ. Plīvo un trīsuļo dziesmiņās tautas dvēselīte, iecentrēta, iegriezta un ievirpuļota metaforās, tā kļuvusi nezūdama. Šo četrrindu vienkāršība kā saulainu rasas pērlīšu piebērta pļava atmirdz tādā varavīkšņotā spēkā, ka tā izteikšana prasa visgrandiozāko – monumentālo formu. Tā bija jāmeklē vistvirtākā, visietilpīgākā forma – lode, elipse, piliens – kā tautas dziesmas dinamikas izteicēja.”
Mākslinieka Induļa Rankas sirds mīlestība, akmenī kaltie tēli, domas palikušas viņa radītajos darbos skulptūru dārzā Mārupītē, daudzviet pasaulē, bet jo īpaši Turaidā, Dainu kalnā kā stūrakmens vēstījumam par uzkrāto nemateriālās kultūras mantojumu un tautas tradicionālajā dzīvesziņā balstīto vērtību sistēmu. Dainu kalns kopš 1985.gada, Dziesmu dārzs no 1990.gada Turaidā dzīvo savu patstāvīgu dzīvi, un to daļa ir tēlnieka radītās Latvijas laukakmens skulptūras – tēlainas, spēcīgas, gandrīz fiziski sajūtamas. Cilvēku uzrunājošas, spēkpilnas un gribas piepildītas – kā pats tēlnieks Indulis Ranka.
Skulptūru autors, tēlnieks Indulis Ojārs Ranka mūžībā aizgāja pirms gada, 13.aprīlī.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece komunikācijas darbā
Piektdien, 13.aprīlī, plkst.15.00 Siguldas novada bibliotēkā notiks pasākums „Kā dzīvo latvieši Baškīrijā mūsdienās”, kurā iespaidos dalīsies vēsturniece Brigita Tamuža no muzeja „Latvieši pasaulē” un latviešu valodas skolotāja Liene Salmiņa. Pasākumu vadīs novadpētniece Ieva Vītola.
Šī gada februārī viņas piedalījās latviešu kultūras dienās, kas notika 19.gadsimta latviešu izceļotāju dibinātajos ciemos Arhlatvieši (tagad – Maksima Gorkija ciems) un Bakaldīnā (Baškortostāna, Krievija). Tikšanās laikā būs iespēja ne tikai ielūkoties ciemu vēsturē un tagadnē, bet arī uzdot jautājumus un dalīties domās par latviskuma saglabāšanas veidiem, dzīvojot ārpus Latvijas.
Jau devīto gadu ar Pasaules brīvo latviešu apvienības atbalstu latviešu valodu un kultūru Maksima Gorkija ciema (agrāk – Arhlatvieši) un Bakaldīnas skolā, Baškortostānas Republikā, Krievijā, māca skolotāja no Latvijas – Ilona Saverasa. Pēc viņas ierosmes ar Maksima Gorkija ciema vidusskolas direktores Nadeždas Freimanes atbalstu jau otro gadu notika Latviešu kultūras dienas. Šogad Latviešu kultūras dienās no 18. līdz 24.februārim piedalījās arī muzeja un pētniecības centra „Latvieši pasaulē” pārstāve Brigita Tamuža un skolotāja Liene Salmiņa. Brigita Tamuža tikās ar ciema iedzīvotājiem, ierakstīja intervijas, pārfotografēja vēsturiskās fotogrāfijas, kā arī novadīja divas stundas 7. un 8.klašu skolēniem, mudinot interesēties par dzimtas saknēm un ciema vēsturi. Savukārt Liene kopā ar bērniem, kuri apgūst latviešu valodu, nedēļas laikā uzzīmēja latviešu dibināto ciemu kultūrvēsturisko karti.
Šos ciemus 19.gadsimta beigās dibinājuši latvieši, apmezdamies gan uz rentētas, gan par dzimtu iepirktās zemes. Tiklīdz pirmā kolonistu paaudze bija kaut cik iedzīvojusies, sākās Pirmais pasaules karš, 1917.gada Februāra revolūcija un boļševiku apvērsums, kam sekoja Pilsoņu karš. Nākamā latviešu paaudze stipri cieta no varmācīgās kolektivizācijas un 1937.–1938.gada represijām, liela daļa gāja bojā Otrā pasaules kara laikā, kuru mūsdienās Krievijā joprojām ar lepnumu dēvē par Lielo Tēvijas karu. Abu ciemu centrā ir pieminekļi ar karā kritušo vārdiem, to starpā ne mazums latviešu.
Pēckara gados daudzas saimes (tā Baškīrijas latvieši dēvē ģimenes) pārcēlās uz Latviju, daļa apmetās uz dzīvi Siguldā, Cēsīs, Aucē, Lielvārdē un citur, taču radinieki un draugi palika Krievijā. Kamēr pastāvēja Padomju Savienība, viņi nereti viesojās viens pie otra, jo nevajadzēja vīzas, starp Rīgu un Ufu pastāvēja aviosatiksme.
Sākoties „perestroikai” un Baltijas atmodai, 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā Baškīrijas latviešu ansamblis piedalījās folkloras festivālos, bērni un jaunieši – nometnēs Latvijā, savukārt uz Baškīrijas latviešu ciemiem devās pirmās latviešu valodas skolotājas. 2009.gadā Arhangeļskā – rajona centrā — notika pirmie (un pašlaik vienīgie) Viskrievijas dziesmu svētki. Tā paša gada augustā notika arī vērienīgs lauka pētījums bijušajos latviešu ciemos – Arhlatviešos, Bakaldīnā, Livānijā, Austrumciemā un Baltijciemā, kuru vadīja vēsturnieks Toms Ķikuts, piedalījās Ieva Vītola, Ilze Zībarte- ikute un Rita Grāvere. Ekspedīcijas laikā iegūtie materiāli glabājas un ir pieejami muzejā un pētniecības centrā „Latvieši pasaulē”, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā un Latviešu folkloras krātuvē.
Informāciju sagatavoja:
Brigita Tamuža
6.maijā plkst.15.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notiks Māmiņdienas koncerts „Pasaka māmiņai”.
Pasaku palīdzēs rakstīt bērnu vokālā grupa „Zibsnis” (vadītājs Atis Priedītis) kopā ar draugiem: Lienes Šomases bērnu un jauniešu radošo studiju (vadītāja Liene Šomase), pirmsskolas izglītības iestādes „Saulīte” ansambli „Sauļuki” (vadītāja Anita Ozola-Ozoliņa), Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” vokālo studiju „Siguldiņa” (vadītāja Elīna Gruzniņa), Siguldas 1.pamatskolas 1. un 2.klašu ansambli (vadītāja Inga Jansone), Siguldas pilsētas vidusskolas ansambli „Apelsīns” (vadītāja Līga Trupavniece), Siguldas pilsētas vidusskolas ansambli „Pērlītes” (vadītāja Inga Ozoliņa).
Ieeja – bērniem 1 eiro, pieaugušajiem – 2 eiro. Biļetes pieejamas pasākuma norises dienā Siguldas pagasta Kultūras namā vienu stundu pirms koncerta.
Sestdien, 14.aprīlī, plkst.12.00 Siguldas koncertzālē „Baltais Flīģelis” jau ceturto reizi notiks pirmsskolas vecuma bērnu vokālo ansambļu festivāls „Mēs dziedam Siguldai”.
Pasākuma nolūks ir veicināt pirmsskolas vecuma bērnu radošo pašizpausmi dziedātprasmē un muzicēšanas priekā Siguldas novadā, rosināt bērnos interesi par dziedāšanu, ansambļu pieredzes apmaiņa, radīt pieredzes apmaiņu pedagogiem, veicināt sabiedrības interesi.
Īpašie viesi: komponiste Dace Robule un vokālā grupa „Pogas” no Limbažiem.
Ieeja – bez maksas.
Mūziķis Juris Kaukulis un jaunā folka apvienība Jauno Jāņu orķestris publicējis gaidāmā studijas albuma otro vēstnesi – tituldziesmu „ Ieviņa” un tās video.
„ „Ieviņa” ir dziesma, kas ziemas vidū rakstīta par pavasari – pilna jūtām, vēlmēm un gaidām. Beidzot ledus ir kusis, sēklas sprāgst gaisā ārā dodas jauna dzīvība, un arī mūsu „Ieviņa” vienos ziedos nāk arī pie jums,” par jauno dziesmu saka tās mūzikas autors Juris Kaukulis.
„Cerības par siltu vasaru, cerības, ka dēstītie stādi ziedēs un nesīs cerētos augļus – tāda ir šī dziesma, tāda ir mūsu Ieviņa. Tas ir brīdis, kad tu jau ar vienu nāsi jau jūti, ka kaut kur tālumā smaržo Jāņuguns. Un vienmēr līdzi zogas skumjas, jo ir skaidrs, ka viss ir gaistošs, arī pavasaris. Dziesma rakstīta ilgu laiku, meklējot tās īsto skaņu un līdz ar to arī jauno Jauno Jāņu orķestra skaņu. Arī mūsu ansamblis vēl ir jauns un pavasarīgu ideju pilns, un „Ieviņa” raksturo visu jaunā albuma skanējumu kopumā,” turpina Juris Kaukulis.
Jauno Jāņu orķestra albuma tituldziesma „Ieviņa” un viss gaidāmais studijas ieraksts, skan latvju dainu vārdos. Tos grupa lietojusi kā dzejiskas emociju zīmes, tās iedzīvinot jaunā mūzikā. Kompozīciju ieskaņojuši un aranžējuši visi Jauno Jāņu orķestra mūziķi: Juris Kaukulis (balss, ģitāra), Artis Orubs (sitaminstrumenti), Kaspars Tobis (akordeons), Ieva Strode (balss, vijole), Valērijs Cīrulis (balss, mandolīna) un Andris Veinbergs (bass). Producents – Aldis Zaļūksnis.
Jaunā albuma atklāšanas koncerts notiks 30.aprīlī mūzikas namā „Daile”. Albums top ar Siguldas novada pašvaldības, Valsts Kultūrkapitāla fonda un AKKA/LAA autora stipendijas atbalstu.
Informāciju sagatavoja:
Aija Kaukule
Jauno Jāņu orķestra menedžments
2.aprīlī Mālpils un Lēdurgas kultūras centros notika Siguldas deju apriņķa XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku repertuāra skate.
Deju kolektīva „Vizbulīte” jauniešu A grupas un Siguldas Valsts ģimnāzijas B grupas (abu vadītāja Indra Ozoliņa), kā arīvidējās paaudzes deju kolektīva „Dūka” (vadītāja Ieva Roķe) sniegums tika novērtēts ar A pakāpes diplomiem, kas ir arī augstākie rezultāti Siguldas deju apriņķa skatē. A grupas „Vizbulīte” ar savu skatuves valdzinājumu, dejas spēku un meistarību nu jau tradicionāli izpelnījās ne vien augstāko žūrijas vērtējumu (62,2 punkti), bet arī skatītāju ovācijas.
Senioru deju kolektīva „Sidrabdancis” (vadītāja Dagnija Liepiņa), Siguldas Valsts ģimnāzijas C grupas „Vizbulīte” (vadītāja Indra Ozoliņa), jauniešu deju kolektīva „Ķimenīte” un vidējās paaudzes deju kolektīva „Ķimelītis” (abu kolektīvu vadītāja Aelita Ziemele) varējums tika novērtēts ar I pakāpes diplomu, kas ir augsts un vērā ņemams panākums.
Informāciju sagatavoja:
Inga Krišāne
Siguldas novada Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece
Sestdien, 7.aprīlī, Valkā atklās Vidzemes profesionālo mākslinieku izstādi ar nosaukumu „Tuvplāns”, kas veltīta Latvijas valsts simtgadei.
Tajā piedalīsies 91 mākslinieks no Alūksnes, Cēsīm, Gaujienas, Gulbenes, Limbažiem, Madonas, Mazsalacas, Rūjienas, Siguldas, Valmieras, Vaidavas un Valkas.
Siguldas novadu izstādē Valkā pārstāvēs 18 mākslinieki: Zinaīda Ceske, Elmārs Gaigalnieks, Dina Dubiņa, Sabīne Stāle, Patrīcija Brekte, Zanda Puče, Oskars Plāciņš, Dace Melbārde, Ieva Vanaga, Ārija Bērze, Dace Saulīte, Inese Birģele, Jānis Puriņš, Una Leitāne, Aigars Truhins, Kristīne Kligina, Agita Zālīte un Jānis Purcens.
Siguldas mākslinieku dalību projektā līdzfinansē Siguldas novada pašvaldība.
Izstādes ekspozīcija tiks izvietota četrās vietās: Valkas pilsētas kultūras namā, Valkas novadpētniecības muzejā, Valkas Jāņa Cimzes mūzikas skolā un Valkas Mākslas skolā.
Laikā no 9.aprīļa līdz 12.maijam izstāde apskatāma:
Informāciju sagatavoja:
Agita Zālīte
Siguldas novada mākslinieku dalības izstādē Valkā kuratore
6.aprīlī pirmo reizi tika pasniegti apliecinājumi par nemateriālā kultūras mantojuma vērtību iekļaušanu Latvijas Nacionālajā Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Svinīgā ceremonijā Turaidas muzejrezervātā apliecinājumus saņēma četri vērtību pieteicēji – viņu vidū arī Siguldas novada pašvaldība par Siguldas spieķa darināšanas prasmi.
Siguldas spieķis ir pēdējo divu gadsimtu laikā izkopta tradīcija, kas aizsākās ar dzelzceļa maršruta Rīga–Pleskava un Rīga–Valka izveidi 19.gadsimta beigās. Pateicoties šo dzelzceļa posmu izveidei, Siguldā ātri vien sākās tūrisma uzplaukums – cilvēki devās uz Siguldu, lai izstaigātu Gaujas senlejas stāvās nogāzes, un, staigājot pa takām, nereti lieti noderēja spieķis, pie kā pieturēties. Drīz vien siguldieši sāka iebraucējiem pārdot krūkļu spieķus, kas ātri vien guva lielu popularitāti. Palielinoties konkurencei spieķu meistaru starpā, katrs sāka izgudrot aizvien smalkākus darinājumus. No vienkāršiem, nemizotiem sprunguļiem drīz vien izveidojās skaisti, mizoti spieķi un vēlāk jau spieķi ar skaistiem iededzinātiem rakstiem.
Spieķis joprojām ir viens no atpazīstamākajiem Siguldas simboliem. Šobrīd Siguldas novadā un apkārtnē ir zināmi 11 vietējie iedzīvotāji, kas prot gatavot spieķus. Seši no viņiem ir praktizējoši amatnieki – Siguldas spieķu meistari: Antra Plavgo, Eduards Poškus, Anita Pulle, Rolands Glāznieks, Uldis Glāznieks un Andris Celms. Spieķu gatavošanas prasmes ir vēl četriem bijušajiem spieķu meistariem Vīgantu dzimtā. Kopš 2016.gada Siguldas pils kompleksā ikvienam ir iespēja apmeklēt tradicionālo Siguldas spieķu darbnīcu, izdzīvojot seno spieķa izgatavošanas procesu, un pašiem radīt savu Siguldas spieķīti.
Nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu veido elementi, kas uzskatāmi par valsts aizsargājamu nemateriālā kultūras mantojuma vērtību, un to iekļaušanai sarakstā ir plašs attiecīgās kopienas atbalsts un līdzdalība. Gatavot pieteikumu Siguldas spieķa darināšanas prasmes iekļaušanai šajā sarakstā ierosināja Siguldas novada Kultūras konsultatīvā padome. Novada svētku laikā tika organizēta akcija „Atbalsti Siguldas spieķa darināšanu”, kurā kopumā tika savākti 819 paraksti, tādējādi apliecinot kopienas piekrišanu un nepārprotamu atbalstu. Pieteikumu gatavoja kultūrvēstures pētniece Ieva Vītola.
Līdz ar Siguldas spieķa darināšanas prasmi šajā sarakstā iekļauta:
Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu veido Nacionālā kultūras mantojuma padome, un jebkurš elements, kas ir iekļauts šajā sarakstā, pretendē gan uz valsts finansiālu atbalstu, gan vietu UNESCO starptautiskajā kultūras mantojuma sarakstā.
Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu izveidot paredz 2016.gada nogalē pieņemtais Nemateriālā kultūras mantojuma likums. Savukārt 2017.gada 29.jūnijā ir apstiprināta „Siguldas spieķa darināšanas ilgtspējas nodrošināšanas plāns 2018.–2022.gadam”.
Ziņa sagatavota, izmantojot Latvijas Nacionālā kultūras centra informāciju
Arī šogad visā Latvijā norisināsies akcija „Satiec savu meistaru!”, ļaujot ikvienam interesentam iepazīt prasmes, kas pārmantotas no paaudzes paaudzē.
5.aprīlī no plkst.10.00 līdz 17.00, 6.aprīlī no plkst.9.00 līdz 18.00 un 7.aprīlī no plkst.10.00 līdz 14.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notiks tautas lietišķās mākslas studijas „Vīgrieze” atvērtā meistardarbnīca, kurā varēs vērot aušanu, kā arī noaust savu Latvijas karodziņu.
6.aprīlī no plkst.10.00 līdz 15.00 Turaidas muzejrezervātā sadarbībā ar kalēju Andri Ščeglovu interesenti aicināti iepazīt seno kalēja arodu un senus kalēja instrumentus. Lūgums pieteikties līdz 3.aprīlim, zvanot uz tālruņa numuru 26572142.
7.aprīlī no plkst.11.00 līdz 15.00 pašvaldības Pakalpojumu centra ēkā Raiņa ielā 3 savas prasmes rādīs Siguldas novada Kultūras centra tautas lietišķās mākslas studijas „Sigulda” un Alīdas Lindes studijas meistares. Būs iespēja apgūt rakstainu cimdu adīšanu (līdzi jāņem vilnas dzija dažādās krāsās un piecas adāmadatas), grāmatzīmju aušanu, spilvenu aušanu pērlīšu tehnikā un knipelēšanu.
8.aprīlī no plkst.15.00 līdz 16.00 Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” etnogrāfe, Siguldas folkloras kopas „Senleja” dalībniece Indra Čekstere stāstīs par vainagu vīšanas tradīcijām dažādos novados. Piedalīsies folkloras kopa „Senleja”, dziedot dziesmas par ziediem un mācot rotaļas. Neiztrūks arī danči. No plkst.15.00 līdz 17.00 ģimenes ar bērniem varēs izgatavot bērzu zaru putnus, kas noderēs gan kā rotaļlietas, gan kā pavasarīgi dekori telpām vai dārziem. Darbnīcu vadīs Margita Poriete no Rīgas Latviešu biedrības „Sprīdīša skolas”.
Dalība pasākumos – bez maksas.
Šogad 4.aprīlī izcilajam arhitektūras pieminekļu restaurācijas darbu teorētiķim un praktiķim, arhitektam Gunāram Jansonam aprit 90.dzimšanas diena. Novērtējot Gunāra Jansona veikumu, Turaidas muzejrezervāts 4.aprīlī plkst. 15.00 aicina uz diskusiju „Personības loma kultūras mantojuma saglabāšanā Eiropas kultūras mantojuma gada kontekstā. Arhitektam Gunāram Jansonam – 90”.
Eiropas mantojuma gada kontekstā Turaidas muzejrezervāts aktualizē to cilvēku ieguldījumu, kuri ir veidojuši kultūras pieminekļu aizsardzības sistēmu, saglabājot Latvijas kultūras mantojumu kā nācijas identitātes veidotāju, un vēsta par konkrētu personu ieguldījumu kultūras mantojuma saglabāšanā, kopīgi meklējot atbildi uz jautājumu – kāds būs Latvijas kultūras mantojums pēc 100 gadiem un ko mēs varam darīt šodien?
PROGRAMMA
15.00–15.30 Izstādes „Arhitekts Gunārs Jansons (1928– 2013) un Turaidas pils atjaunošana” atklāšana, Turaidas muzejrezervāta galvenās speciālistes Ievas Oses stāstījums.
15.30–15.45 Turaidas muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes ievadvārdi. Gunāra Jansona grāmatas „Savas dzīves piemiņai” atvēršana Turaidā kopā ar vēsturnieku un arheologu Andri Cauni.
15.45–16.30 Atmiņu stāsti par Gunāra Jansona personību, veikumu un sadarbību:
16.30–17.00 Diskusija „Personības loma kultūras mantojuma saglabāšanā Eiropas kultūras mantojuma gada kontekstā”.
Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktors, arhitekts Gunārs Jansons (1928–2013) izcils profesionālis, Latvijas viduslaiku mūra arhitektūras pieminekļu un seno koka dzīvojamo ēku būvvēstures pētnieks. Viņš izstrādājis restaurācijas projektus ne tikai Turaidas viduslaiku pilij, bet arī Ikšķiles pirmajai baznīcai, Ainažu jūrskolai, vairākām viduslaiku Rīgas un Kuldīgas 18.–19.gadsimta dzīvojamām ēkām un citām Latvijas senceltnēm. Gunārs Jansons ir autors grāmatām par Kurzemes pilsētu 17.–19.gadsimta koka ēkām, (1982), Ikšķiles viduslaiku pili un baznīcu (2004), Turaidas pils 13.–17.gadsimta arhitektūru (2007), kā arī daudziem desmitiem periodikā un rakstu krājumos publicētu pētījumu. Gunārs Jansons laikā no 20.gadsimta 70. līdz 90.gadiem sarakstīja savas bērnības un jaunības dienu atmiņas „Savas dzīves piemiņai”, kuras, apkopojot grāmatā, 2017.gadā ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu izdeva Latvijas vēstures institūta apgāds sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu.
Informāciju sagatavoja:
Anda Skuja
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece komunikācijas darbā
Siguldas novada bibliotēka aicina pievērst iedzīvotāju uzmanību bibliotēku darba laika izmaiņām pirmssvētku un svētku dienās. Visās novada bibliotēkās pirmssvētku dienā, ceturtdienā, 29.martā, darba laiks saīsināts par vienu stundu. No 30.marta līdz 2.aprīlim visas Siguldas novada bibliotēkas būs slēgtas.
Aicinām savlaicīgi sagādāt lasāmvielu svētku dienām!
Vēlam Siguldas novada iedzīvotājiem priecīgas Lieldienas!
Siguldas novada bibliotēkas darba laiks svētkos:
|
Datums |
Darba laiks |
|
29.martā |
11.00–17.00 |
|
30.martā |
slēgts |
|
31.martā |
slēgts |
|
2.aprīlī |
slēgts |