Grupas „Instrumenti” koncertu dienās, 15., 16. un 17.jūnijā, akciju sabiedrība „Pasažieru vilciens” nodrošinās speciālu papildreisu plkst. 23.45 maršrutā Sigulda–Rīga.
Jau ziņots, ka 15., 16. un 17.jūnijā Siguldas pilsdrupu estrādē uzstāsies grupa „Instrumenti”. Koncertos skanēs dziesmas no grupas jaunākā albuma „Atkala”, ko mūzikas kritiķi atzinuši par līdz šim labāko grupas veikumu.
„Koncerti Siguldas pilsdrupu estrādē būs jaudīgi – vajadzīgo enerģiju esam krājuši jau labu laiku, un līdz jūnija vidum to turpināsim lādēt. Kaļam plānus šovam, kas pārsitīs to, ko esam darījuši līdz šim. Šoreiz iesim vēl tālāk un rausim visus klausītājus sev līdzi,” ar aizrautību stāsta „Instrumenti” mūziķis Reinis Sējāns.
Biļetes cena – no 20 līdz 70 eiro, ar 
Siguldas novada iedzīvotāja ID karti – 20% atlaide. Biļetes nopērkamas „Biļešu serviss” kasēs.
Jāpiebilst, ka šī vasara Siguldā solās būt īpaši muzikāla, jo gaidāmi vairāki pasaules līmeņa koncerti.
Visu laiku komerciāli sekmīgākā Latvijas mūzikas albuma „Disco Alliance” autori, vieni no Latvijas elektroniskās mūzikas pionieriem, komponista Jāņa Lūsēna vadītais kolektīvs „Zodiac” būs īpašais viesis Norvēģijas grupas „A‑ha” koncertā, kas 17.jūlijā notiks Siguldas pilsdrupu estrādē.
Padomju elektroniskās mūzikas aizsācēji, Latvijas grupa „Zodiac” jeb „Zodiaks” savus mūzikas eksperimentus ar kosmiskām skaņām sākuši jau 70. gados, uzstājoties ar tam laikam neierasto elektroniski sintētisko mūziku, iedvesmojoties no tādiem izpildītājiem kā Žans Mišels Žārs, „Space” un „Kraftwerk”. Grupas muzikālie eksperimenti ieguva klausītāju atbalstu un mīlestību ne tikai PSRS, bet arī Japānā, Austrijā, Somijā un citās pasaules valstīs. „Zodiac” ieraksts „Disco Alliance” 1980.gadā kļuva par pirmo mūzikas albumu visā PSRS, kas ar savu mūsdienīgumu un trāpīgajām melodijām bija līdzvērtīgs Rietumu popmūzikas hitiem. Skaņuplate piedzīvoja rekordlielu tirāžu, jo tika pārdoti vairāk nekā 20 miljoni ieraksta kopiju.
Pēc pašķiršanās deviņdesmito gadu sākumā, grupa savu pirmo atkalapvienošanos piedzīvoja 2005.gadā, kad tā uzstājās Krievijas festivālā „Diskoteka 80”, izpildot instrumentālās kompozīcijas no grupas pirmajiem diviem albumiem. Pēc šī koncerta atkal sekoja ilgāka pauze, kas tika pārtraukta 2013.gadā, kad „Zodiac” uzstājās festivālā „Positivus” kā vieni no galvenajiem māksliniekiem un atsāka savu muzikālo darbību.
„A‑ha” tiek dēvēta par Norvēģijas eksportētāko grupu, kas nospēlējusi tūkstošiem koncertu visā pasaulē, tostarp Latvijā. Nesen klajā nācis „A‑ha” akustiskais albums „Summer Solstice”, un nākamgad mūziķi dosies pasaules turnejā, kurā akustiskais izpildījums mīsies ar koncertu sēriju „Electric Summer”. 17.jūlijā grupa uzstāsies Siguldas pilsdrupu estrādē, piedāvājot klausītājiem gan laika pārbaudi izturējušos lielākos hitus jaunā skanējumā, gan pavisam jaunas kompozīcijas.
Mūzikas cienītāju mīlestību 35 gadu garumā grupa „A‑ha” nopelnījusi ar tādiem hitiem kā „Take on me”, „Lifelines”, „The sun always shines on TV” un citiem. 2010.gadā grupa viesojās Rīgā, kur pulcēja fanu tūkstošus.
Biļetes pieejamas „Biļešu serviss” tirdzniecības vietās.
Siguldas novada bibliotēka aicina piedalīties aptaujā, lai apzinātu iedzīvotāju viedokli par bibliotēkas sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī nepieciešamo attīstību un pārmaiņām.
Anketa pieejama līdz 8.jūnijam bibliotēkā, kā arī aizpildāma elektroniski šeit.
Piektdien, 1.jūnijā, jau piekto gadu dievnamos visā Latvijā norisināsies Baznīcu nakts. Starp 170 baznīcām arī Siguldas Romas katoļu baznīcā un Krimuldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā norisināsies dažādas aktivitātes.
Baznīcu nakts Latvijā notiek kopš 2014.gada, un tā ideja līdz Latvijai atceļojusi no Austrijas, kur pirms nedaudz vairāk nekā 10 gadiem notika pirmais šāds kristīgās baznīcas konfesiju un draudžu kopīgi rīkots ekumēniskais notikums. Pasākuma ieceri atbalsta Latvijas lielāko kristīgo konfesiju vadītāji. Latvijā Baznīcu nakti organizē starpkonfesionālais nodibinājums „Baznīcu Nakts fonds”.
Baznīcu nakts pasākumi Siguldas Romas katoļu baznīcā:
Baznīcu nakts pasākumi Krimuldas baznīcā
Izrādes sižets vēsta, ka tuvojas Jāņu nakts. Skaņas un smaržas tracina puišu un meitu asinis. Rodas vēlēšanās ļaut jūtām vaļu, lai tās nesaskābst kā vecs vīns un, iemalkojot no saldenās pudeles, saplūst ar reibumu, kas virmo dabā. Tādos jūtu juku laikos, kad kūsā piens un asinis, „Ezerlauku” mājās nākas meklēt meitai vīru un saimniecībai galvu. Daiga Gaismiņa kā „Ezerlauku” saimniece Ieva gribēs izprecināt savu meitu vai pati vēlreiz precēties, Zane Daudziņa kā Lavīze saimniecības glābšanas vārdā būs gatava mīt gredzenus kaut ar kalpu puisi, Madara Melne-Tomsone kā Marija mēģinās savaldzināt Ivaru Kļavinski jeb Mārtiņu.
Pārējās lomās: Ģirts Ķesteris vai Juris Lisners („Rindēnu” saimnieks), Līga Zeļģe (Auce), Aldis Siliņš vai Mārtiņš Počs (Pičuks), Māris Bezmers (Taukšķis), Ainārs Ančevskis (Krišs). Saimes ļaužu lomās iejutīsies Siguldas amatierkolektīvu dalībnieki no kora „Teiksma” un „Spārni”, folkloras kopas „Senleja”, deju kolektīva „Dūka” un „Ķimelītis”, kā arī Absolventu pūtēju orķestra, kuri aicinās uz kopīgu sadancošanu un lielā Jāņu ugunskura iedegšanu.
Pēc izrādes – Jāņu ugunskura iedegšanas rituāls un Līgo nakts zaļumballe kopā ar pūtēju orķestri, grupu „Puiši papardēs” (Jānis Reselis & draugi) un diskžokeju.
Biļetes nopērkamas visās „Biļešu paradīzes” kasēs, cena iepriekšpārdošanā – 7 eiro,Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem Siguldas novada Kultūras centra kasē – 3 eiro; pasākuma dienā – 10 eiro, Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 5 eiro. Bērniem līdz 12 gadu vecumam ieeja bez maksas. Ieejas maksa tikai uz zaļumballi pēc plkst.24.00 – 5 eiro.
Pasākuma laikā darbosies darbosies bufetes.
Saulgriežu svinībās Siguldas pilsdrupu estrādē var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā „Pašvaldība” – „Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem „Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Svētdien, 3.jūnijā, plkst.16.00 Siguldas Mākslu skolā „Baltais Flīģelis” notiks Teātra studijas veidotā Leldes Stumbres jauniestudējuma bērniem un jauniešiem „Mauglis” pirmizrāde, kas veidota pēc Radjerda Kiplinga „Džungļu grāmata” motīviem.
Iestudējuma režisore ir Ārija Liepiņa-Stūrniece, komponists – Mārtiņš Brauns, deju un kustību pedagoģe – Madara Luīze Muzikante, grimu veidojusi Agita Zālīte un Teātra nodaļas audzēkņi, audiomontāža – Arnolds Dimants.
Uzveduma pamatā ir stāsts par Maugli un viņa dzīvi zvēru un dzīvnieku pasaulē un skološanos. Izrāde vēsta par uzticību, pašaizliedzību, upurēšanos, par viltību, gļēvumu un nodevību. Viss notiek it kā džungļos, taču vilšus vai gluži nevilšus nākas vilkt paralēles ar pasauli, kurā šodien dzīvojam mēs – cilvēki.
Ieeja – bez maksas.
No 1. līdz 30.jūnijam kultūras un mākslas telpā „Siguldas tornis” būs skatāma Pāvela Nalivaiko fotogrāfiju un Pauļa Čivļa mēbeļu izstāde „mirklislaimelaiks@dzīve”.
Paulis Čivlis ir zināms koka mēbeļu izgatavotājs Tukuma pusē. Viņa darbnīcā bieži viesojās tūristi no tuvienes un tālienes, klātienē iepazīstot amatnieka ikdienu. Viņš regulāri ar saviem izstrādājumiem piedalās dažādās radošās aktivitātēs un izstādēs, Pauļa darbi ir pazīstami arī ārpus Latvijas.
Savukārt Pāvels Nalivaiko ar fotogrāfiju sāka nodarboties pagājušā gadsimta beigās. Periodiski piedalījies dažādos foto konkursos. Viņa darbi regulāri tikuši izmantoti iestāžu gada kalendāros, izstādēs, kā arī publisko un privāto telpu noformējumā.
Abus, gan Pauli, gan Pāvelu, daudz kas vieno ar Siguldu. Pāvels nu jau gandrīz četrus gadus ir siguldietis. Taču abi kā spilgtāko mirkli un vienojošo ar šo pilsētu uzskata piedalīšanos arheoloģiskajos izrakumos Turaidas pilī 1978.gadā. Tad arī abi pirmo reizi tā pamatīgāk iepazinuši Siguldas un apkārtnes skaistumu un šarmu.
Izstādes veidotāji pauž, ka „mirklislaimelaiks@dzīve” ir abu mākslinieku elektroniskais pasts sev, tuvajiem, draugiem, cilvēkiem, dzīvei. Tas ir mēģinājums apvienot divus mākslu veidus – fotogrāfiju un daiļamatniecību. Šī izstāde aicina uz sadarbību, kopdarbību, bet ne uz konkurenci.
Maijā izskanējusi koncertzāles „Baltais Flīģelis” 18.koncertsezona, kurā novadniekiem bija iespēja dzirdēt vairākas oriģinālprogrammas, kas Siguldā piedzīvoja pirmatskaņojumu. Sezonas laikā uz „Baltā Flīģeļa” skatuves kāpa vairāki pasaulē atzīti mūziķi, kuri Siguldā viesojās pirmo reizi – franču pianiste Amadīne Savarī, džeza trio „Delbecq”, mežradznieks Ervē Žulēns, kā arī dāņu režisors un komiķis Paolo Nani.
Sezona tika atklāta ar pirmatskaņojuma koncertu „Opercussion” koncertprogrammā „Sitaminstrumentu zvaigznes operā”. Koncerts bija zīmīgs, jo Siguldā jau ceturtdaļgadsimtu notiek Siguldas Opermūzikas svētki. Programmas idejas un aranžiju autors ir kamerorķestra „Sinfonietta Rīga” sitaminstrumentu grupas koncertmeistars, arī Latvijas Nacionālās operas un baleta orķestra galvenais sitaminstrumentālists Ivo Krūskops, kurš pulcējis kolēģus un domubiedrus – Edgaru Saksonu, Uģi Krūskopu, Ivaru Kalniņu, Miku Bāliņu un Elviju Endeli. Koncertā skanēja slavenāko operu ārijas, kas interesanti un asprātīgi aranžētas pārlikumā sitaminstrumentu ansamblim.
Koncertzāles nozīmīgākais un iespaidiem bagātākais pasākums bija Ziemassvētku burtošana „Es esmu Sigulda!”, kurā novadnieki tika aicināti iesaistīties mūzikas radīšanā un projekta realizēšanā. Pateicoties iedzīvotāju lielajai interesei un pozitīvajām atsauksmēm, šovasar pasākums tiks atkārtots koncerta formā Muzikālajās brokastīs, kuras norisināsies Siguldas pils kompleksā 15.jūlijā plkst.11.00.
Sezonā koncertzāli pieskandināja dažādu žanru mūzika, rudenī viesojās grupa „Keksi” ar 20 gadu jubilejas koncertu, tenors Donato Ravini (Itālija) un kamerorķestris „Gaudeamus” itāļu klasisko dziesmu un neapolitāņu romanču vakarā „Mīlas fantāzija”, pianists Gintaras Januševičius ar solokoncertu „Dreamcatcher”, grupa „Rāmi riti” ar jaunā albuma prezentāciju, koncertprogramma „Pieci Amerikā”, kur tika atskaņota ASV komponēta mūzika. Notika arī Ziemassvētku koncerts „Ir spožums kāds tuvāks”. Savukārt pavasarī klausītājus priecēja Latviešu kamermūzikas koncerts „Veltījums Latvijas simtgadei”, Latvijas Kultūras akadēmijas jauktā kora „Sōla” koncerts „Veca mīlestība nerūs”, krāšņa un emocijām bagāta Lindas Leen un Riharda Lībieša programma „Introversijas. Koncerts pusgaismā”, V Latvijas Mūzikas skolotāju festivāla noslēguma koncerts, džeza trio „Delbecq3”, jaunās Siguldas Mākslu skolas Džeza nodaļas prezentācija Starptautiskajā džeza dienā, kā arī trio „Silk” atkalapvienošanās koncerts. Koncertsezona izskanēja ar „Sinfoniettas Rīga” un izcilā franču mežradznieka Ervē Žulēna koncertu.
Koncertzāles klausītāju interese turpina būt nemainīga, pasākumus apmeklējuši vairāk nekā 4000 apmeklētāju. Interesenti tiek aicināti sekot līdzi koncertzāles aktualitātēm – nākamais gads solās būt vēl spilgtākiem notikumiem bagāts. „Baltā Flīģeļa” kolektīvs izsaka pateicību visiem apmeklētājiem, un aicina tikties Muzikālajās Brokastīs, kas tradicionāli notiek jūlija svētdienu rītos plkst.11.00 Siguldas pils kompleksā. 1.jūlijā Muzikālo brokastu ciklu atklās „Sinfonietta Rīga” stīgu kvartets ar vasaras kamermūzikas programmu. Aicinām iepazīties ar visu Muzikālo brokastu programmu šeit.
19.maijā biedrība „Mores muzejs” Siguldas pašvaldības finansēta kultūras projektā „Muzeju nakts pasākums Mores kauju muzejā 2018” organizēja Muzeju nakts pasākumu.
Šī gada Muzeju nakts tēma bija „Šūpulis”. Mores muzejs pievērsās 100 gadu vecu notikumu izpētei Mores pagastā. Tas bija 1.pasaules kara laiks – laiks, kad kara un revolūciju liesmās dzima mūsu valsts Latvija un skarbo „šūpuli” darināja latviešu strēlnieki.
Pasākuma gaitā senie notikumi atdzima Mores tautas nama amatierteātra dalībnieces Ineses Kļaviņas lasītajos morēniešu atmiņu stāstos un vēstures pētnieces Daces Eipures stāstā par Nītauri. Latviešu strēlnieku izcīnīto „Peļņu” kauju vēsturisko nozīmi savā uzrunā uzsvēra Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas vadītājs Ēvalds Krieviņš, bet pasākumu ar strēlnieku dziesmām pieskandēja vīru vokālais ansamblis „Neprāts” no Priekuļiem.
Oficiālās daļas noslēgumā tika atklāta izstāde par 1.pasaules kara notikumiem Morē, kas veltīta Latvijas valsts simtgadei un būs apskatāma muzeja darba laikā līdz šā gada 18.novembrim. Materiālus izstādei izpētīja un apkopoja biedrība „Mores muzejs” kopā ar Latviešu strēlnieku apvienības Cēsu nodaļas aktīvistiem.
Muzeju nakts pasākuma laikā apmeklētāji varēja ne tikai iepazīties ar muzeja ekspozīcijām, bet arī savu veiklību un spēku samērot atrakcijās biedrības „Reāls piedzīvojums” piedāvājumā. Mores ekoloģisko saimniecību saimnieces priecājās par lielo piekrišanu viņu produkcijai „Bufetē “Mores garša””. Nosalušos sasildīja uz ugunskura vārīta „Pavasara burvju” tēja.
Pasākumu līdzfinansē Siguldas novada pašvaldība.
No 25. līdz 27.maijam Krišjāņa Valdemāra ielā 3, kur top laikmetīgs un radošs Zaļās Villas kvartāls, norisināsies Laimes svētki. Tas būs kvartāla pirmais nozīmīgais pasākums, kuru apmeklēt aicināts ikviens interesents.
Laimes svētku ietvaros tiks radīta dāvana Siguldai pilsētas svētkos – „Laimes siena”. Tās autori ir „Radošo siguldiešu platforma” un sienas veidošanā iesaistīties aicināts ikviens. Svētku laikā kvartālā norisināsies Siguldas novada mākslinieku izstāde „Zaļš, vēl zaļāks” un Siguldas fotogrāfu izstāde „Noķert Laimi”. Būs apskatāmi arī dažādi vides mākslas objekti.
Laimes svētku programma
Piektdiena, 25.maijs
Sestdiena, 26.maijs
Svētdiena, 27.maijs
Laimes svētkos darbosies Siguldas pirmās speciālās grauzdētavas kafejnīca, kā arī pop–up veikaliņš. Visi pasākumi labu laikapstākļu gadījumā plānoti ārtelpās, lietus gadījumā – iekštelpās. Pasākumu organizē biedrība „Radītava Zaļā Villa”.
Ieeja uz visiem pasākumiem – bez maksas vai par ziedojumiem.
Līdz 17.jūnijam Zaļās villas kvartālā, Sakaru ēkas 2. un 3.stāvā, Krišjāņa Valdemāra ielā 3A, Siguldā, skatāma tradicionālā Siguldas novada mākslinieku izstāde, kuras nosaukums šogad ir „Zaļš, vēl zaļāks”. Tajā skatāmi novada mākslinieku glezniecības, tēlniecības, grafikas, tekstila, keramikas, metāla un stikla mākslas darbi.
Izstādē piedalās 32 Siguldas novada mākslinieki: Solveiga Vasiļjeva, Eva Vēvere, Dainis Gudovskis, Patrīcija Brekte, Jānis Purcens, Raits Tikums, Oskars Plāciņš, Zinaīda Ceske, Kristīne Kligina, Dace Melbārde, Agita Zālīte, Una Leitāne, Aigars Truhins, Sabīne Stāle, Liene Straupe, Dace Saulīte, Dace Andersone, Kristīne Niedra, Jānis Puriņš, Dina Dubiņa, Elmārs Gaigalnieks, Laura Rostoka, Ieva Vanaga, Aivars Mangulis, Ārija Bērze, Jānis Puriņš, Anete Mikosa, Zanda Puče, Ausma Šmite, Iveta Bambere un Vladimirs Borovskojs.
Tā apskatāma līdz 17.jūnijam darba dienās no plkst.11.00 līdz 18.00, sestdienās no plkst.12.00 līdz 17.00, bet svētdienās no plkst.12.00 līdz 15.00.
Izstāde tapusi ar Siguldas novada pašvaldības līdzfinansējumu.
Siguldas teātra mīļotāji un skatītāji pirms gadiem septiņiem jau tikušies ar brīnišķīgo meitenīti, dzīves apdalīto bāra bērnu Polliannu, kura priecājas tāpēc vien, ka dzīvo un ar savu priecāšanās spēli iedvesmo un „aplipina” visus pilsētiņas iedzīvotājus. Pat visdrūmākos un nīgrākos. Tagad mūsu pilsētā mājvietu atradusi Polliannas gara radiniece Pepija jeb pilnā vārdā Pepilota Viktuālija Rullgardīna Krisminta Efraima meita Garzeķe – vasarraibumains meitēns burkānkrāsas matiem kopā ar saviem draugiem Zirgu un pērtiķīti Nilsona kungu. Arī viņa ir kļuvusi bārene, taču ir cieši pārliecināta, ka pēc pazušanas jūrā tētuks tomēr ir izglābies un kļuvis par „nēģeru karali”, bet mirusī māmiņa kļuvusi par eņģeli un skatās uz viņu no debesīm.
Siguldas Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” Teātra nodaļas un grupa Teātra studijas audzēkņu 26.maijā plkst.16.00 aicina tikties ar Pepiju, Anniku un Tomiju, kopā meklēt un atrast prieku, fantazēt un draiskoties. Būs daudz dziesmu un deju, būs daudz gluži neticamu notikumu. Ieeja – bez maksas!
Atgādinot Astridas Lindgrēnes stāstu: visapbrīnojamākā Pepijas īpašība ir spēja fantazēt. Šī īpašība izpaužas gan rotaļās, kuras Pepija izdomā, gan aizraujošajos stāstos par zemēm, kuras viņa apmeklējusi kopā ar savu tētuku, gan jociņos, par kuru upuriem visbiežāk kļūst pārlieku nopietni pieaugušie. Pat draugus Anniku un Tomiju urda jautājums, kāpēc lielie cilvēki neprot priecāties, neprot rotaļāties. Pepijas tēlā ir apslēpts katra bērna sapnis par spēku un cēlsirdību, bagātību un dāsnumu, brīvību un pašaizliedzību.
Iestudējuma 1.cēliens jau ticis spēlēts jauniešu teātra festivālā „Laimes lācis 2018”, kurš notiek Siguldas Mākslu skolā, kā arī XI Starptautiskajā bērnu un jauniešu teātru festivālā „…un es iešu un iešu!” uz Valmieras Drāmas teātra lielās zāles skatuves. Par izrādes iestudējumu saņemts 1.pakāpes diploms, bet Dāvis Gavars kā Tomijs jauniešu žūrijas vērtējumā ieguva Atzinību kā labākais pirmā plāna aktieris.
Vislielākais paldies radošajai komandai: Madarai Luīzei Muzikantei – dejas/kustības skolotājai, mūzikas un dziedāšanas skolotājam Kristapam Kiršteinam, grima skolotājai Agitai Zālītei. Viņu augstā profesionalitāte, cilvēciskais kontakts ar audzēkņiem un talants būt lieliskiem skolotājiem realizējies skaistā rezultātā. Iestudējuma scenogrāfe – Austra Hauks, kostīmu māksliniece – Evita Rusova, mūzikas un dziesmu tekstu autors – Arnis Mednis, audiomontāža – Arnolds Dimants.
Informāciju sagatavoja:
Mākslu skolas „Baltais Flīģelis”
Teātra nodaļas kursa un Teātra studijas vadītāja,
režisore Ārija Liepiņa-Stūrniece
Plašāka Siguldas pilsētas svētku programma pieejama šeit.
Siguldas pilsētas svētku publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils iela 16, Sigulda, Siguldas novads, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai.