Kultūra - sigulda.lv

Sestdien, 15.decembrī, plkst.19.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis” notiks „Xylem Trio” koncerts Ziemassvētku noskaņās. „Xylem Trio” apvieno trīs starptautiski pazīstamus Latvijas mūziķus – Raimonds Petrauskis (klavieres), Oskars Petrauskis (saksofons) un Rihards Zaļupe (perkusijas). Trio kopā muzicē jau kopš 2006.gada, taču nosaukumu ieguvuši 2010.gadā.

Mūziķu galvenā ideja ir apvienot unikālo taustiņinstrumentu, saksofona, kā arī marimbas un perkusiju skanējumu. Muzikālās trijotnes repertuārā ir dažādu mūzikas stilu un virzienu apkopojums. „Xylem Trio” aktīvi koncertē gan Latvijā, gan ārpus tās.

Biļetes cena – no 8 līdz 15 eiro, Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 20% atlaide, bet daudzbērnu ģimenēm – 40% atlaide.

Biļetes iespējams iegādāties šeit, „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās, kā arī vienu stundu pirms koncerta norises koncertzāles „Baltais Flīģelis” kasē.

Pasākuma laikā var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā „Pašvaldība” – „Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem „Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Ikviens interesents aicināts ar savu produkciju 15. un 16.decembrī piedalīties tradicionālajā Ziemassvētku tirdziņā, kas šogad norisināsies Siguldas pils kompleksā. Tirdzniecība abās dienās norisināsies no plkst.12.00 līdz 18.00.

Pieteikumus tirdzniecībai iespējams iesniegt līdz 10.decembra plkst.17.00, rakstot uz e‑pasta adresi dace.plesa@sigulda.lv.

Tirgotājus lūdzam atbalstīt Ziemassvētku tirdziņa māksliniecisko koncepciju, ietverot to savas tirdzniecības vietas mākslinieciskajā noformējumā un sortimenta piedāvājumā.

Aicinām iepazīties ar informāciju par tirdzniecību pasākumā, nolikumu par ielu tirdzniecību Siguldas novada pašvaldības organizētajos publiskajos pasākumos, kā arī saistošajiem noteikumiem par nodevām par tirdzniecību publiskās vietās Siguldas novadā.

Sestdien, 8.decembrī, plkst.19.00 kultūras centrā „Siguldas devons” būs iespēja baudīt dziedātājas Aijas Andrejevas koncertprogrammu „Mēs pārejam uz Tu”, kurā tiks izspēlētas dziesmas gan no jaunā albuma, gan sen iemīļotas dziesmas citā skanējumā.

Jaunā albuma prezentācijas koncertā uz skatuves dziedātāja kāps kopā ar jaunu pavadošo sastāvu: Kaspars Ansons (ģitāra), Jānis Kalniņš (ģitāra), Kaspars Pļavnieks (bungas), Toms Veismanis (basģitāra), Toms Mikāls (taustiņi), Anna Zankovska un Santa Šillere (bekvokāls). Koncerta īpašie viesi būs dziedātājs Alex, DJ Rudd un Ansis.

„Jaunais albums „Mēs pārejam uz Tu” ir mans pārdzīvojums un piedzīvojums. Tas ir stāsts par vienu manas dzīves nodaļu, ar kuru gribu dalīties. Tās ir manas pārdomas, pieredze, mani sāpīgie un tumšie brīži, absolūta laime un ekstāze. Tā ir mīlestība un ticība, tas ir izaicinājums būt drosmīgai un godīgai attiecībās ar cilvēkiem, un galvenokārt – ar sevi pašu. Tas ir ceļš pie sevis, pie saknēm. Dabisks process, kas notiek ar katru no mums,” par albumu stāsta dziedātāja.

Biļetes pieejamas šeit, visās „Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un kultūras centra „Siguldas devons” kasē. Biļetes cena – no 12 līdz 25 eiro,Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem, pērkot biļeti iepriekšpārdošanā, pieejama 10% atlaide.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

18.novembrī Siguldas pagasta Kultūras namā no plkst.22.00 līdz 3.00 norisināsies Latvijas Republikas simtgades jubilejas balle „Latvija svin!”.

Pasākumu vadīs vakara vadītājs Juris Mūrmanis, un klātesošos priecēs grupa „Lauku muzikanti”. No plkst.21.00 kopā ar Lēdurgas vīru kopu un jaukto kori „Sigulda” būs iespēja dziedāt tautā iemīļotas latviešu dziesmas, kā arī klausīties pūtēju ansambļa „Sigulda” muzikālos sveicienus.

Ieejas maksa – 10 eiro, Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 8 eiro. Biļetes līdz 15.novembra plkst.19.00 iespējams iegādāties kultūras centra „Siguldas devons” biļešu kasē, Pils ielā 10. Galdiņu rezervācija, zvanot uz tālruņa numuru 66117114.

14.novembrī plkst.18.00 kultūras centrā „Siguldas devons’’ atklāta Siguldas novada mākslinieku izstāde, kurā vienuviet apskatāmi 24 novada meistaru jaunākie veikumi. Izstāde aplūkojama līdz 9.decembrim. Ieeja – bez maksas.

Izstādē apskatāms kolorītās Siguldas mākslinieces Dinas Dubiņas iedvesmojošais lielformāta darbs. Māksliniecei ir bijušas vairāk nekā 20 personālizstādes, viņa ir piedalījusies apmēram 200 izstādēs daudzās pasaules valstīs. Dina Dubiņa strādā unikālā karstās emaljas tehnikā, radot gleznas, miniatūras un rotas. Māksliniece aizraujas arī ar zīda apgleznošanu, no vienkrāsaina zīda auduma gabala, uzburot krāšņus tērpus, lakatus un šalles.

Mākslinieces Patrīcijas Brektes iedvesmas avots un mākslas pieredzes bagātināšanas veids ir ceļojumi. Viņa savu darbu tēmas izvēlas vienkāršas, un ar to sabiedrībai vēlas parādīt savādāku skatījumu uz tiltiem, mājām, ūdeni, laivām, kuģiem, apkārtni. Gleznotāja Patrīcija Brekte radījusi darbus, kuri raisīs siltu un patriotisku atmosfēru katram Siguldas novadniekam. Patrīcija nāk no talantīgas mākslinieku dzimtas – vectēvs ir viens no sava laika pazīstamākajiem Rīgas portretētājiem Jānis Brekte, mamma Ilona Brekte un brālis Kristians Brekte arī ir mākslinieki.

Izstādē iespēja redzēt Jāņa Puriņa jaunāko gleznu. Māksliniekam patīk strādāt ar akvareļkrāsām, kā arī eļļas, guašas un tempera materiālu. Viņš ir vairāk nekā 2000 darbu autors, no kurām liela daļa ir ainavas, klusā daba un portreti.

Izstādes dalībnieks Elmārs Gaigalnieks strādā ar Gaujas ielejas senajām smiltīm. Divdesmit viena gada laikā mākslinieks radījis savu unikālu rokrakstu, ko pilnveidojis un attīstījis tikai sev zināmā autortehnikā, radot darbos krāsainību, ornamentālu grafiskumu, telpiskumu, nocietinātu ar roku un smiltīm radītu gleznojumu. Elmārs Gaigalnieks glezno arī tradicionālajā tehnikā ar pasteli un eļļu, un ir gatavs ikviena portretu radīt uz vietas radošā atmosfērā savā darbnīcā.

Mākslinieks Jānis Purcens katrā no darbiem ir iekodējis vēstījumu skatītājam, kas mudina paskatīties tālāk par sev interesējošo zupas šķīvi. Pēc autora domām, pa īstam paēdis un padzēris cilvēks var būt, kad nododas lasīšanai vai Bībeles tekstu studēšanai, sasniedzot garīguma pakāpi, kas ir ārpus noteiktiem rāmjiem, likumiem un ikdienas shēmām. Mākslinieka sapņainie meistardarbi liks aizdomāties ikvienam skatītājam.

Izstādē piedalās Mākslu skolas „Baltais flīģelis” pedagogi: Mākslas nodaļas vadītāja Ieva Vanaga, kura strādā dažādās tekstila apdares tehnikās, gleznotājs, koktēlnieks un scenogrāfs Raits Tikums, kā arī Agita Zālīte – grafiķe, gleznotāja, vizuālās mākslas skolotāja, interjera dizainere un šīs izstādes kuratore.

Arī māksliniece Zinaīda Ceske daudzus gadus ir bijusi mākslas skolotāja, patlaban darbojas papīrmākslas galerijā „Viktora Vēstules”, radot iedvesmojošus darbus oriģinālā tehnikā. Viņa pati sevi raksturo šādi: esmu profesionāla māksliniece, gleznoju, ko un kā vēlos, kas saviļņo, sakrājies vai sāp dvēselē. Radošums ir uzvara pār bailēm būt pašam un tas var parādīties pilnīgi visā – kā es izvēlos, kā es pavadu laiku, ēdu, darbojos, ko palaižu visumā.

Māksliniece Dace Melbārde ir Siguldas 1.pamatskolas vizuālās mākslas skolotāja ar lielu pieredzi. Viņas izstādes darbi ir par sajūtu stāvokli. Radīti vienkārši pašas priekam, balstoties uz notikumiem, domām, emocijām šajā pavasarī un vasarā – karstajām un smaržīgajām dienām savā dārzā, aplūkojot krāšņi saziedējušos puķu zirņus vai miglainajiem rītiem Latvijas laukos, kur pārplūdušas pļavas, krūmi un koki veido tādu toņu bagātību, kāda vērojama mūsu rokdarbnieču austajās šatieru segās, kuras no bērnības pazīst vai ikviens latvietis.

Pirmoreiz Siguldas novada mākslinieku izstādē piedalās allažniece Guna Petrevica. Māksliniece vada keramikas studiju „Māl-pils” un ir Mālpils mākslas skolas pasniedzēja.

Mākslinieks Oskars Plāciņš ir beidzis Liepājas lietišķās mākslas vidusskolu un Latvijas Valsts mākslas akadēmiju, reizi nedēļā vada mākslas studiju. Vismīļākās gleznas ir ar kluso dabu.

Siguldiete Zanda Puče savos mākslas projektos savieno laikmetīgās mākslas pieeju un mūsdienīgo tehnoloģiju izmantojumu ar personisku interesi par vēsturi un pagātnes ietiekšanos mūsdienās. Viņa pievēršas konkrētām parādībām un liecībām, ne tikai tās fiksējot un atspoguļojot, bet arī radot dzīvu, iekļaujošu piederības izjūtu, notikumu, kas ļauj cilvēkam izjust sevi kā vietas un laika sastāvdaļu. Savos mākslas darbos viņa balstās atmiņu stāstos, dzimtas vērtībās, dabas bagātībās, izmantojot fotogrāfijas, dokumentus un vēsturiskus priekšmetus.

Starp izstādes darbiem noteikti ievērosiet Ausmas Šmites darbu „Bitcoin”. Ausma Šmite spoži pieteica sevi 2012.gadā ar personālizstādi „Tērauda sirds”. Viņas izstādēs skatāmi darbi, kurus saista formas minimālisms. Līdztekus izsmalcinātām litogrāfijām māksliniece atļāvusies eksperimentēt, un daļa darbu tapuši kā zīmējumi uz finiera ar akrila marķieriem un rapidogrāfu.

Izstādē aplūkojami arī tekstilmākslinieču Kristīnes Kliginas un Ārijas Bērzes darbi, kā arī gleznotāju Vladimira Borovskoja, Aigara Truhina un Anetes Mikosas gleznas.

Una Leitāne ir sertificēta kalnu slēpošanas instruktore ar darba pieredzi ne vien Latvijā, bet arī Šveicē un Austrijā. Viņa ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju un ieguvusi Humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslā, viņas pamatnodarbošanās ir gleznotāja un grāmatu ilustratore.

Fotomākslu izstādē ar saviem darbiem pārstāv Vladimirs Tjurins un Sabīne Stāle. Vladimirs ar tonālu klusās dabas fotogrāfiju, savukārt Sabīne par savu darbu motīviem saka šādi: tie ir seni priekšmeti, kas dzīvo savu dzīvi arī pēc 100 gadiem… mantoti vai dāvināti, pazaudēti un atkal atradušies, jutuši dažādu cilvēku roku pieskārienus, varbūt gadu desmitus gulējuši bēniņos vai putekļainā lādē, tie atkal atgriežas citas paaudzes – mūsu ikdienas dzīvē.

Izstādes dalībnieks Armands Andže studējis fotogrāfiju Latvija Kultūras koledžā un pašlaik studē stikla mākslu Latvijas Mākslas akadēmijā. Paralēli darbojas arī neformālās izglītības iestādē „Baltic Analog Lab”. Darbs „Rītausma” veidots vitrāžas tehnikā, par kompozīcijas pamatu lietojot latviešu etnogrāfiskās zīmes.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada mākslinieku izstādes kuratore
Agita Zālīte

13.novembrī, Ziemeļvalstu literatūras nedēļas laikā, Siguldas novada bibliotēkā viesojās Islandiešu bērnu grāmatu autore un grāmatu ilustratore Ausloiga Jonsdotira (Áslaug Jónsdóttir) un Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja pārstāvji, kuri tikās ar vairāk nekā 80 mazajiem lasītājiem.

Rakstniece pasākuma apmeklētājus iepazīstināja ar grāmatu „Briesmonītis teica NĒ!” (tulkotājs Dens Dimiņš) un tās varoņiem, kā arī lasīja to islandiešu valodā. Pasākuma otrajā daļā rakstniece un grāmatu ilustratore vadīja radošo nodarbību, kurā kopā ar bērniem no papīra uzmeistaroja stāsta varoņus – briesmonīšus.

Ausloiga Jonsdotira ir viena no autorēm, kas veidojusi bilžu grāmatu sēriju (kopumā jau izdotas 9 grāmatas) par Mazo briesmonīti un Lielo briesmonīti, kopā ar rakstniekiem Kallei Gietleru (Kalle Güettler) no Zviedrijas un Rākeli Helmsdālu (Rakel Helmsdal) no Fēru salām.

Grāmata „Briesmonītis teica NĒ!” 2004.gadā saņēma Islandes Ilustratoru balvu un Islandes Labākās bērnu grāmatas balvu, kā arī tikusi nominēta Zviedrijas Bērnu grāmatu žūrijas balvai, bet 2018.gadā viena no sērijas grāmatiņām ir nominēta prestižajai Ziemeļvalstu Padomes bērnu un jauniešu literatūras balvai.

Sestdien, 24.novembrī, plkst.18.00 kultūras centrā „Siguldas devons” notiks vidējās paaudzes deju kolektīva „Dūka” sadraudzības koncerts „Pēc–(ballīte)”.

Koncertā piedalās deju kolektīvi – „Dūka”(Sigulda), „Agrā rūsa”(Valmiera), „Vēji”(Lielvārde), „Bandava”(Saldus), „Mārupieši”(Mārupe), „Līgo”(Rīga), „Zeperi”(Līgatne) un „Vidzeme”(Madona).

Ieejas maksa – 2,50 eiro. Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 2 eiro. Biļetes pieejamas iepriekšpārdošanā un koncerta dienā kultūras centrā „Siguldas devons”.

15. un 16.decembrī Siguldas pils kompleksā norisināsies tradicionālais Ziemassvētku tirdziņš. Lai plānotu Ziemassvētku tirdziņa norisi, interesanti aicināti pieteikties tirdzniecībai, kas abās dienās norisināsies no plkst.12.00 līdz 18.00.

Pieteikumus tirdzniecībai iespējams iesniegt līdz 10.decembra plkst.17.00, rakstot uz e‑pasta adresi dace.plesa@sigulda.lv.

Tirgotājus lūdzam atbalstīt Ziemassvētku tirdziņa māksliniecisko koncepciju, ietverot to savas tirdzniecības vietas mākslinieciskajā noformējumā un sortimenta piedāvājumā.

Ziemeļvalstu literatūras nedēļas laikā, 13.novembrī, no plkst.11.15 Siguldas novada bibliotēkā viesosies bērnu grāmatu rakstniece un ilustratore Ausloiga Jonsdotira (Áslaug Jónsdóttir) no Islandes, lai tiktos ar novada mazajiem lasītājiem. Kopā ar rakstnieci bibliotēku apmeklēs pārstāvji no Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā.

Tikšanās laikā, plkst.11.15 un 12.20, rakstniece un ilustratore iepazīstinās bērnus ar latviešu valodā tulkoto grāmatu „Briesmonītis teica NĒ!”, kā arī pastāstīs par sevi un Islandi. Notiks nodarbības bērniem, kuru laikā būs iespēja izveidot papīra maskas.

Ausloiga Jonsdotira (Áslaug Jónsdóttir) ir viena no autorēm, kas veidojusi bilžu grāmatu sēriju par Mazo briesmonīti un Lielo briesmonīti, kopā ar rakstniekiem Kallei Gietleru (Kalle Güettler) no Zviedrijas un Rākeli Helmsdālu (Rakel Helmsdal) no Fēru salām.

Grāmata „Briesmonītis teica NĒ!” 2004. gadā saņēma Islandes Ilustratoru balvu un Islandes Labākās bērnu grāmatas balvu, kā arī tika nominēta Zviedrijas Bērnu grāmatu žūrijas balvai, bet 2018.gadā viena no sērijas grāmatām tika nominēta prestižajai Ziemeļvalstu Padomes bērnu un jauniešu literatūras balvai.

Dalība pasākumā – bez maksas.

Otrdien, 13.novembrī, plkst.17.00 Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” Izstāžu telpā tiks atklāta mākslinieka Jāņa Maļecka izstāde „Intermēdija”, kuru interesentiem būs iespēja apskatīt līdz 8.decembrim.

Šajā izstādē iespējams izsekot vairākiem motīviem, kas parādās gleznās pat ar desmit gadu starpību. Dabas iespaidi parādās ainavu gleznojumos un ziedu motīvos – saulepuķēs un dārza ziedu kompozīcijās. Īpaši tuva māksliniekam ir pieneņu un pieneņpūku tēma. Mākslinieka Jāņa Maļecka glezniecība veidojusies ciešā sasaistē ar mūziku, galveno uzdevumu saskatot jūtu un sajūtu variāciju attēlošanā. Muzikālas tēmas un muzikālas noskaņas sastopamas jebkurā audeklā, gan vizuāli iemiesotas skaņu plūsmās figurālās gleznās „Arfiste”, „Čelliste”, „Pavasara sonāte”, gan smalkas gaismas vibrācijās dabas tēlojumā „Aleja”, „Pienene”, gan artistiski ritmiskās abstraktās kompozīcijās.

Jānis Maļeckis (1957) – absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmijas klavieru nodaļu, Rimska-Korsakova Valsts Konservatorijas Kamermūzikas fakultātes asistentūru Pēterburgā un Latvijas Māksla akadēmiju. Ir Valsts profesors Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas klavieru un kameransambļu katedrā, F.Šopēna Mūzikas universitātes (Varšava) viesprofesors, kā pedagogs strādā arī Jūrmalas mūzikas vidusskolā. Kopš 2004.gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs.

1998.gadā mākslinieks Jānis Maļeckis saņēmis Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Parīzes starptautiskā mākslas centra stipendiju, realizējot projektu „Kristāla Liturģija” (1998), kurā Olivjē Mesiāna skaņdarbs Quatuor por la Fin du Temps (Kvartets Laika galam) tika atskaņots kopā ar katrai no astoņām šī kvarteta daļām veidotām gleznām, kuras tika projicētas uz ekrāna koncerta laikā, papildinot mūzikas raisīto asociāciju plūsmu. Kopš 1994.gada piedalās dažādās mākslinieku grupu izstādēs Latvijā, Beļģijā, Norvēģijā, Somijā, Polijā un ASV un personālizstādēs Valmierā, Jelgavā, Cēsīs, Rīgā, Viļņā. Sadarbībā ar D’Haudrecy galeriju (Knoke, Beļģijā) sarīkotas vairākas grupu un personālizstādes.

Pirmdien, 12.novembrī, plkst.18.00 koncertzālē „Baltais Flīģelis” notiks koncertspēle „Kas kaitēja man dzīvot”.

Dažādu autoru latviešu tautasdziesmu apdares izdziedās Mākslu skolas „Baltais Flīģelis” koris. Koncertspēles programmas lielākā daļa izskanēs a capella izpildījumā. Klausītāji tiks iepazīstināti ar latviešu tautasdziesmu apdarēm, sākot no komponista Jāzepa Vītola līdz mūsdienu jaunajiem komponistiem. Koncertspēlē līdzās dziedāšanai būs arī horeogrāfiski elementi, bet koristu zīmējumus māksliniece būs ietērpusi interesantās projekcijās.

Diriģente – Solveiga Vītoliņa;
Režisors – Kristaps Kiršteins;
Horeogrāfe – Lilita Jansone;
Māksliniece – Grieta Vītoliņa.

Ieeja – bez maksas.

11.novembrī plkst.13.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notiks senioru kora „Gāle” 55 gadu jubilejas koncerts, kurā piedalīsies sadraudzības kori no vairākām Latvijas pilsētām, kā arī deju kolektīvi no Siguldas – „Sidrabdancis”, „Sniegaroze” un „Preilenes”.

Kora izpildītajā repertuārā ir tautasdziesmas, garīgās, populārās, kā arī klasiskās kora dziesmas.

Senioru kori „Gāle” 1964.gadā dibināja Aina Salmane. Pēcāk to vadīja Ārija Aņņēna, Jānis Strante un Ilga Skutāna-Piese, kurai ir arī kora nosaukuma idejas autore. Kopš 2004.gada kori vada Ņina Kiršteina. Korim ir sava himna – dziesma par Siguldu. 35 gadus korī nodziedāja Ģirts Veģis, kurš Gaujai un Siguldai veltījis vairākas dzeju vārsmas un arī sacerējis to melodijas. Dažas no tām joprojām ir kora repertuārā. Katru gadu tiek sagatavots obligātais kora repertuārs, kas tiek izdziedāts ikgadējos senioru koru svētkos, kuros piedalās aptuveni 1000 dziedātāju.

Informāciju sagatavoja:
Senioru kora „Gāle” vadītāja
Ņina Kiršteina