Kultūra - sigulda.lv

No 29. maija līdz 2. jūnijam Igaunijā notika 32. starptautiskais folkloras festivāls „Baltica 2019”, kas norisinās katru gadu vienā no Baltijas valstīm saskaņā ar CIOFF (Starptautisko folkloras festivālu un tradicionālo mākslu organizāciju padome pie UNESCO) noteikumiem. Festivāla mērķis ir saglabāt, atjaunot un attīstīt nacionālās un vietējās kultūras tradīcijas, kā arī veicināt kultūras sakarus ar citām valstīm.

Festivālā Latviju pārstāvēja CIOFF Latvijas nacionālās sekcijas un Latvijas Nacionālā kultūras centra izraudzītie tautas tradīciju izzinātāji un popularizētāji – Siguldas folkloras kopa „Senleja” un Teikas muzikanti.

Festivāla pirmajā dienā dalībnieki devās uz mazpilsētu skolām, kur sniedza individuālus koncertus. Siguldas folkloras kopa „Senleja” viesojās Laulasmā un Murastes skolās, kur dziedāja Jāņu dziesmas, stāstīja par vainagu darināšanas tradīcijām Latvijā un mācīja rotaļas. Igauņu skolēni ar lielu atsaucību un interesi dziedāja līdzi „līgo, līgo!”, dancināja vainagu, puiši lēca Skalu danci un mācījās citas latviešu rotaļas.

31. maijā Tallinā notika gan rīta ieskaņu koncerti, gan oficiālā festivāla atklāšana Rātslaukumā. Festivālu atklāja Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida, kultūras ministrs Teniss Lukass un Talinnas mērs Mihails Kelvarts. Skatītāju pārpildītajā Ratslaukumā koši „Senlejas” izpildījumā izskanēja daudzbalsīgas Jāņu dziesmas un kopā ar Teikas muzikantiem tika cēli nodancots „Sešdancis”. Šogad folkloras festivāls pulcēja aptuveni 1500 dalībniekus no dažādiem Igaunijas reģioniem un sešām viesu grupām no citām valstīm – Latvijas, Lietuvas, Ukrainas, Indijas un Čīles.

1. jūnijs norisinājās novadu diena un folkloras kopa „Senleja” kopā ar folkloras kopām no Ukrainas un Indijas piedalījās Someru Lauku dzīves festivālā un Roelas pilsētas svētkos. Arī šajās vietās tika sniegti priekšnesumi, kopīgi dejotas latviešu, igauņu un pat indiešu dejas.

Noslēguma dienā, 2. jūnijā, visi festivāla dalībnieki atgriezās Tallinā un piedalījās igauņiem tradicionālā pasākumā „Pūra jeb tautastērpu vēdināšanas svētkos”, kuru laikā Igaunijas folkloras kopas un amatu meistari demonstrēja precīzi pēc paraugiem darinātus dažādu novadu tautastērpus, stāstīja stāstus par tiem, darbojās tirdziņš un pilnībā varēja izbaudīt festivāla noskaņu. Festivāls noslēdzās ar kopīgu koncertu vecpilsētā un labām sajūtām mājupceļā.

Siguldas folkloras kopas dalība starptautiskajā folkloras festivālā „Baltica 2019” Igaunijā tika nodrošināta ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas folkloras kopas „Senleja” vadītāja
Anda Skuja

Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību, nodibinājumu „Māras loks” un Latvijas folkloras kopām jau vairāk nekā desmit gadus aicina svinēt vasaras saulgriežu svētkus Turaidas muzejrezervāta Jāņkalnā. Gada īsākās nakts garumā, izdzīvojot Jāņu tradīcijas, saules un uguns rituālus, uzņemot dabas, līgotņu un gara spēku, kā arī vienojoties tautas kopībā. Šogad pasākums norisināsies 21. jūnijā no plkst. 19.00.

Svētku apmeklētāji aicināti vilkt tautastērpus, galvā likt ziedu vainagus un ozollapu kroņus, līdzi ņemt cienastu, siltu villaini un pērnos vainagus pusnakts rituālam.

Pasākuma programma:

Plkst. 19.00–21.00 Zāļu vakars, gatavošanās Jāņu svinībām. Siera siešana kopā ar folkloras kopu „Ūzuleņi”, vainagu vīšana kopā ar etnogrāfi Indru Čeksteri un Margitu Porieti, Pirts zintis kopā ar Kaiju Brisoni, Zāļu zintis kopā ar Zeltīti Kavieri, Lāpu gatavošana ar „Roķu” vīriem
Plkst. 19.30–20.00 Sētas aplīgošana kopā ar Rīgas tradīciju kopu „Silavoti”
Plkst. 19.30–20.30 Jāņu gadskārtu spēle mazajiem kopā ar Liniņu saimi un folkloras kopu „Putni” Dziesmu dārzā
Plkst. 20.00–20.30 Jāņa tēva – Siguldas novada pašvaldības priekšsēdētāja Uģa Mitrevica un Jāņa mātes – Turaidas muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes daudzināšana, simbolisks cienasts un līgošana Jāņa sētā
Plkst. 20.30–21.00 Folkloras kopu sasaukšanās Dziesmu dārzā un Jāņkalnā
Plkst. 21.00–21.10 Gājiens Jāņkalnā iedegt Jāņuguni, nesot ozolzaru viju
Plkst. 22.10–22.15 Jāņu uguns iedegšanas rituāls, Jāņkalnā. Saules pavadīšana
Plkst. 22.15–22.30 Uguns pūdeles aizdegšana Jāņkalna galā
Plkst. 22.30–23.15 Rotaļas kopā ar Lēdurgas folkloras kopu „Putni” Jāņkalnā
Plkst. 23.15–00.00 Lielā līgošana ap Jāņu ugunskuru kopā ar folkloras kopām
Plkst. 00.00 – 00.30 Nakts vidus rituāls – pērno vainagu dedzināšana Jāņkalnā
Plkst. 00.30–01.00 Ugunsrata ritināšana Jāņkalnā
Plkst. 1.00–03.00 Sadancošana kopā ar Rīgas Danču klubu Dziesmu dārzā
Plkst. 1.00–02.30 Jāņu nakts dziesmas kopā ar Birutu Ozoliņu un Uģi Prauliņu Jāņkalnā
Plkst. 2.30–03.00 Lēkšana pār ugunskuru Jāņkalnā
Plkst. 3.00–4.00 Gaismas ceļš un rīta rasas vākšana Dainu kalnā kopā ar Amatas folkloras kopu „Ore”
Plkst. 4.00–4.45 Saules sagaidīšana ābeļu dārzā kopā ar Siguldas „Senleja” un Amatas „Ore”

Piedalās: Siguldas „Senleja”, Ozolmuižas „Ūzuleņi”, Lēdurgas „Putni”, Carnikavas „Cēlāji”, Rencēnu „Rota”, Matīšu „Pūrs”, Lielvārdes „Josta”, Amatas „Ore”, Rīga Danču klubs, tradīciju kopa „Silavoti”. Rituāli – Ramants un Daris Jansoni, Ingrīda Bretšneidere, uguns rituāli – Eduards un Audars Klinti.

Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece komunikācijas darbā
Anda Skuja

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā „Pašvaldība” – „Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem „Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Siguldas novada Pakalpojumu centrā Raiņa ielā 3 ir apskatāma Mākslu skolas „Baltais flīģelis” Mini studijas mazāko mākslinieku, 4–9 gadus vecu bērnu, darbu izstāde „Aplis” (skolotāja – Dace Andersone).

Iecere ir izstādē parādīt Jāņu vainaga atveidošanu – vienu no Latvijas vasaras spēcīgākajiem simboliem. Izstādes darbiem par pamatu ņemta kompozīcija apļa formā, izmantojot margrietiņu un ozollapu formas un krāsas.

„Siguldas novada Pakalpojumu centra apmeklētāji ikdienā ievēro un ar interesi apskata mazo mākslinieku radītos darbus. Arī mēs priecājamies, ka Pakalpojumu centra telpas svētku noskaņās rotā mazo novadnieku skaistie mākslas darbi,” saka Klientu apkalpošanas pārvaldes vadītāja Santa Sāra.

No 31. maija līdz 2. jūnijam ar grandiozu programmu – vērienīgiem brīvdabas koncertiem, svētku balli, pārsteidzošiem gaisa balonu lidojumiem un nakts gaismošanās šoviem kopā svinējām Mīlētākās pilsētas svētkus. Lai novērtētu svētku norisi, plānotu pārmaiņas, kā arī uzlabojumus nākotnē, Siguldas novada pašvaldība aicina piedalīties aptaujā un izteikt viedokli.

Aptaujas anketu elektroniskā veidā līdz 14. jūnijam aicinām aizpildīt šeit. Aptauju iespējams aizpildīt arī Siguldas mobilajā lietotnē.

Piektdien, 7. jūnijā, plkst. 18.00 kultūras centrā „Siguldas devons” notiks Mākslu skolas „Baltais flīģelis” 60. gadadienas svinības, kuru laikā tiks atklāta Mākslas nodaļas absolventu izstāde un izskanēs koncerts.

Jau ziņots, ka turpinot svinīgo jubilejas pasākumu virkni, 9. novembrī noritēs gadadienai veltīts salidojums: tā laikā tiks atklāta Mākslas nodaļas skolotāju un audzēkņu izstāde un koncertēs skolas kolektīvi – Siguldas jauniešu pūtēju orķestris „Sudrabskaņa”, Siguldas jauniešu kamerorķestris un Mākslu skolas „Baltais flīģelis” koris.

Skolas aizsākumi meklējami 1959. gadā, kad tika dibināta Mūzikas skola. Gadu gaitā ievērojami mainījies ne tikai mācību saturs, bet arī skolas ārējais veidols – 2001. gadā tika atklāta jaunā flīģeļa formas ēka. Apdzīvot jaunās Mūzikas skolas telpas sāka arī Siguldas Mākslu skola, kas dibināta pirms 25 gadiem – 1994. gadā. 2009. gadā skolu reorganizē un Mūzikas un Mākslas skolu apvieno. 2013. gadā skolas mākslas un mūzikas aktivitātēm pievienojās Teātra nodaļa.

„Skroderdienas Silmačos” ir ne tikai visu laiku populārākā latviešu luga, bet tradīcija, kas jāpiedzīvo, lai vasaras saulgriežu svinības būtu patiesi smeķīgas un pilnīgas, tādēļ 23. jūnijā plkst. 19.00 Siguldas pilsdrupu estrādē pie skatītājiem Siguldā atgriezīsies ilgi gaidītais Dailes teātra aktiera un režisora Intara Rešetina Rūdolfa Blaumaņa klasiskās lugas „Skroderdienas Silmačos” iestudējums.

„Skroderdienas Silmačos” ir visiem zināma, jautra, muzikāla, viegla, bet tai pat laikā smeldzīga un patiesa fabula. Līgo vakarā Siguldā uz pilsdrupu estrādes skatuves spēlēs Latvijā labi zināmu mākslinieku sastāvs, lielākoties Dailes teātra aktieri – Ģirts Ķesteris, Lauris Subatnieks, Vita Vārpiņa, Aija Dzērve, Sarmīte Rubule, Aldis Siliņš, Mārtiņš Upenieks, Pēteris Gaudiņš, Kaspars Zāle, Ieva Florence, Lidija Pupure, Akvelīna Līvmane, Lelde Dreimane un Marģers Eglinskis.

Pēc izrādes – Jāņu ugunskura iedegšanas rituāls un Līgo nakts zaļumballe, kuru ieskandinās pūtēju orķestris, bet līdz pat rīta gaismai līgotājus priecēs īsts Latgales puisis, kurš katru noti dzied ar pārliecību – Atis Auzāns un Jura Kristona ballīšu orķestris.

Sākot no plkst. 22.30 apmeklētāji līdz pat rīta gaismai aicināti izdejoties zaļumballē. Ieejas maksa tikai uz zaļumballi pēc plkst. 00.00 – 5 eiro.

Biļetes iespējams iegādāties šeit. Biļetes iepriekšpārdošanā – 10 eiro, Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem, iegādājoties biļetei kultūras centra „Siguldas devons” kasē – 50% atlaide. Pasākuma dienā biļetes cena – 15 eiro, Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 7 eiro. Bērniem līdz 12 gadu vecumam – ieeja bez maksas.

No 1. jūnija līdz 31. augustam Siguldas novada bibliotēku darba laikā plānotas izmaiņas – Siguldas novada bibliotēka nestrādās sestdienās un svētdienās, Siguldas pagasta Centra un Mores bibliotēkas īslaicīgi vasarā tiks slēgtas.

Siguldas pagasta Centra bibliotēka strādās pēc ierastā darba laika, taču piektdienās būs atvērta no plkst. 10.00 līdz 15.00. Bibliotēka būs slēgta no 3. līdz 16. jūnijam, no 8. līdz 14. jūlijam un no 26. augusta līdz 8. septembrim.

Siguldas pagasta Jūdažu bibliotēkā izmaiņas darba laikā vasarā būs ceturtdienās – bibliotēka strādās no plkst. 11.00 līdz 17.00.

Allažu pagasta bibliotēka no 29. jūlija līdz 26. augustam būs atvērta no plkst. 12.00 līdz 14.00; Mores pagasta bibliotēka būs slēgta no 3. jūnija līdz 16. jūlijam.

Siguldas novada bibliotēku darba laiki vasarā aplūkojami šeit.

Mīlētākās pilsētas svētkos Siguldā ieradīsies arī ārvalstu viesi – bundzinieču apvienība „Sambrassa” no Siguldas sadraudzības pilsētas Štūres Vācijā.

Atraktīvās „Sambrassas” mūziķes uzstāsies Siguldas svētku atklāšanā piektdien, 31. maijā, plkst. 18.00 Svētku laukumā, kur ar muzikālu priekšnesumu atklās Mīlētākās pilsētas svētkus, savukārt sestdien, 1. jūnijā, piedalīsies siguldiešu modināšanā, bet vislabāk viņu repertuāru Siguldas svētku apmeklētāji varēs iepazīt, kad dāmas laukumā pie kultūras centra „Siguldas devons” ap plkst. 11.50 uzstāsies amatiermākslas un citu radošo kolektīvu koncertā.

Būt skaļiem, pamanāmiem, pierādīt sevi un likt par sevi runāt– šāds bija kādas Vācijas mazpilsētā Štūrē notikušas sitaminstrumentu meistarklases moto. Tieši šis iedvesmojošais pasākums kļuva par aizsākumu ansamblim „Sambrassa”, kas kopš 1996. gada vieno 15 dāmas labākajos gados. Viņas palikušas uzticīgas savam moto un ir labi pamanāmas karnevālu gājienos, antīko automobiļu šovos un citos pasākumos. „Sambrassa” mūziķes raksturo brazīļu dzīvesprieks, jautri sambas ritmi, bet punkts uz „i” ir viņu pašdarinātie kostīmi, kas tapuši, iedvesmojoties gan no košiem putniem, gan cirka māksliniekiem.

Reizi nedēļā dāmas ar savu vadītāju – mūzikas pedagoģi Sūzanu Zasi pulcējas uz mēģinājumu vietējās baznīcas lūgšanu namā un piepilda to ar dienvidnieciski temperamentīgām skaņām. Viņu mūzikas instrumentu arsenālā ir gan dažāda lieluma tradicionālās sambas bungas, gan tamburīni un dažādas perkusijas. Vecākajai grupas dalībniecei jau ir vairāk nekā 70 gadi, bet viņa joprojām kūsā no dzīvesprieka un smej, ka šis ir lieliskākais brīvā laika pavadīšanas veids, kādu vien var iedomāties.

Vācijas pilsēta Štūre ir Siguldas sadraudzības pilsēta jau vairāk nekā 25 gadus. Ar ziedojumiem dažādām labdarības aktivitātēm tā regulāri atbalsta Siguldas novada iedzīvotājus. 2016. gadā Štūrē viesojās siguldiešu delegācija, tostarp arī Siguldas sieviešu koris „Teiksma”, tad arī pirmo reizi notika koristu tikšanās ar „Sambrassa” kolektīvu.

Šogad abiem kolektīviem atkal būs iespēja ne vien baudīt vienam otra priekšnesumu, bet arī turpināt sadziedāšanos – vācu mākslinieces aktīvi mācās latviešu tautasdziesmu „Kālabadi galdiņami”, bet Siguldas dziedātājas apgūst jamaikiešu dziesmu.

24. maijā Daugavas muzejā Doles salā notika Latvijas Muzeju biedrības Gada balvas pasniegšanas ceremonija, kurā Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne saņēma apbalvojumu jaunā nominācijā – Mērijas Grīnbergas balva – par ieguldījumu mantojuma un muzeju vērtību saglabāšanā un popularizēšanā.

Nominācija – Mērijas Grīnbergas balva iedibināta, lai uzsvērtu un atgādinātu plašākai sabiedrībai, ka mantojuma vērtību saglabāšanā nākamajām paaudzēm nozīmīga loma ir muzeja darbiniekiem. Ar šo apbalvojumu Latvijas Muzeju biedrība iezīmē desmit gadu Latvijas Muzeju biedrības Gada balvas (sākotnējais balvas nosaukums – „Zelta puteklis”) pastāvēšanu un uzsāk jaunu tradīciju. Muzeju Gada balva šobrīd ir vienīgais apbalvojums Latvijas muzeju nozarē.

Latvijas Muzeju biedrības Gada balvas mērķis ir sekmēt ilgtspējīgu un kvalitatīvu muzeju nozares attīstību Latvijā. Latvijas Muzeju biedrības Gada balva tiek pasniegta nominācijās „Gada mākslas izstāde”, „Muzeja pieejamības projekts”, „Gada ekspozīcija”, „Gada ieguldījums nacionālo vērtību (krājuma) saglabāšanā” un „Muzeja inovācijas projekts”. Izceļot muzeju starptautiskos panākumus, savu balvu pasniedz arī Starptautiskās muzeju padomes Latvijas Nacionālā komiteja.

Jau ziņots, ka pērn apmeklētākais muzejs Latvijā bijis Turaidas muzejrezervāts; tas apmeklets 273 312 reizes.

Svētku laukumā sestdien, 1. jūnijā, plkst. 20.00 Mīlētākās pilsētas svētku laikā īpaša svētku vasarnīca pulcēs mūziķus, aktierus un dziedātājus, kas izdziedās dažādu laiku latviešu komponistu skaistākās dziesmas par mīlestību. Netrūks arī pārsteigumu, tostarp labi zināmi hiti negaidītā izpildījumā.

Siguldu par savu pilsētu sauc arī aktieris, televīzijas un radio raidījumu vadītājs Valters Krauze, kurš jau kādu laiku sevi var pieskaitīt siguldiešu pulkam, tāpēc svētku virsvadītāja loma šogad tiks uzticēta viņam. Sestdienas vakarā Valters Krauze durvis vērs svētku muzikālajai vasarnīcai, kurā kopā ar saviem viesiem izpētīs, kāds ir Siguldas mīlētāja portrets, kādi patiesībā ir viņa raksturīgākie tikumi un ieradumi.

Koncertā piedalīsies Kristapa Krievkalna mūziķu apvienība, dziedātāji Dināra Rudāne, Elza Rozentāle, Atis Ieviņš un Miks Dukurs, Karīna Tropa, Vineta Elksne un Alise Kante, kā arī Dailes teātra aktieri Lelde Dreimane un Gints Grāvelis.

Piektdien, 7. jūnijā, jau sesto gadu dievnamos visā Latvijā norisināsies Baznīcu nakts; starp vairāk nekā 150 dievnamiem arī Siguldas Romas katoļu baznīcā un Siguldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā norisināsies vairākas aktivitātes.

Baznīcu nakts Latvijā notiek kopš 2014. gada, un tās ideja līdz Latvijai atceļojusi no Austrijas, kur pirms nedaudz vairāk nekā 10 gadiem notika pirmais šāds kristīgās baznīcas konfesiju un draudžu kopīgi rīkots ekumēniskais notikums. Pasākuma ieceri atbalsta Latvijas lielāko kristīgo konfesiju vadītāji. Latvijā Baznīcu nakti organizē starpkonfesionālais nodibinājums „Baznīcu Nakts fonds”.

Siguldas Romas katoļu baznīcā:

Plkst. 18.00 fotoalbuma „Latvijas katoļu baznīcas” prezentācija. Pasākumā notiks tikšanās ar fotogrāfu Ilmāru Znotiņu, klātesošie varēs uzklausīt stāstījumu par dievnamu fotografēšanas specifiku, kā arī iegādāties apgāda „Jumava” izdoto grāmatu – fotoalbumu. Līdztekus baznīcas dārzā notiks dažādas aktivitātes bērniem;
plkst. 19.00 diskusija „Izaicini priesteri”, kuras laikā ikvienam būs iespēja uzdot priesterim dažādus interesējošus jautājumus;
plkst. 20.00 dievnama apskate;
plkst. 22.00 adorācija – meditatīvs lūgšanas laiks klusumā un mūzikas pavadījumā.

Pasākumu laikā klātesošie varēs uzzināt par vīraka lietošanu baznīcā, noskatīties filmas par vīraka tapšanu, iebērt vīraka graudiņus kūpināmajā svecē, kā arī aizdedzināt upursveci pie Dievmātes statujas. Intresenti Baznīcu nakts norisei varēs sekot līdzi Youtube kanālā

Siguldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā:

Plkst. 20.00 Gospel mūzikas koncerts, kurā piedalīsies Siguldas baptistu draudzes un Siguldas Romas katoļu baznīcas mūzikas mākslinieki un koris.

Mīlētākās pilsētas svētku izskaņā, 2. jūnijā plkst. 20.00 bobsleja un kamaniņu trasē „Sigulda” notiks jauniešu deju kolektīva „Vizbulīte” A grupas koncerts „Nošvīkst mani goda svārki, pār pagalmu pārejot”.

„Vizbulītes” nosaukumu nes vairāki deju kolektīvi, kas pārstāv dažādu paaudžu dejotājus un tāpēc šogad tiek svinēta ne viena vien jubileja.

2. jūnijā visi siguldieši un pilsētas viesi tiek aicināti uz jauniešu deju kolektīva „Vizbulīte” 10 gadu jubilejas koncertu. Šī „Vizbulīte” pulcē augstākās raudzes dejotājus un ir atzīta par 10. labāko deju kolektīvu Latvijā 32 kolektīvu konkurencē. Dejotāji piedalījušies divos Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. Savukārt pagājušās sezonas laikā piedalījušies divos neaizmirstamos projektos – izrādē „No zobena saule lēca” (Uģa Brikmaņa režija, Agra Daņiļeviča horeogrāfija) un deju lieluzvedumā „Vēstījums rakstos” par godu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas gadadienai (Ineses Mičules režija, Agra Daņiļeviča, Dagmāras Bārbales un Ginta Baumaņa horeogrāfija)

Jau otro gadu sezonas noslēgumu „Vizbulīte” atzīmē pilsētas svētku laikā, un arī šoreiz sola skatītājus pārsteigt un iepriecināt ar koncertu divās daļās neierastajā skatuvē pie bobsleja un kamaniņu trases „Sigulda” – kalna galā, kur skatam paveras Gaujas senieleja.

Ieeja – bez maksas.