13. augustā plkst. 19.00 kafejnīcas “Valhalla Lounge” vasaras dārzā, Pils ielā 8A, Siguldā, aicinām uz tikšanos Vasaras lasījumos ar dzejnieku un rakstnieku Andri Akmentiņu un dzejnieku Gaiķu Māri.
Andris Akmentiņš (1969) ir dzejnieks, animācijas filmu atdzejotājs un šobrīd arī bērnu bibliotekārs Pārventā, Ventspilī. Šogad iznākusi pirmā dzejoļu grāmata bērniem “Klātbūtne”, kas ieguvusi nomināciju Jāņa Baltvilka balvai debijā, kā arī iekļauta šā gada Bērnu žūrijas grāmatu grupā 9+. Andris Akmentiņš ir piecu dzejas krājumu autors. Daudzveidīgā pieeja tekstam un idejām ļāvusi viņam izpausties arī prozā. Viņš ir divu romānu autors. Par grāmatu “Skolotāji” (2018) saņemta Autora balva un Dzintara Soduma balva. Romāns “Meklējot Ezeriņu” (2021) veltīts dižajam latviešu novelistam Jānim Ezeriņam. Autors nesteidzīgi turpina knibināt iedomātos “mūža darbus” – dzejas lugu un romānu, kas veltīts Alūksnes kapusvētkiem. Pašlaik viņš aktīvi veido jauno autoru dzejas izstādi un performanci “Dzejas midzenis”, kas notiks 15. augustā festivālā “Veidenfests”, Kalāčos. Ilgus gadus bijis radošās rakstīšanas pasniedzējs tolaik Liepājas Universitātē (pašlaik RTU, darbu turpina Ivars Šteinbergs). Siguldai autors gatavo jautru un sirsnīgu šogad tapušās dzejas lasījumu.
Gaiķu Māris (1973) ir dzejnieks, dzejoļu krājumu “Mugursoma” (2006), “Gribu ēst” (2011) un “Traka lapsa pār ceļu” (2022) autors. Viņš saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu kategorijā “Spilgtākā debija” par krājumu “Mugursoma”, savukārt krājums “Traka lapsa pār ceļu” nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā “Labākais dzejas autordarbs”.
Dzejā Gaiķu Māris izaudzis no tautasdziesmām un latviešu folkloras. 1991. gadā barikāžu laikā viņš iepazinies ar latviešu trimdas flamenko ģitāristu Andri Kārkliņu, kurš jauneklim kļuvis kā tēvs un vairāk nekā dzejas mākslas tēvs. Šobrīd Māris raksta tekstus mūzikai un turpina mācīties duendi.
Pasākumu cikls “Vasaras lasījumi” Siguldā norisinās jau trešo vasaru, piedāvājot iespēju apvienot ceļojumu uz Siguldu ar literatūras baudījumu. Ar visu šīs vasaras lasījumu programmu var iepazīties šeit.
Vasaras lasījumu norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Pasākumu ciklu organizē kultūras centrs “Siguldas devons”.
Ieeja pasākumā – bez maksas.
Tiekamies “Vasaras lasījumos” Siguldā!
Rihards Saule un Rihards Lībietis 20. augustā plkst. 19.00 Allažu Evaņģēliski luteriskajā baznīcā pirmo reizi satiksies vienā koncertā “Divi rokraksti”, kurā katrs saglabās savu muzikālo identitāti, vienlaikus radot kopīgu stāstu. Vienu raksturo spēcīga vokālā enerģija, melodiskas oriģināldziesmas un rokmūzikas elpa, otru – izcila ģitārspēles meistarība, instrumentāla virtuozitāte un spēja vienā skaņdarbā radīt veselu pasauli.
Šis būs vakars, kurā satiksies balss un ģitāra, spēks un nianses, improvizācija un emocijas. Divi mākslinieki. Divi rokraksti. Divi atšķirīgi rokraksti. Viens īpašs koncerts.
Koncerts norisināsies ikgadējā trīs dienu festivāla “Allasille” laikā no 20. līdz 22. augustam. Festivāls apvienos neparastus muzikālus piedzīvojumus, jauniešu enerģiju un sirsnīgus Allažu pagasta svētkus, piedāvājot daudzveidīgu programmu – no koncertiem baznīcā līdz meistarklasēm, koncertiem un nakts ballei.
Biļešu cena – 15 eiro. Vietu skaits ir ierobežots. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Nāciet un sviniet vasaras izskaņu trīs dienu garumā festivālā “Allasille”!
Pasākuma apmeklētāju ievērībai! Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana.
Fotoattēli un video materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes un sabiedrības informēšanas mērķiem Siguldas novada pašvaldības dibināto iestāžu un to struktūrvienību informatīvajos kanālos (tostarp sociālajos tīklos un tīmekļa vietnē www.sigulda.lv).
Pārzinis: Siguldas novada pašvaldība, reģistrācijas Nr. 90000048152, adrese: Pils iela 16, Sigulda.
Plašāka informācija par fizisko personu datu apstrādi pieejama pašvaldības timekļa vietnē sadaļā “Privātuma politika” https://sigulda.lv/privatums/.
No visuma uz centru. No trokšņa uz sirdsbalsi. Ad centrum → Ad cor. Lai aizsniegtos līdz pasaulei, ir jāatrod savs kodols.
Tieši šī doma kļūs par kultūras centra “Siguldas devons” 9. sezonas sākuma punktu, tāpēc nav nejaušība, ka to atklāsim 11. septembrī plkst. 20.00 kopā ar grupu “Carnival Youth”, kuras mūzika meklē ne skaļāko, bet patiesāko ceļu pie klausītāja stāvkoncertā “Labākā doma pasaulē” – labākā doma, kura reizēm kļūst par kompasu veselam dzīves posmam, veselai 9. sezonai. Koncertā grupa izpildīs gan mūziku no jaunā albuma, gan klausītāju iemīļotākos “Carnival Youth” skaņdarbus, kā arī grupas aranžētās kinomūzikas kompozīcijas.
Sestdien, 12. septembrī, plkst. 10.00 norisināsies piektais Siguldas Kultūras forums “Vietkultūra”, kurā tiks meklēta atbilde uz jautājumu “Kas esmu es?”. Lai varētu mirdzēt tālu, ir jāsaprot un jāsadziedē kodols, savas misijas un uzdevumu centrs. Tikai skaidri apzinoties atbildi uz jautājumu – kas esmu es –, ir iespējams veiksmīgi mijiedarboties ar pasauli apkārt. Kultūra šodien vijas atkal jaunā savas evolucionēšanas spirāles lokā. No kosmosa uz centru. No pārspīlētā uz godīgo. No liela trokšņa uz sirdsbalsi. Šogad Siguldas Kultūras forumā, pulcējot nozares profesionāļus un viņu pieredzes stāstus, ieskatīsimies spogulī un diskutēsim par pašu svarīgāko, par pamatu – kultūras lomu, uzdevumiem un tās vietu pašvaldībās.
Savukārt svētdien, 13. septembrī, plkst. 11.00 notiks “Ģimeņu diena” ar animācijas īsfilmu seansu pasākumu cikla “Nākamais kadrs” ietvaros, kas aicina bērnus, jauniešus un ģimenes iepazīt animācijas pasauli ne tikai kā skatītājiem, bet arī kā stāstu atklājējiem. Pēc īsfilmu seansa notiks tikšanās un saruna ar scenāriju autori Loti Eglīti (“Bize un Neguļa”, “BUM”, “Laimīgie”, “Lapsa un Feneks” u. c.) un radošā darbnīca ar scenāristi un rakstnieci Elizabeti Luško-Ražinski (“Tutas lietas”, “Ukulele”, “Emī un Rū” u. c.). Diena būs koša un aizraujoša – tajā gaidāms arī pārsteigums garšu kārpiņām – picu meistardarbnīca kopā ar šefpavāru Jāni Siliņu un gastro grilbārs “KOKOS”. Tas būs gastronomisks piedzīvojums, kurā mazie apmeklētāji paši varēs pagatavot savu visgardāko picu autentiskā Itālijas picu krāsnī.
Ieeja “Ģimeņu dienā” – bez maksas. Biļetes cena Siguldas Kultūras forumā ar iepriekšēju pieteikšanos – 10 eiro. Izmantojot “S! karti”, ieeja forumā – bez maksas. Grupas “Carnival Youth” koncerta “Labākā doma pasaulē” biļetes cena – 25 eiro. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! karti”, tiek piemērota 20 % atlaide, savukārt daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Uz tikšanos “Siguldas devona” 9. sezonas atklāšanā – piedzīvosim svētkus kopā!
Pasākuma apmeklētāju ievērībai! Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana.
Fotoattēli un video materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes un sabiedrības informēšanas mērķiem Siguldas novada pašvaldības dibināto iestāžu un to struktūrvienību informatīvajos kanālos (tostarp sociālajos tīklos un tīmekļa vietnē www.sigulda.lv).
Pārzinis: Siguldas novada pašvaldība, reģistrācijas Nr. 90000048152, adrese: Pils iela 16, Sigulda.
Plašāka informācija par fizisko personu datu apstrādi pieejama pašvaldības timekļa vietnē sadaļā “Privātuma politika” https://sigulda.lv/privatums/.
15. augustā plkst. 12.00 Skulmju dzimtas mājas ekspozīcijā, “Skulmēs”, Mālpils pagastā, aicinām uz literatūrzinātnieka Kārļa Vērdiņa priekšlasījumu “Zemgaliešu Biruta Stāmerienā, Madlienā un Parīzē” ciklā “Rīts ar literatūrzinātnieku”.
Lekcija aktualizēs 20. gadsimta sākuma dekadences laikmeta latviešu rakstnieces Zemgaliešu Birutas (1878–1906) literāro mantojumu – kaislīgus mīlas un revolucionārā protesta dzejoļus un stāstus par modernās sievietes dvēseles dzīvi un alkām pēc brīvības sabiedrībā un laulībā. Stāmerienā dzimusī rakstniece pabija gan Maskavā, gan Parīzē un iesaistījās 1905. gada revolūcijā, kas viņu pazudināja, un viņa izlēma aiziet no dzīves. Viņas atstātie prozas darbi tiks skatīti latviešu femīnās literatūras kontekstā, bet dzejoļi – skandēti skaļi.
Kārlis Vērdiņš ir LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks, Kultūras, sabiedrības un vides pētījumu nodaļas vadītājs. 2022. gadā ieguvis PhD salīdzinošajā literatūrzinātnē Vašingtonas Universitātē Sentluisā, ASV. Pētniecisko interešu lokā ir latviešu modernisma literatūras vēsture: modernistu dzejoļi prozā (“Bastarda forma”, 2011), pilsētnieka tēls literatūrā (“Ielu maldos”, 2026, sagatavošanā). Pētījis Zemgaliešu Birutas literāro mantojumu, sastādījis viņas dzejas izlasi “Sārtais skūpsts” (2005). Publicējis septiņus dzejoļu krājumus, grāmatas bērniem un atdzejojumus.
“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2026. gadā pievērsīsies tēmai “Kanona ēnā: 20. gadsimta latviešu literatūras mazāk redzamie literāti”, piedāvājot pētniecībā balstītu, plašai auditorijai pieejamu skatījumu uz 20. gadsimta autoru devumu, kura recepcija ir pārtraukta vai nenostabilizējusies. Daļa lekciju veltīta ar Vidzemi saistītām literārajām personībām un Vidzemes kultūrtelpai, sasaistot literatūras vēsturi ar vietējo piederību, atmiņu un novada kultūras identitāti.
Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju cikla satura autore: Eva Eglāja-Kristsone.
Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!
Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.
Ieeja – bez maksas.
Pasākuma apmeklētāju ievērībai! Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana.
Fotoattēli un video materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes un sabiedrības informēšanas mērķiem Siguldas novada pašvaldības dibināto iestāžu un to struktūrvienību informatīvajos kanālos (tostarp sociālajos tīklos un tīmekļa vietnē www.sigulda.lv).
Pārzinis: Siguldas novada pašvaldība, reģistrācijas Nr. 90000048152, adrese: Pils iela 16, Sigulda.
Plašāka informācija par fizisko personu datu apstrādi pieejama pašvaldības timekļa vietnē sadaļā “Privātuma politika” https://sigulda.lv/privatums/.
No 14. līdz 16. augustam biedrība “Kultūrtelpa dabā” aicina uz neaizmirstamiem vasaras vakariem kamermūzikas festivālā “Tuvāk zvaigznēm 2026”, kas norisināsies Nurmižos.
Ļaujies dabas mieram, siltajiem augusta vakariem un izcilam skanējumam, ko radīs talantīgi Latvijas mūziķi. Trīs dienas, trīs pilnīgi dažādas muzikālās pasaules – no džeza un laikmetīgās improvizācijas līdz klasikai un komponista Uģa Prauliņa skaņu ainavām.
14. augustā plkst. 20.00 festivāla pirmais vakars izskanēs džeza noskaņās – ar programmu “Pasaules latviešu džezs” uzstāsies Matīsa Čudara trio. Uz vienas skatuves tiksies viens no daudzpusīgākajiem latviešu ģitāristiem Matīss Čudars, basists Edvīns Ozols un starptautisku atzinību guvušais džeza bundzinieks Ivars Arutjunjans, atskaņojot svaigu programmu ar vairākiem pirmatskaņojumiem. Matīsa Čudara trio 2022. gadā ieguvis Lielo mūzikas balvu nominācijā “Gada koncerts” un šīs vasaras nogalē sāks darbu pie otrā studijas albuma.
Matīss Čudars ir latviešu komponists un ģitārists, kuram piemīt neizsīkstoša radošā enerģija un kurš nepārtraukti meklē jaunas muzikālās izteiksmes iespējas. Iedvesmojoties no bagātajām latviešu tautas un kora mūzikas tradīcijām, Matīsa daiļradi raksturo melodiskuma un skaistuma meklējumi. Viņš ieguvis maģistra grādu kompozīcijā prestižajā Jeilas Universitātē ASV. Matīss šobrīd dzīvo Ņujorkā.
Savukārt Edvīns Ozols darbojas kā kontrabasists un basģitārists Latvijas Radio bigbendā, uzstājies džeza projektos kopā ar Matīsu Čudaru, Raimondu Paulu, Māri Briežkalnu, Raimondu Macatu un daudziem citiem, kā arī vairākus gadus spēlē kopā ar Intaru Busuli.
Latviešu džeza un improvizētās mūzikas bundzinieks Ivars Arutjunjans guvis starptautisku pieredzi un atzinību, spēlējot ar tādiem leģendāriem džeza mūziķiem kā Greg Osby, Seamus Blake, Jerry Bergonzi, Logan Richardson, Carsten Dahl, Tomas Franck, Jesse van Ruller, Harmen Fraanje un Carl Winther. Viņš komponējis mūziku vairākām filmām un seriāliem, piemēram, seriālam “Padomju džinsi”. Šobrīd dzīvo un darbojas Berlīnē.
Festivāla otrajā vakarā, 15. augustā plkst. 20.00, uzstāsies ansamblis “De Falja trio” ar programmu “Folkloras atspulgi”. Tajā muzicēs latviešu mecosoprāns Silvija Emīlija Sūna, fagotists Edgars Karpenskis-Allažs un pianists Francis Karpenskis-Allažs.
Programmā skanēs Manuela de Faljas, Fazila Saja, Ģērga Ligeti, Morisa Ravela, Bēlas Bartoka, Pētera Plakida un Jāņa Mediņa mūzika. Trīs talantīgi jaunās paaudzes mūziķi, kuri studē Nīderlandē un Zviedrijā, ļaus iepazīt izmeklētu, reti skanošu mūziku. Sestdienas vakarā viņi piedāvās krāsainu programmu, kurā kā muzikālā vainagā būs ievīti neparasti ziedi ar spāņu, grieķu, ungāru krāsām, komponistu Ravela, Bartoka, Ligeti un de Faljas darbos atspoguļojot tautas mūzikas elementus, un koncerta noslēgumā iepinot arī pa kādai latviešu mūzikas puķei.
Silvija Emīlija Sūna ir latviešu mecosoprāns, kura specializējas senajā mūzikā un aktīvi pēta muzikālās performances un teātra elementu sintēzi. 2024. gadā viņa kā soliste uzstājās kopā ar Roterdamas Filharmonisko orķestri. Šobrīd turpina maģistra studijas Hāgas Karaliskajā konservatorijā.
Edgars Karpenskis-Allažs ir latviešu fagotists, kurš uzstājies kā solists ar kamerorķestri “Sinfonia Concertante” un pēdējo gadu laikā veicinājis fagota atpazīstamību Latvijas sabiedrībā, pirmatskaņojot vairākus skaņdarbus fagotam gan solo, gan kamermūzikas žanrā. Veidojis vairākas transkripcijas un aranžijas, kā arī ierakstījis latviešu un holandiešu komponistu mūziku Latvijas Radio 1. studijā. Edgars pašlaik turpina maģistra studijas Amsterdamas konservatorijā.
Francis Karpenskis-Allažs ir latviešu pianists, kurš studē Zviedrijā. Piedalījies dažādās meistarklasēs un ar panākumiem startējis vairākos starptautiskos konkursos.
16. augustā plkst. 17.00 festivāla noslēguma vakarā uzstāsies duo “Trigo/Prauliņš” ar programmu “Fenster/Rāmis”, kurā skanēs Uģa Prauliņa un Montas Trigo mūzika.
Klausītāji varēs piedzīvot īpašu meditatīvās mūzikas vakaru. Montas Trigo un Uģa Prauliņa radošā sadarbība aizsākās pēc Montas spilgtā Pētera Vaska mūzikas izpildījuma Berlīnes rātsnamā. Tam sekoja kopīgs koncerts Ērmaņu muižā, kas pārauga iedvesmojošā mūziķu sadarbībā.
Koncertā skanēs Uģa Prauliņa un Montas Trigo kompozīcijas un improvizācijas. Abu mākslinieku līdzšinējā pieredze un radošums ir izaudzis dabā – vērojumos un meditācijā.
Koncerta atslēgas vārds ir “Fenster”. Koncerta “rāmis” jeb ietvars ir Montas skaņdarbs “Fensterwetter” (latviešu valodā – laikapstākļi “caur logu”), ar to sākas un beidzas šis muzikālais vakars – tie ir vērojumi, meditācijas, dabas iespaidi un psiholoģiski ekskursi. “Ēnas”, “Lakstīgala”, “Migla”, “Valis”, “Pulss”, “Ceļš” – skaņdarbu nosaukumi jau vedina domāt par došanos iedomu ceļojumā pa ikdienas steigā grūti saskatāmām vietām.
Abiem māksliniekiem ir tuva dabas noslēpumu vide. Montas dzimtas saknes ir unikālajā Veclaicenē, Dēliņkalna pakājē, savukārt Uģis ir izaudzis Rīgā un Garciemā, dzīvojis laukos Umurgā, bet tagad darbojas Ziemeļaustrumu pierobežā, kur atjaunojis kādreizējo dzimtas mājokli – Ērmaņu muižas kungnamu –, kur norisinās koncerti, izstādes un citi kultūras izziņas pasākumi.
Festivālu atbalsta Siguldas novada pašvaldība un “Vidzemes kultūras programma 2026”, ko īsteno Vidzemes plānošanas reģions Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Biļetes cena – 20–45 eiro. Studentiem un pensionāriem pieejama 50 % atlaide, pie ieejas pasākumā uzrādot derīgu apliecību. “S! kartes” īpašniekiem, iegādājoties biļeti līdz 9. augustam, pieejama 30 % atlaide. Pie ieejas pasākumā jāuzrāda derīga karte. “Goda ģimenes” kartes īpašniekiem un cilvēkiem ar invaliditāti biļetes cena – 1 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Foto: G. Zīverte
No 31. jūlija līdz 2. augustam Livonijas ordeņa Siguldas pilī aizvadīti XXXIII Starptautiskie Opermūzikas svētki, pulcējot vairāk nekā 3000 opermūzikas cienītāju uz trim piepildītiem vasaras vakariem. Svētku programmā līdzās koncertiem un kamermūzikas notikumiem īpašu vietu ieņēma Džakomo Pučīni operas “Madama Butterfly” oriģināliestudējums – viens no centrālajiem festivāla notikumiem.
Svētki tika atklāti 31. jūlijā ar koncertu “Svētku uvertīra”, kurā uzstājās Latvijas Nacionālās operas solisti Sonora Vaice, Dainis Kalnačs un Andris Kipļuks, kā arī pianiste Inguna Puriņa. Publika māksliniekus sagaidīja ar īpaši siltu atsaucību, bet pēc koncerta skanēja ilgstošas ovācijas.
Sestdienas vakarā Siguldas pilsdrupu estrādē izskanēja Džakomo Pučīni opera “Madama Butterfly” režisora Edmunda Freiberga veidotajā iestudējumā. Čo-Čo-Sanas lomā skatītājiem bija iespēja piedzīvot Latvijas Nacionālās operas solistes Jūlijas Vasiļjevas sniegumu, kura šajā lomā iejutās pirmoreiz, savukārt Pinkertona lomā pirmoreiz uz Siguldas Opermūzikas svētku skatuves kāpa Iraklijs Kahidze (Gruzija). Iestudējuma muzikālo vadību nodrošināja diriģents Jānis Liepiņš, piedaloties festivāla korim un orķestrim.
Operas “Madama Butterfly” izrādi apmeklēja Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Pēc izrādes prezidents pateicās svētku organizatoriem par ieguldījumu notikuma tapšanā un atzinīgi novērtēja spožo mākslinieku sniegumu.
Par negaidītu otrā cēliena scenogrāfijas elementu kļuva lietus, kas it kā saplūda ar Madama Butterfly traģisko stāstu, vēl dziļāk ļaujot skatītājiem izjust galvenās varones sāpes un cerības. Pēc izrādes skatītāji māksliniekus sveica ar vairākas minūtes ilgām stāvovācijām, īpaši izceļot Jūlijas Vasiļjevas emocionāli piesātināto galvenās lomas interpretāciju un Iraklija Kahidzes izpildījumu.
Ar īpaši siltām ovācijām skatītāji sveica arī Siguldas Opermūzikas svētku patronu Daini Kalnu, izsakot pateicību par viņa ilggadējo ieguldījumu festivāla attīstībā. Ilgstošus aplausus saņēma arī režisora Edmunda Freiberga vadītā radošā komanda un visi iestudējuma mākslinieki, apliecinot skatītāju augsto novērtējumu šī gada festivāla kulminācijai – jauniestudējumam.
Svētdien svētki turpinājās ar Garīgās mūzikas koncertu Siguldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, klavieru DUO koncertu pils dārzā un noslēguma Galā koncertu “Ielūdz Annija Ādamsone”, kurā uzstājās Latvijas un ārvalstu mākslinieki.
Noslēguma Galā koncerta izskaņā Siguldas pilsdrupu estrādē valdīja īpaši svinīga atmosfēra, un skatītāji māksliniekus sveica ar atkārtotiem aplausiem un aicinājumiem atgriezties uz skatuves.
Par neatņemamu svētku satikšanās vietu arī šogad kļuva “Operas restorāns” Siguldas pils dārzā, kur apmeklētāji nesteidzīgā atmosfērā baudīja maltītes, dzērienus un sarunas pēc koncertiem un operas izrādes. Par svētku gastronomisko piedāvājumu rūpējās “Itālijas labumi”, “H.E. Vanadziņš”, “Café Pils dārzs”, “Wine Lovers” un “Blaumanis”, papildinot muzikālo programmu ar daudzveidīgu garšu pieredzi. Operas restorāns abu vakaru garumā pulcēja daudz apmeklētāju un kļuva par iecienītu vietu, kur dalīties iespaidos par piedzīvoto uz skatuves.
XXXIII Starptautiskie Opermūzikas svētki vēlreiz apliecināja Siguldas pilsdrupu īpašo vietu Latvijas kultūras ainavā – vēsturiskā vide, Gaujas senielejas ainava un pasaules opermūzikas meistardarbi ik vasaru rada neatkārtojamu pieredzi gan māksliniekiem, gan klausītājiem.
Fotogrāfijas no pasākumiem pieejamas šeit. Aicinām ielūkoties galerijā un atrast sevi svētku mirkļos!
Foto: Ginta Zīverte
Siguldas novada Kultūras un tūrisma centrs sesto gadu pēc kārtas organizē Siguldas novada radošo rezidenci. Šogad pazīstamā bērnu literatūras rakstniece Luīze Pastore un ilustrators Jurijs Tatarkins rezidencē strādās ciešā sadarbībā pie topošās komiksu grāmatas “Nāves kafejnīca”.
Kutelīgi šausminošie, tomēr komiskie stāsti vēsta par kādu īpašu kafejnīcu pašā pilsētas sirdī. “Nāves kafejnīca” pieder galvenās varones Izīdas (Izas) vecākiem – kapelānam un nāves dūlai. Kafejnīca ir vieta, kurā sastopas dažādas ar nāvi un miršanu saistītas būtnes, tēli un antropomorfi priekšmeti. Tā ir arī vide, kur parastie mirstīgie pie tējas un cepumiem var atklāti runāt par dzīves beigu jautājumiem, komiskās situācijās konfrontējoties ar nāves būtnēm.
Grāmatas mērķis ir normalizēt nāves tēmu. Tā būs paredzēta pusaudžu auditorijai. Līdz šim Latvijā nav tapusi šāda grāmata par nāves un miršanas tēmu, kurā ievijas tās kultūras un sociālie aspekti, vienlaikus vēstot par to ar atkailinātu humoru. Latvijā šobrīd īpaši trūkst kvalitatīvas oriģinālliteratūras pusaudžiem un jauniešiem. Komiksu grāmatu “Nāves kafejnīca” paredzēts izdot izdevniecībā “Liels un mazs”.
Luīze Pastore (1986) ir bērnu grāmatu rakstniece, kurai līdz šim publicētas 15 grāmatas. Liela daļa no tām ir saņēmušas gan vietēja mēroga, gan starptautiskas nominācijas un apbalvojumus bērnu literatūras nozarē, kā arī grāmatu mākslas konkursos. Rakstniece ir Astridas Lindgrēnes piemiņas balvas (ALMA) 2026. gada nominante. Autore turpina būt ļoti aktīva bērnu lasītprasmes un lasītprieka veicināšanas vēstnese, vairākas reizes nedēļā viesojoties skolās un bibliotēkās, lai veicinātu bērnu un jauniešu interesi par lasīšanu. Šādā veidā viņa ir iepazinusi savas mērķauditorijas vajadzības, intereses un iejutusies bērnu un pusaudžu ikdienas dzīvē.
Jurijs Tatarkins (1989) ir ilustrators un komiksu autors no Latvijas. Absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu. Savā praksē viņš pēta atmiņas, vietas un personīgās pieredzes mijiedarbību, izmantojot komiksu, ilustrāciju un pašizdošanas formātus. Viņa darbi publicēti starptautiskās komiksu antoloģijās un izdevumos, tostarp “Kuš!” komiksi, “Kuti” un “Fieldmouse Press”. Jurijs ir zīnu un mazo izdevēju festivāla “Sābrs” līdzdibinātājs un organizators.
Par Siguldas novada radošo rezidenci
Siguldas rezidenču programmas uzmanības centrā ir darbs radošajās komandās. Rezidenču programmas mērķis ir veicināt jaunradi literatūras nozarē un atbalstīt Siguldas novada autoru profesionālo radošo darbību un sadarbību ar Latvijas vai ārvalstu autoriem, tulkotājiem, atdzejotājiem, ilustratoriem, māksliniekiem, mūziķiem un režisoriem.
Pagājušajā gadā radošajā rezidencē sadarbojās siguldietis, dzejnieks un atdzejotājs Guntars Godiņš un somu dzejniece Heli Lāksonena (Heli Pauliina Laaksonen). Iepriekš Siguldas rezidencēs strādājuši platformas “Latvian Literature” atdzejas darbnīcas dalībnieki, rakstniece Laura Melne un ilustratore Vivianna Maria Staņislavska, apvienība “Orbīta”, dzejnieks Krišjānis Zeļģis, rakstnieks Andris Kalnozols, bērnu grāmatu autore Evija Gulbe un ilustratore Linda Lošina, tulkotāji Raiens van Vinkls (Ryan van Winkle) un Emīlija Jarnutovska (Emilia Jarnutowska), kā arī rakstniece Ieva Melgalve un mākslinieks Andrejs Brīvulis.
Ar stāvovācijām Lēdurgā izskanējusi dziedātājas Evitas Teterovskas un komponista, pianista Matīsa Žilinska koncertprogramma “Skaņu stāsti”, kas kuplināja nozīmīgo pasākumu “Lēdurgas baznīcas zvanam 100”.
Pasākuma dalībnieki baudīja latviešu komponistu – maestro Raimonda Paula, Jāņa Lūsēna un Imanta Kalniņa – dziesmas, kurās savijās dziļas emocijas un melodiskums. Programmu kuplināja ārijas no operu un mūziklu klasikas, kā arī Matīsa Žilinska oriģinālkompozīcijas balsij un klavierēm.
Pēc koncerta interesenti klausījās Sarmītes Kauliņas stāstījumu par Lēdurgas Evaņģēliski luteriskās baznīcas vēsturi, kāpa baznīcas tornī, lai aplūkotu simtgadīgo zvanu un no torņa nolūkotos uz Lēdurgu un tālāku apkaimi.
Lēdurgas luterāņu baznīca ir viens no ievērojamākajiem vēlīnā baroka laika pieminekļiem Vidzemē. Apliecinājums tam ir greznais altāris un rokoko stilā veidotā kancele. Ķieģeļu sienas, kas pārsegtas ar koka buru velvēm, veido plašu telpu ar 600 apmeklētāju vietām. Baznīcā uzstādītas E. Martina 1902. gadā būvētās divu manuāļu ērģeles. Baznīcas interjeru grezno divi kroņlukturi, vienu no tiem dāvinājis Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis.
Pie baznīcas ieejas vārtiem aplūkojams tēlnieka Kārļa Baumaņa veidotais piemineklis Lēdurgā dzimušajam rakstniekam un apgaismības ideju iedzīvinātājam Garlībam Merķelim.
Baznīca ir valsts nozīmes kultūras piemineklis.
15. augustā Mores pagastā norisināsies ikgadējie pagasta svētki “Satiksimies Morē”, kas apmeklētājus priecēs ar īpaši daudzveidīgu programmu. Mores pagasta svētki ir laiks, kad svinēt kopā būšanu un parādīt pagasta viesmīlību. Programma veidota tā, lai katrs dalībnieks varētu aktīvi līdzdarboties – gan lieliem, gan maziem tā ļaus mājās aiznest lieliskas emocijas un jaunatklātas zināšanas.
Jau no plkst. 12.00 jaunākos svētku dalībniekus sagaidīs animators Čiekurs, savukārt plkst. 13.00 uzstāsies šova grupa “Perfam”, kas iepriecinās mazos svētku dalībniekus ar mūsdienīgiem hitiem, aktīvām dejām un iespaidīgu transformera šovu.
Svētku apmeklētājus uz veiklības un precizitātes pārbaudījumiem aicinās mednieki, norisināsies Mores zolītes vasaras mači. Dabas gudrības un izdzīvošanas prasmes apgūt aicinās skauti.
Mākslas mīļotājiem būs iespēja izmēģināt gleznošanu nospiedumu tehnikā un apskatīt Lēdurgas rokdarbu studijas “Aģe” izstādi Mores Mākslu šķūnī. Muzikālu noskaņu varēs baudīt meistarklasē “Kopā dziesmā un ritmā”, kas iepazīstinās ar dažādiem instrumentiem.
Mores pagasta svētkos būs iespējams piedalīties arī daudzās citās aktivitātēs, kas saistošas dažādu paaudžu dalībniekiem. Tās piedāvās ne vien Mores Tautas nams un bibliotēka, bet arī Siguldas JIC “Mērķis”, Mores pamatskola, Mores iedzīvotāju padome un citi.
Programmas klāstā īpaši izceļams jaunums – skimboard aktivitāte, kas atgādina sērfošanu baseinā. Tiem, kuri vēlēsies izmēģināt spēkus šajā vasaras sporta veidā, līdzi jāņem peldkostīms un dvielis.
Pēc aktīvas un radošas dienas sekos svētku kulminācija – vakara koncerts Mores estrādē kopā ar dziedātāju Daini Skuteli. Noslēgumā visi klātesošie tiks aicināti uz svētku balli, kurā par lustīgu atmosfēru rūpēsies grupa “Putukvass”, lai dzīvās mūzikas pavadībā dejotu un svinētu līdz pat rīta gaismai.
Programma:
Ieeja visos svētku pasākumos un radošajās aktivitātēs – bez maksas.
6. augustā plkst. 19.00 kafejnīcas “Doma” vasaras dārzā, Leona Paegles ielā 15A, Siguldā, aicinām uz tikšanos Vasaras lasījumos ar dzejnieci un rakstnieci Agnesi Rutkēviču un mūziķi Helēnu Kozlovu.
Agnese Rutkēviča (1988) ir latviešu dzejniece, esejiste un dramaturģe. Debijas dzejas krājums “Jaunā Vāgnera klusēšana” ar pseidonīmu Anna Foma izdots 2012. gadā un bijis nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā “Spilgtākā debija”. Otrais dzejas krājums “Vietām cilvēki” (2020) nominēts Ojāra Vācieša prēmijai. 2022. gadā izdevniecība “Aminori” izdeva Rutkēvičas eseju krājumu “Skumjais laikmets”. Autores dzeja tulkota vairākās valodās, bet lugas iestudētas dažādos Latvijas un ārzemju teātros. 2013. gadā autore Vīsbādenē ieguvusi vācu teātra autora balvu par lugu “Dukši”. Piedalījusies literatūras festivālos Londonā un Igaunijā. Sadarbojusies ar Rakstniecības un mūzikas muzeju dažādos kultūras projektos. Dzejnieces trešais dzejas krājums “Vientulības drošības noteikumi” izdots 2025. gada novembrī (izdevniecība “Aminori”), krājums tika nominēts Latvijas Literatūras gada balvai kategorijā “Spilgtākais dzejas darbs” un “Kilograms kultūras” finālam kategorijā “Literatūra”.
Helēna Kozlova ir latviešu neatkarīgās mūzikas dziedātāja un dziesmu autore. Uzstājusies ar grupu “Skumju Akmeņi”, kā arī ar ilgi tapušo grupu “Levīti”, ar kuru izdots albums “Tavi Vārdi” (2014). Ir izdoti vairāki soloalbumi. Helēna ir pietuvojusies klaviermūzikas albuma izdošanai. Visbiežāk spēlē ģitāru, klavieres un blokflautu. Šobrīd aizrāvusies ar bungošanu un dārzniecību.
Agneses Rutkēvičas foto autore: Ginta Zīverte
Helēnas Kozlovas foto autors: Edgars Semanis
Pasākumu cikls “Vasaras lasījumi” Siguldā norisinās jau trešo vasaru, piedāvājot iespēju apvienot ceļojumu uz Siguldu ar literatūras baudījumu. Ar visu šīs vasaras lasījumu programmu var iepazīties šeit.
Vasaras lasījumu norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Pasākumu ciklu organizē kultūras centrs “Siguldas devons”.
Ieeja pasākumā – bez maksas.
Tiekamies “Vasaras lasījumos” Siguldā!
Stiprinot kopā būšanas kultūru un piederības sajūtu apkaimēs, arī šovasar Siguldas novadā norisinās pasākumu cikls “Kaimiņu būšana”, kas iedzīvina vietējās kultūrtelpas un aicina iedzīvotājus uz kopīgiem piedzīvojumiem. 12. augustā plkst. 19.00 “Kaimiņu būšana” norisināsies arī Siguldā, kur Maija parkā notiks “Lielais Siguldas kaimiņu pikniks Maija parka viesistabā” kopā ar mūziķi Jāni Holšteinu-Upmani jeb Goran Gora.
Goran Gora (īstajā vārdā Jānis Holšteins-Upmanis) ir latviešu dziesminieks, kurš jau vairāk nekā 20 gadus muzicē, rakstot dziesmas ar Imanta Ziedoņa, Knuta Skujenieka un saviem vārdiem. Šo gadu laikā izdoti pieci studijas albumi, un 2026. gada nogalē gaidāms jaunākais ieraksts. Koncertos mūziķa izpildījumā skan klausītāju iemīļotas dziesmas gan no Goran Gora, gan Imanta Ziedoņa fonda “Viegli” repertuāra, jo dziesminieks ir viens no fonda “Viegli” līdzdibinātājiem.
Ņem līdzi ko ērtai sēdēšanai, savas iecienītākās uzkodas un vēlmi būt kopā – Maija parka viesistaba kļūs par vietu, kur satikties, baudīt mūziku, sarunas un īpašo Siguldas vasaras vakara noskaņu.
Ieeja – bez maksas.
No 20. līdz 22. augustam Allažos norisināsies ikgadējais trīs dienu festivāls “Allasille”, kas apvienos neparastu muzikālu piedzīvojumu baznīcā, jauniešu enerģiju un sirsnīgus kopienas svētkus. Pasākuma rīkotāji sagatavojuši daudzveidīgu programmu, kurā nodarbes atradīs ikviens – vismazākajiem līdz pat senioriem.
Festivāls “Allasille” tiks atklāts ceturtdien, 20. augustā, plkst. 19.00. Ar īpašu un skanīgu koncertprogrammu Allažu Evaņģēliski luteriskajā baznīcā uzstāsies mūziķi Rihards Saule un Rihards Lībietis, dāvājot apmeklētājiem neizmirstamu un emocionālu vakaru. Biļetes cena – 15 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Piektdiena, 21. augusts, būs veltīta jaunajai paaudzei. Tā būs jauniešu diena, kuras galvenā tēma šogad ir vizionāra un praktiska – jauniešu telpas koncepta izveide. Jaunieši tiks aicināti līdzdarboties diskusijās un radošās darbnīcās, pašiem definējot un veidojot savas ideālās telpas vīziju un saturu.
Festivāla kulminācija un plašākā svētku diena būs sestdien, 22. augustā, kad ikviens aicināts uz kopīgu būšanu visas dienas garumā:
Visu dienu apmeklētājus priecēs meistarklases, sarunas, Allažu teātra mini izrādes, allažnieku dziesmas un dejas, gardumi, izzinošas atrakcijas, kā arī kopēja skaistuma radīšana.
Vakara muzikālo programmu rotās trīs spilgti mākslinieki:
Papildu informācija un programma pieejama Allažu Tautas nama Facebook lapā.
Nāciet un sviniet vasaras izskaņu trīs dienu garumā festivālā “Allasille”!
Pasākuma apmeklētāju ievērībai! Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana.
Fotoattēli un video materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes un sabiedrības informēšanas mērķiem Siguldas novada pašvaldības dibināto iestāžu un to struktūrvienību informatīvajos kanālos (tostarp sociālajos tīklos un tīmekļa vietnē www.sigulda.lv).
Pārzinis: Siguldas novada pašvaldība, reģistrācijas Nr. 90000048152, adrese: Pils iela 16, Sigulda.
Plašāka informācija par fizisko personu datu apstrādi pieejama pašvaldības timekļa vietnē sadaļā “Privātuma politika” https://sigulda.lv/privatums/.