23. aprīlī plkst. 17.00 Mālpils Kultūras centrā notiks radošs un interaktīvs pasākums “Zemenes uz mēles”, kas iezīmē Mākslas dienu tradīcijas 45 gadu jubileju Mālpilī. Apmeklētāji aicināti skatīt izstādes un jauno mākslinieku paraugdemonstrējumus, kurus sniegs mākslas skolu audzēkņi no Mālpils, Siguldas, Lēdurgas, Krimuldas, Inčukalna, kā arī Ropažiem. Pasākuma viesis – modes un laikmetīgās mākslas mākslinieks Arvis Kantiševs.
Šogad aprit 45 gadi kopš Mākslas dienu aizsākuma Mālpilī, un pēc pārtraukuma šī nozīmīgā tradīcija tiek atjaunota, aicinot kopā pulcēties Siguldas novada un kaimiņu novadu – tostarp Ropažu – mūzikas un mākslas skolu audzēkņus un pedagogus. Pasākuma centrā ir radošais izaicinājums – modes skate uz mēles, kuras tēma šogad veltīta Zemeņu svētku konkursam ar tādu pašu nosaukumu – “Zemenes uz mēles”.
Pasākumu programma:
Mākslas skolu ietvaros dalībnieki aicināti radīt tērpus, iedvesmojoties no Latvijas gardākās ogas – zemenes, interpretējot to krāsās, formās un noskaņās. Pasākuma laikā dalībniekiem vienas stundas laikā būs jāizveido tērps, izmantojot uz vietas pieejamos materiālus – polietilēna un plastmasas maisus, līmplēves, skoču, lentes, papīru un citus materiālus. Filigrānākas detaļas – aksesuārus, rotas, galvassegas – iespējams sagatavot jau iepriekš skolās. Dalībnieki aicināti izmantot arī savu radošo pieeju, līdzi ņemot instrumentus un individuālos materiālus, ar nosacījumu, ka tērpiem jābūt piemērotiem demonstrēšanai uz mēles, kā arī vēlams tos saglabāt prezentācijai, kas notiks 11. jūlijā Mālpils Zemeņu svētkos. Mākslas dienu dalībnieki un ikviens Latvijas iedzīvotājs zemenīgu tērpu radīšanai varēs pieteikties Mālpils Kultūras centra sociālajos tīklos no 24. aprīļa.
Mākslas dienu tradīcija Mālpilī aizsākās 1981. gadā, kad Mālpilī, kā topošajā paraugciemā, sāka strādāt jauni radošo nozaru speciālisti – arhitekte Māra Steķe, vitrāžiste Māra Ārente, interjeriste Inese Štifta, dizainers Māris Steķis, koka izstrādājumu dizaineri Modris Hapanioneks un Andris Pilmanis. Pirmā izstāde “Mālpils vakar, šodien, rīt” notika tikko atklātajā sovhoztehnikuma administrācijas ēkā, bet vēlāk Mākslas dienas pārcēlās uz Mālpils meliorācijas un zemkopības muzeju – tagad Mālpils muižu, bet pēc jaunā kultūras nama atklāšanas – uz tā telpām. Attīstoties Mālpils mūzikas skolai un izveidojot mākslas nodaļu, Mākslas dienas kļuva par nozīmīgu skolas un vietējās kultūras dzīves daļu, saglabājot savu radošo garu līdz pat mūsdienām.
Ieeja – bez maksas.
Siguldas novada bibliotēkā 7. aprīlī atklāta ceļojošā izstāde “Gaujas plostnieki – no Strenčiem līdz UNESCO”, kas aicina iepazīt unikālo Gaujas plostnieku amatu prasmi, plostnieku kopienu un tās tradīcijām gan senāk, gan mūsdienās. Izstādes atklāšanas pasākumā pulcējās nozares eksperti, pētnieki un tradīcijas glabātāji.
Pasākumā piedalījās UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, uzsverot Gaujas plostnieku tradīcijas nozīmi starptautiskā mērogā un tās saglabāšanas būtisko lomu nākamajām paaudzēm.
Apmeklētājiem bija iespēja tikties ar izstādes veidotājām – tradicionālās kultūras pētnieci Ievu Vītolu un Strenču pilsētas bibliotēkas vadītāju Ingunu Dukuri, kuras dalījās izstādes tapšanas stāstā un tās idejiskajā iecerē.
Īpašu interesi raisīja seno plostnieku fotogrāfiju kolekcionāra Egila Jemeļjanova stāstījums, kas ļāva ielūkoties vēsturiskos mirkļos un vizuāli izsekot plostnieku darba ikdienai dažādos laikos.
Savukārt Gaujas plostnieks Māris Mitrevics dalījās personīgās pieredzes stāstos par koku pludināšanu Gaujā 20. gadsimta vidū, sniedzot autentisku un dzīvu ieskatu šajā reiz tik nozīmīgajā amatā.
Siguldas novada bibliotēkā izstāde skatāma līdz 30. aprīlim. Tālāk tā turpinās savu ceļu pa Latviju, dodot iespēju plašākai sabiedrībai iepazīt un novērtēt Gaujas plostnieku kultūras mantojumu, kas ir būtiska Latvijas identitātes sastāvdaļa.
Trešdien, 8. aprīlī, Siguldas Jaunajā pilī tika izziņota viens no Latvijas nozīmīgākajiem klasiskās mūzikas notikumiem – XXXIII Starptautisko Opermūzikas svētku – programma.
Šovasar svētki Siguldā norisināsies no 31. jūlija līdz 2. augustam, un tie ir viens no nozīmīgākajiem klasiskās mūzikas notikumiem Latvijā. Izcila mūzika, atpazīstamas balsis, krāšņi kostīmi un īpaša atmosfēra – to visu būs iespējams baudīt XXXIII Starptautiskajos Opermūzikas svētkos Siguldā.
Preses konferencē piedalījās biedrības “Latvijas Opermūzikas svētki” valdes locekle Inese Lagzdiņa, Opermūzikas svētku idejas autors, mākslinieciskais producents Dainis Kalns, diriģents Atvars Lakstīgala un Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.
“Siguldas saulrieti un pilsdrupas rada neatkārtojamu atmosfēru, ko nespēj atkārtot neviens opernams pasaulē – tas veido Siguldas opermūzikas svētku unikālo pieredzi,” uzsver Inese Lagzdiņa.
Konferences dalībniekiem bija ekskluzīva iespēja noklausīties izcilu mākslinieku sniegumu, kurus plašākai auditorijai būs iespējams dzirdēt šajā vasarā Siguldā.
Svētku centrālais notikums šogad – itāļu komponista Džakomo Pučīni operas “Madama Butterfly” oriģināliestudējums. Galvenajā lomā uzstāsies izcilā Latvijas Nacionālās operas (LNO) soliste Jūlija Vasiljeva (Čo-Čo – Sana), bet Pinkertona lomā pirmoreiz uz Siguldas svētku skatuves kāps Iraklijs Kahidze (Gruzija). Iestudējuma režisors Edmunds Freibergs, scenogrāfs Valters Kristbergs, kostīmu māksliniece – Madara Botmane, bet pie diriģenta pults Jānis Liepiņš, piedaloties festivāla korim un orķestrim.
Svētki tiks atklāti piektdien, 31. jūlijā, plkst. 19.00 ar “Svētku uvertīru”, kurā uzstāsies LNO solisti Sonora Vaice (soprāns), Dainis Kalnačs (tenors), Andris Kipļuks (tenors) un Inguna Puriņa (klavieres).
Svētdien, 2. augustā, plkst. 14.00 Garīgās mūzikas koncerts Siguldas Luterāņu baznīcā, kurā piedalīsies Miervaldis Jeņčs (tenors), Rinalds Rozenlauks (oboja), Dainis Medjaņiks (vijole) un Inguna Grīnberga (ērģeles).
Svētki tradicionāli izskanēs ar krāšņu Galā koncertu “Ielūdz Annija Ādamsone” – 2. augustā plkst. 18.00 Siguldas pilsdrupās, kur galvenā “loma” uzticēta izcilam soprānam – Annijai Kristiānai Ādamsonei, kura pērn parādīja izcilu sniegumu, izpildot vienu no sarežģītākajiem un virtuozākajiem pasaules repertuāra darbiem – Nakts karalienes lomu operas “Burvju flauta” iestudējumā. Koncertā apmeklētājus gaida tikšanās arī ar Irakliju Kahidzi (Gruzija), Rihardu Mačanovski, Ilonu Bageli, Brigitu Reisoni, Artjomu Safronovu, Rinaldu Kandalincevu, Krišjāni Norveli, Daini Medjaņiku (vijole) un citiem.
Biļetes cena – 25–80 eiro. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā līdz 1. jūlijam, 10 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
25. aprīlī plkst. 11.00 Allažu Tautas namā aicinām uz literatūrzinātnieces Zitas Kārklas priekšlasījumu “Starp normām un brīvību: Dagnija Zigmonte un viņas stāsts “Zelta putekļi” (1957)” ciklā “Rīts ar literatūrzinātnieku”.
Lekcija pievērsīsies vienai no populārākajām padomju laika latviešu prozaiķēm – Dagnijai Zigmontei (1931–1997). Zigmontes prozā galvenais nav sižeta dramatiskums, bet psiholoģiskās nianses: cilvēku attiecības, neizteiktas jūtas un ikdienas dzīves šķietami maznozīmīgie mirkļi. Īpaša uzmanība priekšlasījumā tiks veltīta 1957. gadā žurnālā “Karogs” publicētajam stāstam “Zelta putekļi”, kurā parādās sava laika sociālistiskā reālisma literatūrai neierasts tēls – sieviete, kas apzinās savu pievilcību un aktīvi to izmanto. Savukārt stāsta kritiskā recepcija atklāj ne tikai noteikta perioda literatūras normas un ierobežojumus, bet arī plašāku tendenci sieviešu literāro tradīciju uztvert kā problemātisku vai pat aizdomīgu parādību, īpaši gadījumos, kad sižeta un tēlu izvēles neatbilst sava laika literārajām un ideoloģiskajām prasībām.
Zita Kārkla ir literatūrzinātniece, LFMI vadošā pētniece. Viņas pētnieciskais darbs saistīts ar sieviešu rakstniecības vēsturi, īpašu uzmanību veltot aizmirstajām autorēm, kuru darbi dažādu iemeslu dēļ nav iekļauti literatūras vēsturē, kā arī šīs aizmiršanas mehānismiem. Viņa ir monogrāfijas “Iemiesošanās. Sievišķās subjektivitātes ģenealoģija latviešu rakstnieču prozā” (2022) autore.
“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2026. gadā pievēršas tēmai “Kanona ēnā: 20. gadsimta latviešu literatūras mazāk redzamie literāti”, piedāvājot pētniecībā balstītu, plašai auditorijai pieejamu skatījumu uz 20. gadsimta autoru devumu, kura recepcija ir pārtraukta vai nenostabilizējusies. Daļa lekciju veltīta ar Vidzemi saistītām literārajām personībām un Vidzemes kultūrtelpai, sasaistot literatūras vēsturi ar vietējo piederību, atmiņu un novada kultūras identitāti.
Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju cikla satura autore: Eva Eglāja-Kristsone.
Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!
Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.
Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts.
Ieeja – bez maksas.
No 10. aprīļa Allažu bibliotēkā skatāma Vitas Bērziņas gleznu personālizstāde “Kur aug klusums”.
Vita Bērziņa dzimusi 1992. gadā Straupē, bet tagad dzīvo Siguldā un strādā par sākumskolas skolotāju. Mākslu viņa mīlējusi jau kopš bērnības un zīmējusi katrā brīvajā brīdī. Arī šobrīd, būdama divu bērnu mamma, viņa atrod laiku, lai pievērstos otai un audeklam, ļaujot sev pabūt krāsu burvībā un radošajā procesā.
Vita stāsta: “Vislabāk es jūtos dabā, kur tās ritmā, krāsu spēlēs un smalkajās detaļās top lielākā daļa manu gleznu. Gleznās, kurās attēlota daba, es cenšos atrast iekšējo mieru un harmoniju. Manos darbos valda spilgtas, dzīvīgas krāsas, jo uzskatu, ka dzīve ir pārāk pelēcīga, lai ļautu tai palikt bez krāsām. Katrs otas vilciens ir kā aicinājums ieraudzīt pasauli caur priecīgāku un optimistiskāku skatījuma prizmu.”
Izstāde Allažu bibliotēkā apskatāma līdz 31. maijam bibliotēkas darba laikā.
Informāciju sagatavoja:
māksliniece Vita Bērziņa un
Allažu bibliotēkas vadītāja
Gunta Rudze
19. aprīlī plkst. 16.00 Mālpils Kultūras centrā tiks atklāta miniatūru izstāde “Svētki atgriežas II”. Jau desmito reizi mākslinieki no visas Latvijas pulcēsies, lai dalītos savās radošajās idejās nelielā, bet ļoti jaudīgā formātā – miniatūrā. Izstādē būs aplūkojami darbi dažādās grafikas un eksperimentālajās tehnikās – no linogriezuma un oforta līdz kolāžai, tekstilmākslai un fotogrāfijai.
Šī gada tēma atsaucas uz biedrības “Grafikas kamera” 30 gadu jubileju, kas tika godam nosvinēta 2024. gada 14. decembrī, taču joprojām rezonē svinībās izteiktās vēlmes, sapņi, cerības un nākotnes vīzijas. Kopīgā sanākšanā tika secināts, ka tas ir skaists vecums, lai stabili apzinātos sevi kā nopietnu, radošu domubiedru grupu, kas turpina augt, attīstīties un iepazīstināt sabiedrību ar grafiku, tās vērtībām un nozīmi kopējā mākslas telpā.
Miniatūra ir pateicīgs formāts, kas ļauj kompakti, bet vienlaikus ļoti spēcīgi izteikt šobrīd aktuālas tēmas. Svētki sevī ietver brīvību, pozitīvu skatījumu un izaugsmi, taču vienlaikus rosina jautāt – vai esam gatavi svinēt un vai spējam patiesi priecāties?
Katru gadu, lai veicinātu mākslinieku jaunradi, popularizētu grafikas tehnikas un izglītotu par tām pēc iespējas plašāku publiku, miniatūru izstāde notiek kādā no Latvijas pilsētām. Skatītāji aicināti iepazīt tādas tehnikas kā linogriezumu, monotipiju, sietspiedi, tušas zīmējumu, litogrāfiju, ofortu, kokgriezumu, kolāžu, tekstilu un citas eksperimentālās tehnikas. Miniatūras papildina arī daži lielformāta darbi no biedrības “Grafikas kamera” fondiem.
Izstādē piedalās biedrības “Grafikas kamera” biedri, kā arī mākslinieki, kuriem tuvas grafikas, ilustrācijas, kolāžas, tekstilmākslas, fotomākslas un citas eksperimentālās tehnikas, tā stiprinot jau esošās un veidojot jaunas radošās saites starp dažādu nozaru māksliniekiem. Izstādē piedalās spilgta mākslinieku izlase: Ilgnese Avotiņa, Aleksandrs Boče, Ansis Butnors, Māris Čačka, Valentīns Daņiļenko, Ināra Garklāva, Vladislavs Grišins, Mārīte Kluša, Maruta Koceviča, Imants Krepics, Gunārs Krollis, Agnese Kurzemniece, Vita Lēnerte, Inese Lieckalniņa, Ilze Lībiete, Justīne Lūce, Ieva Nagliņa, Anita Ņikuļceva, Lāsma Pujāte, Māris Subačs, Olafs Šāvelis, Larisa Šellare, Guntars Sietiņš un Sabīne Vekmane Ābele.
Izstāde “Svētki atgriežas II” skatāma Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē no 19. aprīļa līdz 11. jūnijam.
Jau šonedēļ, no 10. līdz 19. aprīlim, Siguldas novadā norisināsies Pavasara restorānu nedēļa, kuras laikā vairākos novada restorānos un kafejnīcās būs iespēja baudīt svaigas, pavasarīgas un garšām bagātas trīs ēdienu maltītes 35 eiro vērtībā.
Šī ir lieliska iespēja nesteidzīgi izbaudīt pavasara garšas, atklāt pavāru radošumu un pavadīt maltīti patīkamā atmosfērā pie restorāna galda. Sezonāli produkti, svaigas idejas un gardas kombinācijas – īsts pavasara enerģijas lādiņš ikvienam gardēdim.
Pasākumā piedalīsies restorāns “Kungu rija”, SPA Hotel “Ezeri” restorāns, viesnīcas “Sigulda” restorāns, Mālpils muižas restorāns, “Zemeņu muiža”, gastro grilbārs “Kokos”, “Reiņa cafe” un “Fazenda”.
Apmeklētājiem būs iespēja izbaudīt sezonāli iedvesmotas ēdienkartes, kas izceļ pavasara garšas un vietējos produktus, kā arī apvienot maltīti ar atpūtu Siguldas novadā.
Organizatori aicina savlaicīgi rezervēt galdiņus, jo vietu skaits ir ierobežots.
Restorānu nedēļas tradīcija Siguldas novadā aizsākās jau 2016. gadā, kad, gatavojoties Eiropas Gastronomijas reģiona aktivitātēm, pirmo reizi tika organizēta Restorānu nedēļa, ieliekot pamatus šodien tik iecienītam un gaidītam gastronomiskam notikumam.
Kontaktinformācija:
Darba laiks:
Kontaktinformācija:
Darba laiks:
Kontaktinformācija:
Darba laiks:
Kontaktinformācija:
Darba laiks:
Kontaktinformācija:
Darba laiks:
Ar iepriekšēju rezervāciju.
Kontaktinformācija:
Darba laiks:
Kontaktinformācija:
Darba laiks:
Kontaktinformācija:
Darba laiks:
2026. gada 11. jūlijā Mālpilī jau sesto reizi norisināsies Mālpils Zemeņu svētki ar īpašu tēmu – “Roķīgā zemene”. Svētki solās būt enerģiski, radoši un daudzveidīgi, vienojot kultūru, mākslu, sportu, uzņēmējdarbību un roķīgu vasaras baudījumu koncertprogrammā. Ieplāno apciemot Mālpili, piesakoties norisēm un konkursiem.
Svētku programmas veidotāji izsludina svētku datumu – šogad tie norisināsies 11. jūlijā. Tiek ieskicēti arī norišu pieteikšanās datumi, lai aktivitātes varētu plānot gan dalībnieki, gan rīkotāji. Aicinām sekot līdzi Mālpils Kultūras centra sociālo tīklu vietnēm Facebook un Instagram. Norišu atspoguļojums pieejams sigulda.lv un galveno zemeņu saimnieku “Mālpils ZemeNes” tīmekļa vietnē malpilszemenes.lv. Šogad svētku norisēm dota tēma – “Roķīgā zemene”. No 10. aprīļa sāksies pieteikšanās amatnieku un mājražotāju tirgum.
Svētku galvenās norises, kurām jāpiesakās
Svētku atklāšanu iezīmēs tradicionālais gājiens, kurā roķīgi, zemenīgi un krāsaini Mālpils saime ieskandinās svētkus, aicinot piedalīties iedzīvotājus, kolektīvus un uzņēmumus kopā ar ģimenēm.
Visas dienas garumā Zemeņu svētkos būs amatnieku un mājražotāju tirgus. Pieteikšanās tiks atvērta no 10. aprīļa līdz 26. jūnijam. Tajā varēs pieteikties mājražotāji, amatnieki, mākslinieki un uzņēmēji ar savu produkciju, aizpildot dalībnieku anketu. Tirgotāji aicināti savos stendos ieviest zemenīgu tematiku.
Drīzumā tiks izsludināts tradicionālais kūku konkurss, kuram varēs pieteikties no 14. aprīļa līdz 30. jūnijam. Kūku cepējiem būs uzdevums radīt vienu kūku, veltot uzmanību tēmai – “Roķīgā zemeņu kūka”, saglabājot noteikumu, ka kūkā obligāta sastāvdaļa ir zemene.
Mākslas muižā svētku laikā būs skatāma starptautiska konkursizstāde “Teodors 2026”, kas veltīta tēlnieka Teodora Zaļkalna 150 gadu jubilejai. Konkursam aicināti pieteikties profesionāli mākslinieki un mākslas studenti, iesniedzot darbus par tēmu “Saknes, mantojums, jaunrade”, un mākslinieki var pieteikties vēl līdz 11. maijam. Izstādes uzvarētāji tiks noteikti Zemeņu svētkos, un naudas balvas tiks pasniegtas svētku laikā. Aicinām sekot līdzi Mākslas muižas sociālo tīklu kontam.
Zemeņu svētku jaunums – modes skate “Ar zemeni uz mēles”. Pieteikties modes skatei iespējams no 21. aprīļa līdz 30. jūnijam. Aicināti piedalīties šuvēji, modes pazinēji, dizaineri vai vienkārši stilizēti, labas gaumes pazinēji, profesionāļi un amatieri visi, kam patīk zemenīgs stils. Paredzēta modes parāde ar zemenei raksturīgām nokrāsām un balvām, ļaujot iziet zemenīgiem, roķīgiem un svētkiem atbilstošiem tērpiem.
Zemeņu svētkos apmeklētājus priecēs svētku koncerts, kas šogad solās skanēt “Roķīgās zemenes” stilā. Mūziku ar roķīgu nokrāsu dzirdēsim no Liepājas puses – programmu gatavo Ulda Marhilēviča komanda. Dienas programmā uz lielās skatuves gaidāmi pasākumi bērniem un pieaugušajiem, savukārt vakarā – roķīgs koncerts ar Latvijā iemīļotiem māksliniekiem un grupām. Noslēgumā gaidāma balle lustīgos ritmos.
Svētkos baudīsim amatiermākslas kolektīvu priekšnesumus, plānotas “Sarunas zemeņu dīvānā”, darbosies kafejnīcu un bufetes zona, kā arī dažādas aktivitātes visām paaudzēm. Sporta cienītājiem būs iespēja piedalīties futbola turnīrā, virves vilkšanā un plānots “Ķer un servē” turnīrs, kā arī daudzi citi notikumi.
Mālpils Zemeņu svētki ir iespēja piedzīvot vasaras pilnbriedu – satikties, svinēt un izbaudīt roķīgu zemeņu garšu. Plāno vasaru un atzīmē kalendārā – 11. jūlijs, Mālpils!
Ieeja Zemeņu svētkos – bez maksas.
5. aprīlī Mālpils Kultūras centrā izskanēja deju kopas “Māra” 35 gadu jubilejas koncerts “Trejžuburu Māras deja”, kurā spilgti iezīmējās kolektīva lielākā vērtība – pēctecība. Dejotāji savu ceļu sāk deju kopā “Māra” un turpina vidējās paaudzes deju kolektīvā “Sidgunda”. Sadarbībā un lielā ģimeniskumā izskanēja koncerts, kura veidotāja un kolektīva dvēsele ir Maija Orlova.
Koncertā valdīja sirsnīga, ģimeniska atmosfēra, kurā vienkopus satikās gan pirmie dejotāji, gan bijušie dejotāji, soli solī ar jauno paaudzi, kas patlaban dejo “Mārā”. Dejas mīlestības spēks tika izdejots cauri gadiem, atklājot kolektīva izaugsmi un kopības sajūtu.
Ar īpašu sveicienu kolektīva dibinātāju Julijanu Butkeviču sveica Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis, izceļot viņas nozīmīgo ieguldījumu Mālpils kultūras dzīvē un dejas tradīciju veidošanā.
Svinīgajā daļā kolektīvu sveica Latvijas Nacionālā kultūras centra skatuves dejas eksperts Artis Puriņš un Mālpils Kultūras centra direktore Edīte Priekule, pasniedzot apbalvojumus. Goda raksts tika piešķirts deju kopai “Māra”, kā arī Maijai Orlovai par 35 gadiem kolektīvā kā dejotājai, repetitorei un vadītājai.
Atzinības rakstus saņēma ilggadējie dejotāji, kuri kolektīvā dejo vairāk nekā 10 gadus – Oto Mārtiņš Cērps, Nauris Krīgers, Mārcis Kaņepējs, Alvils Baltaisbrencis, Līva Bīriņa un Elza Lāce.
Deju kopas “Māra” stāsts aizsākās 1991. gadā, kad no Mālpils tehnikuma puišiem un Mālpils vidusskolas meitenēm izveidojās kolektīva kodols. Kolektīva pirmā vadītāja Julijana Butkeviča ielika stingrus pamatus dejas solī, stājā un vērtībās. 1999. gadā viņas darbs tika nodots pašreizējai vadītājai Maijai Orlovai, kura kolektīvu vada jau vairāk nekā 27 gadus.
Koncerta noslēgumā pateicības vārdus saņēma arī ilggadējie koncertmeistari un kolektīva atbalstītāji, kuru darbs palīdzējis uzturēt dejas ritmu un kopības sajūtu daudzu gadu garumā.
Jubilejas koncertā piedalījās deju kopa “Māra” un VPDK “Sidgunda”, bet koncerta tapšanā nozīmīgu ieguldījumu sniedza mākslinieciskā vadītāja Maija Orlova, deju pedagoģe Māra Gaile-Dišereite, koncertmeistares Ināra Daukste un Iveta Kaņepēja, skatuves noformētāja Gita Groziņa, skaņu operators Voldemārs Cērps, gaismu mākslinieks Mārtiņš Kudiņš un Mālpils Kultūras centra komanda.
Programmu vienotā, skanīgā plūdumā vadīja Agita Mačuka, savukārt muzikālo noskaņu veidoja kokles māksliniece Katrīna Mačuka.
Vakars aizritēja gaišā, Lieldienu noskaņā – piepildīts ar pateicību, atmiņām un kopā būšanas sajūtu, kas vēl ilgi saglabāsies gan dejotāju, gan skatītāju sirdīs.
Foto: Viktorija Maško
Nepietiekamā pieteikumu skaita dēļ mazo vokālistu konkurss “Cālis 2026”, kas bija plānots 12. aprīlī, tiek pārcelts uz 13. jūniju plkst. 12.00 Siguldas pagasta Kultūras namā.
Konkursā aicināti piedalīties pirmsskolas vecuma bērni līdz septiņu gadu vecumam (ieskaitot) no visa Siguldas novada.
Dalībnieki konkursā piedalīsies divās vecuma grupās:
1. grupas dalībniekam pēc brīvas izvēles jāsagatavo viena dziesma – latviešu tautasdziesma vai komponista oriģināldziesma.
2. grupas dalībniekam pēc brīvas izvēles jāsagatavo divas dziesmas – latviešu tautasdziesma/latviešu tautasdziesmas apdare, kā arī komponista oriģināldziesma.
Konkursantu sniegumu vērtēs profesionāla žūrija, ņemot vērā vokālās prasmes, repertuāra izvēli atbilstoši vecumam un spējām, skatuves kultūru, atraktivitāti un priekšnesuma radošumu. Visi konkursa dalībnieki saņems pateicības balvas.
Pieteikšanās konkursam tiks pagarināta, un informācija par jauno pieteikšanās termiņu sekos drīzumā.
Esošie pieteikumi tiks saglabāti uz 13. jūnija (pārceltā datuma) konkursu. Tiem, kuri jau ir nosūtījuši pieteikumus, anketa atkārtoti nav jāaizpilda.
16. aprīlī plkst. 18.30 Siguldas kafejnīcā “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” aprīļa saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis mūziķi un folkloristi Ilgu Reiznieci.
Sarunas tēmas: folkloras nozīme Atmodas laikā; grupa “Iļģi” cauri laikiem; latviešu un citu tautu folklora – līdzīgais un atšķirīgais; mīts un rituāls tautas mūzikā un tekstā; postfolklora: folkroks, elektrofolks, folkmetāls u. c.; latviešu folklora pasaulē, koncerttūres; seno tekstu un mūzikas kontinuitāte; latviešu folkloras nometnes un izglītošana.
Ilga Reizniece ir latviešu mūziķe, folkloriste un pedagoģe, mūsdienu tautas mūzikas grupas “Iļģi” dibinātāja un dalībniece. Mācījusies Emīla Dārziņa nūzikas vidusskolā un Latvijas Valsts konservatorijas vijoļspēles klasē. Pēc studijām pievērsusies latviešu folkloras izpētei un popularizēšanai. Pirmā grupa – “Bizīteri”. 1981. gadā dibinājusi savu grupu “Iļģi”. Lai apzīmētu tās muzicēšanas stilu, radījusi jēdzienu “postfolklora”. Astoņdesmitajos gados aktīvi darbojusies arī folkloras draugu kopā “Skandinieki”. Ar “Iļģiem” Ilga Reizniece koncertējusi Latvijā un ārpus tās – Lietuvā, Igaunijā, Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Islandē, Polijā, Krievijā, Vācijā, ASV, Kanādā, Austrālijā un citur. Pedagoģes darbā mūziķe tautas mutvārdu daiļrades mantojumu nodevusi nākamajām paaudzēm.
1998. gadā Reiznieces vadītā grupa “Iļģi” saņēma Latvijas Lielo mūzikas balvu par CD “Saules meita” un koncertprogrammām Latvijā un ārzemēs. “Iļģu” albumi vairākkārt apbalvoti Latvijas Mūzikas ierakstu gada balvas nominācijā “Labākais tautas mūzikas albums”. Mūziķe apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni (2002), Lielo folkloras balvu un Luda Bērziņa prēmiju. Par “Iļģu” mūziku dejai “Trejdeviņus ziedus plūcu” viņa saņēmusi “Autortiesību bezgalības balvu 2017”. Šogad “Iļģi” saņēmuši “Zelta mikrofonu” par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā.
Foto: Karlis Volkovskis
Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru (Igaunija), Inesi Zanderi, Susinuki (Somija), Svetu Grigorjevu (Igaunija), Arvi Vigulu, Ingmāru Balodi, Jānu Malinu (Igaunija), Jāni Rokpelni, Heli Lāksonenu (Somija), Eduardu Aivaru u. c.; ar rakstniekiem Jāni Joņevu, Gunti Bereli un rakstnieci Ilzi Jansoni; ar tulkotājām Silviju Brici, Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku un Daci Meieri, ar sinoloģi Ievu Lapiņu, ar valodnieku Valtu Ernštreitu, ar tulkotāju un dzejnieku no Amerikas Džeidu Vilu (Jayde Will) un ar tulkotāju Denu Dimiņu; ar mūziķiem un komponistiem Uģi Prauliņu, Juri Kulakovu, Kristapu Grasi, Zigfrīdu Muktupāvelu un Ievu Akurateri; ar literatūrzinātniecēm Evu Eglāju-Kristsoni, Ilvu Skulti un ar folkloristi Janīnu Kursīti; ar māksliniekiem Armandu Zelču un Daini Gudovski; ar filosofu Kasparu Eihmani. “Devona” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta”veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notikušas sarunas ar aktrisēm Gunu Zariņu un Ingu Alsiņu-Lasmani un ar aktieri, tulkotāju Gundaru Āboliņu.
Ikviens Siguldas novada iedzīvotājs ir aicināts sanākt kopā un svinēt 4. maiju – Baltā galdauta svētkus, kas ir Latvijas otrā dzimšanas diena un mūsu tautas brīvības svētki.
Kā ik gadu aicinām iedzīvotājus savās kopienās, ģimenēs, māju pagalmos, draugu lokā vai darbavietās uzklāt baltus galdautus un piedalīties brīvības un neatkarības svinēšanā un godināšanā.
Svētku noskaņa: kopā būšanas prieks, piederības sajūta, balti krekli, balti galdauti un mastā Latvijas valsts karogs.
Vieta: pie dabas, māju pagalmos vai ielu krustojumos, mazdārziņos vai pilsētvidē.
Aktivitātes: kopīga kaimiņu sapulcēšanās, ģimenes svētku pusdienas, atmiņu stāsti, sadziedāšanās, velobraucieni, pārgājieni vai citas aktivitātes.
Laiks: pēc brīvas izvēles 4. maijā no plkst. 13.00 līdz 18.00.
Siguldas novada pašvaldības kultūras iestādes iespēju robežās parūpēsies par tehnisko nodrošinājumu daudzdzīvokļu māju pagalmos, nodrošinot inventāru (galdus, krēslus), ja tas nepieciešams. Ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu norises vietās, kur vienkopus plānots sapulcināt vismaz 30–50 svinētājus, tiks nodrošināts muzikāls sveiciens.
Svinību norises vietas lūgums pieteikt līdz 27. aprīlim, rakstot uz e‑pasta adresi dace.plesa@sigulda.lv.