1. augustā no plkst. 11.00 kultūras centrs “Siguldas devons” aicina visu vecumu Vidzemes autorus uz radošo semināru izglītības programmas rakstniecībā ietvaros, kurā varēs noklausīties rakstnieku Ingas Ābeles, Ilzes Jansones un Gunta Bereļa lekcijas un saņemt atbildes uz jautājumiem par literāru darbu rakstīšanu.
Semināra programma
Plkst. 11.00–12.00 rakstnieks Guntis Berelis nolasīs lekciju “Ar mietu pa pieri. Ko rakstniekam pasākt ar kritiku un kā kritikas negantajās krustugunīs izsargāties no nervu sabrukuma”. Vai literatūras kritiķis ir ērce, kas piezīdusies literatūras miesai un sūc laukā tās dzīvību? Kas vispār ir literatūras kritika un kāda ir tās loma kultūras procesā? Vai kultūra spējīga pastāvēt bez reflektējošajiem žanriem? Visbeidzot – kā rakstniekam izdzīvot un vēl saglabāt saprātu? Arī par dažādajiem kritikas žanriem, par spēju domāt metaforās, literatūras pašapzināšanos un pašrefleksiju, objektivitātes un subjektivitātes ilūziju, hronisko latviešu literatūrkritikas agonijas stāvokli un daudzām citām lietām, kas apslēptas literatūras zemdegās. Lekcijas noslēgumā – atbildes uz jautājumiem.
Plkst. 12.00–13.00 rakstniece Ilze Jansone nolasīs lekciju “Rakstnieks ir nodarbošanās, kam pakļauta visa dzīve”. Radošajā nodarbībā tiks pārrunāti iemesli (un cēloņi), kas cilvēku mudina nodarboties ar literatūru, un šīs izvēles sekas. Pieskarsimies jautājumiem, kāpēc rakstniekam ir svarīgi vispirms iemācīties lasīt, vai katrs stāsts ir pelnījis nonākt uz papīra, kāda nozīme literatūrā ir valodai un vai vispār ir iespējams iemācīties rakstīt. Rakstniece sola iepazīstināt ar “jaunā rakstnieka baušļiem”. Lekcijas noslēgumā – atbildes uz jautājumiem.
Plkst. 13.00–13.15 kafijas pauze.
Plkst. 13.15–14.15 rakstniece Inga Ābele nolasīs lekciju “Skrejceļi, strupceļi un piektā stūra meklējumi literāru darbu radīšanas procesā”. Rakstniece stāstīs par veidiem, kā saklausīt savu tekstu starp pasaules trokšņiem, kā to piefiksēt un ļauties plūdumam. Kā atbrīvoties no stinguma, kad vārds izliekas sasalis ledū. Paņēmieni, kā iegūt distanci un palūkoties uz rakstīto no malas. Drosme izsvītrot. Sākums un beigas, un distances garums. Maratons, pusmaratons un sprints. Otrā, trešā un ceturtā elpa. Kur ņemt enerģiju? Lekcijas noslēgumā – atbildes uz jūsu jautājumiem.
Plkst. 14.15–16.00 individuālas konsultācijas par iepriekš iesūtītiem prozas darbiem.
Pieteikšanās radošajam semināram un individuālām konsultācijām, rakstot uz e‑pasta adresi literatura@sigulda.lv. Dalība – bez maksas.
Vidzemes Prozas lasījumu programmai finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2026” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
2. augustā plkst. 18.00 Lēdurgas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā izskanēs koncertprogramma “Skaņu stāsti”, kas būs saistīta ar baznīcas zvana simtgades atzīmēšanu. Īpašajā koncertprogrammā muzikālā dialogā satiksies latviešu operdziedātāja Evita Teterovska un pianists, komponists Matīss Žilinskis.
Programmā izskanēs latviešu komponistu meistardarbi – Maestro Raimonda Paula, Jāņa Lūsēna un Imanta Kalniņa dziesmas, kurās savijas dziļas emocijas, melodiska poēzija un latviskās mūzikas skaistums.
Pēc pasākuma klātesošie aicināti izmantot īpašo iespēju pa atjaunotajām kāpnēm uzkāpt Lēdurgas baznīcas zvana tornī, aplūkot simtgadīgo zvanu un no augšas vērot Lēdurgu saulrieta skaistumā.
Lēdurgas Evaņģēliski luteriskā baznīca iesvētīta 1772. gadā. Lauku draudzei neparasti greznais dievnams ir viens no ievērojamākajiem vēlīnā baroka laika pieminekļiem Vidzemē un ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Pirmo Lēdurgas baznīcas zvanu dāvājuši baroni Kampenhauzeni, bet kara laikā tas tika aizvests uz Krieviju. Jauns zvans tika izliets Vācijā, Bohumas pilsētā. Tā diametrs ir 1,02 metri, bet svars – 653 kilogrami. Zvans Lēdurgas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā tika iesvētīts 1926. gada 25. septembrī.
Biļetes cena – 12 eiro. Ar “S! karti”, pērkot biļeti iepriekšpārdošanā, biļetes cena – 10 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
23. jūlijā plkst. 19.00 kafejnīcas “Valhalla Lounge” vasaras dārzā, Pils ielā 8A, Siguldā, aicinām uz tikšanos Vasaras lasījumos ar dzejniekiem Loti Vilmu un Kirilu Ēci.
Lote Vilma (1993) – ilustratore, dzejniece. Lote Vilma ir teksta un ilustrāciju autore bilžu grāmatai bērniem “Dzejnieks un smarža”, kas izdota izdevniecībā “Aminori”. 2020. gadā klajā nācis viņas debijas dzejas krājums “Meitene”, 2021. gadā – dzejprozas krājums jauniešiem “Ūdenstornis”, 2025. gadā – dzejas krājums “Puķainā istaba”. 2022. gadā dzejprozas darbam “Ūdenstornis” piešķirta Latvijas Literatūras gada balva par labāko oriģinālliteratūras darbu bērniem. Lotes Vilmas teksti regulāri publicēti periodikā, kā arī viņas grāmatas un dzejoļi tulkoti un izdoti citās valodās.
Kirils Ēcis (2000) ir dzejnieks, dramaturgs, mūzikas grupas “Alejas” solists, dažādu starpdisciplināru kultūras procesu dalībnieks un organizators. Viņa grāmata “Te nu ir tā vasariņa” apbalvota ar Latvijas Literatūras gada balvu 2026 kategorijā “Spilgtākā debija”.
Foto: no personīgā arhīva
Pasākumu cikls “Vasaras lasījumi” Siguldā norisinās jau trešo vasaru, piedāvājot iespēju apvienot ceļojumu uz Siguldu ar literatūras baudījumu. Ar visu šīs vasaras lasījumu programmu var iepazīties šeit.
Vasaras lasījumu norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Pasākumu ciklu organizē kultūras centrs “Siguldas devons”.
Ieeja pasākumos – bez maksas.
Tiekamies “Vasaras lasījumos” Siguldā!
Pasākuma apmeklētāju ievērībai! Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana.
Fotoattēli un video materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes un sabiedrības informēšanas mērķiem Siguldas novada pašvaldības dibināto iestāžu un to struktūrvienību informatīvajos kanālos (tostarp sociālajos tīklos un tīmekļa vietnē www.sigulda.lv).
Pārzinis: Siguldas novada pašvaldība, reģistrācijas Nr. 90000048152, adrese: Pils iela 16, Sigulda.
Plašāka informācija par fizisko personu datu apstrādi pieejama pašvaldības timekļa vietnē sadaļā “Privātuma politika” https://sigulda.lv/privatums/.
18. jūlijā plkst. 13.00 kultūras centrā “Siguldas devons” tiks atklāta Siguldas novada mākslinieku izstāde “Ex opere”.
Latīņu valodā “ex opere” nozīmē “no paša darba” – un tieši darbs ir tas, kas šajā izstādē runā pats par sevi.
“Ex opere” ir 27 Siguldas novada profesionālo mākslinieku kolektīvā izstāde, kurā aplūkojami pēdējā pusotra gada laikā radīti darbi. Tā ir jaunrades atskaite – momentuzņēmums par to, ko novada mākslinieki šobrīd rada, par ko domā, ko meklē. Vienuviet satiekas dažādas mākslinieciskās valodas un pieejas, veidojot radošu kopumu, kurā katrs darbs iegūst jaunu nozīmi līdzās citu mākslinieku veikumam.
Izstādes nosaukums ietver arī citu dimensiju. Kuratori – kultūras centra “Siguldas devons” mākslas projektu vadītāja Jana Šiklova un Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures un teorijas nodaļas docents Raimonds Kalējs – nav novadnieki. Viņu skatījums uz iesniegtajiem darbiem ir svešs šī vārda labākajā nozīmē: bez iepriekšējas pazīšanās, bez pieņēmumiem. Vērtēts tiek tikai darbs – “ex opere”.
Izstādē piedalās Dace Andersone, Aija Ausēja-Rudzīte, Ingūna Brēmane, Zinaīda Ceske, Elmārs Gaigalnieks, Dainis Gudovskis, Bārbala Gulbe, Madara Gulbis, Andis Gūtmanis, Harijs Jākobsons, Kristīne Kligina, Ineta Kluša-Orlovska, Laila Kocere, Irēne Krastiņa, Anete Kalniņa-Blumberga, Zane Magone, Veronika Plaude, Madara Plāciņa-Vasmus, Oskars Plāciņš, Jānis Purcens, Pauls Putniņš, Laura Rostoka, Inese Rozentāle, Dace Saulīte, Iveta Šveisberga, Agita Zābere, Ērika Zutere.
Izstāde “Ex opere” apskatāma no 18. jūlija līdz 16. augustam. Ieeja – bez maksas.
Ienāc un iepazīsti, ko šobrīd rada Siguldas novada mākslinieki!
27. jūlijā plkst. 18.00 izglītības programmas rakstniecībā Vidzemes autoriem ietvaros notiks rakstnieces Daces Rukšānes lekcija “Kā rakstīt tā, lai pašam patīk un rediģēt tā, lai labāks rezultāts”.
Kultūras centrs “Siguldas devons” aicina visu vecumu Vidzemes autorus, kuri raksta prozu, papildināt zināšanas un gūt ierosmi radošajam darbam bezmaksas lekcijās, kurās uzstāsies un savā pieredzē dalīsies jau atzinību guvuši un pazīstami literāti un literārās izglītības programmu vadītāji.
Rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska lekcijā “Kā rakstīt tā, lai pašam patīk un rediģēt tā, lai labāks rezultāts” stāstīs par rakstniecībai nepieciešamajiem apstākļiem, noskaņošanos, par rakstīšanu kā darbu, kas jādara tikpat atbildīgi kā citi darbi un, iespējams, pat vēl atbildīgāk, kā arī par to, kā pašam rediģēt darbu pēc uzrakstīšanas un pēcāk bez skandāliem sastrādāties ar redaktoriem.
Dace Rukšāne (1969) – rakstniece, publiciste, dramaturģe, scenāriste, tulkotāja. Kļuvusi pazīstama 2002. gadā kā darba “Romāniņš” autore, kurā atklāti runā par sievietes seksualitātes jautājumiem. Romānu “Beatrises gultas stāsti” (2002), “Kāpēc tu raudāji?” (2003), “Krieva āda” (2020), “Džikī” (2023), “Lu-lū un Eņģelis” (2024), “Sarkanais un melnais, un baltais” (2025), kā arī stāstu krājumu “Ķīpsalas putni” (2009), “Mīlasstāsti” (2015) un “Mežaparka radio” (2026. gada rudens) autore. Raksta arī publicistiku.
Balvu “Latvijas Literatūras gada balva”, “Dienas gada balva kultūrā” un “Kilograms kultūras” nominante. 2025. gadā saņēmusi Latvijas Literatūras gada balvas LSM lasītāju simpātijas balvu par romānu “Lu-lū un Eņģelis”. Vairākkārt saņēmusi nominācijas kā gada lasītākā grāmata bibliotēkās.
Romāns “Krieva āda” iestudēts Liepājas teātrī (“Svešā āda”) un Latvijas Radio teātrī. Rakstījusi scenārijus trim filmām, ir divu lugu autore, tulkojusi Īvu Ensleri, Henriju Milleru, Vudiju Allenu. Autores darbi tulkoti angļu, vācu, dāņu, arābu, armēņu, maķedoniešu, bengāļu, mandarīnu un krievu valodā.
Tiešsaistes lekcijām var pieteikties, rakstot uz e‑pasta adresi literatura@sigulda.lv. Programma tiek piedāvāta bez maksas visiem Vidzemes autoriem – gan tiem, kuri gatavojas piedalīties konkursā “Vidzemes Prozas lasījumi 2026”, gan arī tiem, kuri savu roku rakstniecībā vēl tikai vingrina.
Vidzemes Prozas lasījumu programmai finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2026” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Lekcijas notiks 29. jūnijā, 13. un 27. jūlijā plkst. 18.00, bet 1. augustā Vidzemes autori aicināti uz vienas dienas radošo semināru un individuālām konsultācijām Siguldā. Ar visu izglītības programmu rakstniecībā var iepazīties šeit.
Ar vairāk nekā 10 000 apmeklētāju, rokmūzikas enerģiju, zemeņu smaržu un radošuma pilnu programmu aizvadīti Mālpils Kultūras centra rīkotie sestie Mālpils Zemeņu svētki, kas šogad norisinājās ar tēmu “Roķīgā zemene”. Visas dienas garumā Mālpili piepildīja krāšņi noformējumi, zemenīgas noskaņas, sporta sacensības, mākslas un modes notikumi, koncerti, svētku tirgus un daudzveidīgas aktivitātes visām paaudzēm, pulcējot tūkstošiem apmeklētāju no visas Latvijas.
Mālpils Kultūras centra komanda priecājas, ka arī šogad daba bija svētkiem labvēlīga – lieliskie laikapstākļi ļāva pilnvērtīgi īstenot plašo programmu un visas dienas garumā baudīt svētku atmosfēru. Īpašs gandarījums ir par lielo apmeklētāju atsaucību, kas apliecina, ka Mālpils Zemeņu svētki kļuvuši par vienu no gaidītākajiem vasaras notikumiem Siguldas novadā.
SPORTA AKTIVITĀTES
Mālpils Zemeņu svētku diena tradicionāli iesākās ar sportiskām aktivitātēm, kas jau no agra rīta pulcēja gan dalībniekus, gan līdzjutējus. Mālpils stadionā visas dienas garumā valdīja īsta sacensību atmosfēra – norisinājās futbola turnīrs, volejbola laukumā spēkiem mērojās “Ķer un servē” komandas, bet turpat blakus spraigas cīņas risinājās arī virves vilkšanas turnīrā. Sportiskajās aktivitātēs kopumā piedalījās ap 170 dalībnieku.
FUTBOLA TURNĪRS
Futbola turnīrā piedalījās 13 pieaugušo komandas un 11 bērnu komandas, kas sacentās trīs vecuma grupās – U14, U12 un U10. Uz Mālpili bija mērojušas komandas no Siguldas, Rīgas, Ķekavas, Ogres un citām Latvijas vietām. Visas dienas garumā spēļu gaitu atraktīvi komentēja sporta komentētājs Matīss Timofejevs, radot īstu futbola svētku noskaņu.
Pieaugušo konkurencē uzvaru izcīnīja komanda “Suntaži United”, otro vietu ieguva “Traktors/Pieredze”, bet trešajā vietā ierindojās “Karstie auni”. U14 vecuma grupā uzvarēja komanda “Pēdējā minūte”, aiz sevis atstājot “Baltos fūžus” un “Sidgundas bosus”. U12 grupā pirmo vietu ieguva “Baltie balleri”, otro – “Balleri United”, bet trešo – “Raķetes”. Savukārt U10 grupā uzvarēja “Mālpils muižkungi”, otrajā vietā ierindojās komanda “Sigulda”, bet trešo vietu izcīnīja FK “Dzimtenīte”.
“ĶER UN SERVĒ” TURNĪRS DĀMĀM
Līdzās futbola laukumam norisinājās sieviešu komandu turnīrs “Ķer un servē”, kurā piedalījās deviņas komandas no dažādiem Latvijas novadiem. Mālpili pārstāvēja divas “Mālpils Zemenes” komandas, bet turnīrā startēja arī dalībnieces no Bauskas, Rēzeknes novada, Madonas, Aizkraukles, Ropažiem un Lēdmanes. “Ķer un servē” ir uz volejbola noteikumiem balstīts sporta veids, kurā bumba netiek atsista, bet gan noķerta un tikai tad mesta tālāk, padarot spēli dinamisku un pieejamu plašākam dalībnieču lokam.
Par turnīra uzvarētājām kļuva komanda “Bauskas lauvenes”, otro vietu ieguva “BezĒ” no Lūznavas, Rēzeknes novadā, bet trešo vietu izcīnīja “Foksijas” no Dricāniem, Rēzeknes novadā. Pēc sacensībām sportiskās dāmas devās arī svētku gājienā, apliecinot, ka sports ir neatņemama Mālpils Zemeņu svētku sastāvdaļa.
VIRVES VILKŠANAS TURNĪRS
Ne mazāk spraigas cīņas norisinājās arī virves vilkšanas turnīrā, ko organizēja biedrība “Sporta entuziastu klubs Sigulda”, Latvijas Virves vilkšanas federācija un Mālpils Kultūras centrs. Turnīrā piedalījās četras komandas, un jau otro gadu pēc kārtas uzvaras kausu izcīnīja komanda “Traktors”. Otrajā vietā ierindojās komanda “Ar mani atkal runā deputāts”, trešo vietu ieguva “Spāre”, bet ceturtajā vietā palika komanda “Suntaži”.
ZEMENĪGI ROĶĪGS TIRGUS
Jau no pusdienlaika svētku teritoriju piepildīja vairāk nekā 200 mājražotāji, amatnieki, ēdinātāji un tirgotāji no dažādām Latvijas vietām, piedāvājot apmeklētājiem vietējos gardumus, amatniecības izstrādājumus, dizaina preces un, protams, zemenes visdažādākajās garšās, tekstilā, keramikā un citos veidos. Par īpašu svētku noskaņu un radošāko noformējumu rūpējās arī paši tirgotāji.
Pēc tirgus organizatores Ilzes Andersones un viņas komandas vērtējuma ar SIA “Lugarde” balvām tika godalgoti trīs tirgotāji. Par fifīgākajiem ēdinātājiem tika nominēta “Rozes virtuve”, īsts zemenīšu sapnis bija “Poli rotas”, bet zemenes ar pienu un zemenes pa sienu tika atzinīgi vērtētas “Dodo pankūkas”. Svētku tirgus arī šogad bija viena no apmeklētākajām Zemeņu svētku norises vietām, kur visas dienas garumā valdīja rosība un vasarīga atmosfēra.
SVĒTKU GĀJIENS
Par vienu no krāšņākajiem un gaidītākajiem dienas notikumiem kļuva tradicionālais Mālpils Zemeņu svētku gājiens, kurā šogad piedalījās 24 kolektīvi, uzņēmumi, iestādes un biedrības. Svētku gājienu pie Mālpils muižas sagaidīja folkloras kopas “Mālis” asprātīgie uzsaucieni, bet uz Zemeņu lielās skatuves sagaidīja Voldemārs un Liene Cērpi. Gājienu ievadīja mālpilietis Ramonds Grollis, kurš ar sarkano traktoru veda lielo svētku karalieni, Zemeņu svētku simbolu – ZEMENI! Tai sekoja Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis, domes priekšsēdētāja vietniece Ance Kaimiņa, Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra direktors Kristaps Kiršteins, SIA “Mālpils ZemeNes” pārstāve Santa Kraukle, Mālpils Kultūras centra direktore Edīte Priekule un Zemeņu svētku idejas autore, biedrības “Mālpils iedvesmo” vadītāja Kristīne Jonīte Jurkēviča.
Gājienā valdīja īsta “Roķīgās zemenes” noskaņa – dalībnieki bija sagatavojuši atraktīvus tērpus, radošus noformējumus un tematiskus transportlīdzekļus. Skatītāju ovācijas izpelnījās īpaši SIA “KVIST” motociklisti, SIA “Lugarde” ar māju uz riteņiem, retro automobiļu parāde, kvadracikli, Inčukalna pūtēju orķestris, kā arī Mālpils un Siguldas novada amatiermākslas kolektīvi. Gājiena noslēgumā svētku dalībniekus sveica Inčukalna Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, simboliski noslēdzot krāšņo svētku parādi ar skaļām taurēm.
MODES SKATE “ZEMENES UZ MĒLES”
Mālpils Zemeņu svētkos allaž apmeklētāji pucējās zemenīgās kleitās un rotās, uzvalkos un cepurēs, kuras rotā zemeņu tēma. Tā radās ideja veidot modes skati, kas aizsākās Mālpils Mākslas dienās, sadarbībā ar Siguldas novada Mākslas skolām, Māras Ārentes vadībā. Modes skatei “Zemenes uz mēles” varēja pieteikties šuvējas, mājražotāji, amatnieki un vienkārši modes mīļotāji, kā arī skolēni no mākslas skolām, kas bija radījuši tērpus klašu un pedagogu iesaistītā darbā.
Modes skati vadīja un tērpus vērtēja modes mākslinieks un dārzkopis Dāvids (Romans Dāvids Andrejevs). Uz skatuves 15 radošos uznācienos tika demonstrētas Latvijas Mākslas akadēmijas studentu, Mālpils, Siguldas, Inčukalna, Krimuldas un Ropažu mākslas skolu audzēkņu, kā arī amatierkolektīvu radītās kolekcijas.
1. vietu ieguva Mores Tautas nama lietišķās mākslas studija “More” (vadītāja Gundega Pētersone) par izcilu šūšanas kvalitāti un pārdomātu četru gadalaiku konceptu un māksliniecisko sniegumu, 2. vietu ieguva Ropažu Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi ar kolekciju “Ziedošās zemenes” par krāšņo tērpu kolekciju, izdomu, radošumu, ko Dāvids īpaši atzina kā savu simpātiju, bet 3. vietu saņēma Mālpils Kultūras centra vokālais ansamblis “Sidgundietes” par radošu uzdrīkstēšanos, apliecinot, ka arī ielas tērps, saskaņots ar pārdomātu priekšnesumu, ir vērtība, kas liek uzdrīkstēties katram uzkāpt uz mēles. Katrs modes skates dalībnieks saņēma īpaši šim notikumam keramikas studijas “Māl-pils” vadītājas Gunas Petrēvicas radītu porcelāna zemenes brošu, savukārt laureātu balvas sarūpēja SIA “Mālpils ZemeNes” un ar stādiem papildināja “Augusta Zemenes”.
Modes skate pulcēja kuplu skatītāju skaitu un kļuva par vienu no gaidītākajiem un emocionālākajiem šī gada Zemeņu svētku notikumiem, kuru vadīja pasākuma organizatore Agita Mačuka un Lielās skatuves vadītājs, aktieris Mārtiņš Kalita.
KONKURSS “ROĶĪGĀ ZEMEŅU KŪKA”
Par vienu no gardākajiem Mālpils Zemeņu svētku notikumiem kļuva starptautiskais kūku konkurss “Roķīgākā zemeņu kūka”, kas visas dienas garumā norisinājās Mālpils muižas klētī. Apmeklētāji varēja aplūkot konkursam radītās kūkas, satikt to autores un balsot par savu favorītu “Skatītāju simpātijas” nominācijā.
Apbalvošanā 1. vietu kūku konkursā “Roķīgākā zemeņu kūka” ieguva Inese Krūmiņa ar kūku “Nāc dejot”. 2. vietu ieguva Daiga Karlsone ar kūku “Sadziedāsim!?”, bet 3. vietu – Kristīne Brīvkalne ar kūku “Noslēpumainā dumpiniece”. Pirmajai vietai galveno balvu pasniedza SIA “KVIST”, savukārt Svētku ēdienu vēstniecība pirmo trīs vietu ieguvējām dāvināja 20 kilogramu miltu maisus, novēlot, lai arī turpmāk top gardas un radošas kūkas. Skatītāju simpātijas balvu ieguva Amanda Neimane ar kūku “Ozijs vandās Sidgundā”. Siguldas novada pašvaldības šimpātiju balvu ieguva Paula Lemberga ar kūku ”Vasaras skūpsts”.
Konkursa darbus vērtēja deviņu cilvēku žūrija, kuras priekšsēdētāja bija “Kūku muzeja” vadītāja Ilze Kupča. Žūrijā darbojās juriste un dzīves iedvesmotāja Ieva Brante, žurnāla “100 Labi Padomi” galvenā redaktore Ilze Trofimova, pārtikas tehnoloģe Evita Bundule, “Zemeņu muižas” šefpavārs Rolands Kiršteins, Gastronomijas institūta vadītāja Inese Preisa, Latvijas lielāko kūku cepšanas konkursu laureāte Sintija Lukjaņeca, “Mālpils muižas” īpašnieks un mākslas mecenāts Aldis Plaudis un Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.
Kūku cepējus ar balvām un īpašajām simpātiju balvām sveica SIA “KVIST”, Svētku ēdienu vēstniecība, Siguldas novada pašvaldība, žurnāls “100 Labi Padomi”, SP Food un Dansuker, pateicoties ikvienam dalībniekam par radošumu, meistarību un ieguldījumu Zemeņu svētku gardākā notikuma tapšanā.
Šogad kūku konkursā piedalījās arī Ruta Pogorelova ar kūku “Rubīna sapnis”, Luīze Marta Lemberga ar kūku “Rokenrols”, Edgars Indriksons ar kūku “Ripojošie akmeņi” (“Rolling Stones”), Laila Rudzone ar kūku “Zemeņu solo”, Liene Aktanaroviča ar kūku “Zemeņu smarža!”, Nita Bēma ar kūku “Rock & roll zemene”, Šarlote Mūrmane un Elza Gailuma ar kūku “Pele, roks un zemenes”, Gita Prikule ar kūku “Vecmāmiņas roks”, Sanita Vaidere ar kūku “Šokolādes kūka Zemene ar pipariņu”, Baiba Stepanova ar kūku “Lauku ritmi”, Anastasija Ezeriņa ar kūku “Zemenes šokolādē”, Dzintra Meijere ar kūku “Nāriņu rokenrols”, Zane Žeivate ar kūku “Burvīgais kumoss”, Adrija Šuste no “Mājas našķiem” ar kūku “Roķīgais Roks”, Ieva Ermansone ar kūku “Tautasdziesma” un Valda Štamere ar kūku “Dzimtā valoda”.
MĀKSLAS MUIŽAS KONKURSIZSTĀDE “TEODORS’26”
Mākslas muižā Zemeņu svētku apmeklētāji varēja aplūkot 2. starptautiskās konkursizstādes “TEODORS’26” darbus, kas veltīti tēlnieka Teodora Zaļkalna 150. jubilejai. Konkursa darbus vērtēja mākslas zinātniece un kuratore Astrīda Rogule, Siguldas novada pašvaldības pārstāve Solvita Strausa un Mākslas muižas dibinātāja un izstādes kuratore Anete Kalniņa-Blumberga. Profesionāļu grupā galveno balvu un 1000 eiro profesionālās darbības honorāru saņēma Pēteris Līdaka par darbu “Puscūka”, bet studentu grupā galveno balvu, 500 eiro profesionālās darbības honorāru un iespēju rīkot personālizstādi Mākslas muižā ieguva Filips Dadzītis par darbu “Domājot par Teodoru”. Partneru simpātiju balvas saņēma Ērika Zutere, Dāvis Jānis Baumanis un Zane Ulmane, bet Mākslas muižas pagalmā svētku noskaņu papildināja grupu “aPēdājs” un “PND” koncerti.
KONCERTPROGRAMMA
DEJU KONCERTS “ROKAM PA VECAM”
Par vienu no skaistākajiem Zemeņu svētku notikumiem kļuva Mālpils Kultūras centra deju kolektīvu un viņu draugu koncerts “Rokam pa vecam”. Koncerta režisore Maija Orlova, sadarbojoties ar Janu Baranovsku, radīja koncertuzvedumu, kurā caur latviešu skatuvisko deju tika izstāstīts stāsts par Mālpili, tās cilvēkiem, darbu, tradīcijām un paaudzēm. Koncerta vadītājs Mārtiņš Kalita, tekstu autore Agita Mačuka.
Koncertu ievadīja Janas Baranovskas deja “Tirgū”, kur mīlestības ziedus saņēma skatītāji un “Mālpils kadriļa”, kurā vienkopus dejoja bērni, jaunieši, veidojot paaudžu satikšanos dejā. Dejas mūzikas autors ir Juris Kaukulis, kurš, iedvesmojoties no Mālpils pusē pierakstītajām tautasdziesmām, radījis īpašu skaņdarbu, bet horeogrāfijas autore ir ilggadējā Mālpils deju pedagoģe Lilita Jansone. Šis kopdarbs, kas tapis 2022. gadā, arī šoreiz izpelnījās īpašas skatītāju ovācijas.
Koncertā piedalījās Mālpils Kultūras centra senioru deju kolektīvs “Kniediņš” (vadītāja Jana Baranovska), Mālpils Kultūras centra jauniešu deju kolektīvs “Māra” (vadītāja Maija Orlova), Mālpils Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvs “Sidgunda” (vadītāja Māra Gaile‑Dišereite), Mālpils vidusskolas bērnu tautas deju kolektīvs “Dundiņa” (vadītājas Ināra Zutere un Māra Gaile‑Dišereite), kā arī vieskolektīvi – Inčukalna Tautas nama senioru deju kolektīvs “Labāko gadu Virši” (vadītājs Andrs Briņķis), Ogres novada Suntažu Kultūras nama senioru deju kolektīvs “Suncele” (vadītāja Skaidrīte Andževa), Rīgas Bērnu un jauniešu centra “Altona” jauniešu tautas deju kolektīvs “Rits” (vadītāja Lelde Krēsliņa, asistents Nils Sūna) un Salaspils Kultūras nama “Rīgava” vidējās paaudzes deju kolektīvs “Ūsa” (vadītāja Tatjana Madžule). Koncerts noslēdzās ar kopīgi izdejoto “Zemeņu valsi”, kas kļuva par sirsnīgu pateicību dejotājiem un skatītājiem par kopā piedzīvotajiem svētkiem.
ROKS UN MŪZIKA
Vakara kulmināciju uz Zemeņu lielās skatuves piedzīvoja tūkstošiem apmeklētāju, baudot grupas “Dzelzs vilks” koncertu un koncertprogrammu “Roķīgajiem – tikai tā!”, kurā uzstājās Uldis Marhilevičs, Igo, Antra Stafecka un Ralfs Eilands. Savukārt līdz pat rīta gaismai svētku viesus dejot aicināja grupas “Tumsa” un “Zelta kniede”, bet visas dienas garumā par muzikālo noskaņu rūpējās DJ “Ballīšu zvērs”.
CITVIET SVĒTKOS VARĒJA BAUDĪT
Zemeņu svētku viesi visas dienas garumā varēja doties ekskursijās uz SIA “Mālpils ZemeNes” un “Augusta Zemenes” saimniecībām, iepazīt Skulmju dzimtas mājas ekspozīciju, piedalīties ekskursijās pa Mālpili, kā arī apskatīt izstādes Mālpils Kultūras centrā, Mākslas muižā un citviet svētku norises vietās. Svētku noskaņu papildināja arī koncerts Mālpils Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kur uzstājās Mālpils vokālais ansamblis “Vokālā Bilance”, kas šajos svētkos īpaši pārsteidza, svētku gājienā iebraucot ar retro auto un krāšņi piedaloties modes skatē.
Ar vairāk nekā 10 000 apmeklētāju, simtiem dalībnieku un desmitiem notikumu visas dienas garumā Mālpils Kultūras centra rīkotie sestie Mālpils Zemeņu svētki vēlreiz apliecināja, ka tie ir viens no gaidītākajiem vasaras notikumiem Siguldas novadā. Mālpils Kultūras centrs saka sirsnīgu paldies ikvienam māksliniekam, sportistam, kolektīvam, uzņēmējam, brīvprātīgajam, sadarbības partnerim un svētku apmeklētājam, kurš palīdzēja radīt šos patiesi roķīgos, zemenīgos un sirsnīgos svētkus.
Zemeņu svētku komanda pateicas SIA “Mālpils ZemeNes” un “Augusta zemenes” par atbalstu svētku tapšanā.
Uz tikšanos Mālpils Zemeņu svētkos 2027!
Foto: R. Grabis
Informāciju sagatavoja:
Mālpils Kultūras centra svētku organizatore
Agita Mačuka
Jau šo ceturtdien, 16. jūlijā, plkst. 15.00 Siguldā, Šveices ielā 13 kopīgi atklāsim Latvijā garāko ielu mākslas darbu “Pirmais brauciens”!
Mākslas darbu radījis slavenais ielu mākslinieks Kiwie. Mākslas darbs veltīts bobsleja un kamaniņu trases “Sigulda” 40. gadadienai.
Pasākumā piedalīsies un uzrunas vārdus teiks Siguldas novada pašvaldības un Latvijas Nacionālā sporta centra vadība, sporta pārstāvji, kā arī mākslinieku komanda. Ar muzikālu priekšnesumu viesus priecēs siguldietis, mūziķis Eksis.
Pasākuma otrajā daļā apmeklētāji varēs paviesoties bobsleja un kamaniņu trasē “Sigulda”.
Šovasar Siguldas Apkaimes svētki norisināsies jau piekto reizi, Siguldas pagasta Kultūras nama apkaimē pulcējot novada iedzīvotājus un viesus, ģimenes un draugus, lai divu dienu garumā baudītu koncertus, izklaides un kopā būšanas prieku.
Svētki sāksies 17. jūlija vakarā ar jauniešu disko vakaru, Uģa Eihvalda bungu klases koncertu un stāvizrādi “Kalvis un Jānis smejas ar publiku”. Plkst. 20.00 svētkus jaudīgi ieskandinās Uģa Eihvalda bungu klase, piepildot apkārtni ar enerģiskiem ritmiem un īpašu svētku atmosfēru. Savukārt no plkst. 21.30 Siguldas pagasta Kultūras nama pagalmā durvis vērs Zaļā māja, kur vakaru papildinās humora deva – komiķi Jānis Kreičmanis un Kalvis Troska aicinās uz stand-up izrādi “Kalvis un Jānis smejas [p]ar publiku”. Vietu skaits ir ierobežots, ieeja par ziedojumiem.
Savukārt 18. jūlijā visas dienas garumā apmeklētājus priecēs plaša svētku programma – koncerti, radošās darbnīcas, teātra izrādes, sportiskas aktivitātes, amatnieku, mājražotāju un dizaina tirgus, “Andele-mandele”, lielās koka spēles un citas norises visai ģimenei.
Svētku kulminācijā ikviens aicināts uz ilgi gaidīto zaļumballi plkst. 23.00 Siguldas pagasta Kultūras namā kopā ar grupu “Perlamutrs”, kas parūpēsies par lustīgu noskaņu līdz pat vēlai vakara stundai.
Aktuālajai svētku programmai iespējams sekot līdzi Facebook lapā “Peltes Es Tu Mēs”.
Pasākuma programma
17. jūlijs
18. jūlijs
Tiekamies Apkaimes svētkos – vietā, kur top skaistākās vasaras atmiņas!
Pasākuma apmeklētāju ievērībai! Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana.
Fotoattēli un video materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes un sabiedrības informēšanas mērķiem Siguldas novada pašvaldības dibināto iestāžu un to struktūrvienību informatīvajos kanālos (tostarp sociālajos tīklos un tīmekļa vietnē www.sigulda.lv).
Pārzinis: Siguldas novada pašvaldība, reģistrācijas Nr. 90000048152, adrese: Pils iela 16, Sigulda.
Plašāka informācija par fizisko personu datu apstrādi pieejama pašvaldības timekļa vietnē sadaļā “Privātuma politika” https://sigulda.lv/privatums/.
13. jūlijā plkst. 18.00 izglītības programmas rakstniecībā Vidzemes autoriem ietvaros notiks rakstnieka Māra Bērziņa lekcija “Grūtā rotaļa”.
Kultūras centrs “Siguldas devons” aicina visu vecumu Vidzemes autorus, kuri raksta prozu, papildināt zināšanas un gūt ierosmi radošajam darbam bezmaksas lekcijās, kurās uzstāsies un savā pieredzē dalīsies jau atzinību guvuši un pazīstami literāti un literārās izglītības programmu vadītāji.
Māris Bērziņš radošajā nodarbībā un sarunā par rakstniecību “Grūtā rotaļa” sola mierinošu stāstu par to, ka, neskatoties uz radošā procesa grūtībām un mokām, viss, kam jāuzrakstās, uzrakstīsies vislabākajā iespējamajā veidā. Par rakstnieka brīvās gribas esamību un neesamību attiecībā pret topošo tekstu. Autors dalīsies ar personīgo pieredzi un atbildēs uz jebkuriem ar rakstniecību saistītiem jautājumiem.
Māris Bērziņš (1962) ir prozaiķis, vienas bērnu grāmatas, viena lugu krājuma, septiņu romānu, no kuriem pēdējais “Klēpja dievs” iznācis šogad, un daudzu Gūtenmorgenu autors. Saņēmis vairākas balvas, tostarp Baltijas Asamblejas balvu, Latvijas Literatūras gada balvu un Autortiesību bezgalības balvu par romānu “Svina garša”, kas iznācis romānu sērijā “Mēs. Latvija, XX gadsimts” izdevniecībā “Dienas Grāmata”. Pēc stāsta “Gūtenmorgens un laika mašīna” E. Lihačeva uzņēmusi īsfilmu ar tādu pašu nosaukumu, bet Latvijas simtgades projekta “Viens ciems – visa Latvija” ietvaros L. Olte uzņēmusi spēlfilmu “Gūtenmorgens Vienciemā” pēc Bērziņa stāsta “Vienciems” motīviem. Latvijas Nacionālajā teātrī Valters Sīlis iestudējis izrādi pēc romāna “Svina garša”, savukārt Ināra Slucka – traģikomēdiju pēc romāna “Aizliegtais pianīns”. 2022. gadā Māris Bērziņš apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķiru).
Tiešsaistes lekcijām var pieteikties, rakstot uz e‑pasta adresi literatura@sigulda.lv. Programma tiek piedāvāta bez maksas visiem Vidzemes autoriem – gan tiem, kuri gatavojas piedalīties konkursā “Vidzemes Prozas lasījumi 2026”, gan arī tiem, kuri savu roku rakstniecībā vēl tikai vingrina.
Vidzemes Prozas lasījumu programmai finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2026” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Lekcijas notiks 29. jūnijā, 13. un 27. jūlijā plkst. 18.00, bet 1. augustā Vidzemes autori aicināti uz vienas dienas radošo semināru un individuālām konsultācijām Siguldā. Ar visu izglītības programmu rakstniecībā var iepazīties šeit.
Vasaras vidū, 25. jūlijā, Turaidas muzejrezervātā notiks “Siena diena”. Šajā dienā pļava kļūs par dzīvu mantojuma skolu, kur satiksies pļava, prasmes un Eiropas mantojums. Apmeklētāji varēs piedalīties dažādās norisēs, ierasties sev ērtā laikā un piedzīvot īstas siena talkas noskaņu.
Programmas norises paredzētas no plkst. 11.00 līdz 17.00.
PROGRAMMA
Plkst. 11.00 Siena dienas atklāšana
Plkst. 11.20–13.30 Pļaušanas demonstrācija
Meistari rādīs, kā sagatavo izkapti, kā pareizi pļaut un kāpēc senāk pļāva agri no rīta, ņemot vērā laiku, zāli un rasu. Meistaru uzraudzībā būs iespēja izmēģināt pļaušanu ar izkapti.
Plkst. 12.00–16.00 Meistardarbnīcu laiks
Vairākas paralēlas darbnīcas un aktivitātes, kurās apmeklētāji varēs iesaistīties visas dienas garumā.
Plkst. 13.30–14.30 Talkas galds un pļavas atpūta
Plkst. 14.30–15.30 Eiropas pļavu stāsti Klaušinieku mājā
Etnogrāfiskās un etnobotāniskās zināšanas par pļavu un ganību apsaimniekošanu Vidzemes materiālajā un nemateriālajā kultūrā. Stāstīs etnogrāfe Indra Čekstere.
Eiropas brīvprātīgo pieredze “Kā sienu vāc Eiropā?”
Plkst. 15.30–17.00 Siena talkas sadziedāšanās un sadancošanās
Muzicē: grupa AGA-BAND
“Siena diena” Turaidā ir veltīta senajām pļavu pļaušanas un siena vākšanas tradīcijām, ļaujot apmeklētājiem ne tikai vērot, bet arī pašiem piedalīties siena talkas norisēs. Pasākumā tiks aktualizētas siena sagādes prasmes kā nozīmīga nemateriālā kultūras mantojuma daļa, vienlaikus pievēršot uzmanību dabisko pļavu nozīmei gan senākajā lauku dzīves ritmā, gan mūsdienu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.
Dienas gaitā būs iespējams iepazīt un izmēģināt pļaušanas un siena vākšanas darbarīkus, piedalīties meistardarbnīcās, uzzināt par siena zārdu gatavošanu un pareizu siena kraušanu, kā arī apgūt vienkāršākas formas izkapts izgatavošanu. Īpašas izzinošas un radošas aktivitātes būs sagatavotas ģimenēm ar bērniem.
Šogad “Siena dienā” piedalīsies arī Eiropas mantojuma brīvprātīgo kustības pārstāvji, kuri jūlijā divas nedēļas pavada Turaidas muzejrezervātā, iesaistoties dabisko pļavu veidošanas, apsaimniekošanas un uzturēšanas darbos. Pasākuma laikā viņi dalīsies ar stāstiem par to, kā siena laiks noritējis viņu zemēs, tādējādi ļaujot ieraudzīt pļavu kopšanas tradīcijas plašākā Eiropas kultūras mantojuma kontekstā.
Turaidas muzejrezervāta krājuma speciālisti ar pateicību uzklausīs apmeklētāju pieredzes un atmiņu stāstus par siena vākšanu. Ikviens aicināts ņemt līdzi arī fotogrāfijas, kas ilustrē siena laiku, talkas un ar tām saistītās norises.
Dienas gaitā Turaidas muzejrezervāta ļaudis aicinās uz siena talkai atbilstošu pašu gatavotu cienastu.
Nāc piedzīvot, kā pļava kļūst par svētkiem!
Foto: Launags pēc siena talkas. 20. gadsimta sākums. Fotogrāfs Artūrs Gruzīts. LNVM krājums
Kontakti informācijai:
Gunta Zaķīte,
Turaida muzejrezervāta
Komunikācijas uz izglītojošā darba nodaļas vadītāja
Mob. 29384512
gunta.zakite@tmr.gov.lv
Par Siguldas koncertzāles “Baltais Flīģelis” vadītāju kļuvusi Ilze Kļaviņa – kultūras nozares profesionāle ar daudzveidīgu pieredzi skatuves mākslā, kultūras projektu vadībā un starptautiskajā sadarbībā.
Ilzes Kļaviņas līdzšinējā profesionālā pieredze kultūras un mākslas jomā uzkrāta, organizējot starptautisko bērnu un jauniešu profesionālo teātru festivālu “EJU MEKLĒT!”, rakstot par skatuves mākslu, strādājot “Spēlmaņu Nakts” ekspertu sastāvā. Ilze darbojas Latvijas Jaunā teātra institūta padomē, nozares profesionālajās organizācijās “ASSITEJ Latvijas centrs”, Latvijas Teātra darbinieku savienībā.
Ilze strādājusi menedžmentā ar starpdisciplināriem un ES fondu finansētiem projektiem: “Man ir pazīstams administratīvais darbs un pārzinu pilnu projekta ciklu – no idejas izstrādes un finansējuma piesaistes līdz pasākuma ieviešanai, finanšu uzraudzībai un finanšu atskaišu sagatavošanai, arī dokumentu pārvaldībai un rezultātu izvērtēšanai.”
Ilze Kļaviņa ieguvusi mākslas zinātņu maģistra grādu Latvijas Universitātē un turpina profesionālo izaugsmi Latvijas Kultūras akadēmijas doktorantūrā, pētot bērnu auditorijas kultūras pieredzes attīstības iespējas. Zināšanas papildinātas arī ar Latvijas Universitātes sertifikātu “Pedagoģiskās darbības pamati” un projektu vadības sertifikātu (AFW Wirtschaftsakademie Bad Harzburg).
“Esmu ieinteresēta Siguldas koncertzāles ‘’Baltais Flīģelis’’ darba organizēšanā, skatītāju vajadzību izpētē, plānošanā un kopdarbībā ar citām institūcijām, lai īstenotu radošās idejas, attīstības projektus un norises Siguldas novada ikdienā un svētkos,” piebilsts Ilze Kļaviņa.
Koncertzāles vadītājai Ilzei Kļaviņai vēlam ar profesionālu degsmi un radošu redzējumu turpināt veidot Siguldas koncertzāli “Baltais Flīģelis” par vietu, kur satiekas kultūra, radošas idejas un dažādas auditorijas, lai izdodas piesaistīt jaunus attīstības projektus un ar profesionālu darbu saglabāt koncertzāles programmas kvalitāti un nozīmīgu vietu Siguldas novada kultūras dzīvē.
Ar Siguldas koncertzāles ‘’Baltais Flīģelis’’ vadītāju Ilzi Kļaviņu var sazināties, rakstot uz e‑pasta adresi ilze.klavina@baltaisfligelis.sigulda.lv.
No 6. līdz 12. jūlijam Allažu Tautas nama apkārtnē risināsies tēlniecības mākslas plenērs “Zaļkalns. Forma. Ainava”, kurā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studenti atzītā tēlnieka un profesora Aigara Bikšes vadībā veido unikālas koka skulptūras. Plenēra mērķis ir godināt latviešu tēlniecības pamatlicēja Teodora Zaļkalna 150. jubileju un radīt tēlniecības parku pie Allažu Tautas nama.
Iespēja vērot tapšanas procesu un baudīt mākslu vaigā – plenēra norise ir pilnībā publiska, un ikviens interesents, Siguldas novada iedzīvotājs vai viesis ir aicināts nākt un klātienē vērot, kā koka dēļi tēlnieku rokās pārtop mākslas darbos. Šī ir unikāla iespēja redzēt klātienē radošo procesu, ko vada viens no Latvijas pieredzējušākajiem tēlniekiem un izstāžu kuratoriem Aigars Bikše. Ikviens ir aicināts uz plenēra noslēguma un parka atklāšana svētkiem, kas notiks 12. jūlijā 12.00 pie Allažu Tautas nama.
Pasākuma programmā:
Projektu organizē vietējā kopienas biedrība “Allaži Vieno!”, tas guvis arī Siguldas novada pašvaldības finansiālu atbalstu un vienlaikus kalpo kā krāšņa dāvana Allažu Tautas namam tā 100 gadu jubilejā. Nākamās nedēļas laikā jauno mākslinieku komanda intensīvā darbā radīs četrus jaunus tēlniecības mākslas objektus, kas tematiski saliedēs T. Zaļkalna mantojumu ar Allažu kultūrvidi kā tēlnieka dzīves sākuma mājvietu.
Pasākums un plenēra vērošana – bez maksas.
Papildu informācija: Biedrība “Allaži Vieno!”, Allažu Tautas nams, tālrunis 28357965.