Ar 6. jūniju Mālpilī sāksies vasaras koncertu cikls “Koncerti ar garšu”, kurā mūzika savīsies ar dažādu valstu gastronomiskajām garšām, ko koncerta viesiem nodrošinās Ilzes Kupčas kafejnīca “Svētku ēdienu vēstniecība”. Pirmais koncerts 6. jūnijā būs vakars ar Spānijas garšu, kurā skanēs Havjera Fernandesa radītā spāņu mūzika. 31. jūlijā gaidāms koncerts ar Armēnijas garšu, kurā uzstāsies Horens Stalbe, bet noslēgumā, 29. augustā, skanēs kantrī mūzika ar gruzīnu mākslinieku Shotu Adamashvili. Koncerti norisināsies zaļajā zonā aiz Mālpils Kultūras centra.
Pirmais koncerts Spānijas sajūtas uzburs jau 6. jūnijā plkst. 20.00. Klausītāji dzirdēs programmu “Savijušies”, kurā uzstāsies spāņu izcelsmes dziedātājs Havjers Fernandess, dziedātāja Inese Ērmane un filigrānais ģitārists Aleksandrs Kuzmins.
Klausītāji varēs dzirdēt virkni izcilu spāņu mūzikas pērļu, tostarp slaveno argentīniešu tango “Por Una Cabeza”, smeldzīgo meksikāņu mīlas dziesmu “Bésame Mucho”, kā arī latviešiem labi zināmās “Vecpiebalgas ūdensrozes”, kas koncertā izskanēs spāņu valodā. Trio repertuārā ir dziesmas sešās valodās, un vakars solās būt temperamentīgs, romantiski krāšņs un Spānijas ritmos piepildīts. Koncertā būs iespēja baudīt spāņu tapas, spāņu vīnu un citus Spānijas virtuves gardumus, ko piedāvās kafejnīca “Svētku ēdienu vēstniecība”.
31. jūlijā plkst. 20.00 koncertu cikls turpināsies ar Armēnijas garšu. Klausītāji dzirdēs Horena Stalbes īpaši veidotu programmu “Armēņa sirds Latvijas regejā”. Horena Stalbes saknes meklējamas Armēnijā. Daudz skaisti stāsti un piedzīvojumi savīsies ar Horena un ģitārista Alekša Usa radītām dziesmām. Vakars būs piepildīts ar humoru, dzīvesstāstiem un īpašo Armēnijas sajūtu, kur regeja brīvība savijas ar Kaukāza dvēseli. Koncertā būs iespēja baudīt armēņu konjaku un citas armēņu virtuves veltes.
Savukārt 29. augustā plkst. 19.00 koncertu ciklu noslēgs koncerts ar Gruzijas garšu “No Gruzijas līdz kantrī”, kurā uzstāsies gruzīnu izcelsmes dziedātājs un ģitārists Shota Adamashvili. Koncerta pirmajā daļā skanēs populārākās gruzīnu melodijas, bet otrajā daļā – pasaulē zināmas kantrī mūzikas dziesmas. Shota Adamashvili ir harizmātisks mūziķis ar īpašu skatuves šarmu un izteiksmīgu balsi, kurš savā koncertprogrammā savieno Gruzijas temperamentīgo dvēseli ar Amerikas kantrī romantiku. Gruzīnu vakara koncertā būs iespēja baudīt gruzīnu vīnu un Gruzijas virtuves populārākos ēdienus.
Lietus gadījumā koncerti notiks Mālpils Kultūras centrā.
Katram koncertam atbilstošās valsts garšas nodrošinās kafejnīca “Svētku ēdienu vēstniecība”. Pirms koncerta iespējams rezervēt galdiņu, lai izbaudītu konkrētās valsts virtuvi. Galdiņu rezervācija, zvanot uz tālruņa numuru 28630985.
Biļetes cena – 10 eiro. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, ar “S! karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
23. maijā Liepājas stadionā “Daugava” norisinājās II Jauniešu deju svētku koncerts “Viens apvārsnis. Tūkstošiem ceļu” – viens no nozīmīgākajiem pasākumiem ceļā uz XXVIII Vispārējiem latviešu dziesmu un XVIII Deju svētkiem 2028. gadā.
Koncertā piedalījās arī Siguldas novada kolektīvi:
Kopumā koncertā uzstājās 5680 jaunieši no 222 Latvijas deju kolektīviem, kopīgi izdejojot deju rakstus stadiona laukumā. Pasākums noslēdzās ar ovācijām un skatītāju saucieniem “Atkārtot!” – apliecinājumu tam, ar kādu enerģiju un degsmi jaunieši piepildīja šos svētkus.
Atzinība un pateicība visiem kolektīvu dejotājiem un vadītājām par ieguldījumu un nevainojamo uzstāšanos!
Foto: Agris Klestrovs
Trīs jūnija trešdienās kultūras centrs “Siguldas devons” aicina mazākos apmeklētājus un skolēnus uz radošām nodarbībām izstādē “Mežā” un piedzīvojumu animācijas filmu seansiem. Nodarbību laikā kopā ar mākslas projektu vadītāju dalībnieki apskatīs izstādi un piedalīsies radošajā darbnīcā ar dabas materiāliem. Nodarbības izstādē “Mežā” ir bez maksas.
3. jūnijā plkst. 10.30 notiks nodarbība izstādē “Mežā”, savukārt pēc tās, plkst. 11.30, būs skatāma animācijas filma “Tafiti: pāri tuksnesim”.
Tafiti ir jauns surikats, kurš sākumā noraida draudzību ar krūmu cūku Bristli. Kad Tafiti vectēvu sakož čūska, viņš dodas meklēt ziedu, kas varētu vectēvu izārstēt. Bristle vēlas pierādīt, ka piedzīvojumi vienmēr ir labāki kopā ar draugiem.
10. jūnijā plkst. 10.30 notiks nodarbība izstādē “Mežā”, savukārt plkst. 11.30 būs skatāma animācijas filma “Bamsis un Vulkānu sala”.
Pasaulē stiprākais lācis Bamsis kopā ar saviem diviem labākajiem draugiem – Mazo Hopsi un Čaulmani – dodas misijā, lai atrastu Čaulmaņa pazudušo draudzeni, pētnieci Bjanku, kura pazudusi bez pēdām ekspedīcijas laikā uz Ziemeļpolu. Piedzīvojumā būs gan vilki, gan kāpšana vulkānā, gan arī ceļojums uz Zemes centru.
17. jūnijā plkst. 10.30 notiks nodarbība izstādē “Mežā”, savukārt plkst. 11.30 apmeklētāji aicināti uz animācijas filmas “Flīks” seansu.
Divpadsmitgadīgs zēns pēc negadījuma zaudē spēju staigāt. No citas dimensijas parādās palīdzīga, pūkaina būtne, kas aizved viņu fantāzijas piedzīvojumā, kurā zēns atrod veidu, kā atkal staigāt.
Biļetes cena uz animācijas filmām – 5 eiro. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, ar “S! karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Jau trešo gadu kultūras centrs “Siguldas devons” aicina siguldiešus un pilsētas viesus uz nesteidzīgiem “Vasaras lasījumu” vakariem kafejnīcu un citās āra terasēs, vasaras dārzos un pagalmos, lai klātienē klausītos dzeju un prozas darbus autoru, atdzejotāju un tulkotāju lasījumā, ko papildinās muzikāli priekšnesumi vasarīgā noskaņā.
“Vasaras lasījumi 2026” programma
11. jūnijā plkst. 19.00 rakstnieks Svens Kuzmins un mūziķis Māris Šverns kultūras centra “Siguldas devons” pagalmā (lietus gadījumā – kultūras centra iekštelpās).
18. jūnijā plkst. 19.00 rakstniece Inga Žolude un dzejnieks Ilmārs Šlāpins kafejnīcas “Kaķu māja” vasaras dārzā, Pils ielā 8, Siguldā (lietus gadījumā – kultūras centra “Siguldas devons” iekštelpās).
2. jūlijā plkst. 19.00 rakstniece Dace Rukšāne-Ščipčinska un mūziķe Sniedze Prauliņa Siguldas Jaunās pils laukumā ar vāzi, Pils ielā 16, Siguldā (lietus gadījumā – Jaunajā pilī).
9. jūlijā plkst. 19.00 dzejniece Anna Auziņa un dzejnieks, atdzejotājs Arvis Viguls kafejnīcas “Doma” vasaras dārzā, Leona Paegles ielā 15A, Siguldā (lietus gadījumā sargās nojume un telts).
23. jūlijā plkst. 19.00 dzejniece Lote Vilma Vītiņa un dzejnieks Kirils Ēcis bāra “Valhalla Lounge” vasaras dārzā, Pils ielā 8A, Siguldā (lietus gadījumā – bāra iekštelpās).
30. jūlijā plkst. 19.00 rakstnieki Arno Jundze un Osvalds Zebris kafejnīcas “Kaķu māja” vasaras dārzā, Pils ielā 8, Siguldā (lietus gadījumā – kultūras centra “Siguldas devons”).
6. augustā plkst. 19.00 dzejniece Agnese Rutkēviča un mūziķe Helēna Kozlova kafejnīcas “Doma” vasaras dārzā, Leona Paegles ielā 15A, Siguldā (lietus gadījumā sargās nojume un telts).
13. augustā plkst. 19.00 dzejnieks, rakstnieks Andris Akmentiņš un dzejnieks Gaiķu Māris bāra “Valhalla Lounge” vasaras dārzā, Pils ielā 8A, Siguldā (lietus gadījumā – bāra iekštelpās).
20. augustā plkst. 19.00 dzejniece Ruta Štelmahere un mūziķi Elija Kapicka un Raimonds Bičus Siguldas Jaunās pils terasē, Pils ielā 16, Siguldā (lietus gadījumā – Jaunajā pilī).
27. augustā plkst. 19.00 rakstniece Inga Ābele un tulkotāja Maima Grīnberga kafejnīcas “Doma” vasaras dārzā, Leona Paegles ielā 15A, Siguldā (lietus gadījumā sargās nojume un telts).
Vasaras lasījumu norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Foto: Ginta Zīverte
Turpinot 2025. gada pirmajā pusē uzsākto darbu pie jaunu afišu stabu uzstādīšanas, maijā Siguldā uzstādīti divi jauni afišu stabi, uz kuriem turpmāk būs apskatāma informācija par Siguldas novadā aktuālajiem kultūras notikumiem. Jaunie afišu stabi veidoti, iedvesmojoties no populāriem tūrisma objektiem – Livonijas ordeņa Siguldas pils un Siguldas Jaunās pils.
Jaunais afišu stabs, kas atrodas Krišjāņa Barona un Skolas ielas krustojumā, veidots, iedvesmojoties no Siguldas Jaunās pils torņa. Savukārt jaunais afišu stabs, kas uzstādīts Zinātnes ielā pie Siguldas pagasta Kultūras nama, tapis, iedvesmojoties no Livonijas ordeņa Siguldas pils torņa.
Jauno afišu stabu uzstādīšana ir daļa no pilsētvides uzlabošanas projekta. Jaunie afišu stabi kļūst par pilsētvides akcentiem, kas izceļ vietas identitāti un saknes. Siguldā ar šī gada maiju jau ir trīs šādi afišu stabi, un pērn Ausekļa ielā uzstādīts pirmais afišu stabs, ko iedvesmojusi Turaidas pils. Uz jaunajiem afišu stabiem būs informācija par aktuālajiem kultūras notikumiem pašvaldībā.
Turaidas pilī Turaidas muzejrezervāts atklāja divas jaunas pastāvīgās ekspozīcijas – “Astoņi gadsimti Turaidas pilī” un “Turaidas pils septītais tornis”. Tās piedāvā mūsdienīgu un daudzveidīgu iespēju iepazīt Turaidas pils vēsturi – ne tikai to apskatot, bet arī piedzīvojot.
Jaunā ekspozīcija “Astoņi gadsimti Turaidas pilī”, kas izveidota Galvenā torņa 2. stāvā, stāsta par pils attīstību no 13. gadsimta līdz mūsdienām. Ekspozīcija veidota kā daudzjutīga pieredze – ar skaņu, interaktīviem un taktiliem elementiem, ļaujot apmeklētājiem vēsturi sajust, sadzirdēt un izzināt dažādos veidos. Sešos tematiskos lokos atklāti dažādi Turaidas pils vēstures posmi, cilvēku dzīve pilī un apkārtnē, varas maiņas un nozīmīgākie notikumi.
Ekspozīcijas koncepciju un interaktīvos risinājumus izstrādājuši Kaspars Eglītis, Roberts Rubīns, arhitekts Didzis Jaunzems, producente Elizabete Palasiosa. Māksliniecisko noskaņu papildina Kristīnas Rubīnes zīmējumi un Kaspara Tobja audio dizains. Ekspozīcijas izveidi atbalstīja Kultūras ministrija un AS “Latvijas Finieris”.
Radošā komanda uzsver: “Vēsture glabā daudzas priekšmetiskas liecības, pierakstus par notikumiem un leģendas. Mēs vēsturi dekonstruējam, ļaujot apmeklētājam vienkopus īsā, antropoloģiskā un pieredzes pilnā ceļojumā cauri gadsimtiem to sajust, sataustīt un ieraudzīt no netipiskiem skatapunktiem.”
Savukārt jaunā brīvdabas ekspozīcija “Turaidas pils septītais tornis”, ko veidojusi arhitektūras un dizaina studija “DJA” arhitekta Didža Jaunzema vadībā, pirmo reizi padara apmeklētājiem pieejamu Turaidas pils Ziemeļu iekšējo vārtu torni – vienu no nozīmīgākajām 16. gadsimta aizsardzības būvēm pilī.
Ekspozīcija stāsta par viduslaiku cilvēku dzīvi laikā, kad kara draudi un jaunu ieroču attīstība ietekmēja piļu arhitektūru un aizsardzības sistēmas. Apmeklētāji var iepazīt torņa vēsturi, militāro arhitektūru un to, kā cilvēki viduslaikos aizsargāja sevi un savas teritorijas.
“Viduslaiku pils mūri nav tikai arhitektūra – tie glabā cilvēku pieredzi, bailes, zināšanas un spēju pielāgoties laikmeta draudiem. Turaidas septītais tornis ļauj ieraudzīt, kā tehnoloģiju attīstība un nepieciešamība aizsargāties veidoja ne tikai nocietinājumus, bet arī cilvēku ikdienu un domāšanu,” uzsver Turaidas muzejrezervāta direktora vietniece zinātniskajā darbā, vēstures zinātņu doktore Vija Stikāne.
Abās ekspozīcijās īpaša uzmanība pievērsta pieejamībai un piekļūstamībai. Apmeklētājiem pieejami audiostāsti latviešu un angļu valodā, teksti vieglajā valodā, taktili elementi un 3D modeļi cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Āra ekspozīcija ir veidota, lai būtu pieejama cilvēkiem ratiņkrēslos un ģimenēm ar maziem bērniem, ļaujot tuvplānā iepazīt viduslaiku arhitektūras mantojumu.
“Turaidas pils Ziemeļu iekšvārtu torņa konservācijas īstenošanā VAS “Valsts Nekustamie īpašumi” atbalsts ļāva mums profesionāli un atbildīgi saglabāt šīs nozīmīgās viduslaiku aizsardzības būves autentiskumu un apturēt tās tālāku bojāšanos. Jaunā ekspozīcija sniegs apmeklētājiem iespēju pirmo reizi pilnvērtīgi iepazīt torni un tā stāstu, izgaismojot, kā kara draudi un tehnoloģiju attīstība veidoja viduslaiku militāro arhitektūru. Mūsu mērķis ir padarīt šo vēsturisko liecību pieejamu un saprotamu ikvienam,” akcentē Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte.
Jaunās ekspozīcijas nostiprina Turaidas pils nozīmi kā viena no nozīmīgākajiem kultūras un tūrisma galamērķiem Latvijā un Baltijā, piedāvājot apmeklētājiem iespēju iepazīt vēsturi mūsdienīgā, saistošā un pieejamā veidā.
Foto: E. Semanis
15. maija saulainajā pēcpusdienā Lēdurgas Kultūras namā kopā salidoja dziedošie taureņi no Mālpils vidusskolas, Laurenču sākumskolas, Siguldas 1. pamatskolas, Krimuldas vidusskolas un, protams, Garlība Merķeļa Lēdurgas pamatskolas.
Logos spoži spīdēja saule, bet lielais 195 bērnu kopkoris izdziedāja skanīgas dziesmas, lai pievakarē iepriecinātu savas ģimenes un visus pārējos klātesošos. Tā bija īpaša diena – koncerts “Taureņi, sapņi, Parīzes stāsti un mēs” bija veltījums Ģimenes dienai. Zālē pamazām sapulcējās mammas, tēti, vecvecāki un draugi. Lielais kopkoris skatuvi piepildīja ar taureņiem un sapņiem – krāsainiem, trausliem un priecīgiem kā pati bērnība.
Dziedošajiem taureņiem palīdzēja arī DK “Urga”, kuras dejas bija vieglas kā pavasara vējš, un katrs smaids lika arī skatītājiem smaidīt pretī.
Sapņo, un sapņi piepildīsies! Solistes Laines izdziedātie vārdi “Es sapņoju šodien par Parīzi” piepildījās. Tika saņemta vēstule no Parīzes, ko laipni nolasīja pastnieks Rihards Megris, un tad jau – došanās ceļojumā!
Īpašu noskaņu radīja “Parīzes stāsti” – tikšanās ar ielu muzikantu Robertu Gertneru un, protams, krustmāti Agati (Zane Martinsone) un krusttētiņu Tontonu (Kārlis Taube). Dziesmas par sunīti Pifu, kaķi Herkulesu, Agati un Tontonu skanēja īpaši lustīgi. Publika aizrautīgi dziedāja līdzi! Viegla elegance, rotaļīgums un uz mirkli šķita – Lēdurga patiešām kļuvusi par mazu Parīzes stūrīti.
Tik nemanāmi pienāca koncerta noslēguma daļa – “un mēs”. Tajā nebija tikai dziesmas un dejas. Tajā bija visa mūsu kopābūšana – skolotāju rūpes, vecāku atbalsts, bērnu prieks un kopīgais spēks, kas ikdienā bieži paliek nepamanīts. Kad soliste Dārta Brikmane dziedot apliecināja “mēs būsim tā!” un lielais kopkoris pievienojās, daudziem acīs iemirdzējās aizkustinājuma asaras.
Šis vakars nebija tikai koncerts. Tas bija stāsts par ģimeni, bērnību, sapņiem un cilvēkiem, kuri viens otram ir blakus. Un vēl ilgi pēc pēdējās dziesmas Lēdurgā skanēja smiekli, sarunas un sajūta, ka viss skaistākais rodas tad, kad esam kopā.
Organizatori pateicas visiem dziedātājiem, dejotājiem un viņu vadītājiem – Solveigai Vītoliņai, Kristiānai Eglītei, Ingai Jansonei, Ludmilai Pētersonei, Kārlim Taubem, Kristapam Pelēkajam un Reinholdam Švarcam, kā arī solistiem. Pateicība arī IK “EXPROMT” par skaņu un gaismu, muzikālajai apvienībai “Svētki” par dzīvo pavadījumu, Lēdurgas Kultūras namam, Siguldas novada pašvaldībai, Lēdurgas skolas saimei, Zanei Martinsonei un Maritai Mazurevičai-Mottei.
Jau trešdien Siguldas novada sākumskolas klašu kori dziedās Mežaparka estrādē “Sidraba birzs”, kur kopā salidos taureņi no visas Latvijas. Tauriņu balsis skanēs gaiši un priecīgi!
30. maijā plkst. 11.00 Inčukalna kopienas centrā “Vecais pasts”, Atmodas ielā 2, aicinām uz literatūrzinātnieces Ievas Melgalves priekšlasījumu “Iekšupvērstā patiesība: Valda Melgalve un viņas mazāk zināmie darbi” ciklā “Rīts ar literatūrzinātnieku”.
Valda Melgalve (1955–2007) iekļāvās tajā pašā paaudzē, kurā bija arī Rudīte Kalpiņa, Aija Vālodze, Andra Neiburga un Eva Rubene. Pēc divu stāstu krājumu iznākšanas rakstniece pievērsās galvenokārt tulkošanai, bet periodikā publicēti gan viņas stāsti, gan vairāki darbi, kas nosaukti par romāniem vai pseidoromāniem. Viņas rakstības pieklusinātā, introspektīvā, patiesībā introvertā tonalitāte, skarto tēmu ikdienišķums un piezemētība, vienlaikus risinot jautājumus, kas saistīti gan ar literatūru un stāstniecību, gan cilvēka būtības izziņu, ir palikuši literatūras kanona fonā. Lekcija sniegs ieskatu Valdas Melgalves prozā, iezīmējot neparastas stāstījuma struktūras un motīvus, kas saglabā savu aktualitāti mūsdienās. Vienlaikus tā arī iezīmēs grūtības, ar kurām saskārās autore un kas, visticamāk, bija galvenie šķēršļi viņas pilnvērtīgai pašrealizācijai un atpazīstamībai literatūras laukā.
Ieva Melgalve ir rakstniece, tulkotāja un pasniedzēja, šobrīd intensīvi nodarbojas ar laikmetīgās mākslas un literatūras pētniecību. Šī lekcija ir arī mēģinājums paskatīties uz savas mātes Valdas Melgalves darbu no pētnieciska skatpunkta, izmantojot personiskās zināšanas, lai pietuvotos Valdas Melgalves tekstu pasaulei un tās attiecībām ar latviešu literatūru kopumā.
“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2026. gadā pievēršas tēmai “Kanona ēnā: 20. gadsimta latviešu literatūras mazāk redzamie literāti”, piedāvājot pētniecībā balstītu, plašai auditorijai pieejamu skatījumu uz 20. gadsimta autoru/-u devumu, kura recepcija ir pārtraukta vai nenostabilizējusies. Daļa lekciju veltīta ar Vidzemi saistītām literārajām personībām un Vidzemes kultūrtelpai, sasaistot literatūras vēsturi ar vietējo piederību, atmiņu un novada kultūras identitāti.
Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju cikla satura autore: Eva Eglāja-Kristsone.
Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!
Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.
Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts.
Ieeja – bez maksas.
Siguldas svētki 2026 šogad norisināsies sestdien, 23. maijā, Siguldā, iezīmējot vasaras sezonas sākumu ar daudzveidīgu kultūras, izklaides un sporta programmu. Šajā dienā Siguldā pulcēsies novada amatiermākslas kolektīvi, uzņēmēji un aktīvās atpūtas entuziasti, aicinot novadniekus un pilsētas viesus baudīt svētku atmosfēru dažādās aktivitātēs visām paaudzēm – koncertos, sportiskās norisēs, svētku tirdziņos, kā arī tradicionālajā svētku gājienā un vakara koncertballē.
Svētku diena visā Siguldā iesāksies ar tradicionālo rīta modināšanu, kas plkst. 10.00 piepildīs pilsētas ielas un māju pagalmus ar svētku noskaņu. Jau no plkst. 9.00 Siguldas tirgus laukumā apmeklētājus gaidīs Svētku tirdziņš, kurā pulcēsies vietējie tirgotāji un amatnieki, savukārt apmeklētājus priecēs novada amatiermākslas kolektīvu priekšnesumi. Grila meistarklasi piedāvās šefpavārs Elmārs Tannis.
Dienas gaitā plaša programma būs pieejama dažādās pilsētas vietās. Pie Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” norisināsies plenērs “Teodoram Zaļkalnam – 150”, kas veltīts izcilā tēlnieka jubilejai, radot iespēju ikvienam interesentam kļūt par mākslinieku un iesaistīties radošā procesā kopā ar Siguldas Mākslu skolas pedagogiem. Savukārt Maija parks no plkst. 11.00 kļūs par tikšanās vietu ģimenēm ar bērniem, piedāvājot daudzveidīgas aktivitātes un radošas nodarbes.
Pie kultūras centra “Siguldas devons” notiks preču zīmes “Radīts Siguldā” tirdziņš un parāde, kā arī novada amatiermākslas kolektīvu koncerts, izceļot vietējo uzņēmēju un mākslinieku veikumu. Tikmēr sportisku azartu un dinamisku atmosfēru nodrošinās “Ghetto Games” aktivitātes, kas norisināsies stāvlaukumā pie Jaunās pils un Siguldas pilsdrupās, aicinot jauniešus un aktīvās atpūtas cienītājus līdzdarboties un izmēģināt spēkus dažādās disciplīnās. Aktivitātes jaunākajai paaudzei piedāvās arī jauniešu iniciatīvu centrs “Mērķis”. Radošajās darbnīcās jauniešu vadībā varēs izgatavot atslēgu piekariņus, kustīgas rotaļlietas un apputeksnētāju viesnīcas.
Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā no plkst. 11.00 līdz plkst. 16.00 norisināsies drošības un glābšanas dienestu skate. Interesenti varēs iepazīties ar Nacionālo bruņoto spēku, Valsts policijas, Siguldas novada Pašvaldības policijas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, brīvprātīgo ugunsdzēsēju un citu sadarbības partneru darbu, apskatīt drošības transportu tuvplānā un piedalīties aktivitātēs bērniem un pieaugušajiem.
Svētki piedāvās plašu programmu arī mototransporta entuziastiem. Pie motokluba “RC Frendi” Šveices ielā 25 svētkos būs iespēja apskatīt motociklu ekspozīciju. Klubs piedāvās dažādas atrakcijas un spēles, ļaujot apmeklētājiem pārbaudīt savas spējas. Savukārt stāvlaukumā pie Krišjāņa Barona pieminekļa plkst. 12.00 norisināsies Harley-Davidson motociklu parāde.
Vakara daļu, kā ierasts, ievadīs tradicionālais svētku gājiens plkst. 19.00, kas virzīsies no Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma līdz Svētku laukumam, pulcējot novada iestādes, uzņēmumus un sabiedriskās organizācijas kopīgā svētku solī.
Siguldas Svētku laukumā dienas noslēgumā apmeklētājus priecēs koncertprogramma un balle, kurā uzstāsies Emilija, “Kautkaili”, “bet bet” un “Citi Zēni”, savukārt par muzikālo noskaņu rūpēsies DJ Bercis. Koncertu vadīs Mārtiņš Kozlovskis (Kozmens), nodrošinot enerģisku svētku noskaņu.
Ar pilnu pasākuma programmu var iepazīties šeit.
Maijā Turaidā uzplaukušas ne tikai ievas – Turaidas muzejrezervātā atklāta skolēnu radošo darbu izstāde “Roze uzplaukst laikā”. Izstāde skatāma Turaidas muzejrezervāta muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā darba dienās no plkst. 12.00 līdz 17.00.
Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte: “Izstādē “Roze uzplaukst laikā” vienuviet saplūst vides ilgtspējas principi un mākslinieciskā jaunrade. Projekta ietvaros Turaidas muzejrezervāts, sadarbojoties ar VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un izglītības iestādēm no visas Latvijas, īstenoja radošu pieeju būvmateriālu atlikumu otrreizējai izmantošanai izglītības un kultūras kontekstā. Jumta kārniņi, podiņu krāšņu fragmenti, senas naglas un flīžu lauskas pārtapušas bērnu radītos mākslas darbos, kas pārsteidz un iedvesmo. Šādi tika sekmēta materiālu aprite un ilgtspējīga domāšana, vienlaikus radot platformu vizuālās mākslas eksperimentiem un kritiskai refleksijai par atbildīgu attieksmi pret vidi. Sadarbība starp dažādām organizācijām, izglītības iestādēm un kultūras nozari kalpo kā virzītājspēks jauniem risinājumiem.”
Konkursa laureāti:
“Tēma par sievietes drosmi un varonību vēl joprojām cilvēkus spēj saviļņot un vienot. Dažādu jomu mākslinieki; cilvēki, kuri Turaidas Rozes piemiņas vietu apmeklējuši savā kāzu dienā; dārzkopji un rožu selekcionāri; Siguldas novada iedzīvotāji, kuri uzauguši ar piederību skaistajai un traģiskajai leģendai, – un nu jau arī bērni un jaunieši, piedaloties dažādos konkursos, pauž savas sajūtas. Visi darbi ir īpaši, tādēļ žūrijai izcelt labākos bija ļoti grūts uzdevums. Mūsu muzeja uzdevums ir uzturēt leģendu dzīvu. Es domāju, ka katrs, kurš piedalījies, ir ieguvējs,” stāsta projekta vadītāja Sandra Ķirule.
Konkursam iesniegtos darbus vērtēja Daina Vītoliņa – māksliniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja suvenīru līnijas veidotāja; VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Digitālās komunikācijas projektu vadītāja Solvita Lazdāne un Turaidas muzejrezervāta pieminekļu saglabāšanas un infrastruktūras attīstības departamenta vadītāja Inese Buša.
“Dalība izstādē “Roze uzplaukst laikā” mums ir īpaši nozīmīga, jo tā parāda, ka kultūras mantojuma saglabāšana var iegūt arī jaunu, radošu un ilgtspējīgu dimensiju. Materiāli, kas savulaik kalpojuši nozīmīgās Latvijas kultūrvēsturiskās ēkās – vairāk nekā 100 gadus senas naglas no Rīgas pils un vēsturiskie elektrības izolatori no Lielās ģildes –, šodien bērnu un jauniešu rokās ieguvuši jaunu elpu mākslas darbos. Tas ir apliecinājums, ka arī šķietami savu laiku nokalpojuši materiāli var pārtapt vērtībā, ja tiem dod iespēju atdzīvoties no jauna. Mums ir patiess gandarījums redzēt, cik radoši, jēgpilni un emocionāli jaunie autori spējuši šos materiālus pārvērst stāstos par skaistumu, atmiņu un vērtībām. Šādi projekti vienlaikus stiprina izpratni par ilgtspēju, kultūras mantojumu un atbildīgu attieksmi pret resursiem,” norāda VAS “Valsts nekustamie īpašumi” Korporatīvās komunikācijas un ilgtspējas daļas vadītāja Aija Ikstena.
Izstādē piedalās skolēni no Siguldas novada Jaunrades centra, Krimuldas Mūzikas un mākslas skolas, Maijas Pīlāgas Lēdurgas Mākslas skolas, Inčukalna Mūzikas un mākslas skolas, Siguldas pilsētas vidusskolas, Ulbrokas vidusskolas, Rīgas Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas, Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolas, Jāņa Eglīša Preiļu Valsts ģimnāzijas, Špoģu Mūzikas un mākslas skolas, Jelgavas Paula Bendrupa pamatskolas, Limbažu novada speciālās pamatskolas, Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošās un mākslu pamatskolas, Rīgas Stila un modes tehnikuma, Ķekavas Mākslas skolas, Ādažu novada Mākslas skolas, Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas, Valkas Bērnu un jaunatnes centra, Ventspils Jaunrades nama un Priekules Mūzikas un mākslas skolas.
Foto: Edgars Semanis
Biļetes cena – 5 eiro.
Informāciju sagatavoja:
Komunikācijas izglītojošā darba nodaļas sadarbības projektu vadītāja Sandra Ķirule
5. jūnijā jau trešo gadu pēc kārtas ekspozīcijā “Gaujas plostnieka stāsts” notiks pasākums “Plostnieku nakts Siguldā”.
Pasākums sāksies ar plosta sagaidīšanu krastmalā. Folkloras kopa “Putni” skandinās dziesmas par Gauju, mīlestību, plostnieku un laivinieku darbu. Plostnieku nakts īpašie viesi būs Kristīne Kalniņa, Marts Kristiāns Kalniņš un Edgars Kārklis. Noslēgumā notiks baskāju dejas Gaujas pludmales smiltīs, kuras muzikāli pavadīs Andris Muižnieks (akordeons), Valters Mačs (eifonijs) un Andris Ziemelis (tuba).
Klātesošie varēs izmēģināt UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā iekļautās Gaujas plostnieku amata prasmes – “pinčošanu”, “kantēšanu” un “bomēšanu”.
Turpat būs iespēja sasiet nelielus plostiņu maketus, baudīt plostnieku īpašo zupu un apskatīt ekspozīcijas.
Ekspozīcijas “Gaujas plostnieka stāsts” idejas autors un iekārtotājs ir Māris Ansis Mitrevics, tautā saukts “Mitrais”, kurš pats vairākas vasaras pavadījis darbā uz upes.
Pasākums cildina Gaujas plostnieku amata prasmes, kuras 2018. gadā ierakstītas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā un 2022. gadā kopā ar citu valstu amata pratējiem “Koku pludināšana” iekļauta UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Gaujas plostnieku amata prasmēm ir tikpat sena vēsture kā Gaujas ūdensceļam. Zināms, ka 19. gadsimtā plostu braukšana bija iecienīts Vidzemes zemnieku peļņas darbs pavasarī. Plostos sapītie baļķi tika pludināti no Gaujas augšgala līdz Carnikavai.
Ieeja pasākumā – bez maksas.
Teritorijā nav atļauts peldēties, kā arī ienest dzērienus un traukus.
Šoreiz dzejniece un rakstniece Inese Zandere un māksliniece Gundega Muzikante ar kopīgi radīto grāmatu “Skaidu pasaka” viesojās Inčukalna pamatskolā.
Literāri radošajās nodarbībās 4.a un 4.b klases skolēni klausījās pasakas lasījumu, sarunājās ar autori un mākslinieci par grāmatas un ilustrāciju tapšanu, kā arī mākslinieces vadībā katrs izgatavoja lellīti – Evelīnu.
“Skaidu pasaka” ir sirsnīgs stāsts par cirtaino ēveļskaidu Evelīnu no Kokpils, kuras mamma ir ēvele, bet tētis – stiprs un gluds dēlis. Nodarbībās ar pasakas starpniecību skolēniem bija iespēja vairāk uzzināt par darbarīku ēveli, kuras vārdā nosaukta galvenā varone, kā arī par dažādiem koka izmantošanas veidiem. Savukārt praktiskajā daļā skolēni veidoja pasakas varoni.
Pavasara literatūras programma turpina 2025. gada rudenī aizvadītajā otrajā Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivālā aktualizētās tēmas par dabu, ekoloģiju un to, kā šie jautājumi atspoguļoti bērnu un jauniešu literatūrā. Programmas izveidē kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbojas ar literatūras un kultūras žurnālu bērniem “Lasis”.
