Siguldas novada bibliotēka vasaras sezonā saviem lasītājiem no jūnija līdz augusta beigām piedāvā pakalpojumu “Velo bibliotēka” – videi draudzīgu grāmatu un citu izdevumu piegādi uz mājām ar īpašu grāmatu velosipēdu “SIGULDIEŠI LASA”. “Velo bibliotēka” kā pakalpojums pieejams Siguldas pilsētas robežās jau sesto sezonu.
Pakalpojums īpaši paredzēts senioriem un ģimenēm ar maziem bērniem, kā arī citiem iedzīvotājiem, kuriem nokļūšana līdz bibliotēkai ir apgrūtināta. “Velo bibliotēka” darbojas trešdienās un ceturtdienās no plkst. 11.00 līdz 15.00.
Lai saņemtu piegādi, iedzīvotāji aicināti iepriekš pieteikties, zvanot uz Siguldas novada bibliotēku pa tālruni 67973258.
“Velo bibliotēkas” pakalpojums tiek nodrošināts sadarbībā ar skolēnu vasaras nodarbinātības programmu.
Siguldas novada bibliotēka aicina izmantot šo iespēju, lai vasaras mēnešos lasīšana kļūtu vēl pieejamāka un ērtāka ikvienam.
23. jūnijā plkst. 19.00 Siguldas pilsdrupu estrādē aicinām uz vienu no latviešu iemīļotākajām brīvdabas izrādēm – Rūdolfa Blaumaņa “Skroderdienas Silmačos”. Pēc izrādes – svinīga un lustīga zaļumballe līdz pat vēlai naktij.
Vasaras saulgriežu noskaņās, kad gaiss piepildīts ar jāņuzāļu smaržu un vakara saule maigi izgaismo Gaujas senieleju, Siguldā atdzīvojas latviešu teātra tradīcija, kas gadu gaitā kļuvusi par īstu fenomenu. “Skroderdienas Silmačos” vieno paaudzes, saglabājot dzīvu piederības sajūtu un latviskās tradīcijas. Ar cieņu pret Blaumaņa mantojumu izrādē atdzimst pazīstamie tēli, Jāņu noskaņas un kopā būšanas prieks.
Lomās: Antonija: Anna Klēvere, Tonija: Emīlija Plone, Dūdars: Lauris Subatnieks, Aleksis: Eduards Johansons, Elīna: Elīna Hanzena, Kārlēns: Uga Gundars, Ieviņa: Alise Danovska, Rūdis: Rolands Beķeris, Joske: Emīls Kivlenieks, Zāra: Samira Adgezalova, Ābrams: Aldis Siliņš, Bebene: Agnese Zeltiņa, Pindacīša: Sanda Dejus, Tomulīša: Ieva Pļavniece, Pindaks: Kristians Kareļins.
Režisors – Gundars Silakaktiņš;
Kostīmi – Jurate Silakaktiņa;
Scenogrāfija – Ivars Noviks;
Horeogrāfija – Inga Krasovska;
Mūzika – Zane Dombrovska.
Pēc izrādes svētku noskaņa turpināsies zaļumballē, kur par deju ritmiem rūpēsies Dainis Skutelis un Svētku orķestris Jura Kristona vadībā.
Aicinām apmeklēt pasākumu kopā ar ģimeni, draugiem un līgotāju pulku, lai Siguldas pilsdrupās piedzīvotu vasaras īsākās nakts īpašo atmosfēru – teātri, mūziku, dejas un kopā būšanas prieku.
Biļetes cena no 20 eiro. Ar Siguldas novada ID karti, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, –20%, daudzbērnu ģimenēm –40%.
Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un elektroniski: https://www.bilesuparadize.lv/lv/event/170403
Jāņu diena Turaidā ir īpašs vasaras saulgriežu svinību notikums, kurā senās latviešu tradīcijas satiekas ar dziesmām, dejām, amatu prasmēm un kopā būšanas prieku. No saules modināšanas rītausmā līdz saules pavadīšanai vēlā vakarā apmeklētāji aicināti izbaudīt daudzveidīgu kultūras programmu, piedalīties radošajās darbnīcās, iepazīt Jāņu tradīcijas un sajust īstu svētku noskaņu vienā no skaistākajām Latvijas vietām.
Nāc un svini Jāņu dienu Turaidā 21. jūnijā – dziedāsim, līgosim un sagaidīsim gada īsāko nakti latvisku tradīciju un prieka pilnā gaisotnē!
Programma:
SAULES MODINĀŠANA
JĀŅU DIENAS IEDVESMAS DARBNĪCAS
Lina kleitas, adījumi, tautiski apģērbi, metāla, ādas un dzintara rotas, keramiķu, pinēju un koka amatnieku darbi, kā arī tradicionālie Jāņu sieri, malkas krāsnī cepta maize un citi gardumi. Iespēja izmēģināt prasmes vara rotu un zāļu paklāju darināšanā.
VAKARĒŠANA
SAULES PAVADĪŠANA DZIESMU DĀRZĀ
No 9. jūnija Siguldas novada bibliotēka būs skatāma tekstilmākslinieces Andras Kurzemnieces izstāde “Refleksijas audumā: kad diegs kļūst par domas pavedienu”.
Izstāde piedāvā emocionāli piesātinātu un pārdomas rosinošu skatījumu uz tekstilmākslas spēju atklāt cilvēka iekšējo pasauli. Mākslinieces darbos audums un diegs pārtop par vizuāliem domu pavedieniem, kas atspoguļo refleksijas par identitāti, sabiedrību un cilvēka attiecībām ar dabu.
Ekspozīcijā būs aplūkojamas “auduma gleznas” – tekstila kolāžas, kas papildinātas ar izšuvumiem un vietām arī filcējuma elementiem. Katrs darbs veido atsevišķu vizuālu stāstu, kurā saplūst dažādas faktūras, materiāli un krāsas, radot daudzslāņainas kompozīcijas. Šie darbi aicina skatītāju ne tikai vērot, bet arī interpretēt un sajust, veidojot personīgu dialogu ar mākslas darbu.
Andra Kurzemniece absolvējusi Jāņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu un Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu (prof. Ainas Muzes vadībā). Viņa ir Tekstilmākslas asociācijas biedre kopš 2000. gada un regulāri piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs. Māksliniece piedalījusies nozīmīgos starptautiskos projektos un rīkojusi vairākas personālizstādes, tostarp “Bezgalīgi zilganzaļais” (2024), kā arī piedalījusies triennālē “QUO VADIS?” ar darbu “Apslēptās emocijas”.
Izstāde Siguldas novada bibliotēkā būs apskatāma līdz 1. septembrim.
Aicinām apmeklēt un iepazīt tekstilmākslas daudzslāņaino estētiku, kur katrs diegs kļūst par stāsta un domas turpinājumu.
Piektdienas vakarā, 5. jūnijā, siguldieši un pilsētas viesi pulcējās krastmalā pie Gaujas, lai romantiskā noskaņā jau trešo gadu piedalītos pasākumā “Plostnieku nakts Siguldā”.
Klātesošie sagaidīja plostu, uz kura muzicēja folkloras kopas “Putni” dalībnieki. Sievas un vīri izdziedāja dziesmas par plostniekiem un viņu smago darbu, par Vidzemes likteņupes un maizes devējas Gaujas plūdumu un arī romantiku, kas apvija plostnieku amatu. Kā skaists sveiciens Gaujai, tās ūdeņos tika kaisīti ziedi, kurus upes plūdums aiznesa tālāk uz jūru.
Stiprākie ļaudis pēcāk iemēģināja plostnieku amata prasmes, “pinčojot”, “kantējot” un “bomējot”. Mazākie dalībnieki veidoja nelielus plostu maketus, ikviens stiprinājās ar sātīgo plostnieku zupu un iepazinās ar ekspozīciju “Gaujas plostnieka stāsts”.
“Plostnieku nakts” īpašie viesi Kristīne Kalniņa, Marts Kristiāns Kalniņš un Edgars Kārklis ar savu muzikālo izpildījumu atvēra klātesošo sirdis.
Noslēgumā baskāju dejas izdejotas Andra Muižnieka, Valtera Mača un Andra Ziemeļa muzikālā pavadījumā.
“Plostnieku nakti” organizē kultūras centrs “Siguldas devons” un ekspozīcijas “Gaujas plostnieka stāsts” izveidotājs Māris Ansis Mitrevics. Kā ik gadu, tajā piedalās arī biedrība “Gaujas plostnieki” no Strenčiem. Pasākums cildina Gaujas plostnieku amata prasmes, kuras 2018. gadā ierakstītas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, bet 2022. gadā kopā ar citu valstu amata pratējiem “Koku pludināšana” ierakstīta UNESCO Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Foto: Z. Magone
18. jūnijā plkst. 19.00 kafejnīcas “Kaķu māja” vasaras dārzā, Pils ielā 8, Siguldā, aicinām uz Vasaras lasījumiem, kuros uzstāsies rakstniece Inga Žolude un dzejnieks Ilmārs Šlāpins.
Latviešu rakstniece Inga Žolude (1984) publicē prozu kopš 2002. gada. Par stāstu krājumu “Mierinājums Ādama kokam” (2010) saņēmusi Eiropas Savienības Literatūras balvu. Sarakstījusi romānus “Silta zeme”, “Sarkanie bērni”, “Santa Biblia”, “Materia botanica” un romānu sērijas “Es esmu…” ietvaros iznācis biogrāfisks romāns “Vendenes lotospuķe” par latviešu rakstnieku un dzejnieku Jāni Poruku. 2026. gadā iznāca autores jaunākais darbs – autobiogrāfisks romāns “Tēvs”, kas guvis lasītāju novērtējumu. Tāpat sarakstījusi stāstu krājumus “Mierinājums Ādama kokam”, “Stāsti”, garstāstu “1904. Melanholiskais valsis” un kopā ar igauņu rakstnieku un vēsturnieku Tītu Aleksejevu literāru darbu “Livonijas debesis” (2020) un grāmatu bērniem “Pirmo reizi uz Zemes” (2020). Stāsts “Netīrā veļa” iekļauts Best European Fiction antoloģijā (ASV). Par saviem darbiem vairākkārt bijusi nominēta Latvijas Literatūras gada balvai, balvai “Kilograms kultūras”, saņēmusi Dienas Gada balvu kultūrā, Egona Līva piemiņas balvu “Krasta ļaudis”, Sudraba tintnīcu un citus starptautiskus novērtējumus. Piedalījusies daudzos starptautiskos lasījumos, festivālos, diskusijās, grāmatu tirgos. Viņas darbi tulkoti angļu, vācu, grieķu, ķīniešu, igauņu, poļu, ungāru, zviedru, maķedoniešu, albāņu, armēņu un citās valodās.
Ieguvusi doktora grādu literatūrzinātnē, kā Fulbright stipendiāte izstrādājot disertāciju ASV un Latvijas Universitātē. Strādājusi par radošās rakstniecības pasniedzēju Latvijas Universitātē, “Literārajā Akadēmijā”, izstrādājusi un vadījusi rakstniecības kursu “Tava grāmata 12 mēnešos”, www.open.lv lekciju kursu “Svarīgākais, ko zināt topošajam rakstniekam” un 2026. gadā www.open.lv paspārnē vada praktisko meistarklasi “Manuskripts gada laikā”. Vadījusi neskaitāmas literārās meistardarbnīcas un meistarklases. Rakstniecības apguves grāmatas “Raksti!” (2023) autore un mūsdienu latviešu autoru eseju grāmatas “Rakstniecības laboratorija” sastādītāja (2023). Bijusi starptautiskā literārā festivāla “Prozas lasījumi” kuratore (2019–2020) un 2024. gadā izveidoja rakstniecībai veltītu festivālu “Rakstivāls”, kas šogad notiks jau trešo reizi un ietvers starptautisku dimensiju.
Ilmārs Šlāpins (1968) – publicists, filozofs, redaktors, tulkotājs, dramaturgs, rakstnieks, pasaules mūzikas dīdžejs. Tulkojis Jevgeņija Griškoveca romānu “Krekls”, Ainas Rendas romānu “Himna”, Saras Baumes romānu “plūst virst krist vīst”, vairāk nekā desmit lugas Latvijas teātru izrādēm, libreta autors rokoperai “Drakula. Svešās asinis” un dziesmu spēlei “Trīs sprīdīši. Turp un atpakaļ”, sarakstījis dzejas krājumus “Karmabandha”, “es nemāku, komatus”, “never” un “Cilvēks bez noteikta dzīvesveida”, grāmatas “Latvietis. 100 nacionālās īpatnības”, “Anekdotes par vidējo latvieti un Raini”, “Anekdotes par vidējo latvieti un konkrētiem cilvēkiem”, kā arī vārdnīcu “Jauno latviešu valoda”.
Foto: no personīgā arhīva
Pasākumu cikls “Vasaras lasījumi” Siguldā norisinās jau trešo vasaru, piedāvājot iespēju apvienot ceļojumu uz Siguldu ar literatūras baudījumu. Ar visu šīs vasaras lasījumu programmu var iepazīties šeit.
Vasaras lasījumu norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds. Pasākumu ciklu organizē kultūras centrs “Siguldas devons”.
Ieeja pasākumos – bez maksas. Nelabvēlīgu laikapstākļu gadījumā pasākums notiks kultūras centrā “Siguldas devons”.
Tiekamies “Vasaras lasījumos” Siguldā!
Īsi pirms vasaras saulgriežiem, 20. jūnijā, Inčukalnā jau piecdesmit piekto reizi izskanēs Inčukalna Dziesmu diena, pulcējot dziedātājus, pūtēju orķestrus, dejotājus un svētku apmeklētājus no dažādām Latvijas vietām. Svētku virsvadītājs arī šogad būs Vitalis Kikusts.
Kad 1939. gada vasarā Gaujas krastā pirmo reizi atbalsojās Inčukalna Dziesmu dienas akordi, neviens nenojauta, cik dziļas saknes šī tradīcija laidīs vietējo sirdīs. Šogad, 20. jūnijā, svētki svin piecdesmit piekto gadskārtu, atkal pulcējot simtiem dziedātāju un dejotāju Aleksandra parkā. Tas nav tikai koncerts – tas ir stāsts par kopības sajūtu, kas, par spīti vēstures vējiem un ikdienas rūpēm, pārdzīvojusi gadu desmitus, lai šovasar atkal uzplauktu kopīgā dziesmā “Sanāciet, sadziediet!”.
Vēsture un dziesmotas atmiņas
Kora dziedāšanas tradīcijas Inčukalnā aizsākās jau tālajā 1907. gadā (par to liecina fotogrāfija ar šo gadskaitli, kas glabājas Turaidas muzejrezervātā). Taču pats koris par savu dzimšanas dienu uzskata gadu, kad pirmo reizi tika pieteikts lielajiem dziesmu svētkiem Rīgā 1933. gadā.
1939. gada 9. jūlijā Gaujmalā notika pirmā Inčukalna Dziesmu diena. Lūk, ko par to rakstīja “Valdības Vēstnesī”: “Uz svētkiem ieradās valdības pārstāvji, sabiedrisko lietu ministris A. Bērziņš un ministris D. Rudzītis un daudzi apkārtējie sabiedriskie darbinieki. Pie goda vārtiem, virs kuriem bija lasāms uzraksts “Dziesmās atspirgst gars, darbā rodas spars”, ministrus apsveica rīcības komitejas priekšsēdētājs Rumba un pagasta vecākais Ozoliņš. Tad ministri cauri aizsargu goda ierindai devās uz dziesmusvētku laukumu Gaujas malā, kur bija sapulcējušies dziedātāji krāšņos tautas tērpos un ap 3000 apmeklētāju no apkārtnes un tālākiem novadiem. Apvienotie kori virsdiriģenta komponista Ralfa Alunāna vadībā atskaņoja 17 dziesmas, no kurām daudzas, gūdamas dzīvu klausītāju atsaucību, tika atkārtotas.”
Inčukalniešu atmiņā Dziesmu diena saglabājusies kā īpašs un skaists kopā būšanas un dziedāšanas notikums. Pēc kara un pārmaiņu gadiem šo tradīciju tikai 1970. gadā atjaunoja diriģents Vitalis Kikusts, kurš Inčukalna jauktā kora vadīšanu uzņēmās jau 1966. gadā. Toreiz koris darbojās Inčukalna MRS paspārnē, un tieši Vitalim Kikustam izdevās pārliecināt mežinieku vadību atjaunot mazos dziesmu svētkus Gaujas krastā.
Svētki Gaujmalā notika līdz pat astoņdesmito gadu beigām, un katru reizi viss tika veidots no jauna – ierīkoti podesti dziedātājiem, sēdvietas skatītājiem un zaļumballes deju placis. Klavieres ar smago automašīnu tika vestas lejā no kalna uz svētku norises vietu un pēc tam atkal augšup. Lietainā laikā tas kļuva par īstu izaicinājumu, jo automašīna nereti nemaz nevarēja uzbraukt kalnā.
Uz Inčukalna Dziesmu dienām sabrauca kori no Mālpils, kolhoza “Boļševiks”, Mārupes, Berģiem, Siguldas, Salaspils un citām Latvijas vietām. Dziedāšanas tradīcija gadu no gada kļuva arvien stiprāka un plašāka.
Atmodas laikā, astoņdesmito gadu beigās, svētki pārcēlās uz Aleksandra parku pagasta centrā, kur ar Inčukalna MRS gādību tika uzbūvēta arī estrāde. Tieši tur Dziesmu diena turpina pulcēt dziedātājus un skatītājus vēl šodien, saglabājot dzīvu Inčukalna dziedāšanas tradīciju un kopības sajūtu paaudzēs.
Skanēs Raimonda Paula melodijas un kora dziesmas
Dziesmu dienas lielkoncertā “Sanāciet, sadziediet!” skanēs šā gada jubilāra – maestro Raimonda Paula – skaistākās dziesmas, kā arī vasaras saulgriežu noskaņai īpaši piemērotais Emiļa Melngaiļa “Jāņu vakars”.
Dalību svētkos jau apstiprinājuši daudzi kori – Latvijas Zinātņu akadēmijas jauktais koris “Gaismaspils”, VEF Kultūras pils jauktais koris “Senrīga”, kultūras centra “Ritums” kamerkoris “Vidus”, Baldones jauktais koris “Tempus”, kultūras centra “Siguldas devons” jauktais koris “Spārni”, Saulkrastu jauktais koris “Bangotne”, Ropažu novada jauktais koris “Ropaži”, arodbiedrību kluba “Vecrīga” jauktais koris “Rīdzene”, Bauskas novada Codes pagasta jauktais koris “Mēmele”, Juglas vidusskolas jauktais koris, kā arī pašmāju koris – Inčukalna Tautas nama jauktais koris “Mežābele”.
Neiztrūkstoša Dziesmu dienas sastāvdaļa ir arī pūtēju orķestru dalība. Šogad kopīgā skanējumā vienosies Inčukalna pūtēju orķestris, Siguldas Valsts ģimnāzijas un Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” pūtēju orķestris “Sudrabskaņa”, Siguldas pagasta pūtēju orķestris un Birzgales Tautas nama pūtēju orķestris.
Svētkus bagātinās arī deju kolektīvi un Lēdurgas folkloras kopa “Putni”, kas ieskandinās tos ar īpašu saulgriežu noskaņu. Neizpaliks arī “Skroderdienu” motīvi Inčukalna amatierteātra izpildījumā.
Būt kopā vasaras saulgriežu noskaņās
Svētku rosība sāksies jau no plkst. 12.30 pie estrādes, kur Jāņu radošajā parkā būs iespēja apgūt dažādas prasmes – vainagu pīšanu, siera siešanu, rotaļas –, kā arī iegādāties gardumus gaidāmajiem svētkiem.
Plkst. 16.45 notiks tradicionālais svētku dalībnieku gājiens no Inčukalna Tautas nama uz Aleksandra parku, bet plkst. 17.00 sāksies svētku lielkoncerts “Sanāciet, sadziediet!”.
Pēc koncerta visi aicināti uz lustēm un dančiem kopā ar folkloras kopu “Putni” un Inčukalna pūtēju orķestri.
Tiekamies svētkos!
Rīt, 6. jūnijā, Siguldas pilsdrupu estrādē uzstāsies jaunais un talantīgais mūziķis Chris Noah, aizvadot savu līdz šim vērienīgāko solokoncertu. Siguldas koncerts būs līdz šim lielākais un grandiozākais Chris Noah brīvdabas solo koncerts.
Chris Noah ir viens no spilgtākajiem Latvijas jaunās paaudzes mūziķiem, kura debijas albums “Atvadas nav skumjas, ja zinām, ka drīz tiksimies” guva ievērojamus panākumus, izpelnoties augstāko novērtējumu mūzikas apbalvojumos GAMMA un Zelta mikrofons. Mākslinieks, kuru plašāka auditorija iepazina arī kā grupas “Prāta Vētra” īpašo viesi koncerttūrē “Pirmās dienas tūre”, Siguldā klausītājiem piedāvās gan jaunas un vēl nedzirdētas, gan jau iemīļotas melodijas. Koncerta īpašie viesi būs mūziķis Viktors Buntovskis un Olaines melnbaltais koris.
Ieeja koncerta teritorijā no plkst. 18.00, koncerta sākums – plkst. 20.00.
Aicinām savlaicīgi plānot ierašanos un baudīt vasaras koncertvakaru Siguldas pilsdrupās! Uz koncertu iespējams ērti nokļūt gan ar sabiedrisko transportu, gan ar personīgo automašīnu.
Biļetes cena – 33 eiro. Biļetes pieejamas bilesuserviss.lv un ekase.lv.
Svarīga informācija apmeklētājiem:
Organizatori aicina ņemt vērā, ka koncerta norises vietā nebūs atļauts ienest saliekamos krēslus un taburetes, lietussargus, profesionālu foto un video tehniku, ēdienus un dzērienus, GoPro kameras, dronus, pašportretu statīvus, portatīvos datorus, asus priekšmetus, ieročus, sprāgstvielas, pirotehniku, lāzerierīces, lielgabarīta bagāžu, ķiveres, skrituļdēļus, skrituļslidas un velosipēdus. Tāpat koncerta teritorijā nebūs atļauts ievest mājdzīvniekus.
Koncerta informatīvie partneri: žurnāls “Jauns OK”, TV3 Group, TVNET un Inbox.lv.
Aktuālā informācija par Chris Noah šeit:
Facebook: https://www.facebook.com/ChrisNoahMusic
Instagram: https://www.instagram.com/chrisnoahmusic/
TikTok: https://www.tiktok.com/@chrisnoahmusic
No 8. jūnija līdz 31. jūlijam Allažu bibliotēkā būs skatāma mākslinieces Rasmas Šubes–Baltgailes akvareļu izstāde “Dabas šūpolēs”.
Rasma Šube-Baltgaile dzimusi 1961. gadā Rankas pagastā. Interese par mākslu un zīmēšanu radusies jau bērnībā, iedvesmojoties no ģimenes un skolotāja Voldemāra Gudovska, kurš Inčukalna astoņgadīgajā skolā mācīja zīmēšanu un rosināja interesi par akvareļglezniecību.
No 1984. gada māksliniece darbojās VEF Kultūras pils gleznošanas studijā “Varavīksne” Ilzes Strekavinas vadībā. Vēlāk viņa absolvējusi Rēzeknes Mākslas koledžas Keramikas nodaļu un turpinājusi pilnveidot zināšanas mākslā, tostarp Latvijas Universitātes Vizuālās mākslas katedrā.
Māksliniece piedalījusies daudzās kopizstādēs dažādās Latvijas kultūras un izstāžu telpās, tostarp Ziemeļblāzmas Kultūras pilī, VEF Kultūras pilī, Ķīpsalas izstāžu zālē un Mežaparka izstāžu zālē. Kopš 2001. gada viņa ir aktīva Inčukalna mākslinieku kopas dalībniece. 2021. gadā Inčukalna Tautas namā notika Rasmas Šubes–Baltgailes pirmā personālizstāde, savukārt 2023. gadā Krimuldas Tautas namā tika atklāta viņas otrā personālizstāde.
Izstādē aplūkojamie darbi ir mākslinieces personiskie dabas vērojumi un sajūtu atspoguļojums. Tie nav veidoti pēc fotogrāfijām, bet radušies no mirkļa iespaidiem, kurus autore interpretējusi savā krāsu un emociju pasaulē, radot stāstu par Latvijas dabu.
Izstādi iespējams apmeklēt Allažu bibliotēkas darba laikā.
Allažu bibliotēkas darba laiku var apskatīt šeit.
Mālpils Zemeņu svētki aicina interesentus pieteikt dalību dažādās svētku norisēs. Šogad svētku tēma ir “Roķīgā zemene”, un ikviens aicināts kļūt par daļu no svētku programmas. Piesakieties Zemeņu svētku gājienam, Starptautiskajam kūku konkursam, Zemeņu svētku tirdziņam vai jaunajam modes konkursam “Zemenes uz mēles”. Aicinām Siguldas novada ļaudis un viesus no tuvienes un tālienes piedalīties svētku tapšanā, pievēršot uzmanību svētku tēmai – “Roķīgā zemene”, lai ar roķīgiem notikumiem un vērienīgu koncertprogrammu visi tiktos 11. jūlijā Mālpilī.
Mālpils Zemeņu svētki jau sesto gadu pēc kārtas ir vieni no gardākajiem vasaras svētkiem Siguldas novadā, kur jau par tradīciju ir kļuvušas vairākas aktivitātes, kurās aicināti piedalīties ne tikai Mālpils un Siguldas novada ļaudis, bet arī apmeklētāji no visiem Latvijas novadiem un pilsētām. Šogad svētku tēma – “Roķīgā zemene” – ļauj interpretēt neikdienišķas idejas gan tērpos, gan kūkās, gan mākslas darbos, kas skatāmi “Mākslas muižā”.
Dalībnieki aicināti pieteikties aktivitātēm, aizpildot attiecīgo anketu. Lūdzam pievērst uzmanību katras aktivitātes pieteikšanās termiņam.
Aicinām pieteikties
Zemeņu svētku tirdziņam
Amatnieki, mājražotāji, stādu audzētāji, pārtikas ražotāji, ēdinātāji un citi tirgotāji aicināti pieteikties dalībai Zemeņu svētku tirgū līdz 26. jūnijam plkst. 23.59. Pieteikšanās anketa pieejama šeit.
Bērnu tirdziņam “Mazais meistars”
Pieteikumu bērnu pašgatavoto lietu tirdziņam līdz 7. jūlijam, sūtot organizatorei Ilzei Amerikai uz e‑pasta adresi amerika.ilze@gmail.com.
Starptautiskajam kūku konkursam “Roķīgā zemeņu kūka”
Konditori, kūku cepēji un saldumu meistari aicināti radīt kūku, kurā sastopas zemenes, radošums un roķīgs raksturs. Konkursa darbi tiks vērtēti svētku dienā. Pieteikšanās līdz 30. jūnijam plkst. 23.59. Pieteikšanās anketa pieejama šeit.
Modes konkursam “Zemenes uz mēles”
Par šī gada jaunumu kļuvusi modes skate un konkurss “Zemenes uz mēles”, kurā aicināti piedalīties gan neprofesionāļi, gan profesionāļi – dizaineri, šuvēji, stilisti, radošas ģimenes, kolektīvi un ikviens modes entuziasts. Dalībnieki aicināti radīt tērpus un tēlus, kas atspoguļo šī gada svētku tematiku. Modes skati vadīs modes un dārzkopības eksperts Dāvids (Romans Dāvids Andrejevs). Pieteikšanās līdz 30. jūnijam plkst. 23.59. Pieteikšanās anketa pieejama šeit.
Svētku gājienam “Roķīgā zemene”
Zemeņu svētku atklāšanas gājienā aicināts piedalīties ikviens kolektīvs, uzņēmums, valsts vai nevalstiskā organizācija, draugu kopa, skola un pirmsskolas izglītības iestāde, kā arī ģimenes. Šogad gājiena dalībnieki aicināti veidot drosmīgus, atraktīvus un zemenīgi roķīgus tēlus. Pieteikšanās līdz 1. jūlijam plkst. 23.59. Pieteikšanās anketa pieejama šeit.
Virves vilkšanas sacensībām
Kā ik gadu virves vilkšanas sacensībās tiek aicinātas piedalīties dāmas un kungi. Interesenti aicināti pieteikties līdz 8. jūlijam, rakstot uz e‑pasta adresi sigulda.sek@gmail.com.
Mālpils Zemeņu svētkos pasākumi, aktivitātes un koncerti būs bez maksas!
Uz tikšanos Zemeņu svētkos!
Kultūras centrs “Siguldas Devons” sadarbībā ar Siguldas novada bibliotēku un Latvijas Rakstnieku savienību izsludina trešo Vidzemes Prozas lasījumu konkursu, kas notiek festivāla “Prozas lasījumi 2026” ietvaros, un izglītības programmu rakstniecībā Vidzemes autoriem.
Konkursā un izglītības programmā aicinām piedalīties visu vecumu autorus, kuri raksta prozu latviešu valodā un ir piederīgi Vidzemes vēsturiskajai zemei (izņemot Rīgu).
Konkurss noritēs divās kārtās, izsludinot garo un īso nominantu sarakstu. Īsā saraksta nominanti tiks aicināti piedalīties noslēguma lasījumos, kas šogad notiks 7. novembrī Ogres Centrālajā bibliotēkā. Konkursa laureāts pārstāvēs Vidzemi festivālā “Prozas lasījumi 2026” Rīgā.
Ar konkursa nolikumu var iepazīties šeit.
Pieteikumi un prozas darbi konkursam “Vidzemes Prozas lasījumi 2026” jāiesūta līdz 7. septembrim plkst. 23.59 uz e‑pasta adresi literatura@sigulda.lv.
Konkursam iesūtītos darbus pēc to mākslinieciskās kvalitātes slēgtā konkursā izvērtēs profesionāla Vidzemes literātu žūrija:
Konkursa 1. un 2. kārtas rezultāti publiski tiks izziņoti tīmekļa vietnēs www.sigulda.lv un www.rakstnieciba.lv, kā arī kultūras centra “Siguldas devons”, Siguldas novada bibliotēkas, Latvijas Rakstnieku savienības Facebook lapās un kultūras notikumu grupā “Tepat Rīgā un Latvijā”.
Visiem Vidzemes autoriem – gan tiem, kuri gatavojas piedalīties konkursā, gan arī tiem, kuri savu roku rakstniecībā vēl tikai vingrina – piedāvājam iespēju piedalīties “Izglītības programmā rakstniecībā”, kurā ar lekcijām tiešsaistē un vienas dienas radošajā seminārā Siguldā uzstāsies un savā pieredzē dalīsies jau atzinību guvuši un pazīstami literāti un literārās izglītības programmu vadītāji – Māris Bērziņš, Dace Rukšāne-Ščipčinska, Džena Andersone, Inga Ābele, Ilze Jansone un Guntis Berelis. Plašāka informācija par izglītības programmu rakstniecībā pieejama šeit.
Lekcijas notiks 29. jūnijā, 13. un 27. jūlijā no plkst. 18.00 platformā “ZOOM”. Vienas dienas radošais seminārs notiks 1. augustā no plkst. 11.00 kultūras centrā “Siguldas devons”. Pieteikšanās “Izglītības programmai rakstniecībā”, rakstot uz e‑pasta adresi literatura@sigulda.lv.
Vidzemes Prozas lasījumu programmai finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2026” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Vēlam vidzemniekiem radošu vasaru, un lai top jauni prozas darbi! Tiekamies rudenī Vidzemes Prozas lasījumos!
Foto: Kristīne Kupcāne (Vidzemes prozisti Siguldas svētkos)
Sestdien, 6. jūnijā, no plkst. 11.00 līdz 15.00 Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Lēdurgas Kultūras namu aicina uz ainavu tūri un mākslas plenēru “Aģe starp krāsām un līnijām” – izzinošu un radošu pasākumu Lēdurgas muižas parkā, kas veltīts vienai no Vidzemes mazajām upēm un dabas vērtībām tās krastos.
Par dabas vērtībām Aģes upes krastos stāstīs Latvijas Dabas fonda ornitoloģe Ilze Priedniece un botāniķe Lelde Eņģele, savukārt par ūdeņu ekoloģiju un cilvēka ietekmi uz mazajām upēm – ūdeņu eksperte Linda Fībiga no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra. Elīnas Plūmes-Priedītes no radošās studijas “Silts” vadībā plenēra dalībnieki varēs vērot un skicēt upes ainavu, tās krastus, piekrastes augus, vecos kokus, to dobumus un citus bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgus elementus. Visi nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti.
Dalība mākslas plenērā ir bez maksas, taču vietu skaits ir ierobežots, tādēļ nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.
Pasākumu organizē Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Lēdurgas Kultūras namu. Pasākums tiek rīkots Eiropas Savienības LIFE programmas integrētā projekta “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdeņu stāvokļa sasniegšanai” (LIFE GoodWater IP) ietvaros. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un projekta īstenotāji – valsts iestādes, pašvaldības, uzņēmumi, zinātniskās institūcijas un nevalstiskās organizācijas. Par pasākuma saturu ir atbildīgi projekta īstenotāji.
