No 10. maija Turaidas muzejrezervātā apmeklētājiem būs atvērtas divas jaunas pastāvīgās ekspozīcijas Turaidas viduslaiku pilī.
Ekspozīcija “Astoņi gadsimti Turaidas pilī”, kas atrodas pils Galvenā torņa bergfrīda 2. stāvā, piedāvās unikālu iespēju izsekot Turaidas pils attīstībai no tās pirmsākumiem 13. gadsimtā līdz mūsdienām. Ekspozīcija balstīta vēsturiskos un arheoloģiskos pētījumos, vairākos stāstos atklājot pils transformāciju no lībiešu koka nocietinājuma līdz mūra cietoksnim, vēlāk – drupām un mūsdienu muzejam.
Balstoties muzeja bagātajā krājumā un kopradē ar Turaidas muzejrezervāta vēsturniekiem Jolantu Dukaļsku, Viju Stikāni un Justīni Timermani, jaunās pastāvīgās ekspozīcijas autoru komanda radījusi ekspozīciju kā daudzjutīgu pieredzi, kur vēsturi iespējams ne tikai izzināt, bet arī sajust, sadzirdēt un izdzīvot. Tajā izmantoti taktili elementi, skaņas risinājumi un interaktīvas aktivitātes, ļaujot apmeklētājiem, piemēram, iejusties arheologa lomā. Autoru komandā iekļāvušies starptautiski un Latvijā atzīti profesionāļi: arhitekts Didzis Jaunzems, satura un vizuālo risinājumu autori Roberts Rubīns un Kaspars Eglītis, māksliniece Kristīne Rubīne, skaņu dizainers Kaspars Tobis un kuratore Elizabete Palasiosa. Ekspozīcija Lielajā tornī tapusi ar AS “Latvijas Finieris” atbalstu.
Jolanta Borīte, Turaidas muzeja rezervāta direktore uzsver: “Laiks ir izaicinājums, un muzejam ir jārunā šodienas valodā – mūsu vēsturnieki ar radošo komandu pils astoņu gadsimtu stāstu Galvenajā tornī atklās no jauna. Laiki mainījušies, un otrajā ekspozīcijā – pils ziemeļu iekšvārtu torņa vēstures stāsts būs muzeja iespēja nodrošināt apmeklētājiem piekļūstamību viduslaiku militārajai arhitektūrai tuvplānā. Jaunās ekspozīcijas gaida mūsu muzeja pastāvīgos apmeklētājus, izaugušo jauno paaudzi, kas mūs vēl nav apciemojusi ar ģimenēm, vai klasēm, kā arī ārvalstu viesus, kas novērtē viduslaiku piļu tūrisma ceļus Baltijas vienā no nozīmīgākajām pērlēm – Turaidā”.
Arhitekta Artūra Lapiņa vadībā īstenotie ziemeļu iekšvārtu torņa konservācijas darbi apmeklētājiem atklājuši līdz šim mazzināmu būvapjomu, un tas ir pamatā jaunam stāstam. Ekspozīcija “Turaidas pils septītais tornis” atspoguļo militārās arhitektūras attīstību laikā, kad Eiropā strauji izplatījās uguns šaujamieroči. Pamatīgās būvkonstrukcijas – līdz pat 4,2 metrus biezie mūri – kalpoja gan aizsardzībai, gan arsenāla funkcijām. Šī ekspozīcija arī vēsta par to, kas bijis ilgu laiku acīm paslēpts zem zemes, tad pēc arheoloģiskiem izrakumiem zem dēļu jumta līdz pēc konservācijas darbiem atklāts plašai apskatei.
“16. gadsimta sākumā Turaidas pils aizsardzība pieprasīja radikālu soli – masīvākā un pret lielgabalu uguni spēcīgākā torņa būvniecību tās vēsturē. Tā bija jauna drošības mēraukla laikmetā, kad vecie mūri vairs nespēja garantēt mieru. Šodien Turaidas ziemeļu iekšvārtu torņa stāsts atgādina – nepieciešams laikus saskatīt draudus un atbildēt ar nepārprotamu apņēmību un modernākajiem risinājumiem,” jauno ekspozīciju “Turaidas pils septītais tornis” komentē Turaidas muzejrezervāta direktora vietniece zinātniskajā darbā, vēstures zinātņu doktore Vija Stikāne.
Ekspozīcija “Turaidas pils septītais tornis” tapusi, sadarbojoties Turaidas muzejrezervāta pētnieku komandai – Ligitai Beitiņai, Vijai Stikānei, Ievai Osei un Egilam Jemeļjanovam – ar arhitektūras un dizaina biroju DJA. Īpaša uzmanība pievērsta piekļūstamībai – nodrošināti risinājumi cilvēkiem ar kustību traucējumiem, audio saturs, vieglā valoda un digitālie papildinājumi. Risinājumi sagatavoti sadarbībā ar “Socintegra” un Vieglās valodas aģentūru.
Ieejas maksa – ieejas biļete Turaidas muzejrezervātā.
2. maija vakarā Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” ar latviešu kinomūzikas koncertprogrammu “Tu saki?” izskanēja koncertzāles 25. sezonas noslēgums.
Klausītājiem bija iespēja baudīt iemīļotas latviešu kinomūzikas melodijas no tādām kinofilmām kā “Salna pavasarī”, “Zvejnieka dēls”, “Ceplis”, “Purva bridējs”, “Ezera sonāte”, “Pūt, vējiņi!”, “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, “Ilgais ceļš kāpās”, “Teātris”, “Tās dullās Paulīnes dēļ” un daudzām citām.
Pavasarīgi skaistajā koncertprogrammā uzstājās talantīgie kamermūziķi Dita Krenberga, Inga Ozola un Juris Žvikovs, radot sirsnīgu, emocionālu un klausītājiem tuvu noskaņu.
Koncertzāles vadītāja izsaka pateicību māksliniekiem un skatītājiem par atbalstu visas sezonas garumā.
16. maijā plkst. 13.00 kultūras centrā “Siguldas devons” tiks atklāta četru autoru kopizstāde “Mežā” – sajūtu telpa par mežu kā miera, spēka un iedvesmas avotu.
Izstādē piedalās:
Skaņu ainavu veido putnu balsis un meža skaņas.
Autores saka: “Mēs satikāmies “nejauši”, sekojot impulsam kopradīt. Katrai no mums mežs ir īpaša vieta – spēka, miera un iedvesmas avots. Caur šo izstādi veidojam dialogu ar dabu, sevi un sabiedrību. Mēs iestājamies par putnu dziesmām un mūsu dvēseles dziesmām – lai pasaule būtu skanīga un saskanīga.”
Izstāde kultūras centrā “Siguldas devons” būs apskatāma no 16. maija līdz 28. jūnijam.
Ieeja izstādē – bez maksas.
10. maijā plkst. 16.00 Turaidā tradicionāli tiks svinēta Maijas diena, godinot Maiju Greifu, kuras dzīvesstāsts ievijies leģendā par Turaidas Rozi.
Pasākums aicina apmeklētājus izzināt vienu no spilgtākajiem Latvijas kultūrvēstures stāstiem, apvienojot mūziku, dzeju un vizuālo mākslu. Turaidas baznīcā notiks koncerts un dzejas lasījums “Dvēseles putni”. Tajā uzstāsies vokālā grupa “Putni” kopā ar dziesminieci Antu Eņģeli, savukārt literāro dimensiju papildinās dzejniece Agnese Rutkēviča.
Koncertprogrammā iekļauti senās mūzikas madrigāli un romances no Spānijas, kā arī latviešu komponistu Jāņa Lūsēna, Imanta Kalniņa, Valta Pūces un citu autoru darbi. Programma veidota kā emocionāli niansēts muzikāls piedzīvojums, kurā savijas cilvēka dvēseles laicīgā un garīgā pasaule. Jaunus aranžējumus radījusi komponiste Madara Pētersone, bet izpildījumā līdzās vokālam skanēs arī dažādi instrumenti – vijole, blokflautas, akordeons, perkusijas, kā arī ģitāra un mandolīna.
Agnese Rutkēviča ir mūsdienu latviešu literatūras autore, kuras darbi guvuši plašu atzinību gan Latvijā, gan ārvalstīs. Viņas dzejas krājumi vairākkārt nominēti nozīmīgām literatūras balvām, bet eseju krājums “Skumjais laikmets” saņēmis “Zelta ābeles” balvu. Autore darbojas arī dramaturģijā, un viņas lugas iestudētas Latvijā un ārvalstīs. Autores ceturtā grāmata, dzejas krājums “Vientulības drošības noteikumi”, nāca klajā 2025. gada novembrī. Krājums nominēts un izvirzīts finālā balvai “Kilograms kultūras”, kā arī nominēts LaLiGaBa (2026) kā labākais dzejas krājums.
Visas dienas garumā Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā būs skatāma franču tekstilmākslinieces Lorīnes Malngro (Laurine Malangreau) gobelēnu izstāde “Dvēseles kustībā”. Savukārt mūsdienu jauniešu pārdomas par Turaidas Rozes leģendu atspoguļosies skolēnu konkursa darbu izstādē “Roze uzplaukst laikā”.
Īpašs jaunums Maijas dienas apmeklētājus sagaida Turaidas pilī. Tās ir divas jaunas pastāvīgās ekspozīcijas, kuras tiks atvērtas tieši 10. maijā – “Astoņi gadsimti Turaidas pilī”, kas būs skatāma Galvenajā tornī un “Turaidas pils septītais tornis”, kas atradīsies ziemeļu iekšvārtu torņa iekonservētajā būvapjomā.
10. maijā, Maijām, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, visu dienu ieeja Turaidas muzejrezervātā būs bez maksas. Ieejas maksa koncertā ir ieejas biļete Turaidas muzejrezervātā.
Foto: Turaidas muzejrezervāta arhīvs
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta projektu vadītāja
Ieva Malceniece
7. maijā plkst. 13.00 Siguldas novada bibliotēka aicina uz tikšanos un sarunu par literatūru un tulkošanu ar atdzejotāju un tulkotāju Mirju Hovilu no Somijas. Sarunu vadīs dzejnieks Guntars Godiņš.
Mirja Hovila ir tulkotāja, atdzejotāja un izdevēja, kura izveidojusi izdevniecību “Paperiporo”, kas somu valodā nozīmē “Papīra ziemeļbriedis”. Mirju var dēvēt par neoficiālo Latvijas vēstnieci Somijā, jo viņa izdod latviešu autoru darbus somu valodā.
Mirja Hovila tulkojusi Vizmas Belševicas “Billi”, Jura Zvirgzdiņa bērnu grāmatas, Kārļa Vērdiņa un Guntara Godiņa dzeju, kā arī Raiņa un Aspazijas saraksti. Viņa Latvijā viesojusies vairākkārt, visbiežāk saistībā ar darbu – lai tiktos ar rakstniekiem vai strādātu Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā.
Par Latvijas tēla spodrināšanu, popularizēšanu un veidošanu Somijā Mirja Hovila saņēmusi Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Atzinības rakstu, kā arī Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas balvu “Sudraba tintnīca” par ieguldījumu latviešu literatūras tulkošanā.
22. aprīlī Bibliotēku nedēļas ietvaros Siguldas novada bibliotēka organizēja pasākumu “Laiks lasīšanai”, kas pulcēja kopā visu 11 Siguldas novada bibliotēku bibliotekārus un čaklākos lasītājus. Pasākumā norisinājās Siguldas novada bibliotēku nominācijas “Gada lasītājs” apbalvošana un Siguldas novada gaismas nesēju – bibliotekāru – godināšana.
Pasākums norisinājās kultūras centrā “Siguldas devons”. Tā ievadā kultūras centra direktors Kristaps Kiršteins uzrunāja Siguldas novada bibliotekārus un lasītājus, uzsverot lasīšanas nozīmi un bibliotēku lomu lasošas sabiedrības veidošanā. Bibliotēkas direktore Jeļena Ozoliņa pateicās visiem novada bibliotēku darbiniekiem par darbu, atskatījās uz iepriekšējā darbības gada notikumiem un pasākumiem, kā arī godināja visu 11 Siguldas novada bibliotēku aktīvākos lasītājus: pieaugušos, bērnus vecumgrupā no 5 līdz 12 gadiem, jauniešus vecumgrupā no 13 līdz 18 gadiem, lasošākās ģimenes, bibliotēku sadarbības partnerus un bibliotekārus – gaismas nesējus.
Par darbu 2025. gadā tika sveiktas divas bibliotekāres – gaismas nesējas: Lēdurgas bibliotēkas vadītāja Līga Rostoka un Siguldas novada bibliotēkas bibliotēku informācijas speciāliste Ieva Kokareviča par Erasmus+ projektu īstenošanu.
Siguldas novada bibliotēka pateicas Elīnai Gruzniņai un Kristapam Kiršteinam par muzikālo priekšnesumu un Ziedoņa klasei par izlaušanās spēli, kurā pasākuma dalībnieki varēja iepazīt Imanta Ziedoņa personību un daiļradi neierastā veidā.
29. aprīlī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tika apbalvoti Latvijas Bibliotekāru biedrības Gada balvas nominācijas “Gada notikums Latvijas bibliotēkās 2025” laureāti. Šogad balsošanai tika izvirzīti 25 notikumi, kas atspoguļo bibliotēku nozares daudzveidību, radošumu un nozīmīgo ieguldījumu sabiedrībā. Pieci no tiem īstenoti Siguldas novadā.
Nominācijā “Vietējās nozīmes notikums” 2. vietu ieguva Lēdurgas bibliotēkas atklāšana, savukārt nominācijā “Valsts nozīmes notikums” 3. vietu ieguva kultūras centra “Siguldas devons” rīkotais Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivāls 2025.
Nominācijai “Vietējās nozīmes notikums” tika izvirzīts arī Siguldas novada bibliotēkā īstenotais projekts “Radi, tulko, atdzejo – literatūras jaunrades veicināšana jauniešiem”, ģimeņu pasākums “Izspēlē pasaku pilī”, nakts pasākums “Biblio baisulis” un Lēdurgas bibliotēkas atklāšana. Savukārt nominācijā “Valsts nozīmes notikums” tika izvirzīts Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivāls 2025.
Nominācijas mērķis ir izcelt, godināt un apkopot nozīmīgākos notikumus bibliotēku nozarē, kas veicina bibliotēku attīstību, stiprina to lomu sabiedrībā un iedvesmo gan nozares profesionāļus, gan apmeklētājus.
Svinīgajā apbalvošanas pasākumā piedalījās Zanda Misiņa, Iveta Hamčanovska, Jeļena Ozoliņa, Kaiva Veita, Kristaps Kiršteins. Klātesošs bija arī Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis.
Siguldas novada pašvaldība lepojas ar sasniegtajiem rezultātiem un pateicas par ieguldīto darbu kultūras, lasītprasmes un kopienas dzīves stiprināšanā novadā!
Kopienas centri Gaujā, Sunīšos, kā arī dienas centrs “Iespēju māja” Siguldā ir vietējo iedzīvotāju sabiedriskās dzīves un brīvā laika pavadīšanas vietas. Aicinām iepazīties ar to piedāvātajām aktivitātēm maijā!
Gaujas Kopienas centrā
Sunīšu Kopienas centrā
Dienas centrā “Iespēju māja”
Par aktivitātēm un telpu izmantošanu kopienas centros aicinām sazināties ar kopienas speciālisti Žannu Šuķevicu, zvanot uz tālruņa numuru 28665039, rakstot uz e‑pasta adresi zanna.sukevica@sigulda.lv.
5. jūnijā plkst. 19.00 bobsleja un kamaniņu trasē “Sigulda” notiks ikgadējais deju ansambļa “Vizbulīte” koncerts “Darbs ar atpūtu lai mainās”.
Katru gadu – nu jau astoņus gadus – DA “Vizbulīte” savu deju sezonu noslēdz ar koncertu bobsleja trasē. Šoreiz esam parūpējušies par koncertu ar tēmu – darbs un atpūta. Izdejosim dažādas darba dejas, kas mīsies ar puišu un meiteņu amizieri.
Koncertā piedalīsies Siguldas Valsts ģimnāzijas un Siguldas pilsētas vidusskolas jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte”, deju ansamblis “Vizbulīte” un vidējās paaudzes deju kolektīvs “Dūka”.
Visi interesenti gaidīti!
Biļetes cena – 5 eiro. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, ar “S! karti” tiek piemērota 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Sestdien, 25. aprīlī, Mālpils Kultūras centrā izskanēja jubilejas koncerts–konkurss “Mālpils dziesmai – 25”, kas šogad notika ar tematisko nosaukumu “Sena dziesma jaunās skaņās”, godinot Raimonda Paula 90 gadu jubileju. Programmā tika izpildītas tikai Raimonda Paula dziesmas, un kopumā pasākumā piedalījās 21 dalībnieks – solisti, dueti un ansambļi, piedāvājot daudzveidīgas un radošas interpretācijas. Žūrijas vērtējumā tika nosaukti divi 2026. gada uzvarētāji.
Vienādu punktu skaitu (122 punkti) ieguva dziesma “Vīrietis labākajos gados” Mālpils vokālā ansambļa “Vokālā bilance” izpildījumā (vadītāja Sanita Vītuma), kur dziesmu izpildīja piecas dziedātājas – Egita Grolle, Dace Kursīte, Baiba Balode, Vita Zāgmane un Sanita Vītuma, kā arī dziesma “Tā es tevi mīlēšu” dueta “Lai” izpildījumā, kurā dziedāja Ilze Liepiņa-Korsaka (Skrīveri) un Laura Asiķe (Aizkraukle).
Balvas tika piešķirtas vēl četrās žūrijas vērtētās kategorijās:
Pēc koncerta, izejot no zāles, katrs apmeklētājs saņēma plaukstā pupu, ko varēja iemest sev tīkamākās dziesmas glāzē. Šādā balsojumā Elitas Miezes (Mālpils) dziesma “Šūpoles” ieguva 73 pupas, pārliecinoši uzvarot skatītāju vērtējumā.
Žūrijas vērtējumā pateicības saņēma vairāki solisti, kuriem ļoti maz pietrūka punktu līdz balvas saņemšanai. Pateicības saņēma: Andris Liniņš par uzticību “Mālpils dziesmas” konkursiem, Viktorija Geida par modernu un inovatīvu dziesmas interpretāciju, Ainārs Uzulnieks par dziesmas interpretāciju ar pārsteidzošu ekspresiju un lēcienu, Ginta Rengarde par balss tembru, jauktais koris “Mergupe” (vadītāja Solveiga Vītoliņa) par dziesmu “Atziedi, dvēsele” un skanīgo solista Ričarda Griezīša izpildījumu, dāmu vokālais ansamblis “Sidgundietes” (vadītāja Vija Ādamsone) par dziesmas izvēli un harizmātisko priekšnesumu, Aleksandra Dombrovska par balss tembru, Rihards Baranovs par dziesmas izvēli un tālā ceļa mērošanu no Smiltenes novada Trikātas, Dainis Lazdiņš par dziesmas izpildījumu ar trompetes solo, kā arī Zuteru dzimtas ansamblis par ģimeniskāko priekšnesumu konkursā. Organizatori pateicas visiem dalībniekiem par skanīgajām dziesmām! Koncerts bija ļoti kvalitatīvs, un izvērtēt sniegumu bija ļoti sarežģīti, kā atzina žūrija.
Konkursa priekšnesumus vērtēja profesionāla un ar “Mālpils dziesmu” cieši saistīta žūrija. Tās sastāvā bija Dzinta Krastiņa – konkursa idejas autore un daudzu gadu garumā dažādu konkursu veidotāja; Sandra Skadiņa – ilggadēja “Mālpils dziesmas” koncertu organizētāja, kādreizējā mālpilniece, šobrīd liepājniece; Solvita Strausa – Siguldas novada pašvaldības domes deputāte, vairāku konkursu žūrijas pārstāve; Andris Daņiļenko – ilggadējs Mālpils kultūras dzīves atbalstītājs, dziedātājs un Raimonda Paula dziesmu interprets; kā arī Reinis Liepiņš – jaunās paaudzes pārstāvis, Rīgas Doma kora skolas students un vokālo konkursu laureāts no Inčukalna, kurš ar savu sniegumu arī atklāja koncertu.
Kopā konkursā piedalījās 21 dalībnieks no dažādām Latvijas vietām. Koncertā dziedāja Mālpils jauktais koris “Mergupe” ar solistiem Vinetu Gropi, Mārtiņu Lapiņu un Ričardu Griezīti (Mālpils), dāmu vokālais ansamblis “Sidgundietes” (Mālpils), Aleksandra Dombrovska (Mālpils), Andris Liniņš (Līgatne), duets “Ei, Ai” – Agnese Kantiševa (Mālpils), Zuteru dzimtas ansamblis (Mālpils), Ainārs Uzulnieks (Aizkraukle), duets “Divas dīvas” – Danica Polanska un Ivita Vītola (Allaži), Dainis Lazdiņš (Mālpils), grupa “Pieci Jāņi” – Jana Uzulniece, Ainārs Uzulnieks, Ralfs Uzulnieks (Aizkraukle) un Renāte Laura Pimbere (Baldone), Rihards Baranovs (Trapene, Smiltenes novads), ansamblis “Vokālā bilance” (Mālpils), Ronalds Ozoliņš (Mālpils), Anda Rozentāle (Ikšķile), Vita Zāgmane (Mālpils), Ginta Rengarde (Ogre), Viktorija Geida (Ogre), Elita Mieze (Mālpils), duets “Lai” – Ilze Liepiņa-Korsaka (Skrīveri) un Laura Asiķe (Aizkraukle).
Konkursa dalībniekus ar muzikālu sveicienu priecēja piecgadīgais mālpilnieks, bērnu vokālā ansambļa “Dzeguzīte” solists Enriko Osis un žūrijas pārstāvji Reinis Liepiņš, bet noslēguma kopdziesmā – Andris Daņiļenko.
Koncertu–konkursu veidoja un vadīja Mālpils Kultūras centra kultūras pasākumu organizatore, par skaņu rūpējās Voldemārs Cērps, gaismas veidoja Mārtiņš Kudiņš, skatuves noformējumu radīja māksliniece Gita Groziņa, bet muzikālo skanējumu bagātināja pavadošā grupa “Lustīgais Blumīzers”, kurā taustiņinstrumentus spēlē Mārtiņš Bergmanis un Jānis Narkevics. Pasākumu organizēja Mālpils Kultūras centra direktores Edītes Priekules vadībā.
Jubilejas koncerts apliecināja, ka “Mālpils dziesma” ir dzīva un nozīmīga tradīcija, kurā satiekas dažādu paaudžu dziedātāji, turpinot nest latviešu mūzikas vērtības mūsdienīgā skanējumā. Paldies visiem dalībniekiem, veidotājiem un atbalstītājiem!
Informāciju sagatavoja:
Mālpils Kultūras centrs
Kultūras pasākumu organizatore
Agita Mačuka
2. maijā plkst. 19.00 Siguldas koncertzāle “Baltais flīģelis” ielūdz uz koncertprogrammu “Tu saki?”, kurā dzirdēsim latviešu kinomūziku citādā skanējumā.
“Rūdītam latviešu kinomūzikas pazinējam šī programma varētu izvērsties par patīkamu atkalsatikšanos ar iemīļotiem tēliem un sirdij tuviem stāstiem, ar atmiņās glabātiem notikumiem un vietām, varbūt arī nostalģiju par aizgājušiem laikiem un nekad nepārejošām patiesībām,” tā par programmu raksta Santa Bušs.
Programmā piedalās elegantā flautiste Dita Krenberga, samtainās čella balss īpašniece Inga Ozola un virtuozais pianists Juris Žvikovs. Latvju pelēkais, spāņu sarkanais, franču smalkais… Šādus raksturojumus atradīsim mūzikas stiliem, mākslas virzieniem un ģeogrāfiskiem reģioniem.
Bet vai pazīstam savu dabu, zinām savu mentalitāti? Vai atpazīstam to mākslā? Sadzirdam to mūzikā? Savā – latviešu kinomūzikā?
Latviešu kinomūzikas skaistākās melodijas droši iekļaujas labākās pasaules kinomūzikas klāstā. Ar tām mums ir pamats lepoties. Tās ir tik universālas, ka pakļaujas dažādiem mūziķu sastāviem. Arī kamerskanējumam – tādā šī mūzika vēl nav dzirdēta. Tās ir tās pašas zināmās Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Jāņa Ivanova, Marģera Zariņa un Ringolda Ores kinomelodijas, tikai personiskākā, intīmākā skanējumā, pietuvinot tās klausītājam un ļaujot sadzirdēt nesaklausīto.
Programma būs tīkama ausij, sildoša sirdij, uzmundrinoša prātam un medusmaize dvēselei.
Programmā skanēs mūzika no dažādām kinofilmām – “Salna pavasarī”, “Zvejnieka dēls”, “Ceplis”, “Purva bridējs”, “Ezera sonāte”, “Pūt, vējiņi!”, “Kapteiņa Enriko pulkstenis”, “Ilgais ceļš kāpās”, “Teātris”, “Tās dullās Paulīnes dēļ” un daudzām citām.
Programmas ilgums – 75 minūtes.
Biļetes cena – 10–16 eiro. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, ar “S! karti” tiek piemērota 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide, savukārt Siguldas novada mākslu un mūzikas skolu audzēkņiem, uzrādot derīgu apliecību pie ieejas pasākumā, – 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
21. aprīlī pieredzes apmaiņas vizītē Siguldas novadā viesojās Talsu novada kultūras iestāžu pārstāvji. Vizītes laikā dalībnieki iepazinās ar kultūras un tūrisma jomas aktualitātēm, apmeklēja vairākas nozīmīgas vietas novadā un dalījās pieredzē, kas var noderēt turpmākajā darbā.
Dienas pirmajā pusē Talsu novada kultūras iestāžu vadītāji un speciālisti apmeklēja Siguldas Pils kvartālu, kur Tūrisma nodaļas vecākā tūrisma informācijas konsultante Sandija Volberte pastāstīja par Pils kvartālu un Siguldas Jauno pili. Viesi apmeklēja arī vietējā uzņēmuma “Baltu rotas” darbnīcu, kur meistaru vadībā iepazinās ar amata prasmēm un rotu tapšanas procesu.
Vizīte turpinājās kultūras centrā “Siguldas devons”, kur Kultūras un tūrisma centra direktors Kristaps Kiršteins un kultūras metodiķe Zanda Misiņa stāstīja par kultūras darba specifiku Siguldas novadā. Tikšanās laikā tika pārrunātas nozares aktualitātes, kā arī gūtas vērtīgas atziņas un idejas turpmākajam darbam.
Vizītes otrā daļa aizritēja Mālpilī, kur Talsu novada kolēģus uzņēma Mālpils Kultūras centra vadītāja Edīte Priekule, iepazīstinot ar kultūras centra darbību un kultūras aktualitātēm Mālpils pagastā. Dienas noslēgumā viesi piedalījās meistarklasē kafejnīcā “Svētku ēdienu vēstniecība” pie kūku meistares Ilzes Kupčas.
Pieredzes apmaiņas vizīte sniedza iespēju stiprināt profesionālos kontaktus, dalīties pieredzē un gūt jaunu iedvesmu turpmākajai darbībai kultūras un tūrisma jomā.