No 10. jūlija līdz 31. oktobrim Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā būs aplūkojama Turaidas muzejrezervāta veidotā izstāde “Mārtiņš Buclers. Fotogrāfs, fotorūpnieks, pedagogs, izdevējs”, kas veltīta ievērojamā fotogrāfa, sabiedriskā darbinieka, izdevēja un rūpnieka Mārtiņa Buclera 160. dzimšanas dienai. Izstādes atklāšana 10. jūlijā plkst. 15.00.
Viens no M. Buclera dzīves posmiem saistīts ar Siguldu, jo, pēc amata apliecības iegūšanas 1897. gadā, M. Buclers atvēra savu pirmo darbnīcu Siguldā. Tā atradusies Gaujas krastā netālu no vecās pārceltuves, toreizējās „Villa Franc”, vēlākās bērnu sanatorijas teritorijā. M. Buclers fotografēja Siguldas, Līgatnes, Turaidas apkārtni un iespieda atklātnes, kas mūsdienās ir kļuvušas par retumu.
Mārtiņš Buclers (12.12.1866.–14.04.1944.) dzimis Zemgalē, Saukas pagasta „Juču” mājās zemnieku ģimenē. Pēc vietējās pagastskolas beigšanas devies uz Irlavas skolotāju semināru, kur kā eksterns nokārtojis skolotāja eksāmenus. Kādu laiku strādājis visdažādākos darbus tēva saimniecībā, kā pats raksta: „braucu uz mežu pēc malkas, lielu dienas daļu pavadīju pie malšanas, vakarā pūtu trompeti.” Mārtiņš ir bijis labs muzikants un piedalījies visos pagasta un kaimiņu pagastu sarīkojumos, pūšot trompeti un spēlējot vijoli.
Mārtiņa pirmā iepazīšanās ar fotogrāfiju bija jau jaunībā pie tuvējās Eķengrāves (tagad – Viesīte) fotogrāfa Brunovska. 1894. gadā viņš iestājās par fotogrāfa mācekli R. Borharda darbnīcā. Lai apgūtu amatu visā pilnībā, tajā laikā pie pieredzējuša fotogrāfa bija jāmācās vismaz trīs gadi. Vēlāk 1902. gadā viņš atvēra fotopreču veikalu Rīgā. Veikals Aleksandra (Brīvības) ielā 36 kļuva par latviešu fotoentuziastu neformālu pulcēšanās un konsultāciju vietu. Līdz 1915. gadam Mārtiņš Buclers aktīvi piedalījās fotoizstādēs Latvijā un ārzemēs. 1903. gadā Mārtiņš Buclers uzsāka ražot fotoplates, kas ieguva nosaukumu “Rekordplates”. Sākumā plašu ražošana bija roku darbs, vēlāk to veica mašīnas. M. Buclera ražotās plates ieguva vairākas godalgas: Kijevā – 1908. gadā, Liepājā – 1909. gadā, Jelgavā, Rīgā – 1910. gadā, Kijevā un Tambovā – 1911. gadā. 1914. gadā Mārtiņš Buclers sāka ražot arī fotopapīru “Bromrekords”.
Latvijas fotogrāfijas attīstībā Mārtiņa Buclera devums ir ļoti nozīmīgs. Viņš ir veicinājis fotogrāfu izglītošanos, izdodot atbilstošu profesionālu literatūru latviešu valodā, veidojot Latviešu fotogrāfisko biedrību (LFB), organizējot un veicinot tās aktivitātes, tostarp izstāžu darbību. Viņš ir iedvesmojis daudzus savus laikabiedrus pievērsties fotogrāfijai, fiksējot nozīmīgus notikumus un pārmaiņas valstī.
M. Buclers apglabāts Siguldas kapos netālu no „Fotogrāfu kalna” un savas pirmās fotodarbnīcas vietas, no kurienes latviešu fotogrāfija izplatījās pa visu Latviju un iesakņojās dziļi tautā.
Izstādes veidotāji: Maira Dudareva, Ieva Stūre, Erlands Rubīns, Ija Kivlina, Anete Jenča, Egils Jemeļjanovs.
Izstādes iekārtotāji: Jurijs Fjodorovs, Uldis Jēkabsons, Jānis Spila, Gita Dāldere.
Projekts tapis sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību un Turaidas muzejrezervāta Atbalsta biedrību.
Tradīcijas paliek nemainīgas – arī šovasar Siguldas novada apkaimju iedzīvotājus priecēs un vietējās kultūrtelpas iedzīvinās pasākumu cikla “Kaimiņu būšana” notikumi. Ikvienam būs iespēja piedzīvot skaistas koncertprogrammas, izbaudīt pasaulē iecienītas čella virtuozes performanci, piedalīties šķībdziedāšanā, izmēģināt spēkus šaha turnīrā, kā arī apmeklēt Siena dienu un citas aizraujošas norises novada apkaimēs.
Šoreiz “Kaimiņu būšanas” programmu aizsāksim ātrāk nekā ierasts – jau 11. jūlijā plkst. 16.00 Allažu Evaņģēliski luteriskajā baznīcā Stīveros, kur ar laikmetīgā čella koncertu viesosies pasaulē iecienīta komponiste un virtuoza čelliste no Londonas Džo Kveila (Jo Quail). Mūziķe plaši pazīstama ar savu novatorisko čella un elektronikas cilpu tehnikas izmantojumu koncertos. Džo Kveilas mūzika nav tikai vienam noteiktam klausītāju lokam – to ir iecienījuši gan klasiskās, gan smagā metāla un avangarda mūzikas cienītāji. Biļetes cena – 10 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Ar bagātīgu programmu “Kaimiņu būšanas” ietvaros šogad priecēs Turaidas muzejrezervāts. 17. jūlijā plkst. 18.00 Turaidas pils pagalmā varēs izbaudīt tautasdziesmas mūsdienīgu skanējumu Laura Amantova džeza kvarteta un Rūtas Dūdumas-Ķirses koncertprogrammā “Katram sava tautasdziesma 2”. Ieejas maksa – 12 eiro. Ar “S! karti” – 10 % atlaide. 25. jūlijā no plkst. 11.00 līdz 17.00 ikviens aicināts Turaidas muzejrezervātā piedzīvot Siena dienu kā dzīvu talkas pieredzi – redzēt, dzirdēt, sajust pļavas smaržu, iemācīties senās prasmes un pašiem pamēģināt roku siena darbos. Jūs sagaida pļaujas rīta rituāls, praktiskā siena talka pļavā, meistardarbnīcas un prasmju stacijas, pļavas zināšanas – augi, krāsas, ārstniecība un bioloģiskā daudzveidība. Ieejas maksa saskaņā ar Turaidas muzejrezervāta cenrādi, uzrādot Turaidiešu Drauga karti – bez maksas. Bet 14. augustā plkst. 18.00 Turaidas pils pagalmā lībiešu valodas mūsdienīgs skanējums mūziķu apvienības “Kuolm randõ/Trīs krasti” koncertā “Seļļizt nemē mēg/Tādi kā mēs”. Šī mūziķu apvienība ir unikāls starpžanru un pasaules mūzikas projekts, kurā apvienojas lībiešu kultūra, valoda, mūsdienu lībiešu dzejnieku dzeja līvu valodā ar profesionālu mūziķu radītām šīs dzejas sajūtām mūzikā. Ieejas maksa – 12 eiro. Ar “S! karti” – 10 % atlaide.
Skaisti vasaras notikumi gaidāmi arī Krimuldas pagastā – 21. jūlijā plkst. 19.00 būs īpašs vasaras vakars Reģu kalnā Raganā, kur Mārtiņa Brauna skaistākās dziesmas izskanēs Ievas Sutugovas balsī un Jāņa Miltiņa muzikālajā pavadījumā. Lai šis koncerts kļūst par pirmo soli ceļā uz jaunu, skaistu vasaras tradīciju, kas ik gadu pulcē cilvēkus Reģu kalnā, lai kopā svinētu Krimuldas pagasta svētkus, baudītu kopā būšanu un ļautos mūzikas un gleznainās ainavas radītajai īpašajai noskaņai.
Savukārt Inciema muižas parkā 1. augustā no plkst. 12.00 līdz 16.00 norisinās Anšlava šaha turnīrs, kurā ikvienam būs iespēja ne tikai mēroties spēkiem pie šaha galdiņa, bet arī uzspēlēt dambreti un pārbaudīt savu veiklību un stratēģisko domāšanu lielformāta koka spēlēs.
Mores pagastā apkaimes iedzīvotājus un viesus priecēs divi īpaši muzikālie notikumi. 23. jūlijā plkst. 19.00 pie Mores Mākslu šķūņa notiks Santas Kasparsones mūzikas albuma “Likteņa dzīpariņš” prezentācijas koncerts, kurā izskanēs ne tikai albuma jaunās dziesmas, bet arī klausītāju jau iemīļoti skaņdarbi. Vakars būs piepildīts ar sirsnību, emocionāliem stāstiem un muzikāliem mirkļiem. Savukārt 6. augustā plkst. 19.00 pie Mores Mākslu šķūņa varēs baudīt Viktora Zemgala koncertu vasarīgās noskaņās “Par to…”. Koncertā skanēs populārākie no dziedātāja hītiem, kas pēdējo gadu laikā guvuši klausītāju atzinību. Tikšanās ar mākslinieku sola patīkamu ceļojumu iemīļoto melodiju pasaulē, jautras sarunas un atbildes uz klausītāju jautājumiem. Abu koncertu laikā Mores Mākslu šķūnī būs apskatāma Ineses Rozentāles personālizstāde “Piektais pakavs” – izstādē būs redzami izšūti un no auduma veidoti zirgi, ko māksliniece darinājusi pēdējo divu gadu laikā.
Par ikgadēju tradīciju jau kļuvis pasākumu cikla “Kaimiņu būšana” vasaras koncerts Zemeņu muižā Mālpils pagasta Sidgundā – šoreiz tas būs 26. jūlijā plkst. 11.00 kā muzikāla satikšanās koncertā “Melodijas vasaras gaismā” kopā ar pianistu Matīsu Žilinski, dziedātāju Ievu Kerēvicu un aktrisi Ēriku Egliju.
Lēdurgas pagastā pasākumu cikls izskanēs unikālā formātā ar Šķībdziedāšanas programmu. 27. jūlijā plkst. 18.00 Mužas parkā pie estrādes (lietus gadījumā Lēdurgas Kultūras namā) Imanta Kalniņa dziesmas aicinām sadziedāt kopā ar Andreju Grimmu un Līgu Priedi. Savukārt 24. augustā plkst. 18.00 Mužas parkā pie estrādes (lietus gadījumā Lēdurgas Kultūras namā) Šķībdziedāšana jau divdesmito reizi, un šoreiz kopā ar grupu “Labums”.
Inčukalna pagastā pasākuma ciklā “Kaimiņu būšana” 7. augustā plkst. 19.00 LELB Vangažu baznīcā varēs izbaudīt koncertu “Zem Parīzes debesīm” ar Parīzes Bastīlijas Nacionālās operas māksliniekiem – soprāns Silga Tīruma (Latvija, Francija), tenors Pierre Soldano (Francija), pianiste Ilze Jaunzeme (Latvija, Norvēģija), akordeons – Inita Āboliņa (Latvija).
Šogad pasākumu cikls “Kaimiņu būšana” iedzīvinās ne tikai novada apkaimes, bet arī Siguldas pilsētu, kur 12. augustā Maija parkā notiks “Lielais Siguldas kaimiņu pikniks Maija parka viesistabā” kopā ar mūziķi Jāni Holšteinu-Upmani. Aicinām ņemt līdzi kaut ko mīkstāku sēdēšanai un uzkodas vasarīgam vakara piknikam.
Pasākumi, kuriem nav norādīta ieejas maksa, ir bez maksas.
9. jūlijā plkst. 19.00 kafejnīcas “Doma” vasaras dārzā, Leona Paegles ielā 15A, Siguldā, aicinām uz tikšanos Vasaras lasījumos ar dzejnieci un rakstnieci Annu Auziņu un dzejnieku, atdzejotāju un rakstnieku Arvi Vigulu.
Anna Auziņa ir dzejniece, rakstniece, māksliniece, literatūrzinātniece un kritiķe, žurnāla “Strāva” redaktore un grupējuma “Preiļu konceptuālisti” dalībniece, Latvijas PEN valdes locekle. Izdevusi piecus dzejas krājumus – “Atšķirtie dārzi” (1995); “Slēpotāji bučojas sniegā” (2001); “Es izskatījos laimīga” (2010); “Annas pūra govs” (2017); “Kāpostu zupa” (2025); un romānu “Mājoklis. Terēzes dienasgrāmata” (2021). Par saviem darbiem vairākkārt bijusi nominēta Latvijas Literatūras gada balvai, Dzejas dienu balvai, balvai “Kilograms kultūras” un Normunda Naumaņa balvai mākslas kritikā; saņēmusi žurnāla “Latvju Teksti” Dzejas balvu, laikraksta “Diena” Gada balvu kultūrā, AKKA/LAA Autora balvu, Klāva Elsberga un Ojāra Vācieša prēmijas. 2019. gadā aizstāvējusi doktores disertāciju par Vizmas Belševicas, Ārijas Elksnes un Montas Kromas dzeju. Pašlaik strādā Raiņa un Aspazijas mājā, dzīvo Carnikavā.
Arvis Viguls (1987) ir latviešu dzejnieks, četru dzejoļu krājumu un īsprozas grāmatas autors, tulkotājs no angļu, spāņu un dienvidslāvu valodām, kā arī redaktors. Saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu par labāko debiju (2009), labāko tulkojumu (2022) un atdzejojumu (2026, kā viens no O. Slivinska izlases “Ziemas karalis” atdzejotājiem), A. Dagdas fonda balvu (2012), O. Vācieša literāro prēmiju dzejā (2019), Dz. Soduma balvu (2021), kā arī citus apbalvojumus.
2017. gadā starptautiskais literatūras projekts “Literary Europe Live” izraudzījās Vigulu kā vienu no desmit ievērības cienīgajām jaunajām Eiropas literatūras balsīm. Par dzejas krājumu “Blusu cirks” (Neputns, 2021) 2023. gadā izvirzīts “Eiropas Brīvības dzejnieka balvai” – starptautiskai literārajai prēmijai, ko organizē Gdaņskas pilsēta un kura žūrijas sastāvā bija Nobela prēmijas literatūrā laureāte Olga Tokarčuka.
Viņa darbi ir tulkoti un publicēti vairāk nekā 20 valodās, tostarp atdzejotas un izdotas atsevišķas Vigula izlases un krājumi horvātu, angļu, vācu, poļu, lietuviešu, turku un spāņu valodā.
Daudzkārt pārstāvējis Latviju starptautiskos literatūras festivālos – Eiropā, Turcijā, Singapūrā, Kolumbijā un citur.
Pasākumu cikls “Vasaras lasījumi” Siguldā norisinās jau trešo vasaru, piedāvājot iespēju apvienot ceļojumu uz Siguldu ar literatūras baudījumu.
“Vasaras lasījumu” norisi finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds. Pasākumu ciklu organizē kultūras centrs “Siguldas devons”.
Ieeja pasākumā – bez maksas. Nelabvēlīgos laikapstākļos sargās nojume un telts.
Tiekamies “Vasaras lasījumos” Siguldā!
Arvja Vigula foto autore: Ginta Zīverte
Annas Auziņas foto autors: Gints Ivuškāns, Punctum
Īsi pirms Zemeņu svētkiem, 9. jūlijā plkst. 18.00 Mālpils Kultūras centrā tiks atklāta mākslinieces Kristīnes Nuķes-Panteļejevas personālizstāde “Maiguma anatomija”, kuras centrā ir porcelānā veidoti darbi, dažāda izmēra un faktūras zemenes – simbols, kas atklāj ne vien vasaras saldumu un skaistumu, bet arī aicina domāt par cilvēka attiecībām, tikumību un maiguma nozīmi mūsdienu sabiedrībā. Māksliniece izstādi radījusi veltot Mālpils Zemeņu svētkiem, kas ar krāšņu programmu notiks 11. jūlijā.
Zemene izstādē kļūst par daudzslāņainu simbolu. Tā asociējas ar vasaru, sauli un romantiku, vienlaikus atgādinot arī par senāku kultūras mantojumu. Kristietības pirmsākumos zemene simbolizēja tikumību, labestību, pazemību un saskaņu, bet viduslaiku Eiropā tās tēls rotāja katedrāles kā labo attiecību un miera zīme.
Māksliniece Kristīne Nuķe-Panteļejeva šim simbolam pievērsusies, meklējot atbildes uz jautājumu, kā mainījusies cilvēku savstarpējā attiecību kultūra. Viņasprāt, laikā, kad konkurence nereti aizstāj draudzību un sociālais statuss kļūst svarīgāks par patiesu interesi par cilvēku, īpaši nozīmīgi ir saglabāt spēju būt iejūtīgiem un smalkjūtīgiem.
Izstāde “Maiguma anatomija” ir mēģinājums simboliski pētīt maiguma fenomenu, izmantojot trauslo porcelānu un zemenes tēlu kā vizuālu metaforu. Darbi rosina apstāties, ieraudzīt skaistumu trauslumā un atmodināt cilvēkā spēju sadzirdēt smalkus dvēseles impulsus.
Kristīne Nuķe-Panteļejeva (1982) ir absolvējusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Vides mākslas nodaļu, Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi maģistra grādus Metāla dizainā un Keramikā, kā arī studiju laikā papildinājusi zināšanas metālmākslā un juveliermākslā Somijā. Radošajā darbībā viņa apvieno metālmākslas pieredzi ar porcelāna iespējām, izkopjot savu autortehniku un radot smalkus, konceptuālus mākslas darbus. Mākslinieces darbi ir bijuši skatāmi vairākkārt Mālpilī un citviet Latvijā, kā arī ASV, Grieķijā, Lietuvā, Rumānijā un citviet pasaulē.
11. jūlijā Mālpils Zemeņu svētku programmā apmeklētājiem būs iespēja aplūkot šo un daudzas citas izstādes Mālpils Kultūras centrā un Mākslas muižā.
Izstāde “Maiguma anatomija” Mālpils Kultūras centrā būs apskatāma no 2026. gada 9. jūlija līdz 28. augustam.
Izstādes atklāšana: 9. jūlijā plkst. 18.00
Norises vieta: Mālpils Kultūras centrs
Ieeja bez maksas.
Jūlija izskaņā un augusta sākumā jau 33. reizi Livonijas ordeņa Siguldas pils kļūs par mājvietu vienam no izcilākajiem mūzikas notikumiem Latvijā – Starptautiskajiem Opermūzikas svētkiem Siguldā. Svētku apmeklētājus gaida gan atkalredzēšanās ar māksliniekiem, kuri Siguldā jau ir muzicējuši, gan operas solisti, kuri uz Siguldas Opermūzikas svētku skatuves būs redzami pirmo reizi.
Svētku centrālais notikums šogad – itāļu komponista Džakomo Pučīni operas “Madama Butterfly” oriģināliestudējums. Galvenajā lomā uzstāsies izcilā Latvijas Nacionālās operas (LNO) soliste Jūlija Vasiljeva (Čo-Čo-Sana), bet Pinkertona lomā pirmoreiz uz Siguldas svētku skatuves kāps Iraklijs Kahidze (Gruzija). Iestudējuma režisors Edmunds Freibergs, scenogrāfs Valters Kristbergs, kostīmu māksliniece – Madara Botmane, bet pie diriģenta pults Jānis Liepiņš, piedaloties festivāla korim un orķestrim.
Svētki tiks atklāti piektdien, 31. jūlijā, plkst. 19.00 Siguldas pils dārzā ar “Svētku uvertīru”, kurā uzstāsies LNO solisti Sonora Vaice (soprāns), Dainis Kalnačs (tenors), Andris Kipļuks (tenors) un Inguna Puriņa (klavieres).
Svētdien, 2. augustā, plkst. 14.00 notiks Garīgās mūzikas koncerts Siguldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā, kurā piedalīsies Miervaldis Jeņčs (tenors), Rinalds Rozenlauks (oboja), Dainis Medjaņiks (vijole) un Inguna Grīnberga (ērģeles).
Svētki tradicionāli izskanēs 2. augustā plkst. 18.00 ar krāšņu Galā koncertu “Ielūdz Annija Ādamsone” Siguldas pilsdrupās, kur galvenā “loma uzticēta izcilam soprānam – Annijai Kristiānai Ādamsonei, kura pērn parādīja izcilu sniegumu, izpildot vienu no sarežģītākajiem un virtuozākajiem pasaules repertuāra darbiem – Nakts karalienes lomu operas “Burvju flauta” iestudējumā. Koncertā apmeklētājus gaida tikšanās arī ar Irakliju Kahidzi (Gruzija), Rihardu Mačanovski, Ilonu Bageli, Brigitu Reisoni, Artjomu Safronovu, Rinaldu Kandalincevu, Krišjāni Norveli, Daini Medjaņiku (vijole) un citiem.
Tie būs trīs izcilas mūzikas piepildīti vasaras vakari ar īpašu noskaņu – jo siltie saulrieti Siguldas pilsdrupās rada neatkārtojamu un īpašu atmosfēru, ko nespēj piedāvāt neviens opernams pasaulē.
Svētku laikā darbosies “Operas restorāns”, kā arī sagaidāmi muzikāli pārsteigumi Siguldas pils dārzā.
Biļetes pieejamas visās “Biļešu paradīzes” kasēs, un tiešsaistē. Iegādājoties biļetes iepriekšpārdošanā ar S! karti 10% atlaide.
Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana. Iegūtie fotoattēli un video var tikt izmantoti pasākuma organizatora publicitātes vajadzībām, tostarp publicēti tīmekļvietnē, sociālajos tīklos un citos komunikācijas materiālos.
Kopienas centri Gaujā, Sunīšos, kā arī dienas centrs “Iespēju māja” Siguldā ir vietējo iedzīvotāju sabiedriskās dzīves un brīvā laika pavadīšanas vietas.
Aktivitātes Gaujas Kopienas centrā
Aktivitātes Sunīšu Kopienas centrā
Aktivitātes dienas centrā “Iespēju māja”
Par aktivitātēm un telpu izmantošanu kopienas centros aicinām sazināties ar kopienas speciālisti Žannu Šuķevicu, zvanot uz tālruņa numuru 28665039 vai rakstot uz e‑pasta adresi zanna.sukevica@sigulda.lv.
Vēl līdz 12. jūlijam kultūras centrā “Siguldas devons” apmeklētāji aicināti apskatīt četru autoru kopizstādi “Mežā” – sajūtu telpu par mežu kā miera, spēka un iedvesmas avotu.
Izstādē piedalās:
Skaņu ainavu veido putnu balsis un meža skaņas.
Autores saka: “Mēs satikāmies “nejauši”, sekojot impulsam kopradīt. Katrai no mums mežs ir īpaša vieta – spēka, miera un iedvesmas avots. Caur šo izstādi veidojam dialogu ar dabu, sevi un sabiedrību. Mēs iestājamies par putnu dziesmām un mūsu dvēseles dziesmām – lai pasaule būtu skanīga un saskanīga.”
Ieeja izstādē – bez maksas.
Uz zemes, gaisā un ūdenī. Vienā elpā un vienā domā – uguntiņa, dzirkstelīte, palīdz’ guni kurināt! Lēdurgā skaisti, radoši un sirdssilti aizvadīti vasaras saulgrieži.
22. jūnijā vairāk nekā tūkstotis līgotāju no visas Latvijas un ārzemēm pulcējās Lēdurgā, lai vienotos tradicionālajās dziesmās un dejās, darinātu zāļu vainagus un ozollapu vītnes, kopīgi iekurtu lielo saulgriežu ugunskuru, darinātu lāpas un iedegtu pūdeli, lai tā sētu gaismu pāri Aģes upes pļavām un rādītu ceļu saulītei.
Simtiem ļaužu, elpu aizturējuši, domā vienu domu – kaut aizdegtos! “Reizēm tieši negludumi padara ceļu īpašu,” teic Lēdurgas saulgriežu pasākuma dvēsele Ilze Kļaviņa. Šo īpašo sajūtu sniedza arī dažādās meistarklases – gan siera siešanā, gan rotu un zāļu paklāju darināšanā, gan sevis izzināšanā, namdaru rīku iemēģināšanā un pirts baudīšanā.
Lēdurgas ezerā jau tradicionāli tika ielaisti uguns plosti. Saulgriežu nakts kulminācijā estrādē krāšņi uzmirdzēja tieši Lēdurgas pasākumam sagatavotais šovs “Dejas ar uguni” kopā ar Athar Performance Group.
Un tad jau izturīgākie, klausoties dzidrās putnu balsīs rīta agrumā, devās pie ezera sagaidīt saullēktu, kas atnāca patiešām maģisks – pāri rīta miglai debesīm krāsojoties koši jo koši, folkloras kopas “Putni” dziesmu un kokles skaņās.
Lai bagāta vasara!
23. jūnijā Inciemā norisinājās Jāņu zaļumballe, kas pulcēja gan vietējos iedzīvotājus, gan viesus no tuvākām un tālākām apkaimēm. Pasākums līdz pat rīta gaismai norisinājās svētku noskaņā, apmeklētājiem baudot mūziku kopā ar grupu “Inčukalnieši” un atdzīvinot Saulgriežu svinēšanas tradīcijas.
Īpašu un emocionāli nozīmīgu brīdi vakaram piešķīra svinīgā ugunskura iedegšana kopā ar folkloras kopu “Putni”, kas radīja vienotības un kopības sajūtu. Savukārt Krimuldas amatierteātra aktieri pasākuma apmeklētājus iepriecināja ar teatralizētām etīdēm no izrādes “Anšlavs Eglītis un Anniņa”, kā arī ar Jāņu tradīciju iepazīšanu, izmantojot mīklas un sakāmvārdus.
Pasākumu organizēja biedrība “Eglīša dzimtas muižas Pansija atjaunošanai” sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību.
Organizatori izsaka pateicību visiem pasākuma apmeklētājiem par dalību un radīto svētku atmosfēru. Lielā atsaucība apliecina interesi un iedvesmo turpināt šādu tradīciju arī turpmākajos gados.
Šī gada svētkos īpašu simbolisku nozīmi ieguva gaisma Pansijas muižas logos, izgaismojot vēsturisko ēku un iezīmējot cerību par tās nākotni. Organizatori pauž pārliecību, ka nākotnē šī vieta varētu kļūt par nozīmīgu kultūras un sabiedriskās dzīves centru, kur norisinās dažādi pasākumi un kopienas tikšanās.
Biedrība pateicas ikvienam, kurš bija daļa no šī gada Saulgriežu svinībām, un novēl, lai Jāņu laika gaisma, spēks un kopības sajūta saglabājas visa gada garumā.
11.jūlijā Mālpilī jau sesto reizi norisināsies Mālpils Zemeņu svētki – vieni no gardākajiem un gaidītākajiem vasaras notikumiem Siguldas novadā. Šogad svētku tēma ir “Roķīgā zemene”, aicinot ikvienu ļaut vaļu radošumam, drosmei un svētku priekam.
Svētku organizatori aicina Siguldas novada iedzīvotājus un viesus no visas Latvijas ne tikai apmeklēt svētkus, bet arī aktīvi iesaistīties to veidošanā. Pieteikšanās atvērta Zemeņu svētku gājienam, Starptautiskajam kūku konkursam, jaunajam modes konkursam “Zemenes uz mēles”, kā arī citām tradicionālajām aktivitātēm.
Mālpils Zemeņu svētki gadu gaitā kļuvuši par neatņemamu vasaras tradīciju, pulcējot gan vietējos iedzīvotājus, gan viesus no tuvienes un tālienes. Šī gada tēma ļaus neparastā veidā interpretēt zemenes – tērpos, kūkās, mākslas darbos un svētku aktivitātēs, radot īpaši košu un roķīgu noskaņu.
Dalībnieki aicināti pieteikties aktivitātēm, aizpildot attiecīgo anketu. Lūdzam pievērst uzmanību katras aktivitātes pieteikšanās termiņam.
Bērnu tirdziņš “Mazais meistars”
Mazie uzņēmēji un radošie meistari aicināti piedalīties bērnu pašgatavoto lietu tirdziņā. Pieteikumi jāiesniedz līdz 7. jūlijam, rakstot organizatorei Ilzei Amerikai uz e‑pasta adresi amerika.ilze@gmail.com.
Starptautiskais kūku konkurss “Roķīgā zemeņu kūka”
Konditori, kūku cepēji un saldumu meistari aicināti radīt kūkas, kurās satiekas zemenes, radošums un rokenrola gars. Darbi tiks vērtēti svētku dienā.
Pieteikšanās līdz 30. jūnijam plkst. 23.59. Pieteikšanās anketa pieejama šeit.
Jaunums – modes konkurss “Zemenes uz mēles”
Šogad pirmo reizi Zemeņu svētku programmā norisināsies modes skate un konkurss “Zemenes uz mēles”. Tajā aicināti piedalīties dizaineri, šuvēji, stilisti, radošas ģimenes, kolektīvi un ikviens modes entuziasts.
Dalībniekiem jāizveido tēli un tērpi, kas atspoguļo šī gada svētku tēmu – “Roķīgā zemene”. Modes skati vadīs modes un dārzkopības eksperts Dāvids (Romans Dāvids Andrejevs).
Pieteikšanās līdz 30. jūnijam plkst. 23.59. Pieteikšanās anketa pieejama šeit.
Piesakies svētku gājienam
Par vienu no krāšņākajiem svētku notikumiem tradicionāli kļūst Zemeņu svētku atklāšanas gājiens. Tajā aicināti piedalīties kolektīvi, uzņēmumi, organizācijas, draugu kopas, izglītības iestādes un ģimenes.
Šogad dalībnieki aicināti veidot drosmīgus, atraktīvus un zemenīgi roķīgus tēlus.
Pieteikšanās līdz 1. jūlijam plkst. 23.59. Pieteikšanās anketa pieejama šeit.
Virves vilkšanas sacensības
Kā ik gadu virves vilkšanas sacensībās tiek aicinātas piedalīties dāmas un kungi. Interesenti aicināti pieteikties līdz 8. jūlijam, rakstot uz e‑pasta adresi sigulda.sek@gmail.com.
Mālpils Zemeņu svētkos pasākumi, aktivitātes un koncerti būs bez maksas!
Uz tikšanos Zemeņu svētkos!
21. jūnijā Turaidā aizvadīti vasaras saulgriežu laika svētki “Jāņu diena Turaidā. Pār kalniņu”, kuros visas dienas garumā apmeklētāji tika aicināti piedzīvot latviskās Jāņu tradīcijas – no saules modināšanas rīta agrumā līdz ugunskura rituālam un dziesmām vakara noskaņā.
Svētku diena sākās Jāņkalnā ar Saules modināšanas rituālu, kurā piedalījās folkloras kopa “Delve” un etnokokļu grupa “Saules meitas”. Rīta noskaņu turpināja koklētājas Laimas Jansones koncerts ābeļdārzā, bet visas dienas gaitā apmeklētāji varēja doties izzinošā pastaigā Jāņu ziedu pļavā, iepazīstot saulgriežu augus un to nozīmi latviešu tradīcijās.
Dienas vidū Turaidā notika plaša saulgriežu iedvesmas programma ar tirgu un darbnīcām. Apmeklētāji piedalījās kokļu, siera siešanas, pirts slotu, zāļu tēju, vainagu un siena leļļu darbnīcās. Arī bērni varēja pīt, aust un skandināt, izkustinot pirkstiņus. No muzeja krājuma ābeļdārzā bija izvietota 24 īpašo lina dvieļu izstāde. Svētku noskaņu papildināja 230 folkloras kopu dalībnieki un dejotāji, seši amata meistari un 68 tirgotāji.
Vakara daļā svētku dalībnieki vienojās apdziedāšanās un līgo dziesmās kopā ar Jāņu māti, Jāņu tēvu un folkloras kopām “Ore” un “Mālis”. Dienas noslēgumā notika ugunskura rotāšana un saulrieta uguns rituāls kopā ar folkloras kopu “Senleja”, bet svētkus vainagoja grupas “Iļģi” koncerts un sadancošanās ar “Rīgas danču klubu”.
Uz svētkiem īpaši tika izgatavotas zīmētu pastkaršu kopijas no Turaidas muzejrezervāta krājuma. Uz dažādām pasaules vietām tās nosūtītas 111 adresātiem.
“Šogad Jāņu dienas svinības Turaidā atgriezās pēc ilgāka pārtraukuma, un brīžiem šķita – pati daba un cilvēki bija noilgojušies pēc šīs kopības. Emocijas, ko piedzīvojām, apliecina, ka mūsu izvēle atjaunot svētkus bija ne tikai pareiza, bet arī ļoti nepieciešama. Turaida atkal kļuva par vietu, kur tradīcijas dzīvo caur cilvēkiem,” saka Turaidas muzejrezervāta direktore Jolanta Borīte.
Šogad pasākumu apmeklēja vairāk nekā četri ar pusi tūkstoši cilvēku. Turaidas muzejrezervāts pateicas visiem dalībniekiem, amata meistariem Margitai Porietei, Pēterim Jansonam, Santai Matvejai, Andai Skujai, TLMS “Aģe” un “Senrotas”, folkloras un tautas tradīciju kopām “Budēļi”, “Malībieš”, “Spruksti”, “Mare”, “Vīteri”, “Ore”, “Delve”, “Mālis”, “Senleja”, “Banga”, etnokompānijai “Zeidi”, etnokokļu grupai “Saules meitas”, deju kolektīvam “Saime” un apmeklētājiem par kopā radīto saulgriežu noskaņu Turaidā.
Turaidas muzejrezervāts izsaka pateicību radošajai komandai – Jolantai Sausiņai, Mārai Mellēnai, Ainai Tobei, Andai Skujai, Bio tirgum, kā arī personīgi Lienei Klišānei un Dacei Mežavilkai.
Informāciju sagatavoja:
Turaida muzejrezervāta
Komunikācijas uz izglītojošā darba nodaļas vadītāja
Gunta Zaķīte
Īsi pirms vasaras saulgriežiem, 20. jūnijā, Inčukalnā jau 55. reizi notiks Inčukalna Dziesmu diena, pulcējot dziedātājus, pūtēju orķestrus, dejotājus un svētku apmeklētājus no dažādām Latvijas vietām. Kā visus 55 gadus arī šogad svētku virsvadītājs ir Inčukalna jauktā kora “Mežābele” un pūtēju orķestra vadītājs Vitalis Kikusts.
Kad 1939. gada vasarā Gaujas krastā pirmo reizi atbalsojās Inčukalna Dziesmu dienas akordi, neviens nenojauta, cik dziļas saknes šī tradīcija iedzīs vietējo iedzīvotāju sirdīs. Šogad svētki svin savu 55. gadskārtu, atkal pulcējot simtiem dziedātāju, mūziķu un dejotāju Aleksandra parkā. Tas nav tikai koncerts – tas ir stāsts par kopības sajūtu, kas pārdzīvojusi gadu desmitus, lai ik vasaru atkal uzplauktu kopīgā dziesmā un satikšanās priekā.
Vairāk nekā pusgadsimtu ilga tradīcija
Inčukalna Dziesmu dienas tradīcija piedzima tālajā 1939. gada 9. jūlijā Gaujas krastā. Tā pulcēja gan valdības pārstāvjus, gan vairākus tūkstošus apmeklētāju. Apvienotie kori virsdiriģenta, komponista Ralfa Alunāna vadībā izpildīja 17 dziesmas, no kurām daudzas tika atkārtotas klausītāju atsaucības dēļ.
Pēc kara gadiem tradīcija tika atjaunota 1970. gadā, pateicoties diriģentam Vitalim Kikustam, kurš Inčukalna jaukto kori vadīja kopš 1966. gada. Viņa iniciatīva ļāva atdzimt Dziesmu dienām Gaujas krastā, kur svētki norisinājās līdz pat astoņdesmito gadu beigām.
Atmodas laikā svētki pārcēlās uz Aleksandra parku Inčukalna centrā, kur tika izbūvēta estrāde. Tur Dziesmu diena notiek arī šodien, saglabājot dzīvu vietējo dziedāšanas tradīciju un kopības sajūtu paaudzēs.
Skanēs Raimonda Paula dziesmas un saulgriežu melodijas
Lielkoncerta “Sanāciet, sadziediet!” programmā skanēs šī gada jubilāra Raimonda Paula iemīļotākās dziesmas, kā arī vasaras saulgriežu noskaņai īpaši piemērotais Emiļa Melngaiļa skaņdarbs “Jāņuvakars”.
Gaidam kora dziedātājus: Latvijas Zinātņu akadēmijas jauktais koris “Gaismaspils”, VEF Kultūras pils jauktais koris “Senrīga”, kultūras centra “Ritums” kamerkoris “Vidus”, Baldones jauktais koris “Tempus”, kultūras centra Siguldas Devons jauktais koris “Spārni”, Saulkrastu jauktais koris “Bangotne”, Ropažu novada jauktais koris “Ropaži”, arodbiedrību kluba “Vecrīga” jauktais koris “Rīdzene”, Bauskas novada Codes pagasta jauktais koris “Mēmele”, Juglas vidusskolas jauktais koris, Saulkrastu jauktais koris “Bangotne”. Inčukalna senior koris “Atblāzma”, Siguldas kultūras centra Devons senioru koris “Gāle” kā arī Inčukalna Tautas nama jauktais koris “Mežābele”.
Neiztrūkstoša svētku sastāvdaļa būs arī pūtēju orķestri. Kopīgā muzicēšanā vienosies Inčukalna pūtēju orķestris, Siguldas Valsts ģimnāzijas un Mākslu skolas “Baltais flīģelis” jauniešu pūtēju orķestris “Sudrabskaņa”, Siguldas pagasta pūtēju orķestris, Salaspils kultūras nama pūtēju orķestris un Birzgales pagasta Tautas nama pūtēju orķestris.
Kas būtu Inčukalna mazie Dziesmusvētki bez tautisko deju rakstiem un danču prieka?
Svētku koncertu kuplinās Inčukalna Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs “Virši”, senioru deju kolektīvs “LG Virši” un bērnu deju kolektīvs “Minkāns”, kuri ar enerģiskām dejām, krāšņiem tautastērpiem un skatuves prieku papildinās Dziesmu dienas svētku noskaņu, apliecinot, ka dziesma un deja Latvijas kultūrā vienmēr iet roku rokā.
Svētku noskaņu papildinās deju kolektīvi, Lēdurgas folkloras kopa “Putni”, kā arī Inčukalna amatierteātris ar fragmentiem no “Skroderdienām Silmačos”.
Aicina svinēt saulgriežus kopā
Svētku rosība sāksies jau plkst. 12.30 pie estrādes, kur Jāņu radošajā parkā ikviens varēs apgūt vainagu pīšanu, siera siešanu, piedalīties rotaļās un iegādāties gardumus gaidāmajiem svētkiem.
Plkst. 16.45 notiks tradicionālais svētku dalībnieku gājiens no Inčukalna Tautas nama uz Aleksandra parku, bet plkst. 17.00 sāksies lielkoncerts “Sanāciet, sadziediet!”.
Inčukalna Dziesmu diena jau 55 gadus apliecina, ka kopā dziedāšanas spēks joprojām vieno paaudzes un saglabā dzīvas Latvijas kultūras tradīcijas. Pasākums notiks 2026. gada 20. jūnijā Aleksandra parkā, Inčukalnā. Ieeja bez maksas.
