12. novembrī plkst. 18.30 Siguldas kafejnīcā “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” novembra saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis literatūrzinātnieku un Latvijas Kultūras akadēmijas profesoru Raimondu Briedi.
Sarunas tēmas: kas ir cenzūra un kad tā radusies; aizliegtā literatūra Latvijā padomju laikā; Glavlit – Galvenā literatūras un izdevniecību lietu pārvalde, tās uzdevumi un darbības mehānismi; divpakāpju cenzūra un aizliegumu saraksts; cenzora un redaktora sadarbības principi; trimdas literatūra un cenzūra; pašcenzūra un citi jautājumi.
Raimonds Briedis (1965) rakstījis par padomju laika latviešu literatūru, īpaši pētījis cenzūras un prozas teksta attiecības doktora disertācijā (1998), aizrāvies ar dažāda veida sarakstu un hroniku sagatavošanu. Divas lielākās hronikas ir “Latviešu literatūras hronika sastatījumā ar notikumiem pasaulē un Latvijā” (2 sējumi, 2006) un “Cilvēki un notikumi latviešu zemēs no ledus aiziešanas līdz Latvijas valstij” (kopā ar citiem, 2018), kas patiesībā ir atmaksa iepriekšējam laikmetam, mēģinot atjaunot zudušas lietas, cilvēkus un sakarības. Lasa latviešu literatūras vēstures un literatūras teorijas lekcijas Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem.
Sarunu cikla “[Ie]nāc literatūrā” norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Foto: Andris Ozols
Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru (Igaunija), Inesi Zanderi, Susinuki (Somija), Svetu Grigorjevu (Igaunija), Arvi Vigulu, Ingmāru Balodi, Jānu Malinu (Igaunija), Jāni Rokpelni, Heli Lāksonenu (Somija), Eduardu Aivaru, Tomu Treibergu, Edvīnu Raupu; ar rakstniekiem Jāni Joņevu, Gunti Bereli un rakstniecēm Ilzi Jansoni un Ingu Žoludi; ar tulkotājām Silviju Brici, Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku un Daci Meieri, ar sinoloģi Ievu Lapiņu, ar valodnieku Valtu Ernštreitu, ar tulkotāju un dzejnieku no Amerikas Džeidu Vilu (Jayde Will) un ar tulkotāju Denu Dimiņu; ar mūziķiem un komponistiem Uģi Prauliņu, Juri Kulakovu, Kristapu Grasi, Zigfrīdu Muktupāvelu un Ievu Akurateri; ar literatūrzinātniecēm Evu Eglāju-Kristsoni, Ilvu Skulti; ar folkloristi Janīnu Kursīti; ar mūziķi un folkloristi Ilgu Reiznieci; ar māksliniekiem Armandu Zelču un Daini Gudovski; ar filosofu Kasparu Eihmani. “Devona” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta”veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notikušas sarunas ar aktrisēm Gunu Zariņu, Ingu Alsiņu-Lasmani un ar aktieri, tulkotāju Gundaru Āboliņu.
Novembrī, Latvijas valsts svētku mēnesī, Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Ārlietu ministriju portālā filmas.lv gatavo nu jau tradicionālo Patriotu nedēļas tiešsaistes festivālu – filmu izlasi, kas bez maksas būs skatāma no Lāčplēša dienas, 11. novembra, jebkurā laikā un jebkurā vietā pasaulē, kur vien ir interneta pieslēgums. Skatītājiem filmas būs pieejamas līdz 19. novembrim (no pusnakts līdz pusnaktij atbilstoši katras valsts laika joslai).
Jau ceturto gadu svētkus portālā filmas.lv palīdz sarīkot Latvijas Republikas Ārlietu ministrija, un Patriotu nedēļas piedāvājumā šogad būs sešas pilnmetrāžas spēlfilmas – gan mūsdienu filmas bērniem, ģimenei, jauniem cilvēkiem un plašākai patriotiski noskaņotai auditorijai, gan zelta klasika –divas vēsturiskas dokumentālās filmas par Latviju un jautri asprātīga animācijas īsfilmu izlase mazajiem skatītājiem (sērijas no režisora Jāņa Cimmermaņa leģendārā cikla Avārijas Brigāde, kura pirmajām filmām šogad aprit 35 gadi). Kopumā šāgada Patriotu nedēļas programma veidos kinematogrāfiski augstvērtīgu Latvijas sabiedrības stāstu, kas ļauj pievērst uzmanību svarīgiem periodiem un pagrieziena punktiem Latvijas ceļā uz šodienu – gan dažādu laikmetu bērniem un bērnībai, gan nozīmīgiem vēsturiskiem notikumiem un Latvijas dabas ainavām, gan mūsdienu jaunā cilvēka domām un jūtām.
Detalizēts filmu saraksts tiks izziņots nākamnedēļ, īsi pirms tiešsaistes festivāla sākuma.
Patriotu nedēļas tiešsaistes festivāls portālā filmas.lv top ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīva un Kultūras informācijas sistēmu centra (KISC) palīdzību, projektu atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija.
Patriotu nedēļas programmā filmas tiks demonstrētas latviešu valodā, bez tulkojuma, jo Valsts svētku festivāla kontekstā svarīgs ir atbalsts latviešu diasporai visā pasaulē, palīdzot tautiešiem kopt un saglabāt savu nacionālo identitāti, tostarp valodu.
Lai nodrošinātu Latvijas kinomākslas plašāku pieejamību sabiedrībai, Nacionālais Kino centrs sadarbībā ar Kultūras sistēmu informācijas centru (KISC) un Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu (VKFFDA) jau vairāk nekā desmit gadus veido un papildina vietni filmas.lv, kas darbojas kā legāla iespēja bez maksas skatīties Latvijas filmas. Pārsvarā filmas pieejamas Latvijas teritorijā, tomēr jau kopš 2019. gada vietnē regulāri tiek rīkoti arī īpaši festivāli, kas konkrētā laika periodā pieejami kinoskatītājiem visā pasaulē. Septiņu gadu laikā portālā filmas.lv organizēti jau gandrīz 30 tiešsaistes festivāli pasaulē, tiem ir izveidojusies sava stabila auditorija diasporā un skatītāju skaits ar katru gadu aug, veidojot krāšņu un brīžiem pat eksotisku Latvijas svētku svinēšanas tīklu visapkārt zemeslodei – ne tikai lielākajās diasporas kopienās Eiropā un Amerikā, bet arī Ukrainā, Čīlē, Turcijā, Meksikā, Gruzijā, Indijā, Dienvidkorejā, Gambijā, Argentīnā, Kenijā, Ēģiptē, Gērnsijas salā, Marokā un daudzviet citur.
Informāciju sagatavoja:
Nacionālais Kino centrs
Novembrī visā novadā ar plašu un daudzveidīgu svētku programmu tiks atzīmēti Latvijas valsts svētki. Aicinām iedzīvotājus piedalīties pasākumos, tā kopīgi godinot Latvijas brīvības cīnītājus un svinot valsts dzimšanas dienu. Valsts svētkos būsim kopā un, godinot Latviju, piespraudīsim pie apģērba lentīti valsts karoga krāsās!
11. NOVEMBRIS – LATVIJAS GAISMAS UN SPĒKA DIENA
11. novembris ir diena, kad godinām drosmi, kas reiz bija stiprāka par bailēm. Iedegsim gaismu lāpās, sveču liesmās, simbolos un mūsu dūšā, lai tā runā skaļāk par vārdiem. Par Latviju, kuru mīlam, kurai piederam, par kuru esam atbildīgi!
“Lāčplēša diena ir atgādinājums, ka gara spēks nes lielas uzvaras. Tas izcīnīja brīvību mazai tautai ar milzu spītu un nesalaužamu ticību savai zemei. Ir notikumi, kuru vēsture nepieder tikai pagātnei. Gadsimti un varas met laika lokus, un atkal no jauna katram sevī jāatrod cīnītājs. Mēs to spējām, spēsim vēl!” uzsver Siguldas novada kultūras centra “Siguldas devons” producente Ilze Jakubovska.
Siguldā
Plkst. 8.00 Siguldas Sporta centra Spēka zālē sāksies Lāčplēša un Laimdotas izaicinājums, kurā ikvienam būs iespēja pārbaudīt savu spēku, veicot stieņa spiešanu guļus pēc iespējas vairāk reižu. Kungiem izaicinājums būs ar 50 kilogramu smagu stieni, bet dāmām – ar 20 kilogramu smagu stieni. Ierodoties Spēka zālē, izaicinājumam jāpiesakās pie zāles uzrauga.
Plkst. 13.00 Siguldas vecajos kapos – ar piemiņas brīdi tiks godināts arī Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris virsleitnants Žanis Ķincis. Piemiņas brīdī piedalīsies atvaļinātais zemessardzes ģenerālis Gundars Ābols, vēsturniece Ieva Kvāle, zemessargi, sabiedriskās organizācijas.
Plkst. 18.00 aicina vienoties Lāčplēša dienas lāpu gājienā no kultūras centra “Siguldas devons” līdz Siguldas Jaunās pils dārzam.
Šajā novembra vakarā Siguldā uzmirdzēs simtiem dzīvu liesmu. Lāpu gājiens vienos paaudzes, pārvēršot pilsētas ielas klusā, bet spēkpilnā pateicības ceļā. Kad mastā kā austoša saule celsies Latvijas karogs, tas būs brīdis, kurā vārdi kļūst lieki. Sarkanbaltsarkanais lepnums, kas reiz kaujā izcīnīts, šodien plīvos kā brīvības, nepārtrauktības un neuzvaramas pārliecības apliecinājums. Novembra tumsā uzmirdzēs Latvija – mūsu zeme, tautas gaismas valodā rakstīta.
Lāpu gājienam dalībnieki aicināti pulcēties no plkst. 17.30 pie kultūras centra “Siguldas devons” Pils ielas pusē. Lūdzam ņemt līdzi savas lāpas un pie apģērba piespraust sarkanbaltsarkanu lentīti. Pils dārzā Latvijas kontūras formā ikviens varēs iedegt savu sveci, godinot brīvības cīnītājus.
Pasākuma noslēgumā aicinām dalībniekus nodzēst lāpas un pārliecināties, ka tās ir pilnībā nodzisušas. Saudzējot dabu, ieteicams saglabāt savu lāpu, lai to varētu izmantot nākamā gada svētkos.
Allažu pagastā
Plkst. 16.00 lāpu gājiens no Allažu pamatskolas uz Allažu pirmsskolas izglītības iestādi, kur kopā varēs izjust svētku noskaņu, atcerēties mūsu brīvības aizstāvjus un sasildīties mūzikas, tējas un sarunu siltumā.
Inčukalna pagastā
Plkst. 16.45 lāpu gājiens no Aleksandra parka estrādes uz Inčukalna Vecajiem kapiem, pieminot Latvijas valsts armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku 1919. gadā un godinot tos, kuri savas dzīves ir atdevuši par mūsu Latviju.
Krimuldas pagastā
Plkst. 18.00 lāpu gājiens no Krimuldas vidusskolas uz Reģu kalnu. Gājiena dalībniekus Reģu kalnā sagaidīs Arņa Šmitiņa pūtēju kvintets un silta tēja. Kopīgi kavēsimies Latvijas vēstures lappusēs, godināsim Lāčplēša dienas varoņus un pieminēsim tos, kuri ar savu drosmi un pašaizliedzību izcīnīja mūsu valsts brīvību.
Lēdurgas pagastā
Plkst. 19.00 lāpu gājiens no Lēdurgas kultūras nama uz Lēdurgas kapiem. Pirms gājiena notiks sadziedāšanās pie ugunskura ar folkloras kopu “Putni”. Pie Karavīru piemiņas akmens kopā ar Lēdurgas dziedošajiem vīriem vienosimies kopīgā stāstā par brīvību un drosmi.
Mālpils pagastā
Plkst. 18.00 lāpu gājiens no Mālpils vidusskolas uz Lāčplēša piemiņas vietu, kur kopā ar dziedātāju Ievu Akurateri dziesmās un svinīgā piemiņas brīdī godināsim Latvijas brīvības cīnītājus, viņu drosmi, pašaizliedzību un mīlestību pret savu zemi.
Lāčplēša dienā ikviens aicināts godināt kritušo karavīru piemiņu un pievienoties kādam no piemiņas pasākumiem.
LATVIJAS REPUBLIKAS PROKLAMĒŠANAS 108. GADADIENAI VELTĪTIE PASĀKUMI
Siguldas novadā Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadienai veltītie pasākumi norisināsies jau no 7. līdz pat 21. novembrim. Šajā laikā novadniekiem būs iespēja apmeklēt svētku koncertus un pasākumus, kā arī piedalīties tradicionālajos sarīkojumos. 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā, cildināsim apbalvojumu “Siguldas novada Gada novadnieks” un “Siguldas novada Goda novadnieks” ieguvējus.
Siguldā
12. novembrī plkst. 18.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” notiks valsts svētkiem veltīts Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis” audzēkņu koncerts “Valoda – valodiņa”. Ieeja – bez maksas.
13. novembrī plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” izskanēs muzikālās apvienības “Raxtu Raxti” koncerts “Viena saule, viena zeme”. Biļetes cena – 18–30 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
15. novembrī plkst. 16.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notiks pūtēju orķestru modelēšanas koncerts “Skaņu mozaīka”, kurā būs iespēja baudīt gan Dziesmu svētku repertuāru, gan pazīstamas un iemīļotas latviešu estrādes melodijas. Biļetes cena – 3 eiro. Biļetes būs nopērkamas stundu pirms koncerta Siguldas pagasta Kultūras namā.
18. novembrī
Plkst. 11.00 pie Siguldas Sporta centra tiks dots starts tradicionālajam valsts svētku skrējienam “Izskrien Latviju Siguldā”.
Plkst. 14.00 Siguldas Jaunajā pilī norisināsies Goda diena. Svinīgajā pasākumā tiks apbalvoti novadnieki par ieguldījumu un nesavtīgu devumu, stiprinot Siguldas novada kopienu. Apbalvojumu saņēmējiem tiks pasniegti pašvaldības domes atzinības raksti un goda zīmes. Ieeja – ar ielūgumiem.
Plkst. 17.00 pie kultūras centra “Siguldas devons” Latvijas Republikas 108. proklamēšanas gadadienā Siguldu ar īpašu koncertu uzrunās mūziķis Gustavo. Koncertā būs dzirdami gan viņa pazīstamākie hiti, gan jaunākie skaņdarbi. Programmu papildinās pārdomāts vizuālais vēstījums, kas akcentēs mūzikas noskaņu un koncertu padarīs par emocionāli vienotu pieredzi ikvienam apmeklētājam. Ieeja – bez maksas.
Allažu pagastā
14. novembrī plkst. 16.00 Allažu Tautas namā ar koncertprogrammu “Cilvēks. Vērtība. Iedvesma.” tiks atzīmēti valsts svētki un Allažu Tautas nama 100 gadu jubileja. Ieeja – bez maksas.
Inčukalna pagastā
17. novembrī
Plkst. 14.00 Inčukalna bibliotēkā valsts svētku noskaņās norisināsies karodziņu izgatavošanas meistardarbnīca. Dalība – bez maksas.
Plkst. 18.00 Inčukalna Tautas namā valsts svētki tiks atzīmēti ar koncertu “Mēs esam Latvija!”. Ieeja – bez maksas.
Krimuldas pagastā
15. novembrī plkst. 17.00 Krimuldas Tautas namā notiks valsts svētku koncerts “Rakstā vien dziesmas sienu”. Krimuldas Tautas nama amatiermākslas kolektīvi svētku koncertā caur dziesmu, deju un mūziku izstāstīs savu stāstu par Latviju – par mūsu saknēm, piederību un cilvēkiem. Koncerta īpašie viesi – duets “Mediante”, dziedātāja Zane Rozenfelde un akordeonists Māris Rozenfelds. Ieeja – bez maksas.
18. novembrī plkst. 17.00 Krimuldas Tautas namā būs iespēja noskatīties spēlfilmu “Tumšā robeža”. Ieeja – bez maksas.
21. novembrī plkst. 19.00 Krimuldas Tautas namā būs iespēja apmeklēt valsts svētku balli ar grupu “The Picture”. Biļetes cena – 10 eiro, ar “S! karti” – 8 eiro. Galdiņu rezervācija, zvanot uz tālruņa numuru 26437073. Ierašanās ar saviem groziņiem.
Lēdurgas pagastā
17. novembrī
Plkst. 19.00 Lēdurgas Kultūras namā notiks valsts svētku koncerts “Dvēseles dziesma”. Piedalās Lēdurgas Kultūras nama amatierkolektīvi, koncerta īpašie viesi – Juris Vizbulis un Ēriks Upenieks. Ieeja – bez maksas.
Plkst. 22.00 Lēdurgas Kultūras namā norisināsies svētku balle kopā ar grupu “Skrīveru muzikanti”. Biļetes cena – 12 eiro, ar “S! karti” iepriekšpārdošanā – 10 eiro. Balle pie galdiņiem ar saviem groziņiem. Vietu rezervācija, zvanot uz tālruņa numuru 29166140.
Mālpils pagastā
17. novembrī
Plkst. 19.00 Mālpils Kultūras centrā notiks valsts svētku koncerts “Atstāj pēdas savā zemē”. Piedalās Mālpils amatiermākslas kolektīvi, koncerta īpašie viesi – dziedātāja Aija Vītoliņa un pianists Romāns Vendiņš. Ieeja – bez maksas.
Plkst. 22.00 Mālpils Kultūras centrā norisināsies svētku balle ar grupu “Džentelmeņu špagats”. Biļetes cena – 10 eiro, ar “S! karti” – 8 eiro. Biļetes nopērkamas Mālpils Kultūras centra kasē. Galdiņu rezervācija, zvanot uz tālruņa numuru 67925836. Ierašanās ar saviem groziņiem.
Mores pagastā
7. novembrī plkst. 15.00 lietišķās mākslas studijas “More” izstādes “Mans tautastērpa stāsts” atklāšana Mores pagasta pārvaldes ēkā. Izstāde būs apskatāma līdz 29. novembrim.
20. novembrī plkst. 19.00 Mores Tautas namā izskanēs valsts svētkiem veltīta koncertprogramma “Mana dziesma Latvijai”, kuru izpildīs Inese Ērmane un Havjērs Fernandess. Ieeja – bez maksas.
28. novembrī plkst. 16.00 Inčukalna Tautas namā gaidāma muzikāli īpaša pēcpusdiena, kurā koncertprogrammas “Latvijas bildes” ietvaros būs iespēja baudīt Rīgas ģitāru kvarteta virtuozu sniegumu.
Rīgas ģitāru kvartetā apvienojušies jaunākās paaudzes talantīgākie un aktīvākie klasiskās ģitārspēles pārstāvji – Kārlis Matīss Zitmanis, Miks Akots un Kristens Kupčs. Ansambļa saspēlei viņi pieaicinājuši savu pasniedzēju – pieredzējušo ģitārspēles virtuozu Kasparu Zemīti.
Kvartets tika dibināts 2024. gada nogalē un sevi spilgti pieteica Latvijas klasiskās ģitāras simpozijā, Latvijas koncertvidē pirmo reizi atskaņojot Endrū Jorka iespaidīgo un tehniski izaicinošo skaņdarbu “Quiccan”, kas iekļauts arī koncertprogrammā “Latvijas bildes”.
Koncertā skanēs arī pašu ģitāristu radīti skaņdarbi, pasaulslavenu komponistu darbi un īpaši ģitāru kvartetam veidoti pārlikumi.
Ģitāru skanējums, mūziķu virtuozitāte un daudzveidīga koncertprogramma – īpaša muzikāla pēcpusdiena, ko vērts piedzīvot klātienē!
Biļešu cena – 15 eiro. Biļetes iespējams iegādāties Inčukalna Tautas namā un kultūras centra “Siguldas devons” kasē. Iegādājoties biļetes iepriekšpārdošanā ar “S! karti”, tiek piemērota 20 % atlaide.
24. oktobrī Lēdurgas bibliotēkā notika Lēdurgā dzimušās dzejnieces Valdas Mooras dzejas izlases “Atmiņā lakatiņš zilais” prezentācija. Grāmata, kuras atvēršanas svētki notika augustā Rīgā, nu ir sasniegusi arī dzejnieces dzimto pusi.
Prezentācijā par grāmatu un Valdas Mooras dzīvesstāstu stāstīja izlases sastādītājs, literatūrvēsturnieks Dr. philol. Jānis Zālītis. Pasākumā pulcējās Lēdurgas iedzīvotāji, Valdas Mooras radinieki un dzejas cienītāji, lai kopā godinātu novadnieci, kuras vārdi pēc ilga laika atkal skanēja viņas dzimtajā pusē. Siguldas novads lepojas ar Valdu Mooru kā savu novadnieci. Lai gan lielu dzīves daļu viņa pavadīja tālu no dzimtenes, viņas dzejā vienmēr bija klātesoša Latvija un Lēdurga, un šī grāmata ir veids, kā viņas vārdus atgriezt mājās.
Valda Moora (1902–2001) uzauga Lēdurgā un šeit sāka skolas gaitas. Viņas tēvs Georgs Moors bija Lēdurgas skolas direktors un ērģelnieks. Lielu dzīves daļu dzejniece pavadīja trimdā Amerikas Savienotajās Valstīs. Izlasē apkopoti dzejoļi, kuros savijas romantika, patriotisms, ticība un humors, kā arī atmiņas par Latviju un Lēdurgu. Jāņa Zālīša komentāri palīdz lasītājam izprast dzejoļos minētos cilvēkus un notikumus, un grāmatā ir arī viņa eseja par dzejoļa “Zilais lakatiņš” vēsturi, tā muzikālajām versijām, karavīru dziesmas variantu un vācu tulkojuma autorību.
Grāmatas mākslinieks ir Jānis Esītis, un to izdevusi izdevniecība “Dienas Grāmata”. Izlase izdota ar Siguldas novada pašvaldības finansiālu atbalstu. Grāmata pieejama izdevniecībā “Dienas Grāmata” un grāmatnīcās.
30. oktobrī no plkst. 17.00 līdz 20.00 Siguldas novada bibliotēka aicina lielus un mazus apmeklētājus uz spocīgi jautru pasākumu “Biblio baisulis”. Pasākuma laikā pēc tumsas iestāšanās bibliotēka pārtaps fantāzijas un detektīvu pasaulē un atklās savu noslēpumaino pusi, aicinot apmeklētājus doties aizraujošā piedzīvojumā.
Bibliotēka nav tikai vieta, kur glabājas grāmatas, bet arī vieta, kur satikties un atklāt ko jaunu. Šajā vakarā Siguldas novada bibliotēka aicinās piedzīvot, kā literatūras pasaules tēli un noslēpumi atdzīvojas ārpus grāmatu lappusēm.
Pasākuma “Biblio baisulis” centrā būs detektīvu un fantāzijas tematika literatūrā. Apmeklētājiem būs iespēja iejusties detektīvu lomā, pārbaudīt savu vērīgumu un atjautību, kā arī sastapties ar fantāzijas pasaules noslēpumiem. Bibliotēkas telpās būs sagatavoti dažādi pārsteigumi un aktivitātes, kas ļaus bibliotēku iepazīt neierastā veidā.
Apmeklētāju ievērībai – saistībā ar šo pasākumu Siguldas novada bibliotēka 30. novembrī būs atvērta no plkst. 12.00 līdz plkst. 20.00, lasītāju apkalpošana un pieeja pie datoriem būs līdz plkst. 17.00!
Ikviens aicināts 30. oktobra vakarā atklāt bibliotēku no jauna un ļauties piedzīvojumam!
Dalība – bez maksas.
Pasākuma apmeklētāju ievērībai! Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana.
Fotoattēli un video materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes un sabiedrības informēšanas mērķiem Siguldas novada pašvaldības dibināto iestāžu un to struktūrvienību informatīvajos kanālos (tostarp sociālajos tīklos un tīmekļa vietnē www.sigulda.lv).
Pārzinis: Siguldas novada pašvaldība, reģistrācijas Nr. 90000048152, adrese: Pils iela 16, Sigulda.
Plašāka informācija par fizisko personu datu apstrādi pieejama pašvaldības timekļa vietnē sadaļā “Privātuma politika” https://sigulda.lv/privatums/.
Mālpils vidusskola ir viena no 20 Latvijas skolām, kas izvēlētas dalībai grupas “Sudden Lights” projektā “Skolu tūre 2026 – lielākiem sapņiem kopā ar Citadeli!”. Otrdien, 3. novembrī, plkst. 10.00 skolā notiks grupas koncerts.
Skolu tūre norisinās oktobrī un novembrī. Lai piedalītos projektā, skolotājiem vai skolu pārstāvjiem bija jāpiesaka sava skola konkursā. Projekta mērķis ir iedrošināt jauniešus ticēt saviem sapņiem un drosmīgi tiekties uz to piepildījumu.
Koncerts būs iespēja Mālpils vidusskolas skolēniem ne tikai klātienē baudīt grupas “Sudden Lights” uzstāšanos, bet arī smelties iedvesmu un pārliecību, ka ar neatlaidību un drosmi iespējams īstenot pat vislielākos sapņus.
Kopienas centri Gaujā, Sunīšos, kā arī dienas centrs “Iespēju māja” Siguldā ir vietējo iedzīvotāju sabiedriskās dzīves un brīvā laika pavadīšanas vietas.
Gaujas Kopienas centrā
Sunīšu Kopienas centrā
Dienas centrā “Iespēju māja”
Par aktivitātēm un telpu izmantošanu kopienas centros aicinām sazināties ar kopienas speciālisti Žannu Šuķevicu, zvanot uz tālruņa numuru 28665039 vai rakstot uz e‑pasta adresi zanna.sukevica@sigulda.lv.
Šī gada 7. novembrī plkst. 17.00 Ogres Centrālajā bibliotēkā, Brīvības ielā 35, Ogrē, notiks trešie Vidzemes Prozas lasījumi. Savus prozas darbus lasīs pieci Vidzemes autori: Dana Ozoliņa (Lielvārde), Tāra Brakanska (Olaine), Zane Eniņa (Inčukalns), Līva Auziņa (Babīte) un Nikola Apšvalka (Saulkrasti).
Pasākuma laikā žūrija, kuras sastāvā šogad strādāja Daina Sirmā (žūrijas priekšsēdētāja), Dace Rukšāne-Ščipčinska, Ilze Jansone, Dace Vīgante, Renāte Mālmane un Vilis Kasims, izvēlēsies vienu laureātu, kurš pārstāvēs Vidzemi “Prozas lasījumos 2026” Rīgā.
Speciālbalvas pasniegs žurnāls “Domuzīme”, mēnešraksts “Avīzes Nosaukums” un literatūras žurnāls “Strāva”.
Vakaru vadīs Lolita Tomsone – rakstniece un Žaņa Lipkes memoriāla direktore. Muzikālu priekšnesumu sniegs ģitārists Mārcis Auziņš.
Vidzemes Prozas lasījumu tradīciju aizsāka kultūras centrs “Siguldas devons”. Pirmie Vidzemes Prozas lasījumi notika Siguldā, otrie – Cēsīs, bet šogad tiksimies Ogres Centrālajā bibliotēkā.
“Vidzemes Prozas lasījumi 2026” konkursu un izglītības programmu rakstniecībā Vidzemes autoriem organizēja kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību, festivālu “Prozas lasījumi” un Siguldas novada bibliotēku.
Noslēguma pasākumu organizē kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Ogres Centrālo bibliotēku. Finansiāli atbalsta Siguldas novada pašvaldība, Ogres novada pašvaldība un Valsts kultūrkapitāla fonds.
Konkursa “Vidzemes Prozas lasījumi 2026” un izglītības programmas rakstniecībā Vidzemes autoriem norisei finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2026” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Ieeja – bez maksas.
Foto: Edgars Semanis, Vidzemes Prozas lasījumi 2025 Cēsīs
Pasākuma apmeklētāju ievērībai! Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana.
Fotoattēli un video materiāli tiks izmantoti pasākuma publicitātes un sabiedrības informēšanas mērķiem Siguldas novada pašvaldības dibināto iestāžu un to struktūrvienību informatīvajos kanālos (tostarp sociālajos tīklos un tīmekļa vietnē www.sigulda.lv).
Pārzinis: Siguldas novada pašvaldība, reģistrācijas Nr. 90000048152, adrese: Pils iela 16, Sigulda.
Plašāka informācija par fizisko personu datu apstrādi pieejama pašvaldības timekļa vietnē sadaļā “Privātuma politika” https://sigulda.lv/privatums/.
Sestdien, 24. oktobrī, Lēdurgā ļaudis apstājās ikdienas steigā un domās apskāva tos tuviniekus, kuri vairs nav kopā ar mums. Kapsētā iedegtās svecītes atgādināja par dvēseļu gaismu un mūžību, bet Lēdurgas Kultūras namā izskanēja Antas Eņģeles un Melisas Deboras Kaškuras koncerts “Savējie”.
Pēc piemiņas brīža kapsētā lēdurdzieši un viesi devās uz kultūras namu, kur Andīnas Akulovas vadībā katrs izveidoja savu cerības un gaismas svecīti un pēc tam, vienojoties kopības sajūtā, klausījās sirsnīgas dziesmas Antas Eņģeles un Melisas Deboras Kaškuras izpildījumā.
“Man negribējās aplaudēt, lai neizjauktu to brīnumaino noskaņu pēc katras dziesmas, tikai sēdēt un klausīties,” teic lēdurdziete Nellija Kablukova.
Tāds bija koncerts “Savējie”, kas jau vairākus gadus oktobra beigās aicina vakarēt savējo pulciņā.
30. oktobrī plkst. 10.00 pie Krišjāņa Barona pieminekļa Siguldā norisināsies tradicionālais tautasdziesmu rīts pie Dainu tēva, kurā pulcēsies Siguldas novada pirmsskolas izglītības iestāžu bērni, viņu skolotājas un Turaidas muzejrezervāta pārstāvji. Šogad pasākums norisināsies ar nosaukumu “Sīki mazi kukainīši”, pievēršot īpašu uzmanību dabas daudzveidībai un kukaiņu pasaulei.
Ai, raibais taurentiņ,
Tavu smuku krekliņu!
Caur un cauri caurumiņi –
Zelta diegiem šūdināti!
Tautasdziesmu rīts pie Dainu tēva ir ikgadēja tradīcija, kad Krišjāņa Barona dzimšanas dienā jau no agra rīta Turaidas muzejrezervāta ļaudis un siguldieši pulcējas pie viņa pieminekļa Siguldā, lai dziedātu, skandētu un cits citam mācītu savas mīļākās tautasdziesmas. Tā ir iespēja godināt Krišjāni Baronu, dalīties priekā un vēlreiz pārliecināties, cik dzīvas, daudzveidīgas un mūsdienās nozīmīgas ir tautasdziesmas un latviešu tautas tradīcijas.
Šī gada tikšanās būs īpaša – pasākums notiks Latvijas Vides aizsardzības fonda projekta “Dižkoku un veckoku kopšana Turaidas muzejrezervātā lapkoku praulgrauža dzīvotnes uzlabošanai” ietvaros. Pētot dabas vērtības vairākās dabas laboratorijās, bērni iepazīs arī tos mazos dabas iemītniekus, bez kuriem mūsu pasaule nebūtu tik krāsaina un daudzveidīga.
Katrs bērnudārzs ir izlozējis savu kukainīti, un jau vairāk nekā mēnesi bērni kopā ar skolotājām to pēta, izzina un radoši atklāj. Top dažādi darbiņi, tiek mācītas tautasdziesmas, pasakas, ticējumi un sakāmvārdi. Cik dažādi ir kukaiņi, cik daudz par tiem var uzzināt un cik daudz stāstu par tiem saglabājusi latviešu folklora!
Ezerciema bērni pēta mārīti, Mālpils – biti, Allažu bērni – skudru, Raganā iepazīst dažādas vaboles, “Ieviņas” bērni – spāres, morēnieši – mušiņas, “Pasaciņā” top stāsti par taureņiem, “Ābelītē” – par sienāžiem, “Pīlādzītī” – par jāņtārpiņiem, bet “Tornīšiem” ticis pats lecīgākais kukainis – blusa!
Pie Dainu tēva pieminekļa katra bērnudārza audzēkņi būs sagatavojuši savu priekšnesumu, lai parādītu, ko pa šo laiku izdevies atklāt, iemācīties un radīt. Noslēgumā visi pasākuma dalībnieki kopā dosies tradicionālajā rotaļā “Kas dārzā”, lai noskaidrotu, kura būs visčaklākā bite.
Un tas vēl nav viss! Bērni gatavo pārsteigumu – tautasdziesmas, kas visdažādākajos veidos būs uzrakstītas uz koka dēlīšiem. Apmeklētāju uzdevums būs atrast katrai tautasdziesmai vispiederīgāko turpinājumu un, iespējams, atklāt kādu jau sen aizmirstu pantiņu vai pat iemācīties jaunu.
Turaidas muzejrezervāts aicina ikvienu nākt un svinēt kopā, piedzīvot tautasdziesmu skanējumu, iztēlojoties, kā kukainīši rosās un kā mazās dabas vērtības atradušas savu vietu lielajā latviešu kultūras un tradīciju pūrā.
Siguldas novada pašvaldība nodrošina transportu, lai pasākumā varētu piedalīties arī bērni no Allažiem, Inciema, Mālpils, Mores un Raganas.
Pasākums notiek Latvijas Vides aizsardzības fonda projekta “Dižkoku un veckoku kopšana Turaidas muzejrezervātā lapkoku praulgrauža dzīvotnes uzlabošanai” ietvaros, ko īsteno Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar Turaidas muzejrezervāta atbalsta biedrību. Plašāka informācija par projektu un “Turaidas zelta rudens laboratorijas” pasākumiem Turaidā un Siguldā pieejama Turaidas muzejrezervāta tīmekļa vietnē un sociālo mediju kontos.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezrevāta izglītības projektu vadītāja
Sandra Ķirule
25. novembrī plkst. 13.00 kultūras centrā “Siguldas devons” būs skatāma Latvijas Leļļu teātra izrāde – populārzinātnisks mūzikls “Sēnes”. Izrāde aizraujošā un muzikālā veidā aicinās iepazīt daudzveidīgo sēņu pasauli.
Katrs latvietis zina, ka sēņošana ir apslēptu dārgumu meklēšana. Taču ir arī tādi, kas līdz sirds dziļumiem mīl ne vien sēņu mērci, bet arī pašas sēnes. Tie ir īstenie sēņotāji, meža šamaņi un klīstošie zinātnieki, kuri meklē un pēta ar tik lielu degsmi un aizrautību, ka reizēm šķiet – viņi paši gribētu būt sēnes.
Ja meža biezoknī notiktu Sēņuvīzija, kāda būtu Gailenes, Mušmires, Baravikas vai Pelējuma dziesma? Kaislīgi sēņotāji iejutīsies sēņu ādā un piedāvās populārzinātnisku un muzikālu sēņu šovu bērniem un pieaugušajiem, kas neatstās vienaldzīgus pat tos, kuri vēl nav sēņu savaldzināti!
Izrādes radošā komanda: režisore un māksliniece – Pamela Butāne; dramaturģe – Ance Muižniece; mūzikas autors – Jānis Šipkēvics (Shipsea); dziesmu vārdu autors – Marts Pujāts; horeogrāfe – Agate Bankava; gaismu māksliniece – Māra Aniņa.
Lomās:
Izrādes laikā tiks izmantota dūmu mašīna. Biļete jāiegādājas katram apmeklētājam neatkarīgi no vecuma un no tā, vai tiek aizņemta atsevišķa sēdvieta.
Biļešu cenas – 15–20 eiro. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! karti”, tiek piemērota 20 % atlaide, savukārt daudzbērnu ģimenēm ar “S! karti” – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.