13. martā plkst. 18.30 Siguldas “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” marta saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis pazīstamo aktieri un tulkotāju Gundaru Āboliņu.
Tā būs saruna par literatūru uz skatuves un literatūru ēterā. Gundars Āboliņš ir iemīļots teātra un kino aktieris, kuram ir daudzu gadu pieredze, veidojot literatūras raidījumu ciklu “Radio mazā lasītava”, kā arī viņš ir pārtulkojis vairākas grāmatas no krievu un vācu valodas. Dzirdēsiet arī viņa pārdomas par daiļliteratūras tulkošanu un fragmentu lasījumus.
Gundars Āboliņš dzimis 1960. gadā Rīgā aktieru Veras Singajevskas un Tālivalda Āboliņa ģimenē. Mācījies Tautas kinoaktieru studijā, studējis aktiermākslu Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā Dailes teātra 7. Studijā, strādājis Ādolfa Šapiro vadītajā Jaunatnes teātrī, vēlāk atgriezies Dailes teātrī, kopš 2000. gada darbojas Jaunajā Rīgas teātrī. Trīs gadus bijis štata aktieris Minhenes teātrī “Münchner Kammerspiele”. Gundars Āboliņš ir arī daudzu spilgtu kino lomu aktieris. Vairākas reizes saņēmis “Spēlmaņu nakts” balvu, tostarp kā Gada aktieris 2006. gadā. Godalgots ar Harija Liepiņa un Žaņa Katlapa balvām. 2008. gadā saņēmis apbalvojumu “Triju zvaigžņu IV šķiras ordeņa virsnieks”.
Jau vairākus gadus Gundars Āboliņš lasa fragmentus no jaunākajām grāmatām “Radio mazajā lasītavā”. Gundars Āboliņš iztulkojis Ivana Gončarova romānu “Oblomovs”, Vladimira Zismaņa grāmatu par dzīvi orķestrī “Ceļvedis orķestra pasaulē un tās pažobelēs”, gruzīnu režisora Georgija Danelijas grāmatu “Pasažieris bez biļetes”.
Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru (Igaunija), Inesi Zanderi, Susinuki (Somija), Svetu Grigorjevu (Igaunija), Arvi Vigulu, Ingmāru Balodi, Jānu Malinu (Igaunija) u.c.; ar rakstniekiem Jāni Joņevu un Gunti Bereli; ar tulkotājām Silviju Brici, Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku, sinoloģi Ievu Lapiņu, valodnieku Valtu Ernštreitu, tulkotāju un dzejnieku no Amerikas Džeidu Vilu (Jayde Will); ar mūziķiem un komponistiem Uģi Prauliņu, Juri Kulakovu, Kristapu Grasi un Zigfrīdu Muktupāvelu; ar literatūrzinātniecēm Evu Eglāju-Kristsoni, Ilvu Skulti un folkloristi Janīnu Kursīti. “Siguldas devona” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta”veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notikušas sarunas ar aktrisēm Gunu Zariņu un Ingu Alsiņu-Lasmani.
Foto: Aija Moeller
Sarunu cikla “[Ie]nāc literatūrā” norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Februārī Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis” notika VI Vidzemes mūzikas skolu audzēkņu konkurss Vispārējās klavierēs. Jau otro reizi skolas komanda organizēja šo nozīmīgo konkursu. Siguldas novadu konkursā pārstāvēja septiņi Siguldas Mākslu skolas Mūzikas nodaļas dažādu specialitāšu audzēkņi, uzstājoties ar labiem panākumiem.
Žūrijas atzinību saņēma Madara Rubine (pedagogs Ilze Eglīte), 3. vietu ieguva Laura Gruzniņa (pedagogs Olga Kohņuka), 2. vietu – Polina Taraņuka (pedagogs Sanita Klešnieks), 1. vietu – Aleksandrs Poļisadovs (pedagogs Sanita Klešnieks).
Dalībnieku sniegumu četrās kategorijās vērtēja žūrija – Sanita Glazenburga (pianiste, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas lektore, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas klavierspēles skolotāja un koncertmeistare), Diāna Dzelvīte (Juglas Mūzikas skolas klavierspēles skolotāja, Mālpils Mūzikas un mākslas skolas klavierspēles metodiskās komisijas vadītāja, klavierspēles skolotāja) un Margarita Mižujeva (Rīgas Juglas Mūzikas skolas klavierspēles metodiskās komisijas vadītāja).
Laureāti saņēma žūrijas pasniegtās balvas – Siguldas spieķīšus, bet dalībnieku skolotāji – pedagogu profesionālās kvalifikācijas apliecības par meistarības pilnveidi un nelielu suvenīru, ko, tāpat kā spieķīšus, veidojusi Siguldas spieķu meistare Antra Plavgo.
Sekmīgi uzstājās konkursa programmas 45 dalībnieki no daudzām Latvijas mūzikas un mākslas skolām: Siguldas Mākslu skolas “Baltais flīģelis”, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas skolas, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas, Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skolas, Rīgas Juglas Mūzikas skolas, Ogres Mūzikas un mākslas skolas, Valmieras Mūzikas skolas, Ikšķiles Mūzikas un mākslas skolas, Iecavas Mūzikas un mākslas skolas, Ropažu Mūzikas un mākslas skolas “Rodenpois”, MIKC NMV Emīla Dārziņa Mūzikas skolas, Pāvula Jurjāna Rīgas mūzikas skolas, Jaunpiebalgas Mūzikas un mākslas skolas, Salaspils Mūzikas un mākslas skolas, Ķekavas mūzikas skolas, Skrīveru Mūzikas un mākslas skolas un MIKC NMV Rīgas Doma kora skolas.
6. martā plkst. 10.00 Turaidas muzejrezervātā norisināsies seminārs “Gaujas lībiešu mantojuma izpēte 21. gadsimtā: starpdisciplināras metodes vēstures izpētē”. Seminārs “Gaujas lībiešu mantojuma izpēte 21. gadsimtā: starpdisciplināras metodes vēstures izpētē” sniegs iespēju iepazīties ar pēdējos trīs gados veiktajiem pētījumiem un mantojuma izpētē pielietotajām metodēm.
Lībieši ir Latvijas pamatiedzīvotāji ar senu un bagātu kultūru. Turaidas muzejrezervāts atrodas senā Gaujas lībiešu pilsnovada centrālajā daļā. Viena no Turaidas muzejrezervāta pētniecības pamattēmām ir saistīta ar lībiešu kultūrvēsturiskā mantojuma izpēti un saglabāšanu. Lībiešu kultūras mantojumam ir unikāla nozīme gan Latvijas, gan Baltijas somu kultūras mantojuma kontekstā. Šo mantojumu ir pētījuši arheologi, vēsturnieki, ģeogrāfi un valodnieki. Pētījumu rezultātus var iepazīt muzejrezervāta ekspozīcijās, izstādēs, rakstu krājumos, katalogos un ceļvežos, izglītojošās programmās, pasākumos un tematiskās ekskursijās.
Programma
Atklāšana
I daļa
II daļa
Sarunu ierakstu varēs klausīties Facebook un Youtube Turaidas muzejrezervāta lapā.
Foto: Edgars Semanis
Siguldas novada bibliotēkas bibliotēku informācijas speciāliste Ieva Kokareviča no 19. līdz 20. februārim piedalījās Eiropas Savienības izglītības, mācību, jaunatnes un sporta programmas “Erasmus+” sadarbības un mācību aktivitātes (TCA) pasākumā – kontaktseminārā Maltā “Pieaugušo izglītības iestāžu kapacitātes stiprināšana, iesaistot programmā izglītojamos”. To organizēja Maltas “Erasmus+” nacionālā aģentūra.
Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) organizēja dalībnieku atlasi, balstoties uz dalībnieku pieteikumu un vairākiem noteicošajiem kritērijiem. Konkursa rezultātā bibliotēkas pārstāve atlases kārtu izturēja, un bija gods pārstāvēt Latviju un Siguldas novada bibliotēku starp Eiropas Savienības dažādu valstu projektu īstenotājiem un organizācijām.
Semināra mērķis bija pulcēt organizāciju pārstāvjus, lai veicinātu izglītojamo ar mazākām iespējām iesaisti “Erasmus+” programmas mācību mobilitātes projektos, piesaistītu pieaugušos izglītojamos un atbalstītu organizācijas, kas strādā pieaugušo izglītības jomā.
Dalībniece uzzināja par pieaugušo izglītības sistēmu un iesaistījās diskusijās par pieaugušo izglītojamo mācību mobilitātes priekšrocībām un izaicinājumiem, izpētīja “Erasmus+” programmas iespējas, atbalstot centienus pielāgoties mūsdienu darba tirgus strauji mainīgajām prasībām, kā arī veidoja starptautiskus kontaktus un satika potenciālos partnerus nākotnes projektiem.
Seminārā iegūtas jaunas zināšanas, paaugstinātas komunikācijas iemaņas starptautiskā vidē un profesionālās kompetences projektu sagatavošanā. Tika iegūtas padziļinātas zināšanas “Erasmus+” projektu pieteikumu rakstīšanā gan no ekspertiem, gan no reāliem piemēriem. Ļoti vērtīgas bija arī tīklošanās aktivitātes ar dalībniekiem no dažādām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Pasākums tika finansēts no 2024. gada “Erasmus+” TCA konkursa budžeta.
Siguldas novada pašvaldība aicina reliģiskās organizācijas – draudzes un baznīcas – pieteikties finansējumam, kas paredzēts kultūras un sakrālā mantojuma saglabāšanai un atjaunošanai, kā arī reliģisko tradīciju uzturēšanai, tūrisma attīstībai un novada atpazīstamības veicināšanai, kā arī civilās aizsardzības stiprināšanai.
Maksimālais piešķiramais finansējums vienai organizācijai ir 2000 eiro gadā. 2025. gada pašvaldības budžetā šim mērķim paredzēti ir 18 tūkstoši eiro.
Lai pieteiktos, reliģiskajām organizācijām jāiesniedz pieteikums, tam pievienojot plānoto aktivitāšu izdevumu kopsavilkumu. Katrai organizācijai ir tiesības iesniegt vienu pieteikumu gadā.
Pieteikumus var iesniegt:
Iesniegtos pieteikumus izvērtēs pašvaldības izveidota piecu locekļu komisija, savukārt lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņems pašvaldības dome.
Plašāka informācija un pieteikuma veidlapa pieejama noteikumos “Par Siguldas novada pašvaldības atbalstu reliģiskajām organizācijām”.
27. februārī plkst. 18.30 Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku orķestris aicina uz savu 30. gadadienas jubilejas koncertu “Momentum” Mālpils Kultūras centrā.
Koncerts balstās uz moto kustība, kas kā jēdziens ir gana plašs un atspoguļojas programmā visdažādākajos veidos, priekšstatos un līmeņos. Programmā tiks spēlēti skaņdarbi gan klasiskās mūzikas, gan arī mūziklu, filmmūzikas un džeza žanrā. Klausītājiem būs iespēja dzirdēt mūziku no tādiem slaveniem komponistiem kā Semjuels R. Hazo (Samuel R. Hazo), Tomass Doss (Thomas Doss), Čārlijs Smols (Charlie Smalls), Džejs Bokuks (Jay Bocook), Ole Edvards Antonsens (Ole Edvard Antonsen), Astors Pjacolla (Astor Piazolla) un Marsels Pēterss (Marcel Peeters)
Klausītājiem koncertā būs iespēja dzirdēt arī divus Jūras spēku orķestra solistus: Denisu Seimuškinu (flīgelhorns) un Dāvidu Doni (klarnete).
Diriģents – virsleitnants Andris Rasmanis
Ieeja koncertā bez maksas.
2025. gads Siguldas novadā solās būt bagāts ar spilgtiem kultūras notikumiem, kultūras pasākumu organizēšanai no pašvaldības budžeta līdzekļiem paredzot 860 655 eiro. Novadniekus un viesus priecēs gan jau iemīlēti, gan jauni pasākumi, kas pulcēs ikkatru, kas novērtē tradīcijas, mākslu un kopābūšanu.
Lielākie kultūras notikumi 2025. gadā
Pavasarī, no 19. līdz 21. aprīlim, notiks Šūpoļu festivāls. 4. maijā būt kopā, novērtējot brīvību, aicinās Baltā galdauta svētki, bet 24. maijā svinēsim Siguldas svētkus, kuros, kā allaž, gaidāmas dažādas aktivitātes visai ģimenei un pasākumi katrai paaudzei.
Šī vasara būs piepildīta ar daudzveidīgiem un tradīcijām bagātiem notikumiem. 21. jūnijā Inčukalnā norisināsies Dziesmu diena, bet 22. jūnijā Lēdurgā – vasaras saulgrieži. 23. jūnijā Siguldā tiks svinēti Līgo svētki, kas priecēs ar dejām un dziesmām. Vasaras saulgriežu notikumi jūnijā gaidāmi visā Siguldas novadā.
28. jūnijā Siguldas novadā notiks divi ievērības cienīgi pasākumi – Zemeņu svētki Mālpilī, kas jau tradicionāli ir, iespējams, vasaras gardākais notikums, un folkloras festivāls “Baltica”, kas pulcēs tradicionālās kultūras cienītājus.
No jūlija līdz septembrim norisināsies Siguldas pils paviljona 8. koncertsezona, piedāvājot iespēju baudīt mūziku gleznainā un vēsturiskā vidē. Jūlija svētdienās īpašu prieku sniegs Muzikālās brokastis, bet 19. jūlijā svinēsim Apkaimes svētkus un piedalīsimies Anšlava Sporta spēles Inciemā. 26. jūlijā Krimuldas pagastā notiks Reģu diena.
Šovasar tiksimies kopienu pasākumos – 16. augustā Mores pagasta svētkos un 23. augustā Allažu pagasta svētkos “Allaž Allažos”.
XXXII Starptautiskie Siguldas opermūzikas svētki, kas notiks no 25. līdz 27. jūlijam un no 2. līdz 3. augustam, sola apmeklētājus pārsteigt ar divām muzikāli jaudīgām nedēļas nogalēm gleznainajā Siguldas pilsdrupu estrādē. Šovasar opermūzikas cienītājiem būs iespēja baudīt operas “Traviata” brīvdabas iestudējumu. Biļešu tirdzniecība jau ir sākusies.
No 30. augusta līdz 30. septembrim Siguldas novads kļūs par mājvietu dzejai un literatūrai, jo šeit norisināsies starptautiskais dzejas festivāls “Siguldas Dzejas dienas un dzejas naktis” un Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāls, kas notiks no 26. līdz 29. septembrim.
27. septembrī atzīmēsim Mores kauju 81. gadadienu. 5. oktobrī dosimies uz Lēdurgu, kur norisināsies jau tradicionālā Putras diena.
Novembrī būsim kopā Lāčplēša dienā un Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā. Kā ierasts, 18. novembrī īpašā pasākumā – Goda dienā – cildināsim “Siguldas novada Gada novadniekus” un “Siguldas novada Goda novadniekus”.
Tuvojoties gada izskaņai, decembrī tiks svinēti Ziemassvētku egļu iedegšanas svētki un rīkoti dažādi Ziemassvētku un gadumijas pasākumi, kas noslēgs gada notikumiem bagāto ceļu ar gaišām un siltām noskaņām.
Visa gada garumā tiks īpaši atzīmēta izcilās mākslinieces Džemmas Skulmes simtgade, kas Mālpilī un tās apkārtnē sniegs iespēju piedzīvot daudzveidīgas aktivitātes un izstādes, godinot viņas ieguldījumu Latvijas mākslas un kultūras dzīvē. Arī jau pavisam drīz gaidāmajā Šūpoļu festivālā godināsim izcilās gleznotājas Džemmas Skulmes simtgadi, ļaujot mākslai ieplūst svētku šūpolēs.
Papildus lielākajiem pasākumiem, visā novadā tiks organizēti arī citi sarīkojumi un jau iemīļoti notikumi, kas ik gadu pulcē un priecē kopienas. Tūrisma jomā šogad norisināsies Tūrisma forums, Muzeja naktis, Leģendu naktis un Māju kafejnīcu dienas.
Jaunu informatīvo stendu uzstādīšana vai atjaunošana
Kultūras centrā “Siguldas devons” tiks uzstādīts modernais informatīvās vides digitālais ekrāns, investējot 40 000 eiro. Papildus tam 46 000 eiro tiks ieguldīti informatīvo stendu un norāžu uzlabošanā visā novadā.
Informatīvie stendi ne tikai bagātinās novada vizuālo identitāti, bet arī būs nozīmīgs informācijas avots sabiedrībai. Turklāt tiem ir būtiska loma arī civilās aizsardzības jomā.
Gatavošanās XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem
Kopumā šim mērķim paredzēti 296 097 eiro, tostarp 152 016 eiro no valsts mērķdotācijas. No šīs summas 37 000 eiro tiks novirzīti tautastērpu iegādei, nodrošinot, ka visi amatierkolektīvi, kuri budžeta plānošanas laikā iesniedza pieprasījumu, saņem nepieciešamo finansējumu. Šie ieguldījumi veicinās kvalitatīvu sagatavošanos vienam no nozīmīgākajiem kultūras notikumiem, kas bērniem un jauniešiem paliks atmiņā vēl ilgus gadus.
Atbalsts iedzīvotāju iniciatīvām
Siguldas novadā turpina atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvas, piešķirot līdz 7000 eiro vienam pasākumam, kopā paredzot 57 000 eiro kultūras un sabiedriski nozīmīgiem pasākumiem.
Līdztekus šim konkursam 2025. gadā saglabāts atbalsts arī citām iedzīvotāju iniciatīvām, piemēram, jauniešu projektiem, pieaugušo izglītības projektiem, amatieru un veterānu sportam, kā arī sabiedriski nozīmīgām aktivitātēm sociālajā jomā. Šogad izveidots jauns atbalsta veids, un turpmāk reliģiskās organizācijas varēs pieteikties pašvaldības finansējumam, lai saglabātu un atjaunotu novada kultūras un sakrālo mantojumu, kā arī citas nozīmīgas vērtības. 2025. gadā pašvaldība īstenos arī vairākus grantu konkursus uzņēmējdarbības veicināšanai. Šā gada otrajā pusē plānots izsludināt līdzdalības budžeta projektu konkursu, kurā vienam uzvarētājprojektam katrā grupā paredzēts finansējums 35 tūkstošu eiro apmērā.
1. martā plkst. 18.00 Inčukalna Tautas namā norisināsies vidējās paaudzes deju kolektīva “Runči un Kaķes” 10 gadu jubilejas koncerts. Deju koncertā “Runcis lūdz uz 10 gades danci!” piedalās Inčukalna Tautas nama deju kolektīvi un draugu kolektīvi – VPDK “Imantieši”, “Nītava”, “Cīrulis” un DK “Idumeja”.
Apvienojoties bērnu deju kolektīva “Minkāns” dejotāju vecākiem, tika īstenota ideja par tautas dejas iestudēšanu un atrādīšanu bērniem. Pamatideja vainagojās ar panākumiem un 2015. gada rudenī savu darbību uzsāka Inčukalna Tautas nama vidējās paaudzes deju kolektīvs (VPDK) “Runči un Kaķes”.
Inčukalna Tautas nama VPDK “Runči un Kaķes” ir E grupas deju kolektīvs, kurā piedalās 23 dalībnieki. Laika gaitā VPDK “Runči un Kaķes” pulcinājis ap sevi dejotgribētājus, tostarp no citām Siguldas novada teritorijām, ļaujot ikvienam gūt dejošanas prieku, neatkarīgi no iepriekšējās dejotprasmes vai skatuves pieredzes.
Kolektīvs ir piedalījies visdažākos koncertos visā Latvijā, kā arī izdejojuši latviešu tautas dejas Rumānijā. Dejotāji ir bijuši dalībnieki Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos 2018. un 2023. gadā. Vienmēr ir atsaucīgi, un labs atbalsts Inčukalna pagasta un novada rīkotajos pasākumos. Tas ir kolektīvs, kas zina – dejot ir prieks!
Kopš kolektīva pirmsākumiem par mūzikas skaņām, ritmiem un uzsitieniem pareizajā vietā rūpējas Ināra Paegle. Sākotnēji kolektīva vadītāja bija Līga Liepiņa, taču no 2023. gada kolektīva vadību pārņēma Ginta Berķe.
27. februārī plkst. 11.00 Siguldas novada bibliotēkā norisināsies dzejas meistarklase ar dzejnieci Madaru Gruntmani projekta “Radi, tulko, atdzejo – literatūras jaunrades veicināšana jauniešiem” ietvaros.
Meistarklases laikā jaunieši gūs ieskatu latviešu laikmetīgajā dzejā, iepazīs aktualitātes latviešu dzejas pasaulē, iepazīsies ar dzejas rakstīšanas tehniku, metodēm un gūs iedvesmu radošu tekstu tapšanai.
Madara Gruntmane ir dzejniece, triju dzejas krājumu autore. Ieguvusi Starpdisciplinārās mākslas maģistra grādu specializācijā POST Latvijas Mākslas akadēmijā (2023), kā arī izglītību kultūras pasākumu producēšanā. Debijas krājums “Narkozes” (2015) saņēma skatītāju simpātiju balvu Latvijas Literatūras Gada balvas pasniegšanas ceremonijā, kā arī raisīja plašu rezonansi lasītāju un rakstītāju vidū. Otrais dzejas krājums “Dzērājmeitiņa” publicēts 2018. gadā, trešais krājums “Aizmīlestība” iznācis 2022. gadā. Dzejniece regulāri piedalās starptautiskos dzejas festivālos, meistarklasēs, darbnīcās un lasījumos. Dzejniece saņēmusi Aiovas Universitātes Starptautiskās Rakstniecības programmas Goda stipendiju (Honorary Writing Fellow at Iowa University’s International Writing Program (US)). Kopš 2010. gada vada radošo apvienību “I Did It”, kas producējusi virkni Latvijā zināmu kultūras projektu.
Projekts “Radi, tulko, atdzejo – literatūras jaunrades veicināšana jauniešiem” Siguldas novada bibliotēkā tiek īstenots ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.
Turaidas muzejrezervāts, atsaucoties apmeklētāju interesei, aicina iepazīt muzejrezervāta brīvdabas ekspozīcijas un pastaigu takas, februāra un marta nedēļas nogalēs piedāvājot akciju “Nāc pastaigā!”, kuras laikā muzejrezervāta viesiem būs īpaša iespēja iepazīt ziemīgās brīvdabas ekspozīcijas un dabas takas. Apmeklētāju centrā būs iespējams saņemt teritorijas karti ar tematisko taku aprakstiem. Ieejas maksa akcijas “Nāc pastaigā!” laikā ir ar 50 % atlaidi no pamatbiļetes cenas.
Turaidas muzejrezervāts Latvijā ir īpašs muzejs, kur ir gan dažādu veidu ekspozīcijas, vēsturiskas ēkas, pieminekļi, gan plaša, vairāk nekā 57 ha, liela teritorija, kurā apskatāmas brīvdabas ekspozīcijas un izstaigājamas labiekārtotas tematiskās takas.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļas vadītāja
Gunta Zaķīte
Foto: Edgars Semanis
Svētdien, 2. martā, plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” uzstāsies amerikāņu Blues un Soul dziedātājs un dziesmu autors Big Daddy Wilson un viņa ilggadējā pavadošā grupa no Itālijas “The Goosebumps bros”.
Šī nav pirmā reize, kad mākslinieks viesojas Latvijā un priecē publiku ar savu samtaino balsi pārpildītās koncertzālēs. Koncertā skanēs dziesmas gan no jaunā albuma, gan Latvijā vēl neatskaņotas Big Daddy Wilson oriģinālkompozīcijas no mākslinieka plašā repertuāra klāsta.
Big Daddy Wilson un “The Goosebomps Bros” izvedīs klausītāju cauri unikālam, muzikālam ceļojumam, kas šķērsos daudzas afroamerikāņu mūzikas tradīciju krāsas un nianses – sākot no “roots” blues līdz klasiskajam soul, no folk līdz urbānajām melodijām.
Grupas sastāvs:
Biļetes cena no 18 līdz 25 eiro, iepriekšpārdošanā ar “S! karti” 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
3. aprīlī tiks atklāta pasaules izstāde “EXPO 2025 Osaka” Japānā, kurā Latvija kopā ar Lietuvu būs pārstāvēta Baltijas paviljonā. Ekspozīcijas tapšanā aicināts piedalīties ikviens interesents, iesūtot savu Latvijas sajūtu stāstu video formātā līdz 1. aprīlim.
“Šodien pasaulē arvien grūtāk kādu ir pārsteigt ar tehnoloģiskajiem risinājumiem, kas atrauti no paša pieredzētā un sajustā, tādēļ Baltijas paviljonā ar video stāstiem vēlamies ienest dzīvas emocijas un mūsu īpašo Latvijas sajūtu. Mēs lepojamies gan ar mūsu inovācijām, tehnoloģiskajiem sasniegumiem, gan dabas daudzveidību, tomēr šīs mijiedarbības centrā esam mēs paši – cilvēki. Ar video stāstu starpniecību veidosim emocionālo saikni starp Latviju, Baltijas reģionu un izstādes apmeklētājiem Japānā,” stāsta Lāsma Līdaka, Latvijas dalības “Expo 2025 Osaka” ģenerālkomisāre.
Baltijas paviljons stāstīs par Baltijas reģionu kā vietu, kur cilvēki, mijiedarbojoties vienam ar otru, dabu un tehnoloģijām, rada risinājumus labākai nākotnei. Ar devīzi “We are one” ikviens Baltijas paviljona apmeklētājs tiks aicināts ieraudzīt Baltijas skaisto dabu un cilvēkus, un apjaust, ka visus pasaules iedzīvotājus vieno vēlme pēc labākas nākotnes.
Daloties ar video stāstu, ikvienam ir iespēja sniegt savu vēstījumu pasaulei. Video saturam ir jābūt paša autora veidotam un filmētam Latvijā. Video ir jābūt vertikālā formātā, vairāk koncentrējoties uz vizuālo vēstījumu. Specifiska montāža, teksts, mūzika vai grafisks noformējums nav nepieciešams.
Video tēmu tvērumam nav būtisku ierobežojumu, taču autors var izvēlēties kādu no minētajām idejām:
Kā iesniegt video
Video fails un sava kontaktinformācija jāiesūta uz e‑pasta adresi video@weareone.shop līdz 1. aprīlim.
Daloties ar savu video stāstu, autors piekrīt šī stāsta publicēšanai Baltijas paviljonā “EXPO 2025 Osaka” no 13. aprīļa līdz 13. oktobrim, kā arī paviljona tīmekļa vietnē baltics2025expo.com, sociālajos medijos un citos ar izstādi EXPO saistītajos kanālos.
“Expo 2025 Osaka” ir pasaulē nozīmīgākā valsts tēla veidošanas un eksportspējas veicināšanas izstāde, kas risina ne tikai ekonomiskus, bet arī pasaulei nozīmīgus sociālos jautājumus. Izstādē piedalīsies 160 valstis, deviņas starptautiskas organizācijas un plānots, ka to apmeklēs vairāk nekā 28 miljoni apmeklētāju no visas pasaules. Pamattēma izstādei ir “Nākotnes sabiedrības veidošana mūsu dzīvei” (Designing Future Society for Our Lives), savukārt apakštēma, ko Baltijas paviljonam apstiprinājuši izstādes organizatori, ir “Dzīvību glābšana” (Saving Lives), kura fokusējas uz dzīves kvalitātes uzlabošanu ar jaunāko tehnoloģiju palīdzību, ievērojot augstus vides standartus.
Latvijas dalību izstādē “Expo 2025 Osaka” nodrošina Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Lai sasniegtu gan valsts tēla atpazīstamības, gan eksportspējas veicināšanas mērķus, LIAA izstrādājis arī atsevišķu biznesa programmu, kurā aicina iesaistīties Latvijas uzņēmumus. Ar aktuālāko biznesa programmu var iepazīties LIAA tīmekļvietnē.