Uzsākot cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” piekto sezonu, 28. februārī plkst. 13.00 kultūras centrs “Siguldas devons” aicina uz literatūras pētnieka un rakstnieka Gunta Bereļa priekšlasījumu “Visvaldis Lāms: Rakstnieks dzīvo ar laikmetu un top mocīts kopā ar laikmetu”, kas notiks Siguldas novada bibliotēkā.
Visvaldis Lāms (1923–1992) ir 16 romānu un vairāku garstāstu autors. Viņa pirmie romāni iznāca piecdesmito gadu vidū, bet pēdējais – “Abadona miers” – jau pēc autora nāves 1992. gadā. Ar romānu “Baltā ūdensroze” (1958) Lāms aizsāka latviešu moderno prozu. Sekoja romāns “Kāvu blāzmā” (1958), kura publikāciju periodikā pārtrauca un autoru aptuveni uz sešiem gadiem piespieda apklust. Lāms, kā viņš pats to raksturoja, dzīvoja Abadona (viens no nāves eņģeļiem) miera laikmetā, tātad – pēc apokalipses. Un aptuveni trīsdesmit gadus apbrīnojamā stūrgalvībā un neatlaidībā karoja ar socreālismu. Socreālisms falsificēja vēsturi – Lāms ieguldīja milzīgu darbu, lai vismaz atsevišķos gadījumos restaurētu vēstures reālo ainu. Socreālisms pūta acīs utopisku lozungu miglu – Lāms pievērsās pedantiskai sociālās situācijas analīzei, parādīdams, kas īstenībā slēpjas aiz šiem lozungiem. Socreālisms izvirzīja šķietamas vērtības – Lāms lika pretī citas. Socreālisms pieprasīja romānus “par tēmu”, kas atspoguļotu “darbaļaužu dzīvi”, – Lāms tādus sarakstīja, taču no galīgi “nepareiza” skatpunkta. Socreālisms apjūsmoja padomju cilvēka varonību karā – Lāms traktēja karu kā aklu un trulu mehānismu, bet varonību – kā ideoloģisku fikciju. Socreālisms rūpējās par valodas tīrību – Lāms parādīja valodas pastāvēšanas reālo situāciju ar visiem rusicismiem un barbarismiem. Lāms apzināti nostājās ārpus sistēmas – un sistēma, protams, viņu nepieņēma, kaut arī Lāma darbus vismaz septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados publicēja ļoti labprāt. Tāds viņš palicis joprojām – no vienas puses, iekļauts visos kontekstos, no otras – principiāls ārpusnieks.
Guntis Berelis (1961) ir rakstnieks un literatūrkritiķis, desmit grāmatu, tostarp “Latviešu literatūras vēsture” (1999) un “Neēd šo ābolu. Tas ir mākslas darbs: postmodernisms un latviešu literatūra” (2001), autors; presē publicējis ap 700 literatūrkritiskus rakstus, lielākoties veltītus 20. gadsimta latviešu literatūrai. Strādājis vairāku preses izdevumu literatūrkritikas nodaļās. Dzimis Cēsīs, pēdējos divus gadus dzīvo dzimtajā pilsētā.
“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2026. gadā pievērsīsies tēmai “Kanona ēnā: 20. gadsimta latviešu literatūras mazāk redzamie literāti”, piedāvājot pētniecībā balstītu, plašai auditorijai pieejamu skatījumu uz 20. gadsimta autoru devumu, kura recepcija ir pārtraukta vai nenostabilizējusies. Daļa lekciju būs veltīta ar Vidzemi saistītām literārajām personībām un Vidzemes kultūrtelpai, sasaistot literatūras vēsturi ar vietējo piederību, atmiņu un novada kultūras identitāti.
Cikla ietvaros Ieva Melgalve stāstīs par Valdu Melgalvi un autobiogrāfisko prozu; Zita Kārkla – par Dagniju Zigmonti, viņas darbu kritiku, trimdas atbalsīm un dienasgrāmatām; Kārlis Vērdiņš – par Zemgaliešu Birutu un nepublicētajiem darbiem; Ilze Ļaksa-Timinska – par latviešu autoriem un tekstiem, kas tapuši PSRS 20. gadsimta 20.–30. gados; Eva Eglāja-Kristsone – par Siguldā dzimušo Ženiju Sūnu-Peņģeroti. Noslēguma diskusijas fokuss būs uz kanona veidošanos, reģionālās kultūrtelpas lomu un atgūstamām balsīm.
Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju cikla satura autore: Eva Eglāja-Kristsone.
Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!
Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.
Informējam, ka pasākuma laikā tiks fotografēts un filmēts.
Ieeja – bez maksas.
Šajā nedēļas nogalē Siguldas novadā būs iespēja baudīt spraigas slēpošanas sacensības, kino vakarus un muzikālus notikumus. Siguldas Pilsētas trasē norisināsies Baltijas kausa sacensības kalnu slēpošanā jauniešiem, meistariem un elites sportistiem. Lēdurgas Kultūras namā folkloras kopa “Putni” svinēs 21 gada jubileju pasākumā “Ballīte tiem, kas ar Putniem”. Kultūras centrā “Siguldas devons” būs skatāms īpašs multimediāls šovs, kura laikā varēs izbaudīt leģendārās grupas “Pink Floyd” koncertprogrammu “The Wall” apvienojumā ar filmas demonstrēšanu uz lielā ekrāna un “dzīvo” pavadījumu. Inciemā varēs noskatīties kino filmu “Tumšzilais Evaņģēlijs”. Inčukalnā teātra mīļotāji varēs baudīt komēdiju “Ne viss ir tā, kā izskatās”.
Aktīvo atpūtu novadnieki un pilsētas viesi aicināti baudīt vairākās slēpošanas trasēs un slidotavās Inčukalnā, Raganā un Siguldā.
Piektdiena, 20. februāris
No plkst. 9.00 Siguldas Pilsētas trasē notiks “FIS Baltijas kauss 2026” 3. posms elitei. Sacensības iesākās ceturtdien, 19. februārī, ar slaloma startiem U21 grupai.
Plkst. 9.15 dienas centrā “Iespēju māja” Rīgas ielā 1, Siguldā, notiks vingrošanas gģrupas “Ritmas” nodarbība.
Plkst. 10.00–11.00 Siguldas novada bibliotēkā notiks lasīšanas veicināšanas programmas “La(p)sa” nodarbība Siguldas pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem ar iepriekšēju pieteikšanos. Papildu informācija, zvanot uz tālruņa numuru 29387505 vai rakstot uz e‑pasta adresi bernu.biblioteka@sigulda.lv.
Plkst. 11.00 Gaujas Kopienas centrā norisināsies iedzīvotāju pašu vadīta vingrošana.
Plkst. 11.00–14.00 dienas centrā “Iespēju māja” norisināsies rokdarbu grupas “Hobijparks” nodarbība.
Plkst. 16.00–18.00 Sunīšu Kopienas centrā notiks spēļu laiks bērniem un jauniešiem.
Plkst. 18.00–20.00 Sidgundas bibliotēkā notiks lasīšanas veicināšanas programmas “La(p)sa” nodarbība.
Plkst. 19.00 Inčukalna Tautas namā būs skatāma komēdija “Ne viss ir tā, kā izskatās”. Izrāde notiks divās daļās, un tajā piedalīsies Latvijā iemīļoti aktieri. Izrāde ir par cilvēkiem, kuri grib izlikties labāki, nekā patiesībā ir. Lai nezaudētu pašcieņu savās un citu acīs, viņiem nākas krietni pasvīst… un vai iegriezto karuseli izdosies apstādināt? Biļetes cena no 10 līdz 15 eiro. Biļetes pieejamas Inčukalna Tautas namā un “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Plkst. 19.00 Inciema torņa zālē būs skatāma “Kriminālās ekselences fonda” veidotā filma “Tumšzilais Evaņģēlijs”. Jauns kriminālpolicijas izmeklētājs Romāns Skulte sāk strādāt policijas iecirknī Rīgā 90. gadu vidū. Skulte ir entuziasma pilns, bet ātri vien saprot, ka ar ideālismu tālu netiks, un, lai cīnītos ar kriminālo pasauli, viņam nāksies pārkāpt šādus tādus noteikumus un principus. Biļetes cena – 3 eiro.
Plkst. 20.00 Siguldas Sporta centrā notiks basketbola spēle BK “Sigulda”/“MAPRI būve” pret Daugavpils Sporta skolu. Ieeja – 3 eiro. Līdz 12 gadu vecumam – bez maksas.
Sestdiena, 21. februāris
No plkst. 9.00 notiks veselības vingrošanas nodarbības:
No plkst. 9.30 notiks bezmaksas nodarbība “Funkcionālais fitness” :
Plkst. 9.30 Sporta un atpūtas centrā “Namiņš” norisināsies zolītes turnīra 5. posms. Turnīrā ir iespēja piedalīties gan patstāvīgiem, gan jauniem dalībniekiem neatkarīgi no pieredzes. Dalībnieku reģistrācija sāksies plkst. 9.30, bet turnīra sākums paredzēts plkst. 10.00. Dalības maksa – 10 eiro. Plašāka informācija.
Plkst. 9.30 Siguldas Pilsētas trasē notiks “Baltijas kauss 2026” 4. posms jauniešiem un meistariem.
No plkst. 10.00 Inčukalna Sporta centra sporta zālē notiks galda hokeja sacensības – Inčukalna čempionāts galda hokejā.
Plkst. 10.30–11.30 Fischer Slēpošanas centrā notiks bezmaksas distanču slēpošanas nodarbība (slidsolis) pieaugušajiem un bērniem no 14 gadu vecuma. (Grupa ir nokomplektēta.) Nodarbību dalībniekiem slēpošanas inventārs tiek nodrošināts bez maksas.
Plkst. 11.00 Siguldas Sporta centrā notiks peldēšanas nodarbības cilvēkiem ar invaliditāti. Nodarbības notiek sadarbībā ar biedrību “Cerību spārni”. Informācija un pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26396000.
Plkst. 11.30–12.30 Fischer Slēpošanas centrā notiks bezmaksas distanču slēpošanas nodarbība bērniem no 6 līdz 8 gadu vecumam. (Grupa ir nokomplektēta.) Nodarbību dalībniekiem slēpošanas inventārs tiek nodrošināts bez maksas.
Plkst 13.00 Siguldas Sporta centrā notiks apļa treniņš Spēka zālē nodarbība.
Plkst. 13.00 kultūras centrā “Siguldas devons” tiks atklāta mākslinieces Ievas Liepiņas jaunāko gleznu izstāde “Satiktie”. Tas ir stāsts par satiktiem cilvēkiem un, galvenokārt, par vienu emociju satiekoties – prieku. Plašāka informācija.
Plkst. 13.00–15.00 Siguldas novada bibliotēkā norisināsies latviešu sarunvalodas klubiņa nodarbība cittautiešiem.
Plkst. 14.00 Siguldas Sporta centrā notiks bezmaksas peldēšanas nodarbība senioriem. Nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 25448860.
Plkst. 17.00 Mores Tautas namā būs skatāma Variņu Tautas nama amatierteātra izrāde “Krizdoļu vīns” (režisore – Mārīte Lāce). Biļetes cena – 3 eiro.
Plkst. 18.00 Lēdurgas Kultūras namā notiks folkloras kopas “Putni” 21 gadu jubilejas pasākums “Ballīte tiem, kas ar Putniem”. Būs sarunas, danči, rotaļas, dziesmas, ugunskura zupa un jauka kopā būšana. Folkloras kopa aicina līdzi paņemt kādu cienastu saimes galdam, bet labākā dāvana būs kopā būšanas brīdis. Ieeja – bez maksas. Plašāka informācija.
Plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” būs skatāms īpašs multimediāls šovs, kura laikā varēs izbaudīt leģendārās grupas “Pink Floyd” koncertprogrammu “The Wall” apvienojumā ar filmas demonstrēšanu uz lielā ekrāna un dzīvo pavadījumu. Šova laikā grupa “Sim Floyd” no Venecuēlas atdzīvinās “Pink Floyd” mūzikas pasauli ar autentisku un enerģisku sniegumu. Biļetes cena no 20 līdz 35 eiro. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē. Plašāka informācija.
No plkst. 19.00 Mālpils Kultūras centrā notiks Mālpils Kultūras centra kolektīvu “Radošais vakars”.
Svētdiena, 22. februāris
No plkst. 9.30 Siguldas Pilsētas trasē notiks “Baltijas kauss 2026” 4. posms jauniešiem un meistariem.
No plkst. 9.30 Siguldas pagasta Kultūras namā norisināsies 14. Siguldas novada skolēnu sacensības šahā.
No plkst. 10.00 Inčukalna Sporta centrā norisināsies peldēšanas sacensību “ASTO Challenge 2025–2026” 5. posms, pulcējot jaunos sportistus no dažādām Latvijas pilsētām un sporta klubiem. Plašāka informācija.
No plkst. 11.00 Siguldas pagasta Kultūras namā norisināsies 14. Siguldas novada skolēnu sacensības šahā.
Plkst. 12.00 Krimuldas pagasta Sunīšos biedrība “Kultūra. Vide. Sabiedrība” organizē izglītojošu pēcpusdienu “No idejas līdz zīmolam ar ES un valsts līdzfinansējuma piesaisti”, kuras mērķis ir sniegt praktiskas zināšanas par finansējuma piesaisti, zīmola izveidi un mūsdienīgu mārketingu. Tikšanās notiks biedrības telpās. Dalības maksa – 25 eiro. Plašāka informācija.
No plkst. 15.00 notiks bezmaksas peldēšanas nodarbības senioriem:
Izstādes un aktivitātes
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, 25. martā, plkst. 14.30 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks dokumentālās filmas “Dzimuši Sibīrijā. Mārtiņš Vilsons” bezmaksas seanss.
1941. un 1949. gads kļuva par liktenīgu pavērsienu tūkstošiem latviešu, kurus bez brīdinājuma aizveda nezināmā virzienā. Svešumā un skarbos apstākļos viņi centās saglabāt cilvēcību, radīt jaunu dzīvi un audzināt bērnus. Šie bērni uzauga tālu prom no dzimtenes, svešā vidē, kurā viņi jutās nepiederīgi. Viņi apguva svešu valodu, dzīvoja starp svešiniekiem un uzdeva jautājumus, uz kuriem pat pieaugušie baidījās atbildēt.
Viens no šiem bērniem ir aktieris Mārtiņš Vilsons, kurš dzimis izsūtījumā Magadanas apgabalā Krievijā Zentas Vilsones un Rolanda Čehoviča ģimenē. Dokumentālajā filmā režisore Dzintra Geka-Vaska portretē viņa dzīvesstāstu kā personīgu liecību par izsūtīto latviešu likteni, identitātes meklējumiem un atgriešanos pretrunīgajā realitātē.
Filma atklāj izsūtīto bērnu un viņu pēcteču likteņus – stāstus par dzimšanu izsūtījumā, atgriešanos Latvijā un cīņu par identitāti svešā, nereti atsvešinātā vidē. Caur personīgām intervijām un atklātām atmiņām atklājas ne tikai vēstures rētas, bet arī mantojums, kas dzīvo nākamajās paaudzēs. Tas ir stāsts par bērnību, kas sākās svešumā, par atgriešanos, kas neatnesa mieru, un par cilvēka spēku būt, neskatoties uz vēstures uzlikto nastu. Vienas dzimtas un visas tautas stāsts.
Ieeja – bez maksas.
21. jūnijā no plkst. 4.30 līdz 24.00 Turaidas muzejrezervātā pēc vairāku gadu pārtraukuma atkal tiks svinēti tik iemīļotie vasaras saulgriežu svētki, kuru moto šogad ir “Pār kalniņu”. Svinības visas dienas garumā ar Jāņu dziesmām, vasaras pļavas izzināšanu, vainagu vīšanu, zāļu tirgu, darbnīcām un grupas “Iļģi” koncertu. No rīta rituāla līdz vakara dančiem savīsies senās tradīcijas, daba, mūzika un kopā būšanas prieks.
Plkst. 4.30 Jāņu diena Turaidā iesāksies ar īpašu saullēkta notikumu – Saules sveikšanu un rituālās uguns iedegšanu, ko vadīs Vidrižu folkloras kopa “Delve” un etno kokļu grupa “Saules meitas”. Simboliskais saulgriežu rīta piedzīvojums iezīmēs jaunās dienas un vasaras pilnbrieda sākumu. Pēc rīta rituāla apmeklētāji aicināti baudīt Laimas Jansones smalko un jūtīgo kokles spēli, kā arī iepazīt Turaidas muzejrezervāta pūra lādes vēdināšanu. Jāņu dienā būs atvērtas visas Turaidas muzejrezervāta ekspozīcijas, kā arī notiks īpašas ekskursijas kopā ar muzejrezervāta gidiem.
No plkst. 10.00 līdz 18.00 muzejrezervāta teritorijā norisināsies Jāņu iedvesmas darbnīcu taka, kas piedāvās daudzveidīgu Jāņu svinēšanas pieredzi – dziedot, muzicējot, kustoties, darbojoties ar rokām un kopā būdami. Dienas gaitā apmeklētāji varēs doties izzinošās pastaigās kopā ar etnogrāfi Indru Čeksteri, iepazīstot pļavu augus, ainavu un to nozīmi saulgriežu tradīcijās.
Muzikālu noskaņu dienas pirmajā pusē, no plkst. 10.00 līdz 14.00, radīs darbnīca “Jānīt’s kokles skandināja”, kurā kokļu meistars Pēteris Jansons iepazīstinās ar kokļu skanējumu un muzicēšanas tradīcijām. Dienas otrajā pusē, no plkst. 15.00 līdz 18.00, viņš vadīs arī Jāņugunīm veltītu darbnīcu, stāstot un praktiski rādot, kā sagatavot Jāņu ugunskurus.
No plkst. 10.00 līdz 17.00 apmeklētāji aicināti piedalīties pīšanas un vīšanas darbnīcā, veidojot vainagus, rotājumus un svētku noskaņu. Darbnīcu takā ģimenēm būs iekļauta arī rotaļu, spēļu un sadancošanās darbnīca “Jānīts danci ritināja”, kā arī Jāņuzāļu un siena leļļu teātris, ko veidos Margita Poriete ar domubiedriem. Īpaša vieta programmā atvēlēta Jāņu mātes un Jāņu tēva padomu tīnei, kas veltīta sarunām par Jāņu tradīcijām un to nozīmi mūsdienās.
Svētku laikā Turaidā būs iespējams satikt vairākas folkloras kopas, tostarp “Senleja” (Sigulda), “Tarkšķi” (Iecava), “Mare” (Jūrmala), “Spruksti” un “Budēļi” (Rīga), “Malībiš” (Pāle), kā arī Līgu Broduži un citus dalībniekus. Teritorijā darbosies arī Jāņu tirgus ar plašu piedāvājumu vēderpriekiem.
Vakara daļā svētku noskaņa kļūs īpaši sirsnīga un vienojoša – apmeklētāji tiks aicināti uz aplīgošanu un apdziedāšanos kopā ar Jāņu māti, Jāņu tēvu un folkloristiem. Jāņu dienas kulminācijā norisināsies saulrieta uguns rituāls un grupas “Iļģi” koncerts ar sadancošanos, ko vadīs “Rīgas danču klubs”.
Biļetes cena – 6–19 eiro. Biļetes iepriekšpārdošanā pieejamas no 1. marta “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
6. martā Turaidas muzejrezervāts rīko semināru “Lielgabalu torņi pilīs”, kas veltīts viduslaiku piļu evolūcijai, pielāgojoties ugunsieroču ērai 15.–17. gadsimtā. Pasākums apvieno teorētiskus ziņojumus un praktisku ieskatu Turaidas pils jaunākajos objektos. Seminārā piedalīsies eksperti no Latvijas, Polijas un Igaunijas.
Turaidas pils bija ievērojams viduslaiku Livonijas nocietinājums, viena no Rīgas arhibīskapijas nozīmīgākajām pilīm un arhitektoniski izcila aizsargbūve, kas vairākkārt pielāgota aktīvai aizsardzībai pret tā laika aktuālajiem militārajiem draudiem. Pils siluetu, kurā dominē 13. gadsimtā būvētais bergfrīds, kopš 15. gadsimta papildināja ugunsšaujamiem ieročiem piemēroti torņi, no kuriem jaunākais ir 16. gadsimta pirmajā pusē būvētais tornis pie iekšējiem ziemeļu vārtiem. 2025. gadā Turaidas pilī tika īstenots ziemeļu iekšvārtu torņa pamatu un pirmā stāva konservācijas projekts, ko izstrādāja restaurācijas arhitekts Dr. art. Artūrs Lapiņš. 2026. gadā tiek iekārtota brīvdabas ekspozīcija par šī torņa vēsturi (mākslinieciskais risinājums SIA “DJA”).
Semināra programma:
Plkst. 10.00–12.00 atklāšana un ziņojumi:
Plkst. 12.00–12.30 – kafijas pauze;
Plkst. 12.30–14.30 – ziņojumi:
Plkst. 14.00–14.30 – kafijas pauze.
Plkst. 14.30 – ekskursija Turaidas pilī.
Seminārs notiks latviešu un angļu valodā.
Pasākumam iespējams pieteikties, zvanot uz tālruņa numuru 29384512 vai rakstot uz e‑pasta adresi info@tmr.gov.lv līdz 5. martam.
24. februārī plkst. 10.30 Turaidas muzejrezervāts uzsāk jaunu tematisku programmu “Senioru rīts”, aicinot uz pirmo tikšanos, kas veltīta uzvārdu došanai – “Ko zinām par saviem uzvārdiem jeb 200 gadi kopš uzvārdu došanas Vidzemē”. Pasākums notiks Turaidas muzejrezervāta magazīnas ēkā.
Programmā:
Muzejnieki aicina ņemt līdzi savus stāstus – gan komiskus vai dramatiskus, gan piedzīvotus vai noskatītus –, ar kuriem dalīties sarunu laikā. Pasākumu vadīs un uz sarunām aicinās muzejpedagogs Mareks Balmanis, kurš, sagaidot viesus, saka: “Bija laiks, kad cilvēkiem nebija uzvārdu. Viņus pazina pēc vārda, mājām, zemes un darba. Pēc tā, ko viņi darīja, un kā viņi dzīvoja. Tad kādā brīdī cilvēkam tika dots vēl kāds vārds, kas turpmāk nāca līdzi visai dzimtai. Uzvārds. Kā uzvārdi radās? Kāpēc kādam tika uzvārds, kas liek pasmaidīt, bet citam – tāds, kas kā smaga darba slogs nogūlies pāri paaudzēm? Par to parunāsim mūsu pirmajā tikšanās reizē.”
Pasākumu cikls notiks visa gada garumā. Mierīgā un draudzīgā atmosfērā muzeja speciālista pavadībā pasākuma dalībnieki varēs iepazīties ar vairākām interesantām tēmām, kas saistītas ar dzimtu un Latvijas vēsturi. Kā arī katru reizi būs kāda ekskursija un iepazīšanās ar citu muzejrezervāta ēku vai ekspozīciju.
Turpmākie “Senioru rīta” cikla pasākumi ieplānoti:
Papildu informācija par pasākumiem, zvanot uz tālruņa numuru 20277930 vai rakstot uz e‑pasta adresi info@tmr.gov.lv.
Dalības maksa – ieejas biļete Turaidas muzejrezervātā.
2025. gads Siguldas novadā bijis piepildīts ar iedvesmojošiem kultūras notikumiem, sniedzot iedzīvotājiem un viesiem daudzveidīgu pieredzi un neaizmirstamas emocijas. Iedzīvotājiem un novada viesiem piedāvāti vairāk nekā 500 pasākumi dažādām gaumēm un mērķauditorijām – no stiprām tradīcijām līdz jaunām un drosmīgām iniciatīvām.
Pašvaldība pērn sniegusi atbalstu 17 iedzīvotāju iniciatīvu projektiem 52 999 eiro apmērā konkursa “Kultūras un sabiedrībai nozīmīgi projekti” ietvaros. Novadā turpināts darbs ar bērnu un jauniešu auditoriju – Lēdurgā jau ceturto gadu norisinājās Jauniešu nedēļa, savukārt Inčukalnā aizvadīti nu jau par tradīciju kļuvušie Jauniešu svētki “Hei! Viss tikai sākas!”. Bet Siguldā noticis otrais Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāls, kura apmeklētājus sagaidīja plaša programma: tikšanās ar grāmatu autoriem no Latvijas, Ukrainas un Islandes, ar ilustratoriem, animācijas filmu māksliniekiem un režisoriem. Notika radošās darbnīcas, izstādes, animācijas filmu seansi, diskusijas un lekcijas, autoru vēl nepublicētu darbu lasījumi, jaunāko bērnu grāmatu prezentācijas un aktivitātes pilsētvidē.
Stiprinot novada kopienas un pulcējot visus novada iedzīvotājus, novadā svinēti Siguldas svētki un pagastu svētki – Apkaimes svētki Siguldas pagastā, Mores pagasta svētki, Anšlava sporta diena Inciemā, Putras diena Lēdurgā, Reģu diena Krimuldā, kā arī 54. Dziesmu diena Inčukalnā. Jūnija beigās Siguldas novadā izskanējis arī starptautiskais folkloras festivāls “Baltica 2025”. Savukārt Turaidas muzejrezervātā ar īpašiem pasākumiem atzīmēta Dainu kalna 40. gadskārta.
Īpašs šis gads bijis Mālpils Zemeņu svētkiem – tie norisinājās jau piekto reizi, pulcējot ne tikai vietējos Mālpils pagasta zemeņu audzētājus, bet arī amatniekus un mājražotājus, vietējos uzņēmumus, Siguldas novada amatierkolektīvus un kolektīvu draugus no citiem novadiem, kā arī citus zemeņmīļus, lai baudītu ne tikai zemenes, bet arī plašu kultūras un aktivitāšu programmu. Svinot piecu gadu jubileju, pirmo reizi piedzīvots arī krāšņs svētku gājiens.
Arī Allažu pagasta svētki 2025. gadā pirmo reizi pieteica sevi kā jauns kultūras notikums – festivāls “ALLAS!LLE”. Pasākums bija starts ikgadējam cilvēku kopdarbības, vēsturiskās atmiņas un radošās nākotnes svinību ciklam, kura radīšanu iedvesmojuši vietējo iedzīvotāju spēkiem 1926. gadā celtie nozīmīgākie Allažu infrastruktūras objekti – Allažu Evaņģēliski luteriskā baznīca, Allažu Tautas nams un Allažu pamatskola. 2025. gadā tie svinēja ne tikai savu 99. dzimšanas dienu, bet arī iezīmēja nozīmīgu pāreju uz simtgades slieksni.
Siguldā iedzīvotājus un viesus priecējis gardēžu festivāls “Ziemas garšu svinēšana” un Šūpoļu festivāls, kas norisinājās jau 9. gadu – šoreiz ar devīzi “māksla šūpolēs”, godinot izcilās gleznotājas Džemmas Skulmes simtgadi. Bet divās muzikāli jaudīgās jūlija nedēļas nogalēs Siguldā izskanēja XXXII Starptautiskie Opermūzikas svētki. Šogad svētku centrālais notikums bija izcilā itāļu komponista Dž. Verdi operas “Traviata” oriģināliestudējums un Volfganga Amadeja Mocarta operas “Burvju flauta” oriģināliestudējums. Šogad norisinājušies īpaši kultūras pasākumi arī Siguldas Jaunajā pilī un pils kvartālā – Muzeju nakts un Leģendu nakts.
Kopumā no īstenotajiem 526 pasākumiem 125 bijuši profesionālās mākslas pasākumi – koncerti, koncertuzvedumi, teātra izrādes, kino un citi notikumi Siguldā, Mālpilī, Inčukalnā un citviet novadā. Aizvadīti arī 102 notikumi kopienu stiprināšanai. Apmeklētākie pasākumi novadā pagājušajā gadā – Šūpoļu festivāls Siguldā, Vasaras saulgrieži Lēdurgā, Zemeņu svētki Mālpilī, Siguldas svētki. Tāpat novadnieki un viesi kuplā skaitā apmeklējuši citus iemīļotus pasākumus – Siguldas Bērnu un jauniešu festivālu, Muzikālās brokastis, Apkaimes svētkus, Mores svētkus, Putras dienu Lēdurgā un Reģu dienu Krimuldā. Īpaši akcentējama programma “Kaimiņu būšana”, kad augustā kultūra ienāk vietās, kur ikdienā tās piedāvājums nav pieejams.
Veicinot patriotismu, 4. maijā māju pagalmos un sētās visā novadā pie balti klātiem galdiem svinēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas diena, bet 18. novembrī Siguldas novadnieki cildināti par nesavtīgu ieguldījumu novada attīstībā. Goda dienas izskaņā novadniekus pie kultūras centra “Siguldas devons” priecēja grupas “Lādezers” koncerts. Lāčplēša dienā vairāki tūkstoši novadnieku vienojās brīvības cīnītāju piemiņas notikumos – Lāpu gājienos un svecīšu nolikšanā piemiņas vietās visā Siguldas novadā un Siguldas Jaunās pils dārzā.
Siguldas novadā 2025. gada rudens sezonā darbojas 71 dažādu paaudžu amatiermākslas kolektīvs – deviņi kori, 13 vokālie ansambļi (tostarp pieci bērnu), 23 deju kolektīvi un kopas (tostarp seši bērnu), piecas folkloras kopas, seši amatierteātri, trīs pūtēju orķestri, viens pūtēju ansamblis un viens bigbends, kā arī astoņas tautas lietišķās mākslas studijas un divas keramikas studijas – gan bērniem, gan viņu vecākiem. Amatiermākslas kolektīvi piedāvājuši 64 pasākumus. 2025. gadā nosvinēta vidējās paaudzes deju kolektīva “Runči un Kaķes” 10 gadu jubileja, ar skanīgu koncertu atzīmēta Siguldas Absolventu orķestra diriģenta Andra Muižnieka 80 gadu jubileja, bet pūtēju ansamblis “Sigulda” atzīmēja 25 gadu darbību. Vairāki Siguldas novada amatiermākslas kolektīvi piedalījās dejas un kormūzikas uzvedumā “Dziesma dejo. Deja skan” Mežaparka Lielajā estrādē. Siguldas novada amatierteātru skatē Siguldas Tautas teātris ieguvis 1. pakāpi, Allažu Tautas nama amatierteātris “AKA” un Krimuldas Tautas nama amatierteātris – 2. pakāpi.
Septītajā Siguldas pils paviljona sezonā uz skanīgiem koncertiem aicināja Katrīna Gupalo, grupa “Čipsis un Dullais”, Arturs Skutelis un DJ Vinvins, spilgta mūziķu grupa ar programmu “Diskopauls”. Bet kultūras centram “Siguldas devons” sākusies astotā sezona, kas ieskandināta ar Valtera Pūces un Daiņa Teņa jauno koncertprogrammu “Pop Goes Classical” un grupas “Pērkons” stāvkoncertu. Jau ceturto gadu notika Siguldas Kultūras forums. Šoreiz ar devīzi “Alķīmija: radīšanas formula”, piedāvājot raudzīties uz kultūru kā radošu, starpdisciplināru un pārveidojošu procesu, kurā satiekas dažādas jomas, idejas un cilvēki. Pēc vairāku gadu pārtraukuma kultūras centrā “Siguldas devons” notika svinīgā ceremonija “Siguldas novada Gada balva kultūrā”, kurā par nozīmīgu ieguldījumu novada kultūras dzīvē laika posmā no 2022. līdz 2024. gadam godināti kultūras darbinieki, mākslinieki, radošie kolektīvi un pasākumu organizētāji.
Novada iedzīvotājus un viesus 2025. gadā priecējuši 74 izstāžu un mākslas projektu notikumi, tajā skaitā izstādes, meistarklases un tikšanās ar māksliniekiem. Īpašs notikums 2025. gada vasarā Siguldā bija keramikas svētki “Atļaujies vairāk!”, kurus rīkoja Latvijas Keramikas asociācija, atzīmējot organizācijas 10 gadu darbības jubileju. Projekta laikā Siguldā īstenotas piecas izstādes un virkne pavadošo radošo pasākumu.
Siguldas Jaunajā pilī izstādītas astoņas mākslinieku un mākslinieku apvienību izstādes. Koprades laboratorijās Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā notikušas piecas izstādes, kurās ar kopizstādi piedalījās tautas lietišķās mākslas studijas “Vīgrieze”, “Urga” un keramikas studijaa “Māl-pils”, priecēja PII “Tornīši” veidota izstāde “Bērnudārzs bērnu acīm” u.c. projekti.
Anšlava Eglīša ekspozīciju aizvadītajā gadā apmeklējuši vairāk nekā 1400 apmeklētāju, bet Skulmju dzimtas mājas – 1364. Savukārt Lēdurgas dendroparkā paviesojušies 2851 cilvēki – visapmeklētākais pasākums nemainīgi jau desmito gadu bijis Valpurģu jeb Viedo sievu nakts.
Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” noslēgusies 24. sezona un uzsākta jaunā – 25. jubilejas sezona – ar devīzi “Zīda ceļš”. Tās ietvaros īstenoti 24 profesionālās mākslas un starpdisciplināri kultūras notikumi, pulcējot pasaulē atzītus klasiskās un popmūzikas māksliniekus no Latvijas, ASV, Austrālijas un Eiropas valstīm, apliecinot koncertzāles starptautisko atpazīstamību un māksliniecisko kvalitāti.
Aizvadītā sezona iezīmējās ar radošu izrāvienu un repertuāra paplašināšanu, īstenojot vairākus koncertzāles vēsturē līdz šim nebijušus projektus. Starp tiem – muzikālās izrādes bērniem un jauniešiem “Nepiederošiem ieeja aizliegta” iestudējums, kas būtiski paplašināja koncertzāles radošo redzējumu un mērķtiecīgi uzrunāja jaunu auditoriju. Izrāde simboliski ievada koncertzāles “Baltais flīģelis” 25 gadu jubilejas sezonu, kurā īpašs uzsvars likts uz bērnu un jauniešu auditoriju. Šis projekts ir nozīmīgs ieguldījums oriģinālsatura veidošanā jaunajai paaudzei Siguldas novadā, stiprinot kultūras pieejamību un pēctecību.
Turpinot iedibinātās tradīcijas un stiprinot profesionālās mākslas klātbūtni vasaras sezonā, organizēti divi augstvērtīgi “Muzikālo brokastu” rīti, kuros uzstājās gan Latvijas, gan Eiropas izcilākie mūziķi, piedāvājot klausītājiem daudzveidīgu, kvalitatīvu un iedvesmojošu kultūras pieredzi.
Siguldas Mākslu skolā “Baltais flīģelis” norisinājušies XVI Starptautiskie latviešu jauno mūziķu meistarkursi, kuros piedalījās 78 jauni instrumentālisti, vokālisti, kordiriģenti, komponisti, muzikologi un mūzikas skolotāji no Latvijas un septiņām ārvalstu mūzikas skolām, vidusskolām, akadēmijām un konservatorijām. Ar īpašu panākumu varēja lepoties vokālā studija “Siguldiņa”, kas ar albumu “Dienas darbi” ieguva “Zelta Mikrofonu”.
2025. gads aizritējis mākslinieces Džemmas Skulmes 100 gadu jubilejas zīmē. Janvārī Mālpils pagasta “Skulmēs” tika atklāta izstāde “Martas Liepiņas-Skulmes sniegavīri”, kurā bija skatāmas Džemmas mazdēla Artura Dimitera radītās Martas skulptūru replikas mūsdienīgā materiālā. Arī Lieldienas aizritēja, krāsojot olas Skulmju ģimenes tradīcijās, bet iecienītais, nu jau 9. Šūpoļu festivāls Siguldā “Māksla šūpolēs” šajā gadā tika veltīts mākslinieces 100. jubilejai. Pasākumu klāstā pieminama arī Artura Dimitera veidotā “Džemmas Skulmes fonda digitālā arhīva” atklāšana Mālpils Kultūras centrā. Bet mākslinieces dzimšanas dienā 20. septembrī Mālpils Kultūras centrā tika atklāta ekspozīcija “Saknes”, savukārt kultūras centrā “Siguldas devons” tika atklāta Džemmas mazdēla Artura Dimitera veltījums māksliniecei jubilejā – izstāde “Uzmanību! Uz ceļa strādā!”, kas tika nominēta “Kilograms kultūras 2025”. Pasākumu ciklā “Laiks kafijai” notika vairākas tikšanās un sarunas ar mākslinieces ģimeni un laikabiedriem – ar mākslas zinātnieku, kritiķi, publicistu Jāni Borgu un tekstilmākslinieku, grafiķi, fotogrāfu Ati Ieviņu, ar kinorežisori Laimu Žurginu un kinooperatoru Jāni Skulmi, ar diplomāti Sandru Kalnieti un ar mākslas vēsturnieci, Ingrīdu Burāni un Džemmas mazdēlu, mākslinieku Arturu Dimiteru.
Siguldas novads turpina būt kultūras bagātību centrs, kurā radošums un inovācijas ir ikdienas norma. Turpinās literatūras cikls “Rīts ar literatūrzinātnieku” un “Ienāc literatūrā”. Jau otro vasaru norisinās literatūras pasākumu cikls “Vasaras lasījumi”. Pirmo reizi īstenota izglītības programma Vidzemes autoriem rakstniecībā. Ar plašu programmu norisinājās festivāls Siguldas Dzejas dienas un dzejas naktis, kura ietvaros notika jau otrais Dzejas nakts pārgājiens. Tāpat 2025. gadā aizvadīti otrie Vidzemes Prozas lasījumi, kur par laureāti tika pasludināta Renāte Mālmane no Salaspils novada ar stāstu “Radio un upes, receptes un drupas”. Izveidots pasākumu cikls “Anšlava sestdienas”, piedāvājot iedzīvotājiem radošā veidā apskatīt Anšlava Eglīša darbus vai ar Anšlavu saistītas tēmas par literatūru.
Jau ceturto gadu Siguldas novada pašvaldība pasniedz savu speciālbalvu grāmatu mākslas konkursā “Zelta ābele”, šogad balva tika piešķirta māksliniekam Artim Briedim, kurš veidojis dizainu divām izdevniecībā “Liels un mazs” iznākušām bērnu grāmatām – Elīnas Brasliņas “Uzzīmēsim stāstu?” un Ineses Zanderes “Ceļotājs čemodāns”.
Stiprinot bērnu lasītprieku, Siguldas novada bibliotēkā turpina aktīvi īstenot lasītveicināšanas programmu “La(p)sa”, realizēt lasīšanas veicināšanas programmas “Grāmatu starts” nodarbības “Pūčulēnu skola” 3–4 gadus veciem bērniem un viņu vecākiem, programmu “Bērnu, jauniešu un vecāku žūriju” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku, “Mazuļu otrdienas”, kurās viesojas PEP mamma Lija Liepiņa-Putra. No 2023. gada jaundzimušo novadnieku ģimenes saņem dāvanā pirmo grāmatiņu.
No decembra Mālpils bibliotēka piedāvāja jaunu pakalpojumu – bibliomātu. Kopumā novadā ir uzstādīti un veiksmīgi darbojas četri bibliomāti – Inčukalnā, Raganā, Mālpilī un Siguldā. 3. jūnijā, svinīgā atklāšanas pasākumā durvis vēra Lēdurgas bibliotēka un valsts un pašvaldības vienotais klientu apkalpošanas centrs. Siguldas novada pašvaldība aktīvi īstenojusi lasīšanas veicināšanas aktivitātes, un jūnijā vasaras āra lasītavas tika atklātas – pie Krimuldas, Mālpils, Inčukalna un Sidgundas bibliotēkas. Jau otro gadu āra lasītava pieejama arī pie Siguldas novada bibliotēkas.
2025. gadā “ERASMUS+” mācību mobilitātēs pieaugušo izglītības sektorā piedalījās seši Siguldas novada bibliotēkas darbinieki. Trīs darbinieki devās uz Boloņu, Itālijā, kur apguva kursu “Soft Skills and Emotional Intelligence”, savukārt trīs darbinieki piedalījās kursos “There is No Planet B” Porto, Portugālē, kuru tematika bija veltīta ilgtspējīgai attīstībai un vides jautājumiem.
Siguldas novada bibliotēka īstenojusi projekta “Radi, tulko, atdzejo – literatūras jaunrades veicināšana jauniešiem” aktivitātes. Septembrī Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” norisinājās Nacionālo Skaļās lasīšanas sacensību Pierīgas reģionālais fināls. Bibliotēkas rīkojušas tikšanos un sarunas ar Siguldas novadniekiem Māri Ansi Mitrevicu, Zinaīdu Ceski, rakstnieci Ilzi Upīti u.c. Ziemassvētku gaidīšanas laikā Siguldas novada bibliotēka aicināja ģimenes uz pasākumu “Izspēlē pasaku pilī” decembrī, kas norisinājās Siguldas Jaunajā pilī.
Siguldas novada bibliotēka iesaistījusies Kultūras informācijas sistēmu centrs Latvijas teritorijā īstenotajā Eiropas Komisijas līdzfinansētajā projektā “Bibliotēku tilti: trešo valstu valstspiederīgo integrācijas un iekļaušanas veicināšana Eiropā, izmantojot bibliotēkas un vietējās partnerības” (LIBRI). Projekta ietvaros Siguldas novada bibliotēka izstrādājusi stratēģiju “Vietējā integrācijas stratēģija cilvēkiem ar migrācijas pieredzi” un realizējusi vairākus pasākumus, veicinot trešo valstu pilsoņu, īpaši ukraiņu, iekļaušanu vietējā sabiedrībā
Jau vairāk nekā gadu darbojas jaunā iestāde “Siguldas novada Kultūras un tūrisma centrs”, kura iekļautas 11 struktūrvienības. Novadā darbojas arī 11 bibliotēkas. Uz vienu iedzīvotāju kultūras jomā 2025. gadā ieguldīts finansējums 115,48 eiro apmērā, bibliotēku jomā – 21,43 eiro.
Biedrība “Mālpils Dejo” ir īstenojusi LEADER projektu, kura mērķis bija iegādāties jaunus tautas tērpus Mālpils Kultūras centra vidējās paaudzes deju kolektīvam “Sidgunda”, kā arī papildināt esošos kolektīva tērpu komplektus. Tērpu atjaunošana un papildināšana ir būtiska, lai nodrošinātu autentisku skatuvisko tēlu, saglabātu un popularizētu Latvijas kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī sniegtu iespēju skatītājiem plašāk iepazīt Latvijas novadu tautas tērpu atšķirības.
Projekta ietvaros deju kolektīva “Sidgunda” sievietēm tapuši 12 Kārsavas novada brunči, 12 ņieburi un 12 pārpieri, bet vīriešiem – 12 vestes. Tie ir Latgales kultūrvēsturiskā novada tērpi, kas šūti pēc individuāliem mēriem, rūpīgi izvēloties audumus un detaļas, lai tie pilnībā atbilstu tradicionālajām vērtībām, radot autentisku un izteiksmīgu tēlu, un būtu ērti, izdejojot soļus un zīmējumus. Projekta ietvaros radīti arī trīs Vidzemes vadmalas svārki vīriem, lai atjaunotu esošo tērpu komplektu.
Kārsavas novadam atbilstošu tautas tērpu izgatavošanu veica IK Rasas Ozoliņas aušanas darbnīca “Rūja”, kas nodrošināja ar roku austus audumus un rūpīgu mēru ņemšanu, trīs reizes apmeklējot mūs klātienē, un visus darbus veica līgumā noteiktajā termiņā un teicamā kvalitātē.
Projektu īstenoja biedrība “Mālpils Dejo” ar Lauku atbalsta dienesta un Siguldas novada pašvaldības atbalstu. Projekta nosaukums: Latgales novada tautas tērpu iegāde VPDK “Sidgunda”. Projekta Nr. 25–04-CL24-C0LA19.2202–000008. Projekta ilgums: 03.2025.–02.2026. Projekta kopējās izmaksas: 7635 eiro, no kuriem 80 % ir Eiropas Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai (ELFLA) līdzfinansējums, savukārt 20 % – Siguldas novada pašvaldības finansējums.
28. martā plkst. 17.00 Oslo latviešu teātris “O’Latte” sadarbībā ar radošo apvienību “Čučumuiža” viesosies kultūras centrā “Siguldas devons” ar muzikālu izrādi bērniem “Alises brīnumainā atgriešanās”.
“Alises brīnumainā atgriešanās” ir turpinājums Luisa Kerola pasakai “Alise Brīnumzemē”. Izrāde ir pasaka ģimenei ar bērniem no 6 gadu vecuma. Katrs tajā atradīs ko sev. Pieaugušie varēs aizdomāties par filozofiskiem jautājumiem, savukārt bērni dosies Alisei līdzi viņas ceļojumā atpakaļ laikā un satiks Brīnumzemes visnotaļ dīvainās, bet absolūti šarmantās personības, piemēram, Balto Trusi ar pulksteni, Cepurnieku, Marta Zaķi, noslēpumaino Češīras Kaķi vai vienmēr guļošo Susuriņu, un, protams, vēl daudzus citus krāšņus Brīnumzemes iemītniekus, tostarp Sarkano un Balto Karalieni.
Vai Alise sirmā vecumā spēs atgriezties savā bērnības sapnī, brīnīties un sajust kā bērns?
Mūzikls savu pirmizrādi (saīsinātā variantā festivāla koncepta dēļ) piedzīvoja Anglijā, Bredfordā, pagājušā gada rudenī teātra festivāla “Laipa 2024” ietvaros, kur izrāde saņēma balvu “Gada labākā izrāde”. Norvēģijā izrādi bija iespējams noskatīties pagājušajā gadā 1. martā uz Rommen Scene skatuves. Abas izrādes skatītāji uzņēma ar stāvovācijām un pozitīvām atsauksmēm.
Izrādē piedalās 12 aktieri, dejotāji, dziedātāju grupa, kā arī lelles – Kāpurs un Češīras Kaķis.
Biļetes cena – 18–20 eiro. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes nav jāiegādājas bērniem līdz divu gadu vecumam, neaizņemot atsevišķu sēdvietu. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
14. februārī plkst. 13.00 Siguldas novada bibliotēkā tiks atklāta Ingas Grīgas izstāde “Koši pelēks”. Izstāde ir vizuāla saruna starp klusumu un krāsu. Tā atklāj pasauli brīžos, kad toņi šķiet atturīgi, bet sajūtas – piesātinātas. Pelēkais šeit nav trūkums, bet pamats, uz kura krāsa kļūst jūtama, dzīva un nozīmīga.
Ingas Grīgas jūras ainavās pelēkie toņi ieelpo dziļumu – ūdens un debesis saplūst vienā elpā, kur kustība ir lēna un domīga. Mežs ziemā atklājas kā rāms patvērums, kur klusums kļūst par galveno krāsu, bet koku stumbri un sniegs veido smalku, ritmisku struktūru.
Savukārt Provansas ainava ar lavandām ienes izstādē gaismu un siltumu – violeto lauku košums kontrastē ar mierīgu debesu klātbūtni, radot līdzsvaru starp dienvidu spilgtumu un klusumu.
Dzelteno tulpju glezna izstādē ienes pavasara klātbūtni – dzīvīgu, bet ne skaļu. Tā ir krāsa, kas izlaužas cauri pelēkajam kā cerība, kā gaisma, kas nepārtrauc klusumu, bet to piepilda. Tulpes kļūst par dzīvības impulsu šajā noskaņu ainavā. Savukārt pavasaris ar silpureņuziediem atklājas daudz klusāk – kā pirmā elpa pēc ziemas. Silpurenes, trauslas un pieticīgas, iemieso sākumu, kur krāsa vēl ir atturīga, bet dzīvība jau klātesoša.
“Koši pelēks” ir stāsts par noskaņu, par pārejas stāvokļiem dabā un cilvēkā. Par to, ka pat atturīgākajos toņos var mājot krāsa, un klusumā – dzīvība.
Izstāde skatām līdz 28. martam.
28. februārī plkst. 19.00 Siguldas koncertzālē “Baltais flīģelis” izskanēs unikāla kamermūzikas koncertprogramma “vienīgi BRĀMSS…”. Uz skatuves būs baritons Rihards Millers un pianiste Ērika Millere, kuri no Johannesa Brāmsa daiļrades izvēlējušies opusus, kas apbur gan ar melodiju un harmoniju skaistumu, gan ar tēlu un noskaņu daudzveidību. Vakaru vadīs muzikologs Orests Silabriedis.
Koncerta galvenais stūrakmens – 15 romances op. 33, ar Ludviga Tieka tekstu jeb Skaistā Magelone (Die schöne Magelone). Viens no Brāmsa skaistākajiem un labākajiem dziesmu cikliem, kurš pasaulē tiek atskaņots samērā reti, bet Latvijā jo īpaši. Tas ir stāsts par bruņinieka Pētera un princeses Magelonas mīlas piedzīvojumiem, sākot no bildināšanas līdz viņu šķiršanās brīdim un atkal redzēšanos un mīlestības triumfu.
Koncertu papildinās piecas dziesmas op. 105 kā pats J. Brāmss bija iecerējis, veidotas kā “dziesmu buķete” – izvēloties piecus dažādus dzejas autorus un viņu dzeju apvienojot vienā, kopīgā ciklā. Tās stāsta par mīlestību, atmiņām, nāvi un nodevību. Kamermūzikas vakarā izskanēs arī Brāmsa Intermezzo op. 118 nr. 2 klavierēm – tas ir skaņdarbs, kura mūzikā atspoguļojas un tik ļoti runā pats J. Brāmss. Katram klausītājam te ir tikai jāsaklausa, kādu viņš sadzird Brāmsu.
Viņa mūzikas dziļums, viņa absolūti vienreizīgās harmonijas krāšņums, filozofiskās domas lidojums un pārpasaulīgais miers rada pilnīgi eiforisku sajūtu klausītājiem, kuri tiek ievilkti Brāmsa mūzikas dzelmēs.
Rihards Millers ir viens no spilgtākajiem jaunās paaudzes Latvijas baritoniem, kura interpretācijām raksturīgs dziļš muzikāls tvērums, izjusts vārda un mūzikas līdzsvars. Pianiste Ērika Millere ir augsti novērtēta pianiste, kuras muzikalitāte, smalkā stila izjūta un niansētais frāzējums padara viņu par izcilu mākslinieci arī vokālajā kamermūzikā. Abu mūziķu radošā sadarbība sola īpaši koncentrētu, emocionāli piesātinātu un mākslinieciski augstvērtīgu Brāmsa mūzikas vakaru. Koncertu vadīs muzikologs Orests Silabriedis, lai palīdzētu atklāt komponista pārpasaulīgo mūzikas dziļumu un filozofisko domas lidojumu.
Koncerts tapis ar Siguldas novada pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu.
Biļetes cena – 15 eiro. “S! Kartes” īpašniekiem, iegādājoties biļetes iepriekšpārdošanā – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 %, Siguldas novada mūzikas un mākslu skolu skolēniem – 40 % atlaide. Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī tiešsaistē.
5. februārī plkst. 19.00 kultūras centrs “Siguldas devons” aicina noskatīties Riga IFF kolekcijas filmu “Ziemeļi dienvidi vīrietis sieviete”. Filma stāsta par strādīgas ziemeļu sievietes un laiska dienvidu vīrieša attiecībām, kas izgaismo kultūru, dzimumpolitikas un mūsdienu mīlestības pretrunas.
Ziemeļkorejas režīms gadu desmitiem izkaļ paklausīgus strādniekus bez brīvas gribas, izkropļojot tik daudzu likteņus. Kas notiek, šādam cilvēkam nonākot brīvā pasaulē? Cik dzīvotspējīga ir laulība starp strādīgo ziemeļu sievieti un laisko dienvidu vīrieti?
Viņa ir no totalitāra režīma, viņš ir no tehnoloģiju komforta demokrātijas. Viņa ir audzināta darīt visu, viņu satrauc paša vajadzības. Ziemeļkorejiete Judžina Hana pēc bēgšanas no dzimtenes Dienvidkoreju sauc par savām jaunajām mājām. Viņa smej, ka spēj paveikt visu, un dibinājusi iepazīšanās aģentūru, kurā ziemeļkorejiešu sievietes saved kopā ar vietējiem vīriešiem. Galu galā mēdz sacīt, ka “skaistākās sievietes ir no ziemeļiem, izskatīgākie vīrieši ir no dienvidiem”. Mēģinot ar laulību biznesu un ziemeļkorejiešu bēgļu atbalstu dziedēt plaisu starp abām valstīm, Judžinas attiecības ar vīru izgaismo kultūru, dzimumpolitikas un mūsdienu mīlestības pretrunas.
Filmas režisors: Mortens Traviks, Suna Kima.
Biļetes cena – 5 eiro. Ar “S! karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Kultūras centrā “Siguldas devons” būs iespēja noskatīties arī citas Riga IFF kolekcijas filmas: