Trešdien, 31. decembrī, no plkst. 23.30 ikviens novadnieks un viesis aicināts uz Siguldas dzelzceļa stacijas laukumu, lai kopā sagaidītu 2026. gadu.
Par muzikālo noskaņu rūpēsies DJ Žanis, bet īsi pirms pusnakts klātesošos ar svinīgu uzrunu sveiks Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis. Savukārt gadumijā ikvienu priecēs krāšņa uguņošana.
Pēc svētku uguņošanas Jaunā gada ballīti Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā turpinās DJ Žanis līdz plkst. 2.00.
Satiksmes ierobežojumi
Jaungada sagaidīšanas pasākuma laikā būs satiksmes ierobežojumi, kas skars gan autobraucējus, gan kājāmgājējus. Drošības nolūkos no plkst. 23.30 līdz 00.10 tiks slēgta satiksme Ausekļa ielā posmā no Pils ielas līdz Rūdolfa Blaumaņa ielai, kā arī Raiņa ielā no Ausekļa ielas līdz kultūras centra “Siguldas devons” stāvlaukumam.
Papildus tam, rūpējoties par transportlīdzekļu drošību, iedzīvotāji un novada viesi ir aicināti nenovietot spēkratus Raiņa ielas 3 stāvlaukumā (pie Siguldas novada pašvaldības Pakalpojumu centra).
No plkst. 23.50 līdz 00.10 tiks slēgta gājēju pārvietošanās Ausekļa ielas posmā no Raiņa ielas līdz Rūdolfa Blaumaņa ielai.
No plkst. 12.00 Raiņa parka teritorija pie Ausekļa ielas un no Ausekļa ielas līdz Siguldas ūdens tornim tiks norobežotas zonas, kurās tiks uzstādītas pirotehniskās ierīces. Tās tiks apsargātas, tādējādi šajās zonās ierobežojot gājēju kustību.
Lai aizraujoša jaunā gada sagaidīšana!
Kopienas centri Gaujā, Sunīšos, kā arī dienas centrs “Iespēju māja” Siguldā ir vietējo iedzīvotāju sabiedriskās dzīves un brīvā laika pavadīšanas vietas. Aicinām iepazīties ar to piedāvātajām aktivitātēm janvārī!
Gaujas Kopienas centrā
Sunīšu Kopienas centra aktivitātes
Dienas centra “Iespēju māja” aktivitātes
Par aktivitātēm un telpu izmantošanu aicinām sazināties ar kopienas speciālisti Inesi Romānovu, zvanot uz tālruņa numuru 28732647, rakstot uz e‑pasta adresi inese.romanova@sigulda.lv vai ar Lieni Šteinu, zvanot uz tālruņa numuru 28665039, rakstot uz e‑pasta adresi liene.steina@sigulda.lv vai atnākot uz Kopienas centru parunāties personīgi.
20. decembrī Mālpils muižā Elza Rozentāle kopā ar diviem ģitāristiem – perkusīvās ģitārspēles meistaru Gintu Smuko un dziesminieku Jāni Ruņģi – ieskandināja muižas Lielo Zvaigžņu zāli ar koncertprogrammu “Mīļie, ārā ir auksti!”.
Tas bija muzikāls ceļojums kopā ar diviem ģitāristiem, kuri katrs ir sava ceļa gājējs. Viens ir dziesminieks un pretstraumes peldētājs, bet otrs perkusīvās manieres meistars uz akustiskās ģitāras.
Elza Rozentāle kopā ar koncerta klausītājiem lidoja apkārt pasaulei un ķēra Ziemassvētku noskaņas dažādās valodās. Koncerta laikā izskanēja iemīļotas Ziemassvētku dziesmas, uzrunājot ikviena klausītāja sirdi.
Pēc koncerta apmeklētāji tika aicināti apskatīt Ziemassvētku gaismas māju, izbaudīt tās burvību un iegūt īsto Ziemassvētku sajūtu.
Mālpils muiža aicina ikvienu vēl visu janvāri apmeklēt muižas Dārza māju, kurā īstenots projekts “Ziemassvētku sajūtu un gaismas ceļojums”.
Pasākumu līdzfinansē Siguldas novada pašvaldība.
10. janvārī plkst. 16.00 Siguldas pagasta Kultūras namā izskanēs Olgas Jakānes jubilejas koncerts “Dziesma un mīlestība”.
Olga Jakāne sevi sauc par siguldieti kopš astoņu gadu vecuma. Viņas mūža darbs ir saistīts ar Siguldas 1. pamatskolu, kur viņa mācījusi mūziku un vadījusi korus. Nepilnus 20 gadus viņa bijusi sieviešu kora “Teiksma” dziedātāja, kormeistare un komponiste, kā arī zēnu koru salidojumu “Puikas, dziedam!” iedvesmotāja un virsdiriģente.
2018. gadā Olga Jakāne saņēmusi Siguldas novada Gada balvu izglītībā par mūža ieguldījumu izglītībā un par mūzikas un koru tradīciju veidošanu Siguldas novadā.
2025. gadā viņa saņēmusi fonda “Lāčplēsis” goda zīmi par ilggadēju ieguldījumu Dziesmu svētku kustībā, aužot dziesmoto pavedienu paaudžu paaudzēs.
Olgas Jakānes jubilejas koncertā uz skatuves kāps dažādi viņas mūžā nozīmīgi cilvēki un kolektīvi.
Ieeja – bez maksas.
Visi interesenti aicināti 10. janvārī plkst. 16.00 Mālpils Kultūras centrā uz Viļņa Krilovska motociklu dizaina un to detaļu krāsojuma izstādes atklāšanu. Tā būs apskatāma līdz 30. janvārim.
Vilnis Krilovskis motociklistu vidū ir labi pazīstams kā meistars “Vilnis no Mālpils”, kurš divriteņu spēkratus un drošības ķiveres pārvērš par unikāliem mākslas darbiem. Liesmas, līnijas, krāsu pārejas un smalki roku zīmējumi – katrs darbs ir unikāls un radīts konkrētam motociklam, īpašam stāstam.
Mākslinieka roka spēj restaurēt un atjaunot Harley-Davidson, Triumph, BMW, kā arī citu motociklu oriģinālo krāsojumu. Arī īpašo sēriju ekskluzīvajiem motociklu modeļiem meistara roka piešķir rūpnīcas pirmreizējo skatu. Vilnis pēc profesijas ir metālmākslinieks, un diploms liecina par Lietišķās mākslas koledžas absolvēšanu. Profesionālā pieredze ietver darbu arī ar ultravieglajām un pasažieru lidmašīnām, tomēr īstā aizrautība vienmēr bijuši motocikli un to dizains.
Vilnis ir motokluba “Smart Head” MCC biedrs, kura dalībnieki ir ne tikai viņa talanta lietotāji, bet arī ceļabiedri motopasaulē. Mākslinieks ar saviem darbiem apliecina, ka motocikls var būt ne tikai pārvietošanās līdzeklis, bet arī personības, stāsta un mākslas forma. Izstāde ir iespēja šo sajūtu piedzīvot tuvumā.
Tiek aicināti ne tikai motociklisti, bet ikviens, kam interesē dizains, amatniecība un mototehnika. Pēc atklāšanas Viļņa darbi kalpos arī kā mācību materiāls Mālpils Mākslas skolas audzēkņiem.
Informāciju sagatavoja:
Viļņa Krilovska radošā komanda
16. decembrī Allažu bibliotēkā tika atklāta tekstilmākslinieces Ineses Rozentāles personālizstāde “Piektais pakavs”, kurā var aplūkot izšūtus un no auduma veidotus zirgus, kas tapuši šī gada laikā.
Inese Rozentāle dzimusi Rīgā, un viņas vecāki strādāja Rīgas Kinostudijā. Kā kino darbinieku bērns, Inese redzēja kino tapšanu no otras puses, kā arī iekļuvusi dažu filmu epizodēs. Dekorācijas, tērpu dizains, grims, montāža – tā šķita tik aizraujoša pasaule, ka ne velti viņa esot teikusi: “Kad izaugšu liela, es taisīšu figņas.” Jāpiebilst, ka “figņas” ir kino žargons un apzīmē dažādus dekorāciju un kostīmu sīkumus, kurus izgatavo ar rokām.
Pēc pamatskolas beigšanas Inese iestājās Rīgas Amatniecības vidusskolas Tekstila nodaļā, apgūstot trikotāžas tērpu modelēšanu un konstruēšanu. Vēlāk viņa turpināja izglītību šīs pašas skolas koledžas nodaļā, apgūstot interjera dizainu. Vairākus gadus Inese strādājusi par interjera dizaineri, arhitekta asistenti un mēbeļu konstruktori.
Ineses Paps teicis: “Vispirms apgūsti profesiju un tad vari nodarboties ar mākslu.”
Tas brīdis ir pienācis! Dažādu notikumu rezultātā, kas sākotnēji šķita kā mazas katastrofas, Inese nodarbojas ar mākslu, izšujot ar šujmašīnu, veidojot jauktas tehnikas tekstilijas un dažādas lelles.
Inese Rozentāle: “Šādu tehniku vēlējos izmēģināt jau sen, praktiski katru reizi, kad šūvu kādu nopietnu apģērba gabalu, bija kārdinājums mest visu pie malas un izdancināt šujmašīnu pēc sava prāta. Izšūšanu ar šūjmašīnu var saukt par haosa savaldīšanu uz auduma. Dūriens seko dūrienam, rokas vada audumu, un tikai iekšējā vīzija kontrolē procesu. Reizēm viss šķiet ārā metams. Tad darbu pielieku pie sienas, aizeju iedzert kafiju un ar svaigu aci skatos ko darīt tālāk. “
“Piektais pakavs” – zirgiem ir četras kājas, četri pakavi. Pazaudējot kādu no pakaviem ir laime, ja kabatā ir piektais pakavs.
Izstāde Allažu bibliotēkā apskatāma līdz 31. janvārim bibliotēkas darba laikā.
Informāciju sagatavoja:
Tekstilmāksliniece Inese Rozentāle
Allažu bibliotēkas vadītāja Gunta Rudze
Foto: G. Rudze
12. decembrī kultūras ministre Agnese Lāce pasniedza Ministru kabineta Atzinības rakstus un Kultūras ministrijas Īpašās atzinības, Atzinības un Pateicības rakstus par radošo ieguldījumu un mūža darbu 23 izcilām personībām un organizācijām kultūrā, tostarp arī novadniekam Andrim Muižniekam.
Kultūras ministrijas augstāko apbalvojumu – Īpašo atzinības rakstu – kultūras ministre pasniedza orķestru diriģentam Andrim Muižniekam par mūža ieguldījumu pūtēju orķestru mūzikas popularizēšanā, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā, novada kultūrvides veidošanā un ilggadēju, nozīmīgu pedagoģisko darbu, sveicot 80 gadu jubilejā.
Lepojamies, ka Siguldas novada iedzīvotāju ieguldījums tiek novērtēts valsts līmenī!
Informācijas avots:
Kultūras ministrija
Foto: Oskars Artūrs Upenieks/Kultūras ministrija
27. decembrī plkst. 18.30 Siguldas “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8 A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” decembra saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis dziedātāju Ievu Akurateri.
Šajā vakarā līdzās Ievas Akurateres izpildītajām dziesmām dzirdēsiet arī sarunu par dažādām tēmām: dziesmas nozīme okupācijas un Atmodas laikā; uzdrošināšanās nepakļauties cenzūrai un aizliegumiem; mākslinieku reakcija un piedalīšanās politiskajos notikumos; E. Veidenbauma, L. Breikša, K. Skujenieka, M. Melgalva, K. Elsberga un citu dzejnieku teksti mūzikā; grupas “Pērkons” fenomens; iesaiste dažādos teātra uzvedumos un muzikālajos projektos u. c.
Ieva Akuratere ir viena no populārākajām un drosmīgākajām latviešu mūziķēm, kura 80. gadu beigās ar dziesmu “Manai Tautai” spēcīgi ietekmēja Latvijas valsts neatkarības nostiprināšanos. Dziesma kļuva par Dziesmotās revolūcijas himnu, kas saviļņoja un vienoja latviešu tautu kopīgā lūgšanā par brīvību.
Ieva Akuratere plašāku atpazīstamību ieguva 80. gadu sākumā kā Latvijas rokgrupas “Pērkons” dziedātāja. “Pērkona” sastāvā dziedātā “Zaļā dziesma” (1988) kļuva par vides aizsardzības entuziastu iecienītu dziesmu. Ieva Akuratere ir daudzpusīga mūziķe, kura uzstājusies gan kā soliste, gan arī dažādu projektu sastāvā, piemēram, jaunā viļņa un postpanka grupā “K. Remonts”, eksperimentālās mūzikas grupā “NSRD” un četru latviešu popmūzikas dziedātāju projektā “Dāmu pops”. 90. gados viņa nodibināja grupu “Simulācija”, kurā dziedāja pašas sacerētas dziesmas. Akuratere ir darbojusies arī eksperimentālajā tautas mūzikas projektā “Lidojošais paklājs”. Mūziķe joprojām aktīvi muzicē, piedalās dažādos Latvijā populāros mūzikas raidījumos un projektos. 2025. gadā Ieva Akuratere kopā ar Latvijas alternatīvā roka grupu “Sudden Lights” iedziedāja dziesmu “Mūsu mīlestība”.
Ieva Akuratere ir dzīva leģenda latviešu sirdīs. Ar savu harizmu, skaisto un unikālo balsi viņa ir apbūrusi arī cilvēkus ārpus Latvijas. Viņas dziesmas “Kā man klājas” (1989) pavadībā katru pilnmēness nakti uz Gobas deju (angliski – Elm Dance) dejošanu sanāk cilvēki daudzās kopienās Eiropā un pasaulē. Deja kalpo par apliecinājumu dzīves mīlestībai, cerībai un cilvēces solidaritātei ar Zemi un visu dzīvo.
Ieva Akuratere savulaik ir darbojusies arī kā aktrise, operetes aktrise un politiķe. Savas muzikālās darbības laikā, dziedot viena un esot dažādu muzikālo grupu sastāvā, viņa ir iedziedājusi ap 20 mūzikas albumu. Jaunākais albums “Ceļš” (2024) ir ierakstīts kopā ar latviešu mūziķi un komponistu Aivaru Hermani. Mūziķe ar koncertiem ir uzstājusies dažādās valstīs Eiropā, ASV un Āzijā, dziedot gan tautiešiem, gan svešiniekiem.
Foto: Jānis Deinats
Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru (Igaunija), Inesi Zanderi, Susinuki (Somija), Svetu Grigorjevu (Igaunija), Arvi Vigulu, Ingmāru Balodi, Jānu Malinu (Igaunija), Jāni Rokpelni, Heli Lāksonenu (Somija), Eduardu Aivaru u. c.; ar rakstniekiem Jāni Joņevu un Gunti Bereli; ar tulkotājām Silviju Brici, Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku, ar sinoloģi Ievu Lapiņu, ar valodnieku Valtu Ernštreitu, ar tulkotāju un dzejnieku no Amerikas Džeidu Vilu (Jayde Will) un ar tulkotāju Denu Dimiņu; ar mūziķiem un komponistiem Uģi Prauliņu, Juri Kulakovu, Kristapu Grasi un Zigfrīdu Muktupāvelu; ar literatūrzinātniecēm Evu Eglāju-Kristsoni, Ilvu Skulti un ar folkloristi Janīnu Kursīti; ar mākslinieku Armandu Zelču; ar filosofu Kasparu Eihmani. “Devona” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta”veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notikušas sarunas ar aktrisēm Gunu Zariņu un Ingu Alsiņu-Lasmani un ar aktieri, tulkotāju Gundaru Āboliņu.
Mālpils muiža, īstenojot projektu “Ziemassvētku sajūtu un gaismas ceļojums”, svētdien, 7. decembrī, aizvadīja ēdienu gatavošanas meistarklasi kopā ar lielisko muižas šefpavāri Aiju Gabrāni.
Turpinot svētku gaidīšanas ceļojumu, pasākuma dalībnieki ieskandināja un iesmaržināja muižas pērli – Dārza māju. Ikvienam bija iespēja piedalīties gatavošanas procesos, baudīt un izzināt tradicionālo svētku ēdienu gatavošanas noslēpumus, ar kuriem dalījās šefpavāre un viņas komanda.
Aija Gabrāne ir šefpavāre ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, konkursa “Mūsdienu Latvijas garša” uzvarētāja, kura apvieno Latvijas un internacionālās garšas mūsdienīgā un savā interpretācijā. Meistarklases laikā viņa stāstīja par Ziemassvētku ēdienu tradīcijām un kulinārajām vērtībām svētkos.
Pēc kopīgi pagatavotās maltītes dalībnieki sēdās pie krāšņi klāta svētku galda un devās garšu un sajūtu ceļojumā!
Mālpils muižā notiks arī citi Ziemassvētku gaidīšanas laika pasākumi:
Pasākumi notiek ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu.
11. decembrī, vietējās kopienas sadarbības ietvaros, Allažu pirmsskolas izglītības iestādē viesojās Allažu Tautas nama bērnu folkloras grupa “Tiptaiņi” un tās vadītāja Liena Vija Teterovska. Viņu misija ir atrast saikni starp senajām tradīcijām un mūsdienām, iedzīvināt un popularizēt latviešu tautas folkloru ikdienas dzīvē un svētkos, ko arī pieredzēja šajā kopīgajā pasākumā.
Pirmsskolēni piedzīvoja īpaši sagatavotu svētku programmu, kas ietvēra tradicionālas Ziemassvētku dziesmas, tautiskās rotaļas un stāstus par Ziemassvētkiem – par maskām un par iešanu rotaļās.
Pasākumā bērni uzzināja, iemācījās un līdzdziedāja Ziemassvētku dziesmas ar tradicionālajiem ziemas dziesmu piedziedājumiem “kaladū, kaladū” un “totari, totari”. Bērnu folkloras grupas “Tiptaiņi” dalībnieki iesaistīja pirmsskolēnus jautrās Ziemassvētku rotaļās – “Dindaru, dandaru ozoliņi”, “Nabagais, bagātais”, “Aitiņas mājās”. Tas ļāva bērniem iemācīties un izjust ziemas saulgriežu svinēšanas tradīcijas.
Mazajiem skatītājiem, praktiski darbojoties, bija iespēja iepazīt, kā pirms daudziem gadiem tika svinēti šie svētki – kā dziedāja dziesmas, spēlēja spēles un gāja rotaļās. Tas palīdz bērniem iepazīt mūsu tautas kultūras mantojumu un izprast Ziemassvētku patieso nozīmi – mieru, siltumu un mīlestību.
Allažu pirmsskolas izglītības iestāde izsaka pateicību bērnu folkloras grupai “Tiptaiņi” un vadītājai Lienai Vijai Teterovskai par atsaucību pasākuma organizēšanā un iespēju bērniem piedzīvot latviešu tradicionālo Ziemassvētku noskaņu!
Informāciju sagatavoja:
Allažu pirmsskolas izglītības iestādes direktora vietniece pirmsskolas izglītības jautājumos
Jana Baranovska
Ziemassvētku gaidīšanas laikā Siguldas novada bibliotēka aicina ģimenes uz pasākumu “Izspēlē pasaku pilī”, kas norisināsies Siguldas Jaunajā pilī. Ģimenes ar bērniem aicinātas piedalīties priekšā lasīšanā un radošās aktivitātēs, kurās bērniem būs iespēja piedzīvot aizraujošas pasakas, stāstus un rotaļas. Pasākumi ļaus iegrimt pasaku valstībā un izbaudīt grāmatu priekšā lasīšanas burvību.
Pasaku pēcpusdienas notiks decembra otrajā un trešajā nedēļas nogalē Siguldas Jaunās pils svētku zālē plkst. 16.00. Katrā no pasākumiem ar rotaļām priecēs pasaku rūķis, bet ar lasījumiem un stāstiem piedalīsies atpazīstami novadnieki un īpašie viesi.
Pasākumu programma:
Pasākumi ir bez maksas, un gaidīti ir visi – ģimenes, bērni, vecvecāki un ikviens, kurš mīl pasakas un sirsnīgus satikšanās brīžus.
Decembrī noslēdzās projekts “Mājvārdi – lībisko liecību nesēji Lēdurgas kultūrtelpā”. Projektu realizēja Lēdurgas pagasta biedrība “Smailes” ar Siguldas novada pašvaldības un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu mērķprogrammā “Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību attīstība un ilgtspēja”. Projekta rezultātā izveidota karte ar mājvārdiem un vietvārdiem, kuru skanējums ļoti ticami apliecina saistību ar to lībisko izcelsmi. Karte ir izvietota Lēdurgas dendroparka informācijas centrā un pieejama ikvienam apmeklētājam.
10. decembrī notika projekta noslēgums ar mājvārdu kartes atklāšanu Lēdurgas dendroparka informācijas centrā un vēsturnieces Sarmītes Kauliņas stāstījumu par novadpētniecību Lēdurgas pagastā, projekta gaitu un izaicinājumiem. Karte ir papildinājums jau esošajam veikumam lībisko liecību izzināšanā Lēdurgas pagastā – gan augu nosaukumu izpētei, gan Putnu modināšanas tradīcijas iedzīvināšanai, gan videofilmai “Mudurgciema stāsts”.
Kartes ievadā lasāms: “Lēdurgas apkaimes vietvārdi glabā dažādu vēstures laiku liecības, līdzās kādam jaunākam vietas nosaukumam turpat blakus var būt gadsimtiem sens mājas, upes vai citas vietas nosaukums. Visdrīzāk senāko mājvārdu izcelsmei un saknēm vairs nav iespējams izsekot, jo ilgajā vietas nosaukuma mūžā cilvēki to ir lietojuši atbilstoši sava laika valodas izjūtai un izpratnei. Tieši ūdeņu nosaukumi pieder pie visvecākajiem dabas objektu nosaukumiem, un daudzi no tiem ir pārdzīvojuši ne vien vairākas paaudzes, bet pat tautas. Arī Lēdurgas apkaimes ūdeņu nosaukumi ir spilgti liecinieki šīs vietas lībiskajam mantojumam – Aģe, Jugla, Sudurga, Mudurga, Aijažu ezers, Aģes ezers. Taču arī Lēdurgas apkaimes mājvārdos, kaut laika gaitā tie mainās straujāk par citu vietu nosaukumiem, saskatāms novada lībiskais mantojums. Aicinām kartē iepazīt tos mājvārdus, kuros ir saskatāma lībiskā izcelsme vai mājas saimnieku kultūrvēsturiskā saikne ar lībisko mantojumu”.
Apjomīgais projekts realizēts septiņu mēnešu garumā. Tā gaitā apzināti un izpētīti vairāk nekā piecdesmit mājvārdi un vietvārdi, intervēti vairāki mājvietu saimnieki, veiktas mājvietu fotofiksācijas.
Projekta dalībnieki informāciju smēlušies gan Lēdurgas bibliotēkā, gan Turaidas muzejrezervāta arhīvā, gan iedzīvotāju atmiņās un privātajos krājumos.
Mājvārdu projekta rezultāti Lēdurgas pagastā būs daļa no mājvārdu izcelsmes sociolingvistiskā pētījuma Vidzemes lībiskās kultūrtelpas ietvaros, kas kalpos par pamatu kopīgam zinātniskajam rakstam ar prof. Karla Pajusalu un Vidzemes lībiskās kultūrtelpas konferences saturam 2026. gadā.
Biedrība “Smailes” izsaka sirsnīgu pateicību Latvijas Universitātes Lībiešu institūtam, tā vadītājam Valtam Ernštreitam un pētniecei Guntai Kļavai par palīdzību mājvārdu un vietvārdu iespējamās izcelsmes skaidrošanā.
Kopš 2022. gada Siguldas novada Lēdurgas pagasts ir Vidzemes lībiskās kultūrtelpas dalībnieks.
Informāciju sagatavoja:
Biedrības “Smailes” projektu vadītāja
Līvija Gridjuško