Kultūra - sigulda.lv

Sestdien, 16. novembrī, plkst. 22.00 Siguldas pagasta Kultūras namā novadnieki aicināti atzīmēt Latvijas valsts proklamēšanas gadadienu svētku ballē kopā ar grupu “Kompromiss”.

Pasākumu vadīs pasākumu vadītājs Juris Mūrmanis. Pasākums pie galdiņiem ar pašu sarūpētu cienastu. Galdiņus var rezervēt līdz 14. novembrim kultūras centra “Siguldas devons” biļešu kasē Pils ielā 10.

Biļetes cena – 10 eiro,Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 8 eiro.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā „Pašvaldība” – „Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem „Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

No 5. līdz 16. novembrim kultūras centra “Siguldas devons” vestibilā būs skatāma vēsturiskajai kara drāmai “Dvēseļu putenis” īpaši veltīta Siguldas novada iedzīvotāju – Zandas Pučes un Martas Lapekinas – fotogrāfiju izstāde “Lai top “Dvēseļu putenis” Siguldā”.

Izstādē būs iespēja aplūkot filmas uzņemšanas gaitu. Tāpat izstādē varēs apskatīt arī filmēšanas aizkadru epizodes filmai “Dvēseļu putenis”, kura pirmizrādi piedzīvos jau 8. novembrī. To būs iespējams baudīt lielākajos Latvijas kinoteātros, tostarp “Kino Lora”.

Ieklausoties filmas režisora Dzintara Dreiberga viedoklī par jaunas tradīcijas uzsākšanu – svinēt svētkus, skatoties “Dvēseļu puteni” – aicinām novadniekus doties apmeklēt visaptverošu foto un multimediju stāstu kā vērienīgu vēstures atskatu.

Izstāde tapusi sadarbībā ar lielformāta druku “PMTM”.

Ieeja izstādē – bez maksas.

Trešdien, 20. novembrī, plkst. 19.00, kultūras centrā “Siguldas devons” interesenti aicināti noskatīties japāņu režisora Hirokadzu Koreeda filmu “Zaglēni” (2018).

Filma stāsta par kādu trūcīgu, bet saticīgu ģimeni, kas pieņem Tokijas bargajā salā atrastu meitenīti. Viņu dienas aizrit laimīgi, līdz notiek negadījums un cits pēc cita atklājas daudz noslēpumu. Izrādās, ka ciešās saites, kas saista tuviniekus, sabiedrības acīs ir vien noziegums.

Filmas režisors Hirokadzu Koreeda ir viens no Japānas talantīgākajiem un starptautiski atzītākajiem filmu veidotājiem. Par sociālo drāmu “Zaglēni” Kannu kinofestivālā 2018. gadā ieguvis galveno balvu “Zelta palmas zars”. Režisora uzņemtie darbi sniedz iespēju uz brīdi patverties no savas dzīves un vienlaikus saskatīt tajā patiesi būtisko.

Lomās: Meji Matsoka, Sakura Ando.
Filmas ilgums: 121 minūte. To būs iespējams skatīties japāņu valodā ar subtitriem latviešu valodā.

Biļetes pieejamas kultūras centra “Siguldas devons” kasē. Biļetes cena – 2 eiro.

Turaidas muzejrezervātā 7. novembrī plkst. 10.00 tiks atklāta 20. gadskārtējā zinātniski praktiskā konference, kurā vēstīs par aktualitātēm muzejrezervāta darbībā un pētniecības darba rezultātiem 2019. gadā, kā arī par labās prakses piemēriem un jaunumiem muzeju nozarē.

Konferencē dalība ir bez maksas. Vēlama iepriekšēja pieteikšanās zvanot uz tālruņa numuru 26572142 vai sūtot ziņu uz e‑pasta adresi turaida.muzejs@apollo.lv.

Konference programma:

10.00–10.15 – uzrunas
10.15–12.30 – ziņojumi

- Anna Jurkāne, Turaidas muzejrezervāta direktore – Pagātne un nākotne muzeju darbā

- Jana Šakare, Kultūras ministrijas Arhīvu, muzeju un bibliotēku nodaļas referente – Muzeju nozares aktualitātes

- Jolanta Sausiņa, Āraišu arheoloģiskā parka vadītāja – Pārmaiņas Āraišu arheloģiskajā parkā

- Ieva Ose, Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste – Latvijas viduslaiku pilīs atrastie saules pulksteņi

- Jānis Rudzītis, Turaidas muzejrezervāta galvenā speciāliste – Turaidas pils nocietinājumi karos un konfliktos

- Vija Stikāne, Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā – Vara un resursi Rīgas arhibīskapijā jauno laiku sākumā 16. gadsimta otrajā trešdaļā

12.30–13.00 – kopīga fotografēšanās un kafijas pauze, iepazīšanās ar jauno digitālo programmu “Mantojuma aizsardzība”
13.00–15.10 – ziņojumi

- Egils Jemeļjanovs, Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists, arheologs – Turaidas Baznīckalna izpēte pēdējos gados

- Edgars Ceske, Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists – Strīķu muižas tiesu protokolu grāmata (1821–1853)

- Arisa Pastuhova, Turaidas muzejrzervāta kultūras mantojuma un sadarbības projektu vadītāja – Komponists Alfrēds Kalniņš

- Dainis Bruģis, mākslas vēsturnieks – Lauksaimniecības artelis “Pamats” dokumentālo liecību gaismā

- Līga Kreišmane, Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja – Muzeja ekspedīcijas vēsturiskās atmiņas saglabāšanai

- Gunta Zaķīte, Turaidas muzejrezervāta izglītojošā darba un komunikācijas nodaļas vadītāja – KM iniciatīva “Latvijas skolas soma” Turaidas muzejrezervātā

15.10–15.30 – interaktīva nodarbība “Domājot par klaušinieku” kopā ar muzejpedagoģi Margitu Porieti

Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece komunikācijas darbā
Anda Skuja

Pasākumā var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

4. decembrī plkst.18.00 kultūras centra “Siguldas devons” zālē atskanēs koncertcikla “Simfoniskais hits ar Goran Gora” koncerts “Akordeons un Maskata “Tango””.

Šajā koncertā dziesminieks un teātra mūzikas autors Goran Gora iepazīstinās akordeonu un komponista Artura Maskata “Tango”, kas ir viens no atpazīstamākajiem latviešu simfoniskās mūzikas darbiem.

Koncerta programmā Gundegas Šmites Koncerts akordeonam un orķestrim un Artura Maskata “Tango”, tajā piedalīsies: Artūrs Noviks (akordeons), Justīne Kļava (dramaturgs), Roberts Rubīns (režisors), diriģents – Guntis Kuzma.

Koncertcikla mērķis ir simfoniskās mūzikas klausīšanos padarīt saprotamāku un īpaši piesaistīt jauniešu auditoriju. 2014. gadā Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) laida klajā koncertciklu “Koncertsarunas ar Goran Gora”, kas nu pārtapis par ciklu “Simfoniskais hits ar Goran Gora” un kļuvis par vienu no LNSO tradīcijām.

Koncerts iekļauts “Latvijas skolas soma” pasākumu programmā.

Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās, kā arī kultūras centra “Siguldas devons” kasē. Biļetes cena – 10 eiro.Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 20% atlaide.

8. novembrī plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” ikviens, kam tuvas tautas dejas, aicināts uz Siguldas Valsts ģimnāzijas deju kolektīva “Vizbulīte” un draugu koncertu “Uz taciņas”.

Koncertā kopā uz vienas skatuves uzstāsies jauniešu deju kolektīvi “Vizbulīte”, “Metieniņš” un “Austriņš”, bērnu deju kolektīvi “Teiksmiņa” un “Stariņš”, tautas deju ansambļi “Teiksmas studija” un “Venta”.

Deja – tā nav tikai mūzika un koši tērpi, tā neslēpjas auguma skaistumā, soļu un kustību precizitātē, spilgtos žestos un azartā. Katrai dejai ir sava dvēsele, un to atrast un atdot skatītājiem ir pats galvenais un grūtākais uzdevums.

Biļetes pieejamas kultūras centra “Siguldas devons” kasē. Biļetes cena – 2,50 eiro,Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 20% atlaide.

Siguldas novada bibliotēkā Ziemeļvalstu literatūras nedēļas laikā, 12. novembrī, plkst. 17.00 tiks atklāta izstāde “Islande”, kas tapusi, sadarbojoties mākslas studijai “SmArts.studio” ar modes dizaineri Baibu Ladigu. Izstādes atklāšanā piedalīsies mākslinieki un izstādes veidotāji – Marija Rukina un Sergejs Podolaks. Izstāde būs apskatāma no 12. līdz 30. novembrim. Ieeja – bez maksas.

Islandes daba neatstāj vienaldzīgu – mēness plašie līdzenumi, dabas krāsas, neseno izvirdumu pēdas, dusošie ledus monumenti un skaļie Atlantijas okeāna ūdeņi. Apvienotais projekts piedāvās apmeklētājiem ne tikai atklāt apbrīnojamo Islandes dabu, bet arī to, kā tā var tikt ietverta modes pasaulē.

Studijas “SmArts.studio” dalībniekus vieno kopīga aizraušanās – fotografēšana, kas kopumā ir pilnveidojusies jau 15 gadus, lēnām augot no nejaušu skaistu dabas skatu iemūžināšanas, tiecoties uz kaut ko lielāku, iespaidīgāku, lai spētu sevi izpaust. Fotografējot mākslinieki pauž savu attieksmi pret dzīvi, sapņus un vīziju.

Baiba Ladiga ir koncepta dizainere no Rīgas. 2004. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Savukārt pirms trim gadiem dibināts “ready-to-wear” zīmols “Baiba Ladiga”, kura pamatā ir izturīgu apģērbu radīšana, izmantojot pārstrādātus un pārstrādājamus materiālus. Iedvesmojoties no arhitektūras un minimālisma, Baibas Ladigas dizainētos apģērbos pārsvarā dominē melnā un baltā krāsa. Tie tiek radīti no tādiem dabīgiem materiāliem kā vilna, lins un kokvilna.

Turaidas muzejrezervāts 1. novembrī plkst. 8.30 Turaidas baznīcā aicina uz svētbrīdi, godinot rakstnieku, skolotāju, filozofu un publicistu, apgaismības ideju paudēju un cīnītāju par dzimtbūšanas atcelšanu Garlību Merķeli (1769–1850) viņa 250. dzimšanas dienā. Svētbrīdi vadīs Turaidas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Didzis Seržāns, ar svinīgo uzrunu uzstāsies Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne un Rīgas Latviešu biedrības pārstāve Margita Poriete.

Garlībs Merķelis dzimis 1769. gada 1. novembrī Turaidas – Lēdurgas draudzes mācītāja Daniela Merķeļa ģimenē. Viņa viens no nozīmīgākajiem darbiem ir 1797. gadā Leipcigā izdotā grāmata “Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās”, kurā aprakstīta 18. gadsimta situācija Vidzemē, atspoguļojot zemnieku beztiesisko stāvokli un vācu muižnieku patvaļu. Interesanti, ka grāmatas parādīšanās Vidzemē izraisa neapmierinātību, G. Merķeli apvaino jakobīnismā, toties viņš saņem pozitīvas atsauces no vācu, šveiciešu un dāņu literātiem. Garlība Merķeļa darbs ir pazīstams daudzās Eiropas zemēs, bet latviski tas izdots tikai 1905. gadā.

Dzimtbūšanas atcelšana Vidzemē notiek 22 gadus pēc grāmatas “Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās” izdošanas – 1819. gadā, un tas būtiski ietekmē latviešu tautas garīgo atmodu un pilsoniskās apziņas veidošanos ceļā uz nacionālas valsts izveidi.

Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece komunikācijas darbā
Anda Skuja

Otrdien, 5. novembrī, plkst. 15.00, kultūras centrā “Siguldas devons” skatītājiem būs iespēja vērot dienas teātra izrādi “Meistars un Aleksandra”.

Izrāde ir veltījums radošā tandēma – mākslinieku Aleksandras Beļcovas un Romana Sutas – vētrainajām attiecībām mākslā un dzīvē uz lielu vēsturisko notikumu fona. Viņu spilgtākais kopīgais projekts ir 1924. gadā tapusī porcelāna apgleznošanas darbnīca “Baltars”.

Teātra izrādē piedalās aktieri Zane Dombrovska un Jānis Kronis. Dramaturģe – Inga Ābele, režisore, scenogrāfe un kostīmu māksliniece – Ināra Slucka, video – Uldis Jancis, gaismas – Rauls Lorencis.

Krievijā dzimusī māksliniece Aleksandra Beļcova (1892 – 1981) savā dzimtenē ir zināma ļoti šauram speciālistu lokam, toties Latvijas mākslas vēsturē viņa ir atzīta klasiskā modernisma meistare. Ar savu nākamo vīru latviešu mākslinieku Romanu Sutu (1896–1944) A. Beļcova iepazinās Penzas mākslas skolā Pirmā pasaules kara laikā. Pēc skolas beigšanas viņi abi aizbrauca uz Sanktpēterburgu. Drīz Romans devās atpakaļ uz Latviju, bet Aleksandra iestājās bijušajā Mākslas akadēmijā, kas tolaik pēc padomju Krievijas reformas ieguva nosaukumu “Augstākās mākslinieciskās darbnīcas” – vieta, kur pasniedza un studēja izcili krievu avangarda mākslinieki. Pēc Romana aicinājuma Aleksandra 1919. gadā atbrauca uz Rīgu, bet 1922. gadā abi jau kā laulātais pāris devās uz Parīzi, kur viņiem piedzima meita Tatjana. Savukārt pēc gada visi trijatā atgriezās Latvijā.

Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās, kā arī kultūras centra “Siguldas devons” kasē. Biļetes cena – 5 eiro.Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 20% atlaide, novada daudzbērnu ģimenēm – 40% atlaide. Izrāde iekļauta “Latvijas skolas somas” programmā.

Izrādes laikā var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Sestdien, 26. oktobrī, plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” uz debijas albuma “Esmu laimīgs” prezentācijas pasākumu aicina pašmāju grupa “Zelta Kniede”.

Pasākumā apmeklētājiem būs iespēja dzirdēt vairākas dziesmas no jaunā albuma, kurā pavisam iekļautas 10 dziesmas. Tāpat varēs iegādāties disku ar grupas dalībnieku autogrāfiem.

Debijas albuma “Esmu Laimīgs” ieraksts tika pabeigts šī gada jūnijā skaņu ierakstu studijā “Golden Rivet Records”. Albumā iekļautas deviņas oriģināldziesmas un dziesma “Debess tumša, mākoņaina”, kas no valša pārtapusi rokenrolā, dodot tai pavisam jaunu skanējumu. Grupas līderis un dziesmu autors Silvestrs Lorencs uzskata, ka veiksmīgas dziesmas panākumu atslēga ir melodija, viss pārējais ir pakārtots.

Mūzikas grupa “Zelta Kniede” dibināta 2017. gada pavasarī. Tajā muzicē Silvestrs Lorencs (balss, basģitāra), Helvijs Kārkliņš (balss, akustiskā ģitāra), Bruno Lorencs (sitamie instrumenti), Edgars Roļskijs (ģitāra). Savus pirmos panākumus guva, piedaloties LTV raidījumā “Latvijas Sirdsdziesma”, fināla koncertā izcīnot 6. vietu. Neilgi pēc pirmā singla publicēšanas tika sarakstītas vairākas jaunas dziesmas, kuras ātri iemīļoja visā Latvijā.

Ieeja – bez maksas.

Siguldas novada bibliotēkā ceturtdien, 31. oktobrī, plkst. 13.00 izglītojošā un izklaidējošā pasākumā bērniem būs iespēja iepazīt dabu, skatoties jaunas informatīvas animācijas filmas, kas tapušas sadarbojoties Dabas aizsardzības pārvaldei un filmu studijai “Animācijas brigāde”.

Kopā būs iespēja noskatīties trīs animācijas filmas, kurās atraktīvā veidā tiks aplūkotas šādas tēmas: invazīvās sugas, kas apdraud Latvijas dabu; pareiza rīcība, satiekot pludmalē roņu mazuļus, un vides sakoptība, aicinot ievērot principu “Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes”.

Filmu režisori ir vietējo un starptautisko atzinību saņēmuši animācijas filmu meistari – Māris Brinkmanis, Ēvalds Lācis un Reinis Ūbele.

Animācijas filmas plānots izmantot Dabas aizsardzības pārvaldes vadītajās dabas izglītības nodarbībās, lai veicinātu visdažādākā vecuma sabiedrības pārstāvju izpratni par būtiskām dabas aizsardzības tēmām, tās pieejamas arī Dabas aizsardzības pārvaldes

kanālā.

Filmas tapušas ar Vides aizsardzības fonda atbalstu.

Informāciju sagatavoja:
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību speciāliste
Maija Rēna

31. oktobris ir folklorista, rakstnieka un publicista, jaunlatviešu kustības aktīva dalībnieka Krišjāņa Barona dzimšanas diena. Godinot Dainu tēvu, Turaidas muzejrezervāts ceturtdien, 31. oktobrī, plkst. 8.15 aicina uz dziesmu rītu “Tu dziesmiņu daudz zināji” laukumā pie Krišjāņa Barona pieminekļa, Siguldā.

Dziesmu rīti Dainu tēva dzimšanas dienā Siguldā kļuvuši par tradīciju, kurā satiekas visas paaudzes, dziedot un runājot tautasdziesmas un atgādinot dainās ierakstītās vērtības. Arī šogad ikviens aicināts būt kopā un līdzi ņemt svecīti vai ziedus, lai pie Krišjāņa Barona pieminekļa dalītos ar sev mīļām un tuvām tautasdziesmām. Pasākumā Dziesmu rītā piedalīsies Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne un muzeja speciālisti, tautasdziesmas izdziedās Siguldas folkloras kopa “Senleja”, ansambļi “Melodija” un “Saltavots”, kā arī skolēni no Siguldas novada skolām.

Krišjānis Barons (1835–1923) ir izcila personība, kura mūža darbs folkloristikā ir akadēmiskais tautasdziesmu krājums “Latvju dainas” sešos sējumos ar 217 996 dziesmām, ko valodnieks Jānis Endzelīns ir nosaucis par latviešu filoloģijas stūrakmeni. Tautasdziesmas sakārtotas kā vienota sistēma, kuras pamatā ir cilvēka mūža ritējums, viņa darbs un sadzīves attiecības. 1880. gadā pēc Dainu tēva veidota zīmējuma izgatavota īpaša tautasdziesmu krātuve – Dainu skapis, kas no 2001. gada 4. septembra iekļauts UNESCO Pasaules atmiņas (Memory of the Word) sarakstā un šobrīd glabājas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Krišjānis Barons ir viens no ievērojamākajiem jaunlatviešu darbiniekiem. Viņš ir pirmais latviešu autors, kas sarakstījis Baltijas ģeogrāfijas grāmatu “Mūsu tēvzemes aprakstīšana” (1859) un pirmo apcerējumu latviešu valodā par darvinismu “Mūžīgs kara lauks” (1962). Rakstījis arī stāstus, dzeju un tulkojis. Publicējis ap 100 populārzinātnisku rakstu par dabaszinībām un izglītības jautājumiem.

Turaidas muzejrezervātā 1985. gadā, sagaidot Krišjāņa Barona 150. dzimšanas dienu, atklāts Dainu kalns, kurā izvietotas tēlnieka Induļa Rankas veidotās akmens skulptūras, kas veltītas latviešu tautasdziesmām. Jau vairāk nekā 30 gadus Dainu kalns ir vieta, kur skan tautasdziesmas, tiek popularizēts nemateriālais kultūras mantojums un apmeklētāji gūst enerģiju, garīgu piepildījumu un prieku, esot harmonijā ar dabu, iedziļinoties sevī, sajūtās un muzejrzervāta brīvdabas ekspozīciju stāstos.

Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece komunikācijas darbā
Anda Skuja