No 26. līdz 28. septembrim Siguldā norisināsies otrais Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāls (SBJLF), ko organizē kultūras centrs “Siguldas devons” un Siguldas novada pašvaldība. Festivāla misija ir veicināt bērnu un jauniešu lasītprieku, ļaut atklāt lasīšanu kā aktīvu nodarbi un vaļasprieku, ko iespējams piedzīvot kopā ar draugiem un ģimeni.
Šogad festivāla norišu vienojošā tēma būs daba, ekoloģija un zaļais dzīvesveids. Festivāla programma iecerēta kā iedvesmojošs notikumu kopums, kas rosinās uz pārdomām un sarunām gan bērnus, gan pieaugušos un, iespējams, pamudinās uz mazām, bet nozīmīgām pārmaiņām ikdienā, lai kopā mums izdotos veidot labāku pasauli.
Festivāls norisināsies trīs dienas: 26. septembrī notiks festivāla Skolu diena, kurā aicināti piedalīties Siguldas novada skolēni, savukārt 27. un 28. septembrī notiks Ģimeņu dienas, kurās apmeklētājus no visas Latvijas gaidīs plaša programma: tikšanās ar grāmatu autoriem no Latvijas, Ukrainas un Islandes, ar ilustratoriem, animācijas filmu māksliniekiem un režisoriem. Notiks radošās darbnīcas, izstādes, animācijas filmu seansi, diskusijas un lekcijas vecākiem un pedagogiem, autoru vēl nepublicētu darbu lasījumi, jaunāko bērnu grāmatu prezentācijas un dažādas aktivitātes pilsētvidē. Festivāla Ģimeņu dienās “Siguldas devona” zālē “Radix” būs arī grāmatu tirdziņš, kurā piedalīsies Latvijas grāmatizdevēji, kas izdod grāmatas bērniem.
Festivāla mugurkaulu veido Autoru un Ilustrācijas programmas, bet, ļaujot bērniem un jauniešiem atklāt un piedzīvot to, kā literārs teksts transformējas citās kultūras jomās, katrā festivālā tiek veidota vēl kāda īpaša programma, šajā reizē – animācija. Pirmajā Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivālā, kas notika 2023. gadā, autoru un ilustrācijas programmas papildināja teātra un multimediju programma.
Festivāla radošajā komandā šogad strādā trīs programmu kuratores:
bērnu grāmatu izdevēja, Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas valdes locekle Alīse Nīgale, māksliniece, Latvijas Mākslas akadēmijas docente Rūta Briede un animācijas filmu producente, Latvijas Animācijas asociācijas valdes priekšsēdētāja Sabīne Andersone.
Programmas tiek veidotas mijiedarbojoties, lai notikumi būtu savstarpēji saistīti, piemēram, Ilustrācijas programmas centrā būs trīs izstādes ar vienojošu nosaukumu “Pētersona arhipelāgs”, kas atspoguļos ilustratora Reiņa Pētersona daiļradi, savukārt Animācijas programmā iekļautas filmas, kurām Reinis Pētersons bijis mākslinieks. Tāpat tikšanās un nodarbības ar rakstniecēm Agnesi Vanagu un Luīzi Pastori iekļautas Autoru programmā, bet Animācijas programmā būs skatāmas filmas, kas veidotos pēc šo autoru grāmatu motīviem.
Īpašs notikums būs arī kopīga mozaīkas veidošana ar ukraiņu autori un mākslinieci Katerinu Mihaļicinu, lietuviešu ilustrācijas dzīvā klasiķa Ķēstuša Kasparaviča ilustrāciju izstāde “Kasparatorija” un tikšanās ar islandiešu autoru Andri Snaiju Magnasonu, kas savos darbos pievēršas ekoloģijas tēmām. Tāpat īpašs būs animācijas īsfilmu seanss – tajā būs iespējams noskatīties filmas, kas reti atceļo līdz skatītājiem Latvijā. Seansā būs apkopotas filmas par cilvēku un dabas mijiedarbību dažādās pasaules malās — no sniega vētras Kanādas ziemeļos līdz sausumam Āfrikas vidienē. Detalizēta festivāla programma tiks izziņota septembra sākumā. Ar festivālu saistītos jaunumus visātrāk uzzināsiet, sekojot SBJLF kontiem sociālajos tīklos – Facebook un Instagram, un festivāla tīmekļa vietnē – www.siguldasfestivals.lv.
Jau pavasarī, reizē ar Siguldas novada bibliotēkas Āra lasītavas atklāšanu, tika atklāts arī SBJLF grāmatu skapis, kas turpmāk līdz festivālam atradīsies kultūras centra “Siguldas devons” vestibilā. Gatavojoties festivālam, aicinām iepazīties ar festivāla grāmatu kolekciju, lasot tās pašiem un lasot priekšā bērniem. Festivāla grāmatu saraksts.
Festivālu organizē kultūras centrs “Siguldas devons” un Siguldas novada pašvaldība, to līdzfinansē Valsts kultūrkapitāla fonds mērķprogrammā “Valstiski nozīmīgi pasākumi”.
Sadarbības partneri: Siguldas novada bibliotēka, Turaidas muzejrezervāts, Siguldas novada Jaunrades centrs un Jauniešu iniciatīvu centrs “Mērķis”, DAP Gaujas nacionālā parka Dabas centrs, Siguldas Jaunā pils, Latvijas Grāmatizdevēju asociācija, Latvijas Animācijas asociācija, Latvijas Nacionālās bibliotēkas organizētā sabiedrības iesaistes kustība “Restarts lasīšanai”.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas Bērnu un jauniešu literatūras festivāla radošā direktore
Alīse Nīgale.
No 12. jūnija līdz 19. jūlijam Mālpils Mākslas muižā būs skatāma konkursizstāde “ZEMENE 2025”, kas veltīta Mālpils Zemeņu svētku piecu gadu jubilejai. Atklāšana notiks 12. jūnijā plkst. 18.00. Izstāde piedāvās 78 autoru radošas interpretācijas zemeņu motīvā – no glezniecības līdz instalācijām.
Izstādes idejas autore un kuratore ir māksliniece Anete Kalniņa, mecenāte – Solvita Strausa. Konkursa uzvarētājus noteiks profesionāla žūrija, kuras priekšsēdētājs ir Latvijas Mākslas akadēmijas rektors Kristaps Zariņš.
Latvijas Mākslas akadēmija atbalsta konkursizstādes kā formātu, kas ļauj jaunajiem māksliniekiem iegūt pieredzi profesionālā vidē un prezentēt savus darbus plašākai auditorijai. Tās ir nozīmīgas gan studentiem, gan jau pieredzējušiem autoriem kā iespēja pārbaudīt idejas, veidot savu balsi laikmetīgajā mākslas telpā un sajust skatītāja reakciju. Šī gada konkursizstāde “ZEMENE 2025” ir īpaša ar to, ka nobrieduši mākslinieki varēs iegūt naudas balvu, bet labākā darba autoram studentu kategorijā paredzēta gan naudas balva, gan iespēja rīkot personālizstādi Mākslas muižā.
“ZEMENE 2025” piedāvā skatītājiem daudzveidīgas zemeņu tēmas interpretācijas dažādās mākslas tehnikās – glezniecībā, grafikā, tekstilmākslā, keramikā, instalācijās un fotomākslā. Darbos jūtamas bērnības atmiņu noskaņas, simboliski un konceptuāli risinājumi, kas katram skatītājam ļauj atsaukt atmiņā savas sajūtas un pieredzi, ko raisa šis vasaras simbols.
Izstādes kuratore Anete Kalniņa uzsver, ka zemeņu motīvs rosina personiskas atmiņas un pieredzes – no saullēkta zemeņu laukā līdz bērnības ievārījuma burciņai –, un tieši šo sajūtu virkni mākslinieki pārvērš vizuālā valodā. Tāpēc konkursizstāde vienlaikus atzīmē Mālpils zemeņu svētku piecu gadu jubileju, piedāvā platformu drosmīgiem, jauniem un pieredzējušiem māksliniekiem un aicina skatītājus uz brīdi apstāties, sajust sezonas pirmo saldumu un atklāt, kā šķietami vienkārša oga var iedvesmot dziļas personiskas refleksijas un kopīgu sarunu par kultūras nozīmi mūsu dzīvē.
Izstāde “ZEMENE 2025” Mākslas muižā būs atvērta apmeklētājiem no 12. jūnija līdz 19. jūlijam, no plkst. 11.00 līdz 17.00. Savukārt laureātu godināšana notiks 28. jūnijā plkst. 20.15 uz Zemeņu svētku galvenās skatuves.
Mākslas muiža ir kultūras iniciatīva, kas atdzīvina 17. gadsimta Mālpils mācītājmuižu kā laikmetīgās mākslas un radošuma centru. Muižas teritorijā apvienojas vēsturiskais mantojums, ainavu arhitektūra un vizuālās mākslas norises, padarot to par unikālu vietu Latvijas kultūrkartē. Galvenās aktivitātes ietver izstādes, plenērus, radošās darbnīcas, vasaras skolas un sezonālas rezidences.
Trešdien, 18. jūnijā plkst. 18.30 Siguldas “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8 A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” jūnija saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis lektoru Dr. phil. Kasparu Eihmani, kurš specializējies budistu filosofijas vēsturē un budistu apziņas filosofijā.
Sarunu tēmas: daoistu teksti un filozofija, izcilā senķīniešu domātāja Džuandzi darbu izpratne un tulkošana, valodas un zināšanu robežas, dzīves “barošana”, nelietderīgā lietderīgums un dzīve kā “neierobežots klejojums”, salīdzinājums ar indiešu budistu tukšuma skolas šūnjavādas autora Nāgārdžunas idejām.
Kaspars Eihmanis ir izcils lektors, viņa lekciju tēmas vienmēr ir plašas un daudzpusīgas: “Atcerēšanās un ne-es: trīs lekcijas par budistu atmiņu filosofiju”, Dzīve un nāve” Šōdži/Shōji 生死”, “Piecas lekcijas par atmiņu filosofiju Āzijā un Eiropā”, “Nāve: starpkultūru filosofiska refleksija” u.c.
Kaspars Eihmanis, Dr. phil. (Taivānas Džendži Universitāte, Filosofijas fakultāte) specializējas budistu filosofijas vēsturē un budistu apziņas filosofijā. No 1999. līdz 2014. gadam bijis Latvijas Universitātes Āzijas studiju nodaļas lektors, pasniedzot kursus par ķīniešu valodu, vēsturi un filosofiju, kā arī vieslektors LU Teoloģijas fakultātē ar kursu “Ķīnas reliģijas”. Kopš 2023. gada pavasara, vēl atrodoties Taivānā, iedibinājis tiešsaistes lekciju ciklu “Konfluences filosofijas seminārs”, kurā aplūkoti budisma, salīdzinošās filosofijas un mūsdienu domas krustpunkti.
Viņa pētniecības intereses aptver klasisko un mūsdienu budistu apziņas teoriju, fenomenoloģijas un epistemoloģijas savstarpējo dialogu, kā arī budistu metafilosofijas jautājumus. Papildu akadēmiskajam darbam, Eihmanis aktīvi iesaistās publiskās filosofijas laukā, organizējot tiešsaistes seminārus, lekcijas un diskusijas ar mērķi padarīt filosofisko refleksiju pieejamu plašākai auditorijai ārpus universitāšu telpas. Viņa darbs veicina starpkultūru filosofisko apmaiņu, īpašu uzmanību veltot metodoloģiskiem jautājumiem, kas saistīti ar rietumu un austrumu domu tradīciju mijiedarbību.
Sarunu cikla “[Ie]nāc literatūrā” norisi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru (Igaunija), Inesi Zanderi, Susinuki (Somija), Svetu Grigorjevu (Igaunija), Arvi Vigulu, Ingmāru Balodi, Jānu Malinu (Igaunija), Jāni Rokpelni u.c.; ar rakstniekiem Jāni Joņevu un Gunti Bereli; ar tulkotājām Silviju Brici, Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku, sinoloģi Ievu Lapiņu, valodnieku Valtu Ernštreitu, tulkotāju un dzejnieku no Amerikas Džeidu Vilu (Jayde Will); ar mūziķiem un komponistiem Uģi Prauliņu, Juri Kulakovu, Kristapu Grasi un Zigfrīdu Muktupāvelu; ar literatūrzinātniecēm Evu Eglāju-Kristsoni, Ilvu Skulti un folkloristi Janīnu Kursīti; ar mākslinieku Armandu Zelču. “Devona” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta”veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notikušas sarunas ar aktrisēm Gunu Zariņu un Ingu Alsiņu-Lasmani un aktieri, tulkotāju Gundaru Āboliņu.
Sestdien, 28. jūnijā, plkst. 12.00 Krimuldas muižā, Mednieku ielā 3, Siguldā, Eva Eglāja-Kristsone uzstāsies ar priekšlasījumu “Sieviešu darbs vai dabiskais talants? Skolotāja-sieviete 20. gadsimta sākumā”. Lasījums notiks cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” ietvaros. Ieeja – bez maksas.
“Sieviešu darbs vai dabiskais talants?” – šis jautājums 20. gadsimta sākumā aktualizēja būtisku sabiedrisko diskusiju par sievietes profesionālo identitāti un lomu izglītībā un audzināšanas darbā. Skolotājas profesija kļuva par vienu no pirmajām intelektuālā darba iespējām, kurās sievietes ieguva plašāku sabiedrisku atzīšanu. Presē šajā laikā ienāk jēdziens “skolotāja-sieviete”, kas atspoguļo gan lēno dzimumu lomu maiņu profesionālajā vidē, gan sabiedrības mēģinājumu no jauna nosaukt un saprast šo jauno sievietes pozīciju – vairs ne tikai mājās un ģimenē, bet arī klasē, sabiedriskajā telpā un garīgajā darbā. Sieviešu izglītības uzplaukums 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā izpaudās arī jaunu meiteņu ģimnāziju dibināšanā gan Rīgā, gan ārpus tās. Rīgā darbojās ietekmīgas izglītības iestādes, piemēram, Natālijas Draudziņas, Annas Rūmanes-Ķēniņas, Voldemāra Maldoņa, Viļa Olava vadītās skolas. Taču līdztekus tām arvien nozīmīgāku lomu ieguva arī reģionālās iniciatīvas, piemēram, Kristīnes Apkalnes ģimnāzija Cēsīs, kas apliecina, ka sieviešu izglītības attīstība norisinājās visā Latvijas teritorijā. Skolotāju darbs nereti bija starta punkts radošai un sabiedriskai karjerai. Par skolotājām strādāja daudzas vēlāk literatūrā, mākslā, zinātnē un sabiedriskajā darbībā pazīstamas sievietes, piemēram, Paula Līcīte, Frīda Olava, Marija Eglīte, Paula Jēgere-Freimane, Angelika Gailīte, Marija Zaļkalne, Marta Grimma un daudzas citas. Likumsakarīgi, ka sieviešu vēsturei veltītajā resursā
.Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, X un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
7. jūnijā Siguldas pagasta mājas “Vecdreļļi” pagalmā pirmizrādi piedzīvoja deju grupas “A‑Zarts” izrāde “Kas tur pļavā čabinās?”. Izrādē piedalījās gandrīz 100 dejotāju, kuri skatītājus iepazīstināja ar aizraujošo kukaiņu pasauli, iedzīvojoties dažādos pļavas iemītnieku tēlos.
Pļavu piepildīja simtkāji, taureņi, vaboles, zirnekļi, bruņurupuči, bites, mušas, bizbizmārītes un pat blusas, kas dzenājās pēc vakariņām. Izrādē iekļauti arī pārsteidzoši un izglītojoši fakti par kukaiņiem, kuri dzīvo mums līdzās, taču par kuriem zinām pavisam maz.
Apmeklētāju atsaucība bija plaša – skatītāji izrādi vēroja ar aizrautību, piedzīvojot emocijas no izbrīna līdz asarām, no meditatīvas vērošanas līdz enerģiskai applaudēšanai. Savukārt pašiem dejotājiem izrādes tapšanas process bija ne vien radošs, bet arī izglītojošs un izaicinošs – gatavošanās prasīja ne tikai māksliniecisku izturību, bet arī pielāgošanos dažādiem laikapstākļiem.
Vairāki Siguldas novada koru kolektīvi maija beigās un jūnija sākumā piedalījušies divos nozīmīgos dziedāšanas tradīciju godinošos koncertos Jelgavā un Daugavpilī.
31. maijā Jelgavas brīvdabas koncertzālē “Mītava” skanīgi un emocionāli tika aizvadīts vērienīgs koru koncerts “Vēl viena dziesma būs…”, kurā piedalījās 1400 dziedātāju no visas Latvijas. Siguldas novadu šajā notikumā pārstāvēja jauktie kori “Atvars” un “Spārni”. Koncerts bija veltīts IV Vispārējo latviešu dziesmu svētku 130. gadadienai – vēsturiskam notikumam, kas pirmoreiz norisinājās Jelgavā 1895. gadā.
Vēsturiskais mantojums šajā koncertā atdzīvojās ne vien dziesmās, bet arī pasākuma formātā – 46 kori no visas Latvijas dziedāja no amfiteātra, bet skatītāji simboliski ieņēma vietas uz skatuves, tādējādi turpinot senās tradīcijas. Šāds uzstādījums simboliski atsaucās uz 130 gadu senajiem svētkiem, kad, par spīti stipram lietum, Jelgavā pulcējās vairāk nekā 2300 dziedātāju.
1. jūnijā atjaunotajā Stropu estrādē Daugavpilī notika Latgales dziesmu svētki, kas lielkoncertā “Dod man spēku!” pulcēja vairāk nekā 3600 dalībnieku – dziedātājus, dejotājus, pūtēju orķestrus un akordeonistus no visiem Latvijas novadiem. Siguldas novadu šajā koncertā pārstāvēja sieviešu kori “Lettegore” un “Teiksma”, kā arī jauktie kori “Mergupe” un “Mežābele”. Svētku godā tika celts Latgales garīgais spēks, dziesmu tradīcijas un reģiona bagātīgais kultūras mantojums.
Svētdien, 15. jūnijā, Mores Tautas namā norisināsies pirmais senioru festivāla “Zelta ritmi” tūres pasākums, ko organizē vecāku organizācijas “Mammām un Tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa. Pasākuma programma piedāvās iedvesmojošas un izglītojošas lekcijas, radošās darbnīcas, tirdziņus, brīvdabas kafejnīcas, kā arī vērienīgu koncertu, kurā uzstāsies paši seniori. Dienas noslēgumā apmeklētājus priecēs zaļumballe ar mūziķiem Andri Baltaci un Daini Skuteli.
Festivāls “Zelta ritmi” notiks jau astoto gadu, un tas ir pasākums, kas īpaši veltīts vecākajai paaudzei, kas ir neatņemama ģimenes sastāvdaļa. Pasākuma mērķis ir iedvesmot dzīvot aktīvi, jēgpilni un ar prieku neatkarīgi no vecuma. Šogad festivāla pasākumi notiks ne tikai Rīgā, bet arī reģionos.
Centrālais notikums būs lielkoncerts, kurā uzstāsies vecākās paaudzes kolektīvi. Koncertprogrammu vadīs aktieris Andris Bulis un Inga Akmentiņa-Smildziņa. Uz skatuves kāps vairāk nekā 200 dalībnieku, tostarp kolektīvi no Siguldas novada: senioru kori “Atblāzma” un “Gāle”, senioru deju kopa “Sniegaroze”, vīru vokālais ansamblis “Saltavots”, sieviešu vokālais ansamblis “Melodija”, vecākās paaudzes deju kolektīvs “Ķimelis”, senioru deju kopas “Preilene”, “LG Virši” un “Dāmītes”, dāmu vokālais ansamblis “Sidgundietes” un senioru vokālais ansamblis “Rezēdas”. Vieskolektīvu statusā uzstāsies Madonas novada senioru deju kolektīvs “Mētra”, Bauskas dāmu deju kolektīvs “Vēlreiz”, Rīgas līnijdeju klubiņš “Country&More”, Rīgas senioru deju kopas “Aspazija” un “Magdalēna”, Saulkrastu senioru deju kolektīvs “Sandras Kundzītes” un Smiltenes novada deju kopa “Vējiem līdzi”.
Pasākuma laikā norisināsies arī izglītojošas lekcijas. Sertificēta fizioterapeite Alīna Štolcere ierādīs viegli pildāmus vingrinājumus ikdienai, “Rimi” eksperte un sertificēta uztura speciāliste Viktorija Zakarkeviča atbildēs uz jautājumiem par uzturu, ģimenes psihoterapijas speciāliste Aina Poiša vadīs lekciju “Attiecību tiltu būvēšana un stiprināšana starp paaudzēm”, bet profesors Jānis Zaļkalns – lekciju “Ass prāts mūža garumā”.
Papildus skatuves programmai darbosies arī brīvdabas kafejnīcas un tirdziņš, galda spēļu telts, kā arī radošās darbnīcas mākslinieces Kristīnes Lasmanes vadībā, kur būs iespēja iestādīt savu “naudas koku”, apgleznot kabatas spogulīti un uzlocīt cepuri no avīzēm. Visas dienas garumā būs pieejama arī lasītava, kur iespējams gan palasīt jaunāko presi, gan abonēt avīzes un žurnālus par īpašu cenu.
Mores Mākslu šķūnī būs apskatāma izstāde “Vecāki – vienlīdzīgas iespējas”, ko veidojusi organizācija “Mammām un Tētiem” sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību un Zviedru institūtu.
Pirmie 100 apmeklētāji saņems dāvanas, kā arī varēs izmēģināt savu veiksmi laimes rata izlozē. Savukārt lielajā loterijā būs iespēja laimēt mobilo telefonu.
Apmeklētājiem festivāls “Zelta ritmi” un aktivitātes ir pieejamas bez maksas.
Festivālu tūre īstenota ar Eiropas Savienības fonda Plus līdzfinansējumu.
Inčukalnā, pie Inčukalna bibliotēkas, labiekārtota teritorija un izvietots īpašs namiņš, kas turpmāk kalpos kā Inčukalna bibliotēkas āra lasītava un telpa jauniešiem. Āra lasītavas teritorija pieejama ikvienam iedzīvotājam, lai varētu lasīt, atpūsties, spēlēt spēles, organizēt tikšanās un būt kopā zaļā, sakārtotā vidē.
Lasītavas teritorijā ir namiņš un brīvi pieejama nojume un sēdvietas. Visas vasaras garumā āra lasītavā notiks radoši pasākumi, darbnīcas un lasīšanas aktivitātes. Namiņā notiks arī jauniešu iniciatīvu centra “Mērķis” tikšanās ar jauniešiem un dažādas aktivitātes. Namiņš ir nosiltināts un ir apsildāms, tādējādi to varēs izmantot arī gada vēsākajos mēnešos.
Inčukalna bibliotēkas āra lasītavā atrodas grāmatu maiņas plaukts, kas izveidots no lasītāju dāvinājumiem – ikviens var izvēlēties grāmatu lasīšanai vai atnest kādu no sava krājuma.
Inčukalna bibliotēkas āra lasītavas teritorija iedzīvotājiem pieejama visu diennakti, bet āra lasītavas namiņš un telpa jauniešiem atvērta bibliotēkas darba laikā, kas vasarā ir:
Savukārt pārējā laikā:
Katra mēneša pirmajā trešdienā ir slēgts, metodiskā diena.
Āra teritorija pie Inčukalna bibliotēkas iekārtota, pateicoties Inčukalna pagasta iedzīvotāju padomes dalībnieku iesaistei un Siguldas novada pašvaldības atbalstam. Pērn rudenī teritorijā tika izvietots namiņš, tam tika sagatavota pamatne un izmantoti mērnieka pakalpojumi, kas izmaksāja kopumā 1392 eiro. Savukārt šajā pavasarī, labiekārtojot āra lasītavas teritoriju, izveidots elektropievads namiņam, izbūvēta terase, terases sānu apdare, bruģēts celiņš. Namiņā veikta cokola apdare, ieklāta linoleja pamatne un grīdlīstes. Darbus veica SIA “SORBAS” par 4 754,09 eiro. Namiņu labiekārtoja Siguldas novada Jaunrades centra jauniešu iniciatīvu centrs “Mērķis”, iegādājoties mēbeles 411 eiro vērtībā.
22. jūnijā tiekamies, lai svinētu Jāņu nakti pasākumā “Vasaras Saulgrieži Lēdurgā 2025”. Lēdurga ir vieta, kur ir iespējams vērot krāšņākās Jāņuguns liesmas, sajust, kā smaržo Aģes upes migla, sadzirdēt, ko čukst ezers un kokles skaņas, noreibt no smaržām un smiekliem, lekt dančus līdz rīta gaismai un izdziedāties no sirds.
Jāņi ir laiks, kad cilvēks piepilda sevi ar dabas spēku, iegūstot līdzsvaru un dzīvesprieku. Svinēt Jāņus var dažādi, bet – vai esi to darījis, ievērojot tradīcijas? Jau no plkst. 20.00 Lēdurgas estrādē Jāņu dziesmas dziedās folkloru kopas un muižas parkā varēsi siet sieru, vīt vītnes, iepīt labās domas vainagos un aust zāļu paklāju, izgatavot savu spēka zīmi, darināt lāpas un lielo uguns pūdeli, arī spēlēt spēles kokamatniecības darbnīcā un vērot paraugdemonstrējumus bronzas rotu liešanā. Plkst. 21.00 Lēdurgas estrādi pieskandinās postfolkloras grupa “Daba San”. Ap plkst. 22.00 muižas parkā pavadīsim sauli un degsim gaišu Jāņuguni. Līdz pusnaktij kopā ar folkloras kopām “Putni”, “Senleja”, “Malībieš”, “Laukam pāri” un Ievu Līni no “Dziedāt ir laime” izdziedāsim skanīgākās Jāņu dziesmas, bet griezties dančos varēsi kopā ar etno kompāniju “Zeidi”.
Pašā tumšākajā nakts stundā, ap plkst. 1.00, dosimies lāpu gājienā un Aģes upes pļavā pacelsim uguns pūdeli, lai apspīd ceļu Jāņabērniem. No plkst. 2.00 pie Dzirnavu ezera būs iespēja vērot uguns plostu ceļu, kuru būs sarūpējuši motoklubs “Livonia MCC” un baudīt Katrīnas Mačukas kokles skaņas. Turpat pie ezera sagaidīsim pirmos saules starus ar dziesmām, dejām un kopā būšanu pie ugunskura.
Pēc pusnakts būs iespēja baudīt arī pirti pie Dzirnavu ezera. Vietu skaits ierobežots, tāpēc iepriekšēja pieteikšanās obligāta, zvanot pirtniekam Aldim Bērziņam (tālruņa numurs 26129502).
Ik gadu uz Lēdurgu brauc Jāņubērni no malu malām, lai piedzīvotu šo maģisko Jāņu nakti no saules rieta līdz lēktam, tāpēc ir iespējams rezervēt telšu vietas Lēdurgas dendroparkā (tālruņa numurs 25549747).
Iebrien pļavā un salasi Jāņuzāles vainagam, kopīgajai vītnei un ugunskura rotāšanai, sasien gardāko sieru Jāņubērnu pacienāšanai, atkārto vārdus mīļākajai dziesmai un tiekamies!
Vairāk informācijas Lēdurgas Kultūras nama sociālo tīklu vietnēs Facebook un Instagram.
Ieejas maksa 5 eiro.
11. jūnijā plkst. 10.00 Siguldas novada bibliotēkā tiks atklāta mākslinieces Zanes Raičenokas-Raišonokas ilustrāciju izstāde “Vilcēns RaDa un Saules skola” ar radošo darbnīcu un kustību rotaļām.
Izstādē aplūkojamas mākslinieces Zanes Raičenokas-Raišonokas zīmētās ilustrācijas mājmācības grāmatai “Vilcēns RaDa un Saules skola”. Grāmatā Vilcēns RaDa ar draugiem ceļo un mācās dzīves gudrības caur Saules tautasdziesmām. Grāmatā ar telefona palīdzību, noskenējot kvadrātkodu, var klausīties stāstus un Saules tautasdziesmas, kuras ieskaņojuši latviskās dzīvesziņas kopas “Silavoti” solisti Ramants un Daris Jansoni, Zane Jančevska, Dace Bleikša, Līga Skujiņa, Ingrīda Bretšneidere.
Izstāde Siguldas novada bibliotēkā būs apskatāma līdz 1. jūlijam.
19. jūnijā no plkst. 16.00 pie Krimuldas Tautas nama Siguldas novada seniori aicināti uz sirsnīgu, latviskām tradīcijām piesātinātu pēcpusdienu, kur galvenajā lomā būs gardais Jāņu siers un kopābūšanas prieks.
Programmā: kopīga Jāņu siera siešana, dalīšanās siera siešanas knifiņos un pieredzē, kas nodota no paaudzes paaudzē. Atcerēsimies ticējumus un tautasdziesmas par Līgo un Jāņiem, uzzināsim putojošo dzērienu receptes, lai svētki būtu vēl priecīgāki.
Interesenti aicināti piedalīties, līdzdarboties un svinēt latviešu tradīcijas kopā!
Pasākumu vadīs viesmīlīgā “Gulbju” saimniece Ginta, kura iedvesmos ikvienu svinēt ar sirdi un dvēseli.
Projektu līdzfinansē Siguldas novada pašvaldība. Pasākums notiek projekta “Latviešu gadskārtu svētku mielasti senāk un šodien” ietvaros.
Pasākums bez maksas.
No 15. jūnija līdz 2. augustam Siguldā notiks keramikas svētki “Atļaujies vairāk!”, ko rīko Latvijas Keramikas asociācija, atzīmējot organizācijas 10 gadu jubileju. Projekta laikā būs skatāmas piecas izstādes un norisināsies virkne radošu pavadošo pasākumu, kuros piedalīsies vairāk nekā 60 Latvijas mākslinieku un dizaineru.
Projekta mērķis ir popularizēt keramiku kā radošas izpausmes formu, veicināt interesi par nozari jauniešu vidū un stiprināt sabiedrības izpratni par keramikas nozīmi laikmetīgajā kultūrā. Izstādes aicina apmeklētājus iepazīt keramikas mākslas daudzveidību, mudina māksliniekus atraisīt savu radošo potenciālu un nebaidīties izpausties. Tā ir iespēja demonstrēt keramikas mākslas spēku kā līdzekli pašizpausmei un inovācijai, kas ļauj uzrunāt un ieinteresēt skatītāju vai vienkārši saturīgi un aizraujoši pavadīt laiku.
Izstādes notiks Siguldas kultūrtelpās un pilsētvidē:
Satelītpasākumi Siguldā:
Norisināsies arī konkurss skatītājiem. Līdz 2. augustam, apmeklējot piecas keramikas izstādes un katrā izstāžu vietā nofotografējot savu mīļāko keramikas darbu, kas jāievieto Facebook un/vai Instagram, pieminot @keramikasasociacija. Projekta noslēguma dienā, plkst. 14.00, trīs konkursa dalībnieki izlozes kārtībā saņems mākslinieku radītus keramikas darbus.
Projekts jau sācies maijā ar ievada pasākumu – porcelāna apgleznošanas meistarklasēm Siguldas Mākslu skolas “Baltais Flīģelis” audzēkņiem un profesionālās pilnveides seminārs dizaina un mākslas pedagogiem.
Projektu organizē: Latvijas Keramikas asociācija
Izstādes scenogrāfija un grafiskais dizains: Ilze Ķēniņa un Zane Homka
Video un montāža: Gatis Vilaks
Projekta kuratore: Inese Pētersone
Projektu finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Siguldas novada pašvaldība, Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs, kā arī Vidzemes plānošanas reģions, īstenojot “Vidzemes kultūras programmu 2025”, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.