Jau vairāk nekā sešdesmit gadus aprīlis ir saistīts ar mākslas vārdu. Mākslas dienas arī Siguldā piedzīvojušas dažādas izpausmes. Taču šoreiz kultūras centrs “Siguldas devons” paver mākslinieka darbnīcas durvis, lai dotu iespēju ikvienam sajust mākslinieka brīvības sajūtu. “Siguldas devons” izvēlējušies tos māksliniekus, kuri šogad īsteno pašvaldības atbalstītos projektus.
Jānis Purcens – gleznotājs – ļāvis ieskatīties un iemūžināt savas ikdienas gaitas, kā arī piekritis atbildēt uz pieciem jautājumiem, kas kaut nedaudz atspoguļo mākslinieka skatījumu uz dzīvi, mākslu un pašlaik notiekošo.
1. Vai šī situācija, kurā pašlaik atrodas pasaule, nesīs mākslā ievērojamas pārmaiņas?
“Estrādes mākslā, iespējams, ka ļoti ilgu laiku vairs nebūs tādu tik vērienīgu lielkoncertu ar pilniem stadioniem. Vizuālajā mākslā – iespējams, ka nebūs modīgi rīkot plaši apmeklētas izstāžu atklāšanas un dažādu nosaukumu un ieviržu kontaktstundas ar autoriem. Vizuālajā mākslā pārmaiņas notiek nemitīgi, tomēr, kopš nav izteiktas valdošas tradīcijas, kā, piemēram, akadēmiski/saloniskā tradīcija, kas bija viens no impresionisma attīstību veicinošajiem faktoriem, tās nav un nevar būt visaptverošas (jo nav valdošās skolas pret ko cīnīties un protestēt) – mūsdienās, pat aplūkojot tikai vienu vizuālās mākslas novirzienu – glezniecību, redzam, ka vienlaicīgi eksistē dažāda veida reālistiska māksla (gan tāda, kas vairāk vai mazāk saistāma ar foto, kā arī tāda reālistiska māksla, kas varētu būt radīta arī pasaulē, kura neeksistētu ne analogās, ne digitālās fotogrāfijas, kā arī dažādas postimpresionistiski ekspresīvas gleznieciskās izpausmes) un māksla, kas neko neattēlo – gan gleznas ar triepieniem, krāsas tecinājumiem un dažādām faktūrām, gan tādas, kuras, atturīgi niansējot, ir noklātas ar vienu krāsu vai krāsai līdzīgu substanci. Vizuālās mākslas darbos, kuros ir klātesoša, tā saucamā “anekdote”, iespējams, vairāk nekā iepriekš akcentēsies klasiskai “vanitas” tēmai radniecīgi uzstādījumi, kā arī mākslas darbi, kuri rosinātu apcerēt vientulības tēmu. Iespējams, vizuālā māksla var kļūt nedaudz populārāka – ir precedenti, kad, ievērojot distancēšanās prasības, tiek apmeklētājiem atvērtas izstādes privātās galerijās, kurās glezniecību var aplūkot tieši – un, ņemot vērā, ka arī parastā laikā ideālā versijā vizuālās mākslas izstādē skatītājiem būtu jānodrošina iespēja aplūkot mākslas darbus vienatnē, iespējams – tie ļoti nedaudzie cilvēki, kuri reti gāja uz izstādēm tieši tāpēc, ka tajās ir kaut vai jāuzmanās, lai nejauši neuzskrietu virsū kādam citam apmeklētājam, vai jācieš no tā, ka citi apmeklētāji ar saviem skaļajiem čukstiem, apspriežot darbus, tik kvalitatīvi aizpilda telpu, ka nav iespējams dzirdēt pašam savas domas un/vai emocijas, biežāk uzdrošināsies iegriezties galerijās.”
2. Kādas pārmaiņas šajā laikā piedzīvo paši mākslinieki? Jūs?
“Aktieriem un mūziķiem ir tā bēdīgi slavenā, problemātiskā dīkstāve. Vizuālo mākslu pārstāvji, kuri dienas stundas, kas paredzētas darbam, paraduši pavadīt vienatnē darbnīcā, turpina tāpat. Arī visdažādākie digitālo vizuālo mākslu meistari – tāpat lūkojas savos divos vai trijos monitoros. Mākslinieki, kuri par relatīvi nelielām summām mēdza izpildīt nelielus privātus pasūtījumus, iespējams, ir spiesti domāt, kā citādākā veidā nopelnīt iztiku, jo viņiem nevar būt nekādu uzkrājumu, un cilvēki, kuri nav izteikti turīgi šajā periodā varbūt atturas pasūtīt mākslas darbus. Tie mākslinieki, kuri ir saņēmuši kādu nebūt finansējumu no fonda, var būt nokļuvuši situācijā, kad nav iespējams realizēt attiecīgo projektu, viņiem ir kaut kā jāmēģina kārtot attiecības ar fondu. Tāpat ir gadījumi, kad tikko iekārtota izstāde netiek atvērta publikai, jo atradās muzejā, ko slēdza, tā noteikti nav pati patīkamākā lieta, ko piedzīvot. Tādi autori, kuri strādā ar citiem augstāk situētiem klientiem, kuri nav ievērojamie mākslas balvu sponsori un azartspēļu biznesa pārstāvji, droši vien straujas izmaiņas neizjūt, dažiem var būt ir iekrājumi. Trūcīgie mākslinieki (tai skaitā) turpina kaut kā pieticīgi izdzīvot. Daļu no laika pavadīju atvaļinājumam līdzvērtīgā režīmā mazliet vairāk lasīju, krietni vairāk klausījos mūziku, tai skaitā vērojot ar attiecīgo mūziku saistītas kustīgus attēlus, kad bija labs laiks, gāju pastaigāties, ja fonā nebūtu … vispār – cukurs.”
3. Kā, Jūsuprāt, māksla jūtas/vai kā to ietekmē digitālā telpa?
“Māksla nejūtas – tā nav dzīva būtne, protams, tā ir “būtne” tādā nozīmē, ka “būtne” ir ikviens eksistējošs fenomens (tam piemīt esamība-būšana). Jūtas skatītājs/baudītājs. Ir daudz digitālas mākslas, un arī tās baudījuma kvalitāti ietekmē ierīce, ko lieto tas vērošanai – plaukstas lielums, normāla izmēra monitors, liels gudrais TV, lielas telpas, ko piepilda digitālie attēli, tādas publiskās padarīšanas tagad nē. Pastāv uzskats, ka izcila glezniecība reproducēta visbiežāk izskatās sliktāk. Drīzāk ir tā – eksistē mākslas darbi, kurus ir izteikti sarežģītāk reproducēt. Ļoti bieži mākslas darbi reproducējot kļūst virspusēji pievilcīgāki. Ja reprodukcijas ir izcili kvalitatīvas, kā atsevišķās muzeju vietnēs (jau gadus pirms), kad mākslas darbu ir iespējams aplūkot arī ļoti pietuvināti, pārsvarā muzejā nevar atļauties ilgstoši vērot tuvumā darbu detaļas. Digitālā telpa jau pirms šī bija un joprojām ir vērtīgs pienesums vizuālās mākslas baudīšanai, kaut kā tā.”
4. Ko šajā laikā, Jūsuprāt, ir svarīgi apzināties ikvienam?
“Tieši to pašu ko pirms šī laika – vienīgi DIEVS IR – viss pārējais parādās un pazūd.”
5. Vai Jums ir bail no nāves?
“Ir bail no miršanas procesa – nekad neesmu to kvalitatīvi līdz galam darījis, tāpēc nezinu, kā sanāks. Vajadzētu, lai tas pakāpeniski pārveidotos par izjūtu, ka nebūtu bail mirt, bet būtu tik izteikta vēlēšanās pēc tā ‚lai nāves brīdī sirds būtu kā dimanta oliņa, un bez attiecīgā starpposma uzreiz sastapt…”
Kopš 2005. gada Nacionālais kino centrs 4. maijā organizē Latvijas filmu maratonu – dāvanu Valsts svētkos. Tā laikā kinoteātrī “Splendid Palace” notiek bezmaksas kinoseansi. Šogad, ņemot vērā valstī noteiktos pulcēšanās ierobežojumus, Latvijas filmu maratons norisināsies tiešsaistē, tīmekļa vietnē www.filmas.lv. Tas paver 4. maija Latvijas filmu maratonam jaunas iespējas – pirmo reizi tas būs pieejams ne tikai Rīgā, bet arī kinoskatītājiem Latvijā un visā pasaulē, tādējādi Valsts svētkus varēs svinēt visur, kur vien tautiešiem būs iespējams piekļūt internetam.
Pārceļoties uz interneta vidi, 4. maija Latvijas filmu maratons saglabā ierasto struktūru – svētku programma sakārtota secīgos seansos, katra filma būs pieejama skatīšanai konkrētā seansa laikā, tāpat gaidāmas arī pirmizrādes, kā arī grāmatas atvēršana.
Maratons sāksies plkst. 11.00 ar animāciju bērniem – divas jaunas filmas no studijas “Animācijas Brigāde” (režisores Daces Rīdūzes pirmizrāde “Zirņa bērni” un režisora Jāņa Cimmermaņa “Londonas brīvdienas”) un seansa turpinājumā – studijas “Atom Art” piedāvājums, režisora Edmunda Jansona sērijas par bērnu iemīļotajiem “Lupatiņiem” un filma “Bize un Neguļa” (2017).
Sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu svētku programmā iekļautas divu restaurētu klasikas filmu interneta pirmizrādes – režisora Rolanda Kalniņa spēlfilma “Akmeņainais ceļš” (1983), kurā galveno lomu spēlē Andrejs Žagars, un režisora Arvīda Krieva spēlfilma “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili” (1987), kur kā kinoaktieris debitēja Alvis Hermanis. Filmu restaurācija veikta studijā “Lokomotīve”, izmantojot ERAF finansējumu projektā “Kultūras mantojuma digitalizācija”.
Latvijas vēsturei pieskaras arī “Arhīva seanss. Neatkarības deklarācijai – 30”, kur trīs filmās varēs redzēt, kāda Latvija bija 1990. gadā un pat tieši Neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienās – programmā režisoru Aivara Freimaņa, Andreja Apsīša un Jura Podnieka filmas.
Par 20. gadsimta Latviju stāstīs arī divi “Nesenās vēstures” seansi – dokumentālā filma “Spiegs, kurš mans tēvs” (2019, Gints Grūbe un Jāks Kilmi) un spēlfilma “Jelgava ’94” (2019, režisors Jānis Ābele). Savukārt vēla vakara un nakts cēlienā ieplānota Jura Poškus spēlfilma “Kolka Cool” (2011) un Signes Baumanes erotiskā animācija seansā pēc pusnakts.
Arī tiešsaistes Filmu maratona ietvaros pulksten 19.00 notiks “Vakara pirmizrādes” seanss – režisores Aijas Bley dokumentālā filma “Mēs gribējām izmainīt pasauli. Inokentijs Mārpls”. Tā būs Latvijā pirmā filma, kas pirmizrādi un izplatīšanu piedzīvos tikai internetā. Tāpat filmu maratona ietvaros notiks grāmatas atvēršanas svētki, kuros skatītāji tiks iepazīstināti ar kinozinātnieces Ingas Pērkones jaunāko pētījumu “Ekrāna skatuve. Par aktiermākslu Latvijas filmās” (apgāds Neputns).
Papildu informācija par Latvijas filmu maratonu apskatāma Nacionālā kino centra tīmekļa vietnē www.nkc.gov.lv.
Lai sniegtu iespēju kultūru baudīt attālināti, kultūras centrs “Siguldas devons” īstenojis projektu “Koncertzāle dabā”, piedāvājot astoņus īpašus video priekšnesumus, kuros iesaistījušās Siguldas novada radošās personības. Aprīļa izskaņā šie priekšnesumi izskanēja astoņās dienās, bet tagad apkopoti
kontā.Īpašas performances dabā sniedza grupas “Dzelzs vilks” mūziķis Juris Kaukulis un taustiņinstrumentālists Kaspars Tobis, akordeonists Kaspars Gulbis, dziesminieks Kārlis Kazāks, saksofonists Artis Gāga, muzikālās apvienības “Zelta kniede” mūziķi Silvestrs Lorencs un Helvijs Kārkliņš, rakstniece un dramaturģe Inga Ābele, kā arī “Colortime” videomākslinieks Reinis Janulis.
Jau ziņots, ka ārkārtējās situācijas laikā, kad ikviens esam atbildīgi par ierobežojumu ievērošanu, Siguldas novada pašvaldība sociālā akcijā ar motīvu “Satiec sevi” atgādina iedzīvotājiem un pilsētas viesiem, dodoties dabā, izvairīties no populārākajiem tūrisma maršrutiem, to vietā izvēloties iepazīt ko mazāk zināmu. Arī Siguldas kultūras un sporta eksperti, vides aktīvisti un uzņēmēji akcijas laikā piedāvā vairākas iniciatīvas, piemēram, tiešsaistes fitnesa nodarbības kopā ar Siguldas Sporta centra treneriem, attālināti pieejamus kultūras piedāvājumus un citas šim laikam atbilstošas aktivitātes.
Aizvadītajā nedēļā norisinājās Latvijas Bibliotekāru biedrības izsludinātā Bibliotēku nedēļa. Siguldas novada bibliotēka tās laikā un līdz pat gada beigām piedāvā lasītājiem iesaistīties akcijā “Lasīšanas izaicinājums”. No 24. aprīļa līdz pat 10. decembrim ikviens var pieņemt izaicinājumu – apņemties izlasīt grāmatas, kas atbilst izaicinājuma kritērijiem, un uzzināt, kā arī atklāt sev daudz jauna. Bibliotēka piedāvā grāmatu ieteikumus, ja tas nepieciešams.
Bibliotekāres lasītājus aicina būt atjautīgiem un aktīviem, lai izpildītu izaicinājuma nosacījumus. Izaicinājumā ir ietverti gan dažādi literatūras žanri, gan klasiskas literatūras vērtības. Noslēgumā aktīvākie dalībnieki tiks pie pārsteiguma balvām.
Ikvienā no Siguldas novada bibliotēkām ir iespējams saņemt izaicinājuma anketas ar grāmatu ieteikuma sarakstu. Aizpildītās izaicinājuma lapas varēs iesniegt ikvienā no Siguldas novada bibliotēkām, kā arī elektroniski ierakstīt atbildes komentāros Siguldas novada bibliotēkas Facebook kontā.
Izaicinājuma nosacījumi:
Grāmatu ieteikumi:
Kamēr skolēni mācās attālināti, bērni vairāk laika pavada mājās un vecākiem jākļūst radošiem, lai dažādotu bērnu izklaides. Kultūras centrs “Siguldas devons” dalās ar ieteikumiem, kā ļaut kultūrai viesoties mājās un mākslai ienākt bērna ikdienā, apkopojot informāciju par kultūras piedāvājumiem bērniem tiešsaistē. Mazākajiem novadniekiem ir iespēja attālināti aplūkot izstādi, operas uzvedumus, koncerta ierakstu, literatūras lasījumus, izglītojošos materiālus, latviešu kinolentes, teātra izrādes, nodarbības, cirka priekšnesumus. Savukārt sadarbībā ar vairākiem novada māksliniekiem ir tapusi unikāla koncertzāle dabā, piedāvājot klausītājiem baudīt neparastus priekšnesumus, kuru videoieraksti būs pieejami kultūras centra “Siguldas devons” lapā sociālo tīklu vietnē
ar Ligitu Sauli. Nodarbībās attīsta un pilnveido bērna rakstura iezīmes un prasmes ar īpašiem jogas praktizēšanas elementiem harmoniskā un labsajūtu veicinošā vidē. Nodarbībās tiek izvingrināts fiziskais ķermenis, nomierināta nervu sistēma un prāts, trenēta uzmanība un līdzsvars, mācīta apzinātība un relaksācijas tehnika.Cirks:
Latvijas Nacionālais kultūras centrs aicina gan individuālos tautas tērpu īpašniekus, gan kolektīvus 4. maijā, Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienā, virtuāli piedalīties gājienā “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai”, kura tradīciju kopš 2016. gada iedzīvina Tautas tērpu centrs “Senā klēts”.
Pasākums “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai” šogad tiek rīkots virtuālā vidē, uzsverot tradīcijas neatkarību no sarežģītiem apstākļiem. Svētku dienā, 4. maijā, ikviens ir aicināts posties goda drēbēs – savā tautas tērpā – un vienatnē vai kopā ar ģimeni nofotografēties. Savukārt mākslinieciskie kolektīvi vai iestādes tiek rosinātas jau iepriekš sagatavot foto kolāžu ar to dalībniekiem tautas tērpos. Fotogrāfijas plkst. 12.00 jāpublicē sociālo tīklu vietnē Facebook savā, kolektīva vai iestādes kontā, pievienojot tēmturi #tautastērpugājiens. Tēmturis būs apliecinājums dalībai virtuālajā gājienā, kā arī atļauja rīkotājiem vēlāk izmantot attēlus kopīga video radīšanai. Video iecerēts kā dokumentāla liecība šai neparastajai 4. maija svinēšanai – apliecinājums tautas tērpa īpašajai lomai nacionālās piederības stiprināšanā, pašapziņas celšanā un spējai, tradīcijai nepārtrūkstot, pielāgoties arī tik neparastam laikam kā šis.
Latviešu diasporas pārstāvji no dažādām pasaules malām ir aicināti pievienot savus attēlus visas svētku dienas garumā. Tāpat aicināts rīkoties ikviens, kam nav iespējas to izdarīt norādītajā laikā kopā ar pārējiem.
Gājienu tautas tērpos šogad rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Tautas tērpu centrs “Senā klēts” un biedrība “Mans tautastērps”.
Informāciju sagatavoja:
Latvijas Nacionālais kultūras centrs sabiedrisko attiecību speciāliste
Lana Kazlauskiene
Vēl tikai šodien novadniekiem ir iespēja paust atbalstu par kādu no konkursā “Vidzemes kultūras programma 2020” iesniegtajiem projektiem. Kopumā Vidzemes plānošanas reģionā iesniegti 149 projektu pieteikumi, tostarp konkursā iesniegti arī vairāki projekti no Siguldas novada – vidējās paaudzes deju kolektīva “Dūka” 10 gadu jubilejas izstāde kultūras centrā “Siguldas devons”, SIA “Baltu rotas” meistarklases “Sekojot saknēm” un “Izaudz ar savu Nameju”, Zaļās Villas kvartāla Kultūrtelpa, kā arī Krimuldas muižas “Ainavas melodijas”.
Balsot iespējams Vidzemes plānošanas reģiona tīmekļa vietnē www.balso.vidzeme.lv, kur ir publicēti arī visu šogad konkursam iesniegto 149 kultūras iniciatīvu projektu apraksti. Balsot var ikviens iedzīvotājs no 16 gadu vecuma. Katram ir iespēja nobalsot par trim dažādiem projektiem. Ar balsošanas rezultātiem tiks iepazīstināta programmas ekspertu komisija un lēmumu par projektu atbilstību programmai, kā arī finansējuma piešķiršanu, pieņems Valsts kultūrkapitāla fonds saskaņā ar ekspertu komisijas sagatavoto ieteikumu.
Visu 149 projektu kopējā summa ir 637 373,67 eiro, taču šogad konkursā tiks sadalīts finansējums 143 000 eiro apmērā. Iesniegtie projekti aptver dažādas kultūras jomas un pasākumus Vidzemes kultūrvēsturiskā novada teritorijā. Līdz aprīļa beigām ekspertu komisija izvērtēs pieteiktos projektus un 5. maijā būs zināmi konkursa rezultāti. Programmas atbalstīto projektu saraksts tiks publicēts Vidzemes plānošanas reģiona tīmekļa vietnē www.vidzeme.lv.
Balsojums izsludināts, lai iesaistītu sabiedrību un veicinātu viedokļa paušanu par to, kas vietējā mērogā ir būtiski, tomēr saņemto balsu apjoms negarantē finansējuma piešķiršanu. Iedzīvotāju balsojuma rezultāts dos skatījumu uz vidzemnieku priekšstatiem par kultūras aktivitātēm Vidzemē un ļaus lēmuma pieņēmējiem labāk izprast sabiedrības vajadzības.
“Vidzemes kultūras programmu” Vidzemes plānošanas reģions īsteno jau 13. gadu. Tās ietvaros iespējams iegūt finansējumu kultūras projektu ieviešanai Vidzemes vēsturiskā novada teritorijā. Programmas mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī.
Laikā, kad valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ pulcēties klātienes sveicienam Latvijas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienā nevar, tad, gaidot 4. maija svētkus, iedzīvotāji tiek aicināti piedalīties “Vislatvijas virtuālajā korī”, līdz 27. aprīlim iedziedot dziesmu “Mana dziesma”.
Lai kļūtu par daļu no “Vislatvijas virtuālā kora”, iedzīvotāji aicināti nofilmēt sevi, dziedot dziesmu. Video ierakstā var piedalīties viens vai dziedāt kopā ar visu ģimeni. Kopīgais “Vislatvijas virtuālā kora” sveiciens izskanēs svētku koncertā ”Mēs esam Latvija. Brīvības svētku kopdziedāšanas koncerts”, kas 4. maijā plkst. 20.40 tiks pārraidīts kanālā TV3.
Papildu informācija un pieteikšanās šeit.
Šodien, 22. aprīlī, plkst. 19.00 latviešu pianists un komponists Edgars Cīrulis koncertzālē “Baltais flīģelis” uzstāsies solokoncertā “Samsāra”, piedāvājot klausītājiem tiešsaistē baudīt savas oriģinālkompozīcijas. Aptuveni pusotru stundu garo solokoncertu būs iespēja vērot koncertzāles “Baltais flīģelis” lapā sociālo tīklu vietnē Facebook.
Edgara Cīruļa oriģinālkompozīcijas tapušas vairāku gadu laikā un ir iekļautas dažādos starptautiskajos projektos. Pianists un komponists atklāj, ka viesošanās koncertzālē “Baltais flīģelis” būs īpaša. Neierasti būs uzstāties tukšā zālē un neredzēt klausītājus, taču domās mākslinieks būs ar katru savu klausītāju un ir pārliecināts, ka viņš tiks sadzirdēts.
Edgars Cīrulis ir latviešu pianists un komponists, “Lielās mūzikas balvas” nominants kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”. Mūziku sāka iepazīt trīs gadu vecumā. Studējis improvizētās mūzikas un kompozīcijas studijas. Šobrīd E. Cīrulis darbojas vairākos žanros un ir daudzu starptautisku ansambļu dalībnieks – “AISMA” (Latvija/Itālija/Dānija), “Equanimity Trio” (Latvija), “Skagerrak” (Dānija), un ir sadarbojies ar tādiem mūziķiem un māksliniekiem kā Marks Dresers (Mark Dresser), Kenets Dāls Knudsens (Kenneth Dahl Knudsen), Malte Šīlers (Malte Schiller), Sebastians Bolens (Sebastian Boehlen), Džūlija Silvera (Julia Silvera), Āto Abners (Ahto Abner) un citiem. Komponists piedalās projektos, kur mūzikas žanru robežas saplūst, un cenšas caur mūziku veicināt komunikāciju starp cilvēkiem, kā arī raisīt unikālu un patiesu piedzīvojumu ikvienam klausītājam.
Ņemot vērā valstī noteikto ārkārtējo situāciju vīrusa Covid-19 izplatības dēļ, solokoncerts norisināsies bez skatītāju klātbūtnes!
Šomēnes izdota Niklāva Kadiķa fotogrāmata “Pelēki koki oranžā dārzā. Siguldas padomju tagadne”. Fotogrāmata raksturo padomju laika arhitektūras pamatprincipus, kā arī atklāj kultūrvēsturisko ēku savdabīgo skaistumu un vietu mūsdienu pilsētvidē.
Fotogrāmatas autors Niklāvs Kadiķis ir Siguldas Valsts ģimnāzijas absolvents. Fotoaparātu pirmo reizi rokās paņēmis sešu gadu vecumā, bet aktīvi fotografēšanai pievērsies pēdējos trīs gados. Tāpat jauno mākslinieku kopš pusaudžu gadiem interesē padomju laika vēsture, tāpēc likumsakarīga ir arī šīs grāmatas rašanās. Vēl īsti nezinot, ar ko tas beigsies, 2019. gada rudenī N. Kadiķis mērķtiecīgi apstaigāja Siguldu un iemūžināja padomju laika arhitektūras liecības – daudzdzīvokļu mājas, garāžas un citas ēkas. Pēc tam Niklāvs Kadiķis piedalījās Siguldas novada pašvaldības kultūras projektu finansēšanas konkursā, kurā guva atbalstu un saņēma pašvaldības līdzfinansējumu grāmatas izdošanai.
Sagatavot informāciju fotogrāmatai “Pelēki koki oranžā dārzā. Siguldas padomju tagadne” Niklāvam Kadiķim palīdzēja arī citi konsultanti – Siguldas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājas Inta Romanovska un Inese Berga, Turaidas Muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja Līga Kreišmane, kā arī “Siguldas Attīstības aģentūras” pilsētvides plānotāja Zane Gatere.
Apraksts par padomju arhitektūras stilu publicēts gan latviešu, gan angļu valodā un ir kā īpašs veltījums tieši jauniešiem un pilsētas ārvalstu viesiem, kuriem mūsu nesenā pagātne ir mazāk zināma.
Tomēr līdz brīdim, kad ikvienam interesentam būs iespējams pāršķirstīt grāmatu un atrast tajā fiksētās ēkas Siguldas ielās un pagalmos, vēl brīdis jāpagaida. Plānots, ka neliela fotoizstāde un grāmatas atklāšanas svētki kultūras centrā “Siguldas devons” norisināsies vasaras izskaņā.
Siguldas novada bibliotēka atbalsta informatīvo kampaņu #Ēkultūra, aicinot iedzīvotājus ārkārtējās situācijas laikā dažādas kultūras norises izbaudīt virtuāli, savukārt kultūras jomā pieejamos e‑pakalpojumus saņemt attālināti, iestādes klātienē neapmeklējot.
Bibliotēka aicina izmantot attālinātos resursus: e‑grāmatu bibliotēku
ievieto Rūdolfa Blaumaņa stāstus vai noveles, ko 1998. gadā audiokasetēs ielasījis Ulds Deisons.Citi bezmaksas grāmatu resursi (svešvalodās), ko iesaka Siguldas novada bibliotēka:
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas bibliogrāfe
Iveta Hamčanovska
Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, kad kultūras iestādēs pasākumi ir atcelti un uz laiku ierobežota ieeja apmeklētājiem, laiks tiek izmantots lietderīgi, veicot saimnieciskos un organizatoriskos darbus. Piemēram, iestādēs tiek veikta inventarizācija, organizētas ģenerāltīrīšanas, veikti labiekārtošanas darbi un jaunās sezonas plānošana.
Novada kultūras iestādēs – kultūras centrā “Siguldas devons” un pagastu kultūras namos – notiek dažādi tehniskie darbi – remontdarbi, krāsošana, tīrīšana un citi darbi, ko var izdarīt pašu spēkiem. Piemēram, pie Allažu pagasta Tautas nama ir salabota sēta, bet Mores pagasta Tautas namā drīzumā tiks uzsākts kosmētiskais remonts foajē, to sagatavo arī lielākiem saimnieciskajiem darbiem, kā arī tiek sagatavota malka ziemas sezonai. Siguldas pagasta kultūras namā notiek noliktavu kārtošana un šķirošana, skatuves tehnikas un prožektoru apkope. Savukārt kultūras centrā “Siguldas devons” notiek visu telpu ģenerāltīrīšana, logu mazgāšana, sīkie kosmētiskie darbi, skatuves drapēriju sūkšana un citi darbi. No 1. maija tiks pārtraukts arī telpu uzkopšanas pakalpojums, bet tā vietā ikdienas uzkopšanu nodrošinās kultūras centra darbinieki. Visos kultūras namos uzsākta inventarizācija. Kultūras speciālisti strādā uz kultūras piedāvājuma komplektēšanu un veidošanu virtuālajā vidē, un uzsākts darbs pie rudens sezonas piedāvājuma komplektēšanas.
Savukārt amatiermākslas kolektīvi turpina darboties arī bez klātienes nodarbībām. Siguldas Tautas teātris veic sagatavošanās darbus gaidāmajai izrādei “Kolka”. Pūtēju orķestru un bigbenda vadītājs strādā pie jaunu aranžiju radīšanas, bet senioru deju kopu vadītāji meklē un apgūst jaunu repertuāru. Savukārt bērnu vokālā grupa “Zibsnis” darbojas attālināti – vadītājs Atis Priedītis audzēkņiem ir nosūtījis fonogrammu materiālus, lai jaunieši varētu pilnveidot savas dziedāšanas prasmes, mājās sniedzot vecākiem koncertus. Tāpat citi kolektīvi, piemēram, folkloras kopa “Senleja” un deju kolektīvs “Vizbulīte” iesaistās arī tiešsaistes aktivitātēs, veidojot savus video sveicienus un stāstus. Trīs Siguldas novada Tautas lietišķās mākslas studijas audējas pēc noteikta grafika, ievērojot visus piesardzības pasākumus, aktīvi auž un gatavojas Latvijas nacionālā kultūras centra izstādei.
Turpretī novada bibliotēkās lasītāju apkalpošana nav pārtraukta. Visās bibliotēkās katru dienu tiek apstrādāti attālinātie grāmatu un periodisko izdevumu pieprasījumi, tiek atbildēts uz e‑pastiem, sniegtas konsultācijas gan telefoniski, gan rakstiski, tiek izsniegti vai atjaunināti autorizācijas dati attālinātai kataloga lietošanai un lai piereģistrētos e‑grāmatu bibliotēkā www.3td.lv. Ik dienu noris arī žurnālu un laikrakstu apstrāde. Notiek arī grāmatu pasūtīšana lasītājiem no citām bibliotēkām, tai skaitā arī no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Starpbibliotēku abonementa kārtā. Tiek tīrītas atnestās grāmatas, novietotas karantīnā, kā arī sakārtotas tās grāmatas, kurām beigusies karantīna.
Pagastu bibliotēkās bibliotekāres izvērtē grāmatu krājumu – novecojušās grāmatas un preses izdevumus, kā arī bojātās grāmatas noraksta vai salabo, sistematizē novadpētniecības materiālus (materiāli no žurnāliem, avīzēm par rakstniekiem, aktieriem, ievērojamiem cilvēkiem, notikumiem, vietējiem dabas un vēstures objektiem), tiek kārtotas novadpētniecības mapes. Notiek dāvinājumu grāmatu apstrāde. Tiek sagatavoti materiāli pasākumiem un izstādēm, kas gaidāmas vasarā un rudenī – Vasaras āra lasītavai, novadnieku jubileju izstādēm un pasākumiem, piemēram, morēnietim, valodniekam Pēterim Kļaviņam – 100.
Šī ir iespēja mācīties no šī laika. Kultūrā nav īsti skaidrs, kurā atjaunošanas posmā varēs sākt pilnībā darboties, tāpēc šis laiks tiek izmantots gan jaunu zināšanu, iemaņu apguvei, gan tiek strādāts uz nākotnes plāniem.