Trešdien, 27. maijā, plkst. 19.00 kultūras centrs “Siguldas devons” atsāks kino vakarus. Turpinot sadarbību ar Rīgas Starptautisko kino festivālu un “Kino bizi”, 27. maijā kultūras centra “Digiti” zālē būs iespēja noskatīties franču šarma un kaislību pilnu drāmu/komēdiju “Dubultā dzīve”.
Filmas “Dubultā dzīve” (Francija) režisors ir Olivjē Asaijass, tās garums – 108 minūtes. Tas ir pašironijas, kontrastējošu redzējumu un trāpīgu atsauču pilns stāsts par Parīzes izdevējdarbības aprindām. Kāds rakstnieks, pārdzīvojot radošo krīzi, nojauc robežu starp saviem daiļdarbiem un realitāti, uz papīra liekot savu dzīvi, tostarp attiecības ar savu mīļāko.
Lomās: Gijoms Kanē, Žiljeta Binoša, Vinsents Makēns un citi.
Filma franču valodā ar subtitriem latviešu valodā. Filmas seansu ieteicams apmeklēt skatītājiem no 16 gadu vecuma.
Biļetes cena – 2,50 eiro,
Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 20% atlaide. Uz filmas seansu biļeti iespējams rezervēt, rakstot uz e‑pasta adresi bilesukase@sigulda.lv un norādot savu vārdu, uzvārdu, vajadzīgo biļešu skaitu. Biļetes varēs izpirkt 27. maijā, vienu stundu pirms seansa sākuma.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
30. maijā plkst. 12.00 “Mīlētākās pilsētas svētki. Cita frekvence” laikā pie kultūras centra “Siguldas devons” Raiņa ielas pusē tiks atklāti novadnieces, tēlnieces Solveigas Vasiļjevas mākslas objekti no cikla “Jaunās eksistences formas”. Lielformāta mākslas darbi “Skūpsts” un “Viesis” pie kultūras centra “Siguldas devons” veidos laikmetīgās mākslas teritoriju.
Māksliniece Solveiga Vasiļjeva 90. gadu sākumā, staigājot pa Viktorijas un Alberta muzeju, kādā no zālēm iztālēm ieraudzījusi kaut ko neparastu, formās modernu un krāsainu. Tā izrādījās senās Ēģiptes III dinastijas laika skulptūra. Orģinālā redzētais, vairāk nekā 5000 gadus senais mākslas darbs bijis pārsteidzošs, salīdzinot ar mūsdienu mākslu. Ko tādu māksliniece nebija mūsdienās sastapusi tēlniecības mākslā.
Paralēli tam dažādi neparasti notikumi likuši mākslinieces dzīvē iedziļināties nopietnu jautājumu izzināšanā par dzīvības izcelšanos, par iemesliem civilizāciju nomaiņai, gēnu inženieriju, klonēšanas eksperimentiem un citām pasaulīgām tēmām: “Kādēļ civilizācijas iet bojā savā augstākajā attīstības punktā, izdzēšot visu uzkrāto zināšanu kopumu? Mūsdienu civilizācija, kas salīdzinājumā ir primitīva, šauri elitārā līmenī ir nonākusi pie zināšanām, kas spoguļojas senatnē un īstie brīnumi vēl tikai sāksies,” māksliniece Solveiga Vasiļjeva pārspriež par jaunām eksistences formām, turpinot: “ne augs, ne dzīvnieks, ne biorobots, ne cilvēks. Pirms 12000 gadiem, kad lielais ledājs bija atkāpies, izveidodams Gaujas senleju, citā pasaules malā tika likti pamati Lielajām piramīdām. Mākslai, tāpat kā zinātnei, ir iespēja intuitīvi tuvoties Visuma lielajiem noslēpumiem.”
Lai mēģinātu saprast parādību sasaisti, ieraudzītu neparasto visapkārt un ieskatītos nākotnē, māksliniece ar Siguldas novada pašvaldības kultūras projektu konkursa atbalstu, izmantojot tehniskus risinājumus, ko sniedz mūsdienu modernie materiāli un iespējas, radījusi divus lielformāta objektus “Skūpsts” un “Viesis”. Tos var raksturot kā bioloģiski tehniskas būtnes, kas veido savdabīgu paralēlo pasauli un, iespējams, ir mūsu planētas nākotne. Mākslas darbi pie kultūras centra “Siguldas devons” būs aplūkojami līdz rudenim.
Māksliniece Solveiga Vasiļjeva dzimusi 1954. gadā Rīgā, bet nu jau daudzus gadus dzīvo Siguldas novadā. 1978. gadā beigusi Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāti. Ir arhitektūras maģistre. Izstādēs piedalās kopš 1977. gada. Ir daudzu izstāžu, simpoziju dalībniece Latvijā un ārzemēs. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1989. gada.
80. gados viņa sāka strādāt kā tēlniece, veidoja granīta, marmora un bronzas skulptūras. Solveiga Vasiļjeva darbojas vairākos mākslas veidos – tēlniecībā, grafikā, radījusi arī video. Tēlniecībā māksliniece izmanto granītu, marmoru, koku, bronzu, arī nerūsējošu tēraudu un dažādas šo materiālu kombinācijas. Viņa rīkojusi personālizstādes un piedalījusies izstādēs, simpozijos Latvijā, Beļģijā, Dānijā, Turcijā, Japānā, Ķīnā, Argentīnā, Čehijā, Polijā un citviet.
Ar 90. gadiem Solveigas Vasiļjevas daiļradē nozīmīgi kļuva sirreālisma principi, kurus viņa realizēja bronzas skulptūrās. Pakāpeniski, sākot ar 1994. gadu – ar Vasiļjevas personālizstādi “Dieva smaids”, – mākslinieces tēlniecības periods transformējās telpiskos objektos un lielformāta zīmējumos. Autori sāka interesēt pasaules un Visuma attiecības, kuras viņa vizuāli rādīja kā gaisa, gaismas un matērijas telpiskās, vieliskās un enerģētiskās īpašības, zīmējot tās plaknē, kā arī veidojot tēlnieciskus trīsdimensiju objektus metālā, kas skatītājus pārsteidza ar gaismas atspulgu spēlēm. Šos paņēmienus turpmākajos gados māksliniece attīstīja savās personālizstādēs.
Lūdzam saudzīgi izturēties pret mākslas objektiem, nekāpt uz tiem!
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Siguldas novada bibliotēka savā darbā velta īpašu uzmanību lasīšanas veicināšanai, īpaši bērniem un jauniešiem, piedāvājot bagātīgu grāmatu, žurnālu, laikrakstu un citu izdevumu kolekcijas, pakalpojumus, kā arī dalību lasītveicinošos projektos visai ģimenei. Bibliotēka, vēršot uzmanību lasīšanas nozīmei, aicina iedzīvotājus, īpaši ģimenes ar bērniem un jauniešus, no 20. līdz 31. maijam piedalīties fotokonkursā, kurā rosina parādīt to, kā notiek lasīšanas process ģimenē vai kādas ir lasīšanas tradīcijas, vizuāli to atspoguļojot fotogrāfijās, piemēram, parādot mīļāko vietu lasīšanai vai vietu, kur notiek kopīga lasīšana, kā arī paust atziņu, ko katram dod lasīšana, un dalīties ar grāmatās gūtajām atziņām.
Konkursa noteikumi:
Rudenī bibliotēkas jaunajās telpās būs fotogrāfiju izstāde. Interesantākās fotogrāfijas un atziņas autors saņems balvā grāmatu. Balvas ieguvējus bibliotēka paziņos 3. jūnijā savā lapā sociālo tīklu vietnē Facebook un sazināsies ar uzvarētāju personīgi.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Kultūras centrs “Siguldas devons” turpina viesoties mākslinieku darbnīcās un piedāvā iespēju ikvienam sajust mākslinieka brīvības sajūtu. “Siguldas devons” izvēlējušies tos māksliniekus, kuri šogad īsteno pašvaldības atbalstītos projektus. Iepriekš “Siguldas devons” viesojās pie gleznotāja Jāņa Purcena, taču šoreiz ver mākslinieces Dinas Dubiņas darbnīcas durvis.
Dina Dubiņa – māksliniece, kas savā daiļradē apvieno dažādus materiālus un izteiksmes formas. Beigusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Metālmākslas nodaļu un Igaunijas Mākslas akadēmijas Metālmākslas nodaļu. Regulāri piedalās dažādās izstādēs Latvijā, ASV, Eiropas un Āzijas valstīs. Māksliniece ļāva ieskatīties un iemūžināt savas ikdienas gaitas, kā arī piekrita atbildēt uz 5 jautājumiem, kas kaut nedaudz atspoguļo viņas redzējumu uz dzīvi, mākslu un pašlaik notiekošo.
1. Cik tuvu cilvēks, aplūkojot Jūsu darbu, spēj iepazīt Jūs pašu?
Ceru, ka necik. Un nevajag. Varbūt, ka var nojaust manu enerģētiku. Cilvēkam jebkuram, kurš skatās manus darbus, caur tiem nav mani personīgi jāiepazīst.
2. Kas notiek ar Jums brīžos, kad viens darbs jau ir pabeigts, bet otrs vēl nav sākts? Kā Jūs nosauktu šo starpposmu?
Tādu brīžu patiesībā nav, jo vienlaicīgi strādāju pie vairākiem darbiem: emaljas, emaljas rotas, dzintara darbi, dzintara rotas un zīds. Vienmēr vismaz divi darbi sanāk vienā laika periodā. Nu, ja nu pavisam tāds brīdis iestājas, tad vizualizēju nākošos darbus.
Man šobrīd uz darba galda guļ pusgatavs emaljas darbs, un nupat pabeidzu vienu darbu ar dzintaru, bet pa to starpu vēl pagleznoju zīdu. Tehnikas, kurās strādāju, ir tik dažādas, ka es pēc garastāvokļa izvēlos tam brīdim atbilstošāko. Ja taisu bildi, tad arī kādu rotu klāt. Tā kā tādu starpposmu manā darbā nav.
3. Kā Jūs attiecaties pret gadalaikiem? Vai tie atspoguļojas Jūsu darbos?
Bija man viens cikls “Siguldas gadalaiki” mākslā 2018. gadā, ja jautājums par mākslu. Bet, ja par gadalaikiem kā tādiem, tad ciest nevaru vasaru. Mans favorīts ir ziema ar sniegu. Es varu pilnīgi apraudāties, kad kūst sniegs. Lai cik tas būtu paradoksāli, es nepanesu karstumu, kaut gan strādāju ar darbiem 1200°C temperatūrā. Es esmu tas ziemas cilvēks. Tā baltā sniega gaisma. Bet ziema, protams, tad ar sniegu.
4. Kādas pārdomas Jūsos ir raisījusi šī brīža situācija, kuru pašlaik piedzīvojam globālā mērogā?
Šī brīža situācija mani mulsina, jo mani neatstāj doma, ka ar šo kāds tiecas pēc pasaules varas.
5.Vai Jūs praktizējat dzīvot tagadnē?
Nu, mēs visi diemžēl vai par laimi dzīvojam tagadnē. Vakardienas vairs nav, un rītdiena var nepienākt. Visu laiku sasodīta šodiena.
Ņemot vērā valstī noteikto ārkārtējo stāvokli un pulcēšanās ierobežojumus, kultūras jomā tika pārtraukti ne tikai plānotie pasākumi, bet arī amatiermākslas kolektīvu klātienes mēģinājumi. Tomēr jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte” meitenes laikā, kas jāpavada attālināti un distancējoties, darina vainagus saviem tautastērpiem.
Vainagu veidošana “Vizbulītes” meitenēm aizsākās jau pērn rudenī, kad deju kolektīva vadītāja Indra Ozoliņa aicināja meitenes tos veidot, ņemot piemēru no tautas deju ansambļa “Teiksma”. Tā kā jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte” ar pašvaldības atbalstu uzšūtie tautastērpi ir no Latgales, tad arī vainagiem vajadzētu būt no Latgales, tādējādi pēc izpētes veikšanas tika izvēlēti Viļakas vainagi. Pirms vainagu darināšanas tika rūpīgi atlasīti darba materiāli, savukārt dejotāja Agate Priedīte no tautas deju ansambļa “Teiksma” iepazīstināja ar vainagu veidošanas procesu.
Deju kolektīva “Vizbulīte” vadītāja Indra Ozoliņa apstiprina, ka vainagu darināšanas process ir laikietilpīgs un meitenes ir drosmīgas, piedaloties vainagu darināšanas izaicinājumā. Līdz ar ārkārtējās situācijas iestāšanos katra meitene savās mājās var atvēlēt vairāk laika vainaga veidošanai, lai jau nākošajā sezonā varētu atrādīt plašākai auditorijai sava darba veikumu, rotājoties un dejojot pašas darinātā vainagā.
Informāciju sagatavoja:
jauniešu deju kolektīva vadītāja
Indra Ozoliņa
Kultūras centrs “Siguldas devons” aicina apmeklētājus uz atkalsatikšanos izstādēs. Jau 28. maijā zālē “Silva” tiks atklāta mākslinieka Egila Rozenberga lielformāta gobelēnu personālizstāde “Transfigurācija”, kurā būs iespēja aplūkot mūsu laikam raksturīgos simbolus un zīmes, kas paslēptas mikroshēmā. Lielformāta šķiedras mākslas objekti pārliecinoši apliecina, ka, senajai audumu mākslai nemitīgi mainot ārējo formu un materiālus, kā arī izvēršot aktuālas idejas, ir iespējama radoši izvērsta nākotne. Izstāde aplūkojama līdz 28. jūnijam.
Mākslinieks Egils Rozenbergs atzīst, ka personālizstāde “Transfigurācija” veltīta jaunai atklāsmei, cik interesantā, mainīgā un dinamiskā laikā mēs dzīvojam: “Jaunībā mēs aizrāvāmies ar vinila platēm, ar tā laika mūzikas fenomeniem “Bītliem”. Tad sekoja magnetofonu ēra ar lielajām spolēm, laiks, ko varētu raksturot ar grupu “Pink Floyd” un kad platās lentes nomainīja mazie aparāti ar šaurajām. Tad visu šo sfēru gan mūzikā, gan informācijā, gan filmu nozarē pārņēma video, kas tolaik ļāva uzzināt starptautiskos jaunumus, jo kinoteātros nebija iespējams redzēt pasaulē aktuālas filmas. Taču tagad arī šī ēra jau ir pagājusi, un esam nonākuši pie diskiem. Visas iepriekšējās tehnoloģijas ir “garīgi” novecojušas un jau aizmirstas, taču paši materiāli, kuri reiz bija unikāli izgudrojumi, ir saglabājušies, un es tos izmantoju savos austajos darbos. Ar to vēlos zīmīgi pateikt, ka šķiedras pārvērtību ēra ir attīstījusies tikpat strauji kā jaunākās tehnoloģijas.”
Egils Rozenbergs studējis un absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Mākslinieks ar saviem darbiem uzrunā skatītājus gan Latvijā, gan citviet pasaulē – Grieķijā, Lielbritānijā, Čehijā, Francijā, Itālijā, ASV, Zviedrijā, Krievijā, Vācijā.
Ieejas maksa – 2,50 eiro,Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem 20% atlaide. Mākslai draudzīgākās dienas būs otrdienas, kad ieejas biļetei tiks piemērota 50% atlaide ikvienam apmeklētājam. Siguldas svētku “Mīlētākās pilsētas svētki. Cita frekvence” laikā – Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem ieeja bez maksas.
Ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus par kultūras norišu vietām, pakāpeniski tiks atsākta kultūras centra “Siguldas devons” darbība. No 26. maija “Siguldas devons” apmeklētājiem būs atvērts no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 18.00, sestdienās un svētdienās no plkst. 11.00 līdz 16.00, bet pirmdienās būs slēgts.
Kultūras centrā vienlaicīgi drīkstēs atrasties kopā ne vairāk kā 25 personas, stingri ievērojot divu metru distanci vienam no otra, izņemot vienā mājsaimniecībā dzīvojošos. Lai nodrošinātu apmeklētāju drošu plūsmu, ieeja tiks organizēta pa durvīm no Pils ielas puses, izeja – pa durvīm uz Raiņa ielas pusi. Rūpējoties par apmeklētāju roku higiēnu, kultūras centrā tiks uzstādīti roku dezinfekcijas līdzekļu stendi. Apmeklētājiem tiks nodrošināta viena tualete, kurā regulāri tiks veikta apkope. Kultūras centrā redzamā vietā būs uzstādīts sanitārais protokols drošības un veselības pasākumu ievērošanai.
Biļetes uz pasākumiem iesakām iegādāties internetā, ja uz konkrēto pasākumu tāda iespēja tiek piedāvāta, vai “Siguldas devons” kasē darba laikā. Aicinām, ja vien iespējams, norēķināties ar maksājumu kartēm.
No 26. maija darbību atsāks arī Siguldas pensionāru biedrība, organizējot dežūru vienu reizi nedēļā otrdienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 13.00.
28. maijā plkst. 18.00, kā jau iepriekš bija plānots, tiks atklāta tekstilmākslinieka Egila Rozenberga izstāde. Personālizstādē tiks eksponēti lielformāta tekstila darbi. Ieejas maksa izstādē būs 2,50 eiro, arSiguldas novada iedzīvotāja ID karti tiks piešķirta 20% atlaide. Mākslai draudzīgākās dienas būs otrdienas, kad ieejas biļete izstādē būs ar 50% atlaidi, Siguldas pilsētas svētku laikāSiguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem ieeja izstādē būs bez maksas.
Siguldas pagasta kultūras nams, Allažu pagasta un Mores pagasta Tautas nami apmeklētājiem līdz ārkārtējās situācijas beigām būs slēgti.
Aicinām būt atbildīgiem un, ja ir slimības simptomi vai noteikts pienākums ievērot pašizolāciju vai mājas karantīnu, neapmeklēt kultūras iestādi!
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Sākot no 13. maija, Turaidas muzejrezervāts apmeklētājiem atver brīvdabas ekspozīcijas un izstādes muzeja teritorijā, ievērojot Kultūras ministrijas rīkojumā noteiktās prasības par sociālās distancēšanās nodrošināšanu muzejos. Turaidas muzejrezervāts maijā būs atvērts katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00, un biļetes varēs iegādāties Apmeklētāju centrā bez iepriekšējas pieteikšanās.
Brīvdabas ekspozīciju piedāvājumā ietilpst Turaidas vēsturiskā centra apmeklējums: iepazīšanās ar Turaidas viduslaiku pils kompleksu, Dainu kalnu un Dziesmu dārzu, Turaidas Baznīckalnu un Turaidas Rozes piemiņas vietu, muižas saimnieciskā centra apbūvi, kā arī izstādēm “Turaidas muzejrezervāts laikā un telpā”, “Dziedošais Dainu kalns”, “Turaida Indriķa hronikā”, “Turaidas pils vēsture arheoloģiskās ekspedīcijas zīmējumos 1976–2000” un “Latviešu gadskārtu svētki”. Iespējams, kādam jaunatklājums būs “Arheologa Jāņa Graudoņa pils apvedtaka”, kurā apskatāmi mūra pils senie nocietinājumi un interesanti viduslaiku pils būvniecības elementi, piemēram, pils slepenā izejas vieta. Šobrīd muzejpedagogi izstrādā arī saistošu uzdevumu maršrutu “Lībiešu takas sakņu sapņi” ģimenēm ar bērniem.
Tāpat muzejrezervāts pakāpeniski gatavojas ekspozīciju atvēršanai ēku pieminekļu telpās, kur nepieciešams īpašs sagatavošanās darbs drošam apmeklējumam. Informācija par visiem jaunumiem, ko pamazām piedāvās muzejrezervāts, tiks ievietota muzejrezervāta tīmekļa vietnē www.turaida-muzejs.lv, sociālo tīklu vietnēs, kā arī tīmekļa vietnē www.muzeji.lv.
Turaidas muzejrezervāts piedalās Latvijas Muzeju biedrības kopīgi rīkotajā informatīvajā kampaņā #TiekamiesTagad, apmeklētāju ērtībai izvietojot spilgti dzeltena vienota dizaina un informācijas materiālus teritorijā un Apmeklētāju centrā, kas veidoti kā palīgs valstī noteiktā sanitārā protokola prasību izpildei. Atgādinām, ka 2020. gada 12. marta Ministru Kabineta rīkojums Nr. 103 attiecas arī uz muzeju apmeklējumu, kas nozīmē, ka muzejrezervātu nevar apmeklēt personas ar elpceļu infekcijas slimību pazīmēm, kā arī personas, kurām noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingra izolācija. Ja personai ir infekcijas slimības pazīmes (drudzis, klepus, elpas trūkums), muzeja darbiniekiem ir tiesības apmeklētāju neielaist vai lūgt pamest muzeja teritoriju. Uzturoties muzejrezervāta teritorijā, apmeklētājiem citam no cita savas veselības drošības dēļ jāievēro 2 metru distance un jāseko visām norādēm un papildu informatīvajiem materiāliem.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece komunikācijas darbā
Anda Skuja
Foto: A. Tabaks
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Sākot no 18. maija, visas Siguldas novada bibliotēkas – Siguldas novada bibliotēka, Siguldas pagasta Centra bibliotēka, Jūdažu bibliotēka, Mores pagasta bibliotēka, Allažu pagasta bibliotēka – pagarinās darba laiku. Turpmāk bibliotēkas darbdienās strādās no plkst. 11.00 līdz 15.00, nodrošinot grāmatu, žurnālu un CD/DVD apmaiņas iespēju.
Drošības apsvērumu dēļ brīva pieeja pie grāmatu plauktiem, preses lasītavai, datorlasītavai, kā arī bērnu literatūras nodaļai pagaidām netiek atjaunota. Jau izsniegtajām grāmatām lietošanas termiņš tiks pagarināts līdz brīdim, kamēr valstī netiks atcelts ārkārtas situācijas stāvoklis.
Lai izvairītos no drūzmēšanās un liekas uzkavēšanās bibliotēkā, bibliotēku speciālisti aicina grāmatas, tostarp bērnu grāmatas, rezervēt iepriekš, izmantojot bibliotēku elektroniskā kopkataloga autorizēto sistēmu “Mana bibliotēka”. Tajā ar bibliotekāra piešķirto lietotāja vārdu un paroli var attālināti pasūtīt grāmatas un citus dokumentus. Rezervācija iespējama arī zvanot uz konkrēto bibliotēku. Pasūtījumus varēs saņemt, ierodoties bibliotēkā. Gadījumos, kad attālināta rezervācija nav iespējama, bibliotēkas darbinieki palīdzēs izvēlēties grāmatas uz vietas bibliotēkā.
Ar iepriekšēju pierakstu un līdzi ņemot sejas masku, nepieciešamības gadījumos pieaugušajiem tiek nodrošināta iespēju līdz 15 minūtēm izmantot datoru ar interneta pieslēgumu e‑pastu sūtīšanai, rēķinu samaksai internetbankā vai citām svarīgām darbībām.
Apmeklējot bibliotēku, ieteicams izmantot drošu sejas masku un ņemt vērā iespējamību, ka intensīva apmeklētāju plūsma var tikt regulēta.
Bibliotēkā joprojām netiks nodrošināta skenēšana un kopēšana. Lasītāju atnestās grāmatas un žurnāli tiek ievietoti karantīnā, un nākamajiem lasītājiem būs pieejami pēc 10 dienām.
Bibliotēkas sniedz pakalpojumus apmeklētājiem, nodrošinot divu metru distances un principa – viens apmeklētājs uz četriem kvadrātmetriem – ievērošanu. Bibliotēku apmeklētāji aicināti rūpēties par savu roku higiēnu, bibliotēkas nodrošinās iespēju ievērot roku higiēnu. Apmeklētāji aicināti izvērtēt savu veselības stāvokli un neapmeklēt bibliotēku, ja ir elpceļu infekcijas slimības simptomi. Pakalpojumu nodrošināšana notiek, ievērojot Ministru kabineta noteikto ārkārtējo situāciju valstī un Kultūras ministrijas izstrādāto “sanitāro protokolu”.
Neskaidrību gadījumā aicinām sazināties ar attiecīgo bibliotēku. Tālruņa numuri: Siguldas novada bibliotēka – 67973258; Siguldas pagasta Centra bibliotēka – 67800954; Jūdažu bibliotēka – 67957025; Allažu pagasta bibliotēka – 67970289; Mores pagasta bibliotēka – 64147200.
Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” kopā ar 23 partneriem no Latvijas un Igaunijas uzsāk kopīgu projektu, lai pēdējo simts gadu vēstures liecības apkopotu kopīgā militārā mantojuma tūrisma produktā. Arī biedrība “Mores muzejs” ir Militārā mantojuma projekta partneris un veiks Mores kauju muzeja brīvdabas militārās tehnikas eksponēšanas uzlabojumus un teritorijas labiekārtošanu.
Sadarbojoties ar vēstures speciālistiem, projektā ir paredzēts vienotā tūrisma produktā ietvert 150–170 militārā mantojuma objektus Latvijā un Igaunijā. Muzejos, kolekcijās, kauju vietās, militārās būvēs un citos objektos tiks uzlabotas ekspozīcijas, lai varētu piedāvāt interesantu un mūsdienīgu tūrisma pieredzi. 36 objektos projektā paredzētas investīcijas, tostarp arī tādos objektos, kas līdz šim nebija pieejami apmeklētājiem, tiks veikti labiekārtošanas darbi, lai turpmāk tur varētu iepazīstināt ar militārā mantojuma stāstiem. Vēsturi interpretēt tūrisma produktā palīdzēs projekta partneri – Igaunijas Kara vēstures muzejs, Hījumā militārās vēstures biedrība, Latvijas Okupācijas muzejs un vairāki citi muzeji.
Kopīgais militārā mantojuma tūrisma produkts aptvers četrus laika posmus: Valstu neatkarības iegūšana, Brīvības cīņas un Pirmais pasaules karš (1914.–1920. gads); Otrais pasaules karš (1939.–1945. gads); Nacionālo partizānu kustība (1944.–1957. gads); Padomju laiks un neatkarības atjaunošana (1945.–1990. gads).
20. gadsimta kari ir atstājuši militāros objektus – kara pēdas ir gan uz zemes, gan zem ūdens. Tautas atmiņā ir neskaitāmi stāsti un atmiņas par šiem laikiem. Šis kopīgais projekts vēlas dot savu ieguldījumu vēsturiskās atmiņas saglabāšanā. Tūrisma produkts tiks veidots, apsekojot objektus, vācot vēsturiskos faktus, foto liecības un stāstus. Tiks izdota militārā mantojuma tūrisma brošūru ar karti un ceļvedi apmeklējumu plānošanai. Tāpat informācija būs pieejama tīmekļa vietnē www.militaryheritagetourism.info, kas šobrīd ir izstrādes procesā. Ceļotājiem tiks piedāvāti arī 10 ceļojumu maršruti. Tajos aicināti iesaistīties potenciālie militārā mantojuma tūrisma produkta dalībnieki – tai skaitā arī nelielu privātu kolekciju īpašnieki vai lauku tūrisma uzņēmēji, kuru apkaimē vai īpašumā ir ar Latvijas neatkarības notikumiem saistītas vietas un to liecības.
Arī Siguldas novada Mores pagastā atrodas ar Otrā pasaules kara darbību saistīti apskates objekti. Vācu armijas atkāpšanās ceļā uz Rīgu pēdējās nozīmīgās kaujas notika Siguldas aizsardzības līnijā, aizkavējot Sarkanās armijas ienākšanu Rīgā. Rezultātā mazāk cieta galvaspilsēta un iedzīvotājiem bija iespēja doties bēgļu gaitās. Mores pagastā apskatāms Mores kauju piemiņas parks ar aizsardzības līnijas inženierbūvēm, Brāļu kapi un Mores kauju muzejs ar militārās tehnikas brīvdabas ekspozīciju, tai skaitā Sarkanās armijas tanku T‑34.
Projekta tiks īstenots no 2020. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros. Papildu informācija par militārā mantojuma tūrisma projektu pieejama tīmekļa vietnē www.celotajs.lv, kā arī tīmekļa vietnē www.moresmuzejs.lv.
Katru gadu Mākslu skolas “Baltais flīģelis” mazākie mākslinieki no Mini studijas maijā veido Māmiņdienai veltītu izstādi. Tā ir priecējusi skatītājus gan stacijas laukumā, gan Mākslu skolā. Šogad Mākslu skolas mazākie audzēkņi izstādes darbus ir gatavojuši attālinātā mācību procesa laikā, taču, sūtot savu sveicienu svētkos, piedāvā darbus aplūkot virtuāli, tos apskatot šajā fotogalerijā.
Māmiņdienas izstādēs ik gadu mainās gan autori, gan izteiksmes līdzekļi, kādā mammas tēls tiek atveidots. Šī gada tēma – mamma ziedos. Ziedi mammai ir kā pateicības, sirsnības un mīlestības apliecinājums. Virtuālo izstādi un attālināto mācību procesu, veidojot izstādes darbus, nodrošināja skolotājas Dace Andersone un Iveta Šveisberga.
Mīļi sveicam visas māmiņas!
Iepriecinoša ziņa kultūras pasākumu baudītājiem, kuri iegādājušies vai saņēmuši dāvanā kultūras centra “Siguldas devons” dāvanu karti pasākumu apmeklēšanai! Kartes derīguma termiņā, kas noteikts seši mēneši kopš tās iegādes brīža, netiks ieskaitīts valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laiks vai laiks, kurā valstī varētu būt aizliegti publiski pasākumi pēc ārkārtējās situācijas beigām.
Atgādinām, ka saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un noteiktajiem pulcēšanās ierobežojumiem, kultūras centrā “Siguldas devons”, tāpat kā visās citās kultūras iestādēs Siguldā, ir atcelti vai pārcelti pasākumi. Kultūras jomā joprojām nav īstas skaidrības, kas notiks ar šīs vasaras pasākumiem. Tikmēr kultūras darbinieki šo laiku izmanto kā iespēju jaunu zināšanu un iemaņu apguvei, kā arī strādājot pie nākotnes plāniem.
Novada iedzīvotājiem un citiem interesentiem kultūras centrs “Siguldas devons” regulāri apkopo aktuālo kultūras piedāvājumu (izstādes, teātra izrādes, operas uzvedumus un latviešu kinolentes, radošās darbnīcas gan bērniem, gan pieaugušajiem), sniedzot iespēju kultūru baudīt attālināti. Tāpat esam ziņojuši, ka “Siguldas devons” īstenojis projektu “Koncertzāle dabā”, piedāvājot astoņus īpašus video priekšnesumus, kuros iesaistījušās Siguldas novada radošās personības.
Šobrīd “Siguldas devons” piedāvā iespēju ikvienam ielūkoties vairāku novada mākslinieku – gleznotāja Jāņa Purcena, mākslinieces Patricijas Brektes, kā arī metālmākslinieces Dinas Dubiņas – darbnīcās. Sociālo tīklu vietnē Facebook būs iespēja aplūkot mākslinieku ikdienas radošo dzīvi, sajust viņu brīvības sajūtu un māksliniecisko lidojumu. Savukārt fotogrāfe Ginta Zīverte piedāvās savu redzējumu mākslas telpai digitālā vidē. Ieskats gleznotāja Jāņa Purcena darbnīcā jau šobrīd ir apskatāms šeit.
Informācija par kultūras centra “Siguldas devons” aktualitātēm aplūkojama kultūras centra Facebook lapā.