5. jūlijā Turaidas muzejrezervātā bija plānots organizēt svētkus “Dainu kalns. Brīvība. Dziesmotā revolūcija”. Tomēr ņemot vērā noteiktos drošības pasākumus, tostarp distancēšanās un pulcēšanās ierobežojumus, Turaidas muzejrezervāts pieņēmis lēmumu svētkus atcelt. Šajā gadā svētki tiks svinēti virtuāli, dienas garumā Turaidas muzejrezervāja Facebook lapā daloties ar ierakstiem, kas filmēti Dainu kalna koncertos, svētkos un starptautiskā folkloras festivāla “BALTICA” sarīkojumos jau no 1985. gada. Tie mīsies ar apsveikumiem un pārdomām par īpašo kultūrvietu – Dainu kalnu. Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne folkloras kopu vadītājiem un dalībniekiem izsaka pateicību par sirds siltumu, labvēlību un sadarbību vairāku gadu garumā.​

Folkloras kopas aicinātas iedziedāt savu skanīgāko tautasdziesmu, kas veltīta Dainu kalnam, un atsūtīt līdz 2. jūlijam uz e‑pasta adresi anda.skuja@turaida-muzejs.lv. Tāpat folkloras kopu vadītāji aicināti ierunāt arī savu sveicienu, atmiņas vai novēlējumu Dainu kalna attīstībai.

Šogad 7. jūlijā aprit 35 gadi kopš Turaidā atklāts Dainu kalns un 20 gadi kopš ieskandināts Dziesmu dārzs. Dainu kalns, kas savas pastāvēšanas gados kļuvis par Dziesmotās revolūcijas simbolu, ir vieta, kur dabas un cilvēka radītās mākslas mijiedarbībā emocionāli dziļi var izzināt tautasdziesmās ierakstītās vērtības, svinēt ģimeņu godus, smelties zemes enerģētisko spēku un būt vienotiem. Dainu kalnā izvietotas tēlnieka Induļa Rankas akmens skulptūras, kas katra par sevi ir mākslas darbs un ir veltītas latviešu tautasdziesmām.

Papildu informācija aplūkojama šeit.

Pasākuma laikā var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Kultūras centrā “Siguldas devons” zālē “Silva” vēl līdz 28. jūnijam kultūras baudītājiem iespējams aplūkot mākslinieka Egila Rozenberga lielformāta gobelēnu personālizstādi “Transfigurācija”, kurā mūsu laikam raksturīgie simboli un zīmes paslēptas mikroshēmā.

Lielformāta šķiedras mākslas objekti pārliecinoši apliecina, ka, senajai audumu mākslai nemitīgi mainot ārējo formu un materiālus, kā arī izvēršot aktuālas idejas, ir iespējama radoši izvērsta nākotne. Mākslinieks Egils Rozenbergs atzīst, ka personālizstāde “Transfigurācija” veltīta jaunai atklāsmei, cik interesantā, mainīgā un dinamiskā laikā mēs dzīvojam: “Jaunībā mēs aizrāvāmies ar vinila platēm, ar tā laika mūzikas fenomeniem “Bītliem”. Tad sekoja magnetofonu ēra ar lielajām spolēm, laiks, ko varētu raksturot ar grupu “Pink Floyd” un kad platās lentes nomainīja mazie aparāti ar šaurajām. Tad visu šo sfēru gan mūzikā, gan informācijā, gan filmu nozarē pārņēma video, kas tolaik ļāva uzzināt starptautiskos jaunumus, jo kinoteātros nebija iespējams redzēt pasaulē aktuālas filmas. Taču tagad arī šī ēra jau ir pagājusi, un esam nonākuši pie diskiem. Visas iepriekšējās tehnoloģijas ir “garīgi” novecojušas un jau aizmirstas, taču paši materiāli, kuri reiz bija unikāli izgudrojumi, ir saglabājušies, un es tos izmantoju savos austajos darbos. Ar to vēlos zīmīgi pateikt, ka šķiedras pārvērtību ēra ir attīstījusies tikpat strauji kā jaunākās tehnoloģijas.”

Egils Rozenbergs studējis un absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Mākslinieks ar saviem darbiem uzrunā skatītājus gan Latvijā, gan citviet pasaulē – Grieķijā, Lielbritānijā, Čehijā, Francijā, Itālijā, ASV, Zviedrijā, Krievijā, Vācijā.

Jau ziņots, ka mākslinieka veselības dēļ izstādes atklāšanas pasākums tika atcelts, tomēr tikšanās ar mākslinieku norisināsies izstādes laikā; datums tiks izziņots vēlāk, tādēļ aicinām sekot līdzi aktualitātēm tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības Facebook lapā.

Ieejas maksa – 2,50 eiro,Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem 20% atlaide. Mākslai draudzīgākās dienas būs otrdienas, kad ieejas biļetei tiks piemērota 50% atlaide ikvienam apmeklētājam.

Siguldas novada kultūras centrs “Siguldas devons” aicina atbalstīt kultūrtelpas “Hanzas Perons” un laikmetīgu skatuves mākslas notikumu sērijas “Pārmija” starpdisciplināro mākslas projektu “Turpinājums”. Kuratori – Krista un Reinis Dzudzilo, Reinis Liepiņš, Mārtiņš Daugulis, Katrīna Neiburga, Džemma Sudraba, Agnija Grigule un Klāvs Mellis – aicina uz domu apmaiņu par jautājumiem, uz kuriem atbildes meklē viņi paši.

Projekta producenti un kuratori aicina ikvienu kļūt par līdzautoru un daļu no radošās komandas, iesūtot savus mirkļu tvērumus un sajūtu pierakstus. Atbilstoši katra kuratora iecerei tās var būt vēstules, pārdomas, video un audio ieraksti, sarunu fiksācijas, fototogrāfijas vai citas izteiksmes formas, kas definētas konkrētās tēmas aprakstā. Iesūtītās vēstules un citi materiāli (kas var būt adresēti kādam konkrētam cilvēkam vai iedomu tēlam, sajūtai, slimībai vai mīlestībai) tiks iedzīvināti un atrādīti, apvienojot tos mākslas darbos. To, kādi tie būs, noteiks iesūtītie materiāli, kā arī projekta kuratoru un piesaistīto mākslinieku redzējums. Iesūtītās atbildes tiks publicētas projekta tīmekļa vietnē www.turpinajums.lv.

Vizuālie mākslinieki Krista un Reinis Dzudzilo bērniem līdz 10 gadu vecumam uzdos jautājumu “Kas ir skaistākais, ar ko esi saskāries?”, aicinot bērnus un vecākus sūtīt atbildes video un audio formās. Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks un lektors Mārtiņš Daugulis meklēs atbildes uz jautājumu “Ko šodien uzskatām par normālu?”, savu tēmu piesakot “[Sa][Ār][Ne]prāts (vajadzīgo pasvītrot)”. Agnija Grigule, “Honeymoon High” radošās sociālo mediju aģentūras vadītāja, aicinās vienaudžus dalīties pieredzē par attiecībām, sociālo mediju laikmetā nosaucot tās par romantiski paranoidālām , kurās dominē ghosting, kad cilvēki savā ziņā sāk pārvērsties par stalkeriem.

Arhitekts Reinis Liepiņš meklēs atbildes par tēmu “Divi pasaules”. Tā bijusi nozīmīga jau iepriekš, bet tagad aktualizējusies, izgaismojot divas Latvijas dzīves realitātes un arī iespējami atšķirīgas uztveres – “Divi pasaules”, kur vienu pasauli veido budžeta turētāji (valsts un pašvaldību darbinieki) un otru – budžeta pildītāji (privātuzņēmēji un darba ņēmēji).

Klāvu Melli, “Kvadrifrona” režisoru un aktieri, interesē dialogi, kas radušies laikā, kad īstu jaunumu vairs nav un kad viss jau izrunāts arī ar mājiniekiem, Skype, Messenger un Zoom sarunās un sarakstēs, daloties ar individuāli kolektīvo neko, taču, neskatoties uz to, turpinot sarunāties, un varbūt pat vairāk nekā iepriekš.

Māksliniece un scenogrāfe Katrīna Neiburga gaidīs ikviena stāstus par viņa bailēm un ieteikumiem, kā tikt ar tām galā. Savukārt komiķe, apvienības un kustības “Sieviešu stendaps” dalībniece Džemma Sudraba meklēs atbildi, kas ir mājas, jo “kopš aicinājuma strādāt no mājām, neapmeklēt publiskas vietas un aizlieguma ceļot cilvēkiem ir nācies iepazīt telpu, kurā iepriekš viņi ir pavadījuši mazāko savas dzīves daļu, un to pašu – guļot.”

Papildu informācija par projektu un iespēja iesūtīt savu “turpinājumu” pieejama šeit.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Siguldas novada bibliotēka informē, ka sakarā ar pārcelto pirmssvētku dienu Siguldas novada bibliotēka, Siguldas pagasta Centra bibliotēka un Allažu pagasta bibliotēka sestdien, 13. jūnijā, strādās no plkst. 11.00 līdz 15.00. Savukārt no 20. līdz 24. jūnijam bibliotēkas būs slēgtas.

Mores pagasta bibliotēka būs slēgta no 8. jūnija līdz 7. jūlijam. Savukārt Siguldas pagasta Jūdažu bibliotēkai no 15. jūnija tiek mainīts darba laiks – bibliotēka būs atvērta 17., 18. un 25. jūnijā no plkst. 11.00 līdz 15.00.

Tāpat darba laiks no 15. jūnija līdz jūnija beigām tiek mainīts Siguldas pagasta Centra bibliotēkai – bibliotēka būs atvērta 18. un 25. jūnijā no plkst. 11.00 līdz 15.00.

Šovasar Siguldas novada bibliotēka pārcelsies uz jauno mājvietu Siguldas centrā Leona Paegles ielā 3. Lai pilnveidotu un attīstītu bibliotēkas piedāvātos pakalpojumus, veidotu tās vidi mājīgāku un komfortablāku, aicinām bibliotēkas lietotājus un ikvienu, kas vēl plāno kļūt par bibliotēkas lietotāju, iesaistīties aptaujā.

Aptauja pieejama šeit

Jau ziņots, ka šī gada sākumā pašvaldība izsludināja telpu nomas piedāvājumu atlasi Siguldas novada bibliotēkas vajadzībām, lai bibliotēka spētu nodrošināt mūsdienīgus un lietotājam ērtus daudzveidīgus pakalpojumus. Atlasē tika iesniegti divi pieteikumi – SIA “Ķekavas tirdzniecības centrs” piedāvāja telpas Vidus ielā 1, Siguldā, SIA “Segevolde” piedāvāja telpas Leona Paegles ielā 3, Siguldā. Pašvaldības domes deputāti kā atbilstošu apstiprināja SIA “Segevolde” piedāvājumu.

Turaidas muzejrezervāts 20. jūnijā aicina ģimenes piedalīties radošajās darbnīcās bērniem “Zāļu sievas 3 padomi”, kas norisināsies brīvdabā pie Klaušinieku mājas. Radošo darbnīcu sākuma laiki 20. jūnijā plānoti plkst. 14.00, plkst. 15.15 un plkst. 16.30. Lai ievērotu sociālās distancēšanās nodrošinājumu muzeja apmeklējuma laikā, dalībai darbnīcās jāpiesakās iepriekš, zvanot uz tālruņa numuru 29384512 vai rakstot uz e‑pasta adresi turaida.muzejs@apollo.lv un norādot sev vēlamo laiku.

Bērni kopā ar Zāļu sievām mācīsies izgatavot lellītes no pļavas zālēm, aust zāļu glezniņas un tiks aicināti iesaistīties Zāļu sievas Gudrību darbnīcā, vērojot dabu – vēju, mākoņus, kokus, it visu, kas jūnijā aug Turaidā. Pasākuma laikā būs iespēja iepazīt arī Turaidas muižas saimniecības ēkas un ekspozīcijas, iesaistoties daudzveidīgos uzdevumos.

Pasākuma organizatori norāda, ka mūsdienās arvien aktuālāka kļūst ekoloģiskā domāšana un dažādu aktivitāšu īstenošana arī jaunākajai paaudzei saistībā ar sabiedrības ilgtspējīgu attīstību. Radošās darbnīcas bērniem Turaidas muzejrezervātā rosinās interesi par ekosistēmu, par atbildīgu patēriņa paradumu veidošanu, kā arī piedāvās videi draudzīgu lietu izgatavošanu no dabas materiāliem. Zāļu sievas stāstīs un mācīs, kā vasaras brīvlaikā bērniem sev radīt dažādas rotaļlietas, tādējādi veicinot radošumu un izpratni par pašdarinātu rotaļlietu vērtību.

Ieejas maksa Turaidas muzejrezervātā: pieaugušajiem 6 eiro, pensionāriem 4,20 eiro, studentiem 3 eiro, bet skolēniem – 1,15 eiro.​

Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece komunikācijas darbā
Anda Skuja

Pasākumā var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Krimuldas muižas terasē 28. jūnijā plkst. 19.00 koncertu ciklu “Ainavas melodijas” atklās latviešu ģitārists, komponists un aranžētājs Mārcis Auziņš. Mūziķis klausītājiem piedāvās baudīt dažādu ģitāru daudzpusīgo skanējumu, kuru papildinās ainaviskie Gaujas senielejas skati.

Kā ģitārists Mārcis Auziņš sadarbojās ar dažādiem Latvijā pazīstamiem māksliniekiem – Laimu Vaikuli, Jāni Stībeli, Aiju Vītoliņu, Jāni Lūsēnu, Lindu Leen, Intaru Busuli, Daumantu Kalniņu, Donu, Latvijas Radio bigbendu, Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un daudziem citiem.

Pirms un pēc koncerta būs iespēja iegādāties vietējās kafejnīcas “Milly” pagatavotās uzkodas, kā arī nobaudīt vīna darītavas “Cremon” darinātos vīnus.

Brīvdabas koncertu cikls “Ainavas melodijas” turpināsies 24. jūlijā ar komponista Jāņa Lūsēna un flautistes Evijas Mundeciemas koncertu, kā arī 28. jūlijā, kad uzstāsies koklētāja Laima Jansone.

Biļetes cena – 20 eiro. (vietu skaits ierobežots). Biļeti iespējams rezervēt, zvanot uz tālruņa numuru 29111619.

Ņemot vērā Latvijas valstī izsludināto ārkārtas situāciju un tās ierobežojumus, pasākuma laikā jāievēro divu metru distancēšanās vienam no otra. Sliktas pašsajūtas gadījumā ieeja pasākumā liegta!

Informāciju sagatavoja:
Krimuldas muižas sabiedrisko attiecību speciāliste
Vera Grāvīte

Pasākumā var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Kamēr mākslas galeriju un izstāžu durvis vēl bija ciet, “Siguldas devons” viesojās pie Siguldas novada māksliniekiem, kuri šogad īsteno pašvaldības atbalstītos projektus, – pie gleznotāja Jāņa Purcena, metālmākslinieces Dinas Dubiņas, mākslinieces Patricijas Brektes un tekstilmākslinieces Kristīnes Kliginas –, ļaujot ikvienam ieskatīties viņu darbnīcās notiekošajā un baudīt brīvību, ko sniedz mākslas radīšana. Likumsakarīgi, ka pēdējā tikšanās ir ar tekstilmākslinieci un Mākslu skolas “Baltais flīģelis” pasniedzēju Kristīni Kliginu, kuras radošās izpausmes telpa nespēj ierobežot.

Māksliniece Kristīne Kligina rada pati savu izstāžu telpu un elpo līdz ar to, enerģētiski saplūstot ar mistiski maģisko meža telpu, koku spēku un laika plūsmu. Sev īpašajā vietā netālu no Raganu katla Kristīne iedvesmojas un smeļ spēkus, te savijas viņas bērnības sajūtas un nākotnes solījumi. Te tapis “Totēms” – dziļi personisks mākslinieces video stāsts par iekļaušanos lielajā Laika plūdumā un spēku, ko smeļamies, lai savu esību tajā piepildītu.

Daba ir kļuvusi par izstāžu zāli, tā uzrunā neparasti tieši un ievibrē skatītājā dažbrīd piemirstas izjūtas. Vienlaikus šis ceļojums laikā un telpā ir arī Kristīnes Kliginas diplomdarbs – šonedēļ ar izcilību pabeigta Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas nodaļa.

Jau bērnībā Kristīnei paticis spēlēties ar auduma gabaliņiem, kuru mājās bijis ne mazums, jo mamma un vecāmamma bijušas šuvējas. Tomēr pagāja laiks, kamēr šī bērnības aizraušanās pārtapa profesionālas mākslinieces īpašajā izteiksmes formā. Latvijas Mākslas akadēmijas Testilmākslas nodaļā Kristīne iestājās tikai 40 gadu vecumā un kopš tā brīža ir ļāvusi vaļu savai sen aizmirstajai mīlestībai pret auduma šķiedru un faktūru.

Kristīne Kligina ir viena no tiem Siguldas māksliniekiem, kura ir klātesoša. Viņas īpašajā stilā, kuru Kristīne ar smaidu sauc par skrandiņtehniku, tapušie tekstilmākslas darbi jau vairākkārt bijuši apskatāmi kultūras centrā “Siguldas devons”. Tie valdzina ar savu vienlaikus ekspresīvo un romantisko dabu, darbu formai izceļot emocionālo vēstījumu. Pelēcīgos toņos ieturēti ir gan mākslinieces tekstildarbi, gan gleznas un tieši Kristīnes Kliginas mākslā pelēkā krāsa atklājas visā savā ietilpībā, tās bezgalīgās nianses un smalkums izceļ mākslinieces vēstījumu un palīdz ceļot laikā un arī telpā. Kristīnes darbi pabijuši arī izstādēs Francijā, Slovēnijā, Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, Vācijā, Čehijā, tie atrodami privātkolekcijās pat Saūda Arābijā un Japānā. Jau vairākus gadus māksliniece piedalās arī starptautiskās, profesionāļu darinātu leļļu izstādēs.

Tekstilmākslinieces Kristīnes Kliginas video esejas tapšanā piedalījās režisore Ilze Jakubovska, video mākslinieks Reinis Janulis, aktieris Kaspars Zvīgulis.

Kultūras centrs “Siguldas devons” turpina viesoties mākslinieku darbnīcās un iepazīstināt ar tiem novadniekiem, kuri šogad īsteno savus projektus, pateicoties pašvaldības atbalstam. Iepriekš savas durvis jau vēris gleznotājs Jānis Purcens un māksliniece Dina Dubiņa, šoreiz “Siguldas devons” ciemojās pie mākslinieces Patricijas Brektes.

Patricija Brekte – māksliniece jau trešajā paaudzē, turpinot sava vectēva, slavenā akvarelista Jāņa Brektes, un mammas, gleznotājas Ilonas Brektes darbu. Latvijas Mākslas akadēmijā ieguvusi maģistra grādu vizuāli plastiskajā mākslas glezniecībā, savu meistarību Patricija papildinājusi arī dažādās profesionālās mākslinieku darbnīcās un rezidencēs Zviedrijā, Francijā, Vācijā, un citās. Patricija Brekte atrodas nemitīgā kustībā, paralēli savu darbu radīšanai atrodot laiku arī kolēģu izstāžu organizēšanai un iekārtošanai. Viņa ir arī aizrautīga daudzu kultūras projektu realizētāja un radošo darbnīcu autore, īpašu uzmanību veltot tieši bērnu un jauniešu auditorijai. Nu jau vairāk nekā piecus gadus māksliniece sauc sevi par siguldieti un aizrautību ar mākslu un radītprieku nodod tālāk, gan strādājot par mākslas skolotāju Mākslu skolā “Baltais flīģelis”, gan savā studijā “Peahen” organizējot grafikas un gleznošanas meistardarbnīcas lieliem un maziem mākslas mīļotājiem.

Viesojoties pie mākslinieces Patricijas Brektes, neatņemama sastāvdaļa ir sarunas, tāpēc arī “Siguldas devons” uzdeva māksliniecei piecus jautājumus par mākslu un laiku, kurā dzīvojam:

1.Kāds ir mākslinieka uzdevums mūsdienās?

“Mūsdienu māksla apzināti saplūst ar cilvēku dzīves ikdienas norisēm, priekšmetisko, ainavisko, sociālo vidi vai tehnoloģijām. Mākslinieka uzdevums ir katra paša izvirzītie mērķi. Māksliniekam nepieciešams vēstījums, ideja, kuras kontekstā objekts, kuru viņš ir izstādījis, kļūst par mākslas darbu.”

2.Kādas robežas Jūs saskatāt mākslā un vai gadās tās pārkāpt?

“Robežas, provokācija, pārkāpšana – tas ir katra paša subjektīvs vērtējums. Es savu mākslu varētu definēt kā brīvu pašrealizēšanās procesu. Bet ir daudz mākslinieku, kas strādā tādā attiecību estētikas jomā, kur skatītāju reakcija ir mākslas darba neatņemama sastāvdaļa.”

3.Vai, Jūsuprāt, morāle un māksla ir pretstati?

“Morāle un māksla ir vēsturiski mainīgi jēdzieni. Morāle ir sabiedrisko normu, principu un noteikumu sistēma, kas tikumiski nosaka cilvēka rīcību sabiedrībā un viņa izturēšanos pret citiem cilvēkiem. Māksla un morāle pastāv cieši blakus literatūras daiļdarbiem, kuri audzina un izglīto.”

4.Kādas atklāsmes Jūsos ir raisījusi globālā pandēmija?

“Pandēmijas pieredzes rezultātā mēs varam mainīt attieksmi pret kultūras pieejamību, jo redzam, ka izstāžu dzīve spēj notikt digitālajā vidē, saistošu pieredzi var sniegt arī jaunas tiešsaistes mākslas formas. Vienlaikus globālās pandēmijas laiks mums liek saprast atšķirību starp to, ko virtuālais spēj un ko nespēj aizvietot mūsu kultūras pieredzē. Diemžēl joprojām šķiet, ka valsts nav saredzējusi un novērtējusi kultūras lomu sabiedrības funkcionēšanā, jo nespēj saskatīt kultūras ieguldījumu ekonomikā. Mākslinieki cīnās par savu eksistenci. Lai izdzīvotu, lielākā daļa strādā dažādus papildu darbus un no mākslas iztiek tikai daži. Daudziem šis ir laiks retrītam savā lauku īpašumā – ar neizlasītām grāmatām un nenoskatītām filmām -, lai dabas klusuma ieskauti, varētu sakārtot domas un atpūstos no ikdienas skrējiena, bet daudziem gluži pretēji. Ikdienas dinamika kļuvusi daudz straujāka, jaunas pārmaiņas konstatējamas ik dienu, taču prāts spiests darboties citādā režīmā un intensīvi apstrādāt arvien jaunu informāciju, kas ļautu labāk izprast šībrīža eksistences nosacījumus. Tāpēc šis globālās pandēmijas laiks ir laiks, lai apstātos, ievilktu elpu un apskatītos uz sevi no malas, bet mākslas institūcijām šis ir laiks, kad jāpārskata iepriekšējie darbības modeļi un jāveido jauni.”

5.Vai kādreiz esat meklējusi savu likteni?

“Mēs katru mirkli izdarām izvēles. Jebkura izvēle tagadnē veido mūsu nākotni. Ir izvēles, ko izdarām apzināti, bet ir liela daļa, ko izvēlamies neapzināti, un nepārtrauktas citu cilvēku un apstākļu ietekmes rezultātā, mūsu neapzinātie lēmumi pārvēršas par paredzamu rīcību.”

Turaidas muzejrezervāta ekspozīcijas vēsturiskā centra senajās ēkās no piektdienas, 5. jūnija, būs atvērtas apmeklētājiem. No jauna būs iesēja iepazīt vēstures stāstus viduslaiku mūra pils ekspozīcijās, Turaidas baznīcā, Dārznieka mājā un muižas saimnieciskajā centrā. Turaidas muzejrezervāts atvērts katru dienu no 10.00 līdz 20.00, ekspozīcijas telpās atvērtas no 10.00 līdz 18.00. Ievērojot visus nosacījumus, kas attiecas uz sociālās distancēšanās nodrošināšanu muzejos, būs nelieli ierobežojumi ekspozīciju apskatē un notiks apmeklētāju plūsmas regulēšana ēkās.

Atvērts tiks arī pils Galvenais tornis, kas ir viens no apmeklētāju iecienītākajiem objektiem Turaidas pils kompleksā. Lielas apmeklētāju plūsmas gadījumā, iespējams, torņa apskate tiks organizēta, uz vietas pierakstoties apmeklējumam konkrētā laikā.

Pils kompleksa Rietumu korpusā 1. un 2. stāvā būs atvērta ekspozīcija “Turaida Rīgas arhibīskapijas sastāvā”, kas vēsta par Rīgas arhibīskapijas, kā arī Turaidas pils un novada vēsturi četru gadsimtu garumā. Apmeklētājiem būs līdz šim nebijusi iespēja iepazīt rietumu korpusa sargeju, jo apmeklētāju kustības plūsma tiks organizēta, izmantojot atsevišķu ieeju un izeju. Ieeja ekspozīcijā būs 1. stāvā, bet izeja – 1. stāva, izmantojot sargejas trepes. Līdz ar to būs iespēja vērot pils pagalmu no iepriekš neredzētiem rakursiem. Pilī tiks atvērtas ekspozīcijas “Cietums” un “Pils sardze”, kā arī ekspozīcija “Torņveida dienvidu korpusa un pagraba vēsture” vietā, kurā saglabājies oriģinālais telpas velvējums.

Tuvojoties Dārznieka mājai, kaula stabulītes melodijas aicinās apmeklēt ekspozīciju “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”. 1750. gadā būvētā Turaidas baznīca pārsteigs ar savu vienkāršo estētiku un muižas saimnieciskajā centrā smēdē būs atvērta ekspozīcija “Stāsts par muižu”. Tiks atvērtas arī citas ekspozīcijas ratnīcā, pirtiņā un zivju pagrabā. Jūnijā ekspozīcija “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis” apmeklētājiem tiks piedāvāta tikai iepriekš piesakoties pa tālruni ne vairāk kā 10 cilvēku lielai grupai.

Brīvdienās un svētkus dienās Apmeklētāju centrā būs atvērta kafejnīca “Mr. Biskvīts”, kuras kūkas jau savu slavu iemantojušas visā Latvijā. Kaltes ēkā apmeklētājus gaidīs suvenīru veikals “Rota”. Pēc iepriekšēja pieraksta mākslinieka Elmāra Gaigalnieka radošajā darbnīcā būs iespēja iegūt savu portretu, uz vietas zīmētu ar ogli vai pasteli.

Turaidas muzejrezervāts piedalās Latvijas Muzeju biedrības kopīgi rīkotajā informatīvajā kampaņā #TiekamiesTagad, apmeklētāju ērtībai izvietojot spilgti dzeltena vienota dizaina un informācijas materiālus, kas būs kā palīgs ierobežojumu ievērošanai. Atgādinām, ka valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas ierobežojumi attiecas arī uz muzeju apmeklējumu, kas nozīmē, ka muzejus nevar apmeklēt personas ar elpceļu infekcijas slimību pazīmēm, kā arī personas, kurām noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingra izolācija. Vēl joprojām, uzturoties publiskās telpās, apmeklētājiem, kas nedzīvo vienā mājsaimniecībā, savas veselības drošības dēļ jāievēro divu metru distance un jāseko visām norādēm un papildus informatīvajiem materiāliem, kas izvietoti muzejrezervāta teritorijā.

Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece komunikācijas darbā
Anda Skuja