Iedvesmojoties no Annas Brigaderes autobiogrāfiskās triloģijas “Dievs. Daba. Darbs”, Siguldas novada tautas lietišķās mākslas studijas vēra savu pūra vāku un ļāva tajā ielūkoties, to iemūžinot virtuālajā izstādē “3D: DIEVS. DABA. DARBS”. Izstādes trešajā daļā var apskatīt Alīdas Lindes lietišķās mākslas studijas rokdarbnieču darbu. Virtuālās izstādes pirmā daļa ar tautas lietišķās mākslas studijas “Vīgrieze” darbiem apskatāma šeit, bet otrā daļa ar tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” darbiem apskatāma šeit.
Alīdas Lindes lietišķās mākslas studija kopā darbojas jau septiņus gadus, un studijas mājvieta ir kultūras centrs “Siguldas devons”. Kolektīvā darbojas 15 rokdarbnieces, kuras ne tikai auž, bet arī ada, tamborē, izšuj un ar saviem darinājumiem piedalās izstādēs un skatēs. Rokdarbniecēm patīk darināt un rotāt, it īpaši, tērpus.
Virtuālo izstādi studijas dalībnieces Alīda Linde, TDM, Baiba Ošmane, Elita Upe, Marita Špickopfa, Marita Riba, Sarmīte Elsta, Līga Smilga un Inta Salinieka kuplina ar pašdarinātiem tērpiem, baltiem un rotātiem galdautiem. Katrai savs, darināts pēc savas patikas un vajadzības, gan klasiski, gan drosmīgi saliekot krāsas, citreiz gadalaika iespaidā. Bet visa pamatā ir prasmes un darbs.
Studijas dalībnieces: Marita Špickopfa, Baiba Ošmane, Elita Upe, Marita Riba, Sarmīte Elsta, Līga Smilga, Inta Salinieka, Karīna Janova, Linda Vītuma, Inga Basikirska, Irēna Krieva, Mārīte Akmentiņa, Māra Rugaine, Signe Krūmiņa, Ginta Narnicka. Vadītāja: Alīda Linde, TDM.
Iedvesmojoties no Annas Brigaderes autobiogrāfiskās triloģijas “Dievs. Daba. Darbs”, Siguldas novada tautas lietišķās mākslas studijas vēra savu pūra vāku un ļāva tajā ielūkoties, to iemūžinot virtuālajā izstādē “3D: DIEVS. DABA. DARBS”. Izstādes pirmajā daļā ir iespēja apskatīt tautas lietišķās mākslas studijas “Vīgrieze” (vadītāja Sandra Kanča) darbus.
Vīgrieze aug visur – mežmalās, pļavās, ēnainos mežos, ezeru un upju krastos. Ja paskatās apkārt, vienmēr kādu var atrast – tāpat kā rokdarbnieces. Vīgriezes ir tikpat izturīgas un sīkstas kā tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) “Vīgrieze” dalībnieces, ārstnieciskas kā nodarbošanās ar rokdarbiem, to ziedi ir tikpat smalki un skaisti kā rokdarbi un to reibinošā smarža – kā prieks par pašas darinātu rokdarbu.
TLMS “Vīgrieze” ir studija ar dziļām saknēm, jo tās pirmsākumi Siguldā datējami ar 1972. gadu. Šo gadu gaitā studija ir augusi un mainījusies, tomēr tās pamatvērtības ir palikušas nemainīgas – saglabāt un popularizēt latviešu tautas mākslu rokdarbos.
“Vīgriezes” dalībnieces ir ļoti dažādas, līdz ar to arī to darbi ir ar savu rokrakstu. Studijā šobrīd ir attīstījušies divi galvenie darbības virzieni – aušana un rokdarbi (adīšana). “Vīgrieze” ir kā zināšanu centrs, jo tur notiek regulāras rokdarbu nodarbības, nodrošinot iespēju jebkuram interesentam, kurš vēlas uzsākt aust vai adīt, apgūt šīs prasmes no pašiem pamatiem.
Šajā virtuālajā izstādē ar saviem darbiem dižojas gan pieredzējuši, gan nesen šo prasmi apguvušie TLMS “Vīgrieze” audēji. Studijas “Zelta fondu” pārstāv Silvija Grapmane un Ģertrūde Līvmane. S. Grapmanes aušanas prasmes un krāsu izjūta ir tik pamatīga, ka jebkurš viņas darbs ir kā paraugs citiem. Savukārt Ģ. Līvmane savos darbos ieliek tādu kurzemnieciskumu, ka viņas darbus nesajauks ne ar vienu citu. Salīdzinoši nesen studijā darbojas Tija, Laima, Iveta, Alda, Zigrīda, Anete, Rudīte un Liene, bet neskatoties uz to, viņu sniegums ir apbrīnas vērts, jo katrai ir savs rokraksts, katrai darbi ir ar savu individualitāti un raksturu.
Audējas, studijas dalībnieces: Tija Špaca, Alda Hāne, Zigrīda Labanovska, Anete Mikosa, Silvija Grapmane, Rudīte Zariņa, Ģertrūde Līvmane, Liene Grundmane, Laima Lībeka, Iveta Veidenbauma. Vadītāja: Sandra Kanča.
Iedvesmojoties no Annas Brigaderes autobiogrāfiskās triloģijas “Dievs. Daba. Darbs”, Siguldas novada tautas lietišķās mākslas studijas vēra savu pūra vāku un ļāva tajā ielūkoties, to iemūžinot virtuālajā izstādē “3D: DIEVS. DABA. DARBS”. Izstādes otrajā daļā var apskatīt tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” (vadītāja Laila Šteinberga) audēju darbus. Virtuālās izstādes pirmā daļa ar tautas lietišķās mākslas studijas “Vīgrieze” darbiem apskatāma šeit.
Tautas lietišķās mākslas studija “Sigulda” dibināta 1961. gadā kā rokdarbu entuziastu pulciņš. Tolaik gandrīz katra sieviete prata adīt, tamborēt, šūt vai izšūt, jo tā bija ikdienas nepieciešamība ar mērķi skaistāk iekārtot savu dzīvojamo telpu vai palepoties ar oriģinālu tērpu sev vai ģimenes locekļiem. Lai pilnveidotu esošās un apgūtu jaunas prasmes, padziļinātu vispārīgās zināšanas estētikas un mākslas jautājumos, rastu iespēju kopīgi lietot darba instrumentus un telpas, rokdarbniecēm bija svarīgi darboties kopā. Būtisks virsuzdevums šādu kolektīvu dibināšanai bija, un ir joprojām, saglabāt mūsu tautas tradīcijas un etnogrāfisko mantojumu, proti, paaudzēs krāto kultūras mantojumu, kas ir katras tautas kultūras piederības, identitātes un pašapziņas avots. Siguldas rokdarbnieku pulciņa pirmā vadītāja un skolotāja bija Ilga Madre.
Lai motivētu daiļamatniekus radīt arvien kvalitatīvākus un augstvērtīgākus darbus, rokdarbniekiem tika ieviests augstākais profesionalitātes novērtējums – Tautas Daiļamata Mākslas meistars, bet kolektīviem bija iespēja pretendēt uz Tautas lietišķās mākslas studijas goda nosaukumu. Siguldas rokdarbnieču kolektīvs šo godpilno nosaukumu ieguva 1983. gadā Vilmas Jansones vadībā.
Tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” mājvieta ir kultūras centrs “Siguldas devons”, un galvenā pamatnodarbošanās – aušana ar rokas stellēm. Darba galvenie virzieni ir teorētiskas un praktiskas nodarbības, krāsu mācība, kompozīcijas pamati un etnogrāfijas izzināšana. Dalībnieces apgūst dažādas aušanas tehnikas, piedalās vietēja mēroga, reģionālās un valsts izstādēs. Siguldas gleznainā apkārtne dod iespēju mācīties izsmalcinātus krāsu salikumus.
Virtuālo izstādi studijas dalībnieces kuplina ar dažādās krāsu gammās un atbilstoši katras audējas gaumei pēdējā gada laikā noausto vilnas plecu lakatu kolekciju. Lakatu autores ir Anita Pildegoviča, Ilga Miķelsone, Rasma Rubene, Gunta Rohtla, Anda Kalanepa, Laila Šteinberga.
Šobrīd studijā darbojas 13 dalībnieces: Laila Šteinberga (vadītāja), Irēna Balode, Renāte Liepiņa, Anita Pildegoviča, Anda Kalanepa, Ērika Veinberga, Astrīda Freimane, Ženija Barkovska, Gunta Rohtla, Diāna Millere, Ilga Miķelsone, Maruta Goba, Rasma Rubene.
Trešdien, 27. maijā, plkst. 19.00 kultūras centrs “Siguldas devons” atsāks kino vakarus. Turpinot sadarbību ar Rīgas Starptautisko kino festivālu un “Kino bizi”, 27. maijā kultūras centra “Digiti” zālē būs iespēja noskatīties franču šarma un kaislību pilnu drāmu/komēdiju “Dubultā dzīve”.
Filmas “Dubultā dzīve” (Francija) režisors ir Olivjē Asaijass, tās garums – 108 minūtes. Tas ir pašironijas, kontrastējošu redzējumu un trāpīgu atsauču pilns stāsts par Parīzes izdevējdarbības aprindām. Kāds rakstnieks, pārdzīvojot radošo krīzi, nojauc robežu starp saviem daiļdarbiem un realitāti, uz papīra liekot savu dzīvi, tostarp attiecības ar savu mīļāko.
Lomās: Gijoms Kanē, Žiljeta Binoša, Vinsents Makēns un citi.
Filma franču valodā ar subtitriem latviešu valodā. Filmas seansu ieteicams apmeklēt skatītājiem no 16 gadu vecuma.
Biļetes cena – 2,50 eiro,
Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 20% atlaide. Uz filmas seansu biļeti iespējams rezervēt, rakstot uz e‑pasta adresi bilesukase@sigulda.lv un norādot savu vārdu, uzvārdu, vajadzīgo biļešu skaitu. Biļetes varēs izpirkt 27. maijā, vienu stundu pirms seansa sākuma.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
30. maijā plkst. 12.00 “Mīlētākās pilsētas svētki. Cita frekvence” laikā pie kultūras centra “Siguldas devons” Raiņa ielas pusē tiks atklāti novadnieces, tēlnieces Solveigas Vasiļjevas mākslas objekti no cikla “Jaunās eksistences formas”. Lielformāta mākslas darbi “Skūpsts” un “Viesis” pie kultūras centra “Siguldas devons” veidos laikmetīgās mākslas teritoriju.
Māksliniece Solveiga Vasiļjeva 90. gadu sākumā, staigājot pa Viktorijas un Alberta muzeju, kādā no zālēm iztālēm ieraudzījusi kaut ko neparastu, formās modernu un krāsainu. Tā izrādījās senās Ēģiptes III dinastijas laika skulptūra. Orģinālā redzētais, vairāk nekā 5000 gadus senais mākslas darbs bijis pārsteidzošs, salīdzinot ar mūsdienu mākslu. Ko tādu māksliniece nebija mūsdienās sastapusi tēlniecības mākslā.
Paralēli tam dažādi neparasti notikumi likuši mākslinieces dzīvē iedziļināties nopietnu jautājumu izzināšanā par dzīvības izcelšanos, par iemesliem civilizāciju nomaiņai, gēnu inženieriju, klonēšanas eksperimentiem un citām pasaulīgām tēmām: “Kādēļ civilizācijas iet bojā savā augstākajā attīstības punktā, izdzēšot visu uzkrāto zināšanu kopumu? Mūsdienu civilizācija, kas salīdzinājumā ir primitīva, šauri elitārā līmenī ir nonākusi pie zināšanām, kas spoguļojas senatnē un īstie brīnumi vēl tikai sāksies,” māksliniece Solveiga Vasiļjeva pārspriež par jaunām eksistences formām, turpinot: “ne augs, ne dzīvnieks, ne biorobots, ne cilvēks. Pirms 12000 gadiem, kad lielais ledājs bija atkāpies, izveidodams Gaujas senleju, citā pasaules malā tika likti pamati Lielajām piramīdām. Mākslai, tāpat kā zinātnei, ir iespēja intuitīvi tuvoties Visuma lielajiem noslēpumiem.”
Lai mēģinātu saprast parādību sasaisti, ieraudzītu neparasto visapkārt un ieskatītos nākotnē, māksliniece ar Siguldas novada pašvaldības kultūras projektu konkursa atbalstu, izmantojot tehniskus risinājumus, ko sniedz mūsdienu modernie materiāli un iespējas, radījusi divus lielformāta objektus “Skūpsts” un “Viesis”. Tos var raksturot kā bioloģiski tehniskas būtnes, kas veido savdabīgu paralēlo pasauli un, iespējams, ir mūsu planētas nākotne. Mākslas darbi pie kultūras centra “Siguldas devons” būs aplūkojami līdz rudenim.
Māksliniece Solveiga Vasiļjeva dzimusi 1954. gadā Rīgā, bet nu jau daudzus gadus dzīvo Siguldas novadā. 1978. gadā beigusi Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāti. Ir arhitektūras maģistre. Izstādēs piedalās kopš 1977. gada. Ir daudzu izstāžu, simpoziju dalībniece Latvijā un ārzemēs. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1989. gada.
80. gados viņa sāka strādāt kā tēlniece, veidoja granīta, marmora un bronzas skulptūras. Solveiga Vasiļjeva darbojas vairākos mākslas veidos – tēlniecībā, grafikā, radījusi arī video. Tēlniecībā māksliniece izmanto granītu, marmoru, koku, bronzu, arī nerūsējošu tēraudu un dažādas šo materiālu kombinācijas. Viņa rīkojusi personālizstādes un piedalījusies izstādēs, simpozijos Latvijā, Beļģijā, Dānijā, Turcijā, Japānā, Ķīnā, Argentīnā, Čehijā, Polijā un citviet.
Ar 90. gadiem Solveigas Vasiļjevas daiļradē nozīmīgi kļuva sirreālisma principi, kurus viņa realizēja bronzas skulptūrās. Pakāpeniski, sākot ar 1994. gadu – ar Vasiļjevas personālizstādi “Dieva smaids”, – mākslinieces tēlniecības periods transformējās telpiskos objektos un lielformāta zīmējumos. Autori sāka interesēt pasaules un Visuma attiecības, kuras viņa vizuāli rādīja kā gaisa, gaismas un matērijas telpiskās, vieliskās un enerģētiskās īpašības, zīmējot tās plaknē, kā arī veidojot tēlnieciskus trīsdimensiju objektus metālā, kas skatītājus pārsteidza ar gaismas atspulgu spēlēm. Šos paņēmienus turpmākajos gados māksliniece attīstīja savās personālizstādēs.
Lūdzam saudzīgi izturēties pret mākslas objektiem, nekāpt uz tiem!
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Siguldas novada bibliotēka savā darbā velta īpašu uzmanību lasīšanas veicināšanai, īpaši bērniem un jauniešiem, piedāvājot bagātīgu grāmatu, žurnālu, laikrakstu un citu izdevumu kolekcijas, pakalpojumus, kā arī dalību lasītveicinošos projektos visai ģimenei. Bibliotēka, vēršot uzmanību lasīšanas nozīmei, aicina iedzīvotājus, īpaši ģimenes ar bērniem un jauniešus, no 20. līdz 31. maijam piedalīties fotokonkursā, kurā rosina parādīt to, kā notiek lasīšanas process ģimenē vai kādas ir lasīšanas tradīcijas, vizuāli to atspoguļojot fotogrāfijās, piemēram, parādot mīļāko vietu lasīšanai vai vietu, kur notiek kopīga lasīšana, kā arī paust atziņu, ko katram dod lasīšana, un dalīties ar grāmatās gūtajām atziņām.
Konkursa noteikumi:
Rudenī bibliotēkas jaunajās telpās būs fotogrāfiju izstāde. Interesantākās fotogrāfijas un atziņas autors saņems balvā grāmatu. Balvas ieguvējus bibliotēka paziņos 3. jūnijā savā lapā sociālo tīklu vietnē Facebook un sazināsies ar uzvarētāju personīgi.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Kultūras centrs “Siguldas devons” turpina viesoties mākslinieku darbnīcās un piedāvā iespēju ikvienam sajust mākslinieka brīvības sajūtu. “Siguldas devons” izvēlējušies tos māksliniekus, kuri šogad īsteno pašvaldības atbalstītos projektus. Iepriekš “Siguldas devons” viesojās pie gleznotāja Jāņa Purcena, taču šoreiz ver mākslinieces Dinas Dubiņas darbnīcas durvis.
Dina Dubiņa – māksliniece, kas savā daiļradē apvieno dažādus materiālus un izteiksmes formas. Beigusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Metālmākslas nodaļu un Igaunijas Mākslas akadēmijas Metālmākslas nodaļu. Regulāri piedalās dažādās izstādēs Latvijā, ASV, Eiropas un Āzijas valstīs. Māksliniece ļāva ieskatīties un iemūžināt savas ikdienas gaitas, kā arī piekrita atbildēt uz 5 jautājumiem, kas kaut nedaudz atspoguļo viņas redzējumu uz dzīvi, mākslu un pašlaik notiekošo.
1. Cik tuvu cilvēks, aplūkojot Jūsu darbu, spēj iepazīt Jūs pašu?
Ceru, ka necik. Un nevajag. Varbūt, ka var nojaust manu enerģētiku. Cilvēkam jebkuram, kurš skatās manus darbus, caur tiem nav mani personīgi jāiepazīst.
2. Kas notiek ar Jums brīžos, kad viens darbs jau ir pabeigts, bet otrs vēl nav sākts? Kā Jūs nosauktu šo starpposmu?
Tādu brīžu patiesībā nav, jo vienlaicīgi strādāju pie vairākiem darbiem: emaljas, emaljas rotas, dzintara darbi, dzintara rotas un zīds. Vienmēr vismaz divi darbi sanāk vienā laika periodā. Nu, ja nu pavisam tāds brīdis iestājas, tad vizualizēju nākošos darbus.
Man šobrīd uz darba galda guļ pusgatavs emaljas darbs, un nupat pabeidzu vienu darbu ar dzintaru, bet pa to starpu vēl pagleznoju zīdu. Tehnikas, kurās strādāju, ir tik dažādas, ka es pēc garastāvokļa izvēlos tam brīdim atbilstošāko. Ja taisu bildi, tad arī kādu rotu klāt. Tā kā tādu starpposmu manā darbā nav.
3. Kā Jūs attiecaties pret gadalaikiem? Vai tie atspoguļojas Jūsu darbos?
Bija man viens cikls “Siguldas gadalaiki” mākslā 2018. gadā, ja jautājums par mākslu. Bet, ja par gadalaikiem kā tādiem, tad ciest nevaru vasaru. Mans favorīts ir ziema ar sniegu. Es varu pilnīgi apraudāties, kad kūst sniegs. Lai cik tas būtu paradoksāli, es nepanesu karstumu, kaut gan strādāju ar darbiem 1200°C temperatūrā. Es esmu tas ziemas cilvēks. Tā baltā sniega gaisma. Bet ziema, protams, tad ar sniegu.
4. Kādas pārdomas Jūsos ir raisījusi šī brīža situācija, kuru pašlaik piedzīvojam globālā mērogā?
Šī brīža situācija mani mulsina, jo mani neatstāj doma, ka ar šo kāds tiecas pēc pasaules varas.
5.Vai Jūs praktizējat dzīvot tagadnē?
Nu, mēs visi diemžēl vai par laimi dzīvojam tagadnē. Vakardienas vairs nav, un rītdiena var nepienākt. Visu laiku sasodīta šodiena.
Ņemot vērā valstī noteikto ārkārtējo stāvokli un pulcēšanās ierobežojumus, kultūras jomā tika pārtraukti ne tikai plānotie pasākumi, bet arī amatiermākslas kolektīvu klātienes mēģinājumi. Tomēr jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte” meitenes laikā, kas jāpavada attālināti un distancējoties, darina vainagus saviem tautastērpiem.
Vainagu veidošana “Vizbulītes” meitenēm aizsākās jau pērn rudenī, kad deju kolektīva vadītāja Indra Ozoliņa aicināja meitenes tos veidot, ņemot piemēru no tautas deju ansambļa “Teiksma”. Tā kā jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte” ar pašvaldības atbalstu uzšūtie tautastērpi ir no Latgales, tad arī vainagiem vajadzētu būt no Latgales, tādējādi pēc izpētes veikšanas tika izvēlēti Viļakas vainagi. Pirms vainagu darināšanas tika rūpīgi atlasīti darba materiāli, savukārt dejotāja Agate Priedīte no tautas deju ansambļa “Teiksma” iepazīstināja ar vainagu veidošanas procesu.
Deju kolektīva “Vizbulīte” vadītāja Indra Ozoliņa apstiprina, ka vainagu darināšanas process ir laikietilpīgs un meitenes ir drosmīgas, piedaloties vainagu darināšanas izaicinājumā. Līdz ar ārkārtējās situācijas iestāšanos katra meitene savās mājās var atvēlēt vairāk laika vainaga veidošanai, lai jau nākošajā sezonā varētu atrādīt plašākai auditorijai sava darba veikumu, rotājoties un dejojot pašas darinātā vainagā.
Informāciju sagatavoja:
jauniešu deju kolektīva vadītāja
Indra Ozoliņa
Kultūras centrs “Siguldas devons” aicina apmeklētājus uz atkalsatikšanos izstādēs. Jau 28. maijā zālē “Silva” tiks atklāta mākslinieka Egila Rozenberga lielformāta gobelēnu personālizstāde “Transfigurācija”, kurā būs iespēja aplūkot mūsu laikam raksturīgos simbolus un zīmes, kas paslēptas mikroshēmā. Lielformāta šķiedras mākslas objekti pārliecinoši apliecina, ka, senajai audumu mākslai nemitīgi mainot ārējo formu un materiālus, kā arī izvēršot aktuālas idejas, ir iespējama radoši izvērsta nākotne. Izstāde aplūkojama līdz 28. jūnijam.
Mākslinieks Egils Rozenbergs atzīst, ka personālizstāde “Transfigurācija” veltīta jaunai atklāsmei, cik interesantā, mainīgā un dinamiskā laikā mēs dzīvojam: “Jaunībā mēs aizrāvāmies ar vinila platēm, ar tā laika mūzikas fenomeniem “Bītliem”. Tad sekoja magnetofonu ēra ar lielajām spolēm, laiks, ko varētu raksturot ar grupu “Pink Floyd” un kad platās lentes nomainīja mazie aparāti ar šaurajām. Tad visu šo sfēru gan mūzikā, gan informācijā, gan filmu nozarē pārņēma video, kas tolaik ļāva uzzināt starptautiskos jaunumus, jo kinoteātros nebija iespējams redzēt pasaulē aktuālas filmas. Taču tagad arī šī ēra jau ir pagājusi, un esam nonākuši pie diskiem. Visas iepriekšējās tehnoloģijas ir “garīgi” novecojušas un jau aizmirstas, taču paši materiāli, kuri reiz bija unikāli izgudrojumi, ir saglabājušies, un es tos izmantoju savos austajos darbos. Ar to vēlos zīmīgi pateikt, ka šķiedras pārvērtību ēra ir attīstījusies tikpat strauji kā jaunākās tehnoloģijas.”
Egils Rozenbergs studējis un absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Mākslinieks ar saviem darbiem uzrunā skatītājus gan Latvijā, gan citviet pasaulē – Grieķijā, Lielbritānijā, Čehijā, Francijā, Itālijā, ASV, Zviedrijā, Krievijā, Vācijā.
Ieejas maksa – 2,50 eiro,Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem 20% atlaide. Mākslai draudzīgākās dienas būs otrdienas, kad ieejas biļetei tiks piemērota 50% atlaide ikvienam apmeklētājam. Siguldas svētku “Mīlētākās pilsētas svētki. Cita frekvence” laikā – Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem ieeja bez maksas.
Ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus par kultūras norišu vietām, pakāpeniski tiks atsākta kultūras centra “Siguldas devons” darbība. No 26. maija “Siguldas devons” apmeklētājiem būs atvērts no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 18.00, sestdienās un svētdienās no plkst. 11.00 līdz 16.00, bet pirmdienās būs slēgts.
Kultūras centrā vienlaicīgi drīkstēs atrasties kopā ne vairāk kā 25 personas, stingri ievērojot divu metru distanci vienam no otra, izņemot vienā mājsaimniecībā dzīvojošos. Lai nodrošinātu apmeklētāju drošu plūsmu, ieeja tiks organizēta pa durvīm no Pils ielas puses, izeja – pa durvīm uz Raiņa ielas pusi. Rūpējoties par apmeklētāju roku higiēnu, kultūras centrā tiks uzstādīti roku dezinfekcijas līdzekļu stendi. Apmeklētājiem tiks nodrošināta viena tualete, kurā regulāri tiks veikta apkope. Kultūras centrā redzamā vietā būs uzstādīts sanitārais protokols drošības un veselības pasākumu ievērošanai.
Biļetes uz pasākumiem iesakām iegādāties internetā, ja uz konkrēto pasākumu tāda iespēja tiek piedāvāta, vai “Siguldas devons” kasē darba laikā. Aicinām, ja vien iespējams, norēķināties ar maksājumu kartēm.
No 26. maija darbību atsāks arī Siguldas pensionāru biedrība, organizējot dežūru vienu reizi nedēļā otrdienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 13.00.
28. maijā plkst. 18.00, kā jau iepriekš bija plānots, tiks atklāta tekstilmākslinieka Egila Rozenberga izstāde. Personālizstādē tiks eksponēti lielformāta tekstila darbi. Ieejas maksa izstādē būs 2,50 eiro, arSiguldas novada iedzīvotāja ID karti tiks piešķirta 20% atlaide. Mākslai draudzīgākās dienas būs otrdienas, kad ieejas biļete izstādē būs ar 50% atlaidi, Siguldas pilsētas svētku laikāSiguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem ieeja izstādē būs bez maksas.
Siguldas pagasta kultūras nams, Allažu pagasta un Mores pagasta Tautas nami apmeklētājiem līdz ārkārtējās situācijas beigām būs slēgti.
Aicinām būt atbildīgiem un, ja ir slimības simptomi vai noteikts pienākums ievērot pašizolāciju vai mājas karantīnu, neapmeklēt kultūras iestādi!
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Sākot no 13. maija, Turaidas muzejrezervāts apmeklētājiem atver brīvdabas ekspozīcijas un izstādes muzeja teritorijā, ievērojot Kultūras ministrijas rīkojumā noteiktās prasības par sociālās distancēšanās nodrošināšanu muzejos. Turaidas muzejrezervāts maijā būs atvērts katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00, un biļetes varēs iegādāties Apmeklētāju centrā bez iepriekšējas pieteikšanās.
Brīvdabas ekspozīciju piedāvājumā ietilpst Turaidas vēsturiskā centra apmeklējums: iepazīšanās ar Turaidas viduslaiku pils kompleksu, Dainu kalnu un Dziesmu dārzu, Turaidas Baznīckalnu un Turaidas Rozes piemiņas vietu, muižas saimnieciskā centra apbūvi, kā arī izstādēm “Turaidas muzejrezervāts laikā un telpā”, “Dziedošais Dainu kalns”, “Turaida Indriķa hronikā”, “Turaidas pils vēsture arheoloģiskās ekspedīcijas zīmējumos 1976–2000” un “Latviešu gadskārtu svētki”. Iespējams, kādam jaunatklājums būs “Arheologa Jāņa Graudoņa pils apvedtaka”, kurā apskatāmi mūra pils senie nocietinājumi un interesanti viduslaiku pils būvniecības elementi, piemēram, pils slepenā izejas vieta. Šobrīd muzejpedagogi izstrādā arī saistošu uzdevumu maršrutu “Lībiešu takas sakņu sapņi” ģimenēm ar bērniem.
Tāpat muzejrezervāts pakāpeniski gatavojas ekspozīciju atvēršanai ēku pieminekļu telpās, kur nepieciešams īpašs sagatavošanās darbs drošam apmeklējumam. Informācija par visiem jaunumiem, ko pamazām piedāvās muzejrezervāts, tiks ievietota muzejrezervāta tīmekļa vietnē www.turaida-muzejs.lv, sociālo tīklu vietnēs, kā arī tīmekļa vietnē www.muzeji.lv.
Turaidas muzejrezervāts piedalās Latvijas Muzeju biedrības kopīgi rīkotajā informatīvajā kampaņā #TiekamiesTagad, apmeklētāju ērtībai izvietojot spilgti dzeltena vienota dizaina un informācijas materiālus teritorijā un Apmeklētāju centrā, kas veidoti kā palīgs valstī noteiktā sanitārā protokola prasību izpildei. Atgādinām, ka 2020. gada 12. marta Ministru Kabineta rīkojums Nr. 103 attiecas arī uz muzeju apmeklējumu, kas nozīmē, ka muzejrezervātu nevar apmeklēt personas ar elpceļu infekcijas slimību pazīmēm, kā arī personas, kurām noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingra izolācija. Ja personai ir infekcijas slimības pazīmes (drudzis, klepus, elpas trūkums), muzeja darbiniekiem ir tiesības apmeklētāju neielaist vai lūgt pamest muzeja teritoriju. Uzturoties muzejrezervāta teritorijā, apmeklētājiem citam no cita savas veselības drošības dēļ jāievēro 2 metru distance un jāseko visām norādēm un papildu informatīvajiem materiāliem.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece komunikācijas darbā
Anda Skuja
Foto: A. Tabaks
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Sākot no 18. maija, visas Siguldas novada bibliotēkas – Siguldas novada bibliotēka, Siguldas pagasta Centra bibliotēka, Jūdažu bibliotēka, Mores pagasta bibliotēka, Allažu pagasta bibliotēka – pagarinās darba laiku. Turpmāk bibliotēkas darbdienās strādās no plkst. 11.00 līdz 15.00, nodrošinot grāmatu, žurnālu un CD/DVD apmaiņas iespēju.
Drošības apsvērumu dēļ brīva pieeja pie grāmatu plauktiem, preses lasītavai, datorlasītavai, kā arī bērnu literatūras nodaļai pagaidām netiek atjaunota. Jau izsniegtajām grāmatām lietošanas termiņš tiks pagarināts līdz brīdim, kamēr valstī netiks atcelts ārkārtas situācijas stāvoklis.
Lai izvairītos no drūzmēšanās un liekas uzkavēšanās bibliotēkā, bibliotēku speciālisti aicina grāmatas, tostarp bērnu grāmatas, rezervēt iepriekš, izmantojot bibliotēku elektroniskā kopkataloga autorizēto sistēmu “Mana bibliotēka”. Tajā ar bibliotekāra piešķirto lietotāja vārdu un paroli var attālināti pasūtīt grāmatas un citus dokumentus. Rezervācija iespējama arī zvanot uz konkrēto bibliotēku. Pasūtījumus varēs saņemt, ierodoties bibliotēkā. Gadījumos, kad attālināta rezervācija nav iespējama, bibliotēkas darbinieki palīdzēs izvēlēties grāmatas uz vietas bibliotēkā.
Ar iepriekšēju pierakstu un līdzi ņemot sejas masku, nepieciešamības gadījumos pieaugušajiem tiek nodrošināta iespēju līdz 15 minūtēm izmantot datoru ar interneta pieslēgumu e‑pastu sūtīšanai, rēķinu samaksai internetbankā vai citām svarīgām darbībām.
Apmeklējot bibliotēku, ieteicams izmantot drošu sejas masku un ņemt vērā iespējamību, ka intensīva apmeklētāju plūsma var tikt regulēta.
Bibliotēkā joprojām netiks nodrošināta skenēšana un kopēšana. Lasītāju atnestās grāmatas un žurnāli tiek ievietoti karantīnā, un nākamajiem lasītājiem būs pieejami pēc 10 dienām.
Bibliotēkas sniedz pakalpojumus apmeklētājiem, nodrošinot divu metru distances un principa – viens apmeklētājs uz četriem kvadrātmetriem – ievērošanu. Bibliotēku apmeklētāji aicināti rūpēties par savu roku higiēnu, bibliotēkas nodrošinās iespēju ievērot roku higiēnu. Apmeklētāji aicināti izvērtēt savu veselības stāvokli un neapmeklēt bibliotēku, ja ir elpceļu infekcijas slimības simptomi. Pakalpojumu nodrošināšana notiek, ievērojot Ministru kabineta noteikto ārkārtējo situāciju valstī un Kultūras ministrijas izstrādāto “sanitāro protokolu”.
Neskaidrību gadījumā aicinām sazināties ar attiecīgo bibliotēku. Tālruņa numuri: Siguldas novada bibliotēka – 67973258; Siguldas pagasta Centra bibliotēka – 67800954; Jūdažu bibliotēka – 67957025; Allažu pagasta bibliotēka – 67970289; Mores pagasta bibliotēka – 64147200.