Kultūra - sigulda.lv

Sestdien, 22. augustā, plkst. 12.00 Siguldas pagasta Kultūras nama āra lasītavā jau trešo reizi norisināsies tikšanās ar dzejnieku. Šoreiz tikšanās būs ar Egilu Dambi. Par muzikālo noskaņu pasākumā rūpēsies grupa “Divas balsis” – mūziķi Baiba un Dainis Turki.

Egilu Dambi raksturo kā mūsdienu romantiķi un dzejas huligānu vienā personā. Egils Dambis piedalījies vairākos dzejas konkursos, kur saņēmis godalgas, izdevis vairākus dzejoļu krājumus, tostarp dažādus kopkrājumus. Egila Dambja dzeju var lasīt gan latviešu, gan spāņu valodā.

Ieeja – bez maksas.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

21. augustā plkst. 15.00 Turaidas muzejrezervātā tiks atklāta mākslinieces Dinas Dubiņas jubilejas personālizstāde “Ceļš”, kurā tiks eksponētas gleznas ar dzintaru, emaljas gleznas un rotas. Izstādi būs iespējams apskatīt līdz 20. septembrim. Izstādē būs apskatāmas arī rotas – kapars, emalja savienojumā ar pusdārgakmeņiem, zīdu, koku un citiem materiāliem. Jau izsenis pazīstama kapara ārstnieciskā iedarbība. Kā stāsta māksliniece: “Enerģētiski uzlādētas, rotas darbojas kā amuleti pret skauģiem un “ļaunu aci”, nes sevī saules enerģiju”. Katra rotaslieta ir kā stāsts – tās ir rotas sievietēm – personībām ar augstu pašapziņu, kuras apzinās savu unikalitāti. Rotas un gleznas ir darbi, kurus nodot mantojumā.

Izstāde “Ceļš” ir divkārša mākslinieces Dinas Dubiņas jubilejas izstāde – 65 gadi dzīvē un 45 gadi radošajā darbā. “Ceļš ir kustība. Māksla ir mans ceļš, pa kuru eju, kurā dažkārt patveros un ar kuru cenšos arī citiem rādīt virzienu. Šajā ceļā daudzas durvis bijis jāatslēdz, lai nonāktu pie mērķa, daudzas atslēgas arī jāsalauž, jo dažkārt visgrūtāk ir atrast tieši to ceļu, kurš ved pie sevis. Es vienmēr cenšos vairot pozitīvo enerģiju – vairot gaismu un labas emocijas. Ielūdzu ar manis radīto mākslu ceļot kopā!”, aicina māksliniece.

Pēdējā gada laikā tapuši daudzi jauni darbi, tādēļ retrospekcijas būs maz. Mākslas darbos izmantotas arī jaunas tehnikas, kurās dominē dzintars un grafīts. Svarīga nozīme ir faktūrām, kuras iegūtas, daudzkārtīgi klājot un slīpējot gleznu virsmu. “Esmu sava ceļa gājēja mākslā,– pasaulē nav mākslinieku, kuri emaljas tehnikā radītu tik liela izmēra gleznas”, skaidro māksliniece Dina Dubiņa. Juvelieru emaljas, ar kurām strādā māksliniece, parasti tiek izmantotas sakrālajā mākslā, karaļu rotās, dārglietās, jo izmantotie materiāli ir ļoti dārgi, bet darbu radīšanas process – darbietilpīgs. Metāls top ugunī, emalja top ugunī,– Dinas Dubiņas stihija ir uguns, tas ir skaidrojums, kādēļ daudzu gadu garumā māksliniece neatlaidīgi strādā šajā karstās emaljas tehnikā. Darbi tiek daudzkārtīgi apdedzināti 900–100 grādu temperatūrā, tādēļ ir izturīgi pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem – spilgtu saules gaismu, mitrumu, temperatūras svārstībām,– izmantojami gan interjeros, gan eksterjeros. Tie īpaši piemēroti eksponēšanai sabiedriskās telpās, jo ir viegli kopjami un pat dezinficējami,– praktiski tie ir mūžīgi.

Māksliniece Dina Dubiņa dzimusi Rīgā, beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu un Igaunijas Mākslas akadēmijas metālmākslas katedru, iegūstot maģistra grādu. Piedalījusies vairāk nekā 200 izstādēs Latvijā, Krievijā, Lietuvā, Igaunijā, Ungārijā, Vācijā, Spānijā, Dānijā, Somijā, Japānā, Francijā, ASV un citās valstīs. Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1983. gada. Dinai Dubiņai bijušas vairāk nekā 30 personālizstādes, nozīmīgākās – galerijā “Daugava”, “Rīgas galerijā”, galerijā “Putti”, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Turaidas muzejrezervātā, Grācā (Austrija), Štūrē (Vācija). Darbi atrodas Latvijas un Krievijas muzeju fondos, kā arī privātkolekcijās visā pasaulē. Vispasaules rotu izstādēs “Jabloņeca 77” un “Jabloņeca 83” (Čehija) apbalvota ar Goda diplomiem. Mākslinieces Dinas Dubiņas darbi aplūkojami arī virtuālajā galerijā www.dinadubinaart.com

Izstāde īstenota ar Siguldas novada pašvaldības Kultūras un izglītības konkursā piešķirto līdzfinansējumu un Turaidas muzejrezervāta atbalstu.

Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece komunikācijas darbā
Anda Skuja

Sestdien, 22. augustā, no plkst. 13.00 līdz 15.00 kultūras centrā “Siguldas devons” norisināsies mākslinieces Kristīnes Nuķes-Panteļejevas meistarklase, kurā būs iespēja iepazīt porcelāna autortehniku un izgatavot piespraudi, auskarus, radot sev mīļa dzīvnieka siluetu vai ko citu.

Pēc darbu izveides tie ceļos uz krāsni Rīgā un Siguldā būs pieejami mākslinieces izstādes “Bezgalīgais stāsts” noslēgumā, 6. septembrī, lai dotos pie saviem darinātājiem.

Interesanti, ka visbiežāk cēlais un trauslais porcelāns joprojām tiek veidots no senajā Ķīnā izstrādātās receptes un tā sastāvā ir kvarca smiltis, laukšpats un māls. Pēc šķīvju, krūzīšu un citu porcelāna priekšmetu izveidošanas, tie tiek apdedzināti 1200°–1400° C karstā krāsnī. Porcelāns arī šodien ir daudzu mākslinieku izvēlēts materiāls, tāpēc iespēja piedalīties porcelāna veidošanas meistarklasē noteikti jāizvēlas īpašu lietu cienītājiem.

Dalības maksa – 15 eiro*. Pieteikties meistarklasei iespējams, rakstot uz e‑pasta adresi zanda.spoge@sigulda.lv. Vietu skaits ierobežots.
* Par dalību pasākumā tiks izrakstīts rēķins. Informācija par rēķina apmaksas nosacījumiem būs atrodama apstiprinājuma e‑pastā.

Kultūras centra “Siguldas devons” zālē “Silva” līdz 6. septembrim apskatāma mākslinieces Kristīnes Nuķes-Panteļejevas izstāde “Bezgalīgais stāsts”. Šis stāsts ir par bezgalīgu procesu, neierobežotu laikā un telpā. Tas sastāv no maziem, nenozīmīgiem notikumiem sajūgtiem milzīgā esības struktūrā. Šim procesam nav ne sākuma, ne beigu, jo tā ir pati dzīvība, kas vienmēr atgriežas, ieraujot mūs nemitīgā, nebeidzamā notikumu ķēdē. Izstāde ir autores iekšējs dialogs par šo visu notikumu, esamības klātbūtni mūsu ikdienas dzīvē, lietām un notikumiem, kas nav primārā dzīves nepieciešamība, bet ir eksistenciāla katram mums – emocionāli neracionālā dzīve jeb nepieciešamības esamība.

Mākslinieces radītās instalācijas un porcelāna autortehnikā radītie objekti aizvedīs lielus un mazus izstādes apmeklētājus brīnumainās iedomu pasaulēs, pārvēršot izstādi pasakainā piedzīvojumā.

Māksliniece Kristīne Nuķe-Panteļejeva ir absolvējusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Vides dizaina nodaļu (2003), Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina apakšnozari (MA 2009) un Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas apakšnozari (MA 2018), studiju laikā gūstot iemaņas metālmākslā un juveliermākslā Lahti Lietišķo zinātņu universitātē Somijā, kā arī keramikas mākslu pilnveidojusi Bostonas Emanuella koledžā ASV. Pēc studijām uzsākusi darbu Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā kā sudraba kalšanas pasniedzēja ar specializāciju emaljēšanā. Paralēli nodarbojas ar radošiem eksperimentiem, veidojot konceptuālas rotas – darbi ir bijuši eksponēti Latvijā, ASV, Grieķijā, Krievijā, Lietuvā, Rumānijā, Dānijā, Azerbaidžānā, Francijā, Rumānijā, Turcijā un citās valstīs. 2015. gadā māksliniece prezentēja sevi ar savu pirmo personālizstādi “Haosa ģeometrija” Kalnciema ielas kvartāla galerijā. Kopš tā ir radījusi vairākas personālizstādes gan Latvijā, gan ārpus Latvijas robežām. 2018. gadā ieguvusi prestižo “Martinsona balvu” keramikā.

Autori raksturo radošie eksperimenti dažādos materiālos un medijos, dažādu mākslas nozaru sintēze. Pēdējos gados autore kā materiālu saviem darbiem izmanto porcelānu, kurā ir radījusi savu autortehniku.

Izstāde apskatāma no 8. augusta līdz 6. septembrim. No otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00 un nedēļas nogalēs no plkst. 11.00 līdz 16.00, pirmdienās izstāde slēgta.

Ieejas maksa izstādē – 2,50 eiro,ar Siguldas novada iedzīvotāju ID karti – 20% atlaide. Mākslai draudzīgās dienas ir otrdienas, kad ieejas biļeti ar 50% atlaidi varēs iegādāties ikviens apmeklētājs.

Izstāde notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Siguldas novada pašvaldības atbalstu.

Mores pagasta svētku laikā, 15. augustā, plkst. 10.00 un plkst. 16.00, kā arī 16. augustā plkst. 10.00 un plkst. 16.00 Mores pagasta “Kalnu Vaizuļos” notiks Sēņotāju stāstu dienas, uz kurām aicināti sēņotāji ar prasmēm stāstīt un klausīties, kā arī stāstnieki un klausītāji ar interesi par sēņošanu.

Sēņotāju stāstu dienās apmeklētājiem būs iespēja tikties ar “Lielās Latvijas sēņu grāmatas” līdzautori un Latvijas Dabas muzeja mikoloģi Initu Danieli. Viņa atklās daudzveidīgus dabas noslēpumus saistībā ar sēnēm un vadīs ekspedīciju mežā.

Savukārt pasakainu, teiksmainu un anekdotisku noskaņu ar seniem un mūsdienīgiem stāstiem par sēņošanu radīs Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Dr. philol. Guntis Pakalns.

Pateicoties sēņošanas tradīcijai dzimtā, ir saglabājušās arī teikas un nostāsti par “Kalna Vaizuļu” toponīmiem un daudzām apkārtnes vietām. Tos iepazīt dabā varēs kopā ar Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas vadītāju Margitu Porieti. Šie stāsti arī savulaik rosinājuši veidot projektus “Satikšanās Mores stāstos 2013” un “Satikšanās Mores stāstos 2016”. Par meža un sēņošanas tēmu šajos projektos runās etnogrāfe Indra Čekstere.

Sēņu kulinārā mantojuma stāstus baudīt aicinās Allažu pagasta “Mauriņu” saimniece Māra Zemdega. Savukārt sēņotāju dziesmās, spēlēs un rotaļās iesaistīties varēs kopā ar tautas muzikanti Aigu Auziņu.

Kā no dabas materiāliem izgatavot sēņotāju lelles bērniem, ierādīs Rīgas Latviešu biedrības “Sprīdīša skolas” nodarbību vadītājas Dr. agr. Baiba Ošmane, Daiga Kļaviņa, Laura Kļaviņa, Margarita Done, Sniedze Ozola, Anita Feldmane.

Apmeklētājiem būs iespēja izbaudīs izzinošu un daudzveidīgiem notikumiem bagātu dienu lauku mājas saimes noskaņā. Stāstniecība saistībā ar sēņošanu tiks parādīta kā interesants mūsdienu komunikācijas veids.

Dalība Sēņotāju stāstu dienās – bez maksas.

Apmeklētāji aicināti izvēlēties vienu no piemērotākajiem programmu laikiem un pieteikties iepriekš, zvanot uz tālruņa numuriem 29528421 vai 29151899 vai rakstot uz e‑pasta adresi spridisaskola@inbox.lv.

Tāpat apmeklētāji aicināti sagatavot aptuveni trīs minūšu stāstu par sēnēm vai sēņošanu, sēņojamo nazīti, groziņu un sēņojamo apģērbu.

Sēņotāju stāstu dienas organizē Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisija sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību. Pasākumu atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, viesu nams “Mauriņi” un kafejnīca “Kaķu māja”.

8. maijā plānotā un vēlāk pārceltā Dailes teātra viesizrāde “Nepanesami ilgi apskāvieni” kultūras centrā “Siguldas devons” tiek atcelta. Ja biļete iegādāta internetā – nauda tiks atgriezta pircēja bankas kontā trīs darba dienu laikā. Ja biļete iegādāta kasē – naudu par iegādātajām biļetēm ir iespējams atgriezt jebkurā “Biļešu paradīzes” kasē.

Siguldas evaņģēliski luteriskajā baznīcā 19. septembrī plkst. 17.00 izskanēs koncerts “Četras sievietes dabas”, kurā uzstāsies četras Latvijā labi zināmas un iemīļotas mūziķes – soprāni Jolanta Strikaite-Lapiņa un Nora Kalniņa, čelliste Māra Botmane un ērģelniece Ilze Reine. Koncertā tiks uzsvērta sieviete kā sabiedrības tēls ar tās dažādajām lomām, spilgtajām emocijām un pārdzīvojumiem, ar kuriem sastopas visas dzīves laikā. Viendaļīgajā, stundu garajā koncerta programmā tiks apspēlētas četras sievietes dabas, kas pārņem viena otru plūstoši, atspoguļojot sievietes virzību cauri četrām dzīves sfērām.

Programmu veidojušas pašas mākslinieces, smeļoties iedvesmu no divu sieviešu daiļrades kuras abas šķir teju vai gadu tūkstotis – Hildegarde no Bingenas (1098–1179) un Sofija Gubaiduļina (1931). Dziedātāja Nora Kalniņa atklāj, ka visām māksliniecēm koncerta saturs ir personīgs, jo ikviena caur mūziku paudīs sev tuvāko darbu, kurā integrētas arī pārējās, uzskatot, ka pilnīgas sievietes ir tad, kad piedzīvots mirklis no katras.

Koncertā būs iespēja dzirdēt gan labi pazīstamu, gan arī retāk atskaņotu renesanses un baroka meistaru solo skaņdarbus un duetus soprāniem, ērģelēm un čellam, tāpat arī mūsmāju komponistu Riharda Dubras, Ērika Ešenvalda un Ilzes Reines opusus, kā arī Latvijā vēl neatskaņotu Renātes Stivriņas skaņdarbu ērģelēm “Attende Domino”.

Koncerta laikā būs iespējams iepazīt četras nozīmīgas sievietes dzīves jomas:

sieviete dabā, kur priekšplānā izvirzītas pastorālas dabas ainas, kas vēsta par vieglumu un atvērtību dzīvei;
sieviete ticībā, kad brieduma gados viņu interesē garīgā sfēra un dzīves morāle;
sieviete mīlā, kur apspēlētas saldkaislās jūtas ar zaudējumiem un mīlas priekiem;
sieviete ģimenē, kur viņa ir gādīga māte, kas dzied šūpuļdziesmas un pārdzīvo par nepiepildīto vai zaudēto.

Katru no daļām ievada Hildegardes no Bingenas 12. gs. antifons “O quam mirabilis est”, kas vēsta par zināšanām un zinātkāri kā visaugstāko no tikumiem. Savukārt koncerta vidusposmā izskanēs iespaidīgais krievu komponistes Sofija Gubaiduļinas opuss “Croce” (krusts), kas kalpo par simbolu programmas četrdalība.

Ieeja koncertā – bez maksas.

Koncertu norisi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds, Saulkrastu kultūras centrs un Emīla Dārziņa biedrība.

Trešdien, 12. augustā, plkst. 22.00 Siguldas pils paviljonā būs iespēja vērot brīvdabas kino – režisora Viestura Kairiša spēlfilmu “Piļsāta pi upis”, kas tapusi pēc Gunara Janovska tāda paša nosaukuma romāna motīviem.

Filma ir attiecību stāsts uz 20. gadsimta 30.–40. gadu vēsturisko pārmaiņu fona. Filmu caurvij latgaliešu valoda. Filmas garums – viena stunda 58 minūtes. Filma ieteicama skatītājiem no 12 gadu vecuma.

Filmas galvenajam varonim Ansim ir nevainīga profesija – daiļkrāsotājs, un viņš ir pieprasīts pie visām varām, kas nomainās īsā laika posmā pagājušā gadsimta 30. gadu beigās. Patosa pilnos Ulmaņlaikus nomaina skarbie komunistu, tad nacistu režīmi. Viņa iecerētā ir ebreju meitene Zisla, taču jaunās sievietes tēvs liek mīlai šķēršļus. Sagadās tā, ka šajā laikā Anša dzīvē uzrodas arī glītā latviete Naiga. Starp trīs varām, kas sabradā Anša pilsētu, divām sievietēm, kas plosa viņa sirdi, iespējama tikai viena izvēle…

Pirms filmas seansa no plkst. 21.00 un arī pēc tam muzikālu atmosfēru nodrošinās DJ Edgars Bercis.

Pasākuma laikā darbosies restorāna “Kungu Rija” vasaras terase un “Siguldas saldējums” kafejnīca.

Ieeja – bez maksas.

Piektdien, 7. augustā, plkst. 20.30 Siguldas pils paviljonā apmeklētāji aicināti baudīt sarunas, mūziku un dzeju pasākumā “Bez scenārija” kopā ar Dailes teātra aktieri Artūru Skrastiņu un Jaunā Rīgas teātra aktieri Andri Keišu, kuri dodas ciemos pie siguldieša Valtera Krauzes, kompānijā uzaicinot arī talantīgo pianistu Romānu Vendiņu.

Lai gan skatuves meistari, kursabiedri, draugi – Artūrs Skrastiņš un Andris Keišs – katrs pārstāv savu teātra templi, abu radošie ceļi pirmo reizi krustojušies jau skolas laikā, daiļrunāšanas konkursa finālā. Toreizējo konkursa uzvarētāju uzzināsi burvīga vasaras vakara sarunās par studiju gadiem un X paaudzes ceļu, par teātri un kino, par dzīvi un lauku darbiem, par to, ko draugi var izrunāt un izdziedāt tikai bez iepriekš sagatavota scenārija.

Ieeja – bez maksas.

Pasākuma laikā darbosies restorāna “Kungu Rija” vasaras terase un “Siguldas saldējums” kafejnīca.

Sestdien, 15. augustā, plkst. 16.00 “Āra lasītavā” pie Siguldas pagasta Kultūras nama norisināsies dzejnieka Inta Kalna grāmatas “Es runāju nopietni” iznākšanai veltīts autorkoncerts.

Koncerts būs romantiskā un dvēseliskā noskaņā ieturēts ceļojums cauri grāmatā atspoguļotajam ceļam ar dzejas rindām no grāmatas nodaļām un autora īpaši koncertam rakstīto tekstu. Vēstījumu papildinās īpaši izvēlētas dziesmas dziesminieka Andra Skujas izpildījumā. Savukārt pēc koncerta būs iespēja satikt grāmatas “Es runāju nopietni” autoru Intu Kalnu, fotografēties un saņemt autogrāfu.

Ints Kalns, īstajā vārdā Aivis Liepiņš, dzimis 1972. gadā, Siguldā. Savu radošo pseidonīmu izvēlējies pēc fonētiskas līdzības ar Inčukalnu, kas ir dzejnieka dzimtais novads. Pirmie dzejoļi tapuši vēl skolas laikā, taču aktīvs radošais darbs ir pēdējos 10 gados, kad ar Latvijas Radio 2 starpniecību savus klausītājus atradušas viņa rakstītās dziesmas Andra Daņiļenko, Daiņa Skuteļa un Kaspara Markševica izpildījumā un lasītājus – sociālo tīklu vietnēs publicētie dzejoļi. Dzeju un Mūziku Ints uzskata par savām galvenajām mūzām.

Inta Kalna pirmā dzejas grāmata ir autora ceļojums laikā, telpā un sajūtās, lai meklētu un atrastu sev nozīmīgas dzīves vērtības un atziņas. Inta Kalna dzejā ir daudz sirsnības un mīlestības, kas ļauj viņu droši pieskaitīt mūsdienu romantiķiem. Profesors Viesturs Vecgrāvis grāmatas ievadā saka: “Mums šodien pietrūkst to naivo, kas gatavi kalnā bez zirga jāt.” Šī atziņa Intu vieno ar mūsu pagātnes romantiķiem un norāda uz viņa ciešo kopību ar tradīciju, dabisku iesaisti tajā, kurā galvenais – uzturēt spēkā ticību savu mērķu nozīmīgumam.”

Pasākuma apmeklētāji aicināti līdzi ņemt pledus un pašu sarūpētu cienastu.

Ieeja – bez maksas.

Dalība Sēņotāju stāstu dienās – bez maksas.

Tāpat apmeklētāji aicināti sagatavot aptuveni trīs minūšu stāstu par sēnēm vai sēņošanu, sēņojamo nazīti, groziņu un sēņojamo apģērbu.

Pasākumā var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram, kā arī Rīgas Latviešu biedrības vietnēs. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Turaidas muzejrezervāts 8. augustā plkst. 15.00 aicina uz stāstu cikla “Sarunas Klaušinieku mājā” otro tikšanos, kam šoreiz izvēlēta daudznozīmīga tēma “Latviešu un baltvāciešu kopējais mantojums”.

Sarunu vadīs Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece zinātniskajā darbā Vija Stikāne un šajā reizē piedalīsies arī etnogrāfe, tulkotāja Indra Čekstere, kura dalīsies ar savām atziņām, pētot un tulkojot baltvācu dzimtu atmiņas par laika posmu no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum. Indra Čekstere aicinās ieskatīties vēl nepublicētos Vidzemes dzimtu pārstāvju Kamillas fon Štakelbergas, Luīzes Meijeres, Ženijas fon Fegezakas, Ernas fon Cubes un citu personību dzīvesstāstos un atmiņās par ikdienas dzīvi muižās vasarā. Kā viens no aspektiem tiks izcelts Vidzemes muižu kulinārais mantojums. Pasākumā būs iespēja nobaudīt ābolu zupu ar plucinātiem ķiļķeniem, kuras recepte atrodama 20. gadsimta sākumā izdotā labi zināmā pavārgrāmatā, kuras autore ir Marra Korta (Marra Korth).

Sarunas papildinās neliela izstāde, kuru veidos atmiņu stāstu publikācijas latviešu un vācu valodā, kā arī Turaidas muzejrezervāta krājumā esošās 20. gadsimta sākumā izdotās pavārgrāmatas un reta dārzkopības grāmata “Vereinigter Liff- und Aus-Ländischer Garten-Bau”, kas izdota 1684. gadā.

Sarunu cikls saistīts ar Turaidas muzejrezervāta jaunāko ekspozīciju “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”, kas vēsta par laika posmu no dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē līdz Latvijas valsts dibināšanai un Agrārreformas īstenošanai. Sarunu noslēgumā kopā ar Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļas vadītāju Guntu Zaķīti būs iespēja iepazīties ar ekspozīciju.

Nākamā saruna notiks 5. septembrī, kad plānota tikšanās ar vēsturnieku Dr. hist. Uģi Niedri kurš stāstīs par topošo publikāciju ‘Turaidas muiža laiku lokos”.

Ieejas maksa Turaidas muzejrezervātā – no 1,15 līdz 6 eiro.

Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece komunikācijas darbā
Anda Skuja

Pasākumā var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.