Noslēdzies projekts “Jostiņsegas – grezns un unikāls auduma veids Siguldas novadā”. Projekts īstenots ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Siguldas novada pašvaldības atbalstu.
Siguldas novada audēju jostiņsegas pavasarī izstādītas Kārļa Ulmaņa piemiņas muzejā “Pikšas”. Tur arī tapušas jostinsegu fotogrāfijas, kas pēcāk iekļautas 2026. gada kalendārā. Katra kalendāra mēneša lapu veido fotogrāfija ar segas attēlu. Pārstāvēti gan TLMS ”Krimulda” vadītājas Lailas Šteinbergas, gan TLMS “Sigulda” audēju Rasmas Rubenes un Anitas Pildegovičas, gan rokdarbu studijas “Aģe” vadītājas Ingas Krūmiņas un audēju Laumas Špatas, Aijas Rozītes, Gundegas Ābeltiņas greznie darbi.
Jostiņsegu un to rakstu attēli uzdrukāti uz planšetēm un priecēs skatītājus Krimuldas Tautas nama rīkotajos pasākumos.
2022. gada nogalē jostiņsegu aušana Siguldas novadā rakstainā audu ripsa tehnikā iekļauta Nacionālā nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra kultūrvides mantojuma speciāliste
Līvija Gridjuško
Mākslinieki aicināti pieteikt izstāžu projektus 2026. gada izstādēm kultūras centra “Siguldas devona” izstāžu zālē. Šogad “Siguldas devona” apmeklētājus aizrāva ambiciozi, krāšņi, rotaļīgi un pārdomas raisoši projekti, izceļot dažādību mākslā un stiprinot profesionālās mākslas pieejamību reģionos. Nākamajam gadam izstāžu konceptus pieteikt aicināti gan mākslinieki, gan kuratori vizuālās mākslas, dekoratīvi lietišķās mākslas un dizaina jomā, piedāvājot grupu vai personālizstādes, kuratora veidotas un citas izstādes. Mākslinieki aicināti pieteikt savus izstāžu konceptus un vizuālos materiālus līdz 2. novembrim.
Plānots, ka kopumā 2026. gadā kultūras centrā “Siguldas devons” varēs aplūkot septiņas izstādes, ieskaitot izstādes, kuras tiek veidotas sadarbības projektu ietvaros. Vienas izstādes ilgums plānots līdz 5 nedēļām. “Siguldas devons” patur tiesības 1–2 izstāžu projektus īstenot sadarbībā ar uzaicinātiem izstāžu projektiem. Sīkāka informācija zālēs “Silva” izmantošanas iespējām un noteikumiem atrodama “Siguldas Kultūras centra “Siguldas devons” izstāžu zāles “Silva” izmantošanas kārtība”.
Personālizstādi, mākslinieku grupas vai kuratora veidotu izstādi aicinātas pieteikt fiziskas un juridiskas personas. Pieteikums līdz 2. novembrim jāiesūta uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv vai aizlīmētā aploksnē ar norādi “Izstāde “Siguldas devonā”” jāiesniedz klientu apkalpošanas speciālistam kultūras centra “Siguldas devons” (Pils ielā 10, Siguldā) pirmajā stāvā, pievienojot šādus dokumentus:
Iesniegtos pieteikumus izskatīs Kultūras centra izveidota komisija. Par rezultātiem izstāžu pieteicēji tiks informēti, atbildes vēstuli sūtot uz pieteikumā norādīto e‑pasta adresi, ne vēlāk kā 20 darba dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām.
Kultūras centrs izstāžu nodrošināšanai ieguldīs šādus resursus:
Šogad “Siguldas devonā” apmeklētājus priecēja dažādas vērienīgas izstādes – Ilzes Rudzītes līdzdalību veicinoša audiovizuāla sajūtu izstāde “Starp saknēm un virsotnēm”, Gata Vanaga fotoizstāde “Latvijas galaktika”, Elgas Grīnvaldes izstāde “Vērojamais Visums”, XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas projekta Vidzemes skolēnu darbu izstāde “StaroJums”, Andas Munkevicas stikla mākslas izstāde “Vieta Gaismai”, Latvijas Keramikas asociācijas desmit gadu jubilejas izstāde “Atļaujies riskēt un pastāstīt!”, Artura Dimitera veidotā izstāde – veltījums Džemmai Skulmei “Uzmanību! Uz ceļa strādā!”, šobrīd apskatāma Ķēstuta Kasparaviča ilustraciju izstāde “Kasparatorija” un novembrī skatītājus priecēs tekstilmākslinieces Anitas Celmas un metālmākslinieka Jura Gagaiņa kopizstāde.
22. novembrī plkst. 17.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks vidējās paaudzes deju kolektīva “Dūka” koncerts “Tiekamies! Uldim 90”, kā īpašs veltījums horeogrāfa un deju skolotāja Ulda Šteina piemiņai.
Vīrišķība, konkrētība, vienkāršība – tā latviešu tautas dejas pasaule atceras Uldi Šteinu – dažāda mēroga Deju svētku virsvadītāju, XIII–XVI Deju svētku Goda virsvadītāju, pirmās “Dejas balvas” ieguvēju par mūža ieguldījumu latviešu skatuviskajā tautas dejā, horeogrāfu, inženieri un, kā Uldim pašam patika teikt, deju skolotāju.
Vairāk nekā 60 gadus sava mūža Šteins ir veltījis Rīgas Tehniskās universitātes tautas deju ansamblim “Vektors”. Tur viņš savu dejas manieri un mīlestību pret deju ir ieaudzinājis vairākām dejotāju, horeogrāfu un deju skolotāju paaudzēm. Šogad Uldim apritētu 90, tāpēc ikviens tiek aicināts uz koncertu, kurā līdzās “Vektoram” uz skatuves satiksies “Šteiniskā” latviešu tautas dejas sakņu sistēma jeb kolektīvi, kuru vadītāji ir bijuši Ulda Šteina dejotāji: TDA un VPDK “Diždancis”, VPDA “Vidzeme”, TDA “Ogre”, VPDK “Dūka”, BDK “Spolītes” un TDK un DA “Vizbulīte”. Uz skatuves tiks izdejotas dejas no Vāverpolkas līdz Jūrmalniekam un Vācu kalniešiem. Tiekamies!
Biļetes cena – 5 eiro. Pirmskolas vecuma bērniem, neaizņemot atsevišķu sēdvietu, ieeja bezmaksas. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! karti” – atlaide 20 %, daudzbērnu ģimenēm – 40 % . Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
2. novembrī plkst. 18.00 kultūras centrs “Siguldas devons” aicina uz nupat pirmizrādi piedzīvojušo brāļu Laura un Raita Ābeļu filmu “Dieva suns”.
Filma ir rotoskopiski animēta spēlfilma, gotiski skarba un izaicinoši neparasta savā tehniskajā veidolā, un vēsta par slavenāko Ziemeļeiropas vilkaču prāvu, kura norisinājās pirms vairāk kā 300 gadiem Zaubē. Filma paredzēta auditorijai sākot no 16 gadiem un satur pieaugušiem domātu saturu. Filmas pirmie titri vēsta: “Šī slīdošā bilde neģeld ļaudīm, kam jutīga dvēsele vai slābana sirds”. Bet Halovīnu svinēšanas tradīcijā šī filma iederēsies itin labi.
Kā rit dienas Livonijas ciematā pirms vairāk nekā 300 gadiem, kad valda nepārtraukts lietus, baznīckrēslā aizķēries reibums no sīvākiem dzērieniem un gaisā virmo paranoja par raganībām? Izsenis Zaubē ceļi veduši starp dievkalpojumu un krogu, bet kausa biedri varējuši saprot, ka nedēļas nogalē esi sajaucis meitenes lūpas ar kaķa zemasti. Tomēr ierastā rosība apsīkst, kad, kā tumši, gaļīgi mākoņi, savelkas aizdomas par burvestībām – mācītājs, trīsuļojošs un pārliecināts, apsūdz kroga meiču maģijā. Ciema ļaužu dzīvi nepadara vieglāku ne raganu prāva, ne mūžīgā līņāšana, nedz arī tas, ka viņu lokā ir sirms, pašpasludināts vilkacis, dēvēts par Dieva suni. Mistērijas pavediens ir atraisīts – vilka aste luncinās…
Kartupeļu vesterns ar gotiskiem elementiem, kas izkutina ne tikai priekšstatus un zināšanas par Latvijas vēsturi, bet arī pašmāju animācijas kino paleti. Rotoskopiskās animācijas metodē veidotajā brāļu Ābeļu šerpi asprātīgajā darbā izauklēta vizuālā stila eksplozija – mākslinieka Harija Grundmaņa komiksu estētika ļauj šo filmu nostādīt līdzās labākajiem Roberta Rodrigesa un Kventina Tarantīno darbiem, ja vien viņus interesētu lietus un aizspriedumu apsēsts ciematiņš un Ziemeļeiropā zināmākā vilkaču prāva, dēvēta par “Vilkača Tīsa lietu”. Atkāpjoties no kanoniskajām vilkaču aprisēm, Ābeļus saista šamanisma tradīcija un pirmsliterarizētie vilkveidīgie, kuri bijuši triksteri un dziednieki. Pirmizrādīta Traibekas kino festivāla sadaļā “Escape”, filma ir izaicinoši ironisks un drosmīgs anime, pagānisma un Livonijas hronikas rokasspiediens, kāds iepriekš Baltijas kino nav tapis.
Filma ir iekļauta Eiropas Kinoakadēmijas balvas īsajā sarakstā, kā arī filma ir šī gada Latvijas oficiālais pieteikums ASV Kinoakadēmijas “Oskara” balvai kategorijā “Labākā ārzemju filma”.
Biļetes cena – 5 eiro. “S! kartes” īpašniekiem, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, atlaide – 20 %, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.
25. oktobrī plkst. 13.00 Siguldas novada bibliotēkā tiks atklāta jau ceturtā papīrmākslas un mākslinieku oriģinālgrāmatu (artist book) izstāde “Un atkal zilā vakarā…”.
Izstādes vienojošais elements ir papīrs – gan iegādāts, gan pašu gatavots: šūts, locīts, līmēts un zīmēts. Šogad ekspozīciju vieno zilā krāsa, kas piešķir darbiem īpašu noskaņu un vienotību.
Izstādē piedalās Dzērbenes radošās mājas “Memberi” projekta “Daba Rada” dalībnieces, kā arī vairākas Latvijas ādas mākslinieces, kuras papīru satiek grāmatu iesiešanas procesā.
Kā viesmāksliniece šogad uzaicināta Janet Sifft (Vācija) – papīra māksliniece, pazīstama ar smalkajiem cianotipijas darbiem un bezlīmes sējuma mākslinieku oriģinālgrāmatām.
Izstāde apskatāma līdz 13. decembrim bibliotēkas darba laikā.
Inčukalna Kopienas centrā “Vecais pasts” skatāma Inčukalna Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu izstāde “Mainīgās lomas”, kas piedāvā ielūkoties mākslas skolas 3. un 5. kursu audzēkņu veidotos tēlos. Tie ir tapuši nodarbību “Mākslas valodas pamati” ietvaros, kur aplūkojam dažādu mākslinieku darbus.
Viena no būtiskākajām mākslinieka īpašībām ir vērošana. Gleznas vērošana, objektu vērošana, grāmatu vērošana. Šajos darbos kopā ar bērniem esam pētījuši mākslas grāmatās publicētos artefaktus, esam analizējuši gleznu saturu un izmantotos mākslinieciskos izteiksmes līdzekļus – krāsu, līniju, formu, telpu. Esam pētījuši tekstu kā jaunrades atspēriena punktu. Meklējuši pavedienu savam radošajam Es. Te tas ir tapis Senās Ēģiptes un Pablo Pikaso iedvesmots. Es varu būt es pats pirms 3000 gadiem, pirms 50 gadiem un šodien. Es varu būt krāsā, līnijā un punktā. Es varu būt mākslā.
Izstādē piedalās: Enija Lea Bodniece, Mikaela Mia Bodniece, Anastasija Gjača, Kate Ikasa, Marta Maksimjuka, Sabīne Rozena, Līga Rozenberga, Amelija Terlanova, Estere Zvaigzne, Līva Akmentiņa, Ralfs Asbahs, Madara Frīdenfelde, Annija Gaile, Adrija Kraukle, Patrīcija Lejniece, Līva Pleša, Estere Pudiste, Miķelis Rudzāts, Marija Šnikvalde, Monta Cinate, Monta Čepika, Marta Dilēviča, Rodrigo Martins Gobiņš, Anmarija Kalniņa, Alekss Kupavskis, Vivita Maksimjuka, Katrīne Martužāne, Artis Pavārs un Kate Sivuliča.
Noslēgusies konkursa “Vidzemes Prozas lasījumi 2025” otrā kārta un noskaidroti finālisti, kuru stāsti izskanēs noslēguma pasākumā 1. novembrī plkst. 17.00 Mākslas telpā “Mala”, Lenču ielā 11, Cēsīs. Pasākuma laikā tiks izraudzīts viens laureāts, kurš pārstāvēs Vidzemi “Prozas lasījumos 2025” Rīgā.
2025. gada Vidzemes Prozas lasījumos savus prozus darbus lasīs: Andris Habermanis (Siguldas novads), Anna Kalna (Valmiera), Aukstums/Renāte Mālmane (Salaspils novads), Mārīte Tabita Kalniņa (Ogre) un Ulrika Ūpe (Sigulda).
Kā atzīst konkursa žūrija, kuras sastāvā šogad strādāja Guntis Berelis, Inga Ābele, Aivars Eipurs, Madara Rutkēviča, Linda Vītuma (Lea Vinks) un Evita Hofmane, – visi garā nominantu saraksta stāsti būtu pelnījuši izskanēt vai tikt publicēti, jo mākslinieciskais līmenis šogad bija jūtami augstāks, nekā pirmajā gadā, tāpēc finālistu izvēlē noteicošais bija vērtētāju gaume.
Vidzemes Prozas lasījumu konkursā šogad piedalījās autori no Valmieras, Cēsu, Salaspils, Saulkrastu, Ogres, Lielvārdes, Ādažu un Siguldas novada.
Konkursa mērķis ir veicināt literāro procesu Vidzemē, iepazīstināt lasītājus ar Vidzemē dzīvojošo autoru prozas darbiem un dot iespēju autoriem sasniegt plašāku auditoriju.
Šogad visiem Vidzemes autoriem bija iespēja piedalīties “Izglītības programmā rakstniecībā”, kurā lekcijas un nodarbības vadīja un savā pieredzē dalījās jau atzinību guvuši un pazīstami literāti un literārās izglītības programmu vadītāji – Inga Gaile, Andris Akmentiņš, Inga Žolude, Dace Vīgante, Sandra Ratniece, Ronalds Briedis, Guntis Berelis un Arno Jundze.
Vidzemes Prozas lasījumu tradīciju aizsāka kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Siguldas novada bibliotēku un Latvijas Rakstnieku savienību. Pirmie Vidzemes Prozas lasījumi notika Siguldā, šogad vidzemnieku prozu baudīsim Cēsīs, bet nākošajā gadā plānojam tikties Ogrē.
Konkursa “Vidzemes Prozas lasījumi 2025” un izglītības programmas rakstniecībā Vidzemes autoriem norisei finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2025” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
“Vidzemes Prozas lasījumi 2025” noslēguma pasākumu finansiāli atbalsta Siguldas novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība un Mākslas telpa “Mala”.
Sadarbības partneri: Latvijas Rakstnieku savienība, Siguldas novada bibliotēka, žurnāls “Domuzīme”, literatūras žurnāls “Strāva” un mēnešraksts “Avīzes Nosaukums”.
Foto: Vidzemes Prozas lasījumi 2024, foto autore: V. Maško
31. oktobrī Siguldas novada bibliotēkā gaidāms spocīgi jautrs piedzīvojums “Biblio baisulis” par šausmu tematiku literatūrā lieliem un maziem. Šī būs vienreizēja iespēja redzēt un piedzīvot, kā bibliotēka atdzīvojas pēc tumsas iestāšanās. Bibliotekāri apvienos literatūru, tehnoloģijas un zinātni, radot neaizmirstamus piedzīvojumus visa vecuma apmeklētājiem.
Pasākuma laikā no plkst. 16.00 līdz 17.00 norisināsies nodarbība “Skeletu ģimenīte, kura sapņos redz dinozaurus” pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem.
Visa vakara gaitā notiks dažādas radošās darbnīcas visai ģimenei: pārsteigumi, sajūtu darbnīcas, izpētes un izzinošas aktivitātes par šausmu tematiku literatūrā. Viena no tām būs arī spoku stāstu skatuve – iespēja ikvienam dalīties ar savu spoku stāstu.
Bibliotēku nakts pasākums akcentē, ka bibliotēka nav tikai grāmatu krātuve, bet arī vieta, kur būt, satikties un attīstīt savas zināšanas un intereses.
Siguldas novada bibliotēka 31. oktobrī būs atvērta no plkst. 12.00 līdz 21.00. Sakarā ar pasākumu grāmatu izsniegšana un datorlasītava būs pieejama no plkst. 12.00 līdz 17.00. Pēc plkst. 17.00 bibliotēkas apmeklētāji aicināti izmantot bibliomātu grāmatu saņemšanai un nodošanai.
31. oktobra vakarā pasākumi notiks arī citās novada bibliotēkās:
29. oktobrī plkst. 17.30 Siguldas novada bibliotēkā viesosies rakstniece un novadniece Ilze Upīte.
Ilze dzimusi un augusi Siguldā, absolvējusi Siguldas Valsts ģimnāziju. Viņa studējusi sabiedriskās attiecības un kultūras uzņēmējdarbību, daudzus gadus aktīvi strādājusi žurnālistikā, bet patlaban pievērsusies romānu rakstīšanai un ir ārštata autore vairākos žurnālos. Literārajai darbībai pievērsusies, strādājot žurnālistikā.
Ilze ir piecu romānu autore. 2021. gadā iznāca pirmais romāns “Galējības labirintos”, kas ieguva trešo vietu konkursā “Vakara Romāns”, savukārt ceturtais romāns “Trakās kāzas” piecas nedēļas bija TOP 10 pirktāko grāmatu sarakstā. Oktobra otrajā pusē pie lasītājiem nonāks jaunākais darbs – “Atdzimušie”, kas izgaismos jaunas šķautnes autores rokrakstā.
“Lai arī jaunā grāmata būs kas jauns manā stilā un rokrakstā, tajā pašā laikā palieku uzticīga sev, jo arī šī grāmata būs stāsts par attiecībām. Visas manas grāmatas ir par attiecību rēbusiem un anatomiju. Pasaulē nav nekā interesantāka un izaicinošāka, kā cilvēku savstarpējās attiecības. Kā mēs mijiedarbojamies? Kādēļ? Kādas savas un otra cilvēka vajadzības apmierinām vai neapmierinām? Kādas vērtības saskaras vai nesaskaras? Tā ir pasaule pasaulē. Ārkārtīgi interesanta un valdzinoša,” saka autore.
Ieeja – bez maksas.
Otrdien, 14. oktobrī, no plkst. 18.00 Inciema torņa zālē ikviens aicināts atzīmēt Anšlava Eglīša 119. dzimšanas dienu. Vakara programmā būs filmas “Puika” seanss, cienās ar tradicionālo Anšlava ābolmaizi un kopā ar kino kritiķiem notiks diskusija par recenzēšanu, aplūkojot gan Anšlava piezīmes par filmu, gan to, kā šī filma tiek vērtēta mūsdienās.
No 1950. gadiem izcilais latviešu rakstnieks, trimdinieks Anšlavs Eglītis darbojās Holivudas preses grupā (Hollywood press corps). Tas deva viņam iespēju intervēt lielākās filmu zvaigznes, tikties ar aktieriem un kino industrijas pārstāvjiem, par jaunumiem kino pasaulē informēt latviešu lasītājus dažās trimdas zemēs, kā arī piedalīties Holivudas Ārzemju preses asociācijas balvas “Henrietes”, vēlāk “Zelta Globusa”, laureātu nominēšanā. Savus vērojumus rakstnieks apskata grāmatā “Lielais mēmais” (1972), kurā atrodamas bagātīgas ziņas par latviešu un pasaules kino vēsturi.
Divdesmitā gadsimta izskaņā iznāca Anšlava Eglīša filmu recenziju grāmata “Ekrāns un skatuve” Māras Celles salikumā. Tajā lasāmas rakstnieka un žurnālista piezīmes par Holivudas un pašmāju filmām. Viena no recenzētajām filmām ir Aivara Freimaņa “Puika”, par ko Anšlavam nudien bija ko teikt. Tāpēc 119. dzimšanas dienas vakarpusē notiks kopīga filmas “Puika” skatīšanās un diskusija, kurā tiks salīdzināta Anšlava kritika ar šodienas skatījumu un apspriesta filmu recenzēšanas tēma kopumā. Pasākumā viesosies spilgta personība – Dārta Ceriņa.
Dārta Ceriņa galvenokārt darbojas kino un teātra pētniecībā, žurnālistikā un kritikā, attīstot starpdisciplināras pieejas un īstenojot tās praksē. Kopš 2020. gada viņa ir lektore Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA), bet kopš 2017. gada – zinātniskā asistente LKA Kultūras un mākslu institūtā. Šobrīd raksta maģistra darbu un drīzumā absolvējot Tartu Universitātes maģistra studijas semiotikā. 2017. gadā absolvējusi LKA bakalaura programmu “Audiovizuālās uz skatuves mākslas teorija”. Pēdējos gados Ceriņa papildinājusi zināšanas, piedaloties skatuves un audiovizuālajai mākslai veltītās zinātniskajās konferencēs, festivālos un meistarklasēs gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Viņa bijusi viena no programmas veidotājām un komunikācijas izstrādātājām Baltijas jūras dokumentālo filmu forumam (Baltic Sea Docs), kā arī organizējusi vairākas zinātniskās konferences, meistarklases un, radošās producentes statusā, mākslas notikumus. Veidojusi jaunā teātra festivālu “Homo Novus” un strādājusi par resursu speciālisti, producenti Latvijas Jaunā teātra institūtā. Šobrīd viņa strādā Rīgas Starptautiskajā kinofestivālā kā kuratore, digitālā kataloga redaktore un autore, līdztekus ir Dailes teātra mākslinieciskās daļas vadītāja un starptautisko projektu kuratore. Kopš 2022. gada Ceriņa ir Holivudas Ārzemju preses asociācijas piešķirtās balvas “Zelta globuss” vērtētāja, kopš 2023. gada ir FIPRESCI Latvijas nodaļas valdes locekle, bet kopš 2024. gada ir Eiropas Kinoakadēmijas biedre. Veido iknedēļas recenziju raidījumu “Kur kritiķiem nav vietas” kopā ar Žulijenu Nuhumu Kulibali, kas izskan Latvijas Radio 1 kanālā katru ceturtdienu.
Uz drīzu tikšanos Inciemā!
Ieeja – bez maksas.
Informāciju sagatavoja:
Anšlava Eglīša ekspozīcijas vadītāja
Ilze Ceļmillere
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, X un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
19. oktobrī plkst. 17.00 Mālpils Kultūras centrā būs iespēja baudīt sarunu šova “Krauze pret Krauzi” jaunās sezonas programmu.
Pēc plašas skatītāju atsaucības un pilnām zālēm 2024. gadā brāļi Arnis un Valters Krauzes ar lepnumu izziņo sarunu vakaru cikla “Krauze pret Krauzi” otro sezonu. Komandai pievienojas arī aktieris Andris Bulis, kura humors, teatralitāte un tautā iemīļotais skatuves šarms sola paplašināt šova dinamiku un radīt vēl vairāk neparedzamu, asprātīgu mirkļu.
“Krauze pret Krauzi” ir izjusts un pārdomāti veidots sarunu šovs ar muzikāliem elementiem, kur humors savijas ar sirsnību, pārsteigumi ar atklātību, un katrs stāsts – ar cilvēcīgu patiesumu.
Vakara gaitā skatītāji tiek aicināti ienirt dzīvās sarunās, ļauties spontānai improvizācijai un baudīt izsmalcinātus muzikālos priekšnesumus Kristapa Krievkalna muzikālās apvienības izpildījumā. Pasākumu bagātina īpaši viesi un saturs, kas uzmeklēts tās apkaimes vēstures lappusēs, kurā šovs viesojas – padarot katru vakaru unikālu un vietai piederīgu.
Pagājušajā sezonā šovs viesojās 20 dažādās Latvijas vietās, kur uz skatuves kāpa virkne sabiedrībā iemīļotu personību – aktieris Raimonds Celms, Ainars Ančevskis un Marija Bērziņa, pavārs Lauris Aleksejevs un virkne tautā iemīļotu dziedātāju – Normunds Rutulis, Ance Krauze, Mārtiņš Kanters, Kārlis Būmeisters, Uģis Roze, Kārlis Kazāks, Andris Ērglis, Ieva Akuratere, Intars Busulis, Jānis Aišpurs, koris “Anima” un citi, kā arī komponisti – Raimonds Tiguls un pat maestro Raimonds Pauls. 2025. gadā sagaidāma vēl daudzveidīgāka programma ar vēl vairāk dzīvīguma, asprātības un sirsnīgu mirkļu.
Pasākuma radošais kodols – brāļi Krauzes – katrs ar 25 gadu pieredzi televīzijas ekrānos un kopā ar veseliem 100 apaļos gados sastrādāto, ir piedzīvojuši visu: no ziņu tiešraidēm līdz šovbiznesam, no Atmodas vēsturiskajiem notikumiem līdz sabiedrības portretiem mūsdienās. Šīs pieredzes atspoguļojas sarunu šovā, kurā humors mijas ar pārdomām, mūzika – ar nostalģiju, un sarunas – ar sirsnību.
Biļetes cena – 20–30 eiro. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! Karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
Sigulda jau izsenis ir rudens galamērķis, bet šoruden novads aicina uz ko vairāk – izbaudīt gadalaiku nesteidzīgi, ar visām maņām, atklājot gan labi zināmas vietas, gan jaunus piedzīvojumus.
Pastaigas dabā un rudens ainavas
Rudens Siguldā nozīmē Gaujas senlejas krāsu gammu un nesteidzīgas pastaigas pilsētā un apkārtnē. Pēc vērienīgajiem centra pārbūves darbiem Sigulda kļuvusi par pievilcīgu vietu, kur baudīt atpūtu kafejnīcās un sakārtotajās ielās. Plašāka rudens izzināšana ved uz Lēdurgas dendroparku ar vairāk nekā 1000 koku un augu sugām, Mores kauju parku un briežu dārzu, Mālpils dabas taku un mājražotāju tirdziņiem, kā arī Inčukalna Medību pili un iespaidīgo Velnalu. Inciemā īpašu interesi guvusi rakstnieka Anšlava Eglīša ekspozīcija, kas aktualizējusies pēc seriāla “Pansija pilī”.
Aktīvā atpūta un piedzīvojumi
Sigulda ir arī aktīvu izaicinājumu galamērķis. Šosezon jaunums ir pirmais paddle tenisa laukums Vidzemē “Modžo padel” un “Siguldas labirints”, kas apvieno pastaigu ar spēles elementiem. Novadā pieejamas arī trīs disku golfa trases, golfs, futbolgolfs. Interaktīvu piedzīvojumu cienītājiem pieejamas mobilās spēles “Tūrists Siguldas pilsētā”, “Latvijas ekspedīcija”, “Roadgames” un “Izcilpo Siguldas novadu”. Plašāk – šeit.
Kultūra un jaunas pieturvietas
Siguldas rudens kultūras dzīvi bagātina koncertzāles “Baltais flīģelis” 25. sezona un “Siguldas devons” ar jau astoto sezonu. Turaidas muzejrezervātā oktobris ir Krišjāņa Barona 190. jubilejas mēnesis ar pārgājieniem un notikumiem, ko iespējams apvienot ar jaunās brīvdabas interaktīvās ekspozīcijas “Dabas pērles” apmeklējumu. Savukārt iespēja izzināt Siguldas Jauno pili īpašā 1930. gadu noskaņā būs 25. oktobrī, kad norisināsies Leģendu nakts.
Šoruden novads kļuvis bagātāks ar jaunām kultūrvietām – Siguldā atvērta kultūrtelpa “Blaumanis”, bet Mālpilī “Zemeņu muiža” piedāvā koncertus un meistarklases. Pie Gaujas durvis vēris “Žuļiku muzejs”, kas rotaļīgā veidā stāsta par maluzvejniecības vēsturi un papildina ekspozīciju “Gaujas plostnieku stāsts”.
Garšas, labsajūta un naktsmītnes
Siguldas rudens ir piemērots nesteidzīgai atpūtai ar gardām maltītēm un labsajūtas pieredzi. Restorāni un kafejnīcas piedāvā sezonālos ēdienus. Mālpilī katra mēneša otrajā un ceturtajā svētdienā norisinās mājražotāju tirdziņi, bet Siguldas tirgū – tirgus dienas ar vietējiem labumiem.
Naktsmītņu klāsts kļūst arvien daudzveidīgāks – no muižām un viesu namiem līdz modernām dizaina brīvdienu mājām. Pēdējā gada laikā piedāvājumam pievienojušās “Hotel Senleja” un “Siguldas skati”. Savukārt īpašu pieredzi sniedz “Ziedlejas” un labsajūtas procedūras Krimuldas muižā, centrā “Malus” vai neparastā relaksācija bišu dziedinātavā “Montia Zummotava”. Siguldas slimnīcas rehabilitācijas nodaļā iespējams rudeni izmantot arī veselības atjaunošanai. Plašāk – šeit.
Vairāk informācijas
Plašāka informācija par rudens aktualitātēm, tūrisma objektiem un maršrutiem pieejama tīmekļvietnē tourism.sigulda.lv, Siguldas novada Tūrisma informācijas centrā (Ausekļa iela 6, Sigulda) un Gaujas Nacionālā parka informācijas centrā “Gūtmaņala” (Turaidas iela 2A, Sigulda).
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada pašvaldības Tūrisma nodaļas vadītāja
Monta Lūsare
Foto: Viktorija Maško