Kamēr skolēni mācās attālināti, bērni vairāk laika pavada mājās un vecākiem jākļūst radošiem, lai dažādotu bērnu izklaides. Kultūras centrs “Siguldas devons” dalās ar ieteikumiem, kā ļaut kultūrai viesoties mājās un mākslai ienākt bērna ikdienā, apkopojot informāciju par kultūras piedāvājumiem bērniem tiešsaistē. Mazākajiem novadniekiem ir iespēja attālināti aplūkot izstādi, operas uzvedumus, koncerta ierakstu, literatūras lasījumus, izglītojošos materiālus, latviešu kinolentes, teātra izrādes, nodarbības, cirka priekšnesumus. Savukārt sadarbībā ar vairākiem novada māksliniekiem ir tapusi unikāla koncertzāle dabā, piedāvājot klausītājiem baudīt neparastus priekšnesumus, kuru videoieraksti būs pieejami kultūras centra “Siguldas devons” lapā sociālo tīklu vietnē
ar Ligitu Sauli. Nodarbībās attīsta un pilnveido bērna rakstura iezīmes un prasmes ar īpašiem jogas praktizēšanas elementiem harmoniskā un labsajūtu veicinošā vidē. Nodarbībās tiek izvingrināts fiziskais ķermenis, nomierināta nervu sistēma un prāts, trenēta uzmanība un līdzsvars, mācīta apzinātība un relaksācijas tehnika.Cirks:
Latvijas Nacionālais kultūras centrs aicina gan individuālos tautas tērpu īpašniekus, gan kolektīvus 4. maijā, Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienā, virtuāli piedalīties gājienā “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai”, kura tradīciju kopš 2016. gada iedzīvina Tautas tērpu centrs “Senā klēts”.
Pasākums “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai” šogad tiek rīkots virtuālā vidē, uzsverot tradīcijas neatkarību no sarežģītiem apstākļiem. Svētku dienā, 4. maijā, ikviens ir aicināts posties goda drēbēs – savā tautas tērpā – un vienatnē vai kopā ar ģimeni nofotografēties. Savukārt mākslinieciskie kolektīvi vai iestādes tiek rosinātas jau iepriekš sagatavot foto kolāžu ar to dalībniekiem tautas tērpos. Fotogrāfijas plkst. 12.00 jāpublicē sociālo tīklu vietnē Facebook savā, kolektīva vai iestādes kontā, pievienojot tēmturi #tautastērpugājiens. Tēmturis būs apliecinājums dalībai virtuālajā gājienā, kā arī atļauja rīkotājiem vēlāk izmantot attēlus kopīga video radīšanai. Video iecerēts kā dokumentāla liecība šai neparastajai 4. maija svinēšanai – apliecinājums tautas tērpa īpašajai lomai nacionālās piederības stiprināšanā, pašapziņas celšanā un spējai, tradīcijai nepārtrūkstot, pielāgoties arī tik neparastam laikam kā šis.
Latviešu diasporas pārstāvji no dažādām pasaules malām ir aicināti pievienot savus attēlus visas svētku dienas garumā. Tāpat aicināts rīkoties ikviens, kam nav iespējas to izdarīt norādītajā laikā kopā ar pārējiem.
Gājienu tautas tērpos šogad rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Tautas tērpu centrs “Senā klēts” un biedrība “Mans tautastērps”.
Informāciju sagatavoja:
Latvijas Nacionālais kultūras centrs sabiedrisko attiecību speciāliste
Lana Kazlauskiene
Laikā, kad valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ pulcēties klātienes sveicienam Latvijas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienā nevar, tad, gaidot 4. maija svētkus, iedzīvotāji tiek aicināti piedalīties “Vislatvijas virtuālajā korī”, līdz 27. aprīlim iedziedot dziesmu “Mana dziesma”.
Lai kļūtu par daļu no “Vislatvijas virtuālā kora”, iedzīvotāji aicināti nofilmēt sevi, dziedot dziesmu. Video ierakstā var piedalīties viens vai dziedāt kopā ar visu ģimeni. Kopīgais “Vislatvijas virtuālā kora” sveiciens izskanēs svētku koncertā ”Mēs esam Latvija. Brīvības svētku kopdziedāšanas koncerts”, kas 4. maijā plkst. 20.40 tiks pārraidīts kanālā TV3.
Papildu informācija un pieteikšanās šeit.
Vēl tikai šodien novadniekiem ir iespēja paust atbalstu par kādu no konkursā “Vidzemes kultūras programma 2020” iesniegtajiem projektiem. Kopumā Vidzemes plānošanas reģionā iesniegti 149 projektu pieteikumi, tostarp konkursā iesniegti arī vairāki projekti no Siguldas novada – vidējās paaudzes deju kolektīva “Dūka” 10 gadu jubilejas izstāde kultūras centrā “Siguldas devons”, SIA “Baltu rotas” meistarklases “Sekojot saknēm” un “Izaudz ar savu Nameju”, Zaļās Villas kvartāla Kultūrtelpa, kā arī Krimuldas muižas “Ainavas melodijas”.
Balsot iespējams Vidzemes plānošanas reģiona tīmekļa vietnē www.balso.vidzeme.lv, kur ir publicēti arī visu šogad konkursam iesniegto 149 kultūras iniciatīvu projektu apraksti. Balsot var ikviens iedzīvotājs no 16 gadu vecuma. Katram ir iespēja nobalsot par trim dažādiem projektiem. Ar balsošanas rezultātiem tiks iepazīstināta programmas ekspertu komisija un lēmumu par projektu atbilstību programmai, kā arī finansējuma piešķiršanu, pieņems Valsts kultūrkapitāla fonds saskaņā ar ekspertu komisijas sagatavoto ieteikumu.
Visu 149 projektu kopējā summa ir 637 373,67 eiro, taču šogad konkursā tiks sadalīts finansējums 143 000 eiro apmērā. Iesniegtie projekti aptver dažādas kultūras jomas un pasākumus Vidzemes kultūrvēsturiskā novada teritorijā. Līdz aprīļa beigām ekspertu komisija izvērtēs pieteiktos projektus un 5. maijā būs zināmi konkursa rezultāti. Programmas atbalstīto projektu saraksts tiks publicēts Vidzemes plānošanas reģiona tīmekļa vietnē www.vidzeme.lv.
Balsojums izsludināts, lai iesaistītu sabiedrību un veicinātu viedokļa paušanu par to, kas vietējā mērogā ir būtiski, tomēr saņemto balsu apjoms negarantē finansējuma piešķiršanu. Iedzīvotāju balsojuma rezultāts dos skatījumu uz vidzemnieku priekšstatiem par kultūras aktivitātēm Vidzemē un ļaus lēmuma pieņēmējiem labāk izprast sabiedrības vajadzības.
“Vidzemes kultūras programmu” Vidzemes plānošanas reģions īsteno jau 13. gadu. Tās ietvaros iespējams iegūt finansējumu kultūras projektu ieviešanai Vidzemes vēsturiskā novada teritorijā. Programmas mērķis ir veicināt līdzsvarotu visu kultūras un mākslas nozaru jaunrades attīstību un kultūras mantojuma saglabāšanu valstī.
Šodien, 22. aprīlī, plkst. 19.00 latviešu pianists un komponists Edgars Cīrulis koncertzālē “Baltais flīģelis” uzstāsies solokoncertā “Samsāra”, piedāvājot klausītājiem tiešsaistē baudīt savas oriģinālkompozīcijas. Aptuveni pusotru stundu garo solokoncertu būs iespēja vērot koncertzāles “Baltais flīģelis” lapā sociālo tīklu vietnē Facebook.
Edgara Cīruļa oriģinālkompozīcijas tapušas vairāku gadu laikā un ir iekļautas dažādos starptautiskajos projektos. Pianists un komponists atklāj, ka viesošanās koncertzālē “Baltais flīģelis” būs īpaša. Neierasti būs uzstāties tukšā zālē un neredzēt klausītājus, taču domās mākslinieks būs ar katru savu klausītāju un ir pārliecināts, ka viņš tiks sadzirdēts.
Edgars Cīrulis ir latviešu pianists un komponists, “Lielās mūzikas balvas” nominants kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”. Mūziku sāka iepazīt trīs gadu vecumā. Studējis improvizētās mūzikas un kompozīcijas studijas. Šobrīd E. Cīrulis darbojas vairākos žanros un ir daudzu starptautisku ansambļu dalībnieks – “AISMA” (Latvija/Itālija/Dānija), “Equanimity Trio” (Latvija), “Skagerrak” (Dānija), un ir sadarbojies ar tādiem mūziķiem un māksliniekiem kā Marks Dresers (Mark Dresser), Kenets Dāls Knudsens (Kenneth Dahl Knudsen), Malte Šīlers (Malte Schiller), Sebastians Bolens (Sebastian Boehlen), Džūlija Silvera (Julia Silvera), Āto Abners (Ahto Abner) un citiem. Komponists piedalās projektos, kur mūzikas žanru robežas saplūst, un cenšas caur mūziku veicināt komunikāciju starp cilvēkiem, kā arī raisīt unikālu un patiesu piedzīvojumu ikvienam klausītājam.
Ņemot vērā valstī noteikto ārkārtējo situāciju vīrusa Covid-19 izplatības dēļ, solokoncerts norisināsies bez skatītāju klātbūtnes!
Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, kad kultūras iestādēs pasākumi ir atcelti un uz laiku ierobežota ieeja apmeklētājiem, laiks tiek izmantots lietderīgi, veicot saimnieciskos un organizatoriskos darbus. Piemēram, iestādēs tiek veikta inventarizācija, organizētas ģenerāltīrīšanas, veikti labiekārtošanas darbi un jaunās sezonas plānošana.
Novada kultūras iestādēs – kultūras centrā “Siguldas devons” un pagastu kultūras namos – notiek dažādi tehniskie darbi – remontdarbi, krāsošana, tīrīšana un citi darbi, ko var izdarīt pašu spēkiem. Piemēram, pie Allažu pagasta Tautas nama ir salabota sēta, bet Mores pagasta Tautas namā drīzumā tiks uzsākts kosmētiskais remonts foajē, to sagatavo arī lielākiem saimnieciskajiem darbiem, kā arī tiek sagatavota malka ziemas sezonai. Siguldas pagasta kultūras namā notiek noliktavu kārtošana un šķirošana, skatuves tehnikas un prožektoru apkope. Savukārt kultūras centrā “Siguldas devons” notiek visu telpu ģenerāltīrīšana, logu mazgāšana, sīkie kosmētiskie darbi, skatuves drapēriju sūkšana un citi darbi. No 1. maija tiks pārtraukts arī telpu uzkopšanas pakalpojums, bet tā vietā ikdienas uzkopšanu nodrošinās kultūras centra darbinieki. Visos kultūras namos uzsākta inventarizācija. Kultūras speciālisti strādā uz kultūras piedāvājuma komplektēšanu un veidošanu virtuālajā vidē, un uzsākts darbs pie rudens sezonas piedāvājuma komplektēšanas.
Savukārt amatiermākslas kolektīvi turpina darboties arī bez klātienes nodarbībām. Siguldas Tautas teātris veic sagatavošanās darbus gaidāmajai izrādei “Kolka”. Pūtēju orķestru un bigbenda vadītājs strādā pie jaunu aranžiju radīšanas, bet senioru deju kopu vadītāji meklē un apgūst jaunu repertuāru. Savukārt bērnu vokālā grupa “Zibsnis” darbojas attālināti – vadītājs Atis Priedītis audzēkņiem ir nosūtījis fonogrammu materiālus, lai jaunieši varētu pilnveidot savas dziedāšanas prasmes, mājās sniedzot vecākiem koncertus. Tāpat citi kolektīvi, piemēram, folkloras kopa “Senleja” un deju kolektīvs “Vizbulīte” iesaistās arī tiešsaistes aktivitātēs, veidojot savus video sveicienus un stāstus. Trīs Siguldas novada Tautas lietišķās mākslas studijas audējas pēc noteikta grafika, ievērojot visus piesardzības pasākumus, aktīvi auž un gatavojas Latvijas nacionālā kultūras centra izstādei.
Turpretī novada bibliotēkās lasītāju apkalpošana nav pārtraukta. Visās bibliotēkās katru dienu tiek apstrādāti attālinātie grāmatu un periodisko izdevumu pieprasījumi, tiek atbildēts uz e‑pastiem, sniegtas konsultācijas gan telefoniski, gan rakstiski, tiek izsniegti vai atjaunināti autorizācijas dati attālinātai kataloga lietošanai un lai piereģistrētos e‑grāmatu bibliotēkā www.3td.lv. Ik dienu noris arī žurnālu un laikrakstu apstrāde. Notiek arī grāmatu pasūtīšana lasītājiem no citām bibliotēkām, tai skaitā arī no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Starpbibliotēku abonementa kārtā. Tiek tīrītas atnestās grāmatas, novietotas karantīnā, kā arī sakārtotas tās grāmatas, kurām beigusies karantīna.
Pagastu bibliotēkās bibliotekāres izvērtē grāmatu krājumu – novecojušās grāmatas un preses izdevumus, kā arī bojātās grāmatas noraksta vai salabo, sistematizē novadpētniecības materiālus (materiāli no žurnāliem, avīzēm par rakstniekiem, aktieriem, ievērojamiem cilvēkiem, notikumiem, vietējiem dabas un vēstures objektiem), tiek kārtotas novadpētniecības mapes. Notiek dāvinājumu grāmatu apstrāde. Tiek sagatavoti materiāli pasākumiem un izstādēm, kas gaidāmas vasarā un rudenī – Vasaras āra lasītavai, novadnieku jubileju izstādēm un pasākumiem, piemēram, morēnietim, valodniekam Pēterim Kļaviņam – 100.
Šī ir iespēja mācīties no šī laika. Kultūrā nav īsti skaidrs, kurā atjaunošanas posmā varēs sākt pilnībā darboties, tāpēc šis laiks tiek izmantots gan jaunu zināšanu, iemaņu apguvei, gan tiek strādāts uz nākotnes plāniem.
Šomēnes izdota Niklāva Kadiķa fotogrāmata “Pelēki koki oranžā dārzā. Siguldas padomju tagadne”. Fotogrāmata raksturo padomju laika arhitektūras pamatprincipus, kā arī atklāj kultūrvēsturisko ēku savdabīgo skaistumu un vietu mūsdienu pilsētvidē.
Fotogrāmatas autors Niklāvs Kadiķis ir Siguldas Valsts ģimnāzijas absolvents. Fotoaparātu pirmo reizi rokās paņēmis sešu gadu vecumā, bet aktīvi fotografēšanai pievērsies pēdējos trīs gados. Tāpat jauno mākslinieku kopš pusaudžu gadiem interesē padomju laika vēsture, tāpēc likumsakarīga ir arī šīs grāmatas rašanās. Vēl īsti nezinot, ar ko tas beigsies, 2019. gada rudenī N. Kadiķis mērķtiecīgi apstaigāja Siguldu un iemūžināja padomju laika arhitektūras liecības – daudzdzīvokļu mājas, garāžas un citas ēkas. Pēc tam Niklāvs Kadiķis piedalījās Siguldas novada pašvaldības kultūras projektu finansēšanas konkursā, kurā guva atbalstu un saņēma pašvaldības līdzfinansējumu grāmatas izdošanai.
Sagatavot informāciju fotogrāmatai “Pelēki koki oranžā dārzā. Siguldas padomju tagadne” Niklāvam Kadiķim palīdzēja arī citi konsultanti – Siguldas Valsts ģimnāzijas vēstures skolotājas Inta Romanovska un Inese Berga, Turaidas Muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja Līga Kreišmane, kā arī “Siguldas Attīstības aģentūras” pilsētvides plānotāja Zane Gatere.
Apraksts par padomju arhitektūras stilu publicēts gan latviešu, gan angļu valodā un ir kā īpašs veltījums tieši jauniešiem un pilsētas ārvalstu viesiem, kuriem mūsu nesenā pagātne ir mazāk zināma.
Tomēr līdz brīdim, kad ikvienam interesentam būs iespējams pāršķirstīt grāmatu un atrast tajā fiksētās ēkas Siguldas ielās un pagalmos, vēl brīdis jāpagaida. Plānots, ka neliela fotoizstāde un grāmatas atklāšanas svētki kultūras centrā “Siguldas devons” norisināsies vasaras izskaņā.
Siguldas novada bibliotēka atbalsta informatīvo kampaņu #Ēkultūra, aicinot iedzīvotājus ārkārtējās situācijas laikā dažādas kultūras norises izbaudīt virtuāli, savukārt kultūras jomā pieejamos e‑pakalpojumus saņemt attālināti, iestādes klātienē neapmeklējot.
Bibliotēka aicina izmantot attālinātos resursus: e‑grāmatu bibliotēku
ievieto Rūdolfa Blaumaņa stāstus vai noveles, ko 1998. gadā audiokasetēs ielasījis Ulds Deisons.Citi bezmaksas grāmatu resursi (svešvalodās), ko iesaka Siguldas novada bibliotēka:
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas bibliogrāfe
Iveta Hamčanovska
No 20. līdz 26. aprīlim visā Latvijā norisinās Bibliotēku nedēļa, ko rīko Latvijas Bibliotekāru biedrība. Šogad Bibliotēku nedēļas tēma ir “Iedvesmo, iesaisti, iespējo, vieno”, kas ir pakārtota Starptautiskās bibliotēku asociāciju un institūciju federācijas ģenerālkonferences tēmai. Bibliotēku nedēļa ir laiks, kad bibliotēkas ar dažādām aktivitātēm pastiprināti pievērš uzmanību bibliotēku pakalpojumiem, bibliotekāra profesijai un bibliotēku nozīmei sabiedrībā. Šī gada Bibliotēku nedēļā iesaistās arī Siguldas novada bibliotēkas.
Lai arī šobrīd Siguldas novada bibliotēkās notiek vienīgi grāmatu apmaiņa un visi pasākumi ir atcelti, Bibliotēku nedēļas garumā attālinātā formātā bibliotēkas savās sociālo tīklu vietnēs piedāvās gan uzzināt vairāk par bibliotēkām, aicinās gan lasīt un dalīties lasītajā, gan iesaistīties dažādās aktivitātēs, piemēram, grāmatu lasīšanas izaicinājumā.
Tradicionāli Bibliotēku nedēļas ietvaros tiek rīkots Latvijas bibliotekāru kongress, kas šogad norisināsies 23. aprīlī tiešsaistes formātā, kā arī Latvijas Bibliotēku festivāls, kas šogad valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ ir atcelts.
Siguldas novada bibliotēka informē, ka no 20. aprīļa visās Siguldas novada bibliotēkās – Siguldas novada bibliotēkā, Siguldas pagasta Centra bibliotēkā, Jūdažu bibliotēkā, Mores pagasta bibliotēkā, Allažu pagasta bibliotēkā – lasītājus klātienē apkalpos katru darbdienu no plkst. 12.00 līdz 13.00. Tomēr, tāpat kā līdz šim, kamēr būs spēkā valstī izsludinātā ārkārtējā situācija, bibliotēkās visi pasākumi ir atcelti, lasītavās uzturēties nedrīkstēs un būs jāievēro noteiktā distancēšanās no citiem apmeklētājiem.
Kamēr lielākā daļa Latvijas bibliotēku lasītājiem šajā laikā ir slēgtas, Siguldas novada bibliotēkas turpināja apkalpot lasītājus klātienē, samazinot darba laiku uz dažām stundām nedēļā. Laikā, kad bibliotēkas lasītājiem ir slēgtas, bibliotēku darbinieki turpina strādāt. Kopš 16. marta Siguldas novada bibliotēkā apkalpoti 523 lasītāji un izsniegtas 1693 grāmatas, pagastu bibliotēkās apkalpoti 308 lasītāji un izsniegtas 1059 grāmatas. Iedzīvotāji ir aktīvi izmantojuši Siguldas novada bibliotēku elektronisko kopkatalogu – kopskaitā notikušas 3467 sesijas, no tām autentificētas – 530. Bibliotēku darbinieki strādā pie jauno grāmatu apstrādes, lai tās ātrāk nokļūtu pie lasītājiem, aktīvs darbs turpinās arī pie Siguldas novadpētniecības datubāzes papildināšanas, apkopojot iespiestos materiālus par Siguldas novadu: personībām, norisēm, kultūvēsturiskajiem notikumiem un citiem.
Visās bibliotēkās katru dienu tiek apstrādāti attālinātie grāmatu un periodisko izdevumu pieprasījumi, tiek atbildēts uz e‑pastiem, sniegtas konsultācijas gan telefoniski, gan rakstiski, tiek izsniegti vai atjaunināti autorizācijas dati attālinātai kataloga lietošanai un lai piereģistrētos e‑grāmatu bibliotēkā www.3td.lv. Ik dienu noris arī žurnālu un laikrakstu apstrāde. Notiek arī grāmatu pasūtīšana lasītājiem no citām bibliotēkām, tai skaitā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Starpbibliotēku abonementa kārtā. Tiek tīrītas atnestās grāmatas, novietotas karantīnā, kā arī sakārtotas tās grāmatas, kurām beigusies karantīna.
Pagastu bibliotēkās bibliotekāres pārskata grāmatas, salīmē lasītāju bojātās grāmatas, izvērtē grāmatu krājumu – novecojušās grāmatas un preses izdevumus, kā arī bojātās grāmatas noraksta, sistematizē novadpētniecības materiālus (materiāli no žurnāliem, avīzēm par rakstniekiem, aktieriem, ievērojamiem cilvēkiem, notikumiem, vietējiem dabas un vēstures objektiem), tiek kārtotas novadpētniecības mapes. Notiek dāvinājumu grāmatu apstrāde. Tiek sagatavoti materiāli pasākumiem un izstādēm, kas gaidāmas vasarā un rudenī – Vasaras āra lasītavai, novadnieku jubileju izstādēm un pasākumiem, piemēram, morēnietim, valodniekam Pēterim Kļaviņam – 100.
Darbs notiek arī ārpus telpām, piemēram, Jūdažu bibliotēkas vadītāja Rudīte Līkopa kopā ar apkopēju iestādīja Jūdažu Sabiedriskā centra teritorijā piecus vītolus, lai būtu pašiem savi pūpoli.
Bibliotekārus priecē, ka iedzīvotāji arvien vairāk izmanto bibliotēkas elektroniskos resursus – meklē, pasūta un pagarina grāmatas elektroniskajā kopkatalogā, arvien vairāk izmanto arī ārējos resursus, piemēram, vietnes www.3td.lv e‑grāmatu bibliotēku, vietni letonika.lv, kā arī #Ēkultūras piedāvātos resursus, tai skaitā Latvijas Nacionālās bibliotēkas veidoto digitālo bibliotēku.
Bibliotēku aktualitātēm var sekot līdzi arī sociālo tīklu vietnē Facebook un vietnē Twitter.
Informāciju sagatavoja:
Siguldas novada bibliotēkas bibliogrāfe
Iveta Hamčanovska
Trešdien, 22. aprīlī, plkst. 19.00 latviešu pianists un komponists Edgars Cīrulis koncertzālē “Baltais flīģelis” uzstāsies solokoncertā “Samsāra”, piedāvājot klausītājiem tiešsaistē baudīt savas oriģinālkompozīcijas. Aptuveni pusotru stundu garo solokoncertu būs iespēja vērot koncertzāles “Baltais flīģelis” lapā sociālo tīklu vietnē Facebook.
Edgara Cīruļa oriģinālkompozīcijas tapušas vairāku gadu laikā un ir iekļautas dažādos starptautiskajos projektos. Pianists un komponists nopietni gatavojas koncertam un atklāj, ka viesošanās koncertzālē “Baltais flīģelis” būs īpaša. Neierasti būs uzstāties tukšā zālē un neredzēt cilvēkus klātesam, taču domās mākslinieks būs ar katru savu klausītāju un ir pārliecināts, ka viņš tiks sadzirdēts.
Edgars Cīrulis ir latviešu pianists un komponists, “Lielās mūzikas balvas” nominants kategorijā “Gada jaunais mākslinieks”. Mūziku sāka iepazīt trīs gadu vecumā. Studējis improvizētās mūzikas un kompozīcijas studijas. Šobrīd E. Cīrulis darbojas vairākos žanros un ir daudzu starptautisku ansambļu dalībnieks – “AISMA” (Latvija/Itālija/Dānija), “Equanimity Trio” (Latvija), “Skagerrak” (Dānija), un ir sadarbojies ar tādiem mūziķiem un māksliniekiem kā Marks Dresers (Mark Dresser), Kenets Dāls Knudsens (Kenneth Dahl Knudsen), Malte Šīlers (Malte Schiller), Sebastians Bolens (Sebastian Boehlen), Džūlija Silvera (Julia Silvera), Āto Abners (Ahto Abner) un citiem. Komponists piedalās projektos, kur mūzikas žanru robežas saplūst, un cenšas caur mūziku veicināt komunikāciju starp cilvēkiem, kā arī raisīt unikālu un patiesu piedzīvojumu ikvienam klausītājam.
Ņemot vērā valstī noteikto ārkārtējo situāciju vīrusa Covid-19 izplatības dēļ, solokoncerts norisināsies bez skatītāju klātbūtnes.
Mākslu skola “Baltais flīģelis” marta sākumā izsludināja pieteikšanos dalībai XIV Starptautiskajos latviešu jauno mūziķu meistarkursos “Mūzikas interpretācija mūsdienās”, to norisi plānojot no 14. līdz 23. jūlijam. Tomēr, ņemot vērā ārkārtējo situāciju Latvijā un pasaulē, Meistarkursu organizēšanas darba grupa ir pieņēmusi lēmumu tos pārcelt uz nākamā gada jūliju, par precīzu laiku informējot tiklīdz tas būs iespējams.
Tradicionāli meistarkursi ik reizi pulcē aptuveni 100 jaunos mūziķus, kas norāda uz to unikalitāti un nepieciešamību vienkopus satikties topošajiem akadēmiskās mūzikas atskaņotājmāksliniekiem un pedagogiem. Tāpat potenciālajiem augstāko mūzikas un mūzikas pedagoģijas augstskolu studentiem meistarkursu laikā ir iespēja iepazīties ar augstāko mūzikas mācību iestāžu piedāvātajām izglītības programmu iespējām un to docētājiem. “Mēs ticam, ka mīlestībai uz mūziku robežas nepastāv, tāpēc, kamēr satikšanās ir jāatliek, aicinām ikvienu interesentu sekot digitālai pasaulei, kurā šobrīd pieejami unikāli ieraksti, video koncerti un tiešraides,” aicina meistarkursu mākslinieciskā vadītāja Dace Aperāne.
Jau ziņots, ka meistarkursu pirmsākumi meklējami trīs Starptautiskajās latviešu jauno mūziķu radošajās nometnēs Kanādā. Un kopš 1994. gada Latvijā ir organizētas 13 šādas nometnes, kuras laika gaitā ar savu augsto profesionālo līmeni ieguvušas meistarkursu statusu. Meistarkursu vadītājs ir Ventis Zilberts (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), mākslinieciskā vadītāja – Dace Aperāne (ASV), savukārt kursu nozaru vadītāji atskaņotājmākslā – Agnese Egliņa (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija) un Ventis Zilberts, kompozīcijā un mūzikas teorijā – Gundega Šmite (Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija), mūzikas pedagoģijā – Dace Aperāne.
Meistarkursu laikā ikvienam interesentam koncertzālē “Baltais flīģelis” ir iespēja apmeklēt bezmaksas koncertus vairāku dienu garumā. 2018. gadā meistarkursu dalībnieki piedalījās arī vienā no tradicionālajiem svētdienu rītiem Muzikālajās brokastīs. Meistarkursi norisinās reizi divos gados, tāpēc aicinām atsaukt atmiņā, kā tie notika 2018. gadā: fotogaleriju iespējams aplūkot šeit un šeit.
Projektu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Siguldas novada pašvaldība, Amerikas latviešu apvienības Kultūras fonds no Aleksandra Okolo-Kulaka piemiņas fonda, Pasaules Brīvo latviešu apvienības Kultūras fonds, Latviešu kultūras biedrības TILTS “Mūzikas nometnes fonds”, Latviskā Mantojuma fonds Bostonā, Montreālas latviešu sabiedriskais centrs, Latviešu Ērģelnieku ģilde Amerikā, Daugavas Vanagi un Vanadzes Ņujorkā un citas latviešu organizācijas un labvēļi ASV un Kanādā.