Kultūra - sigulda.lv

Sagaidot Mātes dienu, Siguldas novada bibliotēka saviem lasītājiem no 8. maija piedāvā aplūkot mākslinieces Annas Vaivares ilustrācijas. Izteiksmīgās un košās ilustrācijas, īpaši mammas tēls un viņas krāšņā kleita, radītas dzejnieces Ērikas Bērziņas grāmatai “Mammas dzejoļi”, kurā autore savos dzejoļos notvērusi katras ģimenes ikdienas mirkļus, radot prieku un vēlmi izbaudīt mazos ikdienas brīžus, kuri nereti paskrien garām.

Anna Vaivare ir ilustratore un komiksu māksliniece, kuras grafiskie stāsti publicēti gan komiksu žurnāla “Kuš!” regulārajos krājumos “Š!” kopš 2011. gada, gan īso stāstu sērijā “Mini kuš!”. Anna Vaivare ir ieguvusi arhitekta kvalifikāciju Rīgas Tehniskajā universitātē, bet pašlaik studē maģistra programmā Latvijas Mākslas akadēmijā Grafikas nodaļā. 2020. gada rudens semestri māksliniece pavadīja, studējot ilustrāciju Beļģijā, Karaliskajā Mākslas akadēmijā Ģentē. Izdevniecībā “Liels un Mazs” iznākušas četras Annas Vaivares ilustrētas grāmatas – Imanta Ziedoņa “Īpašie vārdi” (2013), Leona Brieža dzejoļu krājums “Saputrotā putra” (2015), Ineses Zanderes “Zirgā” (2017) un Ērikas Bērziņas “Mammas dzejoļi” (2020).

Tā kā Ērikas Bērziņas dzejoļu krājums “Mammas dzejoļi” ir personisks ieskats viņas pašas ģimenē, tad galvenie tēli, kas darbojas grāmatas ilustrācijās, tika radīti, iedvesmojoties no Ērikas personiskā arhīva fotogrāfijām. Tālāk gan tie sāka dzīvot paši savu dzīvi, attēlojot gan situācijas, ko apraksta dzejoļi, gan iesaistot citus personāžus. Daži tēli – vārnas no dzejoļa “Vārnu ielas republika” – aizceļoja tālāk arī uz citu dzejoļu ilustrācijām cauri grāmatai.

Mākslinieces Annas Vaivares ilustrācijas Siguldas novada bibliotēkā aplūkojamas no 8. maija līdz 12. jūnijam.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma Pilsētas laboratorijā apskatāma jauna ekspozīcija, ko radījusi folkloras kopa “Senleja”. Izstādītajos darbos folkloras kopa “Senleja” dalās vērtību, atmiņu stāstos un apdzied tautasdziesmās krāšņo, daudzveidīgo Gaujas senieleju.

Pilsētas laboratorijā aplūkojama fotogrāfiju kolekcija, kurā folkloras kopas “Senleja” dalībnieki ir iemūžinājuši katrs savu mīļāko vietu gleznainās Gaujas krastos un apkārtnē. Darbus papildina iedvesmoti un atmiņpilni audio stāsti par Gaujas senieleju, tās skaisto, vareno un pastāvīgo klātbūtni. Aicinām tajos pakavēties un ieklausīties, un sajust kā Gaujas stāsts ieskanas ikkatrā.

Kā norāda folkloras kopas dalībnieki, viņi spēku, prieku un enerģiju smeļas dabā, kas Siguldas novadā priecē visos gadalaikos. “Senleja” savu darbību uzsāka jau pirms 40 gadiem, 1981. gadā. Cauri notikumiem un pārmaiņām visus šos gadus “Senleja” enerģiski un līksmi turpina iedvesmot citus izzināt latvisko dzīvesziņu, gadskārtu un ģimeņu godu tradīcijas.

Fotogrāfiju autori: Aiga Auziņa, Dina Andrijevska, Kaija un Jānis Brisoni, Indra Čekstere, Santa Jermičuka, Līga Kriķe, Pēteris Salmanis, Anda, Rūta un Tālivaldis Skujas, Ieva un Megija Vīlenfeldes, Antra un Lita Zūkeres.

Svētku nedēļā Siguldas novada bibliotēka aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību darba laika izmaiņām un vajadzīgo lasāmvielu sagādāt savlaicīgi. Bibliotēka informē, ka Siguldas novada bibliotēku 3. maija darba diena tiek pārcelta uz sestdienu, 8. maiju.

Siguldas novada bibliotēkas darba laika izmaiņas:

► 30. aprīlī – 10.00–17.00;
► 1.–4. maijā – slēgts;
► 8. maijā – 10.00–15.00.

Siguldas pagasta Centra bibliotēkas, Siguldas pagasta Jūdažu bibliotēkas, Mores pagasta bibliotēkas darba laiks:

► 30. aprīlī – 10.00–16.00;
► 1.–4. maijā – slēgts;
► 8. maijā – 10.00–16.00.

Allažu pagasta bibliotēkas darba laiks:

► 30. aprīlī – 8.00–13.00;
► 1.–4. maijā – slēgts;
► 8. maijā – 8.00–15.00.

Bibliotēku nedēļa Siguldas novada bibliotēkās aizvadīta radošā gaisotnē un noslēdzās ar izstādi koprades laboratorijā “Pilsēta”. Siguldas novada bibliotēka šajā nedēļā īstenoja aktivitātes, kurās rosināja uz radošumu un pārmaiņām, darot ko pavisam neikdienišķu.

Siguldas novada bibliotekāri pieņēma kultūras centra “Siguldas devons” kolektīva izaicinājumu Bibliotēku nedēļas ietvaros “Darīt neticamo!” un piedalījās mākslas izpausmē “Koki zīmē!”. Siguldas novada bibliotekāri meklēja savu koku, par saviem izvēloties ābeli, bērzu, tūju, priedi, egli, lapegli un vītolu. Pie koku zariem tika piestiprinātas tintes pildspalvas, kas, ļaujoties vēja plūdumam, radīja grafiskus zīmējumus. Vējš, kas iekustināja koka zarus brīvā ritmā, veidoja savu unikālo kustību. Savukārt bibliotekāri zaru radītajām grafikām pieskaņoja rindas dzejā vai prozā, kas darbu papildināja.

Piemēram, Siguldas novada bibliotēkas sistēmbibliotekāre Indra Sūna vēja un vītola radītajam zīmējumam, kas izveidojās aptuveni 2 stundu laikā, izvēlējās šādas rakstnieka Andrē Moruā rindas: “Daba ir bagātāka nekā māksla, bet dabas patiesība nav mākslas patiesība. Dabas patiesību nevar ne izsmelt, ne pārskatīt.” Savukārt Siguldas pagasta Centra bibliotēkas bibliotekārei Inetai Godīgai vēja radītais zīmējums asociējās ar 13. gadsimta dzejnieka un mistiķa Rūmī dzejas rindām: “Vēl šodien, pēc visa šī laika, Saule nekad nav teikusi Zemei: “Tu esi mana parādniece.” Skat, kas notiek, ja tā mīl! Debesis izgaismojas!”

Kopumā mākslas izpausmē “Koki zīmē!” bibliotekāri radīja 13 darbus, no kuriem 9 vēl tikai šodien, 29. aprīlī, apskatāmi koprades laboratorijā “Pilsēta” Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā, kur šonedēļ viesojās arī TV3 ziņu raidījuma “900 sekundes” komanda.

Bibliotēku nedēļas laikā bibliotekāri sociālo tīklu vietnēs Facebook un Twitter aicināja lasīt, būt radošiem un vērīgiem. Vienā no aktivitātēm skolēni tika aicināti attālināti iesaistīties vārdu mežģu darināšanā un savus radošos darbus iesūtīt bibliotēkai.

23. aprīlī, Pasaules grāmatu un autortiesību dienā, Siguldas novada bibliotēka aicināja iesaistīties aktivitātē “Mans iemīļotais grāmatu varonis”, kurā rosināja bērnus iejusties sava iemīļotā grāmatas varoņa tēlā. Atsaucoties Siguldas novada bibliotēkas aicinājumam, Siguldas pilsētas vidusskolas skolēni un pedagogi radoši bija iejutušies dažādu grāmatu varoņu tēlos – Sprīdītis, Pepija Garzeķe, Pollianna, Ada, Karolīna, Mazā Raganiņa, Mazais Princis, tēli no grāmatas “Gredzenu pavēlnieks”, “Bada spēles” un citām.

Bibliotēka šajā nedēļā akcentēja jaunizveidoto e‑pakalpojumu izmantošanas iespēju attālinātajai reģistrācijai bibliotēkā, lai ikviens var piekļūt elektroniskajiem resursiem, tostarp elektroniskajām datubāzēm un 3td.lv e‑grāmatu bibliotēkai.

Savukārt, rūpējoties par saviem lasītājiem, bibliotēka sākusi piedāvāt īpašu pakalpojumu senioriem – izmantot grāmatu, audiogrāmatu, žurnālu, filmu un citu izdevumu saņemšanu mājās. Seniori aicināti bibliotēkai pakalpojumu pieteikt, zvanot uz tālruņa numuru 67973258 un vienoties par saņemšanas iespējām. Bibliotēka ir uzsākusi sadarbību arī ar Ģimenes atbalsta nodaļas sociālajiem darbiniekiem, kuri iedzīvotājiem, kam tiek sniegts kāds sociālais pakalpojums, var piegādāt bibliotēkā pasūtītās grāmatas.

Ja radušies kādi jautājumi par grāmatu saņemšanu vai nodošanu, bibliotēka aicina ikvienu bibliotēkas lietotāju sazināties ar bibliotēku, zvanot uz tālruņa numuru 67973258, lai rastu risinājumu, kā bibliotēka var palīdzēt.

Šogad savu 60 gadu pastāvēšanas jubileju svin kultūras centra “Siguldas devons” senioru deju kolektīvs “Sidrabdancis”. 29. aprīlī, Starptautiskajā Dejas dienā, brašie dejotāji ir nolēmuši atzīmēt savus svētkus ar nelielu zibakciju.

Savā jubilejas mēnesī “Sidrabdancis” nolēmis sagādāt dāvanu sev un ne tikai sev tieši Starptautiskajā Dejas dienā. Dienas izskaņā, septiņos vakarā, dejotāji uz īsu brīdi satiksies Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā un ļausies dejas priekam, izdejojot pāris dziesmas ritmos, kas raksturīgi tieši sešdesmitajiem gadiem, jo “Sidrabdancis” svin savus 60, un dara to, ievērojot visus piesardzības pasākumus. Par to, lai šis brīdis ir gana jautrs, rūpēsies mūziķi Vitālijs Bogdanovičs un Līga Priede. Izdejot kādu soli aicināts arī ikviens garāmgājējs.

Kolektīvu, kas tolaik tika dēvēts par “Siguldas kultūras nama vecākās paaudzes deju kolektīvu”, nodibināja Eleonora Brikmane, ko daudzi siguldieši mīļi dēvēja par Brikmanīti. Enerģiskā dāma pati savulaik bija Rīgas rajona deju virsvadītāja. Ar savu aizrautību pret deju viņa aizrāva daudzus, prasības bija augstas, tāpēc nebija brīnums, ka kolektīvs uzreiz tika pamanīts un augstu novērtēts Latvijas mērogā.

Pēc Eleonora Brikmanes 25 ar “Sidrabdanci” kopā pavadītiem gadiem, kolektīva vadību pārņēma Spodra Tutāne, prasīgumu pret deju savienojot ar lielu cilvēkmīlestību un daudziem sadraudzības pasākumiem. Viņas laikā kolektīvs ieguva skanīgo nosaukumu “Sidrabdancis”, kolektīvs piedalījās arī neaizmirstamajos Dziesmu un deju svētkos, kas sakrita ar valsts neatkarības atgūšanas laiku. Pēc Spodras Tutānes “Sidrabdanci” neilgi kopā saturēja Inga Kalniņa un kolektīva vecākā Velga Vilciņa, bet pēc tam dejotājus vadīja Ilona Šime. Viņas vadībā kolektīvs apguva daudz jaunrades deju. Kad “Sidrabdanča” ceļi ar šo vadītāju šķīrās, 2000. gadā kolektīva priekšgalā nostājās Dagnija Liepiņa, kura to loloja 20 gadu garumā un patiesu sirsnību apvienoja ar prasīgumu pret nopietnu darbu. Savu 59. gadu “Sidrabdancis” pavadīja ar Gintu Berķi, bet 60 gadu jubilejas koncertam gatavojas ar savu jauno vadītāju Terēzu Jozefu. Un nu jau 15 gadu garumā par dejotāju raito soli rūpējas arī koncertmeistare Viola Lepiksone.

60 gadu jubileja ir liels notikums, un šajā laikā ir daudz piedzīvots – ieguldīts liels darbs mēģinājumos, nodejots neskaitāms skaits lielāku un ne tik lielu koncertu, ir tuvos un tālos ciemos braukts un ciemiņi savās mājās uzņemti, daudz jaunu deju soļi apgūts un arī daudz atmiņu par šiem gadiem ir savākts. Ar to visu “Sidrabdancis” noteikti dalīsies arī savā jubilejas koncertā rudens pusē, kuram gatavojas jau sen un šo notikumu gaida ar nepacietību.

Kā jau dejotājiem pienākas, “Sidrabdanča” vīri un sievas ir azartiski un humora pilni, arī Covid-19 apstākļos uztur sevi formā, dodoties pārgājienos un aktīvi vingrojot. Par spīti visam, deja ir viņu dzīves neatņemama sastāvdaļa un tie, kas kolektīvam reiz pievienojušies, tik ātri no tā vis nešķiras, bet rod dzīvessparu un prieku kopā būšanā.

Foto: no pērnā gada sadraudzības koncerta “Sapņi sniegā” Siguldas pagasta Kultūras namā

Koprades laboratorijās izvietotas jaunas ekspozīcijas, ar saukli “Dari savu pilsētu” dodot iespēju runāt par dažādām tēmām, kas ikvienu aicina ne tikai sajust dabu un pilsētu sev apkārt, bet mudina iesaistīties, izmēģināt un līdzdarboties. Šobrīd laboratoriju ekspozīcijās apskatāma bērnudārza “Ieviņa” radīta kukaiņu māja un bērnu zīmējumu kolāžas par kukaiņu daudzveidību, to dzīvi dabā un svarīgo lomu ekosistēmā. Turpinot sarunu par mežu, to klātesošu padarījis Elīnas Bērziņas un Artas Jomas kopprojekts – fotogrāfiju kolekcija “Mežsss”. Savukārt foto projektā “Trešā acs” sevi piesaka trīs siguldieši.

Pilsētas laboratorija Urban

Kukaiņu māja, kas apskatāma Pilsētas laboratorijā, ir Siguldas pilsētas bērnudārza – Ekoskolas “Ieviņa” aicinājums sabiedrībai aizdomāties par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un videi draudzīgu rīcību. Bērnudārzs “Ieviņa” jau 9 gadus aktīvi darbojās starptautiskajā Ekoskolu programmā, mācot bērniem izpratni par vidi, saistot to ar dažādām mācību jomām, veido attieksmi un vērtības, interesi un līdz ar to arī vēlmi rīkoties, procesā iekļaujot ne tikai pirmsskolas dzīvē iesaistītos, bet arī apkārtējo sabiedrību, tādējādi veicinot kopējo vides apziņas attīstību. Kukaiņu māja ir pedagogu un bērnu pašu radīta būve, kuras būvniecībai izmantoti daudzi niedru kāti, dažādu izmēru kociņi un zari, ekspozīcijā tā būs apskatāma vien īsu brīdi, jo, vēl pirms daba ir atmodusies, to jāsteidz iekārtot bērnudārza pagalmā, kur kukaiņi varēs iedzīvoties jaunajā mājvietā. Papildus ekspozīcijā skatāmas arī kolāžas ar bērnu zīmētiem kukaiņiem un to dzīvi dabā, kurus bērni taisīja, aizdomājoties, par to ko mēs ikkatrs varam darīt, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību.

Dabas laboratorija Nature

Dabas laboratorijā apskatāma meža fotogrāfiju kolekcija “Mežsss”, ko izveidojusi Elīna Bērziņa, uzņēmuma SIA “Typical” radītāja. Elīna izveidotajā sociālajā uzņēmumā un zīmolā, kas reiz radies satiekoties idejai ar darītāju, sadarbībā ar dažādiem fotogrāfiem rada pastkartes un kartītes ar pievienoto vērtību. Elīna pati, neskatoties uz kustību traucējumiem, paralēli savai uzņēmējdarbībai iesaistās arī speciālas mācību programmas veidošanā, integrējot cilvēkus ar invaliditāti darba tirgū.

Fotogrāfes Artas Jomas iemūžinātās fotogrāfijas kolekcijā “Mežsss” papildina Elīnas sajūtu rindiņas. Tās viņa atrod mežā. Elīnai mežs ir īpaša vieta: “Domājot par mežu es domāju par vectēvu, mūsu pastaigām mežā un viņa stāstiem, par mūsu sēņu medībām un ļaušanos dullumam. Mežs ir tīrs. Vieds. Atelpa.”

Nākotnes laboratorija Future

Šajā laboratorijā apskatāma ekspozīcija “Trešā acs”, kas caur fotogrāfijām aicina pievērst uzmanību tādām vietām Siguldā, kurām citi pilsētas iedzīvotāji un viesi var paskriet garām vai pat nenojaust par tādu esamību. Šoreiz savu ikdienu un pilsētas elpu iemūžināja piecgadīgā Agape Ordonjeza (Ordoñez) Sundukova, kurai Sigulda ir tās cilvēki un daba, ko viņa iemūžinājusi arī savās fotogrāfijās.

Savu pilsētas redzējumu atainojis arī karavīrs Tālivaldis Skuja, kurš sevi par siguldieti sauc jau 47 gadus. Dalībai ekspozīcijā Tālivaldi pamudinājusi viņa mīļotā sieva Anda – īstena siguldiete un aktīva kultūras darbiniece.

Savukārt seniore Rita Apaļka atzīst, ka bija grūti izvēlēties objektus fotografēšanai, jo Siguldā ir daudz skaistu un nozīmīgu vietu, tomēr caur kameras aci iemūžinājusi savas mājas, dabasskatus un vietas, kas ir renovētas un turpina dzīvot un kalpot siguldiešiem.

Tuvojoties maija brīvdienām, Siguldas novada bibliotēkā piedāvā jaunās grāmatas! Bibliotēka aicina iepazīties ar jauno grāmatu sarakstu un izmantot attālināto grāmatu pasūtīšanu Siguldas novada bibliotēku E‑katalogā.

Jaunumu sarakstā ir 98 izdevumi, to skaitā latviešu un ārzemju autoru romāni – spēcīgi stāsti, kuros atspoguļoti dažādi interesanti un aktuāli temati: draudzība, attiecības, neuzticība, greizsirdība, arī vecāku un skolotāju izdegšana, “īpašo bērnu” audzināšanas grūtības, nepilno ģimeņu problēmas. Ceļojumu un kalnā kāpšanas apraksti, padomi veselīga dzīvesveida uzturēšanai, pētījumi par riskiem un sekām, ko bērniem un pusaudžiem rada jaunie sociālās saziņas līdzekļi, mierīgas dzīves noslēpumi, dzejas krājumi, autobiogrāfijas, kā arī grāmatas bērniem un pusaudžiem.

Jauno grāmatu klāstā ir arī divas novadnieku grāmatas. Daiļdārznieka Aivara Irbes grāmata “Turaidas dendroloģiskās un vides vērtības”, kas ir dendroloģisks ceļojums, iemūžinot Turaidas muzejrezervāta simtgadīgos kokus un vēsturiskās būves. No pilskalna, baznīckalna, pārvaldnieka jaunās un vecās mājas sliekšņa, līdz Dainu kalnam, Lībiešiem, Mārai, kas lūkojas muižas dīķu atspulgos, izbaudot Dieva Dārza mieru. Dieva dārzs, to līvu valodā nozīmē Turaidas vārds. Cauri laikiem, arī tagad te tiek stādītas jaunas ābeles, liepas, plaukst lilijas, parks turpina attīstīties.

Savukārt Jura Strengas grāmata “Mana grāmatvedība” ir dokumentāls vēstījums aizkulišu dzīlēs – atmiņu vizualizācija ar lasītājam dotu iespēju sajust laika garšu, cilvēku attiecības, aizraušanās, ideālus, draudzību un nodevību kā visu dzīvo, kas piemīt tikai klātesošiem notikumiem. Grāmatā dota iespēja tikties ar Dailes teātra leģendām: Uldi Pūcīti, Artūru Dimiteru, Pēteri Pētersonu, Viju Artmani, Eduardu Smiļģi, Hariju Liepiņu Ausmu Kantāni, Eduardu Pāvulu, Olgu Dreģi un citiem.

Bibliotēka ir atvērta apmeklētājiem un aicina bibliotēkas lietotājus izmantot iespēju saņemt un nodot grāmatas. Tālruņa numurs uzziņām par grāmatu saņemšanu un nodošanu: 67973258.

15. maijā Siguldas pagasta Kultūras nama pagalmā atgriezīsies grāmatu maiņas plaukts un āra lasītava “Lasīt var visu!”. Pagājušā gada vasarā atklātā āra lasītava un grāmatu maiņas plaukts vēsajā sezonā bija devušies ziemas miegā, bet, plaukstot pirmajiem pumpuriem un ziediem, atkal aicinās visus lasīt svaigā gaisā.

Lai priecīgo notikumu padarītu īpašāku, 15. maijā no plkst. 11.00 līdz 19.00 Siguldas pagasta Kultūras nama pagalmā būs apskatāma bērnu vokālās grupas “Zibsnis” vadītāja un dzejnieka Andra Marta (Ata Priedīša) un Alises Hanas kopdarba izstāde. Savukārt visas dienas garumā grāmatu plaukta apmeklētājus priecēs bērnu vokālās grupas “Zibsnis” dziesmu ieraksti, kas sagatavoti pandēmijas ierobežojumu laikā.

Grāmatu maiņas plaukts pie Siguldas pagasta Kultūras nama galvenajām durvīm būs pieejams visu diennakti, mudinot ikvienu paņemt sev kāroto grāmatu un baudīt pozitīvas emocijas, vai arī atvērt grāmatu, par kuru nekas nav dzirdēts un atrast tajā pārsteigumu.

No šodienas, 27. aprīļa, Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā esošajā koprades laboratorijā “Daba” izvietota fotogrāfiju kolekcija “Mežsss”, kuru izveidojusi Elīna Bērziņa. Reiz satiekoties idejai ar darītāju un vinnējot konkursā, abi apvienojās zem nosaukuma SIA “Typical” (Typical Latvian), kurā Elīna sadarbībā ar dažādiem fotogrāfiem rada pastkartes un kartītes ar pievienoto vērtību.

Elīna savas sajūtu rindiņas meklē mežā, kas sadarbībā ar fotogrāfi Artu Jomu iemūžinātas fotogrāfiju kolekcijā “Mežsss”. Mežs Elīnai ir īpaša vieta: “Domājot par mežu es domāju par vectēvu, mūsu pastaigām mežā un viņa stāstiem, par mūsu sēņu medībām un ļaušanos dullumam. Mežs ir tīrs. Vieds. Atelpa.”

Jau ziņots, ka Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā jau no februāra vidus apmeklētājiem pieejama vide, kurā ir iespēja veidot dialogu par vietu, kurā dzīvojam, un lai sniegtu ieguldījumu pilsētas veidošanā. Koprades laboratorijās Daba. Pilsēta. Nākotne. (Nature, Urban, Future) abpusējai mijiedarbībai ir liela nozīme, īpaši šajā laikā, kad kultūras telpas ir slēgtas apmeklētājiem. Ar aicinājumu #DariSavuPilsētu laboratorijas aicina siguldiešus un Siguldas viesus runāt par nozīmīgām tēmām mākslas valodā.

Līdz 29. aprīlim koprades laboratorijā “Pilsēta” Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā iespējams apskatīt mākslas darbus, kas tapuši Bibliotēku nedēļas laikā, Siguldas novada bibliotēkas darbiniekiem pieņemot kultūras centra “Siguldas devons” izaicnājumu “Darīt neticamo”. Mākslas izpausmē “Koki zīmē” tika izvēlēti koki, pie kuru zariem piestriprinātās tintes pildspalvas, ļaujoties vēja plūdumam, radīja grafisku zīmējumu. Grafikas darbiem pieskaņotas rindas dzejā vai prozā.

“Koki zīmē!” kā mākslas izpausme ļauj apstāties un vērot kā dabas ritmi nesteidzīgi zīmē savus rakstus, tā it kā tiem būtu viss pasaules laiks. Koku radītās grafikas ir mākslas forma ar kuras palīdzību atrast brīnumaino ikdienišķās parādībās.

Siguldas bibliotekāri par saviem kokiem izvēlējās bērzu, tūju, priedi, ābeli un vītolu. Katram, no koku izzīmētajiem grafiskajiem darbiem, tika atrasts dzejas pants vai prozas rindas, kas to papildina. Piemēram, Siguldas novada bibliotēkas sistēmbibliotekāre Indra Sūna par savu koku izvēlējās vītolu un tas ar saviem zariem izveidoja zīmējumu, kuru papildina autora Andrē Moruā rindas: “Daba ir bagātāka nekā māksla, bet dabas patiesība nav mākslas patiesība. Dabas patiesību nevar ne izsmelt, ne pārskatīt”. Katrs koka radītais darbs ir neatkārtojams, jo katrs zars, vēja iekustināts, plīvo noteiktā ritmā, veidojot savu unikālo kustību.

Aicinām iedvesmoties no Siguldas bibliotekāru koku grafiskajiem zīmējumiem un radīt savu mākslas darbu, izvēloties savu īpašo koku.

Pavasaris it visur atnāk ar jaunu enerģiju, idejām un darboties prieku. Morē tas atnesis arī mākslu, jo Mores Mākslu šķūnis kļuvis par savdabīgu mākslas telpu. Tajā var aplūkot dabas un ūdeņu pētnieces Santas Purviņas gleznu reprodukcijas. Līdz ar izstādi, morēnieši aicināti viens otru iepriecināt ar ziedu puķupodiem, greznojot Mores Mākslu šķūņa teritoriju.

Gleznu galvenā varone ir Gaujasupes baseina upītes un tās tuvumā novērotās dabas ainavas. Savā ikdienas darbā Santa Purviņa ir mikrobioloģe, kuras pārziņā ir Latvijas zivju resursu mākslīgā papildināšana. Neskaitāmajās pastaigās gar Gauju un mazajām upītēm, viņa neapzināti ir krājusi dabas nospiedumus un iespaidus, līdz tie pārtapuši ainavās un tā aizsākusies Santas Purviņas aizraušanās ar glezniecību. Vērojot Santas gleznu fotoreprodukcijas, ir viegli iztēloties pavasarīgas putnu dziesmas un strautiņu čalošanu, ko māksliniece sevī uzsūkusi pastaigās gar mazajām upītēm un strautiņiem. “Jā, es mīlu un jūtu dabu. Tīrus ūdeņus. Saules atspulga rotaļas ūdenī un uz smilšakmens atsegumiem. Putnu dziesmas un strautiņu čalas,” atklāj pētniece, ieskicējot izstādītajos darbos skatāmās tēmas. “Meži, lauki, gravas un ūdeņi, tie ir mana stihija, kas vilina, sauc, runā un iedvesmo. Visos gadalaikos. Tie tā vien prasās, lai tiktu ieraudzīti, sajusti, samīļoti un uzgleznoti. Un, jā, arī nosargāti!”

Aprīļa sākumā šie darbi priecēja arī Siguldas koprades laboratoriju apmeklētājus, tāpēc, ja kāds tos nepaguva aplūkot Siguldā, tagad to var izdarīt Morē. Mākslu šķūnis šobrīd iedvesmo ikvienu radīt ko jaunu un saskatīt skaisto sev apkārt.

Līdz ar izstādi Morē aizsākas arī akcija “Lai uzzied Latvija, lai uzzied More!”. Ikviens, kas sevi sauc par īstenu morēnieti, tiek aicināts gatavoties 4. maija svētkiem, pārlūkojot savu dārzu un radot ziedošu puķu kompozīcijas. Iestādītas puķupodos, pēc svētkiem tās rotās pagastu, ļaujot Morē uzziedēt ne tikai dārziem, bet arī balkoniem, pagalmiem, sētām un pat dažai labai trepei.

Par ziedošajiem puķupodiem īpaši priecāsies Mores Mākslu šķūnis. Tāpēc aicinām pie Santas Purviņas gleznām atstāt ziedošus puķupodus un iepriecināt līdzcilvēkus.

Informāciju sagatavoja:
Mores pagasta Tautas nama vadītāja
Sintija Laizāne

Šonedēļ, no 19. līdz 25. aprīlim, tiek atzīmēta Bibliotēku nedēļa. Tās laikā Siguldas novada bibliotēkas ar īpašām aktivitātēm sasniedz savus lasītājus, pievēršot uzmanību savai darbībai, kā arī bibliotēku un grāmatu nozīmei sabiedrībā, un aicina darīt neticamo. Arī kultūras centrs “Siguldas devons” ir iesaistījies šajā aicinājumā un izaicina veidot savu unikālo koku zīmējumu.

“Koki zīmē!” ir mākslas izpausme, ar kuras palīdzību var atrast brīnumaino ikdienišķās parādībās. “Siguldas devons” par savu koku izvēlējās egli. Pie egles zariem piestiprinātās tintes pildspalvas, ļaujoties vēja plūdumam, radīja grafisku zīmējumu. Vējš, kas iekustina koka lapas noteiktā ritmā, veido savu unikālo kustību.

Kultūras centrs “Siguldas devons” aicina Siguldas novada bibliotekāres meklēt savu koku, un caur zaru radītajām grafikām dot darbam pieskaņotas rindas dzejā vai prozā.