Ņemot vērā valstī noteikto ārkārtējo stāvokli un pulcēšanās ierobežojumus, kultūras jomā tika pārtraukti ne tikai plānotie pasākumi, bet arī amatiermākslas kolektīvu klātienes mēģinājumi. Tomēr jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte” meitenes laikā, kas jāpavada attālināti un distancējoties, darina vainagus saviem tautastērpiem.
Vainagu veidošana “Vizbulītes” meitenēm aizsākās jau pērn rudenī, kad deju kolektīva vadītāja Indra Ozoliņa aicināja meitenes tos veidot, ņemot piemēru no tautas deju ansambļa “Teiksma”. Tā kā jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte” ar pašvaldības atbalstu uzšūtie tautastērpi ir no Latgales, tad arī vainagiem vajadzētu būt no Latgales, tādējādi pēc izpētes veikšanas tika izvēlēti Viļakas vainagi. Pirms vainagu darināšanas tika rūpīgi atlasīti darba materiāli, savukārt dejotāja Agate Priedīte no tautas deju ansambļa “Teiksma” iepazīstināja ar vainagu veidošanas procesu.
Deju kolektīva “Vizbulīte” vadītāja Indra Ozoliņa apstiprina, ka vainagu darināšanas process ir laikietilpīgs un meitenes ir drosmīgas, piedaloties vainagu darināšanas izaicinājumā. Līdz ar ārkārtējās situācijas iestāšanos katra meitene savās mājās var atvēlēt vairāk laika vainaga veidošanai, lai jau nākošajā sezonā varētu atrādīt plašākai auditorijai sava darba veikumu, rotājoties un dejojot pašas darinātā vainagā.
Informāciju sagatavoja:
jauniešu deju kolektīva vadītāja
Indra Ozoliņa
Kultūras centrs “Siguldas devons” aicina apmeklētājus uz atkalsatikšanos izstādēs. Jau 28. maijā zālē “Silva” tiks atklāta mākslinieka Egila Rozenberga lielformāta gobelēnu personālizstāde “Transfigurācija”, kurā būs iespēja aplūkot mūsu laikam raksturīgos simbolus un zīmes, kas paslēptas mikroshēmā. Lielformāta šķiedras mākslas objekti pārliecinoši apliecina, ka, senajai audumu mākslai nemitīgi mainot ārējo formu un materiālus, kā arī izvēršot aktuālas idejas, ir iespējama radoši izvērsta nākotne. Izstāde aplūkojama līdz 28. jūnijam.
Mākslinieks Egils Rozenbergs atzīst, ka personālizstāde “Transfigurācija” veltīta jaunai atklāsmei, cik interesantā, mainīgā un dinamiskā laikā mēs dzīvojam: “Jaunībā mēs aizrāvāmies ar vinila platēm, ar tā laika mūzikas fenomeniem “Bītliem”. Tad sekoja magnetofonu ēra ar lielajām spolēm, laiks, ko varētu raksturot ar grupu “Pink Floyd” un kad platās lentes nomainīja mazie aparāti ar šaurajām. Tad visu šo sfēru gan mūzikā, gan informācijā, gan filmu nozarē pārņēma video, kas tolaik ļāva uzzināt starptautiskos jaunumus, jo kinoteātros nebija iespējams redzēt pasaulē aktuālas filmas. Taču tagad arī šī ēra jau ir pagājusi, un esam nonākuši pie diskiem. Visas iepriekšējās tehnoloģijas ir “garīgi” novecojušas un jau aizmirstas, taču paši materiāli, kuri reiz bija unikāli izgudrojumi, ir saglabājušies, un es tos izmantoju savos austajos darbos. Ar to vēlos zīmīgi pateikt, ka šķiedras pārvērtību ēra ir attīstījusies tikpat strauji kā jaunākās tehnoloģijas.”
Egils Rozenbergs studējis un absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Mākslinieks ar saviem darbiem uzrunā skatītājus gan Latvijā, gan citviet pasaulē – Grieķijā, Lielbritānijā, Čehijā, Francijā, Itālijā, ASV, Zviedrijā, Krievijā, Vācijā.
Ieejas maksa – 2,50 eiro,
Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem 20% atlaide. Mākslai draudzīgākās dienas būs otrdienas, kad ieejas biļetei tiks piemērota 50% atlaide ikvienam apmeklētājam. Siguldas svētku “Mīlētākās pilsētas svētki. Cita frekvence” laikā – Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem ieeja bez maksas.
Ņemot vērā valdības pieņemtos lēmumus par kultūras norišu vietām, pakāpeniski tiks atsākta kultūras centra “Siguldas devons” darbība. No 26. maija “Siguldas devons” apmeklētājiem būs atvērts no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 18.00, sestdienās un svētdienās no plkst. 11.00 līdz 16.00, bet pirmdienās būs slēgts.
Kultūras centrā vienlaicīgi drīkstēs atrasties kopā ne vairāk kā 25 personas, stingri ievērojot divu metru distanci vienam no otra, izņemot vienā mājsaimniecībā dzīvojošos. Lai nodrošinātu apmeklētāju drošu plūsmu, ieeja tiks organizēta pa durvīm no Pils ielas puses, izeja – pa durvīm uz Raiņa ielas pusi. Rūpējoties par apmeklētāju roku higiēnu, kultūras centrā tiks uzstādīti roku dezinfekcijas līdzekļu stendi. Apmeklētājiem tiks nodrošināta viena tualete, kurā regulāri tiks veikta apkope. Kultūras centrā redzamā vietā būs uzstādīts sanitārais protokols drošības un veselības pasākumu ievērošanai.
Biļetes uz pasākumiem iesakām iegādāties internetā, ja uz konkrēto pasākumu tāda iespēja tiek piedāvāta, vai “Siguldas devons” kasē darba laikā. Aicinām, ja vien iespējams, norēķināties ar maksājumu kartēm.
No 26. maija darbību atsāks arī Siguldas pensionāru biedrība, organizējot dežūru vienu reizi nedēļā otrdienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 13.00.
28. maijā plkst. 18.00, kā jau iepriekš bija plānots, tiks atklāta tekstilmākslinieka Egila Rozenberga izstāde. Personālizstādē tiks eksponēti lielformāta tekstila darbi. Ieejas maksa izstādē būs 2,50 eiro, arSiguldas novada iedzīvotāja ID karti tiks piešķirta 20% atlaide. Mākslai draudzīgākās dienas būs otrdienas, kad ieejas biļete izstādē būs ar 50% atlaidi, Siguldas pilsētas svētku laikāSiguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem ieeja izstādē būs bez maksas.
Siguldas pagasta kultūras nams, Allažu pagasta un Mores pagasta Tautas nami apmeklētājiem līdz ārkārtējās situācijas beigām būs slēgti.
Aicinām būt atbildīgiem un, ja ir slimības simptomi vai noteikts pienākums ievērot pašizolāciju vai mājas karantīnu, neapmeklēt kultūras iestādi!
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Sākot no 13. maija, Turaidas muzejrezervāts apmeklētājiem atver brīvdabas ekspozīcijas un izstādes muzeja teritorijā, ievērojot Kultūras ministrijas rīkojumā noteiktās prasības par sociālās distancēšanās nodrošināšanu muzejos. Turaidas muzejrezervāts maijā būs atvērts katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00, un biļetes varēs iegādāties Apmeklētāju centrā bez iepriekšējas pieteikšanās.
Brīvdabas ekspozīciju piedāvājumā ietilpst Turaidas vēsturiskā centra apmeklējums: iepazīšanās ar Turaidas viduslaiku pils kompleksu, Dainu kalnu un Dziesmu dārzu, Turaidas Baznīckalnu un Turaidas Rozes piemiņas vietu, muižas saimnieciskā centra apbūvi, kā arī izstādēm “Turaidas muzejrezervāts laikā un telpā”, “Dziedošais Dainu kalns”, “Turaida Indriķa hronikā”, “Turaidas pils vēsture arheoloģiskās ekspedīcijas zīmējumos 1976–2000” un “Latviešu gadskārtu svētki”. Iespējams, kādam jaunatklājums būs “Arheologa Jāņa Graudoņa pils apvedtaka”, kurā apskatāmi mūra pils senie nocietinājumi un interesanti viduslaiku pils būvniecības elementi, piemēram, pils slepenā izejas vieta. Šobrīd muzejpedagogi izstrādā arī saistošu uzdevumu maršrutu “Lībiešu takas sakņu sapņi” ģimenēm ar bērniem.
Tāpat muzejrezervāts pakāpeniski gatavojas ekspozīciju atvēršanai ēku pieminekļu telpās, kur nepieciešams īpašs sagatavošanās darbs drošam apmeklējumam. Informācija par visiem jaunumiem, ko pamazām piedāvās muzejrezervāts, tiks ievietota muzejrezervāta tīmekļa vietnē www.turaida-muzejs.lv, sociālo tīklu vietnēs, kā arī tīmekļa vietnē www.muzeji.lv.
Turaidas muzejrezervāts piedalās Latvijas Muzeju biedrības kopīgi rīkotajā informatīvajā kampaņā #TiekamiesTagad, apmeklētāju ērtībai izvietojot spilgti dzeltena vienota dizaina un informācijas materiālus teritorijā un Apmeklētāju centrā, kas veidoti kā palīgs valstī noteiktā sanitārā protokola prasību izpildei. Atgādinām, ka 2020. gada 12. marta Ministru Kabineta rīkojums Nr. 103 attiecas arī uz muzeju apmeklējumu, kas nozīmē, ka muzejrezervātu nevar apmeklēt personas ar elpceļu infekcijas slimību pazīmēm, kā arī personas, kurām noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingra izolācija. Ja personai ir infekcijas slimības pazīmes (drudzis, klepus, elpas trūkums), muzeja darbiniekiem ir tiesības apmeklētāju neielaist vai lūgt pamest muzeja teritoriju. Uzturoties muzejrezervāta teritorijā, apmeklētājiem citam no cita savas veselības drošības dēļ jāievēro 2 metru distance un jāseko visām norādēm un papildu informatīvajiem materiāliem.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece komunikācijas darbā
Anda Skuja
Foto: A. Tabaks
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Sākot no 18. maija, visas Siguldas novada bibliotēkas – Siguldas novada bibliotēka, Siguldas pagasta Centra bibliotēka, Jūdažu bibliotēka, Mores pagasta bibliotēka, Allažu pagasta bibliotēka – pagarinās darba laiku. Turpmāk bibliotēkas darbdienās strādās no plkst. 11.00 līdz 15.00, nodrošinot grāmatu, žurnālu un CD/DVD apmaiņas iespēju.
Drošības apsvērumu dēļ brīva pieeja pie grāmatu plauktiem, preses lasītavai, datorlasītavai, kā arī bērnu literatūras nodaļai pagaidām netiek atjaunota. Jau izsniegtajām grāmatām lietošanas termiņš tiks pagarināts līdz brīdim, kamēr valstī netiks atcelts ārkārtas situācijas stāvoklis.
Lai izvairītos no drūzmēšanās un liekas uzkavēšanās bibliotēkā, bibliotēku speciālisti aicina grāmatas, tostarp bērnu grāmatas, rezervēt iepriekš, izmantojot bibliotēku elektroniskā kopkataloga autorizēto sistēmu “Mana bibliotēka”. Tajā ar bibliotekāra piešķirto lietotāja vārdu un paroli var attālināti pasūtīt grāmatas un citus dokumentus. Rezervācija iespējama arī zvanot uz konkrēto bibliotēku. Pasūtījumus varēs saņemt, ierodoties bibliotēkā. Gadījumos, kad attālināta rezervācija nav iespējama, bibliotēkas darbinieki palīdzēs izvēlēties grāmatas uz vietas bibliotēkā.
Ar iepriekšēju pierakstu un līdzi ņemot sejas masku, nepieciešamības gadījumos pieaugušajiem tiek nodrošināta iespēju līdz 15 minūtēm izmantot datoru ar interneta pieslēgumu e‑pastu sūtīšanai, rēķinu samaksai internetbankā vai citām svarīgām darbībām.
Apmeklējot bibliotēku, ieteicams izmantot drošu sejas masku un ņemt vērā iespējamību, ka intensīva apmeklētāju plūsma var tikt regulēta.
Bibliotēkā joprojām netiks nodrošināta skenēšana un kopēšana. Lasītāju atnestās grāmatas un žurnāli tiek ievietoti karantīnā, un nākamajiem lasītājiem būs pieejami pēc 10 dienām.
Bibliotēkas sniedz pakalpojumus apmeklētājiem, nodrošinot divu metru distances un principa – viens apmeklētājs uz četriem kvadrātmetriem – ievērošanu. Bibliotēku apmeklētāji aicināti rūpēties par savu roku higiēnu, bibliotēkas nodrošinās iespēju ievērot roku higiēnu. Apmeklētāji aicināti izvērtēt savu veselības stāvokli un neapmeklēt bibliotēku, ja ir elpceļu infekcijas slimības simptomi. Pakalpojumu nodrošināšana notiek, ievērojot Ministru kabineta noteikto ārkārtējo situāciju valstī un Kultūras ministrijas izstrādāto “sanitāro protokolu”.
Neskaidrību gadījumā aicinām sazināties ar attiecīgo bibliotēku. Tālruņa numuri: Siguldas novada bibliotēka – 67973258; Siguldas pagasta Centra bibliotēka – 67800954; Jūdažu bibliotēka – 67957025; Allažu pagasta bibliotēka – 67970289; Mores pagasta bibliotēka – 64147200.
Latvijas Lauku tūrisma asociācija “Lauku ceļotājs” kopā ar 23 partneriem no Latvijas un Igaunijas uzsāk kopīgu projektu, lai pēdējo simts gadu vēstures liecības apkopotu kopīgā militārā mantojuma tūrisma produktā. Arī biedrība “Mores muzejs” ir Militārā mantojuma projekta partneris un veiks Mores kauju muzeja brīvdabas militārās tehnikas eksponēšanas uzlabojumus un teritorijas labiekārtošanu.
Sadarbojoties ar vēstures speciālistiem, projektā ir paredzēts vienotā tūrisma produktā ietvert 150–170 militārā mantojuma objektus Latvijā un Igaunijā. Muzejos, kolekcijās, kauju vietās, militārās būvēs un citos objektos tiks uzlabotas ekspozīcijas, lai varētu piedāvāt interesantu un mūsdienīgu tūrisma pieredzi. 36 objektos projektā paredzētas investīcijas, tostarp arī tādos objektos, kas līdz šim nebija pieejami apmeklētājiem, tiks veikti labiekārtošanas darbi, lai turpmāk tur varētu iepazīstināt ar militārā mantojuma stāstiem. Vēsturi interpretēt tūrisma produktā palīdzēs projekta partneri – Igaunijas Kara vēstures muzejs, Hījumā militārās vēstures biedrība, Latvijas Okupācijas muzejs un vairāki citi muzeji.
Kopīgais militārā mantojuma tūrisma produkts aptvers četrus laika posmus: Valstu neatkarības iegūšana, Brīvības cīņas un Pirmais pasaules karš (1914.–1920. gads); Otrais pasaules karš (1939.–1945. gads); Nacionālo partizānu kustība (1944.–1957. gads); Padomju laiks un neatkarības atjaunošana (1945.–1990. gads).
20. gadsimta kari ir atstājuši militāros objektus – kara pēdas ir gan uz zemes, gan zem ūdens. Tautas atmiņā ir neskaitāmi stāsti un atmiņas par šiem laikiem. Šis kopīgais projekts vēlas dot savu ieguldījumu vēsturiskās atmiņas saglabāšanā. Tūrisma produkts tiks veidots, apsekojot objektus, vācot vēsturiskos faktus, foto liecības un stāstus. Tiks izdota militārā mantojuma tūrisma brošūru ar karti un ceļvedi apmeklējumu plānošanai. Tāpat informācija būs pieejama tīmekļa vietnē www.militaryheritagetourism.info, kas šobrīd ir izstrādes procesā. Ceļotājiem tiks piedāvāti arī 10 ceļojumu maršruti. Tajos aicināti iesaistīties potenciālie militārā mantojuma tūrisma produkta dalībnieki – tai skaitā arī nelielu privātu kolekciju īpašnieki vai lauku tūrisma uzņēmēji, kuru apkaimē vai īpašumā ir ar Latvijas neatkarības notikumiem saistītas vietas un to liecības.
Arī Siguldas novada Mores pagastā atrodas ar Otrā pasaules kara darbību saistīti apskates objekti. Vācu armijas atkāpšanās ceļā uz Rīgu pēdējās nozīmīgās kaujas notika Siguldas aizsardzības līnijā, aizkavējot Sarkanās armijas ienākšanu Rīgā. Rezultātā mazāk cieta galvaspilsēta un iedzīvotājiem bija iespēja doties bēgļu gaitās. Mores pagastā apskatāms Mores kauju piemiņas parks ar aizsardzības līnijas inženierbūvēm, Brāļu kapi un Mores kauju muzejs ar militārās tehnikas brīvdabas ekspozīciju, tai skaitā Sarkanās armijas tanku T‑34.
Projekta tiks īstenots no 2020. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. decembrim. Projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programmas ietvaros. Papildu informācija par militārā mantojuma tūrisma projektu pieejama tīmekļa vietnē www.celotajs.lv, kā arī tīmekļa vietnē www.moresmuzejs.lv.
Katru gadu Mākslu skolas “Baltais flīģelis” mazākie mākslinieki no Mini studijas maijā veido Māmiņdienai veltītu izstādi. Tā ir priecējusi skatītājus gan stacijas laukumā, gan Mākslu skolā. Šogad Mākslu skolas mazākie audzēkņi izstādes darbus ir gatavojuši attālinātā mācību procesa laikā, taču, sūtot savu sveicienu svētkos, piedāvā darbus aplūkot virtuāli, tos apskatot šajā fotogalerijā.
Māmiņdienas izstādēs ik gadu mainās gan autori, gan izteiksmes līdzekļi, kādā mammas tēls tiek atveidots. Šī gada tēma – mamma ziedos. Ziedi mammai ir kā pateicības, sirsnības un mīlestības apliecinājums. Virtuālo izstādi un attālināto mācību procesu, veidojot izstādes darbus, nodrošināja skolotājas Dace Andersone un Iveta Šveisberga.
Mīļi sveicam visas māmiņas!
Iepriecinoša ziņa kultūras pasākumu baudītājiem, kuri iegādājušies vai saņēmuši dāvanā kultūras centra “Siguldas devons” dāvanu karti pasākumu apmeklēšanai! Kartes derīguma termiņā, kas noteikts seši mēneši kopš tās iegādes brīža, netiks ieskaitīts valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laiks vai laiks, kurā valstī varētu būt aizliegti publiski pasākumi pēc ārkārtējās situācijas beigām.
Atgādinām, ka saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un noteiktajiem pulcēšanās ierobežojumiem, kultūras centrā “Siguldas devons”, tāpat kā visās citās kultūras iestādēs Siguldā, ir atcelti vai pārcelti pasākumi. Kultūras jomā joprojām nav īstas skaidrības, kas notiks ar šīs vasaras pasākumiem. Tikmēr kultūras darbinieki šo laiku izmanto kā iespēju jaunu zināšanu un iemaņu apguvei, kā arī strādājot pie nākotnes plāniem.
Novada iedzīvotājiem un citiem interesentiem kultūras centrs “Siguldas devons” regulāri apkopo aktuālo kultūras piedāvājumu (izstādes, teātra izrādes, operas uzvedumus un latviešu kinolentes, radošās darbnīcas gan bērniem, gan pieaugušajiem), sniedzot iespēju kultūru baudīt attālināti. Tāpat esam ziņojuši, ka “Siguldas devons” īstenojis projektu “Koncertzāle dabā”, piedāvājot astoņus īpašus video priekšnesumus, kuros iesaistījušās Siguldas novada radošās personības.
Šobrīd “Siguldas devons” piedāvā iespēju ikvienam ielūkoties vairāku novada mākslinieku – gleznotāja Jāņa Purcena, mākslinieces Patricijas Brektes, kā arī metālmākslinieces Dinas Dubiņas – darbnīcās. Sociālo tīklu vietnē Facebook būs iespēja aplūkot mākslinieku ikdienas radošo dzīvi, sajust viņu brīvības sajūtu un māksliniecisko lidojumu. Savukārt fotogrāfe Ginta Zīverte piedāvās savu redzējumu mākslas telpai digitālā vidē. Ieskats gleznotāja Jāņa Purcena darbnīcā jau šobrīd ir apskatāms šeit.
Informācija par kultūras centra “Siguldas devons” aktualitātēm aplūkojama kultūras centra Facebook lapā.
Jau vairāk nekā sešdesmit gadus aprīlis ir saistīts ar mākslas vārdu. Mākslas dienas arī Siguldā piedzīvojušas dažādas izpausmes. Taču šoreiz kultūras centrs “Siguldas devons” paver mākslinieka darbnīcas durvis, lai dotu iespēju ikvienam sajust mākslinieka brīvības sajūtu. “Siguldas devons” izvēlējušies tos māksliniekus, kuri šogad īsteno pašvaldības atbalstītos projektus.
Jānis Purcens – gleznotājs – ļāvis ieskatīties un iemūžināt savas ikdienas gaitas, kā arī piekritis atbildēt uz pieciem jautājumiem, kas kaut nedaudz atspoguļo mākslinieka skatījumu uz dzīvi, mākslu un pašlaik notiekošo.
1. Vai šī situācija, kurā pašlaik atrodas pasaule, nesīs mākslā ievērojamas pārmaiņas?
“Estrādes mākslā, iespējams, ka ļoti ilgu laiku vairs nebūs tādu tik vērienīgu lielkoncertu ar pilniem stadioniem. Vizuālajā mākslā – iespējams, ka nebūs modīgi rīkot plaši apmeklētas izstāžu atklāšanas un dažādu nosaukumu un ieviržu kontaktstundas ar autoriem. Vizuālajā mākslā pārmaiņas notiek nemitīgi, tomēr, kopš nav izteiktas valdošas tradīcijas, kā, piemēram, akadēmiski/saloniskā tradīcija, kas bija viens no impresionisma attīstību veicinošajiem faktoriem, tās nav un nevar būt visaptverošas (jo nav valdošās skolas pret ko cīnīties un protestēt) – mūsdienās, pat aplūkojot tikai vienu vizuālās mākslas novirzienu – glezniecību, redzam, ka vienlaicīgi eksistē dažāda veida reālistiska māksla (gan tāda, kas vairāk vai mazāk saistāma ar foto, kā arī tāda reālistiska māksla, kas varētu būt radīta arī pasaulē, kura neeksistētu ne analogās, ne digitālās fotogrāfijas, kā arī dažādas postimpresionistiski ekspresīvas gleznieciskās izpausmes) un māksla, kas neko neattēlo – gan gleznas ar triepieniem, krāsas tecinājumiem un dažādām faktūrām, gan tādas, kuras, atturīgi niansējot, ir noklātas ar vienu krāsu vai krāsai līdzīgu substanci. Vizuālās mākslas darbos, kuros ir klātesoša, tā saucamā “anekdote”, iespējams, vairāk nekā iepriekš akcentēsies klasiskai “vanitas” tēmai radniecīgi uzstādījumi, kā arī mākslas darbi, kuri rosinātu apcerēt vientulības tēmu. Iespējams, vizuālā māksla var kļūt nedaudz populārāka – ir precedenti, kad, ievērojot distancēšanās prasības, tiek apmeklētājiem atvērtas izstādes privātās galerijās, kurās glezniecību var aplūkot tieši – un, ņemot vērā, ka arī parastā laikā ideālā versijā vizuālās mākslas izstādē skatītājiem būtu jānodrošina iespēja aplūkot mākslas darbus vienatnē, iespējams – tie ļoti nedaudzie cilvēki, kuri reti gāja uz izstādēm tieši tāpēc, ka tajās ir kaut vai jāuzmanās, lai nejauši neuzskrietu virsū kādam citam apmeklētājam, vai jācieš no tā, ka citi apmeklētāji ar saviem skaļajiem čukstiem, apspriežot darbus, tik kvalitatīvi aizpilda telpu, ka nav iespējams dzirdēt pašam savas domas un/vai emocijas, biežāk uzdrošināsies iegriezties galerijās.”
2. Kādas pārmaiņas šajā laikā piedzīvo paši mākslinieki? Jūs?
“Aktieriem un mūziķiem ir tā bēdīgi slavenā, problemātiskā dīkstāve. Vizuālo mākslu pārstāvji, kuri dienas stundas, kas paredzētas darbam, paraduši pavadīt vienatnē darbnīcā, turpina tāpat. Arī visdažādākie digitālo vizuālo mākslu meistari – tāpat lūkojas savos divos vai trijos monitoros. Mākslinieki, kuri par relatīvi nelielām summām mēdza izpildīt nelielus privātus pasūtījumus, iespējams, ir spiesti domāt, kā citādākā veidā nopelnīt iztiku, jo viņiem nevar būt nekādu uzkrājumu, un cilvēki, kuri nav izteikti turīgi šajā periodā varbūt atturas pasūtīt mākslas darbus. Tie mākslinieki, kuri ir saņēmuši kādu nebūt finansējumu no fonda, var būt nokļuvuši situācijā, kad nav iespējams realizēt attiecīgo projektu, viņiem ir kaut kā jāmēģina kārtot attiecības ar fondu. Tāpat ir gadījumi, kad tikko iekārtota izstāde netiek atvērta publikai, jo atradās muzejā, ko slēdza, tā noteikti nav pati patīkamākā lieta, ko piedzīvot. Tādi autori, kuri strādā ar citiem augstāk situētiem klientiem, kuri nav ievērojamie mākslas balvu sponsori un azartspēļu biznesa pārstāvji, droši vien straujas izmaiņas neizjūt, dažiem var būt ir iekrājumi. Trūcīgie mākslinieki (tai skaitā) turpina kaut kā pieticīgi izdzīvot. Daļu no laika pavadīju atvaļinājumam līdzvērtīgā režīmā mazliet vairāk lasīju, krietni vairāk klausījos mūziku, tai skaitā vērojot ar attiecīgo mūziku saistītas kustīgus attēlus, kad bija labs laiks, gāju pastaigāties, ja fonā nebūtu … vispār – cukurs.”
3. Kā, Jūsuprāt, māksla jūtas/vai kā to ietekmē digitālā telpa?
“Māksla nejūtas – tā nav dzīva būtne, protams, tā ir “būtne” tādā nozīmē, ka “būtne” ir ikviens eksistējošs fenomens (tam piemīt esamība-būšana). Jūtas skatītājs/baudītājs. Ir daudz digitālas mākslas, un arī tās baudījuma kvalitāti ietekmē ierīce, ko lieto tas vērošanai – plaukstas lielums, normāla izmēra monitors, liels gudrais TV, lielas telpas, ko piepilda digitālie attēli, tādas publiskās padarīšanas tagad nē. Pastāv uzskats, ka izcila glezniecība reproducēta visbiežāk izskatās sliktāk. Drīzāk ir tā – eksistē mākslas darbi, kurus ir izteikti sarežģītāk reproducēt. Ļoti bieži mākslas darbi reproducējot kļūst virspusēji pievilcīgāki. Ja reprodukcijas ir izcili kvalitatīvas, kā atsevišķās muzeju vietnēs (jau gadus pirms), kad mākslas darbu ir iespējams aplūkot arī ļoti pietuvināti, pārsvarā muzejā nevar atļauties ilgstoši vērot tuvumā darbu detaļas. Digitālā telpa jau pirms šī bija un joprojām ir vērtīgs pienesums vizuālās mākslas baudīšanai, kaut kā tā.”
4. Ko šajā laikā, Jūsuprāt, ir svarīgi apzināties ikvienam?
“Tieši to pašu ko pirms šī laika – vienīgi DIEVS IR – viss pārējais parādās un pazūd.”
5. Vai Jums ir bail no nāves?
“Ir bail no miršanas procesa – nekad neesmu to kvalitatīvi līdz galam darījis, tāpēc nezinu, kā sanāks. Vajadzētu, lai tas pakāpeniski pārveidotos par izjūtu, ka nebūtu bail mirt, bet būtu tik izteikta vēlēšanās pēc tā ‚lai nāves brīdī sirds būtu kā dimanta oliņa, un bez attiecīgā starpposma uzreiz sastapt…”
Kopš 2005. gada Nacionālais kino centrs 4. maijā organizē Latvijas filmu maratonu – dāvanu Valsts svētkos. Tā laikā kinoteātrī “Splendid Palace” notiek bezmaksas kinoseansi. Šogad, ņemot vērā valstī noteiktos pulcēšanās ierobežojumus, Latvijas filmu maratons norisināsies tiešsaistē, tīmekļa vietnē www.filmas.lv. Tas paver 4. maija Latvijas filmu maratonam jaunas iespējas – pirmo reizi tas būs pieejams ne tikai Rīgā, bet arī kinoskatītājiem Latvijā un visā pasaulē, tādējādi Valsts svētkus varēs svinēt visur, kur vien tautiešiem būs iespējams piekļūt internetam.
Pārceļoties uz interneta vidi, 4. maija Latvijas filmu maratons saglabā ierasto struktūru – svētku programma sakārtota secīgos seansos, katra filma būs pieejama skatīšanai konkrētā seansa laikā, tāpat gaidāmas arī pirmizrādes, kā arī grāmatas atvēršana.
Maratons sāksies plkst. 11.00 ar animāciju bērniem – divas jaunas filmas no studijas “Animācijas Brigāde” (režisores Daces Rīdūzes pirmizrāde “Zirņa bērni” un režisora Jāņa Cimmermaņa “Londonas brīvdienas”) un seansa turpinājumā – studijas “Atom Art” piedāvājums, režisora Edmunda Jansona sērijas par bērnu iemīļotajiem “Lupatiņiem” un filma “Bize un Neguļa” (2017).
Sadarbībā ar Latvijas Nacionālā arhīva Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu svētku programmā iekļautas divu restaurētu klasikas filmu interneta pirmizrādes – režisora Rolanda Kalniņa spēlfilma “Akmeņainais ceļš” (1983), kurā galveno lomu spēlē Andrejs Žagars, un režisora Arvīda Krieva spēlfilma “Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili” (1987), kur kā kinoaktieris debitēja Alvis Hermanis. Filmu restaurācija veikta studijā “Lokomotīve”, izmantojot ERAF finansējumu projektā “Kultūras mantojuma digitalizācija”.
Latvijas vēsturei pieskaras arī “Arhīva seanss. Neatkarības deklarācijai – 30”, kur trīs filmās varēs redzēt, kāda Latvija bija 1990. gadā un pat tieši Neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienās – programmā režisoru Aivara Freimaņa, Andreja Apsīša un Jura Podnieka filmas.
Par 20. gadsimta Latviju stāstīs arī divi “Nesenās vēstures” seansi – dokumentālā filma “Spiegs, kurš mans tēvs” (2019, Gints Grūbe un Jāks Kilmi) un spēlfilma “Jelgava ’94” (2019, režisors Jānis Ābele). Savukārt vēla vakara un nakts cēlienā ieplānota Jura Poškus spēlfilma “Kolka Cool” (2011) un Signes Baumanes erotiskā animācija seansā pēc pusnakts.
Arī tiešsaistes Filmu maratona ietvaros pulksten 19.00 notiks “Vakara pirmizrādes” seanss – režisores Aijas Bley dokumentālā filma “Mēs gribējām izmainīt pasauli. Inokentijs Mārpls”. Tā būs Latvijā pirmā filma, kas pirmizrādi un izplatīšanu piedzīvos tikai internetā. Tāpat filmu maratona ietvaros notiks grāmatas atvēršanas svētki, kuros skatītāji tiks iepazīstināti ar kinozinātnieces Ingas Pērkones jaunāko pētījumu “Ekrāna skatuve. Par aktiermākslu Latvijas filmās” (apgāds Neputns).
Papildu informācija par Latvijas filmu maratonu apskatāma Nacionālā kino centra tīmekļa vietnē www.nkc.gov.lv.
Lai sniegtu iespēju kultūru baudīt attālināti, kultūras centrs “Siguldas devons” īstenojis projektu “Koncertzāle dabā”, piedāvājot astoņus īpašus video priekšnesumus, kuros iesaistījušās Siguldas novada radošās personības. Aprīļa izskaņā šie priekšnesumi izskanēja astoņās dienās, bet tagad apkopoti
kontā.Īpašas performances dabā sniedza grupas “Dzelzs vilks” mūziķis Juris Kaukulis un taustiņinstrumentālists Kaspars Tobis, akordeonists Kaspars Gulbis, dziesminieks Kārlis Kazāks, saksofonists Artis Gāga, muzikālās apvienības “Zelta kniede” mūziķi Silvestrs Lorencs un Helvijs Kārkliņš, rakstniece un dramaturģe Inga Ābele, kā arī “Colortime” videomākslinieks Reinis Janulis.
Jau ziņots, ka ārkārtējās situācijas laikā, kad ikviens esam atbildīgi par ierobežojumu ievērošanu, Siguldas novada pašvaldība sociālā akcijā ar motīvu “Satiec sevi” atgādina iedzīvotājiem un pilsētas viesiem, dodoties dabā, izvairīties no populārākajiem tūrisma maršrutiem, to vietā izvēloties iepazīt ko mazāk zināmu. Arī Siguldas kultūras un sporta eksperti, vides aktīvisti un uzņēmēji akcijas laikā piedāvā vairākas iniciatīvas, piemēram, tiešsaistes fitnesa nodarbības kopā ar Siguldas Sporta centra treneriem, attālināti pieejamus kultūras piedāvājumus un citas šim laikam atbilstošas aktivitātes.
Aizvadītajā nedēļā norisinājās Latvijas Bibliotekāru biedrības izsludinātā Bibliotēku nedēļa. Siguldas novada bibliotēka tās laikā un līdz pat gada beigām piedāvā lasītājiem iesaistīties akcijā “Lasīšanas izaicinājums”. No 24. aprīļa līdz pat 10. decembrim ikviens var pieņemt izaicinājumu – apņemties izlasīt grāmatas, kas atbilst izaicinājuma kritērijiem, un uzzināt, kā arī atklāt sev daudz jauna. Bibliotēka piedāvā grāmatu ieteikumus, ja tas nepieciešams.
Bibliotekāres lasītājus aicina būt atjautīgiem un aktīviem, lai izpildītu izaicinājuma nosacījumus. Izaicinājumā ir ietverti gan dažādi literatūras žanri, gan klasiskas literatūras vērtības. Noslēgumā aktīvākie dalībnieki tiks pie pārsteiguma balvām.
Ikvienā no Siguldas novada bibliotēkām ir iespējams saņemt izaicinājuma anketas ar grāmatu ieteikuma sarakstu. Aizpildītās izaicinājuma lapas varēs iesniegt ikvienā no Siguldas novada bibliotēkām, kā arī elektroniski ierakstīt atbildes komentāros Siguldas novada bibliotēkas Facebook kontā.
Izaicinājuma nosacījumi:
Grāmatu ieteikumi: