Kultūra - sigulda.lv

Sigulda nav tikai ierastie skati pastkartēs. Te starp šarmantajām meža taciņām un mazajām ieliņām, pavasara pumpuru piedzītajiem kokiem un smaržojošajiem ievu un ceriņziediem katrs siguldietis un pilsētas viesis sajūt pilsētu no jauna. To pierāda arī dažādās foto projekta “Trešā acs” dalībnieku fotogrāfijas. Foto projekta laikā dažādu paaudžu un profesiju siguldieši dalās ar sev īpašajām vietām pilsētā, iemūžinot tās analogo foto filmiņu kadros.

Šobrīd foto projekta noslēdzošajā ekspozīcijā laboratorijā “Pilsēta” apskatāmi kultūras centra “Siguldas devons” kolēģu un ģimenes locekļu uzņemtie foto mirkļi, kuros iemūžinātas sev mīļas vietas pilsētā. Šoreiz savos Siguldas mīļo vietu un ikdienas mirkļos dalās siguldiete Ineta Dvinska, Timofejevu ģimenes jaunākās atvases Estere, Kurts un Karls, par siguldieti kļuvusi ventspilniece Dzintra Iesalniece un siguldietis Kaspars Kalaneps.

Aicinām apskatīt arī Nākotnes laboratoriju, kurā apskatāma kinētiskā skulptūra “Tumšredzis”, kuru radījis Gatis Kreicbergs un Johanna Lohrengela. Tā ļauj apmeklētājam ieskatīties, kāda nākotne mūs sagaida un kā varam palīdzēt saglabāt zemeslodi nākamajām paaudzēm, aktualizējot jautājumu par to, kādu iespaidu uz vidi atstāj cilvēki, radītā infrastruktūra un tehnoloģijas un kādu pasauli mēs atstājam nākamajām paaudzēm, par ko šobrīd ļoti daudz var dzirdēt arī no zinātniekiem.

Savukārt Dabas laboratorijā apskatāma tekstilmākslinieces Ievas Krūmiņas darbu izstāde “Pļava”. Zeltaini pelēkās, trauslās smilgas un zāles stiebrus māksliniece veidojusi īpašā autortehnikā, izmantojot polietilēnu – PET atkritumus.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

29. maijā, Siguldas svētkos, norisināsies talantīgās siguldietes Līvas Pakalnes-Fanelli mākslas darba medības pilsētvidē, kuru gaitā būs iespēja doties iedvesmojošā ceļojumā, lai izzinātu Siguldu caur mākslinieka acīm.

Svētku dienā no plkst. 12.00 novadnieki varēs piedalīties rēbusa mīklu minēšanā – būs jāatmin rēbusa mīklās apslēptās Siguldas vietas, jāatrod katrā no vietām vienu mākslinieces Līvas Pakalnes-Fanelli gleznas daļu un jānofotografē. Pēc tam fotogrāfijas būs jāsavieno vienotā kolāžā un ar iegūto rezultātu jādalās sociālo tīklu vietnēs, izmantojot mirkļbirku #PiedzīvoSiguldā. Iesūtīto pareizo gleznas fotogrāfiju balvu izloze norisināsies “Radio 7” frekvencē 89.8 vakara ballītes ietvaros.

Mākslas rēbusa uzdevumi tiks publicēti 27. maija rītā pašvaldības lapā sociālo tīklu vietnē “Facebook”. Aicinām sekot līdzi informācijai.

Mākslinieces košo daiļradi iespējams aplūkot sociālo tīklu vietnē Instagram kontā @fanelli.art.

Visa Siguldas svētku “PIE-DZĪVO-JUMS” programma apskatāma šeit.

Lai veicinātu vietējās kopienas pandēmijas laika kultūras izpausmju savstarpēju iepazīšanu, Siguldas novada bibliotēka aicina ar īpašiem foto un zīmējumu stāstiem iesaistīties Pasaules dienai “Kultūras daudzveidība dialogam un attīstībai” veltītā aktivitātē, ko veiks ne tikai 21. maijā, bet līdz pat 2. jūnijam, tādējādi sekmējot kultūras bagātību kopuma un tā savstarpējās mijiedarbības apzināšanu vietējā sabiedrībā. 21. maijs – Pasaules diena “Kultūras daudzveidība dialogam un attīstībai”. Šīs dienas mērķis ir izcelt kultūras daudzveidības nozīmi sabiedrības attīstības un labklājības sekmēšanā.

Pandēmijas radīto ierobežojumu apstākļos ir pavadīts jau vairāk nekā gads, kura laikā katrs esam paveicis vai atklājis sev ko jaunu – vai tā būtu kāda ar kultūru saistīta aizraušanās vai pilnīgi no jauna uzsākta lieta. Siguldas novada bibliotēka aicina iedzīvotājus dalīties savā pieredzē un iesūtīt savu foto vai zīmējumu stāstu “Ko neticamu sev esi paveicis pandēmijas laikā?”, kurā aicina dalīties ar saviem interesantākajiem atklājumiem, stāstiem, bildēm, atziņām par to, ko jaunu sev esi atklājis vai sācis darīt, piemēram, sācis apgūt jaunu svešvalodu vai izlasījis vairāk grāmatu nekā parasti, vai atklājis kādu neredzētu vietu Siguldas novadā. Ja ir vēlme iesūtīt vairāk nekā vienu foto, bibliotēka aicna veidot kolāžu, klāt pievienojot savu atziņu. Foto un zīmējumu stāstus bibliotēka gaidīs līdz 2. jūnijam e‑pastā biblioteka@sigulda.lv. Iegūtie materiāli var tikt publicēti.

Šajā laikā arī Siguldas novada bibliotēkas darbinieces dalīsies savās fotogrāfijās un atziņās, ko varēs apskatīt bibliotēkas lapās sociālo tīklu vietnēs Facebook un Twitter.

Siguldas novada bibliotēka aicina piedalīties 2021. gada lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”, kurā katrai vecuma grupai ieteiktās grāmatas lasa un vērtē bērni, jaunieši un arī pieaugušie. 2021. gada žūrijas grāmatu kolekciju veido 28 grāmatas no astoņām izdevniecībām. Siguldas novada bibliotēka saviem lasītājiem ir sagādājusi divus grāmatu komplektus (56 grāmatas), piedāvājot plašākam lasītāju lokam iesaistīties programmā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas iniciētā lasīšanas veicināšanas programma “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” ir vairāk nekā tikai lasīšanas veicināšana – tā ir arī socializēšanās, radošuma un iztēles attīstība, sarunas ģimenē un bērnu prieku vairojošs pasākumu cikls.

Bērni, jaunieši un vecāki lasīšanas veicināšanas programmā iesaistās brīvprātīgi, apņemoties, ka noteiktā laika posmā, līdz nākamā gada janvāra beigām, izlasīs un izvērtēs 6 grāmatas, kā arī aizpildīs elektronisko novērtēšanas anketu. Tātad bērni mācās uzņemties atbildību un izvēlas savu brīvo laiku pavadīt lietderīgi. Jo vairāk bērni lasa sava prieka pēc, jo labāki ir viņu sasniegumi arī citās jomās.

“Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” grāmatu kolekcijā ir ne tikai jaunākās un aktuālākās grāmatas, bet ir arī dažādu žanru grāmatas. Tajā ir gan oriģinālliteratūra, gan dzeja, gan tulkotā literatūra.

Programma papildus piedāvā metodisko materiālu, kurā tuvāk aplūkotas kolekcijas grāmatas, sniegta papildinformācija, piedāvātas interaktīvas spēles, radošās rakstīšanas un citi mākslinieciskās pašizpausmes uzdevumi, testi.

Programma Latvijā veiksmīgi darbojas jau no 2001. gada. Kopējais finansējums 2021. gada programmas īstenošanai sasniedz teju 200 000 eiro. Programma darbojas vairāk nekā 600 bibliotēkas Latvijā un 68 diasporas centros 30 pasaules valstīs, kurās dzīvo latvieši, aptverot 20 000 lasītāju lielu auditoriju. Pateicoties Kultūras, kā arī Izglītības un Zinātnes ministriju atbalstam, grāmatas un programmas aktivitātes šogad nonāks ap 900 bibliotēkās un skolās.

29. maijā no plkst. 19.00 līdz 23.00 kultūras centra “Siguldas devons” iekšpagalmā norisināsies mākslinieku “pop-up” tirdziņš “Multimāksla”. Tajā būs iespēja satikt tautā iemīļotas un visiem zināmas personības, aprunāties ar māksliniekiem, uzzināt ko vairāk par viņu aizraušanos, noklausīties īsu meistarklasi, saņemt autogrāfu un par īpašām cenām iegādāties mākslinieku izgatavotās lietas, tādējādi atbalstot radošos cilvēkus.

Mākslinieku tirdziņā varēs iegādāties operdziedātāja Sergeja Jēgera izcili garšīgos marinējumus, dziedātāja Igo īpaši izstrādātos porcelāna traukus, grafikas un citus dizaina priekšmetus, multimākslinieces Elitas Patmalnieces jaunās vasarīgās kleitas, pludmales lakatus, T‑kreklus un sejas maskas, grupas “Jumprava” dalībnieka Aigara Krēslas vīnus, aktrises Agneses Zeltiņas gredzenus, auskarus un rokassprādzes, TV un radio ētera personības Baibas Sipenieces-Gavares veidotos izšuvumus un glezniņas, dzejnieka Guntara Rača dzejoļu grāmatas un kompaktdiskus, mūziķa un TV raidījumu vadītāja Roberto Meloni pavārgrāmatas, kur smelties idejas vasaras pikniku mielastiem, kā arī dziedātājas Katrīnas Dimantas darinātās pastalas, viņas ģimenes ukuleles un citus darinājumus.

Jau ziņots, ka mākslinieku “pop-up” tirdziņš ir viens no Siguldas svētku “

Aizvadītajā nedēļas nogalē, 15. maijā, Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā viesojās Radio SWH dzimšanas dienas izbraukuma studija. Tajā četru stundu garumā pie Radio SWH ētera personībām Andra Freidenfelda un Evijas Gulbes ar patiesām sarunām, lielisku mūziku, lustīgām dejām un bagātīgu humora devu viesojās Siguldas mūziķi, sportisti, aktīvā un piedzīvojuma uzņēmēji, pārstāvji no radošajiem kvartāliem, ļaujot klausītājiem pie radioaparātiem visā Latvijā uzzināt par aktualitātēm un iespējām, kā šovasar piedzīvot Siguldu.

Radio SWH izveidotajā studijā viesojās Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, “Siguldas Attīstības aģentūras” direktore Dace Preisa, apģērbu zīmola “PIENALOTÉ” radītāja Agnija Ivanova un uzņēmuma “La Fête picnic” izveidotāja Madara Vaido, grupas “Dzelzs vilks” mūziķis Juris Kaukulis, “Siguldas saimes” vadītāja Dace Mežavilka, kamaniņu karaļi Juris un Andris Šici, koncertzāles “Baltais flīģelis” vadītājs Juris Lisenko un viesnīcas “Hotel Sigulda” pārstāve Liene Grīnhofa. Par gaidāmajiem Siguldas svētkiem, kas tiks svinēti jau 29. maijā, pastāstīja kultūras centra “Siguldas devons” producente Ilze Jakubovska. Dzimšanas dienas izbraukuma ētera izskaņā radio personībām pievienojās arī Radio SWH valdes priekšsēdētājs Jānis Šipkēvics.

Visām Radio SWH ētera personībām no Siguldas novada tika dāvināts īpašais Siguldas simbols – Siguldas spieķis – kopā ar ievu ziediem, kā arī Siguldas novada uzņēmēju gardumu grozs no Jāņa Tirgus.

Jau ziņots, ka Sigulda ir viena no 16 Latvijas pilsētām un novadiem, kuros laikposmā no 5. līdz 21. maijam, svinot savu 28 gadu dzimšanas dienu, viesojas Radio SWH. Latvijas novadu izziņas tūrē radio apceļo Latviju, iepazīst konkrēto vietu dabu, sniegtās iespējas, kā arī viesojas pie saviem klausītājiem novados.

Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā esošajās koprades laboratorijās atkal atvērta jauna ekspozīcija. No 14. līdz 25. maijam laboratorijā “Daba” apskatāmi tekstilmākslinieces Ievas Krūmiņas darbi, kurus vieno nosaukums “Pļava”. Zeltaini pelēkās, trauslās smilgas un zāles stiebrus māksliniece veidojusi īpašā autortehnikā un šķiet neticami, ka šo darbu izejmateriāls ir polietilēns – PET atkritumi.

Par šo savdabīgo pļavu māksliniece Ieva Krūmiņa saka: “Šis darbs ir manas iztēles skatījums uz civilizāciju, ko iedomājos kā lielu pļavu, kur katrā zāles stiebrā šūpojas celtnes, cietokšņi, tilti un pieminekļi, ko varēja uzbūvēt daži indivīdi vai lielas cilvēku kopienas. Tas viss ir izgatavots no PET pudelēm un citiem polietilēna atkritumiem. Darba šķietamais dabiskums un gaisīgais trauslums kontrastē ar materiālu, kura ķīmiskais sastāvs ir svešs dabiskajai videi, nesadalīsies un turpinās piesārņot planētu simtiem gadu. Es apzinos, ka manas mākslas aktivitātes nesamazinās piesārņojumu, bet vismaz jūtu gandarījumu, ka pavisam nedaudz polietilēna ir pārvērsts mākslas darbā, nevis tiks noglabāts kādā izgāztuvē.”

Ievas Krūmiņas mākslas darbi novērtēti ne tikai Latvijā, bet atzinību guvuši arī starptautiskā līmenī. Māksliniece saņēmusi apbalvojumus 11. Starptautiskajā Baltijas Miniatūrtekstīliju Triennālē Polijā, Starptautiskajā Korejas Biennālē, Dienvidkorejā, Starptautiskajā laikmetīgo mežģīņu biennālē Vācijā, 1. Starptautiskajā Maskavas gobelēnu biennālē, Krievijā, un citus apbalvojumus. Darbi “Pļava I” un “Pļava II” 2019. gadā ir veidoti Vides Risinājumu institūta iniciētam starptautiskam mākslas projektam “NOT out of sight, NOT out of mind” un līdz šim eksponēti Latvijā un Igaunijā.

Ievas Krūmiņas daiļrade apliecina, ka tekstilmāksla ir daudz ietilpīgāka par gobelēniem vai citiem ierastajiem priekšmetiem. Dažādās tehnikās darinātie darbi it bieži tiek radīti, izmantojot dažādus reciklētos materiālus, īpaši poliestera šķiedras. Sagādājot augstu estētisko baudījumu skatītājiem, tie liek aizdomāties par cilvēka eksistences tēmām un vides jautājumiem. Paralēli aktīvam radošajam darbam Ieva Krūmiņa ir arī Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas katedras vadītāja.

Ar Siguldu viņu saista īpašas attiecības – Ieva Krūmiņa ir viena no Siguldas novada kultūras centra organizētā projekta “Latvju raksti. Citādība” lektorēm un attālinātos semināros šopavasar iedvesmo lietišķo mākslu studiju dalībniekus visā Latvijā, sniedzot ieskatu par globālajām tendencēm otrreiz izmantojamo materiālu pielietojumam tekstilmākslā un dizainā.

Šis pavasaris ir iepriecinājis daudzus lietišķās mākslas studiju pārstāvjus un amatniekus visā Latvijā, sniedzot iespēju piedalīties Siguldas novada Kultūras centra un Nacionālā kultūras centra projektā “Latvju raksti. Citādība”. Projekta laikā tiek organizēti izglītojoši tiešsaistes semināri; pirmais aizvadīts martā, bet otrs seminārs norisināsies 20. maijā no plkst. 14.00 līdz 17.20 tiešsaistes platformā “Zoom”.

Otrajā seminārā uzstāsies trīs aizrautīgas lektores – tekstilmāksliniece un Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas katedras vadītāja Ieva Krūmiņa turpinās savu jau pirmajā seminārā aizsākto stāstu par otrreiz pārstrādājamu izejmateriālu izmantošanu globālajā lietišķās mākslas arēnā, gan demonstrējot dažādu materiālu izmantošanas veidus un tehnikas, gan piešķirot šai tēmai filozofisku dimensiju, tekstiliju darināšanu saistot ar matērijas nezūdamības likuma vizualizēšanu. Paralēli akadēmiskajam darbam Ieva Krūmiņa turpina aktīvu radošo darbību, pastiprinātu uzmanību veltot tieši otrreiz pārstrādājamu izejvielu izmantošanai, tāpēc viņas priekšlasījums ir īpaši uzrunājošs, ko apliecina arī pēc pirmā semināra saņemtās dalībnieku atsauksmes.

Savukārt Barbara Ābele, tekstilmāksliniece un Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina katedras profesore, ar savu lekciju “Cita drēbe” semināra dalībniekiem ļaus aizdomāties par lietišķās mākslas funkcionalitāti no atšķirīga skatu punkta, iepazīstinot ar tekstiliju izmantošanu sociālajā dizainā un citos mazāk ierastos veidos.

Tekstilmāksliniece un mākslas pedagoģe Annele Slišāne plašākai sabiedrība kļuva zināma, pateicoties projektam #100dečiLatvijai, kas bija viņas dāvana valsts simtgadei un apliecināja to, ka prasmīgs meistars var uzaust segu ne vien no ierastās vilnas dzijas, bet arī no pieneņu ziediem un videokasešu lentām. Semināra dalībniekiem Annele Slišāne pastāstīs gan par 100 deču tapšanu, gan dalīsies pieredzē par mazāk tradicionālu dabas materiālu un otrreiz pārstrādājamo materiālu izmantošanu dažādu tekstiliju veidošanā.

Semināra izskaņā dalībnieki tiks iepazīstināti ar nosacījumiem dalībai 2022. gada sākumā plānotajā izstādē, kas būs veltīta tekstiliju ansamblim un īpašu uzmanību pievērsīs otrreiz pārstrādātu izejvielu izmantošanai.

Seminārā aicināts piedalīties ikviens lietišķās mākslas studijas dalībnieks vai individuāli strādājošs meistars, dalība – bez maksas. Pieteikt savu dalību iespējams, nosūtot ziņu uz e‑pasta adresi

Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā esošajā koprades laboratorijā “Nākotne” līdz 25. maijam apskatāma kinētiskā skulptūra “Tumšredzis”, kuru radījis Gatis Kreicbergs un Johanna Lohrengela. Tā ļauj apmeklētājam ieskatīties, kāda nākotne mūs sagaida un kā varam palīdzēt saglabāt zemeslodi nākamajām paaudzēm, aktualizējot jautājumu par to, kādu iespaidu uz vidi atstāj cilvēki, radītā infrastruktūra un tehnoloģijas un kādu pasauli mēs atstājam nākamajām paaudzēm, par ko šobrīd ļoti daudz var dzirdēt arī no zinātniekiem.

“Tumšredzis” ir eksperimentālais mākslas projekts, kas pilnībā izgatavots no atkritumiem un kurā tiek pētītas iespējamās atkritumu krīzes sekas, kurā šobrīd atrodamies.

Šī skulptūra ir radusies no ledusskapja, dažām caurulēm, koksnes pārpalikumiem un atmiņām par vecām lietām. Tā, līdzīgi kā zīlnieks, attēlo vīzijas par iespējamo nākotnes noslīkšanu atkritumos un prognozē, ka paši esam savas nākotnes zagļi, ja steidzīgi nemeklēsim risinājumus. Ar labiem nodomiem un ieteikumu sarakstu “Tumšredzis” aicina novērotāju apstāties un domāt par savu radīto atkritumu daudzumu. Skatoties caur durvju actiņu un griežot riteņus skulptūras malās, tiek atklāti četri scenāriji:

kā mēs uzskatām, kā pasaule izskatās;
kā pasaule patiesībā izskatās;
kā pasaule varētu izskatīties;
kā vēl pasaule varētu izskatīties.

Pasaule slīkst atkritumos. Cilvēki noslīcina pasauli atkritumu tvertnē. Globālās klimata pārmaiņas un plaša mēroga bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, strauji augošais atkritumu daudzums, pārražotie produkti, tehnika un apģērbi, kas drīz tiek izmesti atkritumos. Šie ir jautājumi, ar kuru sekām nāksies cīnīties nākamajām paaudzēm. Eiropas Savienībā tikai 40% atkritumu tiek atkārtoti pārstrādāti, liela atkritumu daļa tiek izgāzti vai sadedzināti videi nedraudzīgā veidā. Pēc “Eurostat” datiem, situācija Latvijā nav labāka – otrreiz pārstrādāti tiek tikai 20% atkritumu.

Skulptūra “Tumšredzis” tika izstrādāta kā daļa no starptautiskā WasteArt projekta, kuru koordinēja Vides Risinājumu Institūts.

Gatis Kreicbergs (LV) ir viens no Eiropā pieredzējušākajiem “ērmriteņu” ražotājiem un ir KreicBike pasūtījuma velosipēdu studijas dibinātājs. Gatis ir veidojis velosipēdus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī lielas kinētiskas skulptūras no tērauda, koka un atkritumiem.

Johanna Lohrengela (DE/LV) ir ilustratore, stāstniece, rakstniece un mākslas aktīviste. Lielākā daļa viņas darbu ir saistīti ar cilvēka un dabas attiecībām, un tos bieži iedvesmo dzīvošana Smiltenes novada permakultūras kopienā “Atvērtā Saimniecība Zadiņi”.

Siguldas jauniešu kamerorķestris diriģenta Pētera Plūmes vadībā un Mākslas nodaļas jaunie mākslinieki Ivetas Bamberes un Ivetas Šveisbergas vadībā ir kopradījuši video sveicienu, ar kuru sūta vissirsnīgākos sveicienus visām māmiņām, kas ļauj Mākslu skolas “Baltais flīģelis” audzēkņu radošuma pasaulei būt, atbalsta ikvienā solī un ir kopā gan svētkos, gan ikdienā.

Sūtot kopīgo sveicienu, Mākslu skola “Baltais flīģelis” uzsver: “Ja plaši atveram acis, tad mēs varam redzēt vispārsteidzošākos un skaistākos radījumus mums apkārt. Tomēr mūsu pašu fantāzija un iztēles radījumi, kas atklājas šajos mākslas un mūzikas darbos, saviļņo un priecē vēl vairāk. Esam vienoti, gaidām muzikālas satikšanās brīdi uz SKATUVES, kas ir mūziķu īstās mājas, un nebeidzam sapņot…”

Tradicionāli maija sākumā Turaidas muzejrezervātā tiek atzīmēta Maijas diena. Tā asociējas ar stāstu par meiteni Maiju – Turaidas Rozi. Turaidas muzejrezervāts līdz 23. maijam aicina ikvienu apskatīt brīvdabas izstādi “Turaidas Rozei – 420. Leģenda dzīvo”. Tā izvietota muzejrezervātā Baznīckalnā, kur atrodas Turaidas Rozes piemiņas vieta. Brīvdabas izstāde atvērta Turaidas muzejrezrevāta darba laikā. Ieejas maksa – ieejas biļete muzejrezervātā.

Brīvdabas izstādes vadmotīvs ir Maijas – Turaidas Rozes tēls kā radošu meklējumu iedvesmas un apceres avots dažādos mākslas veidos: literatūrā (dzejā un prozā), teātrī, kino, glezniecībā, tēlniecībā, baletā, operā un citos mūzikas žanros. Sākotnēji izstādi bija paredzēts veidot iekštelpās, izmantojot muzeja krājuma oriģinālos materiālus – grāmatas, fotogrāfijas, izrāžu afišas un programmas, kostīmu skices, skatuves tērpus, tomēr Covid-19 ierobežojumu dēļ izstāde veidota brīvdabā.

Pirmajā izstādes daļā iespējams iepazīties ar 19. gadsimta vidus un 20. gadsimta sākuma literārajiem darbiem, kas bija balstīti uz Maijas dzīvesstāstu. Tie pilnībā iekļāvās tajā laikā valdošās romantisma literatūras naratīvā par mīlestību, uzticību, godu. Pirmajā romantiskajā poēmā “Turaidas jaunava” (1848) vācbaltu dzejnieks Adalberts Kamerers Maiju attēloja kā vācu meiteni un cildina visu vācisko. Viņš arī pievienoja Maijas vārdam otru vārdu – Roze. Latviešu literatūrā teika par Turaidas Rozi ienāca pēc astoņiem gadiem ar Jura Dauges sarakstīto stāstu “Turaidas jumprava” (1856). J. Dauge Maiju attēlo kā vienkāršu, jaunu un mīlošu latviešu meiteni, kas mīlas dēļ labāk iet nāvē, nekā zaudē savu godu.

Spožākais leģendas atspulgs literatūrā ir Raiņa traģēdija “Mīla stiprāka par nāvi”, kas tika sarakstīta 1926. gadā un ieguva popularitāti sabiedrībā. Izstādē redzami seno grāmatu attēli, kā arī Ģirta Vilka ilustrācijas Raiņa traģēdijas 1971. gada izdevumam. Starp vairākām fotogrāfijām izstādē ir arī aina, kurā redzams Rainis ar Dailes teātra aktieriem Emīliju Viesturi, Teodoru Lāci un izrādes režisoru Eduardu Smiļģi pie Turaidas Rozes piemiņas vietas 1927. gada 12. oktobrī. Mākslinieki Rozes piemiņu godinājuši, noliekot baltu rožu vainagu.

Liela uzmanība izstādē pievērsta skatuves mākslai. Redzamas fotogrāfijas, izrāžu programmiņas no Raiņa lugas izrādēm gan Latvijas profesionālajos, gan amatierteātros, kā arī vēsturiskajās vietās Turaidas pils pagalmā, pie Turaidas baznīcas un Gūtmaņalā. 1966. gadā pirmizrādi piedzīvo komponista Jāņa Ķepīša balets “Turaidas Roze” Irēnas Strodes horeogrāfijā. Izstādē ir afiša un attēli no baleta uzveduma, kur pazīstamais baletdejotājs Haralds Ritenbergs redzams Jakubovska lomā.

Interesanti eksponāti ir teātra un operas izrāžu tērpu skices: Siguldas Tautas teātra iestudējumam 1993. gadā kostīmskices darinājis Siguldas mākslinieks Voldemārs Gudovskis, Latvijas Nacionālā teātra izrādei 1996. gadā māksliniece Kristīne Pasternaka, bet 2017. gada Latvijas Nacionālajā operā iestudētajai Zigmāra Liepiņa operai “Turaidas Roze” – māksliniece Jolanta Rimkute.

Turaidas Rozes leģenda kļuvusi par iedvesmas avotu daudziem māksliniekiem. Starp mākslas darbiem, kuri glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā, ir Aivara Gulbja, Ainas Tobes, Daiļa Rožlapas un citu mākslinieku veikums.

Turaidas Rozes piemiņas vietai Baznīckalnā ir daudz apmeklētāju. Jau gadu desmitiem ilgst tradīcija jaunlaulātajiem kāzu dienā nolikt ziedus par godu uzticībai un mīlestībai. Simbolisks ir attēls, kur 2001. gadā divu valstu vadītājas – Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga un Somijas Valsts prezidente Tarja Halonena – noliek ziedus pie Turaidas Rozes piemiņas vietas, godinot vispārcilvēciskas vērtības – mīlestību, godu, uzticību.

Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja
Līga Kreišamane

Latvijas Virtuālais pūtēju orķestris kopā ar grupas “Pērkons” mūziķiem ierakstījuši muzikālu sveicienu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā. Apvienojoties 29 Latvijas pūtēju orķestra dalībniekiem, tostarp dalībniekiem no Siguldas Absolventu orķestra, kopīgi ierakstīta mūziķa Jura Kulakova un grupas “Pērkons” dziesma “Gandrīz tautasdziesma”.

Ieraksta veidošanā piedalījās turpat 150 pūtēju orķestra dalībnieki, kā arī grupas “Pērkons” mūziķi. Dziesmu “Gandrīz tautasdziesma” pūtēju orķestrim aranžējis Raitis Rērihs.

Kopīgā ieraksta videoklips apskatāms šeit.