Kultūra - sigulda.lv

Akcija “Satiec savu meistaru”, kas ierasti notiek aprīlī, šogad Siguldā norisināsies 5. septembrī kultūras centrā “Siguldas devons”. Šoreiz akcija “Satiec savu meistaru” veltīta no paaudzes paaudzē pārmantotu prasmju apgūšanai, aicinot ne vien apgūt tradicionālo jostas aušanas tehniku un iepazīties ar audēju darbu, bet arī parādīs, kā no šķietami vairs nederīgām, vecām lietām top kas jauns.

Vecas kredītkartes lieliski noderēs, lai pagatavotu celu dēlīšus un darinātu celaiņu jostiņas, bet no savu laiku nokalpojuša apģērba būs iespējams aust krāšņu lupatu deķi. Pasākuma dalībniekiem būs iespēja apgūt šīs prasmes Siguldas Tautas lietišķās mākslas studijas un Alīdas Lindes studijas dalībnieču vadībā.

Novadnieki un pilsētas viesi aicināti celu dēlīšus un celaiņu jostiņas gatavot 5. septembrī no plkst. 12.00, savukārt piedalīties lupatu deķa aušanā varēs no 5. septembra līdz pat 13. septembrim kultūras centra “Siguldas devons” darba laikā, kopīgi radot vienu krāšņu lupatu deķi. Pasākumā īpaši aicinātas piedalīties ģimenes ar bērniem, bērnudārzu un skolu audzēkņi.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Tuvojas rudens un Siguldas novada amatiermākslas kolektīvi gatavojas atsākt mēģinājumus. Viens no tiem – Siguldas jauktais koris “Spārni” – ir nolēmis ieskandināt jauno sezonu ar koncertu pie kultūras centra “Siguldas devons” sestdien, 29. augustā, plkst. 15.00.

Koncerts notiks brīvā dabā pie kultūras centra galvenās ieejas – vietā, kas jau pārbaudīta un atzīta par kora skanējumam piemērotu.

Kora “Spārni” koncertā klausītājus priecēs Raimonda Tigula, Valta Pūces, Jāņa Lūsēna, Artura Maskata un arī ārvalstu komponistu mūzika.

Uz koncertu aicināti visi, kam sirdij tuva kora mūzika. Īpaši tiek gaidīti arī dziedot gribošie siguldieši, jo koris “Spārni” diriģentes Līgas Ādamsones vadībā aicina pievienoties savām rindām jaunus dziedātājus visās balsu grupās.

Sestdien, 29. augustā, Siguldas pils paviljonā norisināsies spilgts sezonas noslēguma koncerts, kurā apmeklētājus priecēs grupa “Big Al & The Jokers” ar unikālo solistu Algirdas Šuminskas, izpildot labāko rokenrola mūziku pilnas pūtēju sekcijas pavadībā.

No plkst. 20.00 un arī pēc koncerta muzikālo noskaņu veidos DJ.

Pasākuma laikā darbosies restorāna “Kungu Rija” vasaras terase un “Siguldas saldējums” kafejnīca.

Ieeja – bez maksas.

28. augustā plkst. 18.00 Zinātnes ielā 7B, Siguldas pagasta Kultūras namā, durvis vērs unikāla retro velosipēdu izstāde “Visa dzīve vienā divritenī”, kura uz Siguldu atceļojusi no Itālijas pilsētas Rimini. Atklāšanas pasākumā par īpašo tā laika Itālijas noskaņu parūpēsies akordeonists Kaspars Gulbis, pasākuma vadītājs – Edijs Everss, kā arī Siguldas Tautas teātra aktieri un deju kolektīva “Dūka” dalībnieki.

Tā būs iespēja redzēt, kā dzīvoja cilvēki Eiropā pirms 50, 70, 100 gadiem. Kādam spēkam bija jābūt, lai brauktu ar piekrautu velosipēdu katru dienu, tā visas dzīves garumā, nesot cilvēkiem savu darbu – kā kalpošanu, kā palīdzību, kā sava amata meistarību, kura tika nodota no tēva dēlam.

Kolekcijas autors ir kāds neparasts itāļu maiznieks Mauricio Urbinati. Izstādes apmeklētājiem būs iespēja redzēt 30 unikālus sava amata meistaru “darba kabinetus”. Galvenais princips, pēc kura tika veidota kolekcija, – velosipēdam ir jāatveido profesija vai darbības joma un jābūt klāt tās profesijas priekšmetiem vai darbarīkiem.

Apmeklētāji aicināti uz izstādi “Visa dzīve vienā divritenī” doties ar savu velosipēdu, tādējādi gūstot iespēju labāk salīdzināt mūsdienu braucamrīkus ar izstādē apskatāmajiem, unikālajiem retro velosipēdiem.

Kultūras centrs “Siguldas devons” 26. augustā Latvijas pasākumu producentu asociācijas apbalvošanas ceremonijā saņēma “LaPPA Kvalitātes zīmi”, kas ir kā apliecinājums par kvalitatīvu un izcilu darbu.

Latvijas pasākumu producentu asociācija kopš 2011. gada apkopo biedru ziņas par labākajiem nozares piegādātājiem – servisa uzņēmumiem, kuri bieži vien ir laba pasākuma panākumu atslēga. “LaPPA Kvalitātes zīmi” saņem tie uzņēmumi, kas LaPPA biedru balsojumā atzīti par kvalitatīviem un uzticamiem un, kas lielākajai daļai industrijas profesionāļu ir kļuvuši par visuzticamākajiem sadarbības partneriem. Kopā ar “LaPPA Kvalitātes zīmi” nozares piegādātāji saņem LaPPA sertifikātu, kas uzskatāms par nozares atzinību un apliecinājumu par kvalitatīvam darbam.

Lepojamies un vēlam neizsīkstošu enerģiju tiekties uz izcilību!

Krimuldas muižas terasē piektdien, 28. augustā, plkst. 19.00 koncertu ciklu “Ainavas melodijas” noslēgs latviešu koklētāja Laima Jansone. Koncerts norisināsies Krimuldas muižas terasē.

Laima Jansone ir koklētāja, kuras mūzikā būtisku lomu spēlē improvizācija, mijiedarbība starp meditatīvo un impulsīvo, seno un mūsdienīgo. Savu skatuvisko darbību Laima Jansone uzsākusi 2011. gadā līdz ar pirmā solo albuma “Sidrabs” izdošanu. Šobrīd aktīvi darbojas gan kā soliste akustiskās mūzikas virzienā, gan elektroniskās mūzikas apvienībā “ZeMe”, labprāt sadarbojas ar laikmetīgās dejas horeogrāfiem un izrāžu veidotājiem. Laima Jansone uzstājusies lielākajās Latvijas koncertzālēs, kā arī viesojusies gan ar koncertiem, gan meistarklasēm Japānā, Ķīnā, Austrālijā, ASV, Beļģijā, Itālijā, kā arī citviet.

Biļetes cena – 20 eiro (vietu skaits ierobežots). Biļeti iespējams rezervēt, zvanot uz tālruņa numuru 29111619. Lietus gadījumā koncerts notiks muižas iekštelpās.

Informāciju sagatavoja:
Krimuldas muižas sabiedrisko attiecību speciāliste
Vera Grāvīte

28. augustā durvis vērs unikāla un aizraujoša Retro velo izstāde – “Visa dzīve vienā divritenī”, kuras ekspozīcijas centrā ir 30 oriģināli amatnieku velosipēdi, kas ražoti laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta pirmajai pusei. Šie divriteņi liecina par cilvēku uzņēmību un atjautību situācijās, kad amatnieki, neatraduši darbu mājās, devās pelnīt naudu gan uz kaimiņu ciemiem, gan arī tālām zemēm, lai pēc tam atgrieztos un pabarotu ģimeni. Ikviens eksponāts ir gan pārvietošanās līdzeklis, gan arī darba kabinets uz riteņiem, īpaši pielāgots konkrētas profesijas pārstāvim. Izstādi iespējams aplūkot Zinātnes ielā 7B (Siguldas pagasta Kultūras namā).

No Rimini nākušais kolekcijas autors Mauricio Urbinati stāsta, ka šīs interesantās kolekcijas ideja radusies pavisam nejauši: “Pirms teju pusgadsimta kādā krāmu tirgū es ievēroju kurpnieka divriteni. Nezinu, vai tas bija tas pats velosipēds, kuru tiku redzējis agrā bērnībā, vai vienkārši līdzīgs, taču aizgājušā laikmeta aina ļoti spilgti nostājās acu priekšā. Visa mana ģimene dzīvoja nelielā ciemā, kur reizi mēnesī ieradās milzīga auguma kurpnieks. Mums visiem tas bija gan notikums – ieradies cilvēks, kurš redzējis pasauli, savā ziņā arī prieks un laime, jo varēja salabot novalkātos apavus.” Pats Mauricio, pēc profesijas maiznieks, nenoturējās pretī kārdinājumam un iegādājās šo divriteni. Ieraudzījis mirdzumu pircēja acīs, pieredzējušais tirgotājs lietišķi ieminējās, ka zinot, kur var dabūt kalēja riteni, kas arī esot ļoti skaists. Tā radās kolekcija – himna amatniecībai un cieņas apliecinājums īstiem apgādniekiem, mazliet avantūristiem, taču garā spēcīgiem un mērķtiecīgiem cilvēkiem, kuri atrada izeju pat vissarežģītākajās dzīves situācijās.

Ikviens kolekcijas divritenis ir neatkārtojams, un tam ir savas konstrukcijas īpatnības. Miesnieka transportlīdzeklis ir aprīkots ar ērtu gaļas mašīnu, lai uz vietas varētu pagatavot pircējam svaigu malto gaļu. Ārsta divriteni rotā sarkans krusts uz rāmja un vairākas aptieciņas, kā arī kastes medicīnas instrumentu pārvadāšanai. Bārddziņa velosipēdu papildina skūšanās un modernu frizūru veidošanas instrumenti, kā arī glīta bļodiņa uz stūres. Amatnieku divriteņu izstāde ir iespēja atcerēties vai varbūt pirmoreiz mūžā ieraudzīt pagājušā laikmeta sadzīves priekšmetus – pirmais pārnēsājamais telefons, kinoprojektors, patafons, fotoaparāts, atslēgu dublikators un citas agrāk neiedomājamas lietas.

Ekspozīciju “Visa dzīve vienā divritenī” pavada multimediāla programma – filma, kura Itālijā uzņemta par godu izstādei un iepazīstina nedaudz vairāk ar pārstāvētajām amatnieku profesijām.

Izstāde būs skatāma Zinātnes ielā 7B (Siguldas pagasta Kultūras namā) no 28. augusta līdz 31. oktobrim.
No otrdienas līdz piektdienai no plkst. 11.00 līdz plkst. 18.00 un nedēļas nogalēs no plkst. 11.00 līdz 16.00, pirmdienās izstāde slēgta.

Ieejas maksa izstādē – 5 eiro,Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 20% atlaide.

Trešdien, 26. augustā, plkst. 20.30 Siguldas pils paviljonā apmeklētājus priecēs muzikālā “resgaļu” banda “Rahu The fool”, kuru mūzika nāk no 20. gadsimta pirmās puses – tautas mūzika, blūzs, džezs, jūrnieku un karavīru dziesmas un šlāgeris tā visklasiskākajā izpratnē – šie stili vienkopus būs saklausāmi grupas izpildītajā citu autoru un arī pašu sarakstītajā mūzikā.

Mūziķu sniegumu varētu aprakstīt ar vārdiem – nedaudz vecmodīgi, kas patiesībā mūsdienās nozīmē ļoti aktuāli, ņemot vērā kopējo nostalģiju pēc pagātnes stabilām vērtībām, pašu rokām taisītām, izturīgākām lietām, lēnāku laika ritējumu un sirsnīgāku kopā būšanu.

No plkst. 20.00 un arī pēc koncerta muzikālo noskaņu veidos DJ Edgars Bercis.

Pasākuma laikā darbosies restorāna “Kungu Rija” vasaras terase un “Siguldas saldējums” kafejnīca.

Ieeja – bez maksas.

27. augustā plkst. 19.00 Siguldā, Zaļās Villas kvartālā, norisināsies Latvijas Kultūras akadēmijas studenšu veidotā starpdisciplinārā mākslas projekta “Pēc pandēmijas renesanse” izstādes atklāšana. Izstādi Zaļās Villas kvartālā būs iespēja apskatīt līdz septembra beigām.

“Pēc pandēmijas renesanse” ir projekts, kas apvieno literāro mākslu, vizuālo mākslu un mūziku. Projekta galvenais fokuss ir apzināt un izprast pandēmijas ietekmi uz jauniešiem un apzināt, kā iegūtā pieredze tiek izpausta mākslā, kā arī radīt mijiedarbību starp dažādiem mākslas veidiem.

Izstādē būs iespēja apskatīt, izlasīt un noklausīties kopumā deviņus darbus, kuri veido trīs starpdisciplinārus mākslas darbus. Darbus varēs baudīt, apskatot vizualizāciju, paralēli klausoties tai paredzēto mūziku un lasot literāro darbu, no kura vizualizācija ir tapusi.

Projekts iesākās jūlija sākumā ar trīs jaunajiem literātiem, kuru uzdevums bija radīt literāru darbu, kas atspoguļotu pandēmijas radīto atmosfēru gan personīgajā dzīvē, gan pasaulē. Tālāk šie darbi anonīmi un pēc nejaušības principa tika izsniegti trīs jaunajiem vizuālajiem māksliniekiem, kuru tālākais uzdevums bija, iedvesmojoties no iegūtā literārā darba, radīt vizuālu mākslas darbu. Augusta sākumā šos vizuālos mākslas darbus varēja apskatīt trīs jaunie mūziķi, kuri katrs sakomponēja mūziku vienai no vizualizācijām.

Starpdisciplinārajā mākslas projektā arī piedalījās jau nozarē pieredzējuši mākslinieki, lai sniegtu ieteikumus, komentārus un savu profesionālo viedokli jaunajiem projekta dalībniekiem. Literātus konsultēja dzejnieks un literatūrkritiķis Raimonds Ķirķis, vizuālajiem māksliniekiem palīdzēja māksliniece Linda Īstenā, savukārt mūziķiem bija iespēja vērsties pie džeza vibrofonista un taustiņinstrumentālista Miķeļa Dzenuškas.

Projektu “Pēc pandēmijas renesanse” līdzfinansē Siguldas novada pašvaldība Siguldas novada jauniešu projektu konkursa ietvaros.

Ieeja izstādes atklāšanā – bez maksas.

Aizvadītajā nedēļas nogalē, 15. un 16. augustā, Mores pagasta “Kalna Vaizuļos” notika “Sēņotāju stāstu dienas”, kur tika atrastas aptuveni 50 sēņu sugas un piedzīvoti daudzveidīgi sēņu stāsti. To laikā četrās viesu grupās piedalījās stāstnieki – sēņotāji ne tikai no Mores, Siguldas un Līgatnes, bet arī no Mazsalacas, Daibes, Raiskuma, Rēzeknes, Pilsrundāles, Ikšķiles un Rīgas.

Apmeklētāji stāstus gan klausījās, gan paši stāstīja, gan radīja situācijas jauniem stāstiem. Tika izzinātas dažādas sēņu sugas, sēņots, “medīti” sēņu foto kadri, gatavotas sēņotāju lelles no liepu klūgām, kā arī bija iespēja iesaistīties sēņotāju dziesmās, rotaļās un dejās un baudīt sēņu kulinārā mantojuma stāstus.

To, kā atšķirt sēnes, kādas ir to pazīmes, kā veidojušies to nosaukumi, kāda ir sēņu “loma” dabā un cilvēku sadzīvē, skaidroja stāstniece, “Lielās Latvijas sēņu grāmatas” līdzautore, Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Inita Daniele. Tāpat ar saviem stāstiem dalījās Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Dr. philol. Guntis Pakalns.

Tāpat pasākuma laikā tika atrasta sēne, kuras nosaukums atgādina stāstnieku runas vingrinājumu: “Zilzaļā hlorociborija”. Par visskaistāko sēni tika atzīta oranžā spulgaine. “Kalna Vaizuļu” mežā tika atrasta arī oranžā gļotsēne, kura ir izslēgta no sēņu valsts, jo spēj pārvietoties.

Mori mēdz saukt par “sēņu galvaspilsētu” gan ēdamo sēņu daudzuma ziņā apkārtnes mežos, gan to daudzveidīguma ziņā – tāds dēvējums apstiprinājās “Kalna Vaizuļu” mežā, jo ik pēc pāris soļiem tika atrastas dažādas sēņu sugas.

Pateicoties sēņošanas tradīcijai Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas vadītājas Margitas Porietes dzimtā, ir saglabājušās teikas un nostāsti par “Kalna Vaizuļu” 17 toponīmiem un daudzām apkārtnes vietām. Apmeklētāji varēja iepazīt stāstus par šīs vietas senatni, Cēlijas kalniem, Cēlijas kalna akmeni un Balto sievu, Sudas purva velnu – Idamādamu.

Par meža un sēņošanas tēmu projektos “Satikšanās Mores stāstos 2013” un “Satikšanās Mores stāstos 2016” runāja etnogrāfe Indra Čekstere. Morē tikuši stāstīti arī brīnumi par Zviedrezerā nogrimušo karieti ar zelta naudu, gan par stiprajiem čūsku vārdiem. Klausītājiem vajadzēja atminēt, ko vidzemnieki saukuši par stīvnāsi, garo tārpu vai lingā putnu, lai nekad to nesastaptu sēņojot vai ogojot.

Savukārt to, kā palīdzēt augt lielajai liepai un to atbrīvot no atvasītēm, iegūt “čūskojamo kociņu” vai novilt lūkus un izgatavot lelles, bērniem ierādīja RLB “Sprīdīša skolas” nodarbību vadītāja Sniedze Ozola.

Allažu pagasta “Mauriņu” saimnieki Māra un Andris Zemdegi pārsteidza viesu grupas ar sēņu kulinārā mantojuma stāstiem un piedāvāja daudzveidīgus sēņu ēdienus. Savukārt kafejnīca “Kaķu māja” piedāvāja baudīt dzērienu “kombuča”, tautā sauktu par “sēnīti”.

Sēņotāju dziesmās, spēlēs un rotaļās varēja iesaistīties kopā ar sirsnīgo tautas muzikanti Aigu Auziņu. Šīs norises sarīkojumu noslēgumos papildināja arī apmeklētāju “muzikālie stāsti”, izdziedot dziesmas par sēņošanu no Māra Vērmaņa klades un baudot “Kociņkapellas” priekšnesumus.

“Sēņotāju stāstu dienas” organizēja Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisija sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību. Pasākumu atbalstīja Valsts Kultūkapitāla fonds

Informāciju sagatavoja:
Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas vadītāja
Margita Poriete

Iepriekšējos gados augusta izskaņā Allažu pagasta iedzīvotāji pulcējās uz Allažu pagasta svētkiem, taču šogad ierastie kopības svētki notiks oktobrī, kad iedzīvotāji tiks aicināti uz atjaunotā Allažu pagasta Tautas nama atklāšanu.

Allažu pagasta Tautas nama vienkāršotās atjaunošanas darbu laikā tiek veikta pirmā stāva foajē labiekārtošana, kā arī telpu izbūve cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Atjaunota tiek arī mākslinieku un saimnieciskā telpa 1. stāvā. Vestibils tiks pielāgots izstāžu eksponēšanai. Turpinot veikt Allažu pagasta Tautas nama teritorijas labiekārtošanu, pie Tautas nama tiks izvietots izgaismots afišu stabs.

Siguldas koncertzāle “Baltais flīģelis” jauno koncertsezonu atklās 26. septembrī plkst. 19.00 ar jauniešu kora “Kamēr…” koncertu “Kamēr… koku galotnēs”. Koncertā koris publiku priecēs ar tā pastāvēšanas vēsturē nozīmīgiem opusiem, kā arī mūsdienu Ziemeļvalstu kormūzikas augstākās raudzes skaņdarbiem rudenīgās, mīlestības caurvītās noskaņās.

Jauniešu koris “Kamēr…” ar jauneklīgu degsmi klausītājus priecē jau 30 gadu garumā. Koris izskolojis paaudzi kordziedātāju un kordiriģentu, un kalpojis ne vien kā atspēriena platforma vokālistiem, bet arī kā radošā laboratorija režisoriem, vizuālās mākslas profesionāļiem un komponistiem, kas savus jaundarbus veltījuši tieši korim “Kamēr…”.

Jauniešu koris “Kamēr…” ir viens no spilgtākajiem koru kolektīviem Latvijā un visā pasaulē. To 1990. gadā izveidojis diriģents Māris Sirmais. Šobrīd kora mākslinieciskais vadītājs ir jaunais, talantīgais diriģents Aivis Greters.

Biļetes cena – no 10 līdz 15 eiro,Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekam – 20% atlaide, novada daudzbērnu ģimenēm – 40% atlaide. Biļetes var iegādāties tīmekļa vietnē www.bilesuparadize.lv.