Kultūra - sigulda.lv

Visas vasaras garumā Krimuldas muižā brīvdabā norisināsies koncerti “Ainavas melodijas”, kuros būs iespēja baudīt vairāku skatuves mākslinieku priekšnesumus. Koncertos muzicēs ģitārists Mārcis Auziņš, komponists Jānis Lūsēns, flautiste Evija Mundeciema, kā arī koklētāja Laima Jansone.

Koncertu skanējumu papildinās ainaviskie Gaujas senielejas skati, aicinot ikvienu koncerta apmeklētāju apzināties vienotā dabas un kultūras mantojuma vērtības Krimuldas muižā un visapkārt Vidzemē.

Vasaras koncertu programma:

28. jūnijā plkst. 19.00 ar dažnedažādām ģitārām uzstāsies Mārcis Auziņš;
24. jūlijā plkst. 19.00 kopā ar komponistu Jāni Lūsēnu muzicēs flautiste Evija Mundeciema;
28. augustā plkst. 19.00 koncertu ciklu noslēgs virtuozā koklētāja Laima Jansone.

Koncertu laikā būs atvērta kafejnīca “Milly”. Tāpat apmeklētāji varēs nobaudīt vīna darītavas “Cremon” darinātos vīnus.

Biļetes cena – 20 eiro. (vietu skaits ierobežots). Biļeti iespējams rezervēt, zvanot uz tālruņa numuru 29111619. Papildu informācija aplūkojama šeit.

Ņemot vērā Latvijas valstī izsludināto ārkārtas situāciju un tās ierobežojumus, pasākuma laikā jāievēro divu metru distancēšanās vienam no otra. Sliktas pašsajūtas gadījumā ieeja pasākumā liegta!

Informāciju sagatavoja:
Krimuldas muižas sabiedrisko attiecību speciāliste
Vera Grāvīte

Koncertos var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Ar moto “Mīlētākās pilsētas svētki. Cita frekvence” šajā nedēļas nogalē, 30. maijā, svinēsim Mīlētākās pilsētas svētkus, aicinot novadniekus katram atsevišķi, bet tomēr kopā iesaistīties aizraujošās aktivitātēs. Svētkos visas dienas garumā no plkst. 10.00 līdz 18.00 ikvienam būs iespēja iziet 19,7 kilometru garu interaktīvu pastaigu taku “Lasīttaka” un izzināt latviešu dzejnieka Imanta Ziedoņa vērtības maršrutā Imanta Ziedoņa muzejs Murjāņos–kultūras centrs “Siguldas devons”. Pastaigu takas maršruta karte pieejama Imanta Ziedoņa muzeja tīmekļa vietnē, un to iespējams aplūkot savā mobilajā viedierīcē, izmantojot mobilo lietotni “Google Maps”. Tāpat maršruta laikā divos interaktīvos punktos, noskenējot QR kodu, varēs rast radošas un pārdomu raisošas pašatklāsmes.

Pastaigu takas “Lasīttaka” maršruts ir Imanta Ziedoņa muzeja iniciatīva, kas radīta, iedvesmojoties no Imanta Ziedoņa grāmatas “Es, cilvēks, pasaulē”. Dodoties pastaigu takā, būs iespēja grāmatu piedzīvot dabā. “Lasīttaku” aicinātas iziet ģimenes ar bērniem, kā arī individuāli piedzīvojumu meklētāji. Tāpat maršrutā var doties ar velosipēdu, tomēr jāņem vērā, ka takas maršrutā ir vairākas vietas ar stāvām nogāzēm un trepēm.

Aptuveni piecu stundu ilgo pastaigu maršrutu iespējams uzsākt gan no kultūras centra “Siguldas devons”, gan no Imanta Ziedoņa muzeja. Pastaigu maršruta gājēji, kuru galamērķis būs Imanta Ziedoņa muzejs, tikai sestdien, 30. maijā, varēs bez maksas aplūkot muzeja ekspozīcijas. Savukārt gājējiem, kuri būs veikuši pastaigu no muzeja līdz kultūras centram “Siguldas devons”, Siguldas svētku laikā būs iespēja bez maksas ieskatīties Egila Rozenberga lielformāta gobelēnu personālizstādē “Transfigurācija”. Lai apmeklētu notikumus bez maksas, jāuzrāda īpašā ieejas karte, kuru var iegūt vienā no takas sākuma punktiem. Jāatzīmē, ka pēc 30. maija kultūras centra “Siguldas devons” izstādē ieejas maksa būs 2,50 eiro,Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem 20% atlaide; otrdienās ieejas biļetei tiks piemērota 50% atlaide ikvienam apmeklētājam. Savukārt Imanta Ziedoņa muzeja apmeklējuma ieejas maksa – 5 eiro.

Grāmatu “Es, cilvēks, pasaulē” Imants Ziedonis ir veidojis kā ģimenes enciklopēdiju, apskatot tādas fundamentālas vērtības kā daba, kultūras mantojums un tā saglabāšanas nozīme, cilvēks, vēsture, Latvija, atbildība, attīstība, dzīvība, mīlestība. Tādējādi maršrutā būs iespēja piedzīvot ne tikai Vidzemes dabas un kultūras unikālās vērtības, bet arī ieskatīties sevī pašā – cilvēkā kā personībā un dabas sastāvdaļā. Patlaban maršrutā gājēji divās interaktīvās pieturvietās varēs uzzināt vērtīgas atziņas un pašatklāsmes par bitēm un mikrobioloģisko floru. Maršrutam pilnveidojoties, tajā būs pieejamas kopumā 15 dažādas interaktīvas pieturvietas.

Pastaigu takas “Lasīttaka” projektu īsteno Imanta Ziedoņa muzejs sadarbībā ar kultūras centru “Siguldas devons”, Siguldas Tūrisma informācijas centru un Gaujas Nacionālo parku. Projekts tiek realizēts ar Vidzemes plānošanas reģiona un “Valsts Kultūrkapitāla fonda” atbalstu. Ar plašāku informāciju par “Lasīttaku” un instrukciju, kā strādāt ar .gpx failu karšu lietotnēs, var iepazīties pie Ziedoņa muzeja un “Siguldas devons” darbiniekiem.

Papildu informāciju par maršrutu, takas karti, ieejas karti muzejā un izstādē iespējams saņemt Imanta Ziedoņa muzejā Murjāņos un kultūras centrā “Siguldas devons”.

Dodoties “Lasīttakas” maršrutā, aicinām ievērot valstī noteiktos drošības pasākumus, pulcējoties ne vairāk par 25 personām grupā, kā arī ievērojot divu metru distancēšanos vienam no otra. Organizatori informē, ka maršrutā pa ceļam nav veikalu, tādēļ gājēji aicināti līdzņemt pietiekamā daudzumā ūdeni un pēc vēlmēm un ieskatiem ieplānot ēšanas pauzi.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Kultūras centrs “Siguldas devons” jūnijā piedāvā iespēju noskatīties vairākus filmu seansus, kas tika plānoti pavasarī, taču ārkārtējās situācijas laikā valstī noteikto ierobežojumu dēļ nenotika. Jūnijā būs iespēja noskatīties ģimenes filmu “Frīdas vasara”, kā arī dokumentālo filmu “Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule”.

3. jūnijā divos seansos – plkst. 17.00 un plkst. 19.00 – sadarbībā ar “Kino Bize” tiks rādīta filma “Frīdas vasara” (97 minūtes, 2017, Spānija). Režisore: Karla Simona (Carla Simón). Filma vēsta par sešgadīgu meiteni Frīdu, kas pēc mammas zaudēšanas tiek aizsūtīta pie radu ģimenes. Saulainā vasara Spānijas lauku mājā tiek pavadīta bērnības rotaļās, tomēr Frīdai ir nav viegli aizmirst pārdzīvoto un pielāgoties jaunajai dzīvei.

Emocijām bagātā un vizuāli skaistā ģimenes filma līdz šim jau ir ieguvusi 49 nominācijas un 32 apbalvojumus, tai skaitā divas balvas Berlīnes Starptautiskajā filmu festivālā.

Filma spāņu valodā ar subtitriem latviešu valodā. Filmas seansu ieteicams apmeklēt skatītājiem no septiņu gadu vecuma.

10. jūnijā plkst. 17.00 un 19.00 sadarbībā ar studiju “VFS Films” būs iespēja noskatīties dokumentālo filmu “Brīnišķīgie lūzeri. Cita pasaule” (71 minūte, 2017). Tā ir Lietuvas, Latvijas, Itālijas, Beļģijas, Šveices, Spānijas, Lielbritānijas un Īrijas kopprodukcijas filma. Latviju šajā projektā pārstāv operatori Ivars Zviedris, Valdis Celmiņš un producents Uldis Cekulis. Režisors: Arūnas Matelis.

Sportistus, kuri sacensībās paliek pēdējie, vairums no cilvēkiem uzskata vienkārši par lūzeriem. Profesionālajā riteņbraukšanā viņus sauc par ūdens nesējiem un kalpiem. Viņi ziedo savu karjeru komandas biedru triumfa labā un beigās vienmēr paliek grupas aizmugurē bez tiesībām gūt uzvaru. Kas viņus motivē turpināt mīt pedāļus, paliekot anonīmiem vienā no fiziski visgrūtākajām un psiholoģiski sarežģītākajām sporta disciplīnām? Filma seko “Giro d’Italia” daudzdienu sacensībām no komandas ārstu skatu punkta, atklājot līdz šim neiepazītas šķautnes profesionālās riteņbraukšanas “mūku” un īsteno cīnītāju dzīvē.

Filma ieguvusi galveno balvu vairāk nekā 10 festivālos, tostarp Triestes un Varšavas filmu festivālos. Tā bija Lietuvas 2018. gada nominācija Oskaram kā labākā ārvalstu un dokumentālā filma.

Filma angļu, itāļu valodā ar subtitriem latviešu valodā.

Viena filmas seansa biļetes cena – 2,50 eiro,Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 20% atlaide.
Uz filmas seansu biļeti iespējams rezervēt, zvanot uz tālruni 67971280 vai rakstot uz e‑pasta adresi bilesukase@sigulda.lv un norādot savu vārdu, uzvārdu, vajadzīgo biļešu skaitu. Biļeti var iegādāties vienu stundu pirms seansa sākuma.

Šajā nedēļas nogalē, 30. maijā, ar motīvu “Mīlētākās pilsētas svētki. Cita frekvence” svinēsim Siguldas svētkus. Lai arī šogad svētki būs citādāki, tomēr svētku sajūta tiks radīta ikvienam no mums. Ierasto brīvdabas koncertu vietā novadniekiem no savu māju balkoniem, atvērtajiem logiem būs iespēja baudīt Mūzicikla koncertus daudzdzīvokļu namu pagalmos. Tajos laikā no plkst. 14.00 līdz 17.00 uzstāsies kultūras centra “Siguldas devons” projekta “Koncertzāle dabā” mākslinieki – grupas “Dzelzs vilks” mūziķis Juris Kaukulis un taustiņinstrumentālists Kaspars Tobis, akordeonists Kaspars Gulbis, dziesminieks Kārlis Kazāks, saksofonists Artis Gāga, kā arī muzikālās apvienības “Zelta kniede” mūziķi Silvestrs Lorencs un Helvijs Kārkliņš.

Neilgās, aptuveni 15 minūšu garās performances norisināsies pavisam 10 pagalmos. Uz koncertiem Mūzicikla mākslinieki dosies kāds ar motociklu, cits ar elektromobili, bet vēl kāds ar motorolleru vai velosipēdu, tādējādi radot īpašu svētku noskaņu.

Pagalmi (visas adreses ir viens pagalms)	Plkst. 14.00	Plkst. 14.30	Plkst. 15.00	Plkst. 15.30	Plkst. 16.00	Plkst. 16.30
Pulkveža Brieža ielas 10; 12 un Kaijas ielas 6 pagalms	“Zelta kniede”					Artis Gāga
Pulkveža Brieža ielas 22; 24; 24A un Jaunatnes ielas 1; 3 pagalms	Kārlis Kazāks				Kaspars Gulbis	Juris Kaukulis
Pulkveža Brieža ielas 24; 26; 28 un Laimas ielas 2; 4; 6 pagalms		“Zelta kniede”			Artis Gāga	Kaspars Gulbis
Pulkveža Brieža ielas 93; 93B; 93K un 95 pagalms		Kārlis Kazāks	“Zelta kniede”	Artis Gāga
Pulkveža Brieža ielas 78; 80 un Melioratoru ielas 2 pagalms	Kaspars Tobis		Kārlis Kazāks	Kaspars Gulbis	Juris Kaukulis
Krišjāņa Barona ielas 12; 14 pagalms		Kaspars Gulbis	Juris Kaukulis	“Zelta kniede”	Kaspars Tobis
Parka ielas 10; 12; 14; 16, Ata Kronvalda ielas 1; 3; 5 un Oskara Kalpaka ielas 6 pagalms	Juris Kaukulis		Kaspars Gulbis	Kārlis Kazāks	“Zelta kniede”	Kaspars Tobis
Leona Paegles ielas 3A; 5; 7; 13 Lakstīgalas ielas 6; 6A un Lāčplēša ielas 4; 6 pagalms	Kaspars Gulbis	Artis Gāga		Kaspars Tobis		“Zelta kniede”
Jāņa Čakstes 7; 9, Leona Paegles ielas 6; 8; 10; 12, kā arī Jāņa Čakstes 1; 3 un Leona Paegles ielas 4; 6 pagalms	Artis Gāga	Juris Kaukulis	Kaspars Tobis			Kārlis Kazāks
Dzērveņu ielas 7; 9; 11, Krišjāņa Barona ielas 2A, Satezeles ielas 31 un Dzērveņu ielas 1; 3; 5 pagalms		Kaspars Tobis	Artis Gāga	Juris Kaukulis	Kārlis Kazāks

Aicinām novadniekus atvērt logus un balkona durvis, lai mūzikas skaņas ienāk ikvienā mājā; nepulcēties, ievērojot piesardzības pasākumus.

Mīlētākās pilsētas svētku pasākumu programma aplūkojama šeit.

Kultūras centrs “Siguldas devons” aicina apmeklētājus uz atkalsatikšanos izstādēs! Jau šajā nedēļas nogalē no 29. maija plkst. 10.00 zālē “Silva” kultūras baudītāji varēs aplūkot mākslinieka Egila Rozenberga lielformāta gobelēnu personālizstādi “Transfigurācija”, kurā mūsu laikam raksturīgie simboli un zīmes paslēptas mikroshēmā. Lielformāta šķiedras mākslas objekti pārliecinoši apliecina, ka, senajai audumu mākslai nemitīgi mainot ārējo formu un materiālus, kā arī izvēršot aktuālas idejas, ir iespējama radoši izvērsta nākotne. Izstāde aplūkojama līdz 28. jūnijam.

Iepriekš ziņots, ka izstāde tiks atklāta 28. maijā, tomēr mākslinieka veselības dēļ izstādes atklāšanas pasākums nenotiks. Tikšanās ar mākslinieku norisināsies izstādes laikā; datums tiks izziņots vēlāk, tādēļ aicinām sekot līdzi aktualitātēm tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības Facebook lapā.

Mākslinieks Egils Rozenbergs atzīst, ka personālizstāde “Transfigurācija” veltīta jaunai atklāsmei, cik interesantā, mainīgā un dinamiskā laikā mēs dzīvojam: “Jaunībā mēs aizrāvāmies ar vinila platēm, ar tā laika mūzikas fenomeniem “Bītliem”. Tad sekoja magnetofonu ēra ar lielajām spolēm, laiks, ko varētu raksturot ar grupu “Pink Floyd” un kad platās lentes nomainīja mazie aparāti ar šaurajām. Tad visu šo sfēru gan mūzikā, gan informācijā, gan filmu nozarē pārņēma video, kas tolaik ļāva uzzināt starptautiskos jaunumus, jo kinoteātros nebija iespējams redzēt pasaulē aktuālas filmas. Taču tagad arī šī ēra jau ir pagājusi, un esam nonākuši pie diskiem. Visas iepriekšējās tehnoloģijas ir “garīgi” novecojušas un jau aizmirstas, taču paši materiāli, kuri reiz bija unikāli izgudrojumi, ir saglabājušies, un es tos izmantoju savos austajos darbos. Ar to vēlos zīmīgi pateikt, ka šķiedras pārvērtību ēra ir attīstījusies tikpat strauji kā jaunākās tehnoloģijas.”

Egils Rozenbergs studējis un absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu. Mākslinieks ar saviem darbiem uzrunā skatītājus gan Latvijā, gan citviet pasaulē – Grieķijā, Lielbritānijā, Čehijā, Francijā, Itālijā, ASV, Zviedrijā, Krievijā, Vācijā.

Ieejas maksa – 2,50 eiro,Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem 20% atlaide. Mākslai draudzīgākās dienas būs otrdienas, kad ieejas biļetei tiks piemērota 50% atlaide ikvienam apmeklētājam. Siguldas svētku “Mīlētākās pilsētas svētki. Cita frekvence” laikā – Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem ieeja bez maksas.

Iedvesmojoties no Annas Brigaderes autobiogrāfiskās triloģijas “Dievs. Daba. Darbs”, Siguldas novada tautas lietišķās mākslas studijas vēra savu pūra vāku un ļāva tajā ielūkoties, to iemūžinot virtuālajā izstādē “3D: DIEVS. DABA. DARBS”. Izstādes trešajā daļā var apskatīt Alīdas Lindes lietišķās mākslas studijas rokdarbnieču darbu. Virtuālās izstādes pirmā daļa ar tautas lietišķās mākslas studijas “Vīgrieze” darbiem apskatāma šeit, bet otrā daļa ar tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” darbiem apskatāma šeit.

Alīdas Lindes lietišķās mākslas studija kopā darbojas jau septiņus gadus, un studijas mājvieta ir kultūras centrs “Siguldas devons”. Kolektīvā darbojas 15 rokdarbnieces, kuras ne tikai auž, bet arī ada, tamborē, izšuj un ar saviem darinājumiem piedalās izstādēs un skatēs. Rokdarbniecēm patīk darināt un rotāt, it īpaši, tērpus.

Virtuālo izstādi studijas dalībnieces Alīda Linde, TDM, Baiba Ošmane, Elita Upe, Marita Špickopfa, Marita Riba, Sarmīte Elsta, Līga Smilga un Inta Salinieka kuplina ar pašdarinātiem tērpiem, baltiem un rotātiem galdautiem. Katrai savs, darināts pēc savas patikas un vajadzības, gan klasiski, gan drosmīgi saliekot krāsas, citreiz gadalaika iespaidā. Bet visa pamatā ir prasmes un darbs.

Studijas dalībnieces: Marita Špickopfa, Baiba Ošmane, Elita Upe, Marita Riba, Sarmīte Elsta, Līga Smilga, Inta Salinieka, Karīna Janova, Linda Vītuma, Inga Basikirska, Irēna Krieva, Mārīte Akmentiņa, Māra Rugaine, Signe Krūmiņa, Ginta Narnicka. Vadītāja: Alīda Linde, TDM.

Trešdien, 27. maijā, plkst. 19.00 kultūras centrs “Siguldas devons” atsāks kino vakarus. Turpinot sadarbību ar Rīgas Starptautisko kino festivālu un “Kino bizi”, 27. maijā kultūras centra “Digiti” zālē būs iespēja noskatīties franču šarma un kaislību pilnu drāmu/komēdiju “Dubultā dzīve”.

Filmas “Dubultā dzīve” (Francija) režisors ir Olivjē Asaijass, tās garums – 108 minūtes. Tas ir pašironijas, kontrastējošu redzējumu un trāpīgu atsauču pilns stāsts par Parīzes izdevējdarbības aprindām. Kāds rakstnieks, pārdzīvojot radošo krīzi, nojauc robežu starp saviem daiļdarbiem un realitāti, uz papīra liekot savu dzīvi, tostarp attiecības ar savu mīļāko.

Lomās: Gijoms Kanē, Žiljeta Binoša, Vinsents Makēns un citi.

Filma franču valodā ar subtitriem latviešu valodā. Filmas seansu ieteicams apmeklēt skatītājiem no 16 gadu vecuma.

Biļetes cena – 2,50 eiro,Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 20% atlaide. Uz filmas seansu biļeti iespējams rezervēt, rakstot uz e‑pasta adresi bilesukase@sigulda.lv un norādot savu vārdu, uzvārdu, vajadzīgo biļešu skaitu. Biļetes varēs izpirkt 27. maijā, vienu stundu pirms seansa sākuma.

Vīgrieze aug visur – mežmalās, pļavās, ēnainos mežos, ezeru un upju krastos. Ja paskatās apkārt, vienmēr kādu var atrast – tāpat kā rokdarbnieces. Vīgriezes ir tikpat izturīgas un sīkstas kā tautas lietišķās mākslas studijas (TLMS) “Vīgrieze” dalībnieces, ārstnieciskas kā nodarbošanās ar rokdarbiem, to ziedi ir tikpat smalki un skaisti kā rokdarbi un to reibinošā smarža – kā prieks par pašas darinātu rokdarbu.

TLMS “Vīgrieze” ir studija ar dziļām saknēm, jo tās pirmsākumi Siguldā datējami ar 1972. gadu. Šo gadu gaitā studija ir augusi un mainījusies, tomēr tās pamatvērtības ir palikušas nemainīgas – saglabāt un popularizēt latviešu tautas mākslu rokdarbos.

“Vīgriezes” dalībnieces ir ļoti dažādas, līdz ar to arī to darbi ir ar savu rokrakstu. Studijā šobrīd ir attīstījušies divi galvenie darbības virzieni – aušana un rokdarbi (adīšana). “Vīgrieze” ir kā zināšanu centrs, jo tur notiek regulāras rokdarbu nodarbības, nodrošinot iespēju jebkuram interesentam, kurš vēlas uzsākt aust vai adīt, apgūt šīs prasmes no pašiem pamatiem.

Šajā virtuālajā izstādē ar saviem darbiem dižojas gan pieredzējuši, gan nesen šo prasmi apguvušie TLMS “Vīgrieze” audēji. Studijas “Zelta fondu” pārstāv Silvija Grapmane un Ģertrūde Līvmane. S. Grapmanes aušanas prasmes un krāsu izjūta ir tik pamatīga, ka jebkurš viņas darbs ir kā paraugs citiem. Savukārt Ģ. Līvmane savos darbos ieliek tādu kurzemnieciskumu, ka viņas darbus nesajauks ne ar vienu citu. Salīdzinoši nesen studijā darbojas Tija, Laima, Iveta, Alda, Zigrīda, Anete, Rudīte un Liene, bet neskatoties uz to, viņu sniegums ir apbrīnas vērts, jo katrai ir savs rokraksts, katrai darbi ir ar savu individualitāti un raksturu.

Audējas, studijas dalībnieces: Tija Špaca, Alda Hāne, Zigrīda Labanovska, Anete Mikosa, Silvija Grapmane, Rudīte Zariņa, Ģertrūde Līvmane, Liene Grundmane, Laima Lībeka, Iveta Veidenbauma. Vadītāja: Sandra Kanča.

Iedvesmojoties no Annas Brigaderes autobiogrāfiskās triloģijas “Dievs. Daba. Darbs”, Siguldas novada tautas lietišķās mākslas studijas vēra savu pūra vāku un ļāva tajā ielūkoties, to iemūžinot virtuālajā izstādē “3D: DIEVS. DABA. DARBS”. Izstādes otrajā daļā var apskatīt tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” (vadītāja Laila Šteinberga) audēju darbus. Virtuālās izstādes pirmā daļa ar tautas lietišķās mākslas studijas “Vīgrieze” darbiem apskatāma šeit.

Tautas lietišķās mākslas studija “Sigulda” dibināta 1961. gadā kā rokdarbu entuziastu pulciņš. Tolaik gandrīz katra sieviete prata adīt, tamborēt, šūt vai izšūt, jo tā bija ikdienas nepieciešamība ar mērķi skaistāk iekārtot savu dzīvojamo telpu vai palepoties ar oriģinālu tērpu sev vai ģimenes locekļiem. Lai pilnveidotu esošās un apgūtu jaunas prasmes, padziļinātu vispārīgās zināšanas estētikas un mākslas jautājumos, rastu iespēju kopīgi lietot darba instrumentus un telpas, rokdarbniecēm bija svarīgi darboties kopā. Būtisks virsuzdevums šādu kolektīvu dibināšanai bija, un ir joprojām, saglabāt mūsu tautas tradīcijas un etnogrāfisko mantojumu, proti, paaudzēs krāto kultūras mantojumu, kas ir katras tautas kultūras piederības, identitātes un pašapziņas avots. Siguldas rokdarbnieku pulciņa pirmā vadītāja un skolotāja bija Ilga Madre.

Lai motivētu daiļamatniekus radīt arvien kvalitatīvākus un augstvērtīgākus darbus, rokdarbniekiem tika ieviests augstākais profesionalitātes novērtējums – Tautas Daiļamata Mākslas meistars, bet kolektīviem bija iespēja pretendēt uz Tautas lietišķās mākslas studijas goda nosaukumu. Siguldas rokdarbnieču kolektīvs šo godpilno nosaukumu ieguva 1983. gadā Vilmas Jansones vadībā.

Tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” mājvieta ir kultūras centrs “Siguldas devons”, un galvenā pamatnodarbošanās – aušana ar rokas stellēm. Darba galvenie virzieni ir teorētiskas un praktiskas nodarbības, krāsu mācība, kompozīcijas pamati un etnogrāfijas izzināšana. Dalībnieces apgūst dažādas aušanas tehnikas, piedalās vietēja mēroga, reģionālās un valsts izstādēs. Siguldas gleznainā apkārtne dod iespēju mācīties izsmalcinātus krāsu salikumus.

Virtuālo izstādi studijas dalībnieces kuplina ar dažādās krāsu gammās un atbilstoši katras audējas gaumei pēdējā gada laikā noausto vilnas plecu lakatu kolekciju. Lakatu autores ir Anita Pildegoviča, Ilga Miķelsone, Rasma Rubene, Gunta Rohtla, Anda Kalanepa, Laila Šteinberga.

Šobrīd studijā darbojas 13 dalībnieces: Laila Šteinberga (vadītāja), Irēna Balode, Renāte Liepiņa, Anita Pildegoviča, Anda Kalanepa, Ērika Veinberga, Astrīda Freimane, Ženija Barkovska, Gunta Rohtla, Diāna Millere, Ilga Miķelsone, Maruta Goba, Rasma Rubene.

30. maijā plkst. 12.00 “Mīlētākās pilsētas svētki. Cita frekvence” laikā pie kultūras centra “Siguldas devons” Raiņa ielas pusē tiks atklāti novadnieces, tēlnieces Solveigas Vasiļjevas mākslas objekti no cikla “Jaunās eksistences formas”. Lielformāta mākslas darbi “Skūpsts” un “Viesis” pie kultūras centra “Siguldas devons” veidos laikmetīgās mākslas teritoriju.

Māksliniece Solveiga Vasiļjeva 90. gadu sākumā, staigājot pa Viktorijas un Alberta muzeju, kādā no zālēm iztālēm ieraudzījusi kaut ko neparastu, formās modernu un krāsainu. Tā izrādījās senās Ēģiptes III dinastijas laika skulptūra. Orģinālā redzētais, vairāk nekā 5000 gadus senais mākslas darbs bijis pārsteidzošs, salīdzinot ar mūsdienu mākslu. Ko tādu māksliniece nebija mūsdienās sastapusi tēlniecības mākslā.

Paralēli tam dažādi neparasti notikumi likuši mākslinieces dzīvē iedziļināties nopietnu jautājumu izzināšanā par dzīvības izcelšanos, par iemesliem civilizāciju nomaiņai, gēnu inženieriju, klonēšanas eksperimentiem un citām pasaulīgām tēmām: “Kādēļ civilizācijas iet bojā savā augstākajā attīstības punktā, izdzēšot visu uzkrāto zināšanu kopumu? Mūsdienu civilizācija, kas salīdzinājumā ir primitīva, šauri elitārā līmenī ir nonākusi pie zināšanām, kas spoguļojas senatnē un īstie brīnumi vēl tikai sāksies,” māksliniece Solveiga Vasiļjeva pārspriež par jaunām eksistences formām, turpinot: “ne augs, ne dzīvnieks, ne biorobots, ne cilvēks. Pirms 12000 gadiem, kad lielais ledājs bija atkāpies, izveidodams Gaujas senleju, citā pasaules malā tika likti pamati Lielajām piramīdām. Mākslai, tāpat kā zinātnei, ir iespēja intuitīvi tuvoties Visuma lielajiem noslēpumiem.”

Lai mēģinātu saprast parādību sasaisti, ieraudzītu neparasto visapkārt un ieskatītos nākotnē, māksliniece ar Siguldas novada pašvaldības kultūras projektu konkursa atbalstu, izmantojot tehniskus risinājumus, ko sniedz mūsdienu modernie materiāli un iespējas, radījusi divus lielformāta objektus “Skūpsts” un “Viesis”. Tos var raksturot kā bioloģiski tehniskas būtnes, kas veido savdabīgu paralēlo pasauli un, iespējams, ir mūsu planētas nākotne. Mākslas darbi pie kultūras centra “Siguldas devons” būs aplūkojami līdz rudenim.

Māksliniece Solveiga Vasiļjeva dzimusi 1954. gadā Rīgā, bet nu jau daudzus gadus dzīvo Siguldas novadā. 1978. gadā beigusi Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultāti. Ir arhitektūras maģistre. Izstādēs piedalās kopš 1977. gada. Ir daudzu izstāžu, simpoziju dalībniece Latvijā un ārzemēs. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1989. gada.

80. gados viņa sāka strādāt kā tēlniece, veidoja granīta, marmora un bronzas skulptūras. Solveiga Vasiļjeva darbojas vairākos mākslas veidos – tēlniecībā, grafikā, radījusi arī video. Tēlniecībā māksliniece izmanto granītu, marmoru, koku, bronzu, arī nerūsējošu tēraudu un dažādas šo materiālu kombinācijas. Viņa rīkojusi personālizstādes un piedalījusies izstādēs, simpozijos Latvijā, Beļģijā, Dānijā, Turcijā, Japānā, Ķīnā, Argentīnā, Čehijā, Polijā un citviet.

Ar 90. gadiem Solveigas Vasiļjevas daiļradē nozīmīgi kļuva sirreālisma principi, kurus viņa realizēja bronzas skulptūrās. Pakāpeniski, sākot ar 1994. gadu – ar Vasiļjevas personālizstādi “Dieva smaids”, – mākslinieces tēlniecības periods transformējās telpiskos objektos un lielformāta zīmējumos. Autori sāka interesēt pasaules un Visuma attiecības, kuras viņa vizuāli rādīja kā gaisa, gaismas un matērijas telpiskās, vieliskās un enerģētiskās īpašības, zīmējot tās plaknē, kā arī veidojot tēlnieciskus trīsdimensiju objektus metālā, kas skatītājus pārsteidza ar gaismas atspulgu spēlēm. Šos paņēmienus turpmākajos gados māksliniece attīstīja savās personālizstādēs.

Lūdzam saudzīgi izturēties pret mākslas objektiem, nekāpt uz tiem!

Siguldas novada bibliotēka savā darbā velta īpašu uzmanību lasīšanas veicināšanai, īpaši bērniem un jauniešiem, piedāvājot bagātīgu grāmatu, žurnālu, laikrakstu un citu izdevumu kolekcijas, pakalpojumus, kā arī dalību lasītveicinošos projektos visai ģimenei. Bibliotēka, vēršot uzmanību lasīšanas nozīmei, aicina iedzīvotājus, īpaši ģimenes ar bērniem un jauniešus, no 20. līdz 31. maijam piedalīties fotokonkursā, kurā rosina parādīt to, kā notiek lasīšanas process ģimenē vai kādas ir lasīšanas tradīcijas, vizuāli to atspoguļojot fotogrāfijās, piemēram, parādot mīļāko vietu lasīšanai vai vietu, kur notiek kopīga lasīšana, kā arī paust atziņu, ko katram dod lasīšana, un dalīties ar grāmatās gūtajām atziņām.

Konkursa noteikumi:

nofotografē sevi vai palūdz kādam, lai nofotografē, kā tu lasi grāmatu mājās, parkā, dabā;
uzraksti atziņu, ko guvi grāmatā, kuru lasi, vai ko vispār sniedz lasīšana;
līdz 31. maijam (ieskaitot) sūti fotogrāfiju un savu atziņu uz Siguldas novada bibliotēkas e‑pasta adresi biblioteka@sigulda.lv un pievieno savu kontaktinformāciju.

Rudenī bibliotēkas jaunajās telpās būs fotogrāfiju izstāde. Interesantākās fotogrāfijas un atziņas autors saņems balvā grāmatu. Balvas ieguvējus bibliotēka paziņos 3. jūnijā savā lapā sociālo tīklu vietnē Facebook un sazināsies ar uzvarētāju personīgi.

Kultūras centrs “Siguldas devons” turpina viesoties mākslinieku darbnīcās un piedāvā iespēju ikvienam sajust mākslinieka brīvības sajūtu. “Siguldas devons” izvēlējušies tos māksliniekus, kuri šogad īsteno pašvaldības atbalstītos projektus. Iepriekš “Siguldas devons” viesojās pie gleznotāja Jāņa Purcena, taču šoreiz ver mākslinieces Dinas Dubiņas darbnīcas durvis.

Dina Dubiņa – māksliniece, kas savā daiļradē apvieno dažādus materiālus un izteiksmes formas. Beigusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Metālmākslas nodaļu un Igaunijas Mākslas akadēmijas Metālmākslas nodaļu. Regulāri piedalās dažādās izstādēs Latvijā, ASV, Eiropas un Āzijas valstīs. Māksliniece ļāva ieskatīties un iemūžināt savas ikdienas gaitas, kā arī piekrita atbildēt uz 5 jautājumiem, kas kaut nedaudz atspoguļo viņas redzējumu uz dzīvi, mākslu un pašlaik notiekošo.

1. Cik tuvu cilvēks, aplūkojot Jūsu darbu, spēj iepazīt Jūs pašu?

Ceru, ka necik. Un nevajag. Varbūt, ka var nojaust manu enerģētiku. Cilvēkam jebkuram, kurš skatās manus darbus, caur tiem nav mani personīgi jāiepazīst.

2. Kas notiek ar Jums brīžos, kad viens darbs jau ir pabeigts, bet otrs vēl nav sākts? Kā Jūs nosauktu šo starpposmu?

Tādu brīžu patiesībā nav, jo vienlaicīgi strādāju pie vairākiem darbiem: emaljas, emaljas rotas, dzintara darbi, dzintara rotas un zīds. Vienmēr vismaz divi darbi sanāk vienā laika periodā. Nu, ja nu pavisam tāds brīdis iestājas, tad vizualizēju nākošos darbus.

Man šobrīd uz darba galda guļ pusgatavs emaljas darbs, un nupat pabeidzu vienu darbu ar dzintaru, bet pa to starpu vēl pagleznoju zīdu. Tehnikas, kurās strādāju, ir tik dažādas, ka es pēc garastāvokļa izvēlos tam brīdim atbilstošāko. Ja taisu bildi, tad arī kādu rotu klāt. Tā kā tādu starpposmu manā darbā nav.

3. Kā Jūs attiecaties pret gadalaikiem? Vai tie atspoguļojas Jūsu darbos?

Bija man viens cikls “Siguldas gadalaiki” mākslā 2018. gadā, ja jautājums par mākslu. Bet, ja par gadalaikiem kā tādiem, tad ciest nevaru vasaru. Mans favorīts ir ziema ar sniegu. Es varu pilnīgi apraudāties, kad kūst sniegs. Lai cik tas būtu paradoksāli, es nepanesu karstumu, kaut gan strādāju ar darbiem 1200°C temperatūrā. Es esmu tas ziemas cilvēks. Tā baltā sniega gaisma. Bet ziema, protams, tad ar sniegu.

4. Kādas pārdomas Jūsos ir raisījusi šī brīža situācija, kuru pašlaik piedzīvojam globālā mērogā?

Šī brīža situācija mani mulsina, jo mani neatstāj doma, ka ar šo kāds tiecas pēc pasaules varas.

5.Vai Jūs praktizējat dzīvot tagadnē?

Nu, mēs visi diemžēl vai par laimi dzīvojam tagadnē. Vakardienas vairs nav, un rītdiena var nepienākt. Visu laiku sasodīta šodiena.