Kultūra - sigulda.lv

28. augustā durvis vērs unikāla un aizraujoša Retro velo izstāde – “Visa dzīve vienā divritenī”, kuras ekspozīcijas centrā ir 30 oriģināli amatnieku velosipēdi, kas ražoti laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta pirmajai pusei. Šie divriteņi liecina par cilvēku uzņēmību un atjautību situācijās, kad amatnieki, neatraduši darbu mājās, devās pelnīt naudu gan uz kaimiņu ciemiem, gan arī tālām zemēm, lai pēc tam atgrieztos un pabarotu ģimeni. Ikviens eksponāts ir gan pārvietošanās līdzeklis, gan arī darba kabinets uz riteņiem, īpaši pielāgots konkrētas profesijas pārstāvim. Izstādi iespējams aplūkot Zinātnes ielā 7B (Siguldas pagasta Kultūras namā).

No Rimini nākušais kolekcijas autors Mauricio Urbinati stāsta, ka šīs interesantās kolekcijas ideja radusies pavisam nejauši: “Pirms teju pusgadsimta kādā krāmu tirgū es ievēroju kurpnieka divriteni. Nezinu, vai tas bija tas pats velosipēds, kuru tiku redzējis agrā bērnībā, vai vienkārši līdzīgs, taču aizgājušā laikmeta aina ļoti spilgti nostājās acu priekšā. Visa mana ģimene dzīvoja nelielā ciemā, kur reizi mēnesī ieradās milzīga auguma kurpnieks. Mums visiem tas bija gan notikums – ieradies cilvēks, kurš redzējis pasauli, savā ziņā arī prieks un laime, jo varēja salabot novalkātos apavus.” Pats Mauricio, pēc profesijas maiznieks, nenoturējās pretī kārdinājumam un iegādājās šo divriteni. Ieraudzījis mirdzumu pircēja acīs, pieredzējušais tirgotājs lietišķi ieminējās, ka zinot, kur var dabūt kalēja riteni, kas arī esot ļoti skaists. Tā radās kolekcija – himna amatniecībai un cieņas apliecinājums īstiem apgādniekiem, mazliet avantūristiem, taču garā spēcīgiem un mērķtiecīgiem cilvēkiem, kuri atrada izeju pat vissarežģītākajās dzīves situācijās.

Ikviens kolekcijas divritenis ir neatkārtojams, un tam ir savas konstrukcijas īpatnības. Miesnieka transportlīdzeklis ir aprīkots ar ērtu gaļas mašīnu, lai uz vietas varētu pagatavot pircējam svaigu malto gaļu. Ārsta divriteni rotā sarkans krusts uz rāmja un vairākas aptieciņas, kā arī kastes medicīnas instrumentu pārvadāšanai. Bārddziņa velosipēdu papildina skūšanās un modernu frizūru veidošanas instrumenti, kā arī glīta bļodiņa uz stūres. Amatnieku divriteņu izstāde ir iespēja atcerēties vai varbūt pirmoreiz mūžā ieraudzīt pagājušā laikmeta sadzīves priekšmetus – pirmais pārnēsājamais telefons, kinoprojektors, patafons, fotoaparāts, atslēgu dublikators un citas agrāk neiedomājamas lietas.

Ekspozīciju “Visa dzīve vienā divritenī” pavada multimediāla programma – filma, kura Itālijā uzņemta par godu izstādei un iepazīstina nedaudz vairāk ar pārstāvētajām amatnieku profesijām.

Izstāde būs skatāma Zinātnes ielā 7B (Siguldas pagasta Kultūras namā) no 28. augusta līdz 31. oktobrim.
No otrdienas līdz piektdienai no plkst. 11.00 līdz plkst. 18.00 un nedēļas nogalēs no plkst. 11.00 līdz 16.00, pirmdienās izstāde slēgta.

Ieejas maksa izstādē – 5 eiro,Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 20% atlaide.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Trešdien, 26. augustā, plkst. 20.30 Siguldas pils paviljonā apmeklētājus priecēs muzikālā “resgaļu” banda “Rahu The fool”, kuru mūzika nāk no 20. gadsimta pirmās puses – tautas mūzika, blūzs, džezs, jūrnieku un karavīru dziesmas un šlāgeris tā visklasiskākajā izpratnē – šie stili vienkopus būs saklausāmi grupas izpildītajā citu autoru un arī pašu sarakstītajā mūzikā.

Mūziķu sniegumu varētu aprakstīt ar vārdiem – nedaudz vecmodīgi, kas patiesībā mūsdienās nozīmē ļoti aktuāli, ņemot vērā kopējo nostalģiju pēc pagātnes stabilām vērtībām, pašu rokām taisītām, izturīgākām lietām, lēnāku laika ritējumu un sirsnīgāku kopā būšanu.

No plkst. 20.00 un arī pēc koncerta muzikālo noskaņu veidos DJ Edgars Bercis.

Pasākuma laikā darbosies restorāna “Kungu Rija” vasaras terase un “Siguldas saldējums” kafejnīca.

Ieeja – bez maksas.

27. augustā plkst. 19.00 Siguldā, Zaļās Villas kvartālā, norisināsies Latvijas Kultūras akadēmijas studenšu veidotā starpdisciplinārā mākslas projekta “Pēc pandēmijas renesanse” izstādes atklāšana. Izstādi Zaļās Villas kvartālā būs iespēja apskatīt līdz septembra beigām.

“Pēc pandēmijas renesanse” ir projekts, kas apvieno literāro mākslu, vizuālo mākslu un mūziku. Projekta galvenais fokuss ir apzināt un izprast pandēmijas ietekmi uz jauniešiem un apzināt, kā iegūtā pieredze tiek izpausta mākslā, kā arī radīt mijiedarbību starp dažādiem mākslas veidiem.

Izstādē būs iespēja apskatīt, izlasīt un noklausīties kopumā deviņus darbus, kuri veido trīs starpdisciplinārus mākslas darbus. Darbus varēs baudīt, apskatot vizualizāciju, paralēli klausoties tai paredzēto mūziku un lasot literāro darbu, no kura vizualizācija ir tapusi.

Projekts iesākās jūlija sākumā ar trīs jaunajiem literātiem, kuru uzdevums bija radīt literāru darbu, kas atspoguļotu pandēmijas radīto atmosfēru gan personīgajā dzīvē, gan pasaulē. Tālāk šie darbi anonīmi un pēc nejaušības principa tika izsniegti trīs jaunajiem vizuālajiem māksliniekiem, kuru tālākais uzdevums bija, iedvesmojoties no iegūtā literārā darba, radīt vizuālu mākslas darbu. Augusta sākumā šos vizuālos mākslas darbus varēja apskatīt trīs jaunie mūziķi, kuri katrs sakomponēja mūziku vienai no vizualizācijām.

Starpdisciplinārajā mākslas projektā arī piedalījās jau nozarē pieredzējuši mākslinieki, lai sniegtu ieteikumus, komentārus un savu profesionālo viedokli jaunajiem projekta dalībniekiem. Literātus konsultēja dzejnieks un literatūrkritiķis Raimonds Ķirķis, vizuālajiem māksliniekiem palīdzēja māksliniece Linda Īstenā, savukārt mūziķiem bija iespēja vērsties pie džeza vibrofonista un taustiņinstrumentālista Miķeļa Dzenuškas.

Projektu “Pēc pandēmijas renesanse” līdzfinansē Siguldas novada pašvaldība Siguldas novada jauniešu projektu konkursa ietvaros.

Ieeja izstādes atklāšanā – bez maksas.

Aizvadītajā nedēļas nogalē, 15. un 16. augustā, Mores pagasta “Kalna Vaizuļos” notika “Sēņotāju stāstu dienas”, kur tika atrastas aptuveni 50 sēņu sugas un piedzīvoti daudzveidīgi sēņu stāsti. To laikā četrās viesu grupās piedalījās stāstnieki – sēņotāji ne tikai no Mores, Siguldas un Līgatnes, bet arī no Mazsalacas, Daibes, Raiskuma, Rēzeknes, Pilsrundāles, Ikšķiles un Rīgas.

Apmeklētāji stāstus gan klausījās, gan paši stāstīja, gan radīja situācijas jauniem stāstiem. Tika izzinātas dažādas sēņu sugas, sēņots, “medīti” sēņu foto kadri, gatavotas sēņotāju lelles no liepu klūgām, kā arī bija iespēja iesaistīties sēņotāju dziesmās, rotaļās un dejās un baudīt sēņu kulinārā mantojuma stāstus.

To, kā atšķirt sēnes, kādas ir to pazīmes, kā veidojušies to nosaukumi, kāda ir sēņu “loma” dabā un cilvēku sadzīvē, skaidroja stāstniece, “Lielās Latvijas sēņu grāmatas” līdzautore, Latvijas Dabas muzeja mikoloģe Inita Daniele. Tāpat ar saviem stāstiem dalījās Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks Dr. philol. Guntis Pakalns.

Tāpat pasākuma laikā tika atrasta sēne, kuras nosaukums atgādina stāstnieku runas vingrinājumu: “Zilzaļā hlorociborija”. Par visskaistāko sēni tika atzīta oranžā spulgaine. “Kalna Vaizuļu” mežā tika atrasta arī oranžā gļotsēne, kura ir izslēgta no sēņu valsts, jo spēj pārvietoties.

Mori mēdz saukt par “sēņu galvaspilsētu” gan ēdamo sēņu daudzuma ziņā apkārtnes mežos, gan to daudzveidīguma ziņā – tāds dēvējums apstiprinājās “Kalna Vaizuļu” mežā, jo ik pēc pāris soļiem tika atrastas dažādas sēņu sugas.

Pateicoties sēņošanas tradīcijai Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas vadītājas Margitas Porietes dzimtā, ir saglabājušās teikas un nostāsti par “Kalna Vaizuļu” 17 toponīmiem un daudzām apkārtnes vietām. Apmeklētāji varēja iepazīt stāstus par šīs vietas senatni, Cēlijas kalniem, Cēlijas kalna akmeni un Balto sievu, Sudas purva velnu – Idamādamu.

Par meža un sēņošanas tēmu projektos “Satikšanās Mores stāstos 2013” un “Satikšanās Mores stāstos 2016” runāja etnogrāfe Indra Čekstere. Morē tikuši stāstīti arī brīnumi par Zviedrezerā nogrimušo karieti ar zelta naudu, gan par stiprajiem čūsku vārdiem. Klausītājiem vajadzēja atminēt, ko vidzemnieki saukuši par stīvnāsi, garo tārpu vai lingā putnu, lai nekad to nesastaptu sēņojot vai ogojot.

Savukārt to, kā palīdzēt augt lielajai liepai un to atbrīvot no atvasītēm, iegūt “čūskojamo kociņu” vai novilt lūkus un izgatavot lelles, bērniem ierādīja RLB “Sprīdīša skolas” nodarbību vadītāja Sniedze Ozola.

Allažu pagasta “Mauriņu” saimnieki Māra un Andris Zemdegi pārsteidza viesu grupas ar sēņu kulinārā mantojuma stāstiem un piedāvāja daudzveidīgus sēņu ēdienus. Savukārt kafejnīca “Kaķu māja” piedāvāja baudīt dzērienu “kombuča”, tautā sauktu par “sēnīti”.

Sēņotāju dziesmās, spēlēs un rotaļās varēja iesaistīties kopā ar sirsnīgo tautas muzikanti Aigu Auziņu. Šīs norises sarīkojumu noslēgumos papildināja arī apmeklētāju “muzikālie stāsti”, izdziedot dziesmas par sēņošanu no Māra Vērmaņa klades un baudot “Kociņkapellas” priekšnesumus.

“Sēņotāju stāstu dienas” organizēja Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisija sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību. Pasākumu atbalstīja Valsts Kultūkapitāla fonds

Informāciju sagatavoja:
Rīgas Latviešu biedrības Folkloras komisijas vadītāja
Margita Poriete

Iepriekšējos gados augusta izskaņā Allažu pagasta iedzīvotāji pulcējās uz Allažu pagasta svētkiem, taču šogad ierastie kopības svētki notiks oktobrī, kad iedzīvotāji tiks aicināti uz atjaunotā Allažu pagasta Tautas nama atklāšanu.

Allažu pagasta Tautas nama vienkāršotās atjaunošanas darbu laikā tiek veikta pirmā stāva foajē labiekārtošana, kā arī telpu izbūve cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Atjaunota tiek arī mākslinieku un saimnieciskā telpa 1. stāvā. Vestibils tiks pielāgots izstāžu eksponēšanai. Turpinot veikt Allažu pagasta Tautas nama teritorijas labiekārtošanu, pie Tautas nama tiks izvietots izgaismots afišu stabs.

Siguldas koncertzāle “Baltais flīģelis” jauno koncertsezonu atklās 26. septembrī plkst. 19.00 ar jauniešu kora “Kamēr…” koncertu “Kamēr… koku galotnēs”. Koncertā koris publiku priecēs ar tā pastāvēšanas vēsturē nozīmīgiem opusiem, kā arī mūsdienu Ziemeļvalstu kormūzikas augstākās raudzes skaņdarbiem rudenīgās, mīlestības caurvītās noskaņās.

Jauniešu koris “Kamēr…” ar jauneklīgu degsmi klausītājus priecē jau 30 gadu garumā. Koris izskolojis paaudzi kordziedātāju un kordiriģentu, un kalpojis ne vien kā atspēriena platforma vokālistiem, bet arī kā radošā laboratorija režisoriem, vizuālās mākslas profesionāļiem un komponistiem, kas savus jaundarbus veltījuši tieši korim “Kamēr…”.

Jauniešu koris “Kamēr…” ir viens no spilgtākajiem koru kolektīviem Latvijā un visā pasaulē. To 1990. gadā izveidojis diriģents Māris Sirmais. Šobrīd kora mākslinieciskais vadītājs ir jaunais, talantīgais diriģents Aivis Greters.

Biļetes cena – no 10 līdz 15 eiro,Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekam – 20% atlaide, novada daudzbērnu ģimenēm – 40% atlaide. Biļetes var iegādāties tīmekļa vietnē www.bilesuparadize.lv.

Trešdien, 19. augustā, plkst. 20.30 Siguldas pils paviljonā būs iespēja doties muzikālā ceļojumā kopā ar kvintetu “Rihards Lībietis Orchestra”. Izpildītāji priecēs ar instrumentālu, dinamisku pasaules mūziku no Āfrikas, Tuvo austrumu, Latvijas folka, kā arī atspoguļos iedvesmu no blūza un džeza mūzikas.

Grupā muzicē Rihards Lībietis (ģitāras), Gints Smukais (ģitāras), Jānis Polis (bass), Erna Daugaviete (čells) un Matīss Repsis (sitaminstrumenti).

No plkst. 20.00 un arī pēc koncerta muzikālo noskaņu veidos DJ Edgars Bercis.

Pasākuma laikā darbosies restorāna “Kungu Rija” vasaras terase un “Siguldas saldējums” kafejnīca.

Ieeja – bez maksas.

Piektdien, 21. augustā, plkst. 15.00 Turaidas muzejrezervātā tiks atklāta mākslinieces Dinas Dubiņas jubilejas personālizstāde “Ceļš”, kurā varēs aplūkot gleznas ar dzintaru, emaljas gleznas un kapara, emaljas rotas savienojumā ar pusdārgakmeņiem, zīdu, koku un citiem materiāliem. Ieeja izstādes atklāšanas pasākumā – bez maksas.

Izstāde “Ceļš” ir divkārša mākslinieces Dinas Dubiņas jubilejas izstāde – 65 gadi dzīvē un 45 gadi radošajā darbā. “Ceļš ir kustība. Māksla ir mans ceļš, pa kuru eju, kurā dažkārt patveros un ar kuru cenšos arī citiem rādīt virzienu. Šajā ceļā daudzas durvis bijis jāatslēdz, lai nonāktu pie mērķa, daudzas atslēgas arī jāsalauž, jo dažkārt visgrūtāk ir atrast tieši to ceļu, kurš ved pie sevis. Es vienmēr cenšos vairot pozitīvo enerģiju – vairot gaismu un labas emocijas. Ielūdzu ar manis radīto mākslu ceļot kopā!”, aicina māksliniece.

Pēdējā gada laikā tapuši daudzi jauni darbi, tādēļ retrospekcijas būs maz. Mākslas darbos izmantotas arī jaunas tehnikas, kurās dominē dzintars un grafīts. Svarīga nozīme ir faktūrām, kuras iegūtas, daudzkārtīgi klājot un slīpējot gleznu virsmu. “Esmu sava ceļa gājēja mākslā,– pasaulē nav mākslinieku, kuri emaljas tehnikā radītu tik liela izmēra gleznas”, skaidro māksliniece Dina Dubiņa. Juvelieru emaljas, ar kurām strādā māksliniece, parasti tiek izmantotas sakrālajā mākslā, karaļu rotās, dārglietās, jo izmantotie materiāli ir ļoti dārgi, bet darbu radīšanas process – darbietilpīgs. Metāls top ugunī, emalja top ugunī, – Dinas Dubiņas stihija ir uguns, tas ir skaidrojums, kādēļ daudzu gadu garumā māksliniece neatlaidīgi strādā šajā karstās emaljas tehnikā. Darbi tiek daudzkārtīgi apdedzināti 900–100 grādu temperatūrā, tādēļ ir izturīgi pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem – spilgtu saules gaismu, mitrumu, temperatūras svārstībām,– izmantojami gan interjeros, gan eksterjeros. Tie īpaši piemēroti eksponēšanai sabiedriskās telpās, jo ir viegli kopjami.

Dina Dubiņa atklāj, ka katra rotaslieta ir kā stāsts – tās ir rotas sievietēm – personībām ar augstu pašapziņu, kuras apzinās savu unikalitāti. Rotas un gleznas ir darbi, kurus nodot mantojumā.

Māksliniece Dina Dubiņa dzimusi Rīgā, beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu un Igaunijas Mākslas akadēmijas metālmākslas katedru, iegūstot maģistra grādu. Piedalījusies vairāk nekā 200 izstādēs Latvijā, Krievijā, Lietuvā, Igaunijā, Ungārijā, Vācijā, Spānijā, Dānijā, Somijā, Japānā, Francijā, ASV un citās valstīs. Latvijas Mākslinieku savienības biedre no 1983. gada. Dinai Dubiņai bijušas vairāk nekā 30 personālizstādes, nozīmīgākās – galerijā “Daugava”, “Rīgas galerijā”, galerijā “Putti”, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, Turaidas muzejrezervātā, Grācā (Austrija), Štūrē (Vācija). Darbi atrodas Latvijas un Krievijas muzeju fondos, kā arī privātkolekcijās visā pasaulē. Vispasaules rotu izstādēs “Jabloņeca 77” un “Jabloņeca 83” (Čehija) apbalvota ar Goda diplomiem. Mākslinieces Dinas Dubiņas darbi aplūkojami arī virtuālajā galerijā www.dinadubinaart.com.

Izstāde īstenota ar Siguldas novada pašvaldības Kultūras un izglītības konkursā piešķirto līdzfinansējumu un Turaidas muzejrezervāta atbalstu. Izstādi būs iespējams apskatīt līdz 20. septembrim. Ieejas maksa izstādē – 1,15 eiro.

Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece komunikācijas darbā
Anda Skuja

Izstādes atklāšanā var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Sestdien, 22. augustā, plkst. 12.00 Siguldas pagasta Kultūras nama āra lasītavā jau trešo reizi norisināsies tikšanās ar dzejnieku. Šoreiz tikšanās būs ar Egilu Dambi. Par muzikālo noskaņu pasākumā rūpēsies grupa “Divas balsis” – mūziķi Baiba un Dainis Turki.

Egilu Dambi raksturo kā mūsdienu romantiķi un dzejas huligānu vienā personā. Egils Dambis piedalījies vairākos dzejas konkursos, kur saņēmis godalgas, izdevis vairākus dzejoļu krājumus, tostarp dažādus kopkrājumus. Egila Dambja dzeju var lasīt gan latviešu, gan spāņu valodā.

Ieeja – bez maksas.

21. augustā plkst. 15.00 Turaidas muzejrezervātā tiks atklāta mākslinieces Dinas Dubiņas jubilejas personālizstāde “Ceļš”, kurā tiks eksponētas gleznas ar dzintaru, emaljas gleznas un rotas. Izstādi būs iespējams apskatīt līdz 20. septembrim. Izstādē būs apskatāmas arī rotas – kapars, emalja savienojumā ar pusdārgakmeņiem, zīdu, koku un citiem materiāliem. Jau izsenis pazīstama kapara ārstnieciskā iedarbība. Kā stāsta māksliniece: “Enerģētiski uzlādētas, rotas darbojas kā amuleti pret skauģiem un “ļaunu aci”, nes sevī saules enerģiju”. Katra rotaslieta ir kā stāsts – tās ir rotas sievietēm – personībām ar augstu pašapziņu, kuras apzinās savu unikalitāti. Rotas un gleznas ir darbi, kurus nodot mantojumā.

Pēdējā gada laikā tapuši daudzi jauni darbi, tādēļ retrospekcijas būs maz. Mākslas darbos izmantotas arī jaunas tehnikas, kurās dominē dzintars un grafīts. Svarīga nozīme ir faktūrām, kuras iegūtas, daudzkārtīgi klājot un slīpējot gleznu virsmu. “Esmu sava ceļa gājēja mākslā,– pasaulē nav mākslinieku, kuri emaljas tehnikā radītu tik liela izmēra gleznas”, skaidro māksliniece Dina Dubiņa. Juvelieru emaljas, ar kurām strādā māksliniece, parasti tiek izmantotas sakrālajā mākslā, karaļu rotās, dārglietās, jo izmantotie materiāli ir ļoti dārgi, bet darbu radīšanas process – darbietilpīgs. Metāls top ugunī, emalja top ugunī,– Dinas Dubiņas stihija ir uguns, tas ir skaidrojums, kādēļ daudzu gadu garumā māksliniece neatlaidīgi strādā šajā karstās emaljas tehnikā. Darbi tiek daudzkārtīgi apdedzināti 900–100 grādu temperatūrā, tādēļ ir izturīgi pret nelabvēlīgiem laika apstākļiem – spilgtu saules gaismu, mitrumu, temperatūras svārstībām,– izmantojami gan interjeros, gan eksterjeros. Tie īpaši piemēroti eksponēšanai sabiedriskās telpās, jo ir viegli kopjami un pat dezinficējami,– praktiski tie ir mūžīgi.

Izstāde īstenota ar Siguldas novada pašvaldības Kultūras un izglītības konkursā piešķirto līdzfinansējumu un Turaidas muzejrezervāta atbalstu.

Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece komunikācijas darbā
Anda Skuja

Sestdien, 22. augustā, no plkst. 13.00 līdz 15.00 kultūras centrā “Siguldas devons” norisināsies mākslinieces Kristīnes Nuķes-Panteļejevas meistarklase, kurā būs iespēja iepazīt porcelāna autortehniku un izgatavot piespraudi, auskarus, radot sev mīļa dzīvnieka siluetu vai ko citu.

Pēc darbu izveides tie ceļos uz krāsni Rīgā un Siguldā būs pieejami mākslinieces izstādes “Bezgalīgais stāsts” noslēgumā, 6. septembrī, lai dotos pie saviem darinātājiem.

Interesanti, ka visbiežāk cēlais un trauslais porcelāns joprojām tiek veidots no senajā Ķīnā izstrādātās receptes un tā sastāvā ir kvarca smiltis, laukšpats un māls. Pēc šķīvju, krūzīšu un citu porcelāna priekšmetu izveidošanas, tie tiek apdedzināti 1200°–1400° C karstā krāsnī. Porcelāns arī šodien ir daudzu mākslinieku izvēlēts materiāls, tāpēc iespēja piedalīties porcelāna veidošanas meistarklasē noteikti jāizvēlas īpašu lietu cienītājiem.

Dalības maksa – 15 eiro*. Pieteikties meistarklasei iespējams, rakstot uz e‑pasta adresi zanda.spoge@sigulda.lv. Vietu skaits ierobežots.
* Par dalību pasākumā tiks izrakstīts rēķins. Informācija par rēķina apmaksas nosacījumiem būs atrodama apstiprinājuma e‑pastā.

Kultūras centra “Siguldas devons” zālē “Silva” līdz 6. septembrim apskatāma mākslinieces Kristīnes Nuķes-Panteļejevas izstāde “Bezgalīgais stāsts”. Šis stāsts ir par bezgalīgu procesu, neierobežotu laikā un telpā. Tas sastāv no maziem, nenozīmīgiem notikumiem sajūgtiem milzīgā esības struktūrā. Šim procesam nav ne sākuma, ne beigu, jo tā ir pati dzīvība, kas vienmēr atgriežas, ieraujot mūs nemitīgā, nebeidzamā notikumu ķēdē. Izstāde ir autores iekšējs dialogs par šo visu notikumu, esamības klātbūtni mūsu ikdienas dzīvē, lietām un notikumiem, kas nav primārā dzīves nepieciešamība, bet ir eksistenciāla katram mums – emocionāli neracionālā dzīve jeb nepieciešamības esamība.

Mākslinieces radītās instalācijas un porcelāna autortehnikā radītie objekti aizvedīs lielus un mazus izstādes apmeklētājus brīnumainās iedomu pasaulēs, pārvēršot izstādi pasakainā piedzīvojumā.

Māksliniece Kristīne Nuķe-Panteļejeva ir absolvējusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas Vides dizaina nodaļu (2003), Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina apakšnozari (MA 2009) un Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas apakšnozari (MA 2018), studiju laikā gūstot iemaņas metālmākslā un juveliermākslā Lahti Lietišķo zinātņu universitātē Somijā, kā arī keramikas mākslu pilnveidojusi Bostonas Emanuella koledžā ASV. Pēc studijām uzsākusi darbu Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā kā sudraba kalšanas pasniedzēja ar specializāciju emaljēšanā. Paralēli nodarbojas ar radošiem eksperimentiem, veidojot konceptuālas rotas – darbi ir bijuši eksponēti Latvijā, ASV, Grieķijā, Krievijā, Lietuvā, Rumānijā, Dānijā, Azerbaidžānā, Francijā, Rumānijā, Turcijā un citās valstīs. 2015. gadā māksliniece prezentēja sevi ar savu pirmo personālizstādi “Haosa ģeometrija” Kalnciema ielas kvartāla galerijā. Kopš tā ir radījusi vairākas personālizstādes gan Latvijā, gan ārpus Latvijas robežām. 2018. gadā ieguvusi prestižo “Martinsona balvu” keramikā.

Autori raksturo radošie eksperimenti dažādos materiālos un medijos, dažādu mākslas nozaru sintēze. Pēdējos gados autore kā materiālu saviem darbiem izmanto porcelānu, kurā ir radījusi savu autortehniku.

Izstāde apskatāma no 8. augusta līdz 6. septembrim. No otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00 un nedēļas nogalēs no plkst. 11.00 līdz 16.00, pirmdienās izstāde slēgta.

Ieejas maksa izstādē – 2,50 eiro,ar Siguldas novada iedzīvotāju ID karti – 20% atlaide. Mākslai draudzīgās dienas ir otrdienas, kad ieejas biļeti ar 50% atlaidi varēs iegādāties ikviens apmeklētājs.

Izstāde notiek ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Siguldas novada pašvaldības atbalstu.