2021. gada 20. janvārī tiks atzīmēta barikāžu laika 30. gadadiena, un kultūras centrs “Siguldas devons” līdz 5. janvārim aicina pieteikties tos barikāžu dalībniekus, kuri būtu gatavi dalīties ar saviem atmiņu stāstiem. Stāstus uzklausīs un filmēs Latvijas Kultūras koledžas studenti, ievērojot valstī noteikto piesardzību.
Lai dalītos ar atmiņu stāstiem, aicinām pieteikties, darbdienās zvanot uz tālruņa numuru 67970815 vai rakstot uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv. Savu stāstu (gan par pieredzēto klātienē, gan no tuviniekiem vai citur dzirdēto) pieteiktie dalībnieki varēs atklāt sev piemērotā brīdī no 6. līdz 14. janvārim kultūras centra “Siguldas devons” atmiņu studijā.
Uz atmiņu studiju aicināti stāstnieki, kuri ir piedalījušies barikādēs – piemēram, stāvējuši pie stratēģiskiem objektiem sardzē, pie ugunskura dziedājuši dziesmas vai gatavojuši tēju un sviestmaizes, vai sarūpējuši malkas pagales ugunskuram, bijuši starp tiem, kuri organizējuši dežūras. Stāstnieki var būt arī autobusu šoferi, kas no attālākiem reģioniem vadāja dalībniekus uz Rīgu, vai vienkārši gaidīja mājās savus ģimenes locekļus, kuri piedalījās barikādēs. Uz atmiņu studiju var līdzi ņemt fotogrāfijas, kas apliecina un atgādina 1991. gada barikāžu laiku, kad latvieši aizstāvēja savas tiesības uz neatkarīgu valsti.
Atmiņu stāsti un fotogrāfijas tiks apkopotas ekspozīcijā, kas 20. janvārī tiks eksponēta Svētku laukumā. Kopumā tiks izvietotas 20 autentiskas stāstu planšetes, kas vēstīs Siguldas novadnieku atmiņu stāstus. Barikāžu dienas noskaņai Svētku laukuma vidū tiks iekurts ugunskurs, bet ap to – veidotas stilizētas barikādes.
Izstāsti savu barikāžu stāstu!
Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar izdevniecību “Zinātne” izdevis grāmatu “Muzeja vēstures mirkļi Turaidā”, kurā apkopoti Turaidas muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes raksti, ziņojumi, uzrunas un intervijas, kas radītas vairāk nekā 35 gadu garumā. Grāmatu papildina ieskats muzejrezervāta notikumu hronikā, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša ievads un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētnieka Gunta Zemīša priekšvārds. No vēstures izpētes viedokļa rakstu krājums ir nozīmīgs avots, kas apliecina, ka muzeja vadība un attīstība ir radošs un mainīgs process, un ik pēc noteikta laika tajā var ieraudzīt izmaiņas, pat pretrunas par atsevišķiem jautājumiem, ko radījuši daudzi un dažādi apstākļi.
Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne atklāj, ka grāmatā var izsekot procesam, kā sākumā neliela iecere vai ideja ikdienas darbā pamazām pārtop nozīmīgā un realizētā projektā. Tajā var lasīt arī publiski pausto par to, kā veidojās muzejrezervāts. Kā soli pa solim, gadu no gada, gūstot jaunas atziņas, tiek veidota Turaidas kultūrtelpa, kuru lūkot brauc simtiem tūkstoši. Tas viss tika īstenots kopā ar muzejrezervāta darbiniekiem, sadarbībā ar daudziem speciālistiem ārpus muzeja un ļoti plašu sabiedrības atbalstu. Jau uzsākot darbu muzejā 1973. gadā, bija cieša apņemšanās pētīt Latvijas vēsturi, sabiedrības dzīvi tūkstošgadu periodā, nekoncentrējoties, tikai uz varas un augstmaņu dzīves stāstu, bet parādīt sabiedrības kopumu, tā radītās materiālās un garīgās vērtības.
Rakstu krājumā “Muzeja vēstures mirkļi Turaidā” var iepazīties ar vēstures mirkļiem, kas, tāpat kā notikumi un dzīves mirkļi, nedokumentēti zūd ļoti ātri un aiziet nebūtībā. Pārmaiņas ir dzīves neatņemama daļa, un tās notiek visās jomās. Arī muzeji ir meklējuši jaunas pieejas un veidus, jaunas zināšanas mūsu kultūras mantojuma saglabāšanā un skaidrošanā. Kas, kā un kāpēc Turaidā mainījās darbs no novadpētniecības muzeja uz muzejrezervātu, un, kas padarīts muzejrezervātā vairāk nekā 30 gados, to var izsekot rakstu krājumā “Muzeja vēstures mirkļi Turaidā”. Muzejrezervātā paveiktajam, it īpaši par Turaidas vēsturiskā centra saglabāšanu, arī pēc šīs publikācijas vēl paliek daudz nepateiktā, nesistematizētā, un tam turpmāk būtu jāvelta citi pētījumi. Kultūras mantojuma izpētes un saglabāšanas laukā Atmiņas institūcijās Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne nostrādājusi vairāk nekā 53 gadus. Piecus gadus no tiem arhīvā Siguldā par zinātnisko līdzstrādnieci un 47 gadus Turaidā – no 1973. gada janvāra līdz 1988. gada septembrim par Siguldas novadpētniecības muzeja direktori un kopš 1989. gada par Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta direktori.
Siguldas māksliniekiem tiek radīta īpaša platforma – Siguldas Jaunās pils salons, kurā eksponēties un iepazīstināt apmeklētājus arī ar savas daiļrades radošā procesa aizkulisēm. 2021. gadā pēc pārbūves un restaurācijas savas durvis apmeklētājiem vērs Siguldas Jaunā pils, kura ir unikāla romantisma pērle Latvijas sirdī. Jaunās pils salons kalpos kā platforma mākslas izstādēm, radošiem eksperimentiem un performancēm un kā tikšanās vieta ar mākslinieku.
Salona vajadzībām Siguldas novada pašvaldība ir atvēlējusi divas telpas pils otrajā stāvā, kuras mākslinieks vienu mēnesi var izmantot ekspozīcijas izvietošanai un radošiem procesiem. Sīkāka informācija par telpu izmantošanas iespējām un noteikumiem atrodama Siguldas Jaunās pils salona izmantošanas noteikumos. Platforma paredzēta Siguldas novada un ar novadu saistītu mākslinieku darbu ekspozīcijām, lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību tieši daudzveidīgajai Siguldas mākslinieku daiļradei. Siguldas Jaunās pils salons darbu uzsāks 2021. gada pirmajā pusē. Telpas tiks aprīkotas ar galeriju piekares sistēmu, sliežu apgaismojumu, vitrīnām un podestiem mākslas darbu izvietošanai.
Izstādi aicināti pieteikt dažādu mākslas žanru Siguldas novada mākslinieki. Pieteikumu līdz 2021. gada 18. janvārim iespējams iesniegt elektroniski, to sūtot uz e‑pasta adresi salons@sigulda.lv ar norādi “Izstāde Siguldas Jaunās pils salonā” un pievienojot šādus dokumentus:
Iesniegtos pieteikumus saskaņā ar Siguldas Jaunās pils izmantošanas noteikumiem izvērtēs ekspertu komisija un sniegs savus ieteikumu 2021. gada sezonas sastādīšanai. 2021. gada sezonā paredzēts salona platformu apstiprināt 10 izstāžu projektiem. Salons patur tiesības 1–2 projektus īstenot sadarbībā ar uzaicinātiem izstāžu projektiem. Par rezultātiem izstāžu pieteicēji tiks informēti ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām, atbildes vēstuli sūtot uz pieteikumā norādīto e‑pasta adresi.
Turaidas muzejrezervāts sagatavojis apmeklētājiem īpašu svētku dāvanu – lielformāta puzuru izstādi “Puzuris – pasaules modelis un visuma simbols”, kas izvietota brīvdabā muzejrezervāta teritorijā. Izstādē izvietoti dažādu formu puzuri, kam par pamata elementu izmantots oktaedrs – astoņskaldnis, kā arī sešstūris. Izstāde apskatāma no 17. decembra līdz 11. janvārim muzejrezervāta darba laikā no plkst. 10.00 līdz 17.00, un pēcpusdienās no plkst. 15.00 puzuri tiks arī izgaismoti.
Par puzuru simbolisko nozīmi pastāv dažādi uzskati – viens no zināmākajiem vēsta, ka puzuris ir harmoniska Visuma simbols, pasaules modelis, kas enerģētiski labvēlīgi ietekmē cilvēku un vidi, ar savu formu un zeltaino krāsu izsakot atdzimstošās gaismas ideju. Puzuris, iespējams, ir kosmosa telpas, pasaules koka izpausmes variācija. Tam ir vertikālā ass, kas sadala telpu trijās daļās – pagātne, tagadne, nākotne, to var uztvert arī kā viņsauli, pasauli un pasaules ēkas jumtu – debesis. Horizontālā ass sadala puzuri četrās daļās – kas var simbolizēt debess puses, gadalaikus vai matērijas pamatelementus. Centrā, kur asis krustojas, ir tagadne, laiks, kurā mēs esam.
Šobrīd, kad vairāk ieteicamas ir pastaigas svaigā gaisā, lielo puzuru izpēte var kļūt par lielisku iedvesmas avotu, lai kopā ar saviem tuviniekiem Ziemassvētku brīvdienu laikā mājās izgatavotu paši savu pasaules telpu – seno Ziemassvētku rotājumu – puzuri.
Ieeja Turaidas muzejrezervātā – no 0,70 līdz 3,50 eiro. Apmeklējot muzejrezervātu, iedzīvotāji aicināti ievērot drošības pasākumus. Muzejs apmeklējams tikai vienas mājsaimniecības ietvaros.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Visas Siguldas novada bibliotēkas – Siguldas novada bibliotēka, Siguldas pagasta Centra bibliotēka, Jūdažu bibliotēka, Mores pagasta bibliotēka, Allažu pagasta bibliotēka – no 21. decembra līdz 11. janvārim, būs slēgtas.
Bibliotēkas aicina izmantot attālinātos resursus: e‑grāmatu bibliotēku www.3td.lv, kas reģistrētajiem pašvaldību publisko bibliotēku lietotājiem piedāvā bez maksas latviešu valodā lasīt e‑grāmatas tiešsaistē mobilajā ierīcē vai datorā, tāpat iedzīvotāji aicināti izmantot žurnālu, laikrakstu un grāmatu digitālo bibliotēku www.periodika.lv, bezmaksas pieeju 2019. gada E‑žurnāliem, žurnāla “Rīgas Laiks” intervijas, tāpat tiešsaistē var apskatīt Nacionālo enciklopēdiju, Latvijas enciklopēdisko vārdnīcu Letonika, Latvijas dabas, sugu enciklopēdiju, iepazīties ar Latvijas putniem, apskatīt populāro medicīnas enciklopēdiju, kā arī izzināt Latvijas vēsturi.
Šis laiks noteikti paliks visiem atmiņā ar ilgošanos pēc pleca sajūtas, ko sniedz darbošanās ikvienā amatiermākslas kolektīvā, bet svarīgi, ka tas nav spējis ietekmēt galveno – vēlēšanos dziedāt, dejot, spēlēt trompeti un darīt to visu no sirds. Amatiermākslas kolektīvi gaida pavasari, kad aizturētais prieks radoši izpausties izlauzīsies ar lielu jaudu un varēs piedzīvot daudz koncertu, izstāžu un izrāžu, kas visus aizkustinās un iedvesmos. Tikmēr dažādi kolektīvi turpina darbu, ievērojot noteiktos ierobežojumu, pārskata repertuāru, uzlabo tērpu bāzi un gatavojas jauniem darbiem.
Nenogurstoši darbojas novada kori “Atvars”, “Spārni”, “Gāle” un “Teiksma”, slīpējot vokālo meistarību individuālajās nodarbībās gan savu diriģentu, gan kormeistaru un koncertmeistaru vadībā. Daža laba korista balss, izcelta no kopējā kora, šajā laikā ir pat iemirdzējusies un uzplaukusi. Arī vokālo ansambļu dienaskārtībā ir jaunu dziesmu meklēšana un nošu arhīva kārtošana. Tomēr, lai šogad nebūtu tā, ka Ziemassvētku koncertos nedzirdam savējos, “Atvars” ir nolēmis vēl līdz gada beigām pārcilāt savus arhīvus un iepriecināt visus ar bijušo koncertu skaņām.
Ja dziedātāji vingrina balsis, tad “Vizbulītes”, “Dūkas”, “Sidrabdanča” un “Ķimelīša” dejotāji rūpējas, lai kājas paliek tikpat vingras kā intensīvo mēģinājumu apstākļos, un uztur sevi fiziskā formā gan parkos vingrojot, gan eglītes pušķojot, kā arī domājot arī par nākamajām dejām. Lai tās izskatītos gana krāšņi, “Vizbulītes” meitas, beigušas darināt Latgales vainagus, ir metušās jaunos izaicinājumos un nu tiek celotas vīru jostas.
Tikmēr orķestru un bigbenda vadītāji meklē jaunu repertuāru un gatavo saviem kolektīviem piemērotas skaņdarbu aranžijas. Savukārt mūziķi iepriecina kaimiņus, mēģinājumus noturot katrs savās mājās. Muzicē arī “Senlejas” dalībnieki, Ziemassvētku sagaidīšanai tradicionālās noskaņās darinot arī krāšņus puzurus.
Entuziasmu nav zaudējušas arī elegantās senioru kundzes – apguvušas savas vadītājas sagatavotos jauno deju soļus tiešsaistes vidē, “Sniegarozes” un “Preilenes” dalībnieces apmeklē arī individuālās nodarbības, pieslīpējot meistarību.
Rosīgi šis laiks paiet arī jaunāko novada kolektīvu dalībniekiem – “Zibšņa” audzēkņi ne vien apguvuši daudz jaunu dziesmu, bet tās arī ieskaņojuši un visiem par prieku ievietojuši platformā
, bet “Tiptaiņi” ne vien turpina individuāli darboties, bet arī piedalījušies attālināti notiekošajā stāstnieku konkursā “Teci, teci valodiņa”.Valodiņa tek arī Siguldas Tautas teātra dalībniekiem, slīpējot savas lomas un strādājot pie lugu tekstiem, tos pamatīgi apguvuši būs arī abi pārējo novada teātra kolektīvi.
Toties “Tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda””, “Vīgriezes” un “Alīdas Lindes Lietišķās studijas” dalībniecēm šis laiks nespēj mazināt darba sparu, jo, kā zināms, stelles nav klavieres un četrrocīgi aušana parasti netiek praktizēta, tāpēc krāšņi lakati un atturīgi skaisti galdauti tiek darināti tāpat kā līdz šim – vienatnē darbojoties pie stellēm. Apstājusies nav arī ideju un domu apmaiņa – tā jau sen notiek telefoniski un ar datora palīdzību.
Tieši regulāra sazināšanās, apmainīšanās jokiem un nopietniem stāstiem, attālināta saredzēšanās ir tā īpašā lieta, kas turpina vienot visus tos, kas savas aizraušanās vadīti ir iesaistījušies amatiermākslas kolektīvu kustībā. Tā ir varena draugu kopa un šis laiks ir pierādījis tās spēku. Tāpēc amatiermākslas kolektīvi turpina dziedāt, smiet un diet!
Siguldas novada bibliotēka aicina lasīt grāmatas kopā ar bērniem un būt vērīgiem. Siguldas novada bibliotēkas logos garāmgājēji var vērot iemīļotu pasaku un stāstu varoņu siluetus, izaicinot atpazīt grāmatu pēc attēlotā grāmatas tēla silueta. Ikviens, kurš ir atpazinis grāmatu, tās autoru vai varbūt pat grāmatas ilustratoru, aicināts dalīties ar savu minējumu Siguldas novada bibliotēkas lapā sociālo tīklu vietnē Facebook.
Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai par Siguldas novada bibliotēkas darbu ārkārtējās situācijas laikā tīmekļa vietnē www.sigulda.lv, kā arī vietnē Facebook.
Šogad kultūras centrs “Siguldas devons” novada iedzīvotājiem un pilsētas viesiem ar dažādu notikumu palīdzību iedzīvina iniciatīvu “Sigulda lasa”.
Gada sākumā ikvienam bija iespēja piedzīvot interaktīvu piedzīvojumu “Dzejas teltis”, kur ar viedierīču palīdzību bija iespēja klausīties un iepazīt dzejnieku Kārļa Vērdiņa, Ineses Zanderes, Pētera Brūvera un Imanta Ziedoņa dzejoļus. Audiovizuālā instalācijā “Latvijas kultūras alfabēts” varēja iepazīt 1919. gadā dibinātās, nacionālās kultūras, izglītības un zinātnes institūcijas. Sadarbībā ar Imanta Ziedoņa muzeju maijā no Siguldas līdz Murjāņiem izveidota interaktīva pastaigu taka “Lasīttaka”, bet pie Siguldas pagasta Kultūras nama sadarbībā ar Siguldas pagasta bibliotēku tika veidots pasākumu cikls “Āra lasītava”.
Ziemassvētku gaidīšanas laikā Siguldā kultūras centrs “Siguldas devons” kopā ar Mākslu skolas “Baltais flīģelis”, Siguldas pilsētas vidusskolas mākslu klašu un “Mini studijas” skolēniem, kuri mākslas skolotāju Daces Andersones un Ivetas Šveisbergas vadībā radījuši savus eņģeļus, izveidojis pastaigu taku “Eņgeļu taka”. Tajā rakstnieces Anetes Felkeres radītais sirsnīgais un pamācošais stāsts, kurā galvenie varoņi ir eņģeļi, rosina ieraudzīt dzīves patiesās vērtības.
Gada izskaņā “Siguldas devons” kopā ar mākslinieku Jāni Purcenu piedāvā iespēju doties lasīšanas piedzīvojumā mākslas projektā “Lasītprasme”. Dodoties uz amatiermākslas individuālo mēģinājumu, biļešu kasi vai vienkārši tāpat pastaigājoties pa pilsētu un priecājoties par izrotāto svētku egli kultūras centra vestibilā, ir iespēja ienākt iekšā! Izrādās, ka lasīt var visu – ogas, sēnes, grāmatas, dzeju, informāciju un draugus. Arī gleznas var lasīt. Kā tas ir lasīt gleznu? Ir skatītāju daļa, kura gleznu skatās tikai pēc tam, kad izlasa mākslas darbam vārdu. Jo vārds piedod saturu vai arī piedod nesaprašanu par saturu. Un kā ir lasīt mākslas darbu, kura saturs ir doma, kas paslēpta vārdos? Pats autors saka: “Ja vienkārši skatāmies uz darbiem, neizmantojot lasītprasmi – paliek krāsas, to ņirba (lai kas tas arī būtu). Arī tad, kad lietojam lasītprasmi, varam izvēlēties – piekrist lasītajam vai domāt citādāk. Jo ir tikai divi – darbs un skatītājs. Ne vienmēr ir vajadzīga filozofa rakstīta doma.” Mākslinieka Jāņa Purcena darbu pamatvērtība ir rakstītajam tekstam, kas turpinās, kas atkārtojas un nebeidzas. Katrs vēstījums, kas mudina paskatīties tālāk par sev interesējošo, veido darbu lasītāja izpratni.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Iedvesmojoties no TV3 muzikālā šova “Balss maskā”, Mākslu skolas “Baltais flīģelis” pedagogi pirmssvētku laikā sagatavojuši pārsteigumu, kas reizē būs arī uzdevums ikvienam – jau kādu laiku pārvietojoties maskās, skolas pedagogi izdomājuši, kāpēc gan neuzdziedāt? Un, lai dziedāšanas process būtu interesants gan sev, gan klausītājiem, no 14. līdz 18. decembrim, pieci radoši un muzikāli apveltīti pedagogi sacentīsies par klausītāju balsīm, dziedot maskās. Savukārt klausītāju uzdevums būs uzminēt, kas paslēpies zem maskas.
Mākslu skolas “
Kultūras centra “Siguldas devons” sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Sundukova decembra sākumā piedalās Eiropas kultūras centru kapacitātes celšanas programmas tiešsaistes kursos “Augsti diferencēta mērķa auditorija”. Kursi norisinās attālināti tiešsaistē no 7. līdz 11. decembrim, sniedzot kultūras iestāžu speciālistiem starptautisku pieredzi un mentoringu un palīdzot iegūt jaunas zināšanas un prasmes, kas ir aktuālas darbam ar plašāku un atšķirīgu mērķauditoriju.
Attālināto tikšanās laikā tiek rosināta domapmaiņa un sniegtas zināšanas par citās valstīs realizētiem projektiem un kultūras centru darbu Eiropā un pasaulē aktuālo notikumu kontekstā. Šādas starptautiskas pieredzes gūšana palīdz rast idejas nākotnes projektiem un ceļ jauno kultūras profesionāļu kapacitāti. Šonedēļ notiekošajos kursos uzmanība tiek veltīta dažādām kultūrvidēm, plašākas auditorijas un īpašu mērķgrupu iesaistei kultūras norisēs.
Kursi “Augsti diferencēta mērķa auditorija” ir viena no programmas “Tilts starp Eiropas Kultūras centriem” aktivitātēm. Tajos piedalās kopumā 13 jaunie kultūras profesionāļi no Austrijas, Beļģijas, Čehijas, Gruzijas, Itālijas, Latvijas, Lielbritānijas, Ungārijas un Vācijas. Viņiem šī ir interesanta pieredze, jo pirmo reizi programmas pastāvēšanas 12 gados dalībnieki ar starptautisko lektoru komandu tiekas attālināti un apmainās ar domām un idejām tiešsaistē. Programmu realizē Eiropas Kultūras centru tīkls (European Network of Cultural Center) ar Eiropas Savienības programmas “Radošā Eiropa” (EU programme Creative Europe) finansiālu atbalstu.
Patlaban kultūras centram “Siguldas devons” rit trešā sezona. Kultūras centrs turpina iesākto ceļu jaunas pieredzes veidošanā, formas daudzveidības meklēšanā, kā arī veiksmīgas partnerības un sadarbības projektu īstenošanā, piedāvājot tā apmeklētājiem kvalitatīvus un augstvērtīgus pasākumus, koncertus, teātra izrādes, izstādes. “Siguldas devons” ir kultūras telpa, kurā satiekas dažādu interešu un paaudžu apmeklētāji. Kultūras centrā notiek nodarbības arī Siguldas novada amatiermākslas kolektīviem, Siguldas senioriem, pasākumi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī skolēniem. Perspektīvā nākotnē kultūras centram ir nozīmīgi izprast, kā dažādot piedāvājumu un kā veidot komunikāciju ar sabiedrību, lai uzrunātu arī to sabiedrības daļu, kas līdz kultūras centram nenonāk, kā arī – kā veidot attiecības ar dažādajām kopienām, kas kultūras centru apmeklē.
Ņemot vērā valdībā pieņemtos stingrākus drošības pasākumus vīrusa Covid-19 ierobežošanai, uz nākamā gada 24. aprīli pārcelts 13. decembrī paredzētais koncerts koncertzālē “Baltais flīģelis” kopā ar Valteru Pūci (čells) un Daini Teni (klavieres) koncertprogrammā “Radīts Latvijā”.
Koncertprogrammas ideja balstīta uz izcilāko latviešu komponistu melodijām. Skatuves mākslinieki koncertā izpildīs tādus skaņdarbus kā Zigmāra Liepiņa “Kvazimodo dziedājums”, Imanta Kalniņa “Apvij rokas”, Jāņa Lūsēna “Alises iela”, Valta Pūces “Balāde no izrādes “Šveiks”, Raimonda Paula “Notici”, Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis” un citus V. Pūces un D. Teņa aranžijās.
Mūziķi atzīst, ka koncertprogramma ir kā atgriešanās pie saknēm, gan skanējumā, gan skaņdarbu izvēles ziņā. Tā ir simboliska atbilde pasaulē esošajiem ierobežojumiem, kuru dēļ ir īstais brīdis iedziļināties pašmāju komponistu darbos. Mūziķi ir gandarīti, ka ar koncertprogrammu “Radīts Latvijā” kopīgi varēsim atcerēties sen nedzirdētas melodijas, papildinot tās ar čella un klavieru repertuāru, ko, iespējams, nākotnē varēs izpildīt jaunie mūziķi.
Biļeti iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” tirdzniecības kasēs. Biļetes cena – no 10 līdz 18 eiro, Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem un novada daudzbērnu ģimenēm – 20% atlaide.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Ievērojot valstī noteiktos piesardzības pasākumus, vēl tikai šodien, 2. decembrī, kultūras centrā “Siguldas devons” līdz plkst. 20.00 iespējams aplūkot Zviedrijā tapušu unikālu lielformāta fotoizstādi “Ikonas – izstāde par tiesībām būt”. Izstādi veidojis viens no lielākajiem un ietekmīgākajiem fotomuzejiem pasaulē – Zviedrijas Fotogrāfijas muzejs “Fotografiska”, sadarbojoties ar teātri “Glada Hudik”, kurā darbojas arī aktieri ar garīga rakstura traucējumiem.
Tieši šie cilvēki ir fotomodeļi, kas iejutušies dažādu ikonisku personāžu tēlos, tādējādi gūstot iespēju ieņemt savu vietu pasaules mākslā, sabiedrībā un vēsturē. Dīva, Policists, Dumpinieks, Karaliene… Katrs tēls uzrunā ar savu, piesātinātu vēstījumu, par cilvēka pastāvēšanas mūžīgo cīņu starp cerībām un izmisumu, sapņiem un realitāti, ierobežojumiem un iespējām.
Pateicoties “Glada Hudik” trupas darbam, cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir ieņēmuši savu vietu uz teātra skatuves un guvuši ievērojamus starptautiskus panākumus. Tādēļ arī kultūras centrā “Siguldas devons” izstāde skatāma uz “Radix” zāles skatuves. Izstādes apmeklētājiem iespējams izšķirstīt arī grāmatu “Nekad nepārstājiet apskauties!”, kurā apkopotas “Glada Hudik” teātra aktieru atziņas – gan sirds siltuma, gan asprātību pilnas. Tāpat apmeklētājiem kultūras centrā sniegta iespēja noskatīties nelielu video stāstu par izstādes tapšanu.
Zviedrijas Fotogrāfijas muzejs “Fotografiska” ir viens no lielākajiem un ietekmīgākajiem fotomuzejiem pasaulē. Tas allaž tiecas uzrunāt savus skatītājus ar sabiedriski aktuālām tēmām, kas liek aizdomāties un rosina uz patiesām pārmaiņām. Daudzveidība, demokrātija un visu cilvēku līdztiesība ir svarīgas vērtības, kas spilgti izpaužas šajā izstādē, ko veidojušas zviedru scenogrāfes un kostīmu mākslinieces Helēna Andersone (Helena Andersson) un Linda Sandberga (Linda Sandberg) kopā ar fotogrāfi Emmu Svensoni (Emma Svensson). Fotoizstāde ir ceļš uz patiesu tādas sabiedrības daļas iekļaušanu, kuru ikdienā redzam tik reti un kura vēsturiski allaž ir palikusi neredzama.
Izstāde kultūras centrā “Siguldas devons” organizēta sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību Latvijā un ar Zviedrijas institūta finansiālu atbalstu. Izstāde tiek realizēta izglītojoša projekta “Bērni nepiedzimst ar aizspriedumiem” ietvaros.
Kultūras centrā “Siguldas devons” aplūkojama arī novadnieka, tekstilmākslinieka Viestura Bērziņa (1954–2019) piemiņas izstāde, kurā redzami gobelēni, fotogrāfiju kolāžas un zīmējumi. Izstādē apskatāmie darbi deponēti no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, kā arī no Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijām. Ekspozīcija papildināta ar mākslinieka fotogrāfiju kolāžām, dažiem viņa zīmējumiem. Izstādes apskates laikā apmeklētājiem iespēja baudīt nelielu video filmu, kas uzņemta 1991. gadā viņa viesošanos un darba laikā rezidencē Leikpleisidā, ASV.
Atgādinām, ka 1. decembrī Ministru kabinets nolēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim, nosakot vairākus un stingrākus drošības pasākumus vīrusa Covid-19 ierobežošanai, tostarp izstāžu un kultūrvietu darbību pārtraukšanu.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.