Kultūra - sigulda.lv

Izstāde “silTUms klātESošs” ir Mikus un Rotas Rotavotu kopdarbs, kurā ar Rotas roku rakstīti dzejoļi no Mikus dzejas krājuma ‘’silTUms klātESošs’’ ieņem lapas un piepilda telpu. Vārdi iemājo arī balsī latviešu, krievu un angļu mēlē, kas ir pavadījums noskaņai un atklāsmei, ka dzeja ir klātesoša gan kā iekšējs pārdzīvojums, kas reizēm ar vētras, reizēm saules spēku ienāk telpā iz cilvēka bezgalīgajām dzīlēm, gan kā, iz kāda dzīlēm nācis, ārējs mudinātājs apturēt laiku, lai ieklausoties, ielūkojoties vārdos un tēlos, ko tie nes, varētu sastapt paši sevi.

Izstāde apskatāma “Kafijas Garāžā” Krišjāņa Valdemāra ielas 3A iekšpagalmā. Darba laiks no trešdienas līdz svētdienai ir no plkst. 10.00 līdz 19.00. Izstāde aplūkojama līdz 9. oktobrim.

Izstāde tapusi ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

25. septembrī no plkst. 12.00 līdz 18.30 Turaidas muzejrezervātā notiks “Somugru diena 2021”, kuras daudzveidīgās aktivitātes būs veltītas ražas tematikai. Šīs dienas laikā ražas tēma tiks akcentēta sarunās, stāstos, amatu prasmju demonstrējumos, dziesmās, dejās, kā arī Turaidas muzejrezervāta ekspozīcijās. Tāpat svētkos varēs iepazīt lībiešu, igauņu, somu, ungāru, mariešu, udmurtu un votu kultūru saistībā ar rudens ražas tematiku. Sarīkojuma norises vadīs Turaidas muzejrezervāta darbinieki un Rīgas Latviešu biedrības biedri Rozīte Katrīna Spīča, Ernests Spīčs, Aiga Auziņa.

No plkst. 12.00 līdz 13.00 tiks sagaidīti dalībnieki, cienāti ar pusdienām, iepazīstināti ar izstādēm: biedrības “Randalist” mākslas plenēra “Līvzeme 2021” gleznu izstādi, informatīvo izstādi “Satezeles pilskalna stāsts”, kā arī ar Turaidas muzejrezervāta krājuma priekšmetiem, kas saistīti ar ražas tematiku lībiešu kultūrā. Apmeklētājus tematikā ievadīs amatu prasmju demonstrējumi – labību kulšana ar spriguļiem, graudu malšana ar graudberzi, Miķeļdienas bizes pīšana, kā arī muzicēšana un vārdu spēles.

No plkst. 13.00 līdz 16.00 uzrunas teiks somugru tautu – Igaunijas, Somijas, Ungārijas – vēstnieki Latvijā, pārstāvji no igauņu asociācijas “Fenno Ugria”, Rīgas Latviešu biedrības un citi.

Savukārt Latviju pārstāvēs Turaidas muzejrezervāta pētnieks, vēsturnieks Guntis Zemītis ar ziņojumu “Karotāji, tirgotāji vai zemnieki? Turaidas lībieši 12.–13. gadsimtā”. Sarīkojumā varēs iepazīties arī ar mariešu kino režisora Alekseja Aleksejeva stāstīto par dokumentālās filmas “Ražas svētki” veidošanu un noskatīties tās fragmentus.

Folkloras programmas svētkos sniegs lībiešu dziesmu ansamblis “Līvlist”, folkloras draugu kopa “Skandinieki”, Latvijā dzīvojošais somu mūziķis Marko Ojala (attālināti), kā arī votu valodā dziedošais ģimenes ansamblis “Maaväči”.

No plkst. 16.00 līdz 17.00 Rīgas Latviešu biedrības “Danču muzikantu” vadībā varēs izdejot lībiešu, igauņu, ungāru, udmurtu un mariešu tautu deju soļus.

No plkst. 17.30 līdz 18.30 ikviens varēs iepazīt ekspozīciju “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”, kā arī izstaigāt “Lībiešu taku”, ieraugot lībiešu kultūru no cita rakursa – caur dabas objektiem, uzdevumiem dabā un gūt paplašinātu informāciju, izmantojot QR kodu. Dodoties 800 metru garajā takā, ieteicams doties ar tūrisma apaviem, kas piemēroti pārgājieniem.

Sarīkojums notiks brīvdabā, vēlams laika apstākļiem atbilstošs apģērbs. Apmeklējot pasākumu, jāuzrāda sertifikāts, kas apliecina vakcināciju pret Covid-19 vai vīrusa pārslimošanas faktu, un personu apliecinošs dokuments. Sarīkojums darba valoda – angļu. Nepieciešams apstiprināt dalību, zvanot uz tālruņa numuru 29528421 vai 20277930, vai rakstot uz e‑pasta adresi margita.poriete@turaida-muzejs.lv.

Ieeja – biļete Turaidas muzejrezervēta apmeklējumam.

“Somugru dienās” tiek aktualizēta Latvijas otras pamattautas – lībiešu – kultūra kontekstā ar citām somugru tautām. Tāpat šādi pasākumi latviešiem ļauj sajust tālo senču sakni un izprast lībisko, somugrisko kultūras izpausmēs. Šo svētku rīkošana tika aizsākta pirms astoņiem gadiem Rīgas Latviešu biedrībā 2014. gadā, sadarbojoties ar asociāciju “Fenno Ugria”.

Svētki Turaidas muzejrezervātā tiek organizēti, sadarbojoties ar iepriekšēju gadu sadarbības partneriem – somugru tautu valstu vēstniecībām Igaunijā, Somijā, Ungārijā un SIA “Metsa Forest” atbalstu.

Aizvadītājā nedēļas nogalē, 19. septembrī, Lēdurgas dendroparkā notika ikgadējie Lēdurgas parka svētki “Čibu čabu pa lapu lapām”. Svētku laikā apmeklētājiem bija iespēja iepazīt parka teritoriju, izzināt dabu radošajās darbnīcās un izgaršot rudens garšu burciņās. Par muzikālo noskaņojumu parūpējās lēdurdzietis Modris Motte, kurš ar saksofona spēli piepildīja parka teritoriju, un Lēdurgas kultūras nama folkloras kopas “Putni”, kā arī VPDK “Lēdurga” dalībnieku saspēlēšanas, sadziedāšanās un dancošanas prieks.

Piedaloties konkursā “Kas garšīgs burciņā?”, ikviens varēja izgaršot rudeni un sajust tā klātesamību. Konkursa dalībnieki dalījās ar pašu gatavotajiem salātiem un citi, tos izgaršojot, vērtēja. Konkursā 1. vietu izcīnīja Andīnas Akulovas gatavotie salāti “Gurķis sinepi dancināja”, 2. vietu – Antras Logitas meistarotie “Nikolaja salātiem”, bet 3. vietu – “Rudens zacenītei”, ko gatavojusi Vineta Krišjāne.

Lai izzinātu parka daudzveidīgo teritoriju, tika organizēta orientēšanās sacensības. Orientēšanās spēles notika ar 9 kontrolpunktiem punktiem, kuros bija veicami dažādi rudenīgi uzdevumi. Visātrākā komanda šajās sacensībās bija Zemīšu ģimene, 2. vieta – Miķelsonu ģimene un 3. vieta – “Pīlādzīša dāmas”.

Lai ikvienam svētku apmeklētājam būtu interesējoša nodarbe, parka dārznieces Modrītes Karasevas-Žunes vadībā varēja apgūt jaunas prasmes, piedaloties radošajās darbnīcās, izzināt rudens augus un citas veltes.

Lēdurgas dendroparks ir viens no lielākajiem un daudzveidīgākajiem dendroloģiskajiem stādījumiem Latvijā – tajā aug aptuveni 1000 dažādu sugu kokaugu un dekoratīvo krūmu. Parka teritorijā iespējams doties gan nesteidzīgās individuālās pastaigās, gan ekskursijās gida pavadībā pa dažādiem pastaigu maršrutiem, kas ļauj iepazīt arī Lēdurgas vēsturi, piedalīties radošās darbnīcās, izmēģināt disku golfa spēli un aktīvi pavadīt brīvo laiku dabā.

Plašāka informācija Lēdurgas dendroparka tīmekļa vietnē ledurgasdendroparks.lv.

Sestdien, 18. septembrī, Siguldas pagasta Kultūras nama pagalmā tika atzīmēta bērnu vokālās grupas “Zibsnis” 25 gadu jubileja. Pasākumā piedalījās zibsnēni Ata Priedīša vadībā, kas pēc ilga pārtraukuma atkal koncertēja publikas priekšā, un uzstāšanos varēja vērot bērnu vecāki un vietējās kopienas iedzīvotāji.

Bērnu vokālā grupa “Zibsnis” dibināta 1996. gada septembrī, kad tā laika Siguldas pagasta Kultūras nama vadītāja Inguna Zirne uzrunāja vokālo pedagogu Ati Priedīti. Vairāki grupas dalībnieki turpina savu muzikālo darbību paša spēkiem, kā piemēram, Andris Ēvele, Anita Zambare, Kristena Cīrule un citi.

Bērnu vokālā grupa “Zibsnis” tā vadītāja Ata Priedīša vadībā gada laikā ir ierakstījuši vairāk nekā 15 skaņdarbus, kurus var noklausīties mūzikas straumēšanas platformā Youtube.com.

Siguldas pagasta Kultūras nama komanda izsaka pateicību bērnu vokālās grupas “Zibsnis” vadītājam Atim Priedītim par nerimstošo darba dunu un spēju pielāgoties jaunajiem apstākļiem. Sirsnīgi sveicam kolektīvu jubilejā.

Visas Siguldas novada 13 bibliotēkas aizvadītajā nedēļā saņēma dāvinājumā trīs grāmatas, ar ko papildināt savu krājumu – grāmatu par latviešu literātiem, inčukalniešiem “Doku Atis, Jānis Sudrabkalns, Leons Briedis un Inčukalns”, par tēlnieku Aivaru Gulbi “Gulbja spārni” un izdevumu “Anšlava Eglīša dzīve trijās burtnīcās”. Grāmatas novada bibliotēkām pasniedza Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Linards Kumskis.

Grāmata “Doku Atis, Jānis Sudrabkalns, Leons Briedis un Inčukalns” aptver rakstnieku darbu kopojumu, ko veicis Latvijas Universitātes emeritētais profesors, Latvijas Rakstnieku savienības biedrs Viesturs Vecgrāvis, kurš kopš 2013. gada dzīvo Inčukalnā. Grāmatā uzrakstīts arī plašs ievads par trīs minētajiem rakstniekiem un viņu saistību ar Inčukalnu. Doku Atis (1861–1903) Inčukalnā nodzīvojis desmit gadus, Sudrabkalns (1894–1975) dzīves pirmos astoņus gadus, bet Briedis (1949–2020) – vairāk nekā desmit gadus pagājušā gadsimta 60. un 70. gados.

Grāmatas “Gulbja spārni” pamatā ir ieskats tēlnieka Aivara Gulbja personībā un tā laika notikumos. Tā stāsta par radoša mākslinieka un varas attiecībām, par norisēm latviešu mākslā un tēlniecībā, parādot 20 gadsimta sešdesmitos, septiņdesmitos, kā arī astoņdesmitos gadus, kas ir bijis gan peltais, gan arī slavinātais laiks. Grāmata ietver informāciju arī par tēlnieka Aivara Gulbja bērnību un skolas gadiem, kas aizvadīti Lēdurgā un Krimuldā.

Savukārt izdevuma “Anšlava Eglīša dzīve trijās burtnīcās” katrā burtnīcā atspoguļots kāds Anšlava Eglīša dzīves posms – bērnība, jaunība un dzīve svešumā. Izdevums lasītāju aizved ceļojumā gan uz A. Eglīša bērnības vietām, gan Eiropas ievērojamākajām pilsētām. Tieši savus skaistākos jaunības gadus rakstnieks un dzejnieks Anšlavs Eglītis pavadījis Inciemā.

Mālpils Kultūras centra apmeklētājiem ir apskatāma kultūras centra simtā izstāde, kurā eksponētas Anetes Kalniņas radītās ainavu gleznas. Ekspozīcijā “Mana telpa. Atgriešanās” skatāmi darbi, kuros izmantotas abstrahētas dabas formas un silueti.

Izstādes apmeklētāji varēs aplūkot 12 lielformāta gleznas, kas tapušas no 2017. līdz 2021. gadam. Tāpat interesentiem tiks sniegta iespēja vērot un būt klātesošiem divu gleznu radīšanas procesā, kas tiks pabeigtas līdz izstādes noslēgumam.

Anete Kalniņa ir absolvējusi Mālpils Mūzikas un mākslas skolu, kur māksliniece apguvusi gan klavieru spēli, gan absolvējusi Mākslas nodaļu, tādēļ izstādes atklāšana gleznotājai ir kā patīkama atgriešanās Mālpilī.

Izstāde “Mana Telpa. Atgriešanās” Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē būs skatāma līdz 30. novembrim.

Atpūtas parks “Mūsu ezeriņi” Inčukalna pagastā sestdien, 18. septembrī, plkst. 19.00 aicina uz šīs vasaras noslēdzošo pikniku, kurā šoreiz varēs baudīt grupas “Galaktika” uzstāšanos. Grupa “Galaktika” un tās līderis Normunds Zušs ir daudzu klausītāju iemīļotu dziesmu radītāji un izpildītāji.

Apmeklētāji aicināti līdzi ņemt savus piknika grozus un gardumus un baudīt vakaru brīnišķīgas mūzikas pavadījumā. Atpūtas parks ir parūpējies arī par patvērumu lietus gadījumā, tāpēc ikviens varēs netraucēti apmeklēt pasākumu.

Biļetes iespējams rezervēt iepriekšpārdošanā, zvanot uz tālruņa numuru 29224687. Iepriekšpārdošanā biļetes cena ir 5 eiro, pasākuma dienā – 10 eiro. Pirmsskolas vecuma bērniem ieeja bez maksas.

Pasākums norisināsies atbilstoši epidemioloģiskās drošības prasībām pasākumiem brīvā dabā.

Pasākumu organizē biedrība “Mūsu ezeriņi”.

24. septembrī plkst. 16.00 Siguldas novada bibliotēka aicina uz Eiropas Valodu dienas pasākumu “Valodu daudzveidība Siguldā”, kurā būs iespēja iepazīt Eiropas valodas, uzzināt dažādus interesantus faktus par valodām un tikties ar Siguldā dzīvojošajiem cittautiešiem, kā arī piedalīties viktorīnā.

Pasākuma laikā apmeklētāji varēs iepazīt Spānijas kultūru un paradumus, jo bibliotēkā viesosies brīvprātīgā jauniete Ana Cáceres García no Spānijas un dalīsies ar stāstiem par spāņu valodu un kultūru. Šajā pēcpusdienā iedzīvotāji būs aicināti iemācīties dažas frāzes dažādās Eiropas valodās, tai skaitā spāniski, kā arī paraudzīties uz kultūras atšķirībām un iepazīsim spāņu deju flamenko.

Tāpat interesenti varēs piedalīties valodu viktorīnā un iesaistīties valodu interaktīvās izstādes “Eiropas valodu ABC” veidošanā.

Eiropas Valodu diena ir Eiropas Padomes (Strasbūrā) iniciatīva un kopš 2001. gada tiek svinēta katru gadu 26. septembrī. Šī diena ir valodu daudzveidības svētki, kuros sanākt kopā un priecāties par Eiropas valodu krāšņumu, rosinot jaunus un vecus mācīties valodas un ir līdzeklis labākai starpkultūru sapratnei.

Pasākumu Siguldas novada bibliotēkā varēs apmeklēt personas, kas kopā ar personu apliecinošu dokumentu (pase vai ID karte), varēs uzrādīt derīgu Covid-19 sertifikātu.

23. septembrī no plkst. 17.00 līdz 18.00 Siguldas novada bibliotēkā notiks mākslinieces Daigas Krūzes gleznu izstādes “Sarunas” atvēršana. Izstādē būs skatāmas gleznas, kas tapušas galvenokārt 2020. un 2021. gadā. Dabas uztveršana un saklausīšana ir pirmais impulss, kas iespaidojis autores pēdējā laika darbus. Tālāk ir brīva ļaušanās gleznošanas procesam, iepriekš neizplānojot darbības gaitu un sižetu.

Māksliniece Daiga Krūze izstādi “Sarunas” raksturo kā sarunu starp dabu, apkārt notiekošo un krāsām. Tā ir saruna, no kuras rodas iedvesma tikpat atraktīvi gleznot.

Māksliniece Daiga Krūze ir laikmetīgās glezniecības pārstāve un tiek uzskatīta par vienu no spilgtākajām latviešu jaunās paaudzes māksliniecēm. 2004. gadā Daiga Krūze absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas maģistrantūru. Daiga Krūze aktīvi piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs, ir sarīkojusi vairāk kā 20 personālizstādes. Par savu radošo darbu Daiga Krūze saņēmusi arī vairākus apbalvojumus un 2011. gadā tika nominēta Honkongā un Londonā dibinātajai Eiropas Mākslas balvai.

Daigas Krūzes izstāde “Sarunas” Siguldas novada bibliotēkā būs skatāma no 23. septembra līdz 30. oktobrim.

Šogad Eiropas kultūras mantojuma dienas Latvijā notiek no 17. līdz 19. septembrim un tās veltītas transporta tēmai, tā vēsturei un izmantojumam mūsdienās. Lai atzīmētu Eiropas mantojuma dienas, Siguldas novadā tiks atklātas divas brīvdabas izstādes. 17. septembrī plkst. 13.00 Turaidas muzejrezervāta teritorijā tiks atvērta izstāde “Pār Gauju pāri braucu…”, bet plkst. 15.00 Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā – “Siguldas dzelzceļa stacija laiku lokos”.

Izstādes “Siguldas dzelzceļa stacija laiku lokos” pamatā ir bagātīgs vizuālais materiāls, kas ļauj izsekot stacijas ēkas pārmaiņām gadu desmitu gaitā, kā arī atskatīties uz dažādām mūsdienu norisēm, kas notikušas stacijas laukumā pēc tā renovācijas. Izstādes vēstījums sastāv no divām daļām – vēsturiskā skatījuma un fotostāsta par Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma izmantojumu mūsdienās. Savukārt otrā izstādes daļa stāsta par Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma izmantojumu pēc renovācijas, kas noslēdzās 2012. gadā. Ja izstādes pirmā daļa vairāk veltīta materiālajai kultūrai, šī daļa runā par nemateriālo kultūru.

Izstādes sagatavošanai izmantoti materiāli no Latvijas Dzelzceļa muzeja un Turaidas muzejrezervāta krājumiem, Siguldas novada pašvaldības arhīva, periodikas, Egila Jemeljanova privātās kolekcijas, kā arī fotogrāfijas no Gintas Zīvertes, Andra Jenerta, Pētera Veģa, Alberta Linarta, Mareka Gaļinovska un citu personiskajiem arhīviem.

Izstāde būs aplūkojama no 17. septembra līdz 19. oktobrim.

Izstāde “Pār Gauju pāri braucu…” ir veltīta pārceltuvju un tiltu vēsturei Siguldā, būs apskatāma Turaidas muzejrezervāta teritorijā. Izstādes stāsts veidots, izmantojot vēsturiskās atklātnes un fotogrāfijas, tā sniedzot skatītājam emocionāli tuvāku tēmas atspoguļojumu.

Izstādes sagatavošanai izmantoti materiāli no Turaidas muzejrezervāta krājuma, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Egila Jemeljanova privātās kolekcijas, Naura Daiņa personiskā arhīva, kā arī Ziedoņa Vecvagara grāmata “Tilts pār Gauju Siguldā”.

Izstāde Turaidas muzejrezervāta teritorijā būs apskatāma no 17. septembra līdz 17. oktobrim.

Abu izstāžu saturu veidojis Turaidas muzejrezervāta galvenais speciālists Edgars Ceske, bet par vizuālo noformējumu parūpējies Turaidas muzejrezervāta datordizaina speciālists Nauris Dainis. Izstādes tapušas, sadarbojoties ar Siguldas novada pašvaldību.

Ir sākusies kultūras centra “Siguldas devons” 4. sezona, tā atklāta ar 4 krāšņiem pasākumiem, kurus vieno 4 mākslas formas – literatūra, māksla, mūzika un deja.

Sadarbībā ar biedrību “LAUKKU” izrādīts laikmetīgais mūzikls “Balss no beletāžas”, kas Latvijas skatuvei formas un satura ziņā ir iepriekš nepieredzēts formāts.

Siguldas stacijas laukumā Koprades laboratorijās nu skatāma interaktīva izstāde “Vārda pēc”, kas rosina uz literatūru skatīties no cita skatu punkta un iepazīstina ar Siguldas novada literāro mantojumu. Pirmajam pieteikumam izvēlēti autori Pauls Bankovskis, Guntars Godiņš, Andris Marts, Ivande Kaija, Edvīns Raups, Anšlavs Eglītis, Imants Ziedonis, Luīze Pastore, Jānis Sudrabkalns, Garlībs Helvigs Merķelis, Valda Mora, Leons Briedis, Doku Atis, Māra Ozola, Artis Ostups un Inga Ābele. Savukārt Diānas Lelis izstāde “meta. Laiks” ir kā personības meklējumu spogulis, kas parāda šo jauno pasaules reflektēšanas ceļu.

Kultūras centrā “Siguldas devons” turpinām mākslas izstāžu piedāvājumu un visu septembri skatāma mākslinieces Dinas Ābeles gleznu izstāde “Plūduma pieskāriens”. Darbu izstādē apskatāmas pēdējā laikā tapušas krāsainas un abstraktas gleznas, kuras papildinātas ar faktūru un kausēta stikla elementiem, kā arī mākslinieces sarakstītām haikām.

Cauri piedzīvojumu, dzīves un iedvesmas stāstiem, par personībām kultūrā, mākslā, dejā, literatūrā un mūzikā, ar siguldiešiem jau iemīļoto pasākumu ciklu “Devona ceļojums”, noslēdzās kultūras centra “Siguldas devons” 4. sezonas atklāšana. Šoreiz “Devona ceļojums” kopā ar iemīļotiem Siguldas māksliniekiem ļāva doties mākslas piedzīvojumā tepat uz Siguldu.

Kultūras centrs “Siguldas devons” 4. sezonā turpinās sadarbību ar koncertorganizācijām un profesionālajiem teātriem un apmeklētājiem piedāvās iespēju daudzveidīgi atpūsties un gūt iedvesmu dažādajās formās un žanros.

Īstenojot Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Siguldas novada Kultūras centra ēkā”, 2018. gadā pabeigti kultūras centra “Siguldas devons” rekonstrukcijas darbi. Domājot par energoefektivitāti, būve ir aprīkota ar ēkas vadības sistēmu, kas automātiski regulē un vada ventilācijas, apkures, apgaismojuma un kondicionēšanas iekārtas. Enerģijas patēriņš apkurei plānots 32,60 kWh/m2 gadā, projekta oglekļa dioksīda emisiju samazinājums – 44 568,79 kg CO2/gadā.

Sestdien, 11. septembrī, plkst. 18.00 Krimuldas muižā izskanēs kamermūzikas koncerts “Il bacio”. Koncertā piedalīsies soprāns Marlēna Keine, tenors Mihails Čuļpajevs un pianiste Agnese Egliņa, kas izpildīs pasaulē atzītu komponistu skaņdarbus – Kamila Sensānsa, Džoakīno Rosīni, Vinčenco Kiaras un citu.

Marlēna Keine ir spoži pieteikusi sevi kā daudzpusīgu un aktieriski pievilcīgu dziedātāju gan operas, gan operetes žanrā. Māksliniece ir piedalījusies Igaunijas Nacionālās operas, Latvijas Nacionālās operas un Latvijas Operetes fonda iestudējumos un viņas lomu repertuārā ir Karolīna (Čimarozas “Slepenās laulības”), Barbarīna (Mocarta “Figaro kāzas”), Adele (Štrausa “Sikspārnis”) un daudzas citas. Marlēna ar panākumiem piedalījusies vokālistu konkursos Latvijā, Zviedrijā, ASV, Igaunijā, Ukrainā un citviet, pilnveidojusies izcilu vokālo pedagogu meistarklasēs un aktīvi iesaistās Latvijas koncertdzīvē.

Mihails Čuļpajevs sevi izcili pierādījis kā solo mākslinieks Latvijas Nacionālajā operā vairāku sezonu garumā. Jau viņa debija Trufaldīno lomā Prokofjeva operā “Mīla uz trim apelsīniem” 2013. gadā raisīja sajūsmu gan skatītājos, gan kritiķos. Turpmākajos gados Čuļpajevs sevi gan vokāli, gan aktieriski spoži apliecinājis daudzveidīgā repertuārā – grāfa Almavivas lomā Rosīni operā “Seviljas bārddzinis”, Ļenskis Čaikovska operā “Jevgeņijs Oņegins”, Remendado Bizē operā “Karmena” un citas. Čuļpajevs ir ticis nominēts Lielajai Mūzikas balvai 2015 kategorijā “Jaunais mākslinieks”, savukārt 2017. gadā ieguvis LNO fonda Gada balvu kategorijā “Labākais operas solists”.

Pianistes Agneses Egliņas personībā dinamiski apvienojas solistes un kamermūziķes talants. Viņas priekšnesumus raksturo drosmīga temperamenta dzirksts un sievišķīgi smalka iejūtība. Vairāku konkursu laureāte saņēmusi arī Lielo mūzikas balvu 2010 “Par izcilu darbu ansamblī”. Muzicējusi kopā ar LNSO, LSO, kamerorķestri Sinfonietta Rīga un Latvijas Radio kori un citiem. Kopš 2011. gada Egliņa ir trio “Art--i--Shock” dalībniece, nesen līdzdibinājusi trio “SOL”.

Kamermūzikas vakari interesentiem piedāvā stilistiski visdažādākās programmas no Ludviga van Bēthovena līdz Astoram Pjacollai.

Biļetes cena – 15 eiro, biļeti iespējams rezervēt, zvanot uz tālruņa numuru 29111619 (biļešu skaits ierobežots).