Kultūra - sigulda.lv

No 1. līdz 31. oktobrim Latvijas pilsētās jau tradicionāli norisināsies starptautiskais Manhetenas īsfilmu kinofestivāls. Siguldā festivāla programmu varēs baudīt kinoteātrī “Lora” 9. oktobrī plkst. 18.00, 10. oktobrī plkst. 10.45 un 18.00, 11. oktobrī plkst. 12.00 un 15.00 un 15. oktobrī plkst. 18.00.

Manhetenas īsfilmu festivāls ir lielākais īsfilmu festivāls pasaulē, un ir īpašs ar to, ka tiesneši ir paši skatītāji kinozālē – katrs skatītājs saņem anketu un balso par viņaprāt labāko īsfilmu un aktieri. Jau devīto gadu pēc kārtas Latvijas kino skatītāji apvienosies ar vairāk nekā 100 tūkstošiem kinomīļu no 300 pilsētām vienā pasaules skatītāju žūrijā, lai izvēlētos labāko filmu no festivāla “Manhattan Short Film Festival” (Ņujorka, ASV). finālistiem.

Festivāla fināla programmai atlasītas labākās deviņas filmas no iesūtītajām. Šogad festivāls saņēma 971 filmas no 54 valstīm. Fināla programmā ir iekļuvušas filmas no Austrālijas, Somijas, Krievijas, Izraēlas, Ziemeļmaķedonijas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Francijas un Palestīnas.

Šī gada deviņu fināla īsfilmu izlasē ir gan drāma, gan komēdija, gan animācija, kas pieskarās ļoti daudzām tēmām, sākot no identitātes līdz bērnu audzināšanai un pat vispārējai neapmierinātība par ikdienišķām lietām. Filmu režisori ir dažādu dzimumu un valstu iedzīvotāji, kuri, savus darbus radot, iedvesmojas no savas pieredzes, kas bieži vien ir ļoti skarba. Šī gada programmā ir iekļautas aizraujošas drāmas gan no Irānas, gan no Izraēlas un Palestīnas, kas ir salīdzinoši neierasti.

2017. gadā pirmo reizi festivāla 20 gadu vēsturē starp desmit finālistiem bija filma no Latvijas — režisora Pāvela Gumennikova īsfilma «Sarauj, Just!», kuras galvenās lomas izpildītājs Aleksandrs Ronis saņēma visas pasaules skatītāju novērtējumu kā festivāla labākais aktieris.

Pasākums notiek viena mēneša ietvaros visā pasaulē, tostarp arī Latvijā. Festivālu Latvijā rīko režisors Staņislavs Tokalovs. Festivāls notiek ar ASV vēstniecības atbalstu.

Filmas tiek rādītas oriģinālvalodā ar latviešu un krievu valodas subtitriem. Filmas nav ieteicams skatīties personām, kas jaunākas par 12 gadiem.

Biļetes uz seansiem kinoteātrī “Lora” var iegādāties kinoteātra kasē, kā arī tīmekļa vietnē www.kinolora.lv.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Līdz 31. oktobrim kultūras centra “Siguldas devons” zālē “Silva” apskatāma fotogrāfa Aigara Hibnera fotoizstāde “Spēle”. Izstādē ir iespēja aplūkot Liepājas teātra aktieru portretus, sajūtot nelielu daļu no maģijas, kura virmo teātra aizskatuvē izrāžu laikā.

Fotogrāfijās Liepājas teātra aktieri redzami pirms vai pēc izrādes. Tāpat aktieri fotogrāfijās redzami izrādes laikā, kad ļāvušies spēlei ar fotogrāfu, izceļot tēlu ārpus dekorācijām un izrādes vides vienu pašu kameras priekšā, – ļoti īsā laika sprīdī noķert pareizo mirkli, tēla vīziju, noskaņu un tīro emociju vienā kadrā. Izstādē skatāmi tēli no tādām izrādēm kā “Precības”, “Ģērbējs”, “Ķiršu dārzs”, “Mizantrops”, “Ragana” un citām izrādēm.

Izstādē skatāmas arī melnbaltās fotogrāfijas no 1983. gada Teātra dienām, kur Liepājas teātra aktieri izgājuši no ierastās vides, lai tiktos ar skatītājiem, veidojot kvalitatīvi citu spēli, iekļaujoties jaunā vidē. Tā bija autora pirmā fotogrāfiskā iepazīšanās ar Liepājas teātri. Šos nu jau vēsturiski iemūžinātos mirkļus fotogrāfs izceļ citā foto sērijā. Tāpat Aigars Hibneris mūsdienu teātra apmeklētājus aicina iepazīt tuvāk aktieru personības ārpus teātra.

Aigars Hibneris dzimis 1967. gadā Liepājā. 1985. gadā pabeidzis Liepājas 5. vidusskolu (tagad Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola), studējis Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē, savukārt 2004. gadā bakalaura grādu Tiesību zinātnēs ieguvis, absolvējot Biznesa augstskolu “Turība”. No 2014. gada Aigars Hibneris bija lektors Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžā.

14 gadu vecumā Aigars saprata, ka vēlas kļūt par fotogrāfu un strādāt preses un dokumentālās fotogrāfijas jomā. Pateicoties neatlaidīgam darbam un zināmā mērā apstākļu sakritībai no 1991. līdz 1998. gadam pirmā šāda iespēja arī radās, strādājot Liepājas rajona laikrakstā “Ļeņina Ceļš” (“Kursas Laiks”). Aigara Hibnera darbi ir publicēti daudzos preses izdevumos Latvijā un ārvalstīs. No 2007. līdz 2017. gadam Aigars Hibneris kā fotogrāfs pastāvīgi sadarbojas ar izdevniecību “Rīgas Viļņi”. Aigars Hibneris ar saviem darbiem ir piedalījies vairākās izstādēs un veidojis personālizstādes. 2012. gadā izdota grāmata “Liepājas teātris. Aiz priekškara”.

Izstāde apskatāma kultūras centra “Silva” zālē no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 18.00 un sestdienās no plkst. 11.00 līdz 15.00; svētdienās kultūras centrs apmeklētājiem slēgts. Izstādes kuratore: Maira Dudareva.

Ieeja izstādē – bez maksas.

Turaidas mūra pils gadu gaitā ir kļuvusi ne tikai par muzejrezervāta, bet arī Latvijas tēla neatņemamu sastāvdaļu. No šī gada oktobra ekspozīciju klāstu Turaidas pilī papildinājusi jauna ekspozīcija “Mūra pils nocietinājumi: aizsardzība un uzbrukums”, kas ar mūsdienīgiem izteiksmes līdzekļiem un tehnoloģiskiem risinājumiem ataino vēstures stāstu par Turaidas pils nocietinājumiem 13.–16. gadsimtā.

Ekspozīcija izvietota pils pusapaļā torņa ceturtajā stāvā un vēsta par pils nocietinājumiem, uzbrukumiem un aizsardzību. Tajā attēlotas cīņas metodes un izmantotie ieroči, ietverot dažādus interaktīvus elementus, kas saistoši būs arī jaunākajiem muzejrezervāta apmeklētājiem. Ekspozīcijas apmeklētājiem būs iespēja ne tikai iegūt informāciju par cīņām pie Turaidas pils, apskatīt arheoloģiskajos izrakumos atrastās senlietas, bet arī pārbaudīt savu kara laimi lielformāta grīdas spēlē vai iejusties pils aizstāvja Dāvida lomā īpaši šai ekspozīcijai veidotā datorspēlē. Lai veicinātu izpratni par aplenkuma metodēm, ekspozīcijā izvietoti viduslaiku kara mašīnu maketi, kā arī cita vizuāla informācija par pils aplenkumu un būvniecības vēsturi.

Viduslaiku pils nocietinājumi ir būtiska pils sastāvdaļa, jo no tiem bija atkarīgs, vai pilij izdosies pārdzīvot uzbrukumus, karus un dažādus citus apdraudējumus, pret kuriem nepieciešama aizsargāšanās vai noslēgšanās nepieejamā vietā. Turaidas pils nocietinājumi būvēti ilgā laika periodā no 13. līdz 16. gadsimtam. 13. gadsimtā uzbūvēts Galvenais tornis un apkārtmūri, 14. gadsimtā – pils vārtu nocietinājumi, 15. gadsimtā – priekšpilis, aizsarggrāvji ar paceļamo tiltu un pusapaļo torni rietumu sienā, 16. gadsimtā – papildus vārtu aizsardzībai – ziemeļu iekšvārtu tornis. Nocietinājumu būvēšanai izmantota sava laika vismodernākā tehnika. Nocietinājumiem regulāri uzbrukts – darbā laisti trebušeti jeb paterellas – lielas, stacionāras atsvara katapultas, kas darbojās ar lingas principu, un arkbalistas – masīvi arbaleti, kas šāva gan ar milzu bultām, gan akmeņiem. Dažreiz, lai ieņemtu pili, lietotas arī kara viltības, uzpērkot pils sargus vai slepeni iesūtot pilī savus karavīrus. Ir bijuši gadījumi, kad pretošanās likusies tik bezjēdzīga, ka pils aizstāvji pārspēka priekšā padevušies pat bez cīņas. Tomēr 16. gadsimta sākumā – viduslaiku beigu posmā – Turaidas pils bija viens no spēcīgākajiem cietokšņiem Rīgas arhibīskapa zemēs un arī vēlākos karus pārdzīvoja neizpostīta un nesagrauta.

Turaidas pils ekspozīciju “Mūra pils nocietinājumi: aizsardzība un uzbrukums” atbalstījusi Kultūras ministrija, piešķirot finansējumu valsts budžeta programmā “Kultūras mantojums” muzeju atbalstam.

Ieejas maksa Turaidas muzejrezervātā – no 0,70 līdz 6 eiro.

Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece komunikācijas darbā
Anda Skuja

Svētdien, 11. oktobrī, plkst. 16.00 jauktais koris “Atvars” mākslinieciskā vadītāja Jāņa Baltiņa vadībā ielūdz uz visus uz garīgās mūzikas koncertu Siguldas Evaņģēliski luteriskajā baznīcā. Koncertā skanēs Riharda Dubras, Ērika Ešenvalda, Artura Maskata, Lolitas Ritmanis, Arvo Pērta, Volfganga Amadeja Mocarta, Olas Gjeilo un citu komponistu mūzika.

Pie diriģenta pults koncertā būs Jānis Baltiņš un Ilmārs Millers, koncertmeistare – Mareta Beitika. Solo izpildīs Kristīne Baltiņa, bet par muzikālo pavadījumu rūpēsies Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas jaunie mūziķi – Elza Anete Bauerniece, Agnese Greitāne, Kristaps Laucis, Alma Sedleniece un Nikola Valaine.

Jānis Baltiņš – diriģents un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas kordiriģēšanas katedras vadītājs – kori “Atvars” izveidoja 1993. gadā. Kopš tā laika koris piedalījies visos Dziesmu svētkos, aizstāvējis Siguldas novada godu un plūcis laurus dažādos kormūzikas konkursos un festivālos gan Latvijā, gan ārvalstīs. 2018. gadā Dziesmu svētku skatē jauktais koris “Atvars” iekļuva starp 20 finālistiem 200 koru konkurencē.

Ieeja koncertā – bez maksas.

Trešdien, 14. oktobrī, plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” būs iespēja vērot drāmu “Corpus Christi” (2019, Polija).

Drāma stāsta par divdesmit gadus veco Danielu, kurš piedzīvo garīgu apskaidrību, atrodoties jauniešu ieslodzījumu iestādē. Pēc nosacītās atbrīvošanas viņš tiek nosūtīts darbā uz nomaļu kokapstrādes darbnīcu. Lai arī iepriekš pastrādātais noziegums neļauj Danielam pieteikties garīgajam semināram, viņš nav gatavs atteikties no sava sapņa. Pārpratuma dēļ pēc brīža, ģērbies mācītāja drēbēs, Daniels sāk kalpot mazpilsētas draudzē…

Filma ieguvusi balvas prestižajā Venēcijas kinofestivālā un nominēta Oskara balvai kā labākā starptautiskā filma. Savukārt galvenās lomas atveidotājs Bartošs Beleņa saņēmis balvu par labāko aktierdarbu Stokholmas kinofestivālā.

Drāma ir 115 minūtes gara; režisors Jans Komasa. Filma ir poļu valodā ar subtitriem latviešu un angļu valodā; filmu nav ieteicams apmeklēt skatītājiem, kas jaunāki par 16 gadiem.

Biļetes cena – 2,5 eiro,Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 2 eiro. Biļetes iespējams iegādāties kultūras centra “Siguldas devons” biļešu kasē.

Otrdien, 6. oktobrī, plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” norisināsies Liepājas teātra aktrises Agneses Jēkabsones solokoncerts “Edītes Piafas motīvs”.

Pie klavierēm uzstāsies Normunds Kalniņš. Koncerta pirmajā daļā būs klausāmas leģendārās franču dziedātājas Edītes Piafas labākās dziesmas, taču koncerta otrajā daļā – Agneses Jēkabsones mīļākās dziesmas no aktrises bērnības un pusaudžu laika, ar kurām aktrise uzaugusi.

Biļetes cena – no 12 līdz 15 eiro,Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem –20% atlaide; novada daudzbērnu ģimenēm – 40% atlaide. Biļetes nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs.

Zinātnes ielā 7B, Siguldas pagasta Kultūras namā, apskatāma unikāla un aizraujoša Retro velo izstāde – “Visa dzīve vienā divritenī”, kuras ekspozīcijas centrā ir 30 oriģināli amatnieku velosipēdi, kas ražoti laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta pirmajai pusei. Šie divriteņi liecina par cilvēku uzņēmību un atjautību situācijās, kad amatnieki, neatraduši darbu mājās, devās pelnīt naudu gan uz kaimiņu ciemiem, gan arī tālām zemēm, lai pēc tam atgrieztos un pabarotu ģimeni. Ikviens eksponāts ir gan pārvietošanās līdzeklis, gan arī darba kabinets uz riteņiem, īpaši pielāgots konkrētas profesijas pārstāvim.

No Rimini nākušais kolekcijas autors Mauricio Urbinati stāsta, ka šīs interesantās kolekcijas ideja radusies pavisam nejauši: “Pirms teju pusgadsimta kādā krāmu tirgū es ievēroju kurpnieka divriteni. Nezinu, vai tas bija tas pats velosipēds, kuru tiku redzējis agrā bērnībā, vai vienkārši līdzīgs, taču aizgājušā laikmeta aina ļoti spilgti nostājās acu priekšā. Visa mana ģimene dzīvoja nelielā ciemā, kur reizi mēnesī ieradās milzīga auguma kurpnieks. Mums visiem tas bija gan notikums – ieradies cilvēks, kurš redzējis pasauli, savā ziņā arī prieks un laime, jo varēja salabot novalkātos apavus.” Pats Mauricio, pēc profesijas maiznieks, nenoturējās pretī kārdinājumam un iegādājās šo divriteni. Ieraudzījis mirdzumu pircēja acīs, pieredzējušais tirgotājs lietišķi ieminējās, ka zinot, kur var dabūt kalēja riteni, kas arī esot ļoti skaists. Tā radās kolekcija – himna amatniecībai un cieņas apliecinājums īstiem apgādniekiem, mazliet avantūristiem, taču garā spēcīgiem un mērķtiecīgiem cilvēkiem, kuri atrada izeju pat vissarežģītākajās dzīves situācijās.

Ikviens kolekcijas divritenis ir neatkārtojams, un tam ir savas konstrukcijas īpatnības. Miesnieka transportlīdzeklis ir aprīkots ar ērtu gaļas mašīnu, lai uz vietas varētu pagatavot pircējam svaigu malto gaļu. Ārsta divriteni rotā sarkans krusts uz rāmja un vairākas aptieciņas, kā arī kastes medicīnas instrumentu pārvadāšanai. Bārddziņa velosipēdu papildina skūšanās un modernu frizūru veidošanas instrumenti, kā arī glīta bļodiņa uz stūres. Amatnieku divriteņu izstāde ir iespēja atcerēties vai varbūt pirmoreiz mūžā ieraudzīt pagājušā laikmeta sadzīves priekšmetus – pirmais pārnēsājamais telefons, kinoprojektors, patafons, fotoaparāts, atslēgu dublikators un citas agrāk neiedomājamas lietas.

Ekspozīciju “Visa dzīve vienā divritenī” pavada multimediāla programma – filma, kura Itālijā uzņemta par godu izstādei un iepazīstina nedaudz vairāk ar pārstāvētajām amatnieku profesijām.

Izstāde apskatāma Zinātnes ielā 7B (Siguldas pagasta Kultūras namā) līdz 31. oktobrim.
No otrdienas līdz piektdienai no plkst. 11.00 līdz plkst. 18.00 un nedēļas nogalēs no plkst. 11.00 līdz 16.00, pirmdienās izstāde slēgta.

Ieejas maksa izstādē – 5 eiro,Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 20% atlaide. Skolēniem, uzrādot Siguldas novada iedzīvotāja ID karti, – 2,50 eiro, bet pirmsskolas vecuma bērniem ieeja bez maksas.

Otrdien, 6. oktobrī, plkst. 18.00 kultūras centra “Siguldas devons” zālē “Silva” tiks atklāta fotogrāfa Aigara Hibnera fotoizstāde “Spēle”. Izstādē būs iespēja aplūkot Liepājas teātra aktieru portretus, sajūtot nelielu daļu no maģijas, kura virmo teātra aizskatuvē izrāžu laikā. Par teatrālu gaisotni parūpēsies akordeonists Kaspars Gulbis, kurš priecēs viesus ar Latvijas teātra zelta dziesmām.

Aigars Hibneris dzimis 1967. gadā Liepājā. 1985. gadā pabeidzis Liepājas 5. vidusskolu (tagad Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5. vidusskola), studējis Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē, savukārt 2004. gadā bakalaura grādu Tiesību zinātnēs ieguvis, absolvējot Biznesa augstskolu Turību. No 2014. gada Aigars Hibneris bija lektors Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžā.

14 gadu vecumā Aigars saprata, ka vēlas kļūt par fotogrāfu un strādāt preses un dokumentālās fotogrāfijas jomā. Pateicoties neatlaidīgam darbam un zināmā mērā apstākļu sakritībai no 1991. līdz 1998. gadam pirmā šāda iespēja arī radās, strādājot Liepājas rajona laikrakstā “Ļeņina Ceļš” (“Kursas Laiks”). Aigara Hibnera darbi ir publicēti daudzos preses izdevumos Latvijā un ārvalstīs. No 2007. līdz 2017. gadam Aigars Hibneris kā fotogrāfs pastāvīgi sadarbojas ar izdevniecību “Rīgas Viļņi”. Aigars Hibneris ar saviem darbiem ir piedalījies vairākās izstādēs un veidojis personālizstādes. 2012 gadā izdota grāmata “Liepājas teātris. Aiz priekškara”.

Ieeja izstādē – bez maksas.

Turaidas muzejrezervāts 3. oktobrī plkst. 15.00 aicina uz sarunu Klaušinieku mājā “Teksts kā telpa. No Pērsieša līdz Aspazijai”, kurā piedalīsies rakstniece Inga Ābele un literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis.

Astoņus gadus – no 1893. gada līdz pat savai nāvei 1901. gadā – par Turaidas pagasta rakstvedi strādāja Kārlis Zemītis (1862–1901), kurš vairāk pazīstams kā dzejnieks, rakstnieks un fabulists Pērsietis. Būdams reālisma literatūras pārstāvis, rakstnieks savos stāstos atainoja vidi, kuru pazina, tajā skaitā arī Turaidas pagasta un muižas dzīvi, tomēr Pērsietim svešas nebija arī pasaules literatūras fabulas žanra tradīcijas un savā daiļradē viņš sekmēja šā žanra attīstību latviešu literatūrā. Par Pērsieša daiļradi pētījumu veicis literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis, un sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu izdota grāmata “Muiža pagasta rakstveža skatījumā”, kurā iekļauta Pērsieša darbu izlase, biogrāfiskas ziņas, pētījums par Pērsieša daiļradi, kā arī stāsts par Turaidas muižu.

Par 19. gadsimtu literatūrā un Pērsieša pasaules skatījumu stāstīs Viesturs Vecgrāvis un veidos sarunu ar rakstnieci Ingu Ābeli par to, cik liela nozīme ir telpai, laikam, notikumiem ap rakstnieku, kā telpa visplašākajā izpausmē iedvesmo rakstnieka daiļradi.

Savukārt Inga Ābele šobrīd raksta romānu pa Aspaziju, iedzīvojoties viņas biogrāfijā, izzinot viņas laika pasaules kopainu, meklējot sajūtas, tēlus, izzinot vēsturi. Grāmata top projekta “Es esmu…” ietvaros, kura mērķis ir atklāt latviešu literatūras klasiķus, savienojot latviešu mūsdienu prozas un literatūrzinātnes paralēles, jo par katru no 12 klasiķiem taps divi romāni – viens, kuru raksta literatūrzinātnieks, un otrs, kuru rada rakstnieks brīvs savā fantāzijā.

Ekspozīcijā “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis” abi autori – Pērsietis un Aspazija – simboliski satiekas, jo ekspozīcija vēsta par laika posmu no dzimtbūšanas atcelšanas Vidzemē līdz Latvijas valsts dibināšanai un Agrārreformas īstenošanai.

Tā kā vietu skaits ir ierobežots, interesenti aicināti pieteikties dalībai, zvanot uz tālruņa numuru 26572142 vai rakstot uz e‑pasta adresi turaida.muzejs@apollo.lv. Ieejas maksa Turaidas muzejrezervātā – no 1,15 līdz 6 eiro.

Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece komunikācijas darbā
Anda Skuja

Ceturtdien, 1. oktobrī, plkst. 17.30 Mākslu skolā “Baltais flīģelis” mākslas cienītājiem norisināsies Starptautiskajai skolotāju dienai veltītas izstādes atklāšana un koncerts.

Mākslas nodaļas pedagogu mākslas darbu izstādē eksponēti jaunākie mākslas darbi dažādās tehnikās, kuros atklājas katra pedagoga individuālais mākslinieciskais rokraksts. Izstāde būs skatāma līdz 30. oktobrim.

Savukārt koncertā, kurā uzstāsies Mūzikas nodaļas pedagogi, būs iespējams baudīt visdažādāko laikmetu un stila mūziku.

Ieeja uz izstādes atklāšanu un koncertu – bez maksas.

Otrdien, 6. oktobrī, plkst. 16.00 kultūras centrā “Siguldas devons” skolēniem norisināsies Liepājas teātra mācībizrāde “Kā top izrāde”, kas tapusi programmas “Latvijas Skolas soma” ietvaros.

Izrādes laikā aktieri Armands Kaušelis un Ilze Jura atraktīvā un saistošā formā rādīs skolēniem, ka teātris ir kas vairāk par aktieri, kurš no galvas iemācījies lugas tekstu. Skolēniem būs iespēja uzzināt, cik daudz ir jāiegulda, lai izrāde taptu un nonāktu līdz skatītājam, parādot teātri kā vienotu organismu, kurā katras profesijas pārstāvis – sākot no skatuves tehniskajiem darbiniekiem, grāmatvežiem, butaforiem un beidzot ar direktoru, ir neatņemama sastāvdaļa. Mācībizrādes laikā skolēni varēs ne vien skatīties un klausīties, bet arī iejusties aktieru, gaismotāju, skaņotāju lomā.

Biļetes cena – 6 eiro,Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem – 20% atlaide. Biļeti iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās un kultūras centra “Siguldas devons” biļešu kasē Pils ielā 10.

Turaidas muzejrezervāts 30. septembrī aicina skolēnus piedalīties Lībiešu dienā skolēniem “Mīts par pasaules radīšanu”, lai iepazītu Latvijas otras pamattautas – lībiešu – kultūras mantojumu. Kā radusies pasaule? Kas un kādas vērtības ir pasaulē? Kas man ir vērtības? Šie jautājumi nodarbina gan bērnu, gan pieaugušo prātus, tāpēc šogad Lībiešu dienas norisēs skolēni iepazīs somugru tautu senos mītus par visa pirmsākumiem.

Iepazīstot ekspozīciju “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”, skolēni izzinās un kustību valodā atspoguļos pasaules rašanās vielas, lībiešu valodā mācīsies saukt tās vārdā, iepazīs senos pilskalnus jeb lībiešu mazās pasaules, kopīgi pārrunās smilšu animācijas filmiņā “Mīts par pasaules radīšanu” redzēto, salīdzinot to ar savu pieredzi un domām par Visumu. Māla darbnīcā katrs radīs no jauna savu pasauli, caur pārvērtībām sajūtot brīnuma tapšanas prieku. Rotaļājoties, klausoties stāstus un dodoties īsā ekspedīcijā dabā tiks meklēts pasaules vidus un pētīts Pasaules koks – ozols, jo dažos somugru mītos vēstīts, ka pasaules vidū audzis liels ozols. Programmas gaitā bērni izzinās priekšstatus par Austras koku, Saules koku, Pasaules krūmu, kas sasaista pazemi, zemi un debesu pasauli, pagātni, tagadni un nākotni.

Gaujas lībiešu vēstures izpēte ir viena no Turaidas muzejrezervāta pētniecības tēmām jau daudzu gadu garumā. Dārznieka mājā iekārtota ekspozīcija “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”, kas vēsta par Gaujas lībiešu dzīvesveidu, vērtībām, amatniecību un kulta tradīcijām. Katru gadu septembrī īpaši skolēniem tiek piedāvātas interaktīvas nodarbības, lai saistošā veidā jaunatne iepazītu kādu lībiešu tautas mantojuma aspektu.

Programma piemērota 1.–6. klašu skolēniem, bet īpašs piedāvājums sagatavots arī vecāku klašu skolēniem. Tāpat visas dienas garumā būs iespēja kopā ar muzeja gidu doties arī ekskursijā “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē” un iepazīt citas Turaidas muzejrezervāta ekspozīcijas.

Pieteikšanās Lībiešu dienas aktivitātēm Turaidā programmā “Mīts par pasaules radīšanu” un papildu informācija, zvanot uz tālruņa numuru 29384512 vai rakstot uz e‑pasta adresi turaida.muzejs@apollo.lv.

Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece komunikācijas darbā
Anda Skuja