6. un 7. novembrī Latvijā pirmo reizi notika Baltijas un Ziemeļvalstu Eiropas mantojuma zīmes (EMZ) vietu pārstāvju un nacionālo koordinatoru tikšanās, piedaloties arī EMZ biroja pārstāvjiem. No Latvijas piedalījās Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, kas pārstāv gan nacionālo koordinatoru, gan EMZ vietas, un Turaidas muzejrezervāts kā EMZ vietas pārstāvis.
Šīs divas dienas izvērtās ļoti spraigas un bagātīgas – vienam otru iepazīstot un daloties pieredzē, kas viennozīmīgi veicināja Eiropas kultūras mantojuma atpazīstamību reģionā. Pirmajā dienā iepazīšanās seminārs un pieredzes stāsti notika Rīgā, Trīs brāļu kompleksā, bet 7. novembrī pasākums turpinājās Turaidas muzejrezervātā. Pasākuma noslēgumā dalībnieki vienojās kopējā atziņā, ka šī tikšanās bija lieliska iespēja iepazīties tuvāk un uzsākt jaunu sadarbības ideju attīstīšanu. EMZ biroja pārstāvji apliecināja, ka arī turpmāk būs vairāki Eiropas Komisijas finansēti grantu konkursi tieši EMZ vietām, kuros iespējams saņemt finansējumu gan individuālu, gan savstarpēju sadarbības projektu attīstībai. Tāpat 2026. gada aprīlī notiks Eiropas mantojuma zīmes forums, kurā tiks pasludināti jaunie EMZ laureāti.
Latvijā pirmā Eiropas mantojuma zīme tika piešķirta 2019. gadā Trīs brāļu kompleksam Rīgā par kultūras mantojuma institūciju lomu plašā kultūras vērtību saglabāšanā, īpaši sabiedrībai sarežģītos un ilgstoša politiska konflikta apstākļos.
Turaidas vēsturiskajam centram 2021. gadā piešķirta Eiropas mantojuma zīme ar ierakstu: “Turaidas vēsturiskais centrs ir vieta, kas raksturo dažādu kultūru mijiedarbību un daudzpusīgu eiropeizācijas procesu tūkstoš gadu ilgā laika posmā. Tā ir vieta, kas “Dziesmotajā revolūcijā” pauda nevardarbīgo pretošanos, pārstāvot Eiropas vērtības – brīvību, demokrātiju, cilvēktiesības.”
Šobrīd Eiropas mantojuma zīmes sarakstā iekļautas sekojošas vietas un objekti no Somijas un Baltijas valstīm:
Eiropā kopš 2013. gada šo zīmi ir saņēmuši 67 objekti – gan lieli, gan mazi, gan laukos, gan pilsētās, gan jau labi zināmi, gan mazāk pazīstami, gan tādi, kas atrodas kalnos vai jūras dzīlēs. Visus šos objektus vieno Eiropas dimensija – vērtības, kas ir raksturīgas katram objektam pašam par sevi un vienlaikus ir kopīgas visai Eiropai.
Eiropas mantojuma zīmes mērķis ir stiprināt Eiropas pilsoņu, īpaši jauniešu, piederības izjūtu Eiropas Savienībai, veicināt savstarpējo sapratni un kultūru dialogu, pamatojoties uz Eiropas vēstures un kultūras mantojuma kopīgām vērtībām un elementiem, kā arī uz izpratni par nacionālo un reģionālo daudzveidību. Zīme sniedz Eiropas pilsoņiem jaunas iespējas izprast kopīgo, reizē atšķirīgo kultūras mantojumu un kopīgo vēsturi, kā arī ES vērtības un nozīmi.
Eiropas mantojuma zīme tiek piešķirta objektiem, kam piemīt liela simboliska Eiropas nozīme un kas raksturo Eiropas kopīgo vēsturi, Eiropas Savienības izveidi, kā arī Eiropas integrācijas procesa pamatā esošās vērtības un cilvēktiesības.
Ar visām 67 Eiropas mantojuma zīmes vietām var iepazīties tīmekļa vietnē ehl-bureau.eu.
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta
Komunikācijas un izglītojošā darba nodaļas vadītāja
Gunta Zaķīte
29. novembrī plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” būs skatāma Siguldas Tautas teātra izrāde vienā cēlienā “Mīlestība un dzīve”.
Izrāde stāsta par sešām dāmām – spokiem, kuras vienu nakti gadā daudzu simtu gadu garumā pulcējas kopā. Katrai sevi cienošai pilij ir savs spoks. Tā no Rīgas pils nāk Zilā dāma, no Krustpils Brūnā dāma, no Jaunpils pils – Baltā dāma, no Elejas muižas un Rundāles pils – Melnā dāma, no Dundagas pils Zaļā jumprava un sestā ir meitene no Kokneses. Kā viņas katra kļuvušas par spoku? Visas vieno nepiepildīta mīlestība, kuras dēļ viņas nolēmušas doties nāvē.
Taču šīs tikšanās tiek ļoti gaidītas, viņas sevī atmodina spēju priecāties un sievišķību ar visām iespējamām rakstura īpašībām. Ir vairākas prasmes, kuras, ikreiz tiekoties, jāatjauno. Ir galvenais jautājums, uz kuru katrai jāatbild. Bet visam pāri ir Laiks un brīnišķīgais vēstījums par Mūžības mirkli…
Lugas autore – Anita Grīniece.
Režisore – Ārija Liepiņa-Stūrniece.
Māksliniece – Anita Znutiņa-Šēve.
Kustību māksliniece – Madara Luīze Muzikante.
Gaismu mākslinieks – Endijs Graudiņš.
Izrādē izmantota Gata Stūrnieka mūzika.
Lomās – Ligita Zilgalve, Īrisa Rozīte, Liene Šūpulniece, Ilona Kļavinska, Lote Lea Gaile, Evija Vildiņa.
Biļetes cena – 5 eiro, iepriekšpārdošanā ar “S! Karti” – 20 %, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes nav jāiegādājas pirmsskolas vecuma bērniem (līdz 7 gadu vecumam), neaizņemot atsevišķu sēdvietu. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.
13. novembrī Siguldas novada bibliotēkā norisināsies Ziemeļvalstu literatūras nedēļas lasījumi, uz kuriem aicināts ikviens interesents. Ziemeļvalstu literatūras nedēļa tiek organizēta ar mērķi iepazīt mūsu ziemeļu kaimiņu literatūras bagātību un skaistumu un vienoties kopīgos lasījumos sveču gaismā. Plkst. 10.00 paredzēts rīta stundas lasījums bērnu auditorijai, savukārt plkst. 17.00 notiks krēslas stundas lasījums pieaugušajiem. Krēslas stundas lasījumu šogad aicināts lasīt Siguldas novada domes priekšsēdētājs Jānis Vimba.
Ziemeļvalstīs projekts norisināsies jau 28. reizi, Latvijā – 27. reizi. Nedēļas galvenais uzdevums ir Ziemeļvalstu literatūras un kultūras iepazīšana. Nedēļas laikā bibliotēkās, skolās un citviet notiek lasījumi, stāstu stāstīšana, literatūras izstādes, debates, konkursi un citi pasākumi.
Šogad pasākumi notiek no 10. līdz 16. novembrim. Ziemeļvalstu literatūras nedēļai ir divi kopējie lasījumi – rīta stundas lasījums pašiem mazākajiem un krēslas stundas lasījums pieaugušajiem. Šī gada tēma ir “Vienotība Ziemeļvalstīs”.
Lasīšanas stunda bērniem notiek rītausmā. Bērniem šogad izvēlēta Bardura Oskarsona grāmata “Suns, kaķe un pele”. Pieaugušajiem krēslas stundas lasījumam teksts ņemts no norvēģu autora, Nobela prēmijas literatūrā laureāta Jona Foses darba “Nomods”.
Ziemeļvalstu literatūras nedēļa ir projekts, ko Ziemeļvalstīs administrē biedrība “Norden” (Foreningen Norden Forbund), bet Latvijā – Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs sadarbībā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centru.
Gada vistumšākajā laikā tūkstošiem publisko un skolu bibliotēku Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs vienlaikus iededz sveces un lasa kopīgi izvēlētu grāmatu. Un Ziemeļvalstu literatūras nedēļa var sākties!
Ziemeļvalstu literatūras nedēļas pasākumi notiks arī citviet novadā:
8. novembrī Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) aicina piedalīties pasākumu cikla “Latviešu grāmatai 500” kulminācijas notikumā “Cauri tumsai ar grāmatu”, atzīmējot 500 gadus kopš pirmās grāmatas iespiešanas latviešu valodā.
Pasākumi notiks ne tikai klātienē LNB, bet tiešraide no LNB, Latvijas reģionu bibliotēkām un diasporas kopienām būs skatāma no plkst. 11.00 līdz 16.00 Siguldas novada bibliotēkā, ko papildinās pasākumi dažādu vecumu grupām un interesēm. Plkst. 12.50 tiks pārraidīta arī piecu minūšu tiešraide no Siguldas novada bibliotēkas.
Notikuma “Cauri tumsai ar grāmatu” režisors Reinis Suhanovs un LNB darbinieki ielūdz uz kopīgiem svētkiem – visai tautai Latvijā un pasaulē nozīmīgo latviešu grāmatas piecsimtgadi. Režisors uzsver: “Rakstīts teksts ir nācijas spēcinošais avots. Pārfrāzējot grupas “Pērkons” dziesmu: cik ilgi būs latviešu tekstu rakstītāji un lasītāji, tik ilgi mēs arī dzīvosim.”
LNB atgādina, ka ikviens līdz 8. novembrim ir aicināts iesaistīties tautas akcijā “Mans grāmatplaukts”, nofotografējoties ar savu mājas bibliotēku un atsūtot foto ar nelielu aprakstu, anketa pieejama šeit.
Notikumu ciklu “Latviešu grāmatai 500” un tā kulminācijas pasākumu “Cauri tumsai ar grāmatu” atbalsta LR Kultūras ministrija un Valsts kultūrkapitāla fonds.
Latviešu grāmatas 500. jubileja šogad ir iekļauta UNESCO Latvijas svinamo gadadienu kalendārā – kā kultūrvēsturiski nozīmīgs datums, kas bijis izšķirīgs aizsākums latviešu valodas izplatībai, attīstībai un nācijas izveidei, pastāvēšanai, identitātei.
16. novembrī plkst. 14.00 kultūras centrā “Siguldas devons” tiks atklāta izstāde “Astotā bezgalība” – veltījums dvīņu mākslinieku Anitas Celmas un Jura Gagaiņa radošajam veikumam mūža garumā.
Izstāde “Astotā bezgalība” veltīta dvīņu – tekstilmākslinieces Anitas Celmas un metālmākslinieka Jura Gagaiņa (1944–2017) – 80 gadu jubilejai. Abi mākslinieki kopš 20. gadsimta 60. gadiem veidojuši nozīmīgu devumu Latvijas lietišķajā mākslā, katrs savā materiālā – Celma krāsā un šķiedrā, Gagainis formā un metālā.
Par gaidāmo izstādi Anita Celma saka: “Cilvēka dzīve ir kā laika nogrieznis ar iezīmētiem atskaites punktiem. Nonākot pie kādas nozīmīgas iedaļas, mēs atskatāmies uz noieto ceļu un paveikto. Jo tālāk ejam, jo svarīgāk ir apzināties padarīto. Katram šī iedaļa ir atšķirīga un konkrēta, taču paveiktais turpina dzīvot… Izstādi “Astotā bezgalība” vēlos veltīt savai un dvīņubrāļa Jura Gagaiņa lielajai iedaļai – 80, kurā apkopots mūsu darbs un sasniegumi. Skaitlis astoņi simbolizē to, kas mums ir, un to, ko esmu pārkāpusi. Apgrieztais astoņi vizuāli atgādina bezgalību – tā ir vieta, kur turpina dzīvot mana brāļa paveiktais un radītais.”
Izstādē satopas divas radniecīgas, bet atšķirīgas pasaules – Anitas Celmas gobelēnu emocionālā krāsu valoda un Jura Gagaiņa precīzi kaltais metāls, kur doma un forma saskaņojas vienotā veselumā. Nosaukums “Astotā bezgalība” simbolizē vienotību un nepārtrauktību, dvīņu saikni, kas turpinās caur mākslu arī pēc dzīves robežām. Tā ir saruna starp brāli un māsu, starp maigumu un stingrību, gaismu un spīdumu – par radošuma spēku un cilvēka iekšējo bezgalību.
Izstādē būs apskatāmi abu mākslinieku darbi no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, Latvijas Mākslinieku savienības, Tukuma muzeja un personīgiem krājumiem.
Anita Celma (1944) – tekstilmāksliniece, kas kopš 1969. gada piedalās izstādēs Latvijā un ārvalstīs. Absolvējusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolu un Valsts Mākslas akadēmiju tekstilmākslas nodaļā pie Rūdolfa Heimrāta. Strādājusi kombinātā “Māksla” kā galvenā māksliniece, vēlāk – mākslas padomē, kā arī pasniegusi aušanu un vizuālo mākslu. Latvijas Mākslinieku savienības biedre kopš 1975. gada, Latvijas Tekstilmākslas asociācijas biedre kopš 1994. gada. Saņēmusi Grand Prix starptautiskajā izstādē “Līnija” (1999). Darbi atrodas muzejos un privātkolekcijās visā pasaulē. Specializējas gobelēna tehnikā, izmantojot vilnu, sizalu un krāsainas šķiedras.
Juris Gagainis (1944–2017) – viens no izcilākajiem Latvijas metālmāksliniekiem, starptautiski atzīts meistars. Viņa darbus raksturo domas un materiāla harmonija, precizitāte un uzticība amata tradīcijām. Gagainis radījis rotas, svečturus, gaismas ķermeņus, balvas, lielformāta objektus un interjera dizainu, tostarp darbus Rīgas lidostā. Piedalījies vairāk nekā 200 izstādēs, vadījis simpozijus, bijis Latvijas Mākslas akadēmijas profesors un Metālmākslas meistardarbnīcas dibinātājs. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Grand Prix un citām starptautiskām godalgām. Viņa māksla apvieno loģiku, ritmu, formu un spīdumu, radot darbus, kas kļuvuši par Latvijas dizaina kvalitātes etalonu.
Izstāde bez maksas pieejama apmeklētājiem kultūras centra “Siguldas devons” darba laikā līdz 3. janvārim.
Siguldas novada pašvaldība aicina līdz 15. decembrim pieteikt projektus Siguldas novada kultūras un sabiedrībai nozīmīgu projektu finansēšanas konkursā. Konkursa mērķis ir atbalstīt novada kultūrvidi bagātinošu un sabiedrībai nozīmīgu pasākumu realizēšanu plašai mērķauditorijai 2026. gadā, tādējādi atbalstot sabiedrības aktīvu iesaisti novada kultūras dzīves veidošanā. Ar 2025. gada finansējuma saņēmējiem iespējams iepazīties šeit.
Par Siguldas novada kultūras un sabiedrībai nozīmīgu projektu finansēšanas konkursa 2026. gada prioritātēm noteiktas:
Šī gada nolikumā paredzētas izmaiņas finansējuma piešķiršanas kārtībā – nolikums paredz iespēju atsevišķu tāmes pozīciju izdevumus segt ar pašvaldības īpašumā esošo materiāltehnisko bāzi, ja tā minētajā laika posmā nav nepieciešama pašvaldības funkciju nodrošināšanai. Šāds risinājums izvēlēts, lai rastu iespēju atbalstīt daudzskaitlīgāku projektu norisi.
Konkursā var piedalīties jebkura fiziska persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta kā individuālais komersants, saimnieciskās darbības veicējs, vai juridiska persona. Katrs pretendents konkursā var iesniegt ne vairāk kā divus projektus.
Iesniegtos projektus vērtēs konkursa komisija septiņu locekļu sastāvā, ņemot vērā katra projekta oriģinalitāti, sasaisti ar Siguldas novada kultūrvidi, sabiedrības līdzdalību projekta norisē, projekta iesniedzēju pieredzi un citus būtiskus aspektus, pamatojoties uz konkursa nolikumā ietvertajiem vērtēšanas kritērijiem. Konkursā tiks atbalstīti augstāko vērtējumu ieguvušie projekti.
Pašvaldības līdzfinansējums viena projekta realizēšanai ir ne vairāk kā 7000 eiro, un tas nevar pārsniegt 90 % no projekta kopējām izmaksām. Konkursā pieejamais finansējuma apjoms ir 55 000 eiro. Lēmumu par konkursā atbalstāmajiem projektiem ekspertu komisija pieņems līdz 2026. gada 15. janvārim.
Aizpildīta projekta pieteikuma veidlapa, projekta apraksts, tāme un cita informācija līdz 15. decembrim jāiesniedz personīgi Siguldas novada klientu apkalpošanas centros to darba laikā vai nosūtot pa pastu, un projekta kopiju elektroniski nosūtot uz e‑pasta adresi pasts@sigulda.lv. Projektu var iesniegt arī elektroniski parakstīta dokumenta formā vienotā dokumentā, nosūtot to uz e‑pasta adresi pasts@sigulda.lv.
Lai pārbaudītu, vai projekta apraksts sagatavots kvalitatīvi, interesenti pirms projekta iesniegšanas aicināti iepazīties arī ar projektu vērtēšanas kritērijiem.
Ceturtdien, 27. novembrī, plkst. 18.00 kultūras centrā “Siguldas devons” norisināsies informatīvs seminārs par projekta sagatavošanas jautājumiem. Pieteikšanās rakstot uz e‑pasta adresi kristine.lapina@sigulda.lv.
1. novembra vakarā Vidzemes prozas autori, vērtētāji un klausītāji pulcējās mākslas telpā “Mala” uz otrajiem Vidzemes Prozas lasījumiem. Par laureāti tika pasludināta Renāte Mālmane no Salaspils novada ar stāstu “Radio un upes, receptes un drupas”. Viņa pārstāvēs Vidzemi “Prozas lasījumos 2025” Rīgā.
Klātesošos uzrunāja Siguldas novada Kultūras un tūrisma centra direktore Agrita Laudurga un Cēsu novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Atis Egliņš-Eglītis, vakaru vadīja dzejnieks, žurnālists un aktieris Toms Treibergs, muzicēja latviešu neatkarīgās mūzikas dziedātāja un dziesmu autore Helēna Kozlova.
Vidzemes Prozas lasījumos izskanēja piecu Vidzemes autoru prozas darbi: Andris Habermanis no Siguldas novada lasīja garstāsta “Paceltuve” fragmentu, Anna Kalna no Valmieras stāstā “Kaite” pievērsās rakstīšanas kaitei, Aukstums/Renāte Mālmane no Salaspils novada ar stāstu “Radio un upes, receptes un drupas” radīja pirmsapokaliptiskas noskaņas, kas atbalsoja Ukrainā notiekošo karu, Mārīte Tabita Kalniņa no Ogres stāstā “Sēņotāji” risināja iejūtības tēmu, bet Ulrika Ūpe no Siguldas iejutās vīrieša ādā stāstā “Jaunais papucis”.
Žūrija, kuras sastāvā šogad strādāja Guntis Berelis, Inga Ābele, Aivars Eipurs, Madara Rutkēviča, Linda Vītuma (Lea Vinks) un Evita Hofmane, par laureāti pasludināja Renāti Mālmani, kuras stāstu būs iespēja dzirdēt decembra sākumā “Prozas lasījumos 2025” Rīgā.
Vidzemes Prozas lasījumu autori saņēma arī speciālbalvas no drukātajiem literatūras žurnāliem:
Vidzemes Prozas lasījumu tradīciju aizsāka kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Siguldas novada bibliotēku un Latvijas Rakstnieku savienību. Pirmie Vidzemes Prozas lasījumi notika Siguldā, šogad vidzemnieku prozu baudīja Cēsīs, bet nākamajā gadā plānojam tikties Ogrē.
Vidzemes Prozas lasījumu noslēguma pasākuma organizēšanā sadarbojās Siguldas un Cēsu novada pašvaldības un viesmīlīgi uzņēma mākslas telpa “Mala”.
Konkursa “Vidzemes Prozas lasījumi 2025” un izglītības programmas rakstniecībā Vidzemes autoriem norisei finansiālais atbalsts saņemts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotās programmas “Vidzemes kultūras programma 2025” ietvaros, kas tiek realizēta Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammā “Latviešu vēsturisko zemju attīstības programma”.
Foto: Edgars Semanis
15. novembrī plkst. 12.00 kultūras centrs “Siguldas devons” aicina uz mākslas vēsturnieces Baibas Vanagas priekšlasījumu ““Sieviete, tapdama par mākslenieci, top arī par cilvēku” jeb diskusijas un vērtējumi par māksliniecēm Latvijā 20. gadsimta pirmajās desmitgadēs” ciklā “Rīts ar literatūrzinātnieku”, kas notiks Siguldas novada bibliotēkā, Leona Paegles ielā 3, Siguldā.
1912. gada 27. septembrī Rainis savā dienasgrāmatā rakstīja: “Sieviete, tapdama par mākslenieci, top arī par cilvēku, kas nozīmē pilnīgi no savas dabas atteikties. Tādēļ viņa mākslu sajūt tikai kā slogu, ne kā atsvabināšanu.” Dzejniekam nepiekristu Parīzē studējošā jaunā latviešu gleznotāja Milda Grīnfelde (dz. Brante, 1881–1966), kas 1909. gada 25. janvārī vēstulē vīram rakstīja: “Kas gan ir burvīgāks par mākslu, jūs, nemākslinieki, to nevarat saprast jeb negribat. Tas ir dievišķīgs uguns. Tu teiksi, ka mīlestība ir tikpat dievišķa. Jā, bet mani tas traucē, ka zinu, ka viņa var zust. To [mākslu] nekas un neviens nevar atņemt.”
Ieskatoties latviešu un vietējā vācu presē, redzams, ka Latvijas sabiedrībā par tā saukto “sieviešu jautājumu” jeb sieviešu kustību un emancipācijas jautājumiem tika runāts jau kopš 19. gadsimta 70. gadiem, īpaši asām diskusijām izvēršoties 90. gados, kad šī tēma ienāca arī literatūrā. Gadsimtu mijas presē daudz tika rakstīts par sieviešu izglītošanās iespēju paplašināšanu un pievēršanos profesionālajai darbībai, tai skaitā radošajam darbam, gan emancipācijas aizstāvju, gan pretinieku rindās, iekļaujot arī daudzus šodien pazīstamus sabiedriskos un kultūras darbiniekus.
Priekšlasījums iepazīstinās ar sieviešu emancipācijas ideju ienākšanā Latvijā, sabiedrības priekšstatiem un asākajām diskusijām par sieviešu lomu sabiedrībā, pievēršanos mākslai un profesionālajai darbībai vispār, kā arī piedāvās ieskatu izstāžu apskatnieku un mākslas kritiķu atsauksmēs par vietējo mākslinieču darbiem un viņu līdzdalību izstādēs. Dr. art. Baiba Vanaga ir mākslas vēsturniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore. Uzrakstījusi doktora disertāciju “Sievietes mākslinieces Latvijā laikā no 19. gs. vidus līdz 1915. gadam” (Latvijas Mākslas akadēmija, 2015), lasījusi referātus un publicējusi zinātniskus un populārzinātniskus rakstus par māksliniecēm, vēsturiskajām kolekcijām un mākslas dzīvi Latvijā 19. gadsimtā un 20. gadsimta pirmajā pusē.
Foto: Gleznojoša sieviete. Nezināma autora fotogrāfija no kāda vācbaltiešu ģimenes albuma. 20. gadsimta sākums. Latvijas Nacionālā bibliotēka, Reto grāmatu un rokrakstu krājums.
“Rīts ar literatūrzinātnieku” 2025. gadā caur starpkaru perioda rakstniecības prizmu izceļ Pirmās sieviešu konferences nozīmīgumu, īpašu uzmanību pievēršot konferences runātājām, kuru literārie un autobiogrāfiskie teksti atspoguļo tā laika sabiedrības procesus un sieviešu lomu pārmaiņās, kā arī viņu laikabiedrēm latviešu rakstniecībā, kuras savā daiļradē skar būtiskas sabiedriskās tēmas. Lekcijas sniedz ieskatu, kā šīs sievietes, būdamas gan rakstnieces, gan aktīvistes, izmantoja literatūru kā platformu ideju paušanai un sabiedrības uzrunāšanai.
Cikls sagatavots sadarbībā ar LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Lekciju cikla satura autore: Eva Eglāja-Kristsone. Finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds.
Aicinām pasākumu apmeklēt klātienē un pavadīt sestdienas rītu interesantā sabiedrībā!
Lekciju video ierakstus vēlāk būs iespējams noskatīties kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā un Youtube kanālā.
Ieeja – bez maksas.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, X un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
14. novembrī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” notiks jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte” un draugu koncerts “Latvija. Draugi. Mēs”.
Koncertā uzstāsies: BDA “Teiksmiņa” 7.–9.klase, TDA “Teiksma” studija (Rīga), BJDK “Pīlādzītis” (Ogre), TDA “Drīziņš” un “Drīziņa” studija (Dobele), TDA “Vidzeme” (Madona) un divi JDK “Vizbulīte” sastāvi (Sigulda).
Kad Skolēnu dziesmu un deju svētki ir beigušies, cikls sākas no jauna – ejam tālāk, meklējam jaunas dejas un projektus, radām savu programmu un draudzējamies. Deju kolektīvam ir liels prieks, ka laika gaitā izveidojušies ilggadēji draugi un rodas arvien jauni.
Ikviens ir laipni aicināts uz koncertu, kura dalībnieki jau ir ceļā uz jauniešu deju kolektīvu svētkiem, kas maijā notiks Liepājā.
Biļetes cena – 5 eiro. Pirmsskolas vecuma bērniem, neaizņemot atsevišķu sēdvietu, – bezmaksas. Iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā ar “S! karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 %. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
13. decembrī plkst. 19.00 Siguldas koncertzāle “Baltais flīģelis” aicina uz īpašu Ziemassvētku koncertu – komponista Riharda Zaļupes programmu “Svētā nakts”. Koncerts piedāvās gan meditatīvas, apcerīgas kompozīcijas, gan svētku noskaņām piepildītus skaņdarbus.
Koncertā īpaša uzmanība tiks pievērsta Zaļupes “Svētā nakts mesai” – kompozīcijai balsīm, sitaminstrumentiem un elektronikai. Šī mūzika iedvesmo mieru, apceri un emocionālu dziļumu, piedāvājot lēnu, meditāciju veicinošu skanējumu ar spēcīgu liturģisko tekstu.
Programmā iekļauti arī citi svētku noskaņām bagāti skaņdarbi. Klausītāji dzirdēs pasaulē labi pazīstamo melodiju “Amazing Grace” īpašā aranžējumā, kā arī ritmisko un dinamisko svītu “Ziemassvētku melodijas”. Koncerta muzikālo krāsu pastiprinās neparastais instruments – Ravvast rokas panna (bunga), kuras liriskais un apcerīgais skanējums piešķirs koncertam unikālu atmosfēru.
Īpašā viesmāksliniece koncertā būs dziedātāja Annija Putniņa – spoža jaunā balss, kas aktīvi veido mūsdienu Latvijas mūzikas seju. Viņas emocionāli piesātinātais un daudzveidīgais izpildījums ir augsti novērtēts gan Latvijā, gan starptautiski.
Rihards Zaļupe ir viens no ievērojamākajiem mūsdienu latviešu komponistiem, kura daiļrade aptver akadēmisko un populāro mūziku, teātra skaņdarbus un kino. Ar emocionāli piesātinātu, laikmetīgu un tehnoloģiski inovatīvu stilu viņš radījis muzikālo valodu, kas rezonē gan Latvijā, gan starptautiski.
Biļetes cena – 20 eiro. Iegādājoties biļeti ar “S! karti” – 20 % atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40 % atlaide, Siguldas novada mākslu un mūzikas skolas audzēkņiem uzrādot derīgu apliecību – 40 % atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.
6. novembrī Turaidas muzejrezervāts aicina uz gadskārtējo konferenci Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā dzīvojamajā mājā, lai informētu par aktualitātēm kultūras mantojuma izpētē un popularizēšanā. Tiks akcentētas daudzveidīgās vēstures liecības, kas ļauj pilnīgāk iepazīt Turaidas vēsturiskā centra mantojumu, komplektēt krājumu, veidot ekspozīcijas un izstādes, kā arī piedalīties starptautiskos projektos.
Turaidas vēsturiskais centrs kopš 2022. gada ir iekļauts Eiropas kultūras mantojuma zīmes sarakstā. Tam piemīt liela simboliska Eiropas nozīmes vērtība, un tas raksturo Eiropas kopīgo vēsturi.
Konferences dalībniekiem būs iespēja iepazīties ar Turaidas muzejrezervāta izstādi “Dainu kalnam 40” un izstādi “Grāmatniecības pērles Turaidas muzejrezervātā”, kā arī piedalīties jaunā Turaidas muzejrezervāta krājuma kataloga “Turaidas pilī atrastās 13.–17. gadsimta militārās senlietas” atvēršanā.
Programma:
Plkst. 9.15–10.00 – reģistrācija, rīta kafija, grāmatu galds.
Plkst. 10.00 – konferences atklāšana:
Plkst. 10.10–12.00 – ziņojumi:
Plkst. 12.00–12.40 – izzinošs pārgājiens:
Plkst. 12.40–13.20 – pusdienu pauze:
Plkst. 13.20–15.00 – ziņojumi un kataloga atvēršana:
Plašāka infromācija par konferenci zvanot uz tālruņa numuru 29384512 vai rakstot uz e‑pasta adresi pasts@turaida-muzejs.lv.
Dalība konferencē – bez maksas. Pieteikt dalību konferencei iespējams līdz 4. novembrim, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu.
Kopienas centri Gaujā, Sunīšos, kā arī dienas centrs “Iespēju māja” Siguldā ir vietējo iedzīvotāju sabiedriskās dzīves un brīvā laika pavadīšanas vietas. Aicinām iepazīties ar to piedāvātajām aktivitātēm novembrī!
Gaujas Kopienas centrā
Sunīšu Kopienas centrā
Dienas centrā “Iespēju māja” Siguldā
Par aktivitātēm un telpu izmantošanu aicinām sazināties ar kopienas speciālisti Inesi Romānovu, zvanot uz tālruņa numuru 28732647, rakstot uz e‑pasta adresi inese.romanova@sigulda.lv vai ar Lieni Šteinu, zvanot uz tālruņa numuru 28665039, rakstot uz e‑pasta adresi liene.steina@sigulda.lv vai atnākot uz Kopienas centru parunāties personīgi.