Kultūra - sigulda.lv

No 1. decembra Siguldas novada bibliotēkā varēs aplūkot Mākslu skolas “Baltais flīģelis” 1. klašu audzēkņu mācību procesā tapušo darbu izstādi “Mana pirmā izstāde”.

Skolēnu darbi veidoti klātienes un attālinātā mācību procesā, apgūstot gan līniju ritmus, gan faktūras, kā arī akvareļu un guašu krāsu īpašības.

Jāatzīmē, ka Mākslu skolas “Baltais flīģelis” 1. klašu audzēkņu izstāde tradicionāli tiek organizēta ik gadu rudenī. Šogad, tradīcijas turpinot, izstādes norises vieta izvēlēta Siguldas novada bibliotēka, sniedzot iespēju ikvienam bibliotēkas apmeklētājam, kā arī audzēkņu vecākiem aplūkot skolēnu darbus, kuru tapšanas procesu vadīja skolotāja Dace Andersone.

Izstāde būs skatāma līdz 30. decembrim. Ieeja – bez maksas.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Līdz 5. decembrim kultūras centrā “Siguldas devons” aplūkojama novadnieka, tekstilmākslinieka Viestura Bērziņa (1954–2019) piemiņas izstāde, kurā redzami gobelēni, fotogrāfiju kolāžas un zīmējumi. Daudziem tā būs tikšanās ar iemīļotiem, bet sen neredzētiem darbiem, citiem – pilnīgi jauna iepazīšanās ar latviešu gobelēna zelta fonda paraugiem.

Izstādē apskatāmie darbi deponēti no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, kā arī no Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijām. Ekspozīcija papildināta ar mākslinieka fotogrāfiju kolāžām, dažiem viņa zīmējumiem. Izstādes apskates laikā apmeklētājiem iespēja baudīt nelielu video filmu, kas uzņemta 1991. gadā viņa viesošanos un darba laikā rezidencē Leikpleisidā, ASV.

“Artistiskums” Viesturam Bērziņam piemita gan kā māksliniekam, gan kā cilvēkam. Ne velti viņš tika uzskatīts par vienu no talantīgākajiem VEF Kultūras pils Roberta Ligera vadītās “Rīgas pantomīmas” mīmiem. Šo mākslinieka īpašo dotumu skatītāji redzēs viņa darbu kompozīcijās, 1991. gadā uzņemtajā īsfilmā.

1989. gadā izdotajā grāmatā “Latvju tekstilmāksla” Sandra Kalniete (šīs grāmatas sastādītāja un tekstu autore) atklāja, ka “V. Bērziņš savā mākslā turpina kopt dvēseliskās skaidrības intonāciju. Pēctecību, tuvību apliecina tēla gaišais, sirsnīgais skanējums, izjustais lirisms, arī krāsu prieks… Vēlēšanās atklāt procesu tā attīstībā, šķietamais kompozīcijas statisko elementu dinamisms atklāj vēl vienu V. Bērziņa daiļradei būtisku iezīmi – dziļu laikmeta mākslas stila izjūtu, prasmi to apvienot ar tradicionālu tematiku un nacionālu saturu.”

Viesturs Bērziņš dzimis Siguldā 1954. gadā. Mācījies Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļā (tagad PIKC Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas stikla izstrādājumu dizaina programma) no 1970. līdz 1974. gadam. Pēc tam studējis tekstilmākslu Latvijas Mākslas akadēmijā (tagad Vizuālās mākslas nodaļa Tekstilmākslas apakšnozare), kuru absolvējis 1979. gadā. Izstādēs piedalījies kopš 1978. gada un 1982. gadā kļuvis par Latvijas Mākslinieku savienības biedru. Darbi savā laikā eksponēti ne tikai dažādās izstādēs Padomju savienībā, bet arī Vācijā, Francijā, Itālijā, Zviedrijā, Dienvidslāvijā, Somijā un citās valstīs Viesturs Bērziņš bija mākslinieks trim latviešu kinofilmām: “Mazās kaislības” (1990), “Pa baltā furgona pēdām” (1992), “Mazie laupītāji” (2009). Kopš 1979. gada strādājis kā pedagogs Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolā. Viesturam ir trīs dēli — Krišjānis, Indriķis un Gustavs.

Kultūras centrs apmeklētājiem atvērts no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 19.00 un sestdienās no plkst. 11.00 līdz 15.00. Ieeja izstādē – bez maksas.

Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, kad ir atcelti amatiermākslas kolektīvu klātienes mēģinājumi, jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte” dejotājas mācījās darināt dažādus tautastērpa elementus, tostarp tapuši arī Latgales vainagi, ko jaunietes darinājušas pašas.

Jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte” ar pašvaldības atbalstu uzšūtie tautastērpi ir no Latgales, tāpēc arī vainagi ir no Latgales, izvēloties Viļakas vainagus. Pirms vainagu darināšanas tika rūpīgi atlasīti darba materiāli, savukārt dejotāja Agate Priedīte no tautas deju ansambļa “Teiksma” iepazīstināja ar vainagu veidošanas procesu.

Vainagu veidošana “Vizbulītes” meitenēm aizsākās jau pērn rudenī, kad deju kolektīva vadītāja Indra Ozoliņa aicināja meitenes tos veidot, ņemot piemēru no tautas deju ansambļa “Teiksma”. Vainagu darināšanas process ir laikietilpīgs, taču ārkārtējās situācijas laikā nenotikušo mēģinājumu laikā bija iespēja atvēlēt laiku vainaga veidošanai.

Latvijas svētku nedēļā, 21. novembrī, plkst. 19.00 koncertzāle Baltais flīģelis un Pētera Vaska fonds novadniekiem un ikvienam mūzikas cienītājam dāvās iespēju noklausīties tiešsaistes kamermūzikas koncertu, kurā uzstāsies Magdalēna Geka (vijole) un Iveta Cālīte (klavieres). Koncerts norisināsies koncertzālē “Baltais flīģelis”, to būs iespēja klausīties koncertzāles “Baltais flīģelis” un Pētera Vaska fonda “Facebook” lapā.

Koncertā skanēs Jāzepa Vītola “Romance re minorā” op.15 (1894), Platona Buravicka “Darba instrumenta restaurācija”, Jāņa Mediņa 1.sonāte vijolei un klavierēm (1946), izsmalcinātās latviešu komponistes Santas Bušs “Ich kann dich noch sehen…” (pirmatskaņojums), Jāņa Ķepīša “Dienvidu skices” (1953) un “Gruzīno skerco”.

Vijolniece Magdalēna Geka ieguvusi maģistra grādu Parīzes Nacionālajā augstākajā mūzikas un dejas konservatorijā vijoles un kameransambļa specialitātē, kur šobrīd turpina studijas prestižajā “Mākslinieka diploma” programmā (Artist Diploma). Kā orķestra mūziķe spēlējusi “Kremerata Baltica” un Francijas Radio Filharmoniskajā orķestrī. Īpaši nozīmīgi viņai ir spēlēt mūsdienu komponistu mūziku. Vijolniece koncertē visā Eiropā gan kā soliste, gan kā kamermūziķe, uzstājoties Vigmora zālē Londonā, Parīzes Filharmonijā, “Herkulessaal” Minhenē un citur. Latvijā viņa pazīstama kopš spožās debijas ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri 2014. gada rudenī, kam sekoja nominācija “Lielajai Mūzikas balvai”. Magdalēna ir daudzu starptautisku konkursu laureāte, un kā soliste atskaņojusi teju visu nozīmīgāko vijoļmūzikas repertuāru ar dažādiem orķestriem Francijā, Vācijā, Ukrainā. 2015. gadā viņa nodibināja “Trio Sōra”, kura sastāvā ar lieliem panākumiem ir piedalījusies Verbjē festivālā Šveicē, Kuhmo kamermūzikas festivālā Somijā un citos. 2013. gadā viņa dibinājusi festivālu “Jaunie Latvijas kamermūziķi – Saulkrastiem”, bet 2015. gadā – “Ventspils kamermūzikas dienas” ar mērķi dot iespēju ārzemēs studējošajiem jaunajiem latviešu mūziķiem uzstāties augsta līmeņa koncertos Latvijā.

Pianiste Iveta Cālīte mācījusies Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā, vēlāk studijas turpinājusi Francijā un Zviedrijā, kur ieguvusi maģistra grādu un solista diplomu. Iveta ir Stokholmas Karaliskās mūzikas akadēmijas, kā arī Zviedrijas brīvmūrnieku ordeņa stipendiāte. Pianiste aktīvi koncertē solo un ir pieprasīta kamermūziķe dažādos kameransambļu sastāvos Zviedrijā, Francijā, Latvijā, Lietuvā, Norvēģijā. Spēlējusi Volfganga Amadeja Mocarta klavierkoncertu ar Stokholmas Karaliskās Mūzikas akadēmijas stīgu orķestri, kā arī izcīnījusi iespēju spēlēt Morisa Ravēla Sol mažora klavierkoncertu ar akadēmijas simfonisko orķestri un Danielu Blendulfu pie diriģenta pults. Iveta ir piedalījusies arī dažādos starptautiskos mūzikas festivālos un projektos. Sniegusi koncertus ar “Latvijas Jaunajiem kamermūziķiem”, ar ko kopā arī ieskaņoja Dmitrija Šostakoviča klavieru kvintetu Latvijas Radio 1. studijā.

Siguldas novada pašvaldība aicina līdz 15. decembrim pieteikties Siguldas novada kultūras un sabiedrībai nozīmīgu projektu finansēšanas konkursam. Konkursa mērķis ir veidot labvēlīgus nosacījumus iedzīvotāju iniciatīvām un vietējās kopienas iesaistīšanai kultūras piedāvājumu radīšanā un patēriņā, atbalstīt novada kultūrvidi bagātinošu, sabiedrībai nozīmīgu un izglītojošu pasākumu realizēšanu.

Siguldas novada kultūras un sabiedrībai nozīmīgu projektu finansēšanas konkurss apvieno līdz šim divas pašvaldībā realizētās atbalsta programmas – kultūras projektu finansēšanas konkursu un kultūras pasākumu mērķprogrammu. Konkursa ietvaros uz pašvaldības finansiālu atbalstu var pretendēt gan radošās darbnīcas un izstādes, informatīvi izglītojoši pasākumi un starpdisciplināri kultūras projekti, gan iespieddarbu izdošana un citi nozīmīgi projekti, kurus plānots realizēt Siguldas novadā.

Par 2021. gada Siguldas novada kultūras un sabiedrībai nozīmīgu projektu finansēšanas konkursa prioritātēm noteiktas:

sabiedrībai būtiskas aktivitātes, kas realizējamas ierobežotas pulcēšanās apstākļos un palīdz mazināt ar nepietiekamu socializēšanos saistītos riskus;
ar Siguldas novada kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšanu, dokumentēšanu un popularizēšanu, kultūrtūrisma attīstību 2021. gada pašvaldību reformu kontekstā saistītus projektus;
jaunu izglītojošu un ar kultūras daudzveidīgām izpausmēm saistītu produktu radīšana bērnu un ģimeņu auditorijai Siguldas novada piederības stiprināšanai;
Siguldas novada kultūrvidei un dabai atbilstošas, informatīvi izglītojošas un ar vides ilgtspēju saistītas aktivitātes;
ar mūžizglītību, integrācijas jautājumiem un personības attīstību saistīti projekti dažādām sabiedrības grupām;
jaunu un inovatīvu kultūras ideju realizēšana Siguldas novadā, kas spēj radīt rezonansi un būt nozīmīgas Latvijas mērogā.

Konkursā var piedalīties jebkura fiziska persona, kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir reģistrēta kā individuālais komersants, saimnieciskās darbības veicējs, vai juridiska persona. Katrs pretendents konkursā var iesniegt ne vairāk kā divus projektus. Iesniegtos projektus vērtēs konkursa komisija septiņu locekļu sastāvā, ņemot vērā katra projekta oriģinalitāti, sasaisti ar Siguldas novada kultūrvidi, sabiedrības līdzdalību projekta norisē, projekta iesniedzēju pieredzi un citus būtiskus aspektus. Atbalstīti tiks augstāko vērtējumu ieguvušie projekti.

Pašvaldības līdzfinansējums viena projekta realizēšanai ir ne vairāk kā 7000 eiro, un tas nevar pārsniegt 90% no projekta kopējām izmaksām. Konkursā pieejamais finansējuma apjoms ir 35 000 eiro.

Detalizētāka informācija par konkursu atrodama nolikumā, interesenti aicināti iepazīties arī ar projektu vērtēšanas kritērijiem.

Aizpildītā pieteikuma veidlapa, projekta apraksts, tāme un cita informācija līdz 15. decembrim jāiesniedz personīgi Siguldas novada pašvaldības Pakalpojumu centrā tā darba laikā vai jānosūta elektroniski uz e‑pasta adresi pasts@sigulda.lv.

Individuālas konsultācijas par konkursa nosacījumiem un projektu sagatavošanu iespējamas, sazinoties ar Siguldas novada kultūras centra pārstāvi Zandu Dūdiņu-Spoģi, zvanot uz tālruņa numuru 26488782 vai rakstot uz e‑pasta adresi zanda.spoge@sigulda.lv.

18. novembrī plkst. 8.00 pirmo reizi tiks publicēts pirmais Latvijas virtuālā pūtēju orķestra sveiciens video formātā Latvijas iedzīvotājiem, atskaņojot Imanta Kalniņa skaņdarbu “Pūt, Vējiņi!”, ko aranžējis siguldietis Jānis Raslavs un kas būs veltīts Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienai. Projektā iesaistījušies arī Siguldas jauniešu pūtēju orķestra “Sudrabskaņa” mūziķi un diriģenti Elmārs Rudzītis un Arnis Šmitiņš.

Kopumā Latvijas virtuālajā pūtēju orķestrī piedalās dalībnieki no 34 Latvijas pūtēju orķestriem. Lai piedalītos video ierakstā, jauniešiem bija jāsagatavo un jāiesūta individuāli video ieraksti, kas vēlāk tika apstrādāti un samontēti.

Virtuālā pūtēju orķestra video sveiciens Latvijas Republikas Neatkarības pasludināšanas dienas rītā tiks publicēts sociālo tīklu vietnē

Sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību Latvijā un ar Zviedrijas institūta finansiālu atbalstu kultūras centrā “Siguldas devons” iespējams aplūkot Zviedrijā tapušu unikālu lielformāta fotoizstādi “Ikonas – izstāde par tiesībām būt”. Izstādi veidojis viens no lielākajiem un ietekmīgākajiem fotomuzejiem pasaulē – Zviedrijas Fotogrāfijas muzejs “Fotografiska”, sadarbojoties ar teātri “Glada Hudik”, kurā darbojas arī aktieri ar garīga rakstura traucējumiem.

Tieši šie cilvēki ir fotomodeļi, kas iejutušies dažādu ikonisku personāžu tēlos, tādējādi gūstot iespēju ieņemt savu vietu pasaules mākslā, sabiedrībā un vēsturē. Dīva, Policists, Dumpinieks, Karaliene… Katrs tēls uzrunā ar savu, piesātinātu vēstījumu. Kultūra rada ikonas, par kurām sapņojam un ar kurām attiecības veidojam mēs, sabiedrības locekļi. Ikonas stāsta par cilvēka pastāvēšanas mūžīgo cīņu starp cerībām un izmisumu, sapņiem un realitāti, ierobežojumiem un iespējām.

Pateicoties “Glada Hudik” trupas darbam, cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir ieņēmuši savu vietu uz teātra skatuves un guvuši ievērojamus starptautiskus panākumus. Tādēļ arī kultūras centrā “Siguldas devons” izstāde būs skatāmi tieši tur, kur tai pieklājas – uz “Radix” zāles skatuves. Laikā, kad skatuves kļuvušas tukšas, tās iegūst spēju pārdzimt jaunā veidolā!

Zviedrijas Fotogrāfijas muzejs “Fotografiska” ir viens no lielākajiem un ietekmīgākajiem fotomuzejiem pasaulē. Muzejs allaž tiecas uzrunāt savus skatītājus ar sabiedriski aktuālām tēmām, kas liek aizdomāties un rosina uz patiesām pārmaiņām. Daudzveidība, demokrātija un visu cilvēku līdztiesība ir svarīgas vērtības, kas spilgti izpaužas šajā izstādē, ko veidojušas zviedru scenogrāfes un kostīmu mākslinieces Helēna Andersone (Helena Andersson) un Linda Sandberga (Linda Sandberg) kopā ar fotogrāfi Emmu Svensoni (Emma Svensson). Fotoizstāde ir ceļš uz patiesu tādas sabiedrības daļas iekļaušanu, kuru ikdienā redzam tik reti un kura vēsturiski allaž ir palikusi neredzama.

Izstāde tiek realizēta izglītojoša projekta “Bērni nepiedzimst ar aizspriedumiem” ietvaros – šī ir vēl viena “Glada Hudik” iniciatīva, no 2017. gada tajā piedalās arī organizācija “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””. Projekts uzrunā pamatskolas skolniekus, diskutējot par atstumtību, mobingu, Apvienoto Nāciju Organizācijas konvenciju par bērna tiesībām, sniedzot arī iespēju tikties ar jauniešiem, kuru dzīves ritmu nosaka garīgās attīstības traucējumi un tādējādi veicinot izpratni par to, ka atšķirīgais sabiedrību bagātina un cik vajadzīgi viens otram esam.

Siguldā izstādes apmeklētājiem iespējams izšķirstīt arī grāmatu “Nekad nepārstājiet apskauties!”, kurā apkopotas “Glada Hudik” teātra aktieru atziņas –gan sirds siltuma, gan asprātību pilnas.

Izstāde “Ikonas – izstāde par tiesībām būt” kultūras centrā “Siguldas devons” apskatāma līdz 10. decembrim. Kultūras centrs apmeklētājiem darba dienās atvērts no plkst. 10.00 līdz 19.00, bet sestdienās no plkst. 11.00 līdz 15.00. Ieeja – bez maksas.

Ņemot vērā nepieciešamību atbalstīt gan krīzes skarto grāmatniecības nozari, gan kvalitatīvi papildināt Latvijas publisko bibliotēku krājumus ar augstvērtīgiem pēdējo gadu izdevumiem, Latvijas valdība šovasar pēc Kultūras ministrijas izstrādāta rīcības plāna piešķīra finansējumu 300 000 eiro apjomā no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem Latvijas Nacionālajai bibliotēkai vērtīgo grāmatu iepirkuma programmas publiskajām bibliotēkām īstenošanai. Tā rezultātā Siguldas novada bibliotēka no Latvijas Nacionālās bibliotēkas novembra sākumā saņēma daudzveidīgu un kvalitatīvu Latvijas izdevēju izdoto grāmatu dāvinājumu – 200 grāmatas turpat 2000 eiro vērtībā. Šobrīd grāmatas tiek līdzvērtīgi izdalītas Siguldas novada bibliotēkas filiālēs Siguldas, Allažu un Mores pagastā, kā arī Jūdažos, lai jau drīz priecētu lasītājus.

Kopumā valstī grāmatu iepirkuma programmas ietvaros publisko bibliotēku vajadzībām tika iegādātas 362 nosaukumu grāmatas 32 615 eksemplāros no 33 Latvijas izdevniecībām. No kopējā grāmatu skaita 62% ir oriģinālliteratūra, 38% – tulkojumi. Lai grāmatu iepirkuma procedūras rezultātā respektētu katras bibliotēkas individuālās krājuma komplektēšanas vajadzības un izstrādāto profilu, kā arī izvairītos no dubulteksemplāru nonākšanas bibliotēku krājumā, publisko bibliotēku darbiniekiem bija iespēja iesaistīties grāmatu nosaukumu un eksemplāru skaita izvēlē.

Jau ziņots, ka Siguldas novada bibliotēkās līdz 6. decembrim, kamēr Ministru kabinets izsludinājis ārkārtas situāciju valstī, varēs gan saņemt, gan nodot grāmatas un darba laiks tajās nav mainīts. Lai saīsinātu uzturēšanās laiku, bibliotēkas aicina apmeklētājus pirms došanās uz bibliotēku pasūtīt vēlamās grāmatas elektroniskajā kopkatalogā vai pasūtīt tās, nosūtot pieprasījumu uz konkrētās novada bibliotēkas e‑pasta adresi. Bibliotēkā nevar uzturēties lasītavā, savukārt pie datoriem drīkst uzturēties ne ilgāk kā 30 minūtes. Šajā laikā iedzīvotājiem tiek nodrošināta pieeja attālinātajiem bibliotēkas pakalpojumiem – e‑konsultācijām, rakstot uz e‑pasta adresi biblioteka@sigulda.lv, zvanot uz telefona numuru 67973258 vai sazinoties sociālo tīklu vietnēs.

Saskaņā ar noteiktajiem ierobežojumiem bibliotēkās, ievērojot piesardzības pasākumus, atļauts apmeklēt izstādes. Atgādinām, ka apmeklētājiem obligāta prasība lietot mutes un deguna aizsegu.

Kultūras centrs “Siguldas devons” informē, ka valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā no 16. novembra līdz 6. decembrim drošības nolūkos tiek slēgta “Biļešu paradīzes” un “Biļešu servisa” biļešu kase. Jautājumu gadījumā iedzīvotāji aicināti sazināties, zvanot uz tālruņa numuru 67971280.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets no 9. novembra līdz 6. decembrim izsludinājis ārkārtējo situāciju visā valstī, apstiprinot jaunus Covid-19 izplatības ierobežojumus, tostarp kultūras, izglītības, sporta, uzņēmējdarbības un citās nozarēs. Arī Siguldas novada pašvaldība noteikusi vairākus drošības pasākumus, tostarp ierobežojusi klātienes klientu apkalpošanu.

Sadarbībā ar Zviedrijas institūta finansiālu atbalstu projekta “Bērni nepiedzimst ar aizspriedumiem” ietvaros kultūras centrā Siguldas devons” no 11. novembra varēs aplūkot Zviedrijā tapušu unikālu lielformāta fotoizstādi “Ikonas – izstāde par tiesībām būt”. Izstādi veidojis viens no lielākajiem un ietekmīgākajiem fotomuzejiem pasaulē – Zviedrijas Fotogrāfijas muzejs “Fotografiska”, sadarbojoties ar teātri “Glada Hudik”, kurā darbojas arī aktieri ar garīga rakstura traucējumiem.

Tieši šie cilvēki ir fotomodeļi, kas iejutušies dažādu ikonisku personāžu tēlos, tādējādi gūstot iespēju ieņemt savu vietu pasaules mākslā, sabiedrībā un vēsturē. Dīva, Policists, Dumpinieks, Karaliene… Katrs tēls mūs uzrunā ar savu, piesātinātu vēstījumu. Kultūra rada ikonas, par kurām sapņojam un ar kurām attiecības veidojam mēs, sabiedrības locekļi. Ikonas stāsta par cilvēka pastāvēšanas mūžīgo cīņu starp cerībām un izmisumu, sapņiem un realitāti, ierobežojumiem un iespējām. Izstāde ir ceļš uz patiesu tādas grupas iekļaušanu, kuru ikdienā redzam tik reti un kura vēsturē allaž ir palikusi neredzama.

Izstāde kultūras centrā “Siguldas devons” apskatāma līdz 10. decembrim. Kultūras centrs apmeklētājiem atvērts no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 19.00 un sestdienās no plkst. 11.00 līdz 15.00. Ieeja izstādē – bez maksas.

Ministru kabinets piektdien, 6. novembrī, lēma izsludināt ārkārtējo situāciju visā valsts teritorijā un apstiprināt jaunus Covid-19 izplatības ierobežojumus, tostarp kultūras nozarē.

No 9. novembra līdz 6. decembrim tiek atcelti un aizliegti visi klātienē notiekošie publiskie kultūras pasākumi:

► Kultūras centrā “Siguldas devons” – kino seansi “Mans mīļākais karš” (10. novembrī), “Benksijs. Noziedzīgās mākslas dzimšana” (24. novembrī), Kārļa Kazāka akustiskais koncerts “Latvijai dziesmu izkrāsot” (14. novembrī) un bērnu izrādes “Multizauri” (22. novembrī) un “Pifa Ziemassvētki” (4. decembrī).

► Koncertzālē “Baltais flīģelis” – koncerti “Big Al & The Jokers un Uldis Ziediņš” (14. novembrī) un “Pēteris Vasks ielūdz – Rudens. Sigulda” (21. novembrī).

► Siguldas pagasta Kultūras namā – kora “Spārni draugu koncerts (13. novembrī), Siguldas pagasta Kultūras nama Pūtēju orķestra draugu koncerts (22. novembrī), maģisko burbuļu triku izrāde bērniem “Mistery Bubbles” (27. novembrī).

► Krimuldas muižā – kamermūzikas koncerts “Il Bacio” (28. novembrī)

► Siguldas novada bibliotēkā – prezentācija “Latvijas Nacionālā arhīva digitālā krātuve: Redzi, dzirdi Latviju!” (13. novembrī).

► Jūdažu bibliotēkā – plānotie lasījumi pieaugušajiem un bērniem Ziemeļvalstu Literatūras nedēļas ietvaros.

Aicinām sekot līdzi informācijai par atceltajiem vai pārceltajiem pasākumiem!

Darbu, atsakoties no pasākumu organizēšanas, turpina kultūras nami, bibliotēkas un citas kultūrvietas ierobežotā darba laikā – no plkst. 6.00 līdz 20.00.

Gan kultūras namos, gan bibliotēkās atļauti individuāli apmeklējumi, kā arī vienas mājsaimniecības locekļu kopīgu apmeklējumu. Iespēju robežās apmeklētājiem tiek nodrošināta vienvirziena plūsma. Apmeklētājiem obligāta prasība lietot mutes un deguna aizsegu.

Siguldas novada bibliotēkās līdz 6. decembrim, kamēr Ministru kabinets izsludinājis ārkārtas situāciju valstī, varēs gan saņemt, gan nodot grāmatas un darba laiks tajās nav mainīts. Lai saīsinātu uzturēšanās laiku, bibliotēkas aicina apmeklētājus pirms došanās uz bibliotēku pasūtīt vēlamās grāmatas elektroniskajā kopkatalogā vai pasūtīt tās, nosūtot pieprasījumu uz konkrētās novada bibliotēkas e‑pasta adresi. Bibliotēkā nevar uzturēties lasītavā, savukārt pie datoriem drīkst uzturēties ne ilgāk kā 15 minūtes.. Šajā laikā iedzīvotājiem tiek nodrošināta pieeja attālinātajiem bibliotēkas pakalpojumiem – e‑konsultācijām, rakstot uz e‑pasta adresi biblioteka@sigulda.lv, zvanot uz telefona numuru 67973258 vai sazinoties sociālo tīklu vietnēs.

Amatiermākslas kolektīvi – kori, orķestri, tautas mūzikas ansambļi, deju un citi tautas mākslas kolektīvi – mēģinājumu procesu turpina īstenot attālināti vai klātienē tikai individuāli vai kopā viena mājsaimniecība.

Mākslu skolas “Baltais flīģelis” izstāžu zālē līdz 7. decembrim apskatāma Ulda Rubeža izstāde “Nekurienes vidū”. Gleznotājs Uldis Rubezis savos darbos jauc reālos, dokumentālos kadrus ar nereāliem foniem, radot postsireālistiskas ainavas. Savukārt readymade objektus viņš pārveido, radot miniatūras scenogrāfiskas ainiņas. Jaucot reālo jeb dokumentālo ar nereālo, mākslinieks cenšas likvidēt robežas starp realitātēm un to uztverēm.

“Nekurienes vidū” ir stāsts par notikumiem, kas risinās mums līdzās, vai arī ļoti tālu prom – tam īsti nav nozīmes, jo mēs par tiem neaizdomājamies, tikpat labi tie nenotiek nekur. Izstādes gaisotne ir diezgan netverama; ir skaidri nojaušamas darbojošās personas, bet pavisam neesoša ir darbība un vieta. Izstāde pirmizrādīta tieši veļu laikā, lai spēle ar laika un telpas nojaukšanu būtu vēl labāk izgaršojama.

Gleznotājs Uldis Rubezis ir spēcīgs mākslinieks ar lielu pieredzi un svaigu skatu, ko pierādīja viņa drosmīgā personālizstāde “Pārcelšanās” Liepājas muzejā 2015. gadā, tai sekojošās performances un mākslas projekti, 2016. gadā Liepājas Mākslas forumam tapušais brandmūra gleznojums “Vārna”, 2017. gadā darinātā instalācija kopizstādei “Apgaismības nokrišņi” kopā ar citiem izciliem Latvijas autoriem, kā arī daudzie apbalvojumi glezniecībā. Ulda Rubeža darbi atrodas muzeju un privātajās kolekcijās Latvijā un aiz tās robežām.

Ieeja izstādē – bez maksas.