Gaujas pludmalē, Siguldā tapis autentisks Gaujas astes plosts un ekspozīcija “Gaujas plostnieku stāsts”. Uz plosta izbūvētas arī divas plostnieku mājiņas, kuras sniedz ieskatu par plostnieku darbu un ikdienu. Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju plosta atklāšanas svētki šobrīd ir pārcelti uz pavasari, kad visi novadnieki un viesi varēs kopīgi tikties, izzināt plostu un plostnieku vēsturi un mācīties pīt plostus.
Ideju par plosta būvi un informatīvi izglītojošas ekspozīcijas izveidi izlolojis Māris Ansis Mitrevics. Būdams entuziasma pilns vides aizsardzības inspektors, viņš ne vien turējis rūpi par Gaujas Nacionālo parku, bet savulaik arī pats ir strādājis uz Gaujas gan par koku pludinātāju, gan par pludināšanas meistaru.
Jau ziņots, ka projekts par autentiska Gaujas astes plosta un informatīvi izglītojošas ekspozīcijas izveidošanu ir viens no 12 projektiem, kas šogad ieguvis
Sestdien, 30. oktobrī, jau desmito reizi notiks tradicionālais un ikgadējais Latvijas piļu un muižu asociācijas organizētais pasākums “Leģendu nakts 2021”, kurā tiešsaistē tiks lasīti teju 20 stāsti, tostarp stāsts par Siguldas Jauno pili. “Leģendu nakts” laikā muižu un piļu stāsti videoformātā no plkst. 19.00 būs skatāmi Latvijas piļu un muižu asociācijas tīmekļa vietnē, kā arī sociālo mediju vietnēs Facebook un Instagram.
Siguldas Jaunā pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, kas pēc Pirmā pasaules kara Latvijas Republikas neatkarības laikā pēc arhitekta Alfrēda Birkhāna veiktā pārbūves projekta tika atzīta par krāšņāko Rakstnieku pili Eiropā. 1937. gada pārbūves projekta laikā pilī tika izveidots unikāls nacionālā romantisma interjers, kuru izdevies saglabāt līdz mūsdienām, tādējādi atbilstoši objekta arhitektūras kvalitātes prasībām iespēju robežās atjaunotas un saglabātas ēkas nesošās konstrukcijas, plānojuma struktūra, kā arī fasādes, interjers un apdare. 2021. gada jūnijā noslēgusies Siguldas Jaunās pils pārbūve un restaurācija.
“Leģendu naktis” organizē Latvijas piļu un muižu asociācija, kura dibināta 2001. gadā ar mērķi popularizēt Latvijas muižu un piļu kultūras mantojumu.
Siguldas Jaunās pils pārbūves un restaurācijas darbi veikti ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta atbalstu. Siguldas Jaunās pils pārbūves un restaurācijas izmaksas ir 5 789 048,94 eiro. Daļu no izmaksām – 499 999,50 eiro – sedz Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējums, Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums ir 1 366 507,58 eiro, savukārt valsts budžeta finansējums ir 140 613,16 eiro. Projekta ietvaros plānotais enerģijas ietaupījums ir 173 840 kWh gadā. Projekta oglekļa dioksīda emisiju samazinājums – 32 470,86 kg CO2/gadā.
Projekta “Rakstnieks Anšlavs Eglītis Inciemā” laikā top digitālā ekspozīcija ar nelielu lasītavu par rakstnieku Anšlavu Eglīti, kurā apkopota rakstnieka daiļrade, kā arī ar Eglīša dzimtu un apkārtni saistītā daiļliteratūra. Ekspozīcija izvietota Inciema ūdenstorņa ēkas telpās. Anšlava Eglīša kultūrvēsturiskā mantojuma apzināšana un digitālās ekspozīcijas izveide top sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu.
Veidojot digitālo ekspozīciju par rakstnieka personību un daiļradi, izmantots inovatīvs risinājums – izveidota interaktīva grāmata, kuras lappuses pāršķirot uz ekrāna tiks projicēts stāsts un informatīvais materiāls par Anšlavu Eglīti.
Jaunizveidotā infrastruktūra Inciema ūdenstorņa ēkā nodrošina iespēju vietējai kopienai un nevalstiskajām organizācijām to izmantot dažādiem mērķiem, piemēram, brīvā laika pavadīšanai, apgūstot jaunas zināšanas un prasmes, rīkojot darbnīcas un izstādes.
Projekta īstenošana un sakārtotā infrastruktūra ir vecinājusi vietējās kopienas mērķtiecīgu vēlmi piedalīties, iesaistīties, piemēram, Anšlava Eglīša dzimšanas dienā organizētā talka Inciema parkā ar vietējo iedzīvotāju aktīvu līdzdalību. Rakstnieka Anšlava Eglīša mantojuma klātbūtne Inciema torņa ēkā bijusi jau daudzus gadus. pateicoties inciemietes, skolotājas Māras Ozolas apkopotajiem materiāliem un izglītojošajiem stāstiem par rakstnieku.
Sadarbībā ar izdevniecību “Sava grāmata “ izdots arī izdevums “Anšlava Eglīša dzīve trijās burtnīcās”, kas pieejams visās Siguldas novada bibliotēkās. Katrā burtnīcā aprakstīta Anšlava Eglīša dzīve trīs laika nogriežņos – bērnībā, jaunībā un svešumā (dzīve Amerikā). Izdevumi veidoti sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu un ir daļa no Anšlavam Eglītim veltītās ekspozīcijas “anšlavs eglītis. jaunais cilvēks”, ko plānots atklāt jau drīzumā. Gan šie izdevumi, gan ekspozīcija ļaus tās apmeklētājiem tuvāk iepazīties ar rakstnieka dzīves gājumu. Katra burtnīca veidota no laikmetīgā stila Bauhaus krāsas toņa vākiem un mākslinieka Vitolda Kucina gleznām grāmatu pirmajā atvērumā. Bauhaus ietekme gan krāsās, gan formās vērojama arī ekspozīcijā.
Projekts “Rakstnieks Anšlavs Eglītis Inciemā”, Nr. 19–04-AL32-A019.2202–000006, ar Rīgas rajona Lauku attīstības biedrības un Lauku atbalsta dienesta atbalstu tiek realizēts Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansētās Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam apakšpasākuma “Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” ietvaros.
Projekta mērķis ir dažādot sabiedriskās aktivitātes Inciemā, saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu novada iedzīvotājiem un pastāstīt par to viesiem, ieviešot jaunas sabiedriskās aktivitātes un piedāvājot inovatīvus risinājumus kultūras mantojuma iepazīšanai, sniedzot ieguldījumu Latvijas kultūrvides veidošanā.
Projekta attiecināmās izmaksas ir 27 213,37 eiro, publiskais finansējums 24 492,03 eiro.
Saskaņā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un kultūrvietu ierobežojumiem līdz 15. novembrim Siguldas novada bibliotēka apmeklētājiem klātienē slēgta, nenotiek arī grāmatu apmaiņa. Apmeklētājiem klātienē slēgtas arī Siguldas novada bibliotēkas struktūrvienības: Allažu bibliotēka, Siguldas pagasta bibliotēka, Jūdažu Bibliotēka un sabiedriskais centrs, Mores bibliotēka, Inciema bibliotēka, Lēdurgas bibliotēka, Atmodas bibliotēka, Krimuldas bibliotēka, Turaidas bibliotēka, Inčukalna bibliotēka, Mālpils bibliotēka, Sidgundas bibliotēka.
Bibliotēkas darba dienās no plkst. 10.00 līdz 16.00 turpina sniegt uzziņas un konsultācijas attālināti, zvanot uz tālruni 67973258 vai rakstot e‑pastā biblioteka@sigulda.lv.
Grāmatu nodošanas termiņi tiek pagarināti automātiski.
Bibliotēka aicina izmantot bezmaksas e‑resursus: e‑grāmatu bibliotēku 3td.lv, digitālos resursus (#Ēkultūra). Piekļuves datus attālinātai reģistrācijai iespējams iegūt, autentificējoties ar vietnes www.latvija.lv piedāvātajām iespējām, Siguldas novada pašvaldības pakalpojumu portālā e.sigulda.lv sadaļā “E‑pakalpojumi” un aizpildot iesniegumu “Jauna lietotāja reģistrācija Siguldas novada bibliotēkā”. Tāpat bibliotēka aicina izmantot arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālajā bibliotēkā pieejamās kolekcijas, papildus studiju un pētniecības nolūkos iespējams piekļūt vairāk nekā 20 pilntekstu ārvalstu abonētajām datubāzēm, Nacionālajai enciklopēdijai, digitālajiem resursiem: periodika.lv, grāmatu kolekcija, Latvija Nacionālā digitālā kolekcija, Kartogrāfisko materiālu kolekcija, Zudusī Latvija un citviet.
Bibliotēka aicina sekot tās aktualitātēm sociālo tīklu Facebook, Instagram un Twitter kontos.
XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiks 2023. gadā, bet patlaban paziņoti arī to mākslinieciskie vadītāji un virsdiriģenti. Koru lielkoncerta “Tīrums. Dziesmas ceļš” mākslinieciskie vadītāji ir Kaspars Ādamsons un Ārijs Šķepasts, bet viens no virsdiriģentiem – Jānis Baltiņš, Siguldas jauktā kora “Atvars” vadītājs! Lai arī Jānis Baltiņš ne reizi vien ir piedalījies svētku organizēšanā un daudziem dziedātājiem viņa mundrā balss atgādina par praktiskām instrukcijām kopkorim, šoreiz viņš pirmo reizi būs svētku virsdiriģenta godā. Līdzās viņam šajā godpilnajā lomā debitēs arī Uldis Kokars, Andris Veismanis, Jānis Ozols un citi koristu un mūziķu iemīļoti diriģenti.
Arī patlabana par spīti ierobežojumiem amatiermākslas kolektīvi turpina savu darbu. Gan jauktie, gan sievu un vīru kori visā Latvijā gatavojas vasarā plānotajiem koncertiem Kurzemē un Vidzemē, tiekoties attālinātos mēģinājumos un apgūstot dziesmas arī no Latvijas Nacionālā Kultūras centra mājaslapā pieejamā ieskaņotā repertuāra. Tomēr kulminācija solās būt Rīgā – 2022. gada jūlijā un augustā Mežaparka jaunajā estrādē tiek plānoti nākamo Dziesmu un Deju svētku Koru lielkoncerta un Noslēguma koncerta modelēšanas koncerti.
Lai samazinātu Covid-19 infekcijas izplatību, valdība apstiprinājusi izmaiņas rīkojumā par ārkārtējo situāciju, ieviešot stingrākus drošības pasākumus līdz 14. novembrim (ieskaitot). Apmeklētājiem tiek slēgtas kultūrvietas: muzeji, bibliotēkas, arhīvi, kultūras centri, brīvdabas estrādes, teātri, koncertzāles, kā arī vietas, kur tiek organizēti amatiermākslas kolektīvu mēģinājumi. Tāpat tiek pārtraukta gan publisku, gan privātu pasākumu norise. Siguldas novada kultūras iestādēs noteiktajā periodā klātienē nenotiks plānotie pasākumi.
Atcelta kultūras centra “Siguldas devons” plānotā 22. oktobra rokopera “Mauglis”. Savukārt pārcelta 26. oktobra spēlfilma “Nekur īpaši” un 29. oktobra Mihaila Čehova Rīhas Krievu teātra viesizrāde “Graņonka”. Par biļešu atgriešanu vai precīzu norises laiku tiks sniegta informācija.
Ingrīdas Ivanes izstāde “Jūsu meklētā adrese neeksistē” un Inčukalna mākslinieku kopas dalībnieku izstāde “Emocijas” Siguldas Jaunās pils salonā arī nebūs pieejamas apskatei šajā periodā. Mālpils Kultūras centrā pārcelti Senioru dienai veltītais svētku pasākums, kā arī Kristīnes Kutepovas izstādes atklāšana, bet 31. oktobra Lēdurgas Kultūras nama plānotā “Spoku taka” – atcelta.
Vienlaikus atgādinām, ka amatiermākslas kolektīvu mēģinājumi klātienē ir atcelti.
Kultūras saturu mājsēdes laikā iesakām baudīt virtuāli, izmantojot Kultūras ministrijas apkopotos resursus tīmekļa vietnes sadaļā Ēkultūra. Tā papildināta ar jaunāko Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “KultūrELPA” ietvaros radīto saturu. Literatūras cienītāji aicināti lasīt e‑grāmatas.“Siguldas devons” komanda turpinās iepazīstināt ar dažādiem saistošiem kultūras piedāvājumiem tiešsaistē, “Siguldas devons” Facebook lapā.
Aicinām būt saprotošiem un iecietīgiem, lai jau pavisam drīz atkal varētu satikties klātienē.
Lai rudenīgais, stingro ierobežojumu laiks kļūtu iedvesmojošāks un darbīgāks, Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļa aicina bērnus to pavadīt radoši. Tuvojoties valsts svētkiem, bērniem tiek piedāvāts izveidot apsveikumu kartīti “Latvijai 103. jubilejā”. To var izstrādāt, līmējot, krāsojot, rakstot, zīmējot vai citādi radoši izpaužoties.
Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai valstī, Siguldas novada bibliotēkas Bērnu nodaļa lūgs bērnus viņu darbiņus nogādāt bibliotēkā, lai no tiem taptu izstāde “Mana mīļā Latvija”. No apsveikumiem tiks izkārtota Latvijas valsts kontūra, ko ikviens varēs aplūkot klātienē vai attālināti.
Savukārt, lai arī jauniešu un pieaugušu cilvēku auditorijai šis laiks būtu piepildīts un vēl nebijušu izziņu bagāts, Siguldas novada bibliotēka iesaka piedalīties aktivitātē “Lasi un dalies ar “Mājsēdes” atziņām!”. Interesenti ir aicināti raksturīgus citātus, dzejoļus un domu graudus no grāmatām, žurnāliem (ar atsaucēm) sūtīt uz bibliotēkas e‑pasta adresi biblioteka@sigulda.lv. Bibliotēka ar iesūtītajām atziņām dalīsies sociālajos tīklos, tādējādi rosinot cilvēkus savstarpējai viedokļu apmaiņai un ieteikumiem par izlasītajiem informācijas avotiem, kurus noteikti būtu jāizlasa, lai stingrais mājsēdes laiks kļūtu pilnvērtīgāks un cerīgāks.
Ņemot vērā apmeklētāju interesi un kultūrvietu darbības ierobežojumus, kultūras centrs “Siguldas devons” radis iespēju pagarināt interaktīvās izstādes “Vārda pēc” apskates laiku. Izstāde apvieno trīs ekspozīcijas un tās laikā iespējams iepazīt daļu no Siguldas novada literārā mantojuma. Interesentiem tā pieejama koprades laboratorijās Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā.
Apmeklējot izstādi, var iepazīties ar autoru – Paula Bankovska, Guntara Godiņa, Andra Marta, Ivandes Kaijas, Edvīna Raupa, Anšlava Eglīša, Imanta Ziedoņa, Luīzes Pastores, Jāņa Sudrabkalna, Garlība Helviga Merķeļa, Valdas Moras, Leona Brieža, Doku Ata, Māras Ozolas, Arta Ostupa un Ingas Ābeles – darbiem, tos izlasot vai, pie katra autora portreta noskenējot QR kodu, noklausīties paša autora vai citu ierunātus fragmentus.
Izstādes vizuālo noformējumu veidojusi Ivita Brūdere.
Atgādinām, ka papildus šai izstādei koprades laboratorijās Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā eksponētas divas jaunas izstādes – mākslinieces Vinetas Rungevicas akvareļi izstādē “20 rožukroņa noslēpumi” un izstāde “Skauti Latvijas armijā no 1919. līdz 1940. gadam”.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un papildu ierobežojumu ieviešanu, Siguldas novada bibliotēkas apmeklētājiem būs slēgtas līdz 15. novembrim. Šajā laika posmā bibliotēku speciālisti turpinās sniegt uzziņas un konsultācijas attālināti, izmantojot tālruņa sarunas vai e‑pastu. Pielāgojoties situācijai, grāmatu nodošanas termiņi tiek automātiski pagarināti.
Lai sazinātos ar Siguldas novada bibliotēkām un saņemtu attālinātās konsultācijas, interesenti ir aicināti sazināties darbdienās, atbilstoši katras bibliotēkas darba laikiem:
Siguldas novada bibliotēka aicina sekot līdzi aktualitātēm un katras bibliotēkas darba laikiem Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un sociālo tīklu vietnēs Facebook, Twitter un Instagram.
Koprades laboratorijas ir vieta, kur sadarbībā ar profesionāliem māksliniekiem un radošiem siguldiešiem caur mākslas valodu runāt par sabiedrībai aktuālām tēmām. Kultūras centrs “Siguldas devons” koprades laboratorijās uzsāk stāstu par dažādām kopienām, interešu grupām, tādējādi rosinot uz pārmaiņām domāšanā un rīcībā un rodot iespēju atklāt savu potenciālu gan sabiedrībai kopumā, gan ikvienam iedzīvotājam. No 21. oktobra tur būs skatāmas divas izstādes – mākslinieces Vinetas Rungevicas akvareļi izstādē “20 rožukroņa noslēpumi” un izstāde “Skauti Latvijas armijā no 1919. līdz 1940. gadam”.
Izstādē “20 rožukroņa noslēpumi” eksponēti mākslinieces Vinetas Rungevicas akvareļi. Pasaulē ir izgudroti dažādi ieroči, lai gūtu uzvaru pār ienaidniekiem, bet tie galu galā nes nāvi arī pašiem ienaidniekiem. Ir viens “ierocis”, kurš ik dienas visā pasaulē nes svētības. Rožukronis ir meditatīva lūgšana, kas aicina mums katrā noslēpumā pārdomāt kādu ar Jēzus un Marijas dzīvi saistītu notikumu.
Rožukroņa sākums meklējams 11. gadsimtā klosteros. Dažiem mūkiem bija grūtības lasīt breviāru (speciālas priesteru lūgšanas), daudzi brāļi neprata latīņu valodu, kas tika lietota breviārā. Breviāra vietā viņiem bija atļauts skaitīt 150 tēvreizes. Tā pakāpeniski, šīm lūgšanām pārveidojoties par “Esi sveicināta” radās mums tik ļoti pazīstamās rožukroņa lūgšanas.
Savukārt izstāde “Skauti Latvijas armijā no 1919. līdz 1940. gadam” ir par ciešo sadarbību starp skautu organizāciju un armiju. Arī skautu dibinātājs – Roberts Beidens-Pauels (Robert Baden-Powell) – bijis profesionāls karavīrs, kurš paralēli savai militārajai karjerai izveidoja unikālu jaunatnes organizācijas sistēmu, kas šobrīd kļuvusi par lielāko miera organizāciju pasaulē. Šodien tā aptver 54 miljonus biedru visā pasaulē.
Izstāde ir stāsts par ievērojamākajiem skautu organizācijas darbiniekiem, kas saistīti ar Latvijas armiju.
Arī šodien daudzi skauti un skautu vadītāji iesaistīti Latvijas Armijā un Zemessardzē. Skautisms un gaidisms ir jaunatnes neformālās audzināšanas kustība, kas papildina skolu un ģimeni. To mērķis ir audzināt jaunatni par krietniem un derīgiem savas valsts un pasaules pilsoņiem. Šīs kustības attīsta pārliecību, vēlmi izzināt, atklāt un mācīties.
Šobrīd Latvijā 20 vienībās ir vairāk nekā 950 aktīvu skautu un gaidu. Latvijas Skautu un Gaidu centrālā organizācija ir pasaules skautu un gaidu organizāciju WOSM (World Organization of the Scout Movement) un WAGGGS (World Association of Girl Guides and Girl Scouts) dalīborganizācija.
Siguldas novadā darbojas 83. Siguldas skautu un gaidu vienība.
Ogre bija vienīgā pilsēta Baltijas valstīs, kurā ir bijis Skautu un gaidu muzejs. Šī izstāde ir ieskats vēsturnieka Jāņa Goldšmita privātkolekcijā.
Izstādes idejas autors – Jānis Iklāvs, Ogresgala 5. skautu un gaidu vienība. Izstādes satura autors – vēsturnieks Jānis Goldšmits, mākslinieks – Ernests Austriņš.
Atgādinām, ka koprades laboratorijās aizvien skatītājiem pieejama interaktīvā izstāde “Vārda pēc”, kura apvieno trīs ekspozīcijas un tās laikā iespējams iepazīt daļu no Siguldas novada literārā mantojuma. Tajā eksponēti vairāku autoru – Paula Bankovska, Guntara Godiņa, Andra Marta, Ivandes Kaijas, Edvīna Raupa, Anšlava Eglīša, Imanta Ziedoņa, Luīzes Pastores, Jāņa Sudrabkalna, Garlība Helviga Merķeļa, Valdas Moras, Leona Brieža, Doku Ata, Māras Ozolas, Arta Ostupa un Ingas Ābeles – darbi, tos izlasot vai, pie katra autora portreta noskenējot QR kodu, noklausīties paša autora vai citu ierunātus fragmentus.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Ņemot vērā jau šobrīd izskanējušos paziņojumus, kas saistīti ar mājsēdi un publisko pasākumu atcelšanu laika posmā no 21. oktobrim līdz 15. novembrim, kultūras centrs “Siguldas devons” informē, ka pasākumi noteiktajā periodā “Siguldas devonā” nenotiks. 26. oktobra spēlfilma “Nekur īpaši” un 29. oktobra Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra viesizrāde “Graņonka” tiek pārceltas. Precīzs pasākumu norises laiks tiks izziņots.
Savukārt 22. oktobrī plānotā izrāde “Mauglis” ir atcelta. Pasākuma organizatori sniegs informāciju par naudas atmaksu tiem skatītājiem, kuri bija iegādājušies biļetes.
Kultūras centrs “Siguldas devons” ir pateicīgs par iedzīvotāju izrādīto atbalstu un vēlmi kultūras piedāvājumu baudīt tieši “Siguldas devonā”.
Saistībā ar epidemioloģiskajiem noteikumiem pasākumu rīkošanā, tiek atcelta 22. oktobrī plānotā rokopera “Mauglis” kultūtas centrā “Siguldas devons”. Pasākuma organizatori sniegs informāciju par naudas atmaksu tiem skatītājiem, kuri bija iegādājušies biļetes.
Organizatori un rokoperas “Mauglis” veidotāji atvainojas par sagādātajām neērtībām!