Kultūra - sigulda.lv

Šis laiks noteikti paliks visiem atmiņā ar ilgošanos pēc pleca sajūtas, ko sniedz darbošanās ikvienā amatiermākslas kolektīvā, bet svarīgi, ka tas nav spējis ietekmēt galveno – vēlēšanos dziedāt, dejot, spēlēt trompeti un darīt to visu no sirds. Amatiermākslas kolektīvi gaida pavasari, kad aizturētais prieks radoši izpausties izlauzīsies ar lielu jaudu un varēs piedzīvot daudz koncertu, izstāžu un izrāžu, kas visus aizkustinās un iedvesmos. Tikmēr dažādi kolektīvi turpina darbu, ievērojot noteiktos ierobežojumu, pārskata repertuāru, uzlabo tērpu bāzi un gatavojas jauniem darbiem.

Nenogurstoši darbojas novada kori “Atvars”, “Spārni”, “Gāle” un “Teiksma”, slīpējot vokālo meistarību individuālajās nodarbībās gan savu diriģentu, gan kormeistaru un koncertmeistaru vadībā. Daža laba korista balss, izcelta no kopējā kora, šajā laikā ir pat iemirdzējusies un uzplaukusi. Arī vokālo ansambļu dienaskārtībā ir jaunu dziesmu meklēšana un nošu arhīva kārtošana. Tomēr, lai šogad nebūtu tā, ka Ziemassvētku koncertos nedzirdam savējos, “Atvars” ir nolēmis vēl līdz gada beigām pārcilāt savus arhīvus un iepriecināt visus ar bijušo koncertu skaņām.

Ja dziedātāji vingrina balsis, tad “Vizbulītes”, “Dūkas”, “Sidrabdanča” un “Ķimelīša” dejotāji rūpējas, lai kājas paliek tikpat vingras kā intensīvo mēģinājumu apstākļos, un uztur sevi fiziskā formā gan parkos vingrojot, gan eglītes pušķojot, kā arī domājot arī par nākamajām dejām. Lai tās izskatītos gana krāšņi, “Vizbulītes” meitas, beigušas darināt Latgales vainagus, ir metušās jaunos izaicinājumos un nu tiek celotas vīru jostas.

Tikmēr orķestru un bigbenda vadītāji meklē jaunu repertuāru un gatavo saviem kolektīviem piemērotas skaņdarbu aranžijas. Savukārt mūziķi iepriecina kaimiņus, mēģinājumus noturot katrs savās mājās. Muzicē arī “Senlejas” dalībnieki, Ziemassvētku sagaidīšanai tradicionālās noskaņās darinot arī krāšņus puzurus.

Entuziasmu nav zaudējušas arī elegantās senioru kundzes – apguvušas savas vadītājas sagatavotos jauno deju soļus tiešsaistes vidē, “Sniegarozes” un “Preilenes” dalībnieces apmeklē arī individuālās nodarbības, pieslīpējot meistarību.

Rosīgi šis laiks paiet arī jaunāko novada kolektīvu dalībniekiem – “Zibšņa” audzēkņi ne vien apguvuši daudz jaunu dziesmu, bet tās arī ieskaņojuši un visiem par prieku ievietojuši platformā

, bet “Tiptaiņi” ne vien turpina individuāli darboties, bet arī piedalījušies attālināti notiekošajā stāstnieku konkursā “Teci, teci valodiņa”.

Valodiņa tek arī Siguldas Tautas teātra dalībniekiem, slīpējot savas lomas un strādājot pie lugu tekstiem, tos pamatīgi apguvuši būs arī abi pārējo novada teātra kolektīvi.

Toties “Tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda””, “Vīgriezes” un “Alīdas Lindes Lietišķās studijas” dalībniecēm šis laiks nespēj mazināt darba sparu, jo, kā zināms, stelles nav klavieres un četrrocīgi aušana parasti netiek praktizēta, tāpēc krāšņi lakati un atturīgi skaisti galdauti tiek darināti tāpat kā līdz šim – vienatnē darbojoties pie stellēm. Apstājusies nav arī ideju un domu apmaiņa – tā jau sen notiek telefoniski un ar datora palīdzību.

Tieši regulāra sazināšanās, apmainīšanās jokiem un nopietniem stāstiem, attālināta saredzēšanās ir tā īpašā lieta, kas turpina vienot visus tos, kas savas aizraušanās vadīti ir iesaistījušies amatiermākslas kolektīvu kustībā. Tā ir varena draugu kopa un šis laiks ir pierādījis tās spēku. Tāpēc amatiermākslas kolektīvi turpina dziedāt, smiet un diet!

Siguldas novada bibliotēka aicina lasīt grāmatas kopā ar bērniem un būt vērīgiem. Siguldas novada bibliotēkas logos garāmgājēji var vērot iemīļotu pasaku un stāstu varoņu siluetus, izaicinot atpazīt grāmatu pēc attēlotā grāmatas tēla silueta. Ikviens, kurš ir atpazinis grāmatu, tās autoru vai varbūt pat grāmatas ilustratoru, aicināts dalīties ar savu minējumu Siguldas novada bibliotēkas lapā sociālo tīklu vietnē Facebook.

Aicinām sekot līdzi aktuālajai informācijai par Siguldas novada bibliotēkas darbu ārkārtējās situācijas laikā tīmekļa vietnē www.sigulda.lv, kā arī vietnē Facebook.

Turaidas muzejrezervāts sagatavojis apmeklētājiem īpašu svētku dāvanu – lielformāta puzuru izstādi “Puzuris – pasaules modelis un visuma simbols”, kas izvietota brīvdabā muzejrezervāta teritorijā. Izstādē izvietoti dažādu formu puzuri, kam par pamata elementu izmantots oktaedrs – astoņskaldnis, kā arī sešstūris. Izstāde apskatāma no 17. decembra līdz 11. janvārim muzejrezervāta darba laikā no plkst. 10.00 līdz 17.00, un pēcpusdienās no plkst. 15.00 puzuri tiks arī izgaismoti.

Par puzuru simbolisko nozīmi pastāv dažādi uzskati – viens no zināmākajiem vēsta, ka puzuris ir harmoniska Visuma simbols, pasaules modelis, kas enerģētiski labvēlīgi ietekmē cilvēku un vidi, ar savu formu un zeltaino krāsu izsakot atdzimstošās gaismas ideju. Puzuris, iespējams, ir kosmosa telpas, pasaules koka izpausmes variācija. Tam ir vertikālā ass, kas sadala telpu trijās daļās – pagātne, tagadne, nākotne, to var uztvert arī kā viņsauli, pasauli un pasaules ēkas jumtu – debesis. Horizontālā ass sadala puzuri četrās daļās – kas var simbolizēt debess puses, gadalaikus vai matērijas pamatelementus. Centrā, kur asis krustojas, ir tagadne, laiks, kurā mēs esam.

Šobrīd, kad vairāk ieteicamas ir pastaigas svaigā gaisā, lielo puzuru izpēte var kļūt par lielisku iedvesmas avotu, lai kopā ar saviem tuviniekiem Ziemassvētku brīvdienu laikā mājās izgatavotu paši savu pasaules telpu – seno Ziemassvētku rotājumu – puzuri.

Ieeja Turaidas muzejrezervātā – no 0,70 līdz 3,50 eiro. Apmeklējot muzejrezervātu, iedzīvotāji aicināti ievērot drošības pasākumus. Muzejs apmeklējams tikai vienas mājsaimniecības ietvaros.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Visas Siguldas novada bibliotēkas – Siguldas novada bibliotēka, Siguldas pagasta Centra bibliotēka, Jūdažu bibliotēka, Mores pagasta bibliotēka, Allažu pagasta bibliotēka – no 21. decembra līdz 11. janvārim, būs slēgtas.

Bibliotēkas aicina izmantot attālinātos resursus: e‑grāmatu bibliotēku www.3td.lv, kas reģistrētajiem pašvaldību publisko bibliotēku lietotājiem piedāvā bez maksas latviešu valodā lasīt e‑grāmatas tiešsaistē mobilajā ierīcē vai datorā, tāpat iedzīvotāji aicināti izmantot žurnālu, laikrakstu un grāmatu digitālo bibliotēku www.periodika.lv, bezmaksas pieeju 2019. gada E‑žurnāliem, žurnāla “Rīgas Laiks” intervijas, tāpat tiešsaistē var apskatīt Nacionālo enciklopēdiju, Latvijas enciklopēdisko vārdnīcu Letonika, Latvijas dabas, sugu enciklopēdiju, iepazīties ar Latvijas putniem, apskatīt populāro medicīnas enciklopēdiju, kā arī izzināt Latvijas vēsturi.

Šogad kultūras centrs “Siguldas devons” novada iedzīvotājiem un pilsētas viesiem ar dažādu notikumu palīdzību iedzīvina iniciatīvu “Sigulda lasa”.

Gada sākumā ikvienam bija iespēja piedzīvot interaktīvu piedzīvojumu “Dzejas teltis”, kur ar viedierīču palīdzību bija iespēja klausīties un iepazīt dzejnieku Kārļa Vērdiņa, Ineses Zanderes, Pētera Brūvera un Imanta Ziedoņa dzejoļus. Audiovizuālā instalācijā “Latvijas kultūras alfabēts” varēja iepazīt 1919. gadā dibinātās, nacionālās kultūras, izglītības un zinātnes institūcijas. Sadarbībā ar Imanta Ziedoņa muzeju maijā no Siguldas līdz Murjāņiem izveidota interaktīva pastaigu taka “Lasīttaka”, bet pie Siguldas pagasta Kultūras nama sadarbībā ar Siguldas pagasta bibliotēku tika veidots pasākumu cikls “Āra lasītava”.

Ziemassvētku gaidīšanas laikā Siguldā kultūras centrs “Siguldas devons” kopā ar Mākslu skolas “Baltais flīģelis”, Siguldas pilsētas vidusskolas mākslu klašu un “Mini studijas” skolēniem, kuri mākslas skolotāju Daces Andersones un Ivetas Šveisbergas vadībā radījuši savus eņģeļus, izveidojis pastaigu taku “Eņgeļu taka”. Tajā rakstnieces Anetes Felkeres radītais sirsnīgais un pamācošais stāsts, kurā galvenie varoņi ir eņģeļi, rosina ieraudzīt dzīves patiesās vērtības.

Gada izskaņā “Siguldas devons” kopā ar mākslinieku Jāni Purcenu piedāvā iespēju doties lasīšanas piedzīvojumā mākslas projektā “Lasītprasme”. Dodoties uz amatiermākslas individuālo mēģinājumu, biļešu kasi vai vienkārši tāpat pastaigājoties pa pilsētu un priecājoties par izrotāto svētku egli kultūras centra vestibilā, ir iespēja ienākt iekšā! Izrādās, ka lasīt var visu – ogas, sēnes, grāmatas, dzeju, informāciju un draugus. Arī gleznas var lasīt. Kā tas ir lasīt gleznu? Ir skatītāju daļa, kura gleznu skatās tikai pēc tam, kad izlasa mākslas darbam vārdu. Jo vārds piedod saturu vai arī piedod nesaprašanu par saturu. Un kā ir lasīt mākslas darbu, kura saturs ir doma, kas paslēpta vārdos? Pats autors saka: “Ja vienkārši skatāmies uz darbiem, neizmantojot lasītprasmi – paliek krāsas, to ņirba (lai kas tas arī būtu). Arī tad, kad lietojam lasītprasmi, varam izvēlēties – piekrist lasītajam vai domāt citādāk. Jo ir tikai divi – darbs un skatītājs. Ne vienmēr ir vajadzīga filozofa rakstīta doma.” Mākslinieka Jāņa Purcena darbu pamatvērtība ir rakstītajam tekstam, kas turpinās, kas atkārtojas un nebeidzas. Katrs vēstījums, kas mudina paskatīties tālāk par sev interesējošo, veido darbu lasītāja izpratni.

Iedvesmojoties no TV3 muzikālā šova “Balss maskā”, Mākslu skolas “Baltais flīģelis” pedagogi pirmssvētku laikā sagatavojuši pārsteigumu, kas reizē būs arī uzdevums ikvienam – jau kādu laiku pārvietojoties maskās, skolas pedagogi izdomājuši, kāpēc gan neuzdziedāt? Un, lai dziedāšanas process būtu interesants gan sev, gan klausītājiem, no 14. līdz 18. decembrim, pieci radoši un muzikāli apveltīti pedagogi sacentīsies par klausītāju balsīm, dziedot maskās. Savukārt klausītāju uzdevums būs uzminēt, kas paslēpies zem maskas.

Mākslu skolas “

Kultūras centra “Siguldas devons” sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Sundukova decembra sākumā piedalās Eiropas kultūras centru kapacitātes celšanas programmas tiešsaistes kursos “Augsti diferencēta mērķa auditorija”. Kursi norisinās attālināti tiešsaistē no 7. līdz 11. decembrim, sniedzot kultūras iestāžu speciālistiem starptautisku pieredzi un mentoringu un palīdzot iegūt jaunas zināšanas un prasmes, kas ir aktuālas darbam ar plašāku un atšķirīgu mērķauditoriju.

Attālināto tikšanās laikā tiek rosināta domapmaiņa un sniegtas zināšanas par citās valstīs realizētiem projektiem un kultūras centru darbu Eiropā un pasaulē aktuālo notikumu kontekstā. Šādas starptautiskas pieredzes gūšana palīdz rast idejas nākotnes projektiem un ceļ jauno kultūras profesionāļu kapacitāti. Šonedēļ notiekošajos kursos uzmanība tiek veltīta dažādām kultūrvidēm, plašākas auditorijas un īpašu mērķgrupu iesaistei kultūras norisēs.

Kursi “Augsti diferencēta mērķa auditorija” ir viena no programmas “Tilts starp Eiropas Kultūras centriem” aktivitātēm. Tajos piedalās kopumā 13 jaunie kultūras profesionāļi no Austrijas, Beļģijas, Čehijas, Gruzijas, Itālijas, Latvijas, Lielbritānijas, Ungārijas un Vācijas. Viņiem šī ir interesanta pieredze, jo pirmo reizi programmas pastāvēšanas 12 gados dalībnieki ar starptautisko lektoru komandu tiekas attālināti un apmainās ar domām un idejām tiešsaistē. Programmu realizē Eiropas Kultūras centru tīkls (European Network of Cultural Center) ar Eiropas Savienības programmas “Radošā Eiropa” (EU programme Creative Europe) finansiālu atbalstu.

Patlaban kultūras centram “Siguldas devons” rit trešā sezona. Kultūras centrs turpina iesākto ceļu jaunas pieredzes veidošanā, formas daudzveidības meklēšanā, kā arī veiksmīgas partnerības un sadarbības projektu īstenošanā, piedāvājot tā apmeklētājiem kvalitatīvus un augstvērtīgus pasākumus, koncertus, teātra izrādes, izstādes. “Siguldas devons” ir kultūras telpa, kurā satiekas dažādu interešu un paaudžu apmeklētāji. Kultūras centrā notiek nodarbības arī Siguldas novada amatiermākslas kolektīviem, Siguldas senioriem, pasākumi cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī skolēniem. Perspektīvā nākotnē kultūras centram ir nozīmīgi izprast, kā dažādot piedāvājumu un kā veidot komunikāciju ar sabiedrību, lai uzrunātu arī to sabiedrības daļu, kas līdz kultūras centram nenonāk, kā arī – kā veidot attiecības ar dažādajām kopienām, kas kultūras centru apmeklē.

Ņemot vērā valdībā pieņemtos stingrākus drošības pasākumus vīrusa Covid-19 ierobežošanai, uz nākamā gada 24. aprīli pārcelts 13. decembrī paredzētais koncerts koncertzālē “Baltais flīģelis” kopā ar Valteru Pūci (čells) un Daini Teni (klavieres) koncertprogrammā “Radīts Latvijā”.

Koncertprogrammas ideja balstīta uz izcilāko latviešu komponistu melodijām. Skatuves mākslinieki koncertā izpildīs tādus skaņdarbus kā Zigmāra Liepiņa “Kvazimodo dziedājums”, Imanta Kalniņa “Apvij rokas”, Jāņa Lūsēna “Alises iela”, Valta Pūces “Balāde no izrādes “Šveiks”, Raimonda Paula “Notici”, Emīla Dārziņa “Melanholiskais valsis” un citus V. Pūces un D. Teņa aranžijās.

Mūziķi atzīst, ka koncertprogramma ir kā atgriešanās pie saknēm, gan skanējumā, gan skaņdarbu izvēles ziņā. Tā ir simboliska atbilde pasaulē esošajiem ierobežojumiem, kuru dēļ ir īstais brīdis iedziļināties pašmāju komponistu darbos. Mūziķi ir gandarīti, ka ar koncertprogrammu “Radīts Latvijā” kopīgi varēsim atcerēties sen nedzirdētas melodijas, papildinot tās ar čella un klavieru repertuāru, ko, iespējams, nākotnē varēs izpildīt jaunie mūziķi.

Biļeti iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” tirdzniecības kasēs. Biļetes cena – no 10 līdz 18 eiro, Siguldas novada iedzīvotāja ID kartes īpašniekiem un novada daudzbērnu ģimenēm – 20% atlaide.

Ievērojot valstī noteiktos piesardzības pasākumus, vēl tikai šodien, 2. decembrī, kultūras centrā “Siguldas devons” līdz plkst. 20.00 iespējams aplūkot Zviedrijā tapušu unikālu lielformāta fotoizstādi “Ikonas – izstāde par tiesībām būt”. Izstādi veidojis viens no lielākajiem un ietekmīgākajiem fotomuzejiem pasaulē – Zviedrijas Fotogrāfijas muzejs “Fotografiska”, sadarbojoties ar teātri “Glada Hudik”, kurā darbojas arī aktieri ar garīga rakstura traucējumiem.

Tieši šie cilvēki ir fotomodeļi, kas iejutušies dažādu ikonisku personāžu tēlos, tādējādi gūstot iespēju ieņemt savu vietu pasaules mākslā, sabiedrībā un vēsturē. Dīva, Policists, Dumpinieks, Karaliene… Katrs tēls uzrunā ar savu, piesātinātu vēstījumu, par cilvēka pastāvēšanas mūžīgo cīņu starp cerībām un izmisumu, sapņiem un realitāti, ierobežojumiem un iespējām.

Pateicoties “Glada Hudik” trupas darbam, cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem ir ieņēmuši savu vietu uz teātra skatuves un guvuši ievērojamus starptautiskus panākumus. Tādēļ arī kultūras centrā “Siguldas devons” izstāde skatāma uz “Radix” zāles skatuves. Izstādes apmeklētājiem iespējams izšķirstīt arī grāmatu “Nekad nepārstājiet apskauties!”, kurā apkopotas “Glada Hudik” teātra aktieru atziņas – gan sirds siltuma, gan asprātību pilnas. Tāpat apmeklētājiem kultūras centrā sniegta iespēja noskatīties nelielu video stāstu par izstādes tapšanu.

Zviedrijas Fotogrāfijas muzejs “Fotografiska” ir viens no lielākajiem un ietekmīgākajiem fotomuzejiem pasaulē. Tas allaž tiecas uzrunāt savus skatītājus ar sabiedriski aktuālām tēmām, kas liek aizdomāties un rosina uz patiesām pārmaiņām. Daudzveidība, demokrātija un visu cilvēku līdztiesība ir svarīgas vērtības, kas spilgti izpaužas šajā izstādē, ko veidojušas zviedru scenogrāfes un kostīmu mākslinieces Helēna Andersone (Helena Andersson) un Linda Sandberga (Linda Sandberg) kopā ar fotogrāfi Emmu Svensoni (Emma Svensson). Fotoizstāde ir ceļš uz patiesu tādas sabiedrības daļas iekļaušanu, kuru ikdienā redzam tik reti un kura vēsturiski allaž ir palikusi neredzama.

Izstāde kultūras centrā “Siguldas devons” organizēta sadarbībā ar Zviedrijas vēstniecību Latvijā un ar Zviedrijas institūta finansiālu atbalstu. Izstāde tiek realizēta izglītojoša projekta “Bērni nepiedzimst ar aizspriedumiem” ietvaros.

Kultūras centrā “Siguldas devons” aplūkojama arī novadnieka, tekstilmākslinieka Viestura Bērziņa (1954–2019) piemiņas izstāde, kurā redzami gobelēni, fotogrāfiju kolāžas un zīmējumi. Izstādē apskatāmie darbi deponēti no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja, kā arī no Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijām. Ekspozīcija papildināta ar mākslinieka fotogrāfiju kolāžām, dažiem viņa zīmējumiem. Izstādes apskates laikā apmeklētājiem iespēja baudīt nelielu video filmu, kas uzņemta 1991. gadā viņa viesošanos un darba laikā rezidencē Leikpleisidā, ASV.

Atgādinām, ka 1. decembrī Ministru kabinets nolēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 11. janvārim, nosakot vairākus un stingrākus drošības pasākumus vīrusa Covid-19 ierobežošanai, tostarp izstāžu un kultūrvietu darbību pārtraukšanu.

Kultūras centrs “Siguldas devons” apstiprinājis pieteikumus izstādēm 2021. gadā. No 28 dažādiem, radošiem, orģināliem un īpaši Siguldai veidotiem izstāžu projektiem izvēlēti deviņi, kas kopumā veido daudzpusīgu profesionālās mākslas piedāvājumu Siguldas novada iedzīvotājiem un viesiem. Plānots, ka jauno izstāžu ciklu atvērs krāšņais multimākslinieks Pēteris Sidars.

Multimākslinieka Pētera Sidara personālizstādē “Spēles kustība” būs aplūkojami mākslinieka jaunie darbi abstraktajā glezniecībā un dažādi objekti un instalācijas. Jaunajos glezniecības darbos mākslinieks aicinās skatītāju iziet no ikdienas un iekļūt jaunā plašumā un jaunās emocionālās kombinācijās. Savukārt 2021. gada noslēdzošā izstāde būs mākslinieces, Siguldas novadnieces Līvas Pakalnes-Fanelli Siguldai veltīta personālizstāde.

Kultūras centrs “Siguldas devons” izstāžu projektu konkursu organizē jau otro gadu. Saņemtos individuālo mākslinieku, grupu un kuratoru pieteikumus izvērtēja īpaši veidota žūrija un pieaicinātie eksperti – Astrīda Rogule (Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, Latvijas Kultūras akadēmijas docente, mākslas zinātniece), Maija Avota (māksliniece, Māras Muižnieces Rīgas mākslas skolas skolotāja, izstāžu kuratore) un Agita Zālīte (Siguldas novada māksliniece, mākslas pedagoģe).

Izvērtējot pieteikumus, tika komplektēts profesionālās mākslas piedāvājums, kas kopumā ir kvalitatīvs, izglītojošs, laikmetīgs, vai arī koncepcijas, kas popularizē Siguldas unikālo kultūrvēsturisko mantojumu. Varam lepoties ar to, ka Siguldas novads ir bagāts radošu personību, jo desmit no saņemtajiem pieteikumiem bija ar Siguldas novadu saistītu mākslinieku pieteikumi.

Aktuālā informācija par izstādēm aplūkojama tīmekļa vietnē www.sigulda.lv, kā arī kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā.

Līdz 13. decembrim Zaļās Villas kvartāla galerijā “Kafijas Garāža” apskatāma mākslinieces Evas Vēveres izstāde “Papīra un teksta ainavas/Paper and Written Mindscapes”.

Izstādē aplūkojamie darbi veidoti, strādājot ar idejām par teksta materialitāti un grāmatu kā formu un saturu. Darbu idejas radušās sasaistē ar tekstu autoriem (Ališa Roze (Alicja Rose), Gustavs Grapengīzers (Gustav Grapengiesser), Aspazija), kā arī izmantojot vizuālā arhīva materiālu, kas uzkrāts laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam dažādās rezidencēs.

Grāmata izstādē dzīvo gan kā ideja vēsturisku tradīciju ietvaros, gan kā forma, no kuras var rasties citas formas – kā teksts pārvēršas objektā un kā papīrs reprezentē tādas idejas kā kustību, laiku, dažādu realitātes aspektu sadursmi un otrā virzienā – kā dažādi pastāvošie formāti izzūd līdz ar papīra un tā vērtības transformāciju. Otra izstādes ass ir teksta un ainavas nozīmju savstarpējā pārklāšanās, ainavas iespējas mainīt un paplašināt tekstu, izspēlēt to dažādos veidos.

Eva Vēvere ir vizuālā māksliniece, kura strādā dažādos medijos, tai skaitā instalācijā, procesuālos notikumos, video, zīmējumā un veido projektus, kuros interaktīvā formā tiek risināti dažādi vizuāli vēstījumi īpaši izvēlētās, ar laikmetīgo mākslu saistītās platformās vai notikumos. Pēdējos gados pievērsusies arī eksperimentālu sadarbību veidošanai kopā ar laikmetīgās dejas un mūzikas profesionāļiem un darbam mākslinieku rezidencēs Ziemeļvalstīs. Šobrīd ar dāņu vokālisti Gudrunu Holku (Gudrun Holck) turpina attīstīt performatīvu instalāciju sēriju ikoniskās vietās ‘SET SOUND TO’, kas iepriekšējos gados realizēta Latvijā, Lietuvā, Dānijā, Spānijā un Norvēģijā.

Izstādi iespējams aplūkot no trešdienas līdz svētdienai no plkst. 9.00 līdz 19.00 (adrese: Krišjāņa Valdemāra iela 3A, Sigulda) galerijā “Kafijas Garāža”. Galerija, kas darbību uzsāka šā gada oktobrī, ir jauna mākslas pieredzes un kafijas baudīšanas telpa Siguldā, Zaļās Villas kvartālā. Ieeja – bez maksas.

Izstādi atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds un Siguldas novada pašvaldība.

Informāciju sagatavoja:
Liene Straupe

Šodien, 30. novembrī, Siguldas novadniekam, tēlniekam un vienam no latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem Teodoram Zaļkalnam 144. dzimšanas diena. Godinot vecmeistaru dzimšanas dienā, pie Ojāra Siliņa veidotā Teodora Zaļkalna pieminekļa, kas atrodas blakus kultūras centram “Siguldas devons”, novietotas aizdegtas svecītes.

Teodora Zaļkalna (dzimuša Grīnberga) dzīve cieši saistīta ar Siguldas novadu – tēlnieks dzimis 1876. gada 30. novembrī Allažu pagasta mājās “Zaļais kalns”, kuras cēlis viņa tēvs Eduards Grīnbergs. Vēlāk pirmskara gados Zaļkalns vasaras pavadījis vecāku mājās Valdemāra ielā, Siguldā, kā arī brāļa Jāņa Grīnberga vasarnīcā Ziedu ielā.

Mākslas pamatus Teodors Zaļkalns apguvis Sanktpēterburgā, Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā, neilgu laiku Parīzē apmeklējis Ogista Rodēna studiju, savukārt Itālijā, Florencē, papildinājis zināšanas marmora un bronzas apstrādē. No 95 gadus garā mūža mākslinieks septiņus gadu desmitus veltījis tēlniecībai, pedagoga darbam, mākslas kritikai, grafikai un dzejai. Piedalījies arī Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa konkursos. Tieši pēc T. Zaļkalna ierosinājuma Brāļu kapu memoriālā ansambļa izveidošanai izvēlēts Allažu šūnakmens.

Teodoru Zaļkalnu pamatoti var pieskaitīt pie latviešu nacionālās tēlniecības skolas patriarhiem. Viņa radītās skulptūras un pedagoģiskais mantojums uzskatāmi iespaido latviešu tēlniecību vēl joprojām.

Nozīmīgs un paliekošs kultūras devums Siguldai ir tēlnieka trīs radītie darbi – 1938. gadā veidotais piemineklis Kronvaldu Atim, kas atrodas Siguldas Jaunās pils dārzā, 1956. gadā veidotais un 1985. gadā bronzā atlietais piemineklis folkloristam Krišjānim Baronam, kas atrodas Pils un Krišjāņa Barona ielas krustojumā, un 1958. gadā veidotais Alfrēda Kalniņa portrets, kas šobrīd apskatāms Siguldas mākslu skolā “Baltais flīģelis”.