Turaidas muzejrezervāts informē, ka līdz 31. janvārim pagarināta brīvdabas lielformātu puzuru izstāde “Puzuris – pasaules modelis un visuma simbols”. Dažādu formu puzuriem par pamata elementu izmantots oktaedrs – astoņskaldnis, kā arī sešstūris. Izstāde apskatāma muzejrezervāta darba laikā no plkst. 10.00 līdz 17.00; puzuri tiek arī izgaismoti.
Par puzuru simbolisko nozīmi pastāv dažādi uzskati – viens no zināmākajiem vēsta, ka puzuris ir harmoniska Visuma simbols, pasaules modelis, kas enerģētiski labvēlīgi ietekmē cilvēku un vidi, ar savu formu un zeltaino krāsu izsakot atdzimstošās gaismas ideju. Puzuris, iespējams, ir kosmosa telpas, pasaules koka izpausmes variācija. Tam ir vertikālā ass, kas sadala telpu trijās daļās – pagātne, tagadne, nākotne, to var uztvert arī kā viņsauli, pasauli un pasaules ēkas jumtu – debesis. Horizontālā ass sadala puzuri četrās daļās – kas var simbolizēt debess puses, gadalaikus vai matērijas pamatelementus. Centrā, kur asis krustojas, ir tagadne, laiks, kurā mēs esam.
Ieejas maksa Turaidas muzejrezervāta teritorijā – no 0,70 līdz 1,15 eiro. Apmeklējot muzejrezervātu, iedzīvotāji aicināti ievērot drošības pasākumus. Muzejs apmeklējams tikai vienas mājsaimniecības ietvaros.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Izdota vācbaltieša Herberta fon Blankenhagena grāmata par bērnību un skolas gadiem “Atmiņas no vecās Vidzemes. Klingenberga–Rīga, 1892–1913”, kas papildināta ar fotogrāfijām un citiem materiāliem. Grāmatas prezentācijas pasākums norisināsies tiešsaistē 3. februārī no plkst. 16.00 līdz 17.00 grāmatu apgāda “Madris” Facebook lapā. Grāmata iznākusi projektu cikla “Akenstakas muižas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana” ietvaros.
Grāmata “Atmiņas no vecās Vidzemes. Klingenberga–Rīga, 1892–1913” glabā personisku stāstu par zēnu, kurš piedzima 19. gadsimta beigās vācbaltu aristokrātu ģimenē un bērnību vadīja Klingenbergas (Akenstakas) muižā Rīgas apriņķī.
Herberta fon Blankenhagena (1892–1985) atmiņu manuskriptu 69 gadus glabāja viņa vecākās māsas dēls Arnolds fon Hiršheids (1929–2020). Tikai pēc tam, kad 2018. gadā tika izdota Herberta fon Blankenhagena 1966. gadā Vācijā iznākušās grāmatas “Am Rande der Weltgeschichte. Erinnerungen aus Alt-Livland, 1913–1923” tulkotā versija – “Pasaules vēstures malā. Atmiņas no vecās Vidzemes, 1913–1923”, tika saņemta atļauja publiskot viņa bērnības un skolas laika atmiņas. Tas kļuva iespējams, pateicoties tulkotājas un Blankenhagenu dzimtas pētnieces Indras Čeksteres ciešajām saiknēm ar Blankenhagenu dzimtas pēctečiem, kā arī projekta atbalstītājiem un darba grupai.
Brieduma gados rakstītās atmiņas atklāj dzīvi sen zudušajā autora bērnības zemē – Rīgas apriņķī, Klingenbergas muižā (latviski Akenstaka) un vēsta par autora saknēm – Blankenhagenu dzimtu, kas, cita starpā, nesusi pasaulē Allažu vārdu. Ar lielisku humora dzirksti autors ironizē par sevi. Atklāj skolas laika nerātnības un vācbaltiešu aristokrātu jaunietim svarīgo. Viņa detalizētie apraksti aizved ceļojumā uz strauji augošo Rīgu, stāsta par notikumiem, kas satrauca tā laika sabiedrību: par vācbaltiešu mēģinājumiem noturēt ietekmi Baltijas provincēs, par sabiedrības rusifikācijas centieniem, arvien spēcīgāko latvietību – atšķirīgo pasauli kaut kur viņam blakus un par 1905. gada liesmojošajiem notikumiem, kas daudzām vācbaltiešu ģimenēm bija beigu sākums. Herbertam fon Blankenhagenam ir viedoklis – nesaudzīgs.
Izdevējs: Grāmatu apgāds SIA “Madris”, tulkotāja: Indra Čekstere, ievada autors: Dr. hist. Gints Apals, mākslinieks: Andris Lamsters; dizainere: Laura Bulmere, projekta vadītājas: Marika Celma, Skaidrīte Naumova.
Projektu finansiāli atbalsta Siguldas novada pašvaldība.
Informāciju sagatavoja:
Projektu “Akenstakas muižas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana” vadītāja, Akenstakas muižas vēstures pētniece
Marika Celma
No 18. janvāra līdz 8. februārim Siguldas novada bibliotēkā tiek veikta krājuma inventarizācija, tādējādi bibliotēka šajā laikā ir slēgta. Pārtraukta arī grāmatu izsniegšana. Savukārt līdz 1. februārim remontdarbu dēļ slēgta Allažu pagasta bibliotēka.
Grāmatu izsniegšanai un saņemšanai atvērta Siguldas pagasta Centra bibliotēka, Jūdažu bibliotēka un Mores pagasta bibliotēka. Apmeklētāji aicināti ievērot noteiktos drošības pasākumus – izvietotās aizsargbarjeras, 2 metru distanci, dezinficēt rokas pie dezinfekcijas stendiem, kā arī valkāt sejas aizsargmaskas. Bibliotēku lasītavas saskaņā ar valdības lēmumiem turpmāk paliek slēgtas. Savukārt Allažu pagasta bibliotēka lasītājiem sniedz iespēju grāmatas pasūtīt attālināti, tās izvēloties elektroniskajā kopkatalogā un par saņemšanu vienojoties, zvanot uz tālruņa numuru 29193782.
Siguldas novada bibliotēka aicina lasītājus izmantot 3td e‑grāmatu bibliotēku www.3td.lv, kurā ar valsts atbalstu tiek piedāvāts bez maksas lasīt gandrīz pustūkstoti e‑grāmatu latviešu valodā. Lai kļūtu par “3td e‑grāmatu bibliotēkas” lasītāju, ir jābūt kādas Latvijas pašvaldību publiskās bibliotēkas lietotājam, un ar publiskās bibliotēkas e‑kataloga autorizācijas datiem (lietotājvārds un parole) jāveic reģistrācija vietnē www.3td.lv. Ja autorizācijas datu nav, interesenti aicināti sazināties ar Siguldas novada bibliotēku, rakstot uz e‑pasta adresi bibliotēka@sigulda.lv, lai attālināti varētu reģistrēties bibliotēkā.
Tradicionāli 15. janvāris Siguldas pagastā iezīmējas izcilās novadnieces, režisores un teātra pedagoģes Felicitas Ertneres zīmē. Dienā, kad vārda dienu svin Felicitas, aicinām ikvienu, ievērojot epidemioloģiskās drošības noteikumus, nolikt ziedus un iedegt svecīti pie skulptūras “Žests” Institūta ielā 5A, ko Felicitas Etneres piemiņai veidojusi Siguldas novada māksliniece Solveiga Vasiļjeva.
Felicita Ertnere (1891–1975) dzimusi Siguldas pagasta “Spriguļu” mājās, vienā no sava laika inteliģentākajām un sabiedriski aktīvākajām dzimtām Siguldā. Mācījusies komerczinības Rīgā un Pēterburgā, skatuves kustību mākslu apguvusi Leshafta Augstākajos sieviešu kursos un S. Aueres Ritma un plastikas institūtā. Pēterburgā strādājusi internātskolā par fiziskās kultūras audzinātāju, pēc atgriešanās Rīgā – Rīgas Tautas augstskolas dramatiskajā studijā un 30 gadus kā kustību konsultante, režisore, teātra pedagoģe bijusi Eduarda Smiļģa līdzgaitniece Dailes teātrī.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Lai veicinātu Allažu pagasta bibliotēkas pieejamību visām iedzīvotāju grupām, bibliotēkā norisinās remontdarbi, kuru laikā tiks izbūvēta uzbrauktuve, nomainītas trīs ieejas durvis, paplašinot piekļuvi telpām, kā arī, pārdalot arhīva telpu, tiks ierīkota tualete, kas piemērota personām ar kustību traucējumiem. Plānots, ka remontdarbi tiks pabeigti līdz 1. februārim. Remontdarbu laikā Allažu pagasta bibliotēka būs slēgta apmeklētājiem.
Allažu pagasta bibliotēka informē, ka lasītājiem būs iespēja grāmatas pasūtīt attālināti, tās izvēloties elektroniskajā kopkatalogā un par saņemšanu vienojoties, zvanot uz tālruņa numuru 29193782.
Ņemot vērā valdībā pieņemtos lēmumus, no 12. janvāra grāmatu izsniegšanai un saņemšanai atvērtas bibliotēkas, tai skaitā Siguldas novada bibliotēka, Siguldas pagasta Centra bibliotēka, Jūdažu bibliotēka un Mores pagasta bibliotēka; Allažu pagasta bibliotēka remontdarbu dēļ slēgta līdz 1. februārim. Bibliotēku lasītavas saskaņā ar valdības lēmumiem arī turpmāk būs slēgtas. Apmeklētāji aicināti ievērot noteiktos drošības pasākumus – izvietotās aizsargbarjeras, 2 metru distanci, dezinficēt rokas pie dezinfekcijas stendiem, kā arī valkāt sejas aizsargmaskas.
Grāmatas pirms bibliotēkas apmeklējuma jārezervē, izmantojot elektronisko katalogu. Rezervāciju iespējams veikt, rakstot uz e‑pasta adresi biblioteka@sigulda.lv vai zvanot uz tālruņa numuru 67973258.
Bibliotēkas apmeklētāji pirms apmeklējuma aicināti izvērtēt savu veselības stāvokli un neapmeklēt bibliotēku gadījumā, ja ir elpceļu infekcijas slimības simptomi, kā arī ja ir noteikts pienākums ievērot pašizolāciju, mājas karantīnu vai stingras izolācijas nosacījumus.
Siguldas novada bibliotēkas darba laiks 12.–16. janvārī:
Siguldas novada bibliotēkas vadība informē, ka no 18. janvāra līdz 8. februārim bibliotēkā tiks veikta krājuma inventarizācija, tādējādi bibliotēka šajā laikā būs slēgta.
Siguldas novada bibliotēkas 2021. gadā apmeklētājiem piedāvā 73 dažādu nosaukuma žurnālus un laikrakstus plašam interešu lokam – pirmsskolas vecuma bērniem, skolēniem, studentiem un pieaugušajiem. Siguldas novada bibliotēkā būs pieejami 63 dažādi izdevumi. Tāpat bibliotēkā pieejamas grāmatas, audiogrāmatas, galda spēles, kā arī filmas un mūzikas ieraksti.
Tematiski daudzveidīgajā periodisko izdevumu klāstā ir sadzīvei un mācībām noderīga informācija, viedokļi, aktualitātes. Piemēram:
Bibliotēkas atgādina, ka jaunākie izdevumu numuri netiek izsniegti līdzņemšanai, bet iepriekšējie izdevumi tiek izsniegti lasīšanai uz mājām. Reģistrētie lasītāji sev interesējošos preses izdevumus, tāpat kā grāmatas, var pasūtīt no mājām Siguldas novada bibliotēku elektroniskajā kopkatalogā.
Siguldas novada bibliotēku periodisko izdevumu sarakstu iespējams aplūkot šeit.
Kultūras centrs “Siguldas devons” informē, ka no 11. janvāra līdz 7. februārim “Biļešu paradīzes” kasē iegādātās biļetes ir iespējams nodot vai apmainīt, iepriekš individuāli piesakot savu apmeklējuma laiku. Apmeklējuma laiku var pieteikt, zvanot uz tālruņa numuru 66117114. Kase strādās no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 18.00.
Atgādinām, ka ārkārtējās situācijas laikā apmeklētājiem ir jāizmanto mutes un deguna aizsegs, jāievēro 2 metru distance no citiem cilvēkiem, kā arī jārūpējas par roku higiēnu! Kultūras centrs aicina uz drošu un atbildīgu sadarbību!
2021. gada pirmajās dienās savas pastāvēšanas otro gadadienu atzīmē lasītāju iecienītā 3td e‑grāmatu bibliotēka www.3td.lv, kas salīdzinoši īsā laikā ieguvusi lielu popularitāti, lasītāju skaita ziņā kļūstot par vienu no lielākajām publiskajām bibliotēkām Latvijā. Kultūras informācijas sistēmu centra pārziņā esošajā e‑grāmatu lasīšanas platformā šobrīd ar valsts atbalstu tiek piedāvāts bez maksas lasīt gandrīz pustūkstoti e‑grāmatu latviešu valodā. Arī Siguldas novada bibliotēka aicina lasīt vietnē www.3td.lv pieejamās e‑grāmatas.
Saskaņā ar Kultūras informācijas sistēmu centra apkopotajiem datiem e‑grāmatu bibliotēka divu gadu laikā sasniegusi gandrīz 12 500 lasītāju skaitu, kuriem kopumā e‑grāmatas izsniegtas vairāk nekā 60 000 reižu un kuri pāršķīruši gandrīz 27 miljonus elektronisko lappušu. Grāmatu apjoms 3td bibliotēkā regulāri ik nedēļu tiek papildināts un kopš 2019. gada janvāra pieaudzis gandrīz piecas reizes. Ņemot vērā lasītāju pieprasījumu un ieteikumus, šobrīd 3td bibliotēkā lasīšanas ērtībām tiek nodrošinātas tādas tehniskās funkcijas kā pielāgojami krāsu režīmi, grāmatzīmes un iespēja mainīt burtu izmēru. Tāpat lasītājs, izmantojot progresa joslas indikatoru, var “pārvietoties” grāmatas saturā.
Jāatzīmē, ka e‑grāmatu lasītāju strauju pieaugumu veicinājusi arī Covid-19 izplatības ierobežošanas nolūkos vairākkārt izsludinātā ārkārtējā situācija, kuras laikā slēgtas publiskās bibliotēkas, tādējādi liedzot lasītājiem saņemt grāmatas klātienē. Toties piekļuve 3td bibliotēkai viedierīcē vai datorā ir nodrošināta ikvienam interesentam no jebkuras vietas, kur vien pieejams interneta pieslēgums.
Lai kļūtu par “3td e‑grāmatu bibliotēkas” lasītāju, ir jābūt kādas Latvijas pašvaldību publiskās bibliotēkas lietotājam, un ar publiskās bibliotēkas e‑kataloga autorizācijas datiem (lietotājvārds un parole) jāveic reģistrācija vietnē www.3td.lv. Ja autorizācijas datu nav, interesenti aicināti sazināties ar Siguldas novada bibliotēku, rakstot uz e‑pasta adresi bibliotēka@sigulda.lv, lai attālināti varētu reģistrēties bibliotēkā.
2021. gada 20. janvārī tiks atzīmēta barikāžu laika 30. gadadiena, un kultūras centrs “Siguldas devons” līdz 5. janvārim aicina pieteikties tos barikāžu dalībniekus, kuri būtu gatavi dalīties ar saviem atmiņu stāstiem. Stāstus uzklausīs un filmēs Latvijas Kultūras koledžas studenti, ievērojot valstī noteikto piesardzību.
Lai dalītos ar atmiņu stāstiem, aicinām pieteikties, darbdienās zvanot uz tālruņa numuru 67970815 vai rakstot uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv. Savu stāstu (gan par pieredzēto klātienē, gan no tuviniekiem vai citur dzirdēto) pieteiktie dalībnieki varēs atklāt sev piemērotā brīdī no 6. līdz 14. janvārim kultūras centra “Siguldas devons” atmiņu studijā.
Uz atmiņu studiju aicināti stāstnieki, kuri ir piedalījušies barikādēs – piemēram, stāvējuši pie stratēģiskiem objektiem sardzē, pie ugunskura dziedājuši dziesmas vai gatavojuši tēju un sviestmaizes, vai sarūpējuši malkas pagales ugunskuram, bijuši starp tiem, kuri organizējuši dežūras. Stāstnieki var būt arī autobusu šoferi, kas no attālākiem reģioniem vadāja dalībniekus uz Rīgu, vai vienkārši gaidīja mājās savus ģimenes locekļus, kuri piedalījās barikādēs. Uz atmiņu studiju var līdzi ņemt fotogrāfijas, kas apliecina un atgādina 1991. gada barikāžu laiku, kad latvieši aizstāvēja savas tiesības uz neatkarīgu valsti.
Atmiņu stāsti un fotogrāfijas tiks apkopotas ekspozīcijā, kas 20. janvārī tiks eksponēta Svētku laukumā. Kopumā tiks izvietotas 20 autentiskas stāstu planšetes, kas vēstīs Siguldas novadnieku atmiņu stāstus. Barikāžu dienas noskaņai Svētku laukuma vidū tiks iekurts ugunskurs, bet ap to – veidotas stilizētas barikādes.
Izstāsti savu barikāžu stāstu!
Turaidas muzejrezervāts sadarbībā ar izdevniecību “Zinātne” izdevis grāmatu “Muzeja vēstures mirkļi Turaidā”, kurā apkopoti Turaidas muzejrezervāta direktores Annas Jurkānes raksti, ziņojumi, uzrunas un intervijas, kas radītas vairāk nekā 35 gadu garumā. Grāmatu papildina ieskats muzejrezervāta notikumu hronikā, Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidenta Ojāra Spārīša ievads un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētnieka Gunta Zemīša priekšvārds. No vēstures izpētes viedokļa rakstu krājums ir nozīmīgs avots, kas apliecina, ka muzeja vadība un attīstība ir radošs un mainīgs process, un ik pēc noteikta laika tajā var ieraudzīt izmaiņas, pat pretrunas par atsevišķiem jautājumiem, ko radījuši daudzi un dažādi apstākļi.
Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne atklāj, ka grāmatā var izsekot procesam, kā sākumā neliela iecere vai ideja ikdienas darbā pamazām pārtop nozīmīgā un realizētā projektā. Tajā var lasīt arī publiski pausto par to, kā veidojās muzejrezervāts. Kā soli pa solim, gadu no gada, gūstot jaunas atziņas, tiek veidota Turaidas kultūrtelpa, kuru lūkot brauc simtiem tūkstoši. Tas viss tika īstenots kopā ar muzejrezervāta darbiniekiem, sadarbībā ar daudziem speciālistiem ārpus muzeja un ļoti plašu sabiedrības atbalstu. Jau uzsākot darbu muzejā 1973. gadā, bija cieša apņemšanās pētīt Latvijas vēsturi, sabiedrības dzīvi tūkstošgadu periodā, nekoncentrējoties, tikai uz varas un augstmaņu dzīves stāstu, bet parādīt sabiedrības kopumu, tā radītās materiālās un garīgās vērtības.
Rakstu krājumā “Muzeja vēstures mirkļi Turaidā” var iepazīties ar vēstures mirkļiem, kas, tāpat kā notikumi un dzīves mirkļi, nedokumentēti zūd ļoti ātri un aiziet nebūtībā. Pārmaiņas ir dzīves neatņemama daļa, un tās notiek visās jomās. Arī muzeji ir meklējuši jaunas pieejas un veidus, jaunas zināšanas mūsu kultūras mantojuma saglabāšanā un skaidrošanā. Kas, kā un kāpēc Turaidā mainījās darbs no novadpētniecības muzeja uz muzejrezervātu, un, kas padarīts muzejrezervātā vairāk nekā 30 gados, to var izsekot rakstu krājumā “Muzeja vēstures mirkļi Turaidā”. Muzejrezervātā paveiktajam, it īpaši par Turaidas vēsturiskā centra saglabāšanu, arī pēc šīs publikācijas vēl paliek daudz nepateiktā, nesistematizētā, un tam turpmāk būtu jāvelta citi pētījumi. Kultūras mantojuma izpētes un saglabāšanas laukā Atmiņas institūcijās Turaidas muzejrezervāta direktore Anna Jurkāne nostrādājusi vairāk nekā 53 gadus. Piecus gadus no tiem arhīvā Siguldā par zinātnisko līdzstrādnieci un 47 gadus Turaidā – no 1973. gada janvāra līdz 1988. gada septembrim par Siguldas novadpētniecības muzeja direktori un kopš 1989. gada par Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta direktori.
Siguldas māksliniekiem tiek radīta īpaša platforma – Siguldas Jaunās pils salons, kurā eksponēties un iepazīstināt apmeklētājus arī ar savas daiļrades radošā procesa aizkulisēm. 2021. gadā pēc pārbūves un restaurācijas savas durvis apmeklētājiem vērs Siguldas Jaunā pils, kura ir unikāla romantisma pērle Latvijas sirdī. Jaunās pils salons kalpos kā platforma mākslas izstādēm, radošiem eksperimentiem un performancēm un kā tikšanās vieta ar mākslinieku.
Salona vajadzībām Siguldas novada pašvaldība ir atvēlējusi divas telpas pils otrajā stāvā, kuras mākslinieks vienu mēnesi var izmantot ekspozīcijas izvietošanai un radošiem procesiem. Sīkāka informācija par telpu izmantošanas iespējām un noteikumiem atrodama Siguldas Jaunās pils salona izmantošanas noteikumos. Platforma paredzēta Siguldas novada un ar novadu saistītu mākslinieku darbu ekspozīcijām, lai pievērstu plašākas sabiedrības uzmanību tieši daudzveidīgajai Siguldas mākslinieku daiļradei. Siguldas Jaunās pils salons darbu uzsāks 2021. gada pirmajā pusē. Telpas tiks aprīkotas ar galeriju piekares sistēmu, sliežu apgaismojumu, vitrīnām un podestiem mākslas darbu izvietošanai.
Izstādi aicināti pieteikt dažādu mākslas žanru Siguldas novada mākslinieki. Pieteikumu līdz 2021. gada 18. janvārim iespējams iesniegt elektroniski, to sūtot uz e‑pasta adresi salons@sigulda.lv ar norādi “Izstāde Siguldas Jaunās pils salonā” un pievienojot šādus dokumentus:
Iesniegtos pieteikumus saskaņā ar Siguldas Jaunās pils izmantošanas noteikumiem izvērtēs ekspertu komisija un sniegs savus ieteikumu 2021. gada sezonas sastādīšanai. 2021. gada sezonā paredzēts salona platformu apstiprināt 10 izstāžu projektiem. Salons patur tiesības 1–2 projektus īstenot sadarbībā ar uzaicinātiem izstāžu projektiem. Par rezultātiem izstāžu pieteicēji tiks informēti ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām, atbildes vēstuli sūtot uz pieteikumā norādīto e‑pasta adresi.