Februāra sākumā aizvadīts grāmatas “Atmiņas no vecās Vidzemes. Klingenberga–Rīga, 1892–1913” atvēršanas prezentācijas pasākums, kas norisinājās tiešsaistē. Grāmatas atvēršanas pasākums, kurā piedalījās kopumā 80 klausītāji gan no Latvijas, gan no Vācijas, ikvienam interesentam ir apskatāms video ierakstā, kas pieejams
.Grāmata “Atmiņas no vecās Vidzemes. Klingenberga–Rīga, 1892–1913” glabā personisku stāstu par zēnu, kurš piedzima 19. gadsimta beigās vācbaltu aristokrātu ģimenē un bērnību vadīja Klingenbergas (Akenstakas) muižā Rīgas apriņķī. Herberta fon Blankenhagena (1892–1985) atmiņu manuskriptu 69 gadus glabāja viņa vecākās māsas dēls Arnolds fon Hiršheids (1929–2020). Tikai pēc tam, kad 2018. gadā tika izdota Herberta fon Blankenhagena 1966. gadā Vācijā iznākušās grāmatas “Am Rande der Weltgeschichte. Erinnerungen aus Alt-Livland, 1913–1923” tulkotā versija – “Pasaules vēstures malā. Atmiņas no vecās Vidzemes, 1913–1923”, tika saņemta atļauja publiskot viņa bērnības un skolas laika atmiņas.
Brieduma gados rakstītās atmiņas atklāj dzīvi sen zudušajā autora bērnības zemē – Rīgas apriņķī, Klingenbergas (Akenstakas) muižā – un vēsta par autora saknēm – Blankenhagenu dzimtu, kas, cita starpā, nesusi pasaulē Allažu vārdu.
Grāmatas izdevējs: grāmatu apgāds SIA “Madris”, tulkotāja: Indra Čekstere, ievada autors: Dr. hist. Gints Apals, mākslinieks: Andris Lamsters; dizainere: Laura Bulmere, projekta vadītājas: Marika Celma, Skaidrīte Naumova.
Projektu finansiāli atbalsta Siguldas novada pašvaldība.
Svētdien, 21. februārī, no plkst. 10.00 līdz 14.00 pie Siguldas pagasta Kultūras nama tautas lietišķās mākslas studijas “Vīgrieze” dalībnieces saldēs deķus un aicina ikvienu interesentu aplūkot rokdarbnieču darinātās un pūrā esošās vilnas segas un citus darbus.
Vilnas segu, lakatu, zeķu un citu krāšņu lietu iznešana ziemas spelgonī ir tradicionāla metode, lai dabīgā veidā atbrīvotos no nelūgtiem “viesiem”, kuriem patīk “cienāties” ar vilnu – kodēm un citiem liekēžiem. Šogad ir īstais laiks izmantot šo mūsu senču paņēmienu, jo ziema tam ir kā radīta.
“Ļoti ceram, ka mūsu darbi sniegs iedvesmu arī citiem, jo laikā, kad ir sarežģīti pulcēties un kopīgi priecāties par paveikto, arī tik vienkārša lieta kā deķu saldēšana dod gan enerģiju jauniem darbiem, jo rokdarbniekam grūti sēdēt, rokas klēpī salikušam, gan sapņot par segām, ko gribētu iegūt savā īpašumā vai uzaust pašam,” tā atzīst tautas lietišķās mākslas studijas “Vīgriezes” rokdarbnieces.
Lai nepiemirstos valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības un būtu vienkāršāk ievērot 2 metru distanci no citiem izstādes apmeklētājiem, pie kultūras nama ir izveidota īpaša taka, un pārvietošanās notiks tikai vienā virzienā.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Siguldas novada bibliotēka sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo bibliotēku piedāvā iespēju Siguldā saņemt ieskaņotās klausāmgrāmatas CD formātā.
Bibliotēka, veidojot atbilstošu piedāvājumu, nodrošina iespēju iepazīties ar grāmatām cilvēkiem, kuri nevar lasīt vai kuriem ir lasīšanas grūtības. Siguldas novada bibliotēka saviem apmeklētājiem piedāvā audiogrāmatu kolekciju, kas atbilstoši pieprasījumam regulāri tiek mainīta. Interesentiem pieejama latviešu oriģinālliteratūra un tulkotās grāmatas latviešu valodā, pārstāvot daudzveidīgus žanrus – ir pieejami detektīvi, romantika, vēstures romāni, biogrāfijas, piedzīvojumu grāmatas un citas grāmatas. Lai klausītos audiogrāmatas, ir nepieciešama iekārta (dators, atskaņotājs) ar iespēju ievietot kompaktdisku.
Šobrīd pieejamo audiogrāmatu saraksts:
No 16. līdz 19. februārim Allažu pagasta bibliotēkā tiks veikta krājuma inventarizācija, tādējādi apmeklētājiem bibliotēka būs slēgta.
Allažu pagasta bibliotēka aicina lasītājus grāmatas saņemt pārējās Siguldas novada bibliotēkās vai izmantot 3td e‑grāmatu bibliotēku www.3td.lv, kurā ar valsts atbalstu tiek piedāvāts bez maksas lasīt gandrīz pustūkstoti e‑grāmatu latviešu valodā.
Lai kļūtu par “3td e‑grāmatu bibliotēkas” lasītāju, ir jābūt kādas Latvijas pašvaldību publiskās bibliotēkas lietotājam, un ar publiskās bibliotēkas e‑kataloga autorizācijas datiem (lietotājvārds un parole) jāveic reģistrācija vietnē www.3td.lv. Ja autorizācijas datu nav, interesenti aicināti sazināties ar Siguldas novada bibliotēku, rakstot uz e‑pasta adresi biblioteka@sigulda.lv, lai attālināti varētu reģistrēties bibliotēkā.
Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, kad amatiermākslas kolektīviem mēģinājumus ļauts īstenot vien attālināti, Siguldas pagasta Kultūras nama bērnu vokālā gupa “Zibsnis” nodarbībās tiekas attālināti platformā “Zoom”. Dalībniekiem ar vadītāju Ati Priedīti iespēja tikties individuāli katram dziedātājam piemērotā laikā.
A. Priedītis atklāj, ka dziedātājiem, gatavojoties nodarbībām, iepriekš uz e‑pasta adresi tiek nosūtītas dziesmu fonogrammas, lai audzēkņi pēc iespējas veiksmīgāk varētu trenēties dziedāšanas nodarbībām. Savukārt tiešsaistes nodarbībās dažkārt vērojami tīkla traucējumi, kā dēļ pārraidītā skaņa aizkavējas. Neskatoties uz tehniskiem izaicinājumiem, jaunieši labprāt izmanto iespēju apmeklēt nodarbības attālināti; viņu veikumu iespējams noklausīties vietnē “
”.Tāpat bērnu vokālās grupas “Zibsnis” vadītājs apliecina, ka strādāt attālināti nav tas pats, kas darbu veikt klātienē, jo attālinātā mācību procesā nejūt jauniešu enerģiju, kā arī grūtāk novērtēt vokālo prasmju tehiskās nianses, taču darbs turpinās. Kā vadītājs uzver: “Šobrīd galvenais ir napazaudēt saikni ar jauniešiem un nepazaudēt tikšanās prieku! Ar nepacietību gaidām brīdi, kad atkal varēsim atsākt klātienes mēģinājumus.”
Noslēdzoties inventarizācijai, Siguldas novada bibliotēka Leona Paegles ielā 3 atvērta grāmatu izsniegšanai. Bibliotēkā reģistrētie lasītāji sev interesējošos periodiskos izdevumus un grāmatas pirms bibliotēkas apmeklējuma aicināti rezervēt, izmantojot elektronisko katalogu. Tāpat rezervāciju iespējams veikt, rakstot uz e‑pasta adresi biblioteka@sigulda.lv vai zvanot uz tālruņa numuru 67973258. Bibliotēkas lasītava saskaņā ar valdības lēmumiem arī turpmāk būs slēgta.
Ierodoties bibliotēkā, apmeklētāji aicināti ievērot noteiktos drošības pasākumus – izvietotās aizsargbarjeras, 2 metru distanci, dezinficēt rokas pie dezinfekcijas stendiem, kā arī valkāt sejas aizsargmaskas.
Bibliotēkas apmeklētājiem pirms apmeklējuma lūgums izvērtēt savu veselības stāvokli un neapmeklēt bibliotēku gadījumā, ja ir elpceļu infekcijas slimības simptomi, kā arī ja ir noteikts pienākums ievērot pašizolāciju, mājas karantīnu vai stingras izolācijas nosacījumus.
Siguldas novada bibliotēkas darba laiks:
Siguldas novada bibliotēka atgādina, ka lasītājiem bez maksas ir iespēja lasīt grāmatas arī 3td e‑grāmatu bibliotēkā www.3td.lv, kur ar valsts atbalstu tiek piedāvāts bez maksas lasīt gandrīz pustūkstoti e‑grāmatu latviešu valodā.
No 9. līdz 12. februārim Siguldas pagasta Centra bibliotēkā tiks veikta krājuma inventarizācija, tādējādi apmeklētājiem bibliotēka būs slēgta. No 11. līdz 15. februārim krājuma inventarizācijas dēļ būs slēgta arī Siguldas pagasta Jūdažu bibliotēka.
Siguldas pagasta Centra bibliotēka aicina lasītājus grāmatas saņemt Siguldas novada bibliotēkā vai izmantot 3td e‑grāmatu bibliotēku www.3td.lv, kurā ar valsts atbalstu tiek piedāvāts bez maksas lasīt gandrīz pustūkstoti e‑grāmatu latviešu valodā.
Lai kļūtu par “3td e‑grāmatu bibliotēkas” lasītāju, ir jābūt kādas Latvijas pašvaldību publiskās bibliotēkas lietotājam, un ar publiskās bibliotēkas e‑kataloga autorizācijas datiem (lietotājvārds un parole) jāveic reģistrācija vietnē www.3td.lv. Ja autorizācijas datu nav, interesenti aicināti sazināties ar Siguldas novada bibliotēku, rakstot uz e‑pasta adresi biblioteka@sigulda.lv, lai attālināti varētu reģistrēties bibliotēkā.
Februāris ir gadskārtu svētku – Meteņu – laiks, kad tiek pavadīta ziema un sākas pavasara gaidīšana, tiek mesti laika meti jaunam darbu ciklam līdz pavasara Lielajai dienai. Lai arī šogad valstī noteikto ierobežojumu dēļ kopīga Meteņu svētku svinēšana Turaidā netiek rīkota, tomēr no 6. līdz 28. februārim ir iespēja apmeklēt brīvdabas izstādi “Gadskārtu svētki – Meteņi – jauna gada sākums”. Individuāli vai vienas mājsaimniecības robežās, apmeklētāji aicināti izzināt Meteņdienas tradīcijas, aktīvi dažas no tām izspēlējot Turaidā. Pašiem būs iespēja dzīt kurmjus, iegūt tradicionālā ēdiena slokatņa recepti, iemācīties Meteņa dziesmu un danci, vizināties no kalna un lēkt bagātīgajās kupenās, kā arī, vērojot sniegoto ainavu, baudīt līdzpaņemtos pīrāgus vai sviestmaizes.
Apmeklētāji aicināti līdzi ņemt ragaviņas vai citus rīkus, ar kuriem vizināties no kalniņa Dziesmu dārzā, jo viena no tradīcijām Meteņos ir tālu braukt, lai vairotu zemes auglību.
Tāpat apmeklētājiem, nofotografējoties pie izkārtnes ar Meteņa maskotajiem vecīšiem un ievietojot bildes savā Facebook profilā, būs iespēja piedalīties loterijā, kurā varēs laimēt vērtīgas balvas no Turaidas muzejrezervāta.
Izstādi papildina īsfilmiņas no dažādos gados uzņemtiem mirkļiem Meteņdienā Turaidā, kuras varēs skatīt viedtālruņos, izmantojot QR kodu. Piedāvāta tiks arī Meteņa pastkarte, kurā apvienoti visi QR kodi vienuviet, lai dziedāt, dejot, īstos vārdus zināt, kurmjus dzenot prom no dārza, un slokatni izcept varētu katrs savās mājās.
Turaidas muzejrezervāts jau vairāk nekā 30 gadus organizē latviešu gadskārtu svētku svinēšanu, iesaistot tradīciju izzināšanā interesentus no Latvijas un arī apmeklētājus no citām valstīm. Turaida ir viena no pirmajām kultūrvietām, kur plašs skatītāju loks tiek aicināts iesaistīties arī Meteņdienas norisēs.
Ieejas maksa Turaidas muzejrezervāta brīvdabas teritorijā – no 0,70 līdz 1,15 eiro. Apmeklējot muzejrezervātu, iedzīvotāji aicināti ievērot drošības pasākumus!
Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta direktores vietniece komunikācijas darbā
Anda Skuja
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Mores pagasta bibliotēkai uz laiku ir mainīts darba laiks. Turpmāk bibliotēka apmeklētājiem būs atvērta otrdienās un ceturtdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00. Aicinām sekot līdzi informācijai par turpmākajām darba laika izmaiņām.
Atgādinām, ka līdz 8. februārim Siguldas novada bibliotēkā notiek krājuma inventarizācija, tādējādi bibliotēka šajā laikā ir slēgta. Grāmatu izsniegšanai un saņemšanai atvērta Siguldas pagasta Centra bibliotēka, Jūdažu bibliotēka un Allažu pagasta bibliotēka. Apmeklētāji aicināti ievērot noteiktos drošības pasākumus – izvietotās aizsargbarjeras, 2 metru distanci, dezinficēt rokas, kā arī valkāt sejas aizsargmaskas. Bibliotēku lasītavas saskaņā ar valdības lēmumiem ir slēgtas.
Līdz 28. februārim pagarināts lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas 2020” grāmatu kolekcijas vērtēšanas laiks. Šogad tradicionālo 6 grāmatu vietā par interesantāko un tīkamāko lasāmvielu var nobalsot, aizpildot anketu, ja ir izlasītas 3–4 kolekcijas grāmatas, tādējādi programmā iespējams iesaistīties arī tiem, kuri vēl to nav izdarījuši.
Siguldas novada bibliotēka aicina lasītājus, kas ir izlasījuši vismaz 3–4 kolekcijas grāmatas, aizpildīt anketu elektroniski, izmantojot piekļuves kodu PHGEC, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Lasāmkoka vietnē.
Tā kā Siguldas novada bibliotēkas apmeklētājiem ir slēgta līdz 8. februārim ieskaitot, iedzīvotāji grāmatas aicināti pasūtīt Siguldas pagasta Centra bibliotēkā, Siguldas pagasta Jūdažu, Allažu vai Mores pagasta bibliotēkā. 3td.lv e‑grāmatu bibliotēkā ir pieejamas 3 kolekcijas grāmatas:
Siguldas novada bibliotēka iesaka vecākiem kopā ar bērniem darboties ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas sagatavotajām darba lapām “Lasi! Atbalsti! Iesaisties!”, kas ļaus labāk iepazīt žūrijas bērnu grāmatas.
Veiksmīgai lasīšanas veicināšanas programmas “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija” 2020. gada grāmatu kolekcijas iepazīšanai iespējams izmantot arī satura vadlīnijas.
Trešdien, 3. februārī, no plkst. 16.00 notiks baltvācieša Herberta fon Blankenhagena grāmatas “Atmiņas no vecās Vidzemes. Klingenberga–Rīga, 1892–1913” atvēršanas pasākums. Ievērojot valstī noteiktos epidemioloģiskās drošības pasākumus, grāmatas atvēršanas pasākums norisināsies tiešsaistē, izmantojot platformu Zoom. Reģistrēšanās pasākumam norisinās līdz 2. februārim, aizpildot pieteikuma anketu šeit.
Grāmatas atvēršanas pasākumā piedalīsies vēsturnieks, grāmatas ievada autors Gints Apals, tulkotāja, Blankenhagenu dzimtas pētniece Indra Čekstere, grāmatu apgāda “Madris” direktore Skaidrīte Naumova, kā arī Akenstakas muižas vēstures pētniece Marika Celma.
Grāmata “Atmiņas no vecās Vidzemes. Klingenberga–Rīga, 1892–1913” glabā personisku stāstu par zēnu, kurš piedzima 19. gadsimta beigās vācbaltu aristokrātu ģimenē un bērnību vadīja Klingenbergas (Akenstakas) muižā Rīgas apriņķī. Herberta fon Blankenhagena (1892–1985) atmiņu manuskriptu 69 gadus glabāja viņa vecākās māsas dēls Arnolds fon Hiršheids (1929–2020). Tikai pēc tam, kad 2018. gadā tika izdota Herberta fon Blankenhagena 1966. gadā Vācijā iznākušās grāmatas “Am Rande der Weltgeschichte. Erinnerungen aus Alt-Livland, 1913–1923” tulkotā versija – “Pasaules vēstures malā. Atmiņas no vecās Vidzemes, 1913–1923”, tika saņemta atļauja publiskot viņa bērnības un skolas laika atmiņas. Tas kļuva iespējams, pateicoties tulkotājas un Blankenhagenu dzimtas pētnieces Indras Čeksteres ciešajām saiknēm ar Blankenhagenu dzimtas pēctečiem, kā arī projekta atbalstītājiem un darba grupai.
Brieduma gados rakstītās atmiņas atklāj dzīvi sen zudušajā autora bērnības zemē – Rīgas apriņķī, Klingenbergas (Akenstakas) muižā un vēsta par autora saknēm – Blankenhagenu dzimtu, kas, cita starpā, nesusi pasaulē Allažu vārdu. Ar lielisku humora dzirksti autors ironizē par sevi. Atklāj skolas laika nerātnības un vācbaltiešu aristokrātu jaunietim svarīgo. Viņa detalizētie apraksti aizved ceļojumā uz strauji augošo Rīgu, stāsta par notikumiem, kas satrauca tā laika sabiedrību: par vācbaltiešu mēģinājumiem noturēt ietekmi Baltijas provincēs, par sabiedrības rusifikācijas centieniem, arvien spēcīgāko latvietību – atšķirīgo pasauli kaut kur viņam blakus un par 1905. gada liesmojošajiem notikumiem, kas daudzām vācbaltiešu ģimenēm bija beigu sākums. Herbertam fon Blankenhagenam ir viedoklis – nesaudzīgs.
Izdevējs: Grāmatu apgāds SIA “Madris”, tulkotāja: Indra Čekstere, ievada autors: Dr. hist. Gints Apals, mākslinieks: Andris Lamsters; dizainere: Laura Bulmere, projekta vadītājas: Marika Celma, Skaidrīte Naumova.
Projektu finansiāli atbalsta Siguldas novada pašvaldība.
Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.
Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.
Janvārī aprit 30 gadi kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji aizstāvēja valsts brīvību pret militārām akcijām un neatkarības pretiniekiem. Atzīmējot šo laiku, barikāžu aizstāvju atceres dienā, 20. janvārī, Siguldas Svētku laukumā deviņu stundu garumā ikvienam bija iespēja vienoties kopībā pie ugunskuriem, atmodas laiku dziesmās un atmiņu stāstos.
Ievērojot epidemioloģiskās drošības pasākumus, Svētku laukumā bija apskatāma vienas dienas unikāla ekspozīcija ar 20 autentiskām stāstu planšetēm, kas vēstīja Siguldas novadnieku atmiņu stāstus. Gan izvietotajos stendos, gan videoekrānā ikviens apmeklētājs varēja iepazīt atmiņu stāstus, ar kuriem dalījās novadnieki Juris Kaukulis, Kaspars Tobis, Aleksandrs Ceunovs, Elmārs Smelters, Aivars Valdmanis, Māris Bušs, Anita un Juris Ivars Čivči, Dainuvīte Bērziņa un citi. Barikāžu dienas noskaņai Svētku laukumā skanēja arī aizgājušajam laikam raksturīga mūzika. Barikāžu atceres diena Svētku laukumā tika veidota pastaigas formātā. Noskaņu palīdzēja uzburt 10 ugunskuri, kā arī stilizētas barikādes ap tiem. Tāpat Siguldas Svētku laukumā bija iespēja vērot filmu “Balti zvani” (1991, režisors Zigurds Vidiņš, 50 min) par 1991. gada janvāra notikumiem Latvijā.
Atceres ekspozīciju veidojis kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Latvijas Kultūras koledžu. Barikāžu atcere Siguldā Latvijas Kultūras koledžas studentam Mikum Peiseniekam bija kā kvalifikācijas darbs režijā. Galvenais tā mērķis ir atcerēties, pieminēt un izjust pateicību pret cilvēkiem, kuri piedalījās barikādēs vai nu tieši – atrodoties kādā no objektiem, pienesot siltus dzērienus un ēdienus, veidojot muzikālu atmosfēru, vai arī domās – paliekot mājās un gaidot savus mīļos atpakaļ sveikus un veselus. Vēsturiskais notikums pēc režisora M. Peisenieka domām identificē stipru un patriotisku latvieti, tāpēc arī barikāžu atceres dienas veidošanā svarīgi bija parādīt, cik stipri mēs esam un cik daudz kopā spējam paveikt.
Lai barikāžu atceres dienu “Barikādēm 30” izbaudītu pilnīgi, apmeklējot kafejnīcas “Biskvīts”, “Kaķu māja” un “Bucefāls”, 20. janvārī tajās bija iespējams iegādāties līdzņemšanai barikāžu laika maltīti. “Biskvīts” aicināja baudīt skābu kāpostu zupu un bukstiņputru ar cūkas pavēderi un ceptiem sīpoliem, “Kaķu māja” piedāvāja sātīgu, labi sildošu skābu kāpostu zupu ar grūbām, savukārt “Bucefāls” – grūbu biezputru ar kūpinātu gaļu.
Barikādes bija nozīmīgs tautas pašapziņas un gribas izpausmes brīdis, kad cilvēki bija apņēmības pilni nosargāt savu zemi un brīvību. Tā bija nevardarbīgās pretošanās izpausme, masveidīga gatavība aizsargāties bez ieročiem, kad, Latvijas Tautas frontes aicināti, iedzīvotāji izveidoja barikādes apkārt stratēģiski svarīgiem objektiem Rīgā un citur Latvijā. Pateicoties plašajai sabiedrības iesaistei, neatkarības pretinieku mēģinājums pārņemt varu izgāzās. 1991. gada janvāra barikādes ir arī izcils un unikāls starptautiskas nozīmes nevardarbīgas pretošanās piemērs, kā arī būtiska Latvijas vēstures sastāvdaļa.