Kultūra - sigulda.lv

Šodien, 3. decembrī, plkst. 16.00 Krimuldas Tautas nama mazajā zālē tiks aizvadīta pirmā nodarbība, kuras laikā varēs apgūt puzuru un citu rotu darināšanas prasmes. Plānots, ka otrā meistarklase notiks 10. decembrī.

Interesenti uz nodarbību aicināti ņemt līdzi linu diegu, dažādas caurulītes, smilgas, derēs arī kokteiļu salmiņi, kā arī adatu.

Radošā nodarbība ir bezmaksas, taču nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 27737303.

Puzuri ir rotas ar senu vēsturi, tiem piedēvē pat īpašas spējas. Tie ir vieni no senākajiem Ziemas saulgriežu rotājumiem, kuri greznojuši latviešu dzīves telpu.

Nodarbības notiek “zaļajā režīmā”, apmeklējot tās personām kopā ar personapliecinošu dokumentu (pasi vai ID karti) jāuzrāda sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Mākslu skolas “Baltais flīģelis” Mākslas nodaļas 1. un 2. klases audzēkņi sagatavojuši izstādi “Siguldas sniega stāsts”, kas rotā un rada svētku noskaņu skolas telpās. Audzēkņu darbi tapuši skolotājas Daces Andersones vadībā.

Izstādē eksponētie mākslas darbi stāsta par apsnigušām lapām, gaisa trošu vagoniņu, pilīm, trepju pakāpieniem un lapsu deguniem. Tāpat tie atspoguļo stāstu par to, kā zelta rudens noskaņas pārtop baltā sniega segā, radot jaunas sajūtas.

Izstāde apskatāma Mākslu skolas “Baltais flīģelis” izstāžu telpā sestdienās no plkst. 10.00 līdz 14.00.

Līdz 15. decembrim Siguldas novada bibliotēkā būs apskatāma bērnu grāmatu ilustratores Agijas Stakas ceļojošā izstāde. Izstādē aplūkojami zīmējumi no daudzām bērnu iemīļotām grāmatām, skatāms mākslinieces ilustrēto grāmatu plašais klāsts, kā arī paši grāmatu tēli.

Agijas Stakas radītie tēli pie lasītājiem nonākuši teju 200 grāmatās. Pēdējos gados ir bijušas daudzas viesošanās reizes pie lasītājiem gan lielās un mazās bibliotēkās, gan skolās visā Latvijā. Viena no lielākajām vērtībām ir mākslinieces košā, dzīvespriecīgā un detalizētā ilustrācija.

Agija Staka ir vairākkārtēja balvu laureāte – viņai piešķirta Pastariņa prēmija (2007), māksliniece nominēta Starptautiskajai Jāņa Baltvilka balvai (2010), un citām. Agija ir Latvijas bērnu un jaunatnes literatūras padomes biedre, aktīva dalībniece nacionāla un starptautiska mēroga ilustrāciju izstādēs.

Māksliniece ir absolvējusi Lietišķās mākslas vidusskolu (Dekoratoru nodaļu), Latvijas Mākslas akadēmiju (Dizaingrafikas nodaļu (bakalaurs) un Vizuālās komunikācijas nodaļu (maģistrs). Strādājusi par mākslinieci Zinātņu akadēmijas Arheoloģijas nodaļā (1989–1993).

Grāmatas Agija Staka ilustrē kopš 1991. gada, kad ar viņas zīmējumiem tapa “Ābece speciālo skolu 1. klasei”. Pamatā sadarbojas ar izdevniecību „Zvaigzne ABC”, zīmē arī citām izdevniecībām un privātiem pasūtītājiem. Trīsdesmit radošās darbības gados ir ilustrētas vairāk nekā 200 grāmatas, sarakstītas un ilustrētas divas autorgrāmatas „Āpsēns Pēcis negrib mazgāties” un “Āpsēna piedzīvojums”. Māksliniece veidojusi ilustrācijas arī periodiskajiem izdevumiem, reklāmām, spēlēm, suvenīriem. Regulāri zīmē pastkartes, puzles.

Izstādē ir iespēja nofotografēties kopā ar kazlēniem, trim sivēntiņiem vai vilku.

Agijas Stakas ilustrētās grāmatas, kuras pieejamas Siguldas novada bibliotēkā, apskatāmas šeit.

11. decembrī plkst. 17.00 Inčukalna Tautas namā Krimuldas Tautas nama amatierteātris demonstrēs izrādi “Pansija pilī”. Izrādes laikā skatītāji varēs ieskatīsies Anšlava Eglīša Inciema atmiņu stāstā un senajos notikumos, kas atspoguļoti 1962. gada grāmatā “Pansija pilī”, nezaudējot rakstniekam raksturīgo ironiju.

Izrādē piedalīsies un vairākās lomās iejutīsies Jūlija Bieziņa, Kaija Brisone, Māra Ozola, Dace Višere, Andrejs Baiža, Kārlis Ozols-Ozoliņš, Intars Pučurs, Jānis Rubīns, Andis Cielēns. Par gaismu un skaņu izrādes laikā atbildēs Āris Kupčs un Edvards Podziņš, tērpu veidotāja – Baiba Krama. Izrādes režisore – Zane Zīle.

Anšlavs Eglītis – rakstnieks, dzejnieks, mākslinieks, mākslas kritiķis, tulkotājs un recenzents. Anšlava Eglīša darbi valdzina lasītājus ar spilgtu izteiksmi, precīziem raksturiem, savijot smalku psiholoģisku cilvēka raksturojumu ar nemanāmu ironisku piesitienu.

Anšlava Eglīša dzīves ceļš aizsākās 1906. gada 14. oktobrī Rīgā, bet vairāk kā divdesmit vasaras rakstnieks pavadījis Inciemā.

Izrādes norisināsies, ievērojot valstī noteiktās epidemioloģiskās prasības. Apmeklējot izrādi, apmeklētājam nepieciešams uzrādīt Covid-19 sertifikātu, kas apliecina, ka persona veikusi pilnu vakcinācijas kursu vai izslimojusi Covid-19 pēdējo 6 mēnešu laikā.

Biļetes cena – 3 eiro.

No 5. decembra Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē būs aplūkojama gleznotājas Kristīnes Kutepovas personālizstāde “Dabas klātbūtne”. Izstādes darbos atrodami stāsti par liepu ziediem Lielupes krastā, kaķa noslēpumaino pasauli, Palermo kalniem, meža gariem un par pāreju no viena posma citā. Gleznas atspoguļo un atgādina par dabas klātbūtni visur, arī abstraktās lietās.

Kristīne Kutepova absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vizuālās mākslas nodaļas glezniecības bakalaura un maģistra studiju programmu. Kopš 2014. gada Kristīne Kutepova piedalījusies dažādās grupu izstādēs, tostarp starptautiskos projektos Itālijā un Vācijā. Mākslinieces nozīmīgākās personālizstādes ir “Redzējumi” Rīgas Mākslas telpā, “Brīnumzeme” Jūrmalas pilsētas muzejā, “Dabas portreti” Liepājas pilsētas muzejā un citas.

2017. gadā gleznotāja saņēmusi Mākslas akadēmijas balvu konkursā “SEB stipendija glezniecībā” un 2015. gadā – mecenātes Ināras Teterevas stipendiju mākslā.

Kristīnes Kutepovas personālizstāde “Dabas klātbūtne” Mālpils Kultūras centra apmeklētājiem būs pieejama līdz 16. janvārim.

Pirms svētku laikā, 18. decembrī, plkst. 19.00 Siguldas Jaunajā pilī gaidāms koncerts “Ziemassvētki pilī”, kurā svētku noskaņu radīs apvienība “Xylem Trio” – Raimonds Petrauskis (klavieres), Oskars Petrauskis (saksofons) un Rihards Zaļupe (perkusijas).

“Xylem Trio” apvieno trīs starptautiski atpazīstamus Latvijas mūziķus, kuri kopā muzicē jau no 2006. gada. Trio galvenā ideja ir apvienot unikālo taustiņinstrumentu, saksofona un marimbas vai perkusiju skanējumu. Šāds ansamblis nav bieži sastopams, tieši tādēļ mūziķiem šis projekts ir liels izaicinājums, jo lielākoties mūzika ir viņu pašu radīta un aranžēta.

“Xylem Trio” dalībnieki ir ne tikai lielisks trio, bet arī veiksmīgi un atpazīstami solisti gan Latvijā, gan ārpus tās. Apvienības repertuāram piedēvēt kādu konkrētu mūzikas žanru ir diezgan neiespējami un tādēļ tas tiek dēvēts par crossover, proti, dažādu mūzikas stilu un novirzienu apkopojums un sajaukums.

Biļešu cena – 15 eiro, arSiguldas ID karti – 20% atlaide. Biļetes var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē.

Projekts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonds atbalstu.

Koncerta apmeklētājiem jāuzrāda sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts, kurš apliecina, ka apmeklētājs ir pabeidzis pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 vai pārslimojis Covid-19 pēdējo 6 mēnešu laikā, un personu apliecinošu dokumentu. Koncerta laikā jālieto sejas maska.

Svētdien, 19. decembrī, plkst. 12.00 Krimuldas muižā tiks ieskandināti Ziemassvētki koncertā “Trīs vīri Ziemassvētkos”, kurā uzstāsies Jānis Lūsēns, Mārtiņš Vilsons un Zigfrīds Muktupāvels.

Šajā Ziemassvētku programmā satiekas trīs pieredzējuši skatuves mākslinieki – aktieris Mārtiņš Vilsons, dziedātājs Zigfrīds Muktupāvels un komponists Jānis Lūsēns, kuri ar stāstiem, dziesmām, dzejoļiem uzbur tālās bērnības ainas. Visa programma ir kā vienots vēstījums, ka kopā būšana, laipns smaids, tradīcijas, ģimenes vērtības ir mūsu dzīves pamatu pamats. Koncertā skanēs dažādu autoru dzeja, tautas pasakas un Kārļa Skalbes proza, kā arī populārākās komponista Jāņa Lūsēna dziesmas – “Ziemas ceļā”, “Maza zila zīlīte”, “Pirmais sniegs”, “Jaunās egles” un citas.

Koncerta norises vieta atvērta no plkst. 11.00. Biļetes cena – 20 eiro, biļetes iespējams rezervēt, zvanot uz tālruņa numuru 29111619 (biļešu skaits ierobežots).

Ieeja pasākumā apmeklētājiem, kuri varēs uzrādīt derīgu Covid-19 vakcinācijas vai izslimošanas sertifikātu. Sertifikātu var lejupielādēt tīmekļa vietnē www.covid19sertifikats.lv. Atgādinām, ka uz pasākumu obligāti jāņem līdzi arī personu apliecinošs dokuments (pase vai ID karte), lai varētu apliecināt sertifikāta atbilstību.

Šodien, 30. novembrī, Siguldas novadniekam, tēlniekam un vienam no latviešu profesionālās tēlniecības pamatlicējiem Teodoram Zaļkalnam 145. dzimšanas diena. Godinot vecmeistaru dzimšanas dienā, pie Ojāra Siliņa veidotā Teodora Zaļkalna pieminekļa, kas atrodas blakus kultūras centram “Siguldas devons”, novietotas aizdegtas svecītes.

Teodora Zaļkalna (dzimuša Grīnberga) dzīve cieši saistīta ar Siguldas novadu – tēlnieks dzimis 1876. gada 30. novembrī Allažu pagasta mājās “Zaļais kalns”, kuras cēlis viņa tēvs Eduards Grīnbergs. Vēlāk pirmskara gados Zaļkalns vasaras pavadījis vecāku mājās Valdemāra ielā, Siguldā, kā arī brāļa Jāņa Grīnberga vasarnīcā Ziedu ielā.

Mākslas pamatus Teodors Zaļkalns apguvis Sanktpēterburgā, Štiglica Centrālajā tehniskās zīmēšanas skolā, neilgu laiku Parīzē apmeklējis Ogista Rodēna studiju, savukārt Itālijā, Florencē, papildinājis zināšanas marmora un bronzas apstrādē. No 95 gadus garā mūža mākslinieks septiņus gadu desmitus veltījis tēlniecībai, pedagoga darbam, mākslas kritikai, grafikai un dzejai. Piedalījies arī Brāļu kapu un Brīvības pieminekļa konkursos. Tieši pēc T. Zaļkalna ierosinājuma Brāļu kapu memoriālā ansambļa izveidošanai izvēlēts Allažu šūnakmens.

Teodoru Zaļkalnu pamatoti var pieskaitīt pie latviešu nacionālās tēlniecības skolas patriarhiem. Viņa radītās skulptūras un pedagoģiskais mantojums uzskatāmi iespaido latviešu tēlniecību vēl joprojām.

Nozīmīgs un paliekošs kultūras devums Siguldai ir tēlnieka trīs radītie darbi – 1938. gadā veidotais piemineklis Kronvaldu Atim, kas atrodas Siguldas Jaunās pils dārzā, 1956. gadā veidotais un 1985. gadā bronzā atlietais piemineklis folkloristam Krišjānim Baronam, kas atrodas Pils un Krišjāņa Barona ielas krustojumā.

Ziemeļvalstu literatūras nedēļas laikā Allažu pagasta bibliotēka aicināja Allažu pamatskolas pirmsskolas izglītības grupu bērnus, skolotājus un skolotāju palīgus iepazīt un izzināt Ziemeļvalstu literatūru, kā arī piedalīties Siguldas novada bibliotēkas organizētajā tiešsaistes literārās “Rīta stundas” programmā “Sapņi un ilgas Ziemeļvalstīs”.

Šī gada Ziemeļvalstu literatūras nedēļas tēma bija “Sapņi un ilgas”, kura caurvija gan skaļajai lasīšanai izvēlētās grāmatas, gan tematiskos pasākumus un aktivitātes. Siguldas novada bibliotēkas organizētais tiešsaistes lasījums tika aizvadīts “Rīta stundas” formātā, kas ir lasīšanas stunda pašiem mazākajiem lasītājiem.

Allažu pamatskolas pirmsskolas izglītības grupu bērni noklausījās tiešsaistes lasījumu, kā arī kopā ar audzinātājām Allažu pagasta bibliotēkā izvēlējās tuvāk iepazīt četras grāmatas – Svena Nūrdkvista “Pankūku torte”, Astridas Lindgrēnes “Protams, Lota māk gandrīz visu!”, Tūves Jānsones “Mumins un mazais spociņš” un Esteres van der Bergas “Aijā žūžū, kukainīši”.

No 15. līdz 21. novembrim Latvijā jau 23. reizi tika aizvadīta ikgadējā Ziemeļvalstu literatūras nedēļa, ko organizē Ziemeļvalstu Ministru Padomes birojs Latvijā. Tās mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar Ziemeļvalstu literatūras savdabīgo skaistumu. Tāpat gada vistumšākajā laikā vairākos tūkstošos publiskajās un skolu bibliotēkās Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs vienlaicīgi tika iedegtas sveces un lasīta kopīgi izvēlēta grāmata.

Otrdien, 30. novembrī, daudzsēriju spēlfilma “Emīlija. Latvijas preses karaliene” būs skatāma gan dienas, gan vakara seansā. Plkst. 14.00 būs skatāma spēlfilmas 3. un 4. sērija, savukārt plkst. 19.00 – 5. un 6. sērija.

Filmā tiek atainots laika periods no Emīlijas Benjamiņas izdotā žurnāla “Atpūta” pirmsākumiem līdz viņas bojāejai Sibīrijā, katrā no sērijām atspoguļojot kādu nozīmīgu viņas dzīves fragmentu – ģimenes dzīvi, uzņēmējdarbību, sociālā statusa nostiprināšanu, ietekmi uz politiskajām un kultūras norisēm 20. un 30. gados, sievietes sapņus un problēmas, darbinieku nodevību – un atklājot personības daudzpusīgās šķautnes.

Studijā “Mistrus Media” tapušo daudzsēriju filmu veidojuši četri režisori – Andis Mizišs, Kristīne Želve, Dāvis Sīmanis un Gints Grūbe. Emīliju Benjamiņu atveido Guna Zariņa un izcils aktieru ansamblis atveido viņas līdzgaitniekus. Uz ekrāna redzami arī Juris Bartkevičs, Raimonds Celms, Baiba Broka, Enzo Leonardo Borneo, Sandis Runge un citi.

Ieeja kino apmeklētājiem, kas ir veikuši pilnu vakcinācijas kursu, uzrādot derīgu Covid-19 vakcinācijas vai izslimošanas sertifikātu (pēdējo 6 mēnešu laikā). Seansa laikā jālieto sejas maska. Atgādinām, ka uz pasākumu obligāti jāņem līdzi arī personu apliecinošs dokuments (pase vai ID karte), lai varētu apliecināt sertifikāta atbilstību.

Biļetes cena – 2,50 eiro,ar Siguldas ID karti – 2 eiro.

Atgādinām, ka pirmdienās biļešu kase kultūras centrā “Siguldas devons” ir slēgta.

Filma tiek demonstrēta latviešu valodā sadarbībā ar “Kinopunktu”.

Siguldas Jaunās pils salonā decembrī būs skatāma mākslinieces Zanes Biķes gleznu izstāde “Ticības liecības”. Tajās attēloti teoloģiski sižeti, mākslinieces vīzijas, kuras viņu piemeklējušas lūgšanu laikā. Katru gleznu papildina īpaša Zanes rakstīta vēsts, kura paskaidro gleznās atainoto.

Zanes Biķes gleznu sērija “Ticības liecības” aicina izstādes apmeklētājus šajā pārmaiņu laikā, kā arī pirmssvētku laikā atspoguļoties savās vērtībās un uzskatos. Izvērtēt to, kā šis brīdis iezīmē mūsu bailes, dusmas un neapmierinātību, tai pat laikā atgādinot, ka mīlestība un līdzcietība nedrīkst pazust, lai mēs būtu patiesi cilvēcīgi. Katra mākslinieces glezna ir papildināta ar īpašu vēstījumu, kas vēl dziļāk ļauj katram ieskatīties sevī. Zanes Biķes radīto gleznu mērķis ir uzrunāt skatītāju ieraudzīt Dievu. Lai caur Dievu cilvēki taptu stiprināti un taptu stiprināta viņu ticība, kā arī spēja sajust un iepazīt Dieva sirdi.

Zane Biķe dzimusi 1985. gadā. Māksliniece ieguvusi bakalaura un maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijas Vides mākslas nodaļā un šobrīd strādā kā interjera dizainere. Viņa vienmēr tiekusies savas radošās sajūtas izpaust caur vizuālo mākslu. Gleznošanas prasmi apguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas gleznošanas nodarbībās un pašmācības ceļā.

Zanes Biķes izstādi “Ticības liecības” Siguldas Jaunās pils salonā būs skatāma no 1. decembra līdz 3. janvārim. Izstādi iespējams apskatīt Siguldas Jaunajā pilī no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 17.00 un brīvdienās no plkst. 10.00 līdz 18.00.

Ieejas maksa Siguldas Jaunajā pilī ir 4,50 eiro, bet studentiem, skolēniem un pensionāriem – 2,50 eiro, apmeklētājiemar Siguldas ID karti – 1 eiro.

Izstādes apmeklētāji aicināti ievērot visus valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Atzīmējot Anšlava Eglīša 115. dzimšanas dienu, Krimuldas Tautas nama amatierteātris aicina uz izrādi “Pansija pilī”. Izrāde tiks demonstrēta sestdien, 27. novembrī, plkst. 18.00 sporta un atpūtas centrā “Namiņš” Inciemā.

Izrādes laikā skatītāji varēs ieskatīsies autora Inciema atmiņu stāstā un senajos notikumos, kas atspoguļoti 1962. gada grāmatā “Pansija pilī”, nezaudējot rakstniekam raksturīgo ironiju.

Anšlava Eglīša dzīves ceļš aizsākās 1906. gada 14. oktobrī Rīgā, bet vairāk kā divdesmit vasaras rakstnieks pavadījis Inciemā.

Biļetes cena – 3 eiro.