Lai atgādinātu par tradicionālajām vērtībām un vienlaikus sniegtu iespēju lietišķās mākslas studiju dalībniekiem un individuāli strādājošiem meistariem papildināt savas zināšanas par aktuālajām tendencēm, kas saistītas ar tekstilmākslas priekšmetu darināšanu un lomu mūsdienu interjerā, Siguldas novada Kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru aizsāk projektu “Latvju raksti. Citādība”, kurā aicina iesaistīties audējus no visas Latvijas.

Projektu veido divi izglītojoši semināri, savukārt tekstilmākslas darbus, kas būs radušies, iedvesmojoties no semināros dzirdētā, pēc nepilna gada Siguldā varēs skatīt izstādē, kurai darbi tiks atlasīti konkursa veidā.

Pirmais seminārs tiešsaistē platformā Zoom norisināsies 26. martā no plkst. 14.00 līdz 17.00.
Ar lekciju par tekstiliju ansambļa koncepta veidošanos, lomu un vēsturisko attīstību Latvijā semināru atklās Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubene. Tā turpinājumā tekstilmāksliniece, Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas pasniedzēja Māra Avotniece interesentus iepazīstinās ar tekstiliju dažādām izmantošanas iespējām un veidiem mūsdienu interjerā. Savukārt tekstilmāksliniece un Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas katedras vadītāja Ieva Krūmiņa sniegs ieskatu par otrreiz izmantojamo materiālu pielietojumu tekstilmākslā un dizainā un uz tradicionālo mākslu paraudzīsies kā uz profesionālās mākslas iedvesmas avotu.
Seminārā aicināti piedalīties lietišķās mākslas studiju dalībnieki vai individuāli strādājoši meistari. Interesentiem lūgums pieteikt savu dalību, nosūtot ziņu uz e‑pasta adresi zanda.spoge@sigulda.lv. Dalība – bez maksas.
Šis seminārs būs pirmais solis lielākas ieceres realizēšanā, kas uz Siguldu reizi divos gados aicinās lietišķo studiju dalībniekus no visas Latvijas.

Pateicoties tam, ka Siguldas novadā ir daudz prasmīgu un radošu ideju pilni audēji, likumsakarīgi, ka projekts “Latvju raksti. Citādība” tapis tieši šeit. Ieceres aizsācēja ir Siguldas Tautas lietišķās mākslas studijas vadītāja Laila Šteinberga, kura savulaik savam profesoram Vācijas augstskolā rādījusi mūsu tautiskās segas, saņemot gan daudz pateicību par šo darbu krāšņumu, gan jautājumu par to, kur šos darbus ikdienā izmantojam. Projekts būs dažādu paaudžu tikšanās, pieredzes apmaiņas un jaunu zināšanu un prasmju apguves vieta. Tas veidos dialogu starp tradicionālās lietišķās mākslas meistariem un profesionāliem māksliniekiem, dizaina speciālistiem. Tautas lietišķā māksla ir dzīva un elpojoša, laikam līdzi ejoša un projekts “Latvju raksti. Citādība” būs tam košs apliecinājums.

Īstenojot Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana Siguldas novada Kultūras centra ēkā”, 2018. gadā pabeigti kultūras centra “Siguldas devons” rekonstrukcijas darbi. Domājot par energoefektivitāti, būve ir aprīkota ar ēkas vadības sistēmu, kas automātiski regulē un vada ventilācijas, apkures, apgaismojuma un kondicionēšanas iekārtas. Enerģijas patēriņš apkurei plānots 32,60 kWh/m2 gadā, projekta oglekļa dioksīda emisiju samazinājums – 44 568,79 kg CO2/gadā.

Lai atzīmētu izcilu darbību pasākumu jomā, pirmo reizi Latvijā tiek organizēts konkurss “Latvijas Pasākumu foruma Izcilības balva 2020”. Šonedēļ ir paziņoti konkursa nominanti 18 kategorijās, piecās no tām uz balvu pretendē kultūras centrs “Siguldas devons”, vienā no nominācijām – pat ar diviem pasākumiem.

Pasākumu cikls “Devona ceļojums” izvirzīts nominācijā “Izcilākais Covid ierobežojumu laika pasākumu risinājums”, projekts “Koncertzāle dabā” pretendē uz “Izcilākā virtuālā pasākuma” balvu, nominācijā “Izcilākā līdzdalības akcija” uz balvu pretendē 4. maija akcija “ie[log]ojies” un interaktīvais pastaigu maršruts “Eņģeļu taka”, savukārt Siguldas gastronomijas festivāls “Ziemas garšu svinēšana” izvirzīts nominācijā “Izcilākais notikums Vidzemē”. Kultūras centrs “Siguldas devons” ir izvirzīts arī “Izcilākās pasākumu norises vietas” nominantu pieciniekā.

“Mēs saskatījām lielisku iespēju Izcilības balvai pieteikt to, ko Sigulda darīja pērn, kad īstenojām līdz šim Siguldā nerealizētas pasākumu formas – piemēram, pastaigu formāts, sabiedrības iesaistes iniciatīvas,” atklāj kultūras centra  “Siguldas devons” direktore Jolanta Borīte. “Esam patiesi priecīgi par to, ka visas mūsu balvai pieteiktās iniciatīvas ir iekļuvušas fināla nominācijās, kas parāda žūrijas augsto novērtējumu. Nominanti tika vērtēti no dažādiem skatpunktiem, jo žūrijā ir gan dažādu reģionu kultūras institūciju pārstāvji, gan producenti, gan arī tehnisko kompāniju pārstāvji.”

Konkursa “Latvijas Pasākumu foruma Izcilības balva 2020” mērķis ir noskaidrot aizvadītā gada izcilākās nozares personības, profesionāļus, pasākumus un notikumus ne tikai Rīgā, bet jo īpaši reģionos. Uz prestižo balvu tika pieteikti 106 pasākumi un pasākumu norises vietas.

Nozares profesionāļi un dalībnieki patlaban balso par saviem favorītiem nominācijās, un 24. martā virtuāli notiks “Latvijas Pasākumu foruma Izcilības balvas 2020” fināls, kad tiks paziņoti balvas ieguvēji.

Pērn martā Allažu pagasta Tautas namā bija plānots latviešu mūziķa, dzejnieka, mūzikas producenta Guntara Rača autorvakars “Mīlestība ir”. Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas dēļ koncerts nenotika, un organizatori informē, ka koncerts Allažos nenotiks arī šopavasar.

Iedzīvotāji, kuri iegādājušies biļetes uz koncertu, biļešu naudu var saņemt atpakaļ “Biļešu paradīzes” kasē, kā arī kultūras centra “Siguldas devons” kasē, iepriekš piesakot apmeklējumu pa tālruni 66117114.

Februāris ir gadskārtu svētku – Meteņu – laiks, kad tiek pavadīta ziema un sākas pavasara gaidīšana, tiek mesti laika meti jaunam darbu ciklam līdz pavasara Lielajai dienai. Lai arī šogad valstī noteikto ierobežojumu dēļ kopīga Meteņu svētku svinēšana Turaidā netiek rīkota, vēl šonedēļ, līdz 28. februārim, ir iespēja apmeklēt brīvdabas izstādi “Gadskārtu svētki – Meteņi – jauna gada sākums”.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Siguldas tautas deju kolektīvu meitenes ziemas spelgonī lepni izrādījušas rokdarbnieču lakatus, īpašā fotosesijā atklājot to tautisko vērtību un daili.

Lakatu izrādīšana sniegotā vidē ir kā turpinājums šoziem Siguldā notikušajai mākslas studijas “Vīgrieze” deķu saldēšanai, kas atgādināja par tradicionālo metodi, kā atbrīvoties no kodēm un citiem vilnas nelabvēļiem.

Krāšņos lakatus demonstrēja jauniešu tautas deju kolektīva “Vizbulīte” un vidējās paaudzes deju kolektīva “Dūka” dalībnieces, un šī fotosesija bija lieliska uzstāšanās alternatīva laikā, kad radošo garu nav atļauts izpaust uz skatuves.

“Pavisam bija 40 lakati, tāpēc katra meitene varēja rotāties ar trim dažādiem lakatiem,” atklāj deju kolektīva “Vizbulīte” vadītāja Indra Ozoliņa, turpinot, ka “lakatu siltums tiešā un pārnestā nozīmē sildīja meiteņu augumus, sniedzot gan mātes pieskāriena sajūtu, gan lepnumu par tradicionālo mantojumu. Krāsu un rakstu ritms ceļ spārnos, aizrauj un dara laimīgu.”

Rokdarbus darinājusi kultūras centra “Siguldas devons” paspārnē esošā tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” rokdarbu meistares Lailas Šteinbergas vadībā, Alīdas Lindes lietišķās mākslas studijas dalībnieces Alīdas Lindes vadībā un Siguldas pagasta Kultūras nama tautas lietišķās mākslas studijas “Vīgriezes” meistares Sandras Kančas vadībā.

Plecu lakatos ieaustie raksti ir latviskai identitātei simboliski, bet ne mazāk simbolisks ir veids, kādā Siguldas dejotājas tos demonstrēja – ar putna spārnu vērienu, it kā atgādinot čivinošos pavasara vēstnešus un mājot ardievas ziemai.

Valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā, kad mēģinājumi klātienē nenotiek arī Siguldas Jauniešu kamerorķestrim, jaunieši nodarbībās tiekas attālināti tiešsaistē.

Siguldas Jauniešu kamerorķestra diriģents Pēteris Plūme skaidro, ka kamēr vēl visi meži sniegā, visi lāči miegā, visas peles alās un klusums malu malās, “Baltā flīģeļa” Stīgu nodaļas rosība vēsta, ka katru dienu ir tuvāk dalībnieku kopīgā un vienīgā īstā muzikālā atkalsatikšanās – klātbūtne ansamblī, orķestrī, darbā ar koncertmeistaru un skolotāju. Tikmēr jaunieši ir gatavībā un spodrina savas IT, sociālās un komandas darba prasmes, muzicējot ar prieku un radot paliekošus darbus kopā ar Stīgu nodaļas audzēkņiem.

Siguldas Jauniešu kamerorķestra dalībnieku attālināti ierakstīto skaņdarbu var apskatīt

Lai gūtu jaunu pieredzi un celtu darbinieku kapacitāti, šī gada sākumā kultūras centra “Siguldas devons” darbinieki piedalījās tiešsaistes tikšanās sarunās ar Ostendes pilsētas kultūras centra “De Grote Post” Beļģijā speciālistiem. Tikšanās laikā tika pārrunāti profesionālie jautājumi – kā ikdienā darbs noritēja pirms Covid-19 pandēmijas un kā kultūras centru darbība mainījusies pandēmijas laikā.Tikšanās sanāksmes organizētas, pateicoties Eiropas Kultūras centru tīkla (European Network of Cultural Center, ENCC) atbalstam.

Tiešsaistes sarunās piedalījās dažādu amatu pārstāvji no kultūras centra “Siguldas devons”, tādējādi pārrunāto jautājumu loks bija ļoti plašs – sākot no repertuāra izvēles un mākslinieku uzņemšanas kultūras centrā, līdz pat telpu izvietojuma stratēģijai un darbam ar brīvprātīgajiem, kas ir viens no “Siguldas devona” būtiskiem darbības aspektiem.

Pieredzes apmaiņas laikā darbinieki ieguva jaunas zināšanas un prasmes, kas aktuālas darbam ar plašāku un diferencētu mērķauditoriju. Īpaši nozīmīgi tas ir šobrīd, kad kultūras centrs meklē jaunas darbības izpausmes formas. Iesaistoties projektā, Siguldas novada Kultūras centra direktore Jolanta Borīte atklāj: “Mēs saprotam, ka mainīgais laiks un vajadzības mums rada jaunus izaicinājumus. Bija ļoti saistoši pārrunāt to, kā kolēģi Beļģijā domā par to, kā jaunās realitātes apstākļos sabiedrību pie sevis uzņemt, pārsteigt, apkalpot vēl labāk un pilnībā iesaistīt visā, kas notiek šajā kultūras centrā, vienlaikus turpinot attīstīt gan sabiedrību, gan pilsētu. Pieredzes sarunās sapratām, ka kultūras centrs Beļģijā “De Grote Post” darbojas kā radoša augsne, kurā tiek meklēts pēc iespējas vairāk sadarbības un līdzdalības formu. Ikvienam neatkarīgi no izcelsmes, ienākumiem vai piederības paaudzei ir jābūt iespējai gan baudīt, gan sevi pilnveidot kultūrā. Tās ir īpašas programmas skolēniem, papildinot mācību saturu vai arī, darbojoties kā mācību darbnīcas, tās ir atvērto durvju dienas ikviena iedzīvotāja radošai izpausmei, tās ir mākslinieku rezidences un atbalsts brīvai kultūrai, kur indivīdi un sabiedrība kopumā var atklāt savu potenciālu un arī sadarboties dažādās jomās. Indivīda līmenī tas ļauj apzināt un aizsargāt iedzīvotāju kultūras intereses, vienlaikus radot pieejamu kultūras vidi katram pilsētas iedzīvotāju segmentam un iedvesmot viņus iesaistīties radošos procesos.”

Līdzīgi kā kultūras centrs “Siguldas devons” Latvijā, sadarbības kultūras centrs Beļģijā “De Grote Post” pārsvarā darbojas kā vieta, lai izplatītu galvenokārt flāmu profesionālo mākslu un nodrošinātu labvēlīgu vidi, kuru vietējās organizācijas, amatiermākslas kolektīvi var izmantot sanāksmēm, darbnīcām, mēģinājumiem un pašu radīto darbu prezentēšanai. Ierasti mākslinieka, kultūras centra un sabiedrības attiecības aprobežojas ar piegādātāja, pircēja un patērētāja lomu, savukārt kultūras centrs “De Grote Post” ir izvēlējies citu stratēģiju un kā galveno mērķi ir izvirzījis “veidot kopā”. Kultūras centra direktors Stefans Tanghe stāsta, ka “pie šāda darbības modeļa tiek veidoti pašu iestudējumi, kuros galvenais ir entuziastu, sabiedrības un profesionālu mākslinieku tikšanās, un, kopā darbojoties, mēs kopā nonākam pie radošiem un līdzdalības projektiem. Īpašu uzmanību mēs pievēršam dažām mērķa grupām – jauniešiem un sociāli nelabvēlīgajām sabiedrības grupām, kas joprojām ir pārāk maza daļa no kultūras centra apmeklētājiem, kā arī senioriem, jo tieši viņi palīdz noteikt šīs pilsētas identitāti un kā brīvprātīgie ir ļoti aktīvi iesaistījušies kultūras centra darbā. Mūsu darbībā nozīmīga ir pieredze. Uzskatām, ka šis process ir svarīgs solis ceļā uz nākotnes kultūras centru, ceļā uz vienojošu stāstu, kurā satiekas visi – jauni un gados vecāki, sabiedriski un mazāk sabiedriski cilvēki, entuziasti un profesionāļi. Domājot, piedzīvojot un darot kopā, mēs dodam priekšroku būt kopā “De Grote Post””.

Eiropā mākslas un kultūras jomā jau vairāk nekā četrdesmit gadus vadošie ir tieši Flandrijas kultūras centri, no kuriem jaunākais ir kultūras centrs “De Grote Post”, kas atrodas arhitektoniski nozīmīgā, vēsturiskā pasta ēkā. No 2019. gada tas darbojas kā kultūras vieta, kurā satiekas publika un savas jomas entuziasts – speciālists un mākslinieks. Kultūras centra mērķauditorija ir ļoti plaša, tāpēc par savas darbības mērķi tas dod iespēju publikai satikties ar dažādiem māksliniekiem – sākot no jauniem, topošajiem talantiem līdz ikvienam atpazīstamiem māksliniekiem.

“Līdz šim “Siguldas devona” komanda nebija praktizējusi starptautisku tīklošanos, un šis projekts lika saprast, ka mums ir daudz iespēju ne tikai partnerībā, bet arī mācoties no citiem Eiropas kultūras centriem, kuri ļoti veiksmīgi organizē pavisam citu pieeju darbam,” tā vērtīgo pieredzi rezumē J. Borīte.