Kultūra - sigulda.lv

Siguldas jauniešu kamerorķestris diriģenta Pētera Plūmes vadībā un Mākslas nodaļas jaunie mākslinieki Ivetas Bamberes un Ivetas Šveisbergas vadībā ir kopradījuši video sveicienu, ar kuru sūta vissirsnīgākos sveicienus visām māmiņām, kas ļauj Mākslu skolas “Baltais flīģelis” audzēkņu radošuma pasaulei būt, atbalsta ikvienā solī un ir kopā gan svētkos, gan ikdienā.

Sūtot kopīgo sveicienu, Mākslu skola “Baltais flīģelis” uzsver: “Ja plaši atveram acis, tad mēs varam redzēt vispārsteidzošākos un skaistākos radījumus mums apkārt. Tomēr mūsu pašu fantāzija un iztēles radījumi, kas atklājas šajos mākslas un mūzikas darbos, saviļņo un priecē vēl vairāk. Esam vienoti, gaidām muzikālas satikšanās brīdi uz SKATUVES, kas ir mūziķu īstās mājas, un nebeidzam sapņot…”

Tradicionāli maija sākumā Turaidas muzejrezervātā tiek atzīmēta Maijas diena. Tā asociējas ar stāstu par meiteni Maiju – Turaidas Rozi. Turaidas muzejrezervāts līdz 23. maijam aicina ikvienu apskatīt brīvdabas izstādi “Turaidas Rozei – 420. Leģenda dzīvo”. Tā izvietota muzejrezervātā Baznīckalnā, kur atrodas Turaidas Rozes piemiņas vieta. Brīvdabas izstāde atvērta Turaidas muzejrezrevāta darba laikā. Ieejas maksa – ieejas biļete muzejrezervātā.

Brīvdabas izstādes vadmotīvs ir Maijas – Turaidas Rozes tēls kā radošu meklējumu iedvesmas un apceres avots dažādos mākslas veidos: literatūrā (dzejā un prozā), teātrī, kino, glezniecībā, tēlniecībā, baletā, operā un citos mūzikas žanros. Sākotnēji izstādi bija paredzēts veidot iekštelpās, izmantojot muzeja krājuma oriģinālos materiālus – grāmatas, fotogrāfijas, izrāžu afišas un programmas, kostīmu skices, skatuves tērpus, tomēr Covid-19 ierobežojumu dēļ izstāde veidota brīvdabā.

Pirmajā izstādes daļā iespējams iepazīties ar 19. gadsimta vidus un 20. gadsimta sākuma literārajiem darbiem, kas bija balstīti uz Maijas dzīvesstāstu. Tie pilnībā iekļāvās tajā laikā valdošās romantisma literatūras naratīvā par mīlestību, uzticību, godu. Pirmajā romantiskajā poēmā “Turaidas jaunava” (1848) vācbaltu dzejnieks Adalberts Kamerers Maiju attēloja kā vācu meiteni un cildina visu vācisko. Viņš arī pievienoja Maijas vārdam otru vārdu – Roze. Latviešu literatūrā teika par Turaidas Rozi ienāca pēc astoņiem gadiem ar Jura Dauges sarakstīto stāstu “Turaidas jumprava” (1856). J. Dauge Maiju attēlo kā vienkāršu, jaunu un mīlošu latviešu meiteni, kas mīlas dēļ labāk iet nāvē, nekā zaudē savu godu.

Spožākais leģendas atspulgs literatūrā ir Raiņa traģēdija “Mīla stiprāka par nāvi”, kas tika sarakstīta 1926. gadā un ieguva popularitāti sabiedrībā. Izstādē redzami seno grāmatu attēli, kā arī Ģirta Vilka ilustrācijas Raiņa traģēdijas 1971. gada izdevumam. Starp vairākām fotogrāfijām izstādē ir arī aina, kurā redzams Rainis ar Dailes teātra aktieriem Emīliju Viesturi, Teodoru Lāci un izrādes režisoru Eduardu Smiļģi pie Turaidas Rozes piemiņas vietas 1927. gada 12. oktobrī. Mākslinieki Rozes piemiņu godinājuši, noliekot baltu rožu vainagu.

Liela uzmanība izstādē pievērsta skatuves mākslai. Redzamas fotogrāfijas, izrāžu programmiņas no Raiņa lugas izrādēm gan Latvijas profesionālajos, gan amatierteātros, kā arī vēsturiskajās vietās Turaidas pils pagalmā, pie Turaidas baznīcas un Gūtmaņalā. 1966. gadā pirmizrādi piedzīvo komponista Jāņa Ķepīša balets “Turaidas Roze” Irēnas Strodes horeogrāfijā. Izstādē ir afiša un attēli no baleta uzveduma, kur pazīstamais baletdejotājs Haralds Ritenbergs redzams Jakubovska lomā.

Interesanti eksponāti ir teātra un operas izrāžu tērpu skices: Siguldas Tautas teātra iestudējumam 1993. gadā kostīmskices darinājis Siguldas mākslinieks Voldemārs Gudovskis, Latvijas Nacionālā teātra izrādei 1996. gadā māksliniece Kristīne Pasternaka, bet 2017. gada Latvijas Nacionālajā operā iestudētajai Zigmāra Liepiņa operai “Turaidas Roze” – māksliniece Jolanta Rimkute.

Turaidas Rozes leģenda kļuvusi par iedvesmas avotu daudziem māksliniekiem. Starp mākslas darbiem, kuri glabājas Turaidas muzejrezervāta krājumā, ir Aivara Gulbja, Ainas Tobes, Daiļa Rožlapas un citu mākslinieku veikums.

Turaidas Rozes piemiņas vietai Baznīckalnā ir daudz apmeklētāju. Jau gadu desmitiem ilgst tradīcija jaunlaulātajiem kāzu dienā nolikt ziedus par godu uzticībai un mīlestībai. Simbolisks ir attēls, kur 2001. gadā divu valstu vadītājas – Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe Freiberga un Somijas Valsts prezidente Tarja Halonena – noliek ziedus pie Turaidas Rozes piemiņas vietas, godinot vispārcilvēciskas vērtības – mīlestību, godu, uzticību.

Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja
Līga Kreišamane

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Latvijas Virtuālais pūtēju orķestris kopā ar grupas “Pērkons” mūziķiem ierakstījuši muzikālu sveicienu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā. Apvienojoties 29 Latvijas pūtēju orķestra dalībniekiem, tostarp dalībniekiem no Siguldas Absolventu orķestra, kopīgi ierakstīta mūziķa Jura Kulakova un grupas “Pērkons” dziesma “Gandrīz tautasdziesma”.

Ieraksta veidošanā piedalījās turpat 150 pūtēju orķestra dalībnieki, kā arī grupas “Pērkons” mūziķi. Dziesmu “Gandrīz tautasdziesma” pūtēju orķestrim aranžējis Raitis Rērihs.

Kopīgā ieraksta videoklips apskatāms šeit.

Sagaidot Mātes dienu, Siguldas novada bibliotēka saviem lasītājiem no 8. maija piedāvā aplūkot mākslinieces Annas Vaivares ilustrācijas. Izteiksmīgās un košās ilustrācijas, īpaši mammas tēls un viņas krāšņā kleita, radītas dzejnieces Ērikas Bērziņas grāmatai “Mammas dzejoļi”, kurā autore savos dzejoļos notvērusi katras ģimenes ikdienas mirkļus, radot prieku un vēlmi izbaudīt mazos ikdienas brīžus, kuri nereti paskrien garām.

Anna Vaivare ir ilustratore un komiksu māksliniece, kuras grafiskie stāsti publicēti gan komiksu žurnāla “Kuš!” regulārajos krājumos “Š!” kopš 2011. gada, gan īso stāstu sērijā “Mini kuš!”. Anna Vaivare ir ieguvusi arhitekta kvalifikāciju Rīgas Tehniskajā universitātē, bet pašlaik studē maģistra programmā Latvijas Mākslas akadēmijā Grafikas nodaļā. 2020. gada rudens semestri māksliniece pavadīja, studējot ilustrāciju Beļģijā, Karaliskajā Mākslas akadēmijā Ģentē. Izdevniecībā “Liels un Mazs” iznākušas četras Annas Vaivares ilustrētas grāmatas – Imanta Ziedoņa “Īpašie vārdi” (2013), Leona Brieža dzejoļu krājums “Saputrotā putra” (2015), Ineses Zanderes “Zirgā” (2017) un Ērikas Bērziņas “Mammas dzejoļi” (2020).

Tā kā Ērikas Bērziņas dzejoļu krājums “Mammas dzejoļi” ir personisks ieskats viņas pašas ģimenē, tad galvenie tēli, kas darbojas grāmatas ilustrācijās, tika radīti, iedvesmojoties no Ērikas personiskā arhīva fotogrāfijām. Tālāk gan tie sāka dzīvot paši savu dzīvi, attēlojot gan situācijas, ko apraksta dzejoļi, gan iesaistot citus personāžus. Daži tēli – vārnas no dzejoļa “Vārnu ielas republika” – aizceļoja tālāk arī uz citu dzejoļu ilustrācijām cauri grāmatai.

Mākslinieces Annas Vaivares ilustrācijas Siguldas novada bibliotēkā aplūkojamas no 8. maija līdz 12. jūnijam.

Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma Pilsētas laboratorijā apskatāma jauna ekspozīcija, ko radījusi folkloras kopa “Senleja”. Izstādītajos darbos folkloras kopa “Senleja” dalās vērtību, atmiņu stāstos un apdzied tautasdziesmās krāšņo, daudzveidīgo Gaujas senieleju.

Pilsētas laboratorijā aplūkojama fotogrāfiju kolekcija, kurā folkloras kopas “Senleja” dalībnieki ir iemūžinājuši katrs savu mīļāko vietu gleznainās Gaujas krastos un apkārtnē. Darbus papildina iedvesmoti un atmiņpilni audio stāsti par Gaujas senieleju, tās skaisto, vareno un pastāvīgo klātbūtni. Aicinām tajos pakavēties un ieklausīties, un sajust kā Gaujas stāsts ieskanas ikkatrā.

Kā norāda folkloras kopas dalībnieki, viņi spēku, prieku un enerģiju smeļas dabā, kas Siguldas novadā priecē visos gadalaikos. “Senleja” savu darbību uzsāka jau pirms 40 gadiem, 1981. gadā. Cauri notikumiem un pārmaiņām visus šos gadus “Senleja” enerģiski un līksmi turpina iedvesmot citus izzināt latvisko dzīvesziņu, gadskārtu un ģimeņu godu tradīcijas.

Fotogrāfiju autori: Aiga Auziņa, Dina Andrijevska, Kaija un Jānis Brisoni, Indra Čekstere, Santa Jermičuka, Līga Kriķe, Pēteris Salmanis, Anda, Rūta un Tālivaldis Skujas, Ieva un Megija Vīlenfeldes, Antra un Lita Zūkeres.

Svētku nedēļā Siguldas novada bibliotēka aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību darba laika izmaiņām un vajadzīgo lasāmvielu sagādāt savlaicīgi. Bibliotēka informē, ka Siguldas novada bibliotēku 3. maija darba diena tiek pārcelta uz sestdienu, 8. maiju.

Siguldas novada bibliotēkas darba laika izmaiņas:

► 30. aprīlī – 10.00–17.00;
► 1.–4. maijā – slēgts;
► 8. maijā – 10.00–15.00.

Siguldas pagasta Centra bibliotēkas, Siguldas pagasta Jūdažu bibliotēkas, Mores pagasta bibliotēkas darba laiks:

► 30. aprīlī – 10.00–16.00;
► 1.–4. maijā – slēgts;
► 8. maijā – 10.00–16.00.

Allažu pagasta bibliotēkas darba laiks:

► 30. aprīlī – 8.00–13.00;
► 1.–4. maijā – slēgts;
► 8. maijā – 8.00–15.00.

Bibliotēku nedēļa Siguldas novada bibliotēkās aizvadīta radošā gaisotnē un noslēdzās ar izstādi koprades laboratorijā “Pilsēta”. Siguldas novada bibliotēka šajā nedēļā īstenoja aktivitātes, kurās rosināja uz radošumu un pārmaiņām, darot ko pavisam neikdienišķu.

Siguldas novada bibliotekāri pieņēma kultūras centra “Siguldas devons” kolektīva izaicinājumu Bibliotēku nedēļas ietvaros “Darīt neticamo!” un piedalījās mākslas izpausmē “Koki zīmē!”. Siguldas novada bibliotekāri meklēja savu koku, par saviem izvēloties ābeli, bērzu, tūju, priedi, egli, lapegli un vītolu. Pie koku zariem tika piestiprinātas tintes pildspalvas, kas, ļaujoties vēja plūdumam, radīja grafiskus zīmējumus. Vējš, kas iekustināja koka zarus brīvā ritmā, veidoja savu unikālo kustību. Savukārt bibliotekāri zaru radītajām grafikām pieskaņoja rindas dzejā vai prozā, kas darbu papildināja.

Piemēram, Siguldas novada bibliotēkas sistēmbibliotekāre Indra Sūna vēja un vītola radītajam zīmējumam, kas izveidojās aptuveni 2 stundu laikā, izvēlējās šādas rakstnieka Andrē Moruā rindas: “Daba ir bagātāka nekā māksla, bet dabas patiesība nav mākslas patiesība. Dabas patiesību nevar ne izsmelt, ne pārskatīt.” Savukārt Siguldas pagasta Centra bibliotēkas bibliotekārei Inetai Godīgai vēja radītais zīmējums asociējās ar 13. gadsimta dzejnieka un mistiķa Rūmī dzejas rindām: “Vēl šodien, pēc visa šī laika, Saule nekad nav teikusi Zemei: “Tu esi mana parādniece.” Skat, kas notiek, ja tā mīl! Debesis izgaismojas!”

Kopumā mākslas izpausmē “Koki zīmē!” bibliotekāri radīja 13 darbus, no kuriem 9 vēl tikai šodien, 29. aprīlī, apskatāmi koprades laboratorijā “Pilsēta” Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā, kur šonedēļ viesojās arī TV3 ziņu raidījuma “900 sekundes” komanda.

Bibliotēku nedēļas laikā bibliotekāri sociālo tīklu vietnēs Facebook un Twitter aicināja lasīt, būt radošiem un vērīgiem. Vienā no aktivitātēm skolēni tika aicināti attālināti iesaistīties vārdu mežģu darināšanā un savus radošos darbus iesūtīt bibliotēkai.

23. aprīlī, Pasaules grāmatu un autortiesību dienā, Siguldas novada bibliotēka aicināja iesaistīties aktivitātē “Mans iemīļotais grāmatu varonis”, kurā rosināja bērnus iejusties sava iemīļotā grāmatas varoņa tēlā. Atsaucoties Siguldas novada bibliotēkas aicinājumam, Siguldas pilsētas vidusskolas skolēni un pedagogi radoši bija iejutušies dažādu grāmatu varoņu tēlos – Sprīdītis, Pepija Garzeķe, Pollianna, Ada, Karolīna, Mazā Raganiņa, Mazais Princis, tēli no grāmatas “Gredzenu pavēlnieks”, “Bada spēles” un citām.

Bibliotēka šajā nedēļā akcentēja jaunizveidoto e‑pakalpojumu izmantošanas iespēju attālinātajai reģistrācijai bibliotēkā, lai ikviens var piekļūt elektroniskajiem resursiem, tostarp elektroniskajām datubāzēm un 3td.lv e‑grāmatu bibliotēkai.

Savukārt, rūpējoties par saviem lasītājiem, bibliotēka sākusi piedāvāt īpašu pakalpojumu senioriem – izmantot grāmatu, audiogrāmatu, žurnālu, filmu un citu izdevumu saņemšanu mājās. Seniori aicināti bibliotēkai pakalpojumu pieteikt, zvanot uz tālruņa numuru 67973258 un vienoties par saņemšanas iespējām. Bibliotēka ir uzsākusi sadarbību arī ar Ģimenes atbalsta nodaļas sociālajiem darbiniekiem, kuri iedzīvotājiem, kam tiek sniegts kāds sociālais pakalpojums, var piegādāt bibliotēkā pasūtītās grāmatas.

Ja radušies kādi jautājumi par grāmatu saņemšanu vai nodošanu, bibliotēka aicina ikvienu bibliotēkas lietotāju sazināties ar bibliotēku, zvanot uz tālruņa numuru 67973258, lai rastu risinājumu, kā bibliotēka var palīdzēt.

Šogad savu 60 gadu pastāvēšanas jubileju svin kultūras centra “Siguldas devons” senioru deju kolektīvs “Sidrabdancis”. 29. aprīlī, Starptautiskajā Dejas dienā, brašie dejotāji ir nolēmuši atzīmēt savus svētkus ar nelielu zibakciju.

Savā jubilejas mēnesī “Sidrabdancis” nolēmis sagādāt dāvanu sev un ne tikai sev tieši Starptautiskajā Dejas dienā. Dienas izskaņā, septiņos vakarā, dejotāji uz īsu brīdi satiksies Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā un ļausies dejas priekam, izdejojot pāris dziesmas ritmos, kas raksturīgi tieši sešdesmitajiem gadiem, jo “Sidrabdancis” svin savus 60, un dara to, ievērojot visus piesardzības pasākumus. Par to, lai šis brīdis ir gana jautrs, rūpēsies mūziķi Vitālijs Bogdanovičs un Līga Priede. Izdejot kādu soli aicināts arī ikviens garāmgājējs.

Kolektīvu, kas tolaik tika dēvēts par “Siguldas kultūras nama vecākās paaudzes deju kolektīvu”, nodibināja Eleonora Brikmane, ko daudzi siguldieši mīļi dēvēja par Brikmanīti. Enerģiskā dāma pati savulaik bija Rīgas rajona deju virsvadītāja. Ar savu aizrautību pret deju viņa aizrāva daudzus, prasības bija augstas, tāpēc nebija brīnums, ka kolektīvs uzreiz tika pamanīts un augstu novērtēts Latvijas mērogā.

Pēc Eleonora Brikmanes 25 ar “Sidrabdanci” kopā pavadītiem gadiem, kolektīva vadību pārņēma Spodra Tutāne, prasīgumu pret deju savienojot ar lielu cilvēkmīlestību un daudziem sadraudzības pasākumiem. Viņas laikā kolektīvs ieguva skanīgo nosaukumu “Sidrabdancis”, kolektīvs piedalījās arī neaizmirstamajos Dziesmu un deju svētkos, kas sakrita ar valsts neatkarības atgūšanas laiku. Pēc Spodras Tutānes “Sidrabdanci” neilgi kopā saturēja Inga Kalniņa un kolektīva vecākā Velga Vilciņa, bet pēc tam dejotājus vadīja Ilona Šime. Viņas vadībā kolektīvs apguva daudz jaunrades deju. Kad “Sidrabdanča” ceļi ar šo vadītāju šķīrās, 2000. gadā kolektīva priekšgalā nostājās Dagnija Liepiņa, kura to loloja 20 gadu garumā un patiesu sirsnību apvienoja ar prasīgumu pret nopietnu darbu. Savu 59. gadu “Sidrabdancis” pavadīja ar Gintu Berķi, bet 60 gadu jubilejas koncertam gatavojas ar savu jauno vadītāju Terēzu Jozefu. Un nu jau 15 gadu garumā par dejotāju raito soli rūpējas arī koncertmeistare Viola Lepiksone.

60 gadu jubileja ir liels notikums, un šajā laikā ir daudz piedzīvots – ieguldīts liels darbs mēģinājumos, nodejots neskaitāms skaits lielāku un ne tik lielu koncertu, ir tuvos un tālos ciemos braukts un ciemiņi savās mājās uzņemti, daudz jaunu deju soļi apgūts un arī daudz atmiņu par šiem gadiem ir savākts. Ar to visu “Sidrabdancis” noteikti dalīsies arī savā jubilejas koncertā rudens pusē, kuram gatavojas jau sen un šo notikumu gaida ar nepacietību.

Kā jau dejotājiem pienākas, “Sidrabdanča” vīri un sievas ir azartiski un humora pilni, arī Covid-19 apstākļos uztur sevi formā, dodoties pārgājienos un aktīvi vingrojot. Par spīti visam, deja ir viņu dzīves neatņemama sastāvdaļa un tie, kas kolektīvam reiz pievienojušies, tik ātri no tā vis nešķiras, bet rod dzīvessparu un prieku kopā būšanā.

Foto: no pērnā gada sadraudzības koncerta “Sapņi sniegā” Siguldas pagasta Kultūras namā

Koprades laboratorijās izvietotas jaunas ekspozīcijas, ar saukli “Dari savu pilsētu” dodot iespēju runāt par dažādām tēmām, kas ikvienu aicina ne tikai sajust dabu un pilsētu sev apkārt, bet mudina iesaistīties, izmēģināt un līdzdarboties. Šobrīd laboratoriju ekspozīcijās apskatāma bērnudārza “Ieviņa” radīta kukaiņu māja un bērnu zīmējumu kolāžas par kukaiņu daudzveidību, to dzīvi dabā un svarīgo lomu ekosistēmā. Turpinot sarunu par mežu, to klātesošu padarījis Elīnas Bērziņas un Artas Jomas kopprojekts – fotogrāfiju kolekcija “Mežsss”. Savukārt foto projektā “Trešā acs” sevi piesaka trīs siguldieši.

Pilsētas laboratorija Urban

Kukaiņu māja, kas apskatāma Pilsētas laboratorijā, ir Siguldas pilsētas bērnudārza – Ekoskolas “Ieviņa” aicinājums sabiedrībai aizdomāties par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un videi draudzīgu rīcību. Bērnudārzs “Ieviņa” jau 9 gadus aktīvi darbojās starptautiskajā Ekoskolu programmā, mācot bērniem izpratni par vidi, saistot to ar dažādām mācību jomām, veido attieksmi un vērtības, interesi un līdz ar to arī vēlmi rīkoties, procesā iekļaujot ne tikai pirmsskolas dzīvē iesaistītos, bet arī apkārtējo sabiedrību, tādējādi veicinot kopējo vides apziņas attīstību. Kukaiņu māja ir pedagogu un bērnu pašu radīta būve, kuras būvniecībai izmantoti daudzi niedru kāti, dažādu izmēru kociņi un zari, ekspozīcijā tā būs apskatāma vien īsu brīdi, jo, vēl pirms daba ir atmodusies, to jāsteidz iekārtot bērnudārza pagalmā, kur kukaiņi varēs iedzīvoties jaunajā mājvietā. Papildus ekspozīcijā skatāmas arī kolāžas ar bērnu zīmētiem kukaiņiem un to dzīvi dabā, kurus bērni taisīja, aizdomājoties, par to ko mēs ikkatrs varam darīt, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību.

Dabas laboratorija Nature

Dabas laboratorijā apskatāma meža fotogrāfiju kolekcija “Mežsss”, ko izveidojusi Elīna Bērziņa, uzņēmuma SIA “Typical” radītāja. Elīna izveidotajā sociālajā uzņēmumā un zīmolā, kas reiz radies satiekoties idejai ar darītāju, sadarbībā ar dažādiem fotogrāfiem rada pastkartes un kartītes ar pievienoto vērtību. Elīna pati, neskatoties uz kustību traucējumiem, paralēli savai uzņēmējdarbībai iesaistās arī speciālas mācību programmas veidošanā, integrējot cilvēkus ar invaliditāti darba tirgū.

Fotogrāfes Artas Jomas iemūžinātās fotogrāfijas kolekcijā “Mežsss” papildina Elīnas sajūtu rindiņas. Tās viņa atrod mežā. Elīnai mežs ir īpaša vieta: “Domājot par mežu es domāju par vectēvu, mūsu pastaigām mežā un viņa stāstiem, par mūsu sēņu medībām un ļaušanos dullumam. Mežs ir tīrs. Vieds. Atelpa.”

Nākotnes laboratorija Future

Šajā laboratorijā apskatāma ekspozīcija “Trešā acs”, kas caur fotogrāfijām aicina pievērst uzmanību tādām vietām Siguldā, kurām citi pilsētas iedzīvotāji un viesi var paskriet garām vai pat nenojaust par tādu esamību. Šoreiz savu ikdienu un pilsētas elpu iemūžināja piecgadīgā Agape Ordonjeza (Ordoñez) Sundukova, kurai Sigulda ir tās cilvēki un daba, ko viņa iemūžinājusi arī savās fotogrāfijās.

Savu pilsētas redzējumu atainojis arī karavīrs Tālivaldis Skuja, kurš sevi par siguldieti sauc jau 47 gadus. Dalībai ekspozīcijā Tālivaldi pamudinājusi viņa mīļotā sieva Anda – īstena siguldiete un aktīva kultūras darbiniece.

Savukārt seniore Rita Apaļka atzīst, ka bija grūti izvēlēties objektus fotografēšanai, jo Siguldā ir daudz skaistu un nozīmīgu vietu, tomēr caur kameras aci iemūžinājusi savas mājas, dabasskatus un vietas, kas ir renovētas un turpina dzīvot un kalpot siguldiešiem.

Tuvojoties maija brīvdienām, Siguldas novada bibliotēkā piedāvā jaunās grāmatas! Bibliotēka aicina iepazīties ar jauno grāmatu sarakstu un izmantot attālināto grāmatu pasūtīšanu Siguldas novada bibliotēku E‑katalogā.

Jaunumu sarakstā ir 98 izdevumi, to skaitā latviešu un ārzemju autoru romāni – spēcīgi stāsti, kuros atspoguļoti dažādi interesanti un aktuāli temati: draudzība, attiecības, neuzticība, greizsirdība, arī vecāku un skolotāju izdegšana, “īpašo bērnu” audzināšanas grūtības, nepilno ģimeņu problēmas. Ceļojumu un kalnā kāpšanas apraksti, padomi veselīga dzīvesveida uzturēšanai, pētījumi par riskiem un sekām, ko bērniem un pusaudžiem rada jaunie sociālās saziņas līdzekļi, mierīgas dzīves noslēpumi, dzejas krājumi, autobiogrāfijas, kā arī grāmatas bērniem un pusaudžiem.

Jauno grāmatu klāstā ir arī divas novadnieku grāmatas. Daiļdārznieka Aivara Irbes grāmata “Turaidas dendroloģiskās un vides vērtības”, kas ir dendroloģisks ceļojums, iemūžinot Turaidas muzejrezervāta simtgadīgos kokus un vēsturiskās būves. No pilskalna, baznīckalna, pārvaldnieka jaunās un vecās mājas sliekšņa, līdz Dainu kalnam, Lībiešiem, Mārai, kas lūkojas muižas dīķu atspulgos, izbaudot Dieva Dārza mieru. Dieva dārzs, to līvu valodā nozīmē Turaidas vārds. Cauri laikiem, arī tagad te tiek stādītas jaunas ābeles, liepas, plaukst lilijas, parks turpina attīstīties.

Savukārt Jura Strengas grāmata “Mana grāmatvedība” ir dokumentāls vēstījums aizkulišu dzīlēs – atmiņu vizualizācija ar lasītājam dotu iespēju sajust laika garšu, cilvēku attiecības, aizraušanās, ideālus, draudzību un nodevību kā visu dzīvo, kas piemīt tikai klātesošiem notikumiem. Grāmatā dota iespēja tikties ar Dailes teātra leģendām: Uldi Pūcīti, Artūru Dimiteru, Pēteri Pētersonu, Viju Artmani, Eduardu Smiļģi, Hariju Liepiņu Ausmu Kantāni, Eduardu Pāvulu, Olgu Dreģi un citiem.

Bibliotēka ir atvērta apmeklētājiem un aicina bibliotēkas lietotājus izmantot iespēju saņemt un nodot grāmatas. Tālruņa numurs uzziņām par grāmatu saņemšanu un nodošanu: 67973258.

15. maijā Siguldas pagasta Kultūras nama pagalmā atgriezīsies grāmatu maiņas plaukts un āra lasītava “Lasīt var visu!”. Pagājušā gada vasarā atklātā āra lasītava un grāmatu maiņas plaukts vēsajā sezonā bija devušies ziemas miegā, bet, plaukstot pirmajiem pumpuriem un ziediem, atkal aicinās visus lasīt svaigā gaisā.

Lai priecīgo notikumu padarītu īpašāku, 15. maijā no plkst. 11.00 līdz 19.00 Siguldas pagasta Kultūras nama pagalmā būs apskatāma bērnu vokālās grupas “Zibsnis” vadītāja un dzejnieka Andra Marta (Ata Priedīša) un Alises Hanas kopdarba izstāde. Savukārt visas dienas garumā grāmatu plaukta apmeklētājus priecēs bērnu vokālās grupas “Zibsnis” dziesmu ieraksti, kas sagatavoti pandēmijas ierobežojumu laikā.

Grāmatu maiņas plaukts pie Siguldas pagasta Kultūras nama galvenajām durvīm būs pieejams visu diennakti, mudinot ikvienu paņemt sev kāroto grāmatu un baudīt pozitīvas emocijas, vai arī atvērt grāmatu, par kuru nekas nav dzirdēts un atrast tajā pārsteigumu.

No šodienas, 27. aprīļa, Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā esošajā koprades laboratorijā “Daba” izvietota fotogrāfiju kolekcija “Mežsss”, kuru izveidojusi Elīna Bērziņa. Reiz satiekoties idejai ar darītāju un vinnējot konkursā, abi apvienojās zem nosaukuma SIA “Typical” (Typical Latvian), kurā Elīna sadarbībā ar dažādiem fotogrāfiem rada pastkartes un kartītes ar pievienoto vērtību.

Elīna savas sajūtu rindiņas meklē mežā, kas sadarbībā ar fotogrāfi Artu Jomu iemūžinātas fotogrāfiju kolekcijā “Mežsss”. Mežs Elīnai ir īpaša vieta: “Domājot par mežu es domāju par vectēvu, mūsu pastaigām mežā un viņa stāstiem, par mūsu sēņu medībām un ļaušanos dullumam. Mežs ir tīrs. Vieds. Atelpa.”

Jau ziņots, ka Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā jau no februāra vidus apmeklētājiem pieejama vide, kurā ir iespēja veidot dialogu par vietu, kurā dzīvojam, un lai sniegtu ieguldījumu pilsētas veidošanā. Koprades laboratorijās Daba. Pilsēta. Nākotne. (Nature, Urban, Future) abpusējai mijiedarbībai ir liela nozīme, īpaši šajā laikā, kad kultūras telpas ir slēgtas apmeklētājiem. Ar aicinājumu #DariSavuPilsētu laboratorijas aicina siguldiešus un Siguldas viesus runāt par nozīmīgām tēmām mākslas valodā.