Kultūra - sigulda.lv

Siguldas novada bibliotēkas no 3. jūnija atver lietotājiem lasītavas individuāliem apmeklējumiem. Uzturēšanās laiks individuālajam apmeklējumam lasītavās ir 30 minūtes, savukārt pirms datorlasītavu izmantošanas (rēķinu apmaksai, e‑pakalpojumiem, e‑pasta pārskatīšanai) nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruni:

► Siguldas novada bibliotēkai: 67973258;
► Siguldas pagasta Centra bibliotēkai: 67800954;
► Siguldas pagasta Jūdažu bibliotēkai: 67957025;
► Allažu pagasta bibliotēkai: 67970289;
► Mores pagasta bibliotēkai: 64147200.

Bibliotēku lasītavu atvēršana notiek saskaņā ar Ministru kabineta 1. jūnija sēdes lēmumu individuāliem apmeklējumiem atvērt bibliotēku, muzeju un tiem radniecīgu mākslas un vēstures eksponēšanas telpas. Bibliotēkas apmeklētājus uzņems individuāli – 1 personu vai vienā mājsaimniecībā dzīvojošos, nodrošinot apmeklētāju vienvirziena plūsmu. Bibliotēkas un arhīvi apmeklētājus varēs atsākt apkalpot arī lasītavās; bibliotēkas, kurās ir arī āra lasītavas, turpināt to darīt svaigā gaisā.

Bibliotēku klātienes apmeklētājiem un darbiniekiem jāturpina ievērot savstarpēja 2 metru distance, vienīgais izņēmums ir vienā mājsaimniecībā dzīvojošas personas, kā arī jālieto mutes un deguna aizsegi un jādezinficē rokas. Nepieciešamības gadījumā bibliotēku darbinieki regulēs apmeklētāju plūsmu.

Bibliotēku telpās uz katru apmeklētāju tiek nodrošināti 25 kvadrātmetri publiskās telpas, savukārt ārpus telpām – 10 kvadrātmetri.

Šogad skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, visticamāk, būs citādi, taču, lai rastu dejas prieku, Siguldas novada tautas deju kolektīvi ir atsaukušies Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku organizatoru aicinājumam piedalīties drošā svētku svinēšanā, kopīgi veidojot video projektu “Svinēt sauli”.

Aizvadītajā nedēļā Siguldas novada skolu tautas deju kolektīvi – kopskaitā 258 dejotāji no 3. līdz 12. klasei – piedalījās video projekta “Svinēt sauli” filmēšanā. Kopumā projekts aizņēma 8 dienas, filmēšanai notiekot paralēli 5 “attālinātās filmēšanas laukumos” tiešsaistes platformā Zoom. Video projekta veidošanā piedalījās 629 deju kolektīvi gan Latvijā, gan ārpus tās.

Siguldas novada dejotāji mēģinājumus uzsāka jau aprīļa vidū, lai veiksmīgi apgūtu deju kombinācijas katrā vecuma grupā. Mēģinājumi norisinājās gan klātienē, ievērojot valstī notiektos drošības ierobežojumus, gan attālināti platformā Zoom, lai katrs dejotājs varētu atrast savu individuālo dejas telpu, vietu un rakursu veiksmīgam video ierakstam.

Lai gan šī nebija ierastā dejošana visiem kopā, izjūtot savu kolektīvu uz viena dejas laukuma, sadodot rokas, rodot prieku no mūzikas ritma un deju soļiem, ieraksta dienā gan dejotāji, gan pedagogi visās vecuma grupās piedzīvoja pozitīvu satraukumu. Tas vēlreiz pierādīja, ka dejot ir laime.

Video materiāls tiks savienots video pēcapstrādē. Video klipā plānots parādīt gan horeogrāfu un deju skolotāju darbu attālinātajā mēģinājumu procesā, gan lielkoncerta etnogrāfisko orķestri mēģinājumu un koncerta apstākļos, gan dejotājus tautas tērpos, izdejojot “Svinēt Sauli” brīvā dabā.

Maija nogalē tiešsaistē aizvadīts Latvijas pagastu bibliotekāru 6. kongress “Pagasta bibliotēka – vieta kopienas attīstībai”, kurā aktualizēta pagastu bibliotēku nozīme valsts un pašvaldību infrastruktūrā, vietējo kopienu izaugsmē un ilgtspējīgas sabiedrības veicināšanā. Bibliotekārus video esejā ar pieredzes stāstiem un viedokļiem uzrunāja arī pārstāvji no Siguldas novada – Siguldas novada Kultūras centra direktore Jolanta Borīte, Siguldas pagasta bibliotēkas vadītāja Ineta Godīga un Siguldas pagasta Kultūras nama vadītāja Jolanta Bogdanoviča.

Kongress norisinājās tematiskās paneļdiskusijās, tās papildināja video esejas par pagastu bibliotēku sniegumu un sadarbību gan ar pašvaldībām, gan iedzīvotājiem. Siguldas pagasta Centra bibliotēkas video esejā Jolanta Borīte stāsta par 21. gadsimta bibliotēku – vietu, kas paredzēta unikāliem pieredzes ceļojumiem, kas balstīta uz klientu pieredzi, aktivitātēm un sasniegumiem, nevis ap lineārām plauktu grēdām. Jaunrade bibliotēkās nozīmē jaunu pakalpojumu un platformu izveide un paplašināšana. Siguldas pagasta kultūras nama vadītāja Jolanta Bogdanoviča dalījās pārdomās par bibliotēku kā satikšanās vietu un iezīmēja komandas darbu. Savukārt Siguldas pagasta Centra bibliotēkas vadītāja akcentēja bibliotēkas atbalstu vietējai kopienai.

Kongresa izskaņā pieņemts Pagastu bibliotēku memorands, kuru savā darbā var izmantot gan bibliotēkas un pašvaldības, gan par bibliotēku nozari atbildīgās valsts iestādes.

Kongresu organizēja Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Bibliotekāru biedrība. Video esejas veidoja studija “Filmu darbnīca”, režisors un operators Artis Baņģieris.

Projekta “Latvijas un Igaunijas kopīgā Militārā Mantojuma tūrisma produkts” laikā klajā laista jauna ceļojumu karte, kurā ietvertas 150 interesantākās militārā mantojuma apskates vietas Latvijā un Igaunijā. Starp tām ir gan lieli un labiekārtoti bijušie militārie objekti ar plašu ekspozīciju un gida stāstījumu, gan arī objekti dabā – kauju vietas, ierakumi un mežabrāļu bunkuri, kuru apmeklējumu var apvienot ar pastaigām mežā un dabas takās. Ceļojumu kartē iekļauts arī Mores muzejs, kurā ar projekta finansējumu un Siguldas novada pašvaldības piešķirto līdzfinansējumu veikti būvdarbi Mores kauju muzeja brīvdabas ekspozīcijas teritorijas labiekārtošanā.

Projekta laikā vairākās apskates vietās gan Latvijā, gan Igaunijā norisinājās dažādi labiekārtošanas darbi. Mores kauju muzeja brīvdabas ekspozīcijas teritorija norobežota ar žogu, izbūvēti vairāki grants celiņi un eksponātu pamatnes. Daļai eksponātu aplikti dekoratīvi norobežojumi, pārējie izvietoti tā, lai apmeklētājiem daudz ērtāk piekļūt un apskatīt militāro tehniku, no kuriem visiecienītākais – padomju armijas tanks T‑34.

Katra apskates vieta, kas iekļauta starptautiskajā ceļojumu kartē, saistīta ar noteiktu vēstures posmu: pirmo pasaules karu/Neatkarības karu 1914.–1920. gadā, otro pasaules karu 1939.–1945. gadā, nacionālo partizānu kustību – mežabrāļiem 1944.–1957. gadā, kā arī padomju okupāciju un neatkarības atjaunošanu 1945.–1991. gadā.

Vēstures posmi īsi raksturoti kartei pievienotajā brošūrā, kura tapusi sadarbībā ar Latvijas un Igaunijas vēstures ekspertiem. Tajā atrodama arī informācija par kauju rekonstrukciju pasākumiem, militārām parādēm un valstu neatkarībai veltītiem svētkiem Latvijā un Igaunijā.

Karte un brošūra latviešu, angļu, igauņu, vācu vai krievu valodā lejupielādējama šeit.

Militārā mantojuma vietas darbojas saskaņā ar Latvijā un Igaunijā noteiktajām epidemioloģiskās drošības prasībām, tādēļ apmeklētāji aicināti iepriekš pārliecināties, vai apmeklējums iespējams un kādā kārtībā tas var notikt. Saziņai katrai vietai kartē norādīts nosaukums, īss apraksts, adrese un tālruņa numurs. Vairākām vietām, kas apskatāmas dabā, adrese un tālruņa numurs neeksistē, tādēļ tas nav norādīts. Visām vietām ir norādītas GPS koordinātas.

“Latvijas un Igaunijas kopīgā Militārā Mantojuma tūrisma produkts (EST-LAT156)” projektu līdzfinansē Eiropas Savienības Strukturālo un investīciju fondu mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” Igaunijas–Latvijas pārrobežu sadarbības programma.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Sadarbībā ar jauniešu mākslas apvienību “nobis te” 26. un 27. maijā tiešsaistē no Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma translēta laikmetīgās dejas izrāde “LAIKAM TE”. Izrādes sižeta centrā ir horeogrāfes Luīzes Neilas Plukšes uzdotais jautājums pašai sev – “Kas notiek, kad laikam noņem mērvienību?” Domu pa domai kopā ar komponistu Henriju Poikānu uz šo jautājumu viņa centās rast atbildes. Rezultātā skatītājus iepazīstinot ar četrām laika dejām – “Laiks kā mērvienība”, “Nostaļģija”, “Laiks ir tagad”, “Iluzorā nākotne”.

Projekta vadītāja ir Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas studente Evelīna Baha. Mūzikas autors Henrijs Poikāns un horeogrāfe ‚režisore Luīze Neila Plukše ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studenti. Izrādē piedalās dejotāji Sintija Skrabe, Imants Ilgažs, Terēze Doroteja Vīksne, Anastasija Čornaja, Rūdis Vilsons, kā arī Henrijs Poikāns (klavieres), Haralds Arnis (kontrabass), Katrīna Elīza Krastiņa (klarnete).

Koprades laboratorijas Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā tika veidotas brīdī, kad kultūrvietas valstī noteikto epidemioloģisko ierobežojumu dēļ apmeklētājiem slēgtas. Kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar profesionāliem māksliniekiem un radošiem siguldiešiem radīja vietu, kurā caur mākslas valodu runāt par sabiedrībai aktuālām tēmām. Trīs mēnešu laikā koprades laboratoriju piedāvājumā aktivizējot dažādu mākslas jomu un iedzīvotāju sadarbību, tika veidoti ceļi kopīgai nākotnei, radīti jauninājumi, rosinot uz pārmaiņām domāšanā un rīcībā un rodot iespēju atklāt savu potenciālu gan sabiedrībai kopumā, gan ikvienam iedzīvotājam. Patlaban līdz 3. jūnijam koprades laboratorijās “Daba”, “Pilsēta” un “Nākotne” apskatāma noslēdzošā mākslas projektu sērija.

Dabas laboratorijā caur Annas Priedolas darbu sēriju datu receptes” tapis darbs “Mūsu maize”, kurā māksliniece dažādus abstraktus lielumus un attiecības attēlo, izmantojot pārtiku kā mākslas materiālu. Dati un statistika parāda lietu un procesu kopainu, taču reizēm šī abstraktā informācija šķiet grūti uztverama. Tajā skatāma maizes klaipos attēlota Siguldas novada uzņēmējdarbības izaugsme, kas fiksēta četros novadam nozīmīgos gados – 2000., 2003., 2009. un 2021. gadā.

Pilsētas laboratorijā aplūkojama noslēdzošā daļa foto projektam “Trešā acs”. Instalācijā iespējams apskatīt visu projektā iesaistīto dalībnieku – 21 siguldieša – radītās fotogrāfijas. Sigulda nav tikai ierastie skati pastkartēs. Atmiņā paliekošas pieturvietas pa ceļam uz darbu vai bērnudārzu, mīļākie pastaigu maršruti, noslēpumainās meža takas un pirmie plaukstošie ziedi mazdārziņos. Projektā piedalījās gan pirmsskolas vecuma bērni, gan jaunieši un gados vecāki novadnieki. Visiem dalībniekiem tika nodrošināti vienādi fotografēšanas apstākļi – fotogrāfijas tika uzņemtas ar vienādiem fotoaparātu modeļiem un uz vienādas jutības 36 kadru fotofilmām.

Nākotnes laboratorijā skatāma Latvijas digitālā mākslinieka howiseedatworld 45 darbu kompilācija. Tajā mākslinieks dalās vīzijā par nākotnes muzejiem, mākslas baudīšanas pieredzi un to, kāda tā varētu būt nākamajām paaudzēm. Katrā no digitālajiem mākslas darbiem atspoguļots nākotnes muzeja apmeklētājs un ārējās pasaules jutekliski empīriskais atspoguļojums, kas izveidojies mijiedarbībā ar šo pasauli, veidojot pamatu zināšanām par to. Izstādes mērķis ir ne tikai ļaut skatītājam iztēloties muzeju apmeklējumu nākotni, bet arī darīt to ar kriptomākslas palīdzību, kas daudziem varētu šķist futūristisks sapnis, taču šobrīd ir pārņēmis visu pasauli.

#darisavupilsētu

29. maijā, Siguldas svētkos, norisināsies talantīgās siguldietes Līvas Pakalnes-Fanelli mākslas darba medības pilsētvidē, kuru gaitā būs iespēja doties iedvesmojošā ceļojumā, lai izzinātu Siguldu caur mākslinieka acīm.

Svētku dienā no plkst. 12.00 novadnieki varēs piedalīties rēbusa mīklu minēšanā – būs jāatmin rēbusa mīklās apslēptās Siguldas vietas, jāatrod katrā no vietām vienu mākslinieces Līvas Pakalnes-Fanelli gleznas daļu un jānofotografē. Pēc tam fotogrāfijas būs jāsavieno vienotā kolāžā un ar iegūto rezultātu jādalās sociālo tīklu vietnēs, izmantojot mirkļbirku #PiedzīvoSiguldā. Iesūtīto pareizo gleznas fotogrāfiju balvu izloze norisināsies “Radio 7” frekvencē 89.8 vakara ballītes ietvaros. Rēbusa mīklu minēšanai palīdzēs fakts, ka latviešu alfabētā ir 33 burti.

Piedzīvojuma rēbusa uzdevumi:

Visa Siguldas svētku “PIE-DZĪVO-JUMS” programma apskatāma šeit.

Kāds savā dziļākajā būtībā ir siguldietis? Ar ko viņš sevi asociē un kādas savas būtības šķautnes viņā veidojas šajā pilsētā? Siguldas svētku “PIE-DZĪVO-JUMS” laikā kultūrvietas “Koprades laboratorijas” noslēguma akcijā iedzīvotāji aicināti atstāt savu Siguldas identitātes dzīslu kopīgā pilsētas DNS kodā. 29. maijā no plkst. 12.00 visas dienas garumā Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā iedzīvotāji ir aicināti savīt kopā savus ES vienotā Siguldas DNS. Tā būs iespēja apzināties sevi un novērtēt tās identitātes, kuras mūs kā siguldiešus vieno. Uz savas identitātes apzināšanu aicināts jebkurš interesents.

Kas mani padara par mani? Nav daudz citu jautājumu, kam veltīta lielāka uzmanība cilvēces vēsturē. Šajā laikā sociālo tīklu vietnēs sava identitāte jāapraksta vien dažās rakstu zīmēs. Kuras savas identitātes daļas minam kā svarīgākās un kuras, lai gan nozīmīgas, citiem mēs nekad skaļi nesakām? Kas es īstenībā esmu? Kāpēc dažas īpašības cilvēkos tiek vērtētas kā būtiskas, bet citām uzmanību nepievēršam? No līdzcilvēku identitātēm, reizēm ir atkarīgi mūsu spriedumi par viņiem. Mūsu identitātes ir tas, kas mūs vieno vai tieši otrādi – atšķir no citiem. Veidojot Siguldas DNS, mums nav jāizvēlas savas identitātes pēc principa “vai – vai”, bet drīzāk “gan – gan”.

Identitātes ir daudz un dažādas, ir mūsu personiskā identitāte, dzimuma identitāte, etniskā identitāte, nacionālā identitāte, patēriņa identitāte. Šī siena stāstīs par attiecībām starp indivīdu un citiem cilvēkiem, par identitātēm, kuras mūs vieno un šķir.

Iedzīvotājiem, kuri pievienosies akcijā, būs iespēja izvēlēties krāsainu dzijas pavedienu, kuru apvīt identitātēm, kuras raksturo tieši viņus. Visas dienas garumā iedzīvotāji aicināti gan ievīt sevi kopējā Siguldas DNS, gan vērot kā top kopējā mūsu identitātes siena Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā.

Visa Siguldas svētku “PIE-DZĪVO-JUMS” notikumu programma apskatāma šeit.

27. maijā tiešsaistē notiks Latvijas pagastu bibliotekāru 6. kongress “Pagasta bibliotēka – vieta kopienas attīstībai”, kurā bibliotekārus video esejās ar pieredzes stāstiem un viedokļiem uzrunās arī pārstāvji no Siguldas novada – Siguldas novada Kultūras centra direktore Jolanta Borīte, Siguldas pagasta bibliotēkas vadītāja Ineta Godīga un Siguldas pagasta Kultūras nama vadītāja Jolanta Bogdanoviča. Kongresā tiks aktualizēta pagastu bibliotēku nozīme valsts un pašvaldību infrastruktūrā, vietējo kopienu izaugsmē un ilgtspējīgas sabiedrības veicināšanā. Kongresu organizē Latvijas Nacionālā bibliotēka un Latvijas Bibliotekāru biedrība.

“Lai bibliotēkas nezaudētu nozīmīgumu sabiedrībā, nepieciešams paplašināt pakalpojumus un meklēt jaunas iespējas, ko sniegt iedzīvotājiem papildus piekļuvei bagātiem informācijas resursiem,” tā bibliotēku nozīmīgumu ieskicē Siguldas novada Kultūras centra direktore Jolanta Borīte.

Kongresa norise plānota tematiskās paneļdiskusijās, kas būs veltītas pagastu bibliotēkām kā atbalsta punktiem valsts un pašvaldību stratēģisko mērķu īstenošanā, pagasta bibliotēkas lomai vietējās kopienas saliedēšanā un attīstībā, lokālās kultūrvides stiprināšanā un pilsoniskās līdzdalības sekmēšanā. Paneļdiskusijas ievadīs priekšlasījums par tēmu, tālāk sniedzot pagasta bibliotēku pieredzes stāstus no visiem pieciem Latvijas reģioniem. Kongresā piedalīsies Kultūras ministrijas valsts sekretāres vietnieks Uldis Zariņš, ieskicējot pagasta bibliotēku vietu kultūrpolitikā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sniegs ieskatu vienoto klientu apkalpošanas centru plānotajā darbībā, savukārt Latvijas Pašvaldību savienība un pašvaldību vadītāji dalīsies ar savu redzējumu par pagasta bibliotēku lomu pašvaldību stratēģisko mērķu īstenošanā.

Kongresa programmu paplašinās vizuāli un saturiski koncentrētas video esejas par pagastu bibliotēku sniegumu un sadarbību gan ar pašvaldībām, gan iedzīvotājiem, iezīmējot pagastu bibliotēku lomu un nozīmi vietējā kopienā un tās attīstībā. Kongresa izskaņā tiks pieņemts Pagastu bibliotēku memorands, kuru savā darbā varēs izmantot gan bibliotēkas un pašvaldības, gan par bibliotēku nozari atbildīgās valsts iestādes.

Kongress būs skatāms tiešraides veidā kongresa organizatoru un sadarbības partneru sociālo tīklu vietnēs Facebook un YouTube – Latvijas Nacionālās bibliotēkas

kontā un Facebook kontā, Latvijas Bibliotekāru biedrības Facebook kontā un Latvijas Pašvaldību savienības tīmekļa vietnē.

Plašāka informācija par kongresu apskatāma šeit.

Šonedēļ noslēdzās starptautiskais jauno mūziķu konkurss “Sigulda 2021”, kas tika organizēts jau 25. reizi, taču šogad pirmo reizi īpašos apstākļos – attālināti. Kopumā konkursā piedalījās 55 dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Slovēnijas. Viņu vidū arī seši Mākslu skolas “Baltais flīģelis” pūšaminstrumentu nodaļas audzēkņi.

Visu konkursantu sniegumu – videoierakstus platformā YouTube – vērtēja starptautiska žūrija: priekšsēdētājs Artūrs Cingujevs (pianists, Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas direktors), Rūta Lipinaitīte (Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas vijoles spēles profesore, Stīgu nodaļas vadītāja) un Berts Langelers (mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents Igaunijas diriģentu orķestrī, Vīlandes Mūzikas skolā un Vehmas (Võhma) pūšaminstrumentu studijā).

Konkursā augstus sasniegumus uzrādīja Mākslu skolas “Baltais flīģelis” audzēkņi. 2. vietu ieguva Jānis Marcinkevičs (saksofons), 3. vieta Robertam Gertneram (saksofons), diplomandi – Rūta Spriņģe (saksofons) un Artemijs Terlanovs (trompete). Audzēkņus konkursam sagatavoja pedagogi Elmārs Rudzītis, Arnis Šmitiņš, koncertmeistari – Arnolds Dimants un Elīna Gruzniņa.

Starptautisko jauno mūziķu konkursu “Sigulda 2021” organizēja Mākslu skola “Baltais flīģelis” sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldību.

Mēs dzīvojam laikmetā, kurā mākslai nav robežu, savas emocijas, uzskatus, un pārliecību šodien varam pasniegt caur mākslu. Mēs dzīvojam laikmetā, kurā lietas, kas atrodas mums apkārt šķiet sadzīviskas, ko bieži vien saucam par krāmiem. Ir lietas, kuras glabājam, jo tām ir sentimentāla vērtība, bet pielietojumam vairs nav aktualitātes.

Iedvesmojoties no mūsdienīgās urbānās pasaules un koprades laboratorijās paustā, siguldiete Liene Balruka radīja tērpus no materiāliem un lietām, kuras ir ikkatrā mājā. Lietas, kuras šķietami ir ikdienišķas un tām nav nekādas vērtības. Radot tērpus lietām iedots otrs mūžs.

Melnais tērps radīts no atkritumu maisiem – šķietami neiedomājams materiāls, no kā veidot tērpus, bet rezultāts ir ekscentrisks un uzmanību piesaistošs.

Kaklasaites kleita un kostīms (tops un svārki) – šo tērpu radīšanai izmantotas bijušā ilggadējā pašvaldības priekšsēdētāja Tāļa Puķīša kaklasaites.

Ar šiem tērpiem un tēliem Liene vēlas pateikt, ka urbānā pasaulē ir vieta nepierastam un neierastam, šajā pasaulē nav robežu un it kā mazsvarīgām lietām varam dot jaunu elpu, jaunu pielietojumu un dzīvi.

Pop-up izstāde būs apskatāma divas dienas – 26. un 27. maijā.

Sadarbībā ar jauniešu mākslas apvienību “nobis te” 26. un 27. maijā plkst. 20.30 tiešraidē no Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma tiks translēta laikmetīgās dejas izrāde “LAIKAM TE”. Izrādes sižeta centrā ir horeogrāfes Luīzes Neilas Plukšes uzdotais jautājums pašai sev – “Kas notiek, kad laikam noņem mērvienību?” Domu pa domai kopā ar komponistu Henriju Poikānu uz šo jautājumu viņa centās rast atbildes. Rezultātā skatītājus iepazīstinot ar četrām laika dejām – “Laiks kā mērvienība”, “Nostaļģija”, “Laiks ir tagad”, “Iluzorā nākotne”.

Iedzīvotāji un pilsētas viesi aicināti pasākumu vērot tiešraidē un nepulcēties Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā.