Kultūra - sigulda.lv

No 21. līdz 30. martam Lēdurgas bibliotēka aicina gan mazus, gan lielus izpausties radoši un zīmējumā, domrakstā, stāstā, video, foto vai kādā citā tehnikā izstāstīt savu joku stāstu no dzīves, sacerētu vai varbūt kaut kur dzirdētu. Darbus var iesniegt uz vietas Lēdurgas bibliotēkā, sūtot uz e‑pasta adresi marta.krisjane@sigulda.lv vai sūtot lietotnē WhatsApp uz tālruņa numuru 26685664 (norādot savu vārdu, uzvārdu un vecumu).

1. aprīlī darbi tiks publicēti Lēdurgas bibliotēkas Facebook lapā un labāko darbu autori saņems pārsteigumu.

Piektdien, 25. martā, pieminot 1949. gada 25. martā notikušo visplašāko Latvijas iedzīvotāju izsūtīšanu uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS reģioniem, Siguldas novadā notiks piemiņas pasākumi.

22. martā Siguldas Valsts ģimnāzijā notiks diskusija “Toreiz un tagad”. Diskusijā piedalīsies kultūrvēsturniece Ieva Vītola, muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” pārstāve, Latvijas Politiski represēto apvienības Siguldas nodaļas vadītājs Juris Ivars Čivčs ar kundzi. Diskusijas laikā tiks aplūkoti tā laika notikumus ar mūsu senčiem un šī brīža notikumi ar ukraiņu ģimenēm, tādājādi veicinot toleranci jaunieši vidū par ukraiņu uzņemšanu mūsu pilsētā.

25. marta piemiņas pasākumi:

plkst. 12.30 Mālpilī pie Šopu akmens piemiņas brīdis, noliekot ziedus;
plkst. 13.30 Mālpils Kultūras centrā izsūtījuma inscenējums;
plkst. 14.00 Atceres brīdis pie piemiņas akmens Inčukalna stacijas laukumā;
plkst. 14.00 Lēdurgā pie represēto piemiņas akmens piemiņas brīdis politiski represētajiem “Lēdurga–Sibīrija”. Lēdurgas pensionāru, invalīdu un politiski represēto biedrība “Kamolītis” pēc piemiņas brīža aicina uz sarunām un lēdurdzieša Mareka Mottes videomateriāla “Lēdurga–Sibīrija” noskatīšanos. Īpašie viesi Julgī Stalte un Ēriks Zeps ar Sibīrijas latviešu dziesmām un stāstiem;
plkst. 17.00 Siguldā pie piemiņas akmens “Lielā Stēla” Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, kā arī Latvijas Politiski represēto apvienības Siguldas nodaļas vadītājs Juris Ivars Čivčs pieminēs izsūtītos, noliekot ziedus. Visas dienas garumā pie pieminekļa būs dzirdami “Pieminekļa čuksti” ar 1949. gada izsūtīto Siguldas novada iedzīvotāju vārdiem.

1949. gada 25. marts ir diena, kad no savām mājām un dzimtenes svešumā tika aizvesti daudzi tūkstoši latviešu. Liela daļa no viņiem, tostarp sievietes, sirmgalvji un bērni, Latvijā vairs neatgriezās – daļa novārga un aizgāja bojā koncentrācijas nometnēs, daļa palika uz mūžiem Sibīrijas sniegos. Šajā dienā uz Sibīriju deportēja aptuveni 44 000 cilvēku.

Atceroties traģiskos vēstures notikumus, šajā dienā pie ēkām paceļami valsts karogi sēru noformējumā.

Trešdien, 30. martā, plkst. 18.00 kultūras centrs “Siguldas devons” aicina noskatīties režisores Luīze Aršambo filmu “Un nolija putni”, kuru “Siguldas devons” demonstrēs sadarbībā ar Kanādas vēstniecību Latvijā. Filma tiks demonstrēta bez maksas, atzīmējot Frankofonijas svētkus, ko martā visā pasaulē svin franciski runājošajās valstīs.

“Un nolija putni” 2019. gadā ieguvusi skatītāju balvu Kvebekas Kino festivālā. Tās ilgums ir 87 minūtes. Filma tiks demonstrēta franču valodā ar subtitriem latviešu valodā.

Filmas sižets: trīs vientuļnieki dzīvo dziļi mežā, izolēti no pārējās pasaules. Lai gan reģionu apdraud meža ugunsgrēki, viņu kluso dzīvi satricina, kas cits – divu sieviešu ierašanās. Mirdzoša astoņdesmitgadniece, kas mūžu netaisnīgi pavadījusi apcietinājumā, un jauna fotogrāfe, kura iztaujā pēc reģiona postošākā ugunsgrēka izdzīvojušos. Kad nomirst vecākais no vientuļniekiem, abas sievietes atklāj, ko pārsteidzošu.

Ieeja seansā ir bez maksas, iepriekš piesakoties, rakstot uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Atzīmējot starptautisko Teātra dienu 27. martā, arī Mores Tautas namā plkst. 15.00 notiks tai veltīts pasākums “Par dzīvi ar smaidu”. Īpašie pasākuma viesi būs Krimuldas Tautas nama Raganas amatierteātra aktieri (režisore Zane Zīle), kuri starp mūziku un kafijas malkiem stāstīs labsirdīga humora un satīrisku situāciju pilnos Andreja Skaiļa stāstus.

Biļetes cena 2 eiro.

Pasākums notiek “zaļajā” režīmā, to varēs apmeklēt bērni līdz 18 gadu vecumam bez Covid-19 sertifikāta un pieaugušie, kas veikuši pilnu vakcinācijas kursu, uzrādot derīgu Covid-19 vakcinācijas vai izslimošanas sertifikātu (pēdējo 6 mēnešu laikā). Koncerta laikā personām no 7 gadu vecuma jānēsā maskas. Atgādinām, ka uz pasākumu obligāti jāņem līdzi arī personu apliecinošs dokuments (pase vai ID karte), lai varētu apliecināt sertifikāta atbilstību.

Izpildītājs atbild par epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību, saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” un citiem normatīvajiem aktiem.

17. martā Siguldas novada bibliotēkā norisinājās pirmā lasītveicināšanas programmas “Grāmatu starts” Pūčulēnu skolas nodarbība, kurā piedalījās pirmsskolas izglītības iestādes “Tornīši” grupa “Stārķīši” ar audzinātāju Zaigu Kļaviņu.

Nodarbības sākumā visi uzmanīgi noklausījās pasaku “Kā pūce uzzināja, kas ir diena” un atbildēja uz bibliotekāres uzdotajiem jautājumiem, pēc kuriem mazajiem aktīvistiem tika dots uzdevums izkrāsot masku, lai kļūtu par īstiem pūčulēniem. Lai bērni zinātu, kādas funkcijas bibliotēka piedāvā, viņi tika izvesti ar iepazīšanās vilcieniņu pa to, bibliotekārēm parādot katru nodaļu un īsi pastāstot, ko katrā no tām var darīt. Visbeidzot, noslēdzot nodarbību, tika veikta svinīgā sveikšana, piešķirot bērniem pūčulēnu somu ar Māras Cielēnas dzejoļu grāmatiņu un informatīvo materiālu par lasītveicināšanu vecākiem.

“Grāmatu starts“ ir lasīšanas veicināšanas projekts 3–4 gadus jauniem bērniem, kas uzrunā un iesaista lasīšanā ģimenes, rūpējas par pirmsskolas vecuma bērnu lasītprieku, lasītprasmi, izglītību un personības attīstību, piedāvā izglītojošas, radošas un attīstošas nodarbības bibliotēkās.

“Grāmatu startu“ izveidojis Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrs, to īsteno Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība un Latvijas publiskās bibliotēkas.

Izsakot pateicību Siguldas novada medicīnas darbiniekiem par pašaizliedzību, iejūtību un nesavtīgo darbu pandēmijas laikā, Siguldas novada pašvaldība sadarbībā ar kultūras centru “Siguldas devons” dāvina iespēju Siguldas novada medicīnas darbiniekiem bez maksas apmeklēt Latvijas Radio bigbenda un dāņu džeza vijolnieces Lines Kruses koncertu.

“Pēdējie divi gadi ir bijuši liels izaicinājums gan sabiedrībai kopumā, gan, jo īpaši, medicīnas darbiniekiem, cīnoties ar vīrusa Covid-19 ierobežošanu. Lai uz brīdi gūtu atelpu no ikdienas darbiem, kā arī lai pateiktos par nesavtīgo ieguldījumu, sniedzot novadniekiem nepieciešamo atbalstu un aprūpi, vēlamies iepriecināt Siguldas slimnīcas darbiniekus un ģimenes ārstu prakses darbiniekus ar skaistu koncertprogrammu,” norāda Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.

Koncertā izskanēs dāņu vijolnieces skaņdarbi no albūmiem “Hidden Stones” un “Invitation”, kuros māksliniece apvieno labāko no ritmiskās latīņu, klasiskās un džeza mūzikām, izmantojot instrumentus, kas nav tipiski džeza mūzikai.

Pārējie interesenti biļetes uz koncertu vēl var iegādāties “Siguldas devons” kasē un tiešsaistē. Biļetes cena ir no 18 līdz 25 eiro.

2. aprīlī jau sesto gadu Mores Tautas namu pieskandinās koristu balsis koncertā-konkursā “Koru kari Morē”. Šogad tajā piedalās četri kori no Krimuldas, Nītaures un Mores. Konkursā katrs koris izpildīs trīs dažādas dziesmas – viena dziesma no izcilā latviešu komponista Mārtiņa Brauna skaņdarbiem, kas tiks veltīta komponista piemiņai, otra – tematiskā dziesma par mīlestību, bet trešā – brīvās izvēles dziesma. Mores pamatskola ir jaunizveidojusi savu dziedošo kolektīvu, kas ir gatavs pieteikt savu dalību dziesmu karos.

Koru sasniegumu vērtēs žūrija, kura noteiks šī gada “Zelta kora” titula ieguvējus. Turklāt arī skatītājiem būs iespēja balsot par sev simpātiskāko kori.

Ieeja pasākumā 3 eiro, arSiguldas novada ID karti – 2,50 eiro. Atgādinām, kaSiguldas novada ID kartes atlaide tiek piemērota, pērkot biļetes uz pasākumiem iepriekšpārdošanā, pasākuma dienā biļetes cenai šī atlaide netiks piemērota.

Savukārt dienas noslēgumā gaidāma pavasara balle pie galdiņiem kopā ar mūziķu grupu “Mazā piektdiena”. Ieeja uz balli ir 7 eiro, arSiguldas novada ID karti – 5,50 eiro.

Pasākums notiks epidemioloģiski drošā vidē jeb “zaļajā režīmā”, to varēs apmeklēt bērni līdz 18 gadu vecumam bez Covid-19 sertifikāta un pieaugušajiem, kas veikuši pilnu vakcinācijas kursu, uzrādot derīgu Covid-19 vakcinācijas vai izslimošanas sertifikātu (pēdējo 6 mēnešu laikā). Koncerta laikā personām no 7 gadu vecuma jānēsā maskas. Atgādinām, ka uz pasākumu obligāti jāņem līdzi arī personu apliecinošs dokuments (pase vai ID karte), lai varētu apliecināt sertifikāta atbilstību.

Izpildītājs atbild par epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību, saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu, Ministru kabineta noteikumiem Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, un citiem normatīvajiem aktiem.

31. martā plkst. 19.00 Mālpils Kultūras centrā gaidāma Valmieras Drāmas teātra monoizrāde “Visas labās lietas”, kas ir režisores Ineses Mičules un aktiera Mārtiņa Meiera kopdarbs.

Britu autora Dankana Makmillana luga “Visas labās lietas” stāsta par kāda zēna mēģinājumu izprast iemeslu, kāpēc pieaugušie ir nelaimīgi. Piedzīvojot mātes pašnāvības mēģinājumu, lugas galvenais varonis, ko izrādē atveido Mārtiņš Meiers, bērnībā sāk veidot sarakstu ar lietām, kuru dēļ mātes dzīve ir dzīvības vērta, radot cerību un prieku.

Inese Mičule, kura pati arī ir tulkojusi šo darbu, izrādi veidojusi kā patiesu stāstu par cilvēku, kurš uzveicis savas dzīves tumšākos brīžus – depresiju, šķiršanos, tuvinieku zaudējumu –, un spēj dzīvot ar gaišu prieku. Jo dzīve turpinās un neapstājas, un tas iedvesmo mūs visus.

Izrādes scenogrāfiju un kostīmus veidojusi māksliniece Ieva Kauliņa, gaismu mākslinieks – Gatis Priednieks-Melnacis, mūzikas konsultants – Emīls Zilberts.

Lugas autors Dankans Makmillans (Duncan Mcmillan) ir mūsdienu britu dramaturgs un režisors, kas atzinību guvis ar lugām “Cilvēki, vietas un lietas”, “Plaušas”, “1984”. Latvijas teātros daļa no viņa lugām ir iestudētas un skatītājiem pazīstamas. Luga “Visas labās lietas” sarakstīta 2013. gadā.

Biļetes cena ir 18 eiro. Biļetes iepriekšpārdošanā pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē, un Mālpils Kultūras centrā pie klientu apkalpošanas speciālista. Skolēniem, studentiem un pensionāriem biļetēm tiek piemērota 15% atlaide.

Izrādi varēs apmeklēt personas, kuras kopā ar personu apliecinošu dokumentu (pase vai ID karte) varēs uzrādīt derīgu Covid-19 sertifikātu, kas apliecina, ka apmeklētājs ir pabeidzis pilnu vakcinācijas kursu vai pārslimojis pēdējo 6 mēnešu laikā.

Siguldas Jaunās pils salonā atklāta īpaša izstāde “No pūra lādes. Jostiņsegas”. Tautas lietišķās mākslas meistaru darbi iepazīstinās interesentus ar jostiņsegām, kuras audušas mūsu novadnieces. Krāsaini raksti kā jostu rindas saaustas kopā košās un dekoratīvās segās. Ekspozīcijā skatāmas no tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” un “Krimulda” pūra lādēm ir izvilktas rakstainās jostiņsegas. Izstāde līdz pat 17. aprīlim priecēs Siguldas Jaunās pils apmeklētājus.

Jostas un prievītes reiz bija neatņemama apģērba sastāvdaļa, daļa no godiem un rituāliem, kā arī praktisks elements zirgu iejūgšanai un saiņu sasiešana. Tāpat jostas bieži vien bija greznākais apģērba elements. Taču 19. gadsimta otrajā pusē, attīstoties industriālai ražošanai, cilvēkiem radās iespēja nopirkt vienkāršākas sadzīvē lietojamas auklas un lentas, kā rezultātā košiem dzīpariem austās jostas savu primāro funkciju zaudēja, saglabājot vienīgi dekoratīva elementa nozīmi. Lai neaizmirstu šo rituāli svarīgo apģērba sastāvdaļu, daiļamatnieki atrada jaunu pielietojumu ornamentālo joslu un krāsu ritmu motīvu apvienošanai, radot īpaši dekoratīvu interjera elementu – jostiņsegas –, kas tika lietots kā klavieru pārsegi, sienas segas vai gultas pārklāji. Pirmās jostiņsegas tika darinātas, sašujot kopā daudzas jostas un prievītes, taču audēji meklēja citus veidus, kā vienkāršāk sasniegt rezultātu.

Astoņdesmitajos gados tautas lietišķās mākslas studijas “Krimulda” vadītājas Vijas Ābeles un Tautas Daiļamata meistares Veltas Steģes vadībā jostiņsegu aušanai tika izstrādāts auduma iekārtojuma projekts audu rakstotā ripsa aušanas tehnikā ar 8 nīšu kārtām, kur jostas un prievītes kārtojas cita aiz citas, atkarībā no audēja krāsu izjūtas un aušanas pieredzes, iegūstot ļoti lielu ģeometrisko rakstu daudzveidību. Izstādē būs apskatāma arī viena no pirmajām šādā tehnikā tapusī jostiņsegām, kuru pirms vairāk nekā 45 gadiem radījusi daiļamata meistare Māra Polāne.

Visvairāk Latvijā šīs tik ļoti ekskluzīvās segas ir audušas Tautas daiļamata meistares tautas lietišķās mākslas studijā “Sigulda” un “Krimulda”. Dažas no tām glabājas Latvijas Brīvdabas un Latvijas vēstures muzejos, kā arī daudzās privātās kolekcijās. Izstādē apskatāma neliela daļa no šiem latviešu nemateriālās kultūras mantojuma paraugiem.

Izstādē skatāmas Lailas Šteinbergas, Gunas Zandbergas, Dzintras Gintas, Māras Polānes, Anitas Pildegovičas, Astrīdas Freimanes, Rasmas Rubenes un Irēnas Balodes austās jostiņsegas. Izstādes iniciatore ir tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” un “Krimulda” vadītāja Laila Šteinberga.

Šogad jostiņsegu aušanas tehniku ir plānots pieteikt Nemateriālas kultūras vērtību sarakstam. Latvijas Nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu veido pašas tradīciju kopienas un Nemateriālā kultūras mantojuma padome, kas izvērtē pieteikumus. No 2017. gada līdz 2021. gadam Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir iekļautas 24 vērtības.

Izstādes laikā interesentiem būs iespēja arī sīkāk iepazīt jostiņsegu aušanas tehniku Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotajā akcijā “Satiec savu meistaru”. 8. aprīlī interesentiem būs iespēja tikties ar tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” meistarēm kultūras centrā “Siguldas devons”, bet 10. aprīlī ciemos gaidīs tautas lietišķās mākslas studija “Krimulda”.

Izstādi līdz 17. aprīlim iespējams apmeklēt Siguldas Jaunās pils darba laikā – otrdienās, trešdienās un ceturtdienās no plkst. 10.00 līdz 17.00, bet piektdienās, sestdienās un svētdienās – no plkst. 12.00 līdz 21.00.

Ieeja izstādē iekļauta pils apmeklējuma cenā. Ieejas maksa Siguldas Jaunajā pilī ir 4,50 eiro, bet studentiem, skolēniem un pensionāriem – 2,50 eiro, apmeklētājiem arSiguldas novada ID karti – 1 eiro.

Izstādes apmeklētāji aicināti ievērot visus valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Tuvojoties Valentīna Skulmes dzimšanas dienai un “Skulmju” mājas sezonas atklāšanai, šo svētdien, 20. martā, plkst. 17.33 Mālpils Kultūras centrā tiks atklāta Valentīna Skulmes 100 gadu jubilejai veltītā ekspozīcija “Skulmju zīmē”. Izstādes atklāšana ir viens no notikumiem, ar kuru Mālpilī un Mālpils Kultūras centrā tiks uzsākti Skulmju dzimtai veltītie pasākumi. To galvenā norise gaidāma 22. un 23. aprīlī, kad ikviens aicināts apmeklēt koncertuzvedumu “Valentīns Skulme 100 vēstulēs”.

Izstādē varēs aplūkot Džemmas, Otto un Martas Skulmes darbus. Izstādes atklāšanas dienā Mālpils Kultūras centrā viesosies Džemmas Skulmes mazdēls Artūrs Dimiters, gaidāmas sarunas par Skulmju dzimtu, kultūru un mākslu. Izstāde Mālpils Kultūras centrā būs skatāma līdz 12. maijam.

Savukārt aprīlī koncertuzvedumā “Valentīns Skulme 100 vēstulēs” ikviens varēs izjust stāstu par teātra un kino aktiera ideālu meklējumiem sevī, mākslā, pasaulē, kurus skatītājs varēs iepazīt caur Valentīna Skulmes rakstītām un viņam rakstītām vēstulēm. Valentīna Skulmes stāstu 100 vēstulēs skatītājiem stāstīs aktieri Katrīne Pasternaka un Juris Kalniņš, mīms Andris Apinis, dejotāji Egija Abaroviča un Reinis Rešetins, pianisti Roksana Tarvide un Kaspars Bumbišs, kā arī Mālpils Kultūras centra amatierteātris “Vēji”.

Koncertzveduma radošo komandu veido režisors Kārlis Anitens, māksliniece Anitra Bērziņa un gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš.

Biļešu cenas uz izrādi 15 eiro un 20 eiro, kopā ar “Skulmju mājas” apmeklējumu gida pavadībā – 20 eiro un 25 eiro, arSiguldas novada ID karti tiek piemērota 20% atlaide. Siguldas novada ID kartes atlaide tiek piemērota, pērkot biļetes uz pasākumiem iepriekšpārdošanā, pasākuma dienā biļetes cenai šī atlaide netiks piemērota. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un Mālpils Kultūras centrā pie klientu apkalpošanas speciālista. Biļetes iespējams iegādāties arī tiešsaistē – 22. aprīļa koncertuzvedumam šeit, 23. aprīļa koncertuzvedumam šeit. Biļetes “Skulmju mājas” apmeklējumam gida pavadībā var iegādāties šeit.

1. aprīlī plkst. 19.00 improvizācijas teātris “Spiediens” ar šovu “Aprīlis Nr.1” viesosies Siguldā, kultūras centrā “Siguldas devons”. Šovā piedalīsies Oskars Kozlovskis, Juris Kozlovskis un Artūrs Breidaks.

Radošā apvienība “Spiediens” ir izklaide tās vislabākajās tradīcijās. 2009. gadā sācies kā neliels improvizācijas teātris, tas izaudzis līdz vienam no lielākajiem improvizācijas šoviem un zīmoliem Latvijā. “Spiediens” ir improvizācijas izrāde ar šova elementiem, ko veido īsas, iepriekš nesagatavotas etīdes, un kuru galvenās vadlīnijas nosaka skatītāji.

Biļešu cena no 12 līdz 15 eiro, arSiguldas novada ID karti tiek piemērota 20% atlaide. Biļetes pieejamas iepriekšpārdošanā “Siguldas devona” kasē un tiešsaistē šeit. Atgādinām, ka Siguldas novada ID kartes atlaide tiek piemērota, pērkot biļetes uz pasākumiem iepriekšpārdošanā, pasākuma dienā biļetes cenai šī atlaide netiks piemērota.

Izrāde notiks vienā daļā. Izrādi varēs apmeklēt personas, kas kopā ar personu apliecinošu dokumentu (pase vai ID karte) varēs uzrādīt derīgu Covid-19 sertifikātu, kas apliecina, ka apmeklētājs (tai skaitā bērns) ir pabeidzis pilnu vakcinācijas kursu vai pārslimojis pēdējo 6 mēnešu laikā.

Augustā Krimuldas sanatorijai tiks atzīmēti 100 gadi, savukārt Kungu mājai – 200 gadu jubileju. Saistībā ar to šogad, sākot ar jūliju, Krimuldas muižā gaidāmi dažādi svētku pasākumi.

Pirmais svētku koncerts “Kamēr vien gliemeži skrien” norisināsies 16. jūlijā 2. daļās. Tā laikā pasākuma apmeklētāji varēs dzirdēt Imanta Kalniņa dziesmu programmu ar Daumantu Kalniņu, Kasparu Zemīti dalību. Koncerts notiks sadarbībā ar mūzikas namu “Daile”.

24. septembrī notiks salonvakars, kas tiks veltīts Lūisa Armstronga daiļradei – 20. un 30. gadu džezam ar dziļu svinga ritmu. Koncertu vadīs Kristaps Vanadziņš. 15. oktobrī norisināsies koncerts “Capriccio! Rietumeiropas un Latvijas skaņu gleznas”, kurā uzstāsies Baiba Renerte, Mārcis Kuplais, Rūta Īzāka-Mača, Ilze Kundziņa.

26. novembrī izskanēs koncerts “Svētku mozaīka” 2. daļās ar Ditas Krenbergas, Raimonda Ozola, Venta Zilberta, Evitas Teterovskas dalību tajā. Savukārt svētku gadu tiks noslēgs 10. un 11. decembrī, kad Krimuldas muižā izskanēs Ziemassvētku koncerti, izskanot Jāņa Lūsēna kompozīcijām.

Galvenais jubilejas pasākums notiks 28. augustā, kas tiks svinēts zem nosaukuma “Sev no pēdām kroni taisu”. Tā scenāriju gatavo rakstniece Ingūna Bauere, muzikālo ietērpu radīs komponists Jānis Lūsēns. Aktivitātes notiks visas dienas garumā, savukārt vakarā gaidāms koncerts un svētku salūts. 28. augustā tiks gaidīts ikviens, it īpaši esošie un bijušie darbinieki, kā arī muižas klienti un pārējie interesenti.

Biļešu cenas uz koncertiem no 25 līdz 30 eiro, biļešu tirdzniecība tiks izsludināta tuvākajā laikā.

Krimuldas muiža atrodas Gaujas senielejas malā, Siguldas pilsētas labā krasta daļā. Celtne ir viens no spilgtākajiem klasicisma villu arhitektūras piemēriem Latvijā. Krimuldas muiža tikusi uzbūvēta jau tālajā 1827. gadā. Cauri laikiem tās pielietojums un nozīme vairākkārtīgi mainījies. Mūsdienās šeit atrodas tūristu iecienīta naktsmītne, kā arī Rehabilitācijas centrs “Krimulda”.