Kultūra - sigulda.lv

16. martā Siguldas Jaunās pils salonā tiks atklāta īpaša izstāde “No pūra lādes. Jostiņsegas”. Tautas lietišķās mākslas meistaru darbi iepazīstinās interesentus ar jostiņsegām, kuras audušas mūsu novadnieces. Krāsaini raksti kā jostu rindas saaustas kopā košās un dekoratīvās segās. Tikšanās ar jostiņsegu autorēm notiks no plkst. 14.00 līdz 16.00.

No tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” un “Krimulda” pūra lādēm ir izvilktas rakstainās jostiņsegas, kuras līdz pat 17. aprīlim priecēs Siguldas Jaunās pils apmeklētājus. Īpašā aušanas tehnika, kas apvieno krāšņās jostas, un to rakstu rindas veidojusies tieši Siguldas novadā.

Jostas un prievītes reiz bija neatņemama apģērba sastāvdaļa, daļa no godiem un rituāliem, kā arī praktisks elements zirgu iejūgšanai un saiņu sasiešana. Tāpat jostas bieži vien bija greznākais apģērba elements. Taču 19. gadsimta otrajā pusē, attīstoties industriālai ražošanai, cilvēkiem radās iespēja nopirkt vienkāršākas sadzīvē lietojamas auklas un lentas, kā rezultātā košiem dzīpariem austās jostas savu primāro funkciju zaudēja, saglabājot vienīgi dekoratīva elementa nozīmi. Lai neaizmirstu šo rituāli svarīgo apģērba sastāvdaļu, daiļamatnieki atrada jaunu pielietojumu ornamentālo joslu un krāsu ritmu motīvu apvienošanai, radot īpaši dekoratīvu interjera elementu – jostiņsegas –, kas tika lietots kā klavieru pārsegi, sienas segas vai gultas pārklāji. Pirmās jostiņsegas tika darinātas, sašujot kopā daudzas jostas un prievītes, taču audēji meklēja citus veidus, kā vienkāršāk sasniegt rezultātu.

Astoņdesmitajos gados tautas lietišķās mākslas studijas “Krimulda” vadītājas Vijas Ābeles un Tautas Daiļamata meistares Veltas Steģes vadībā jostiņsegu aušanai tika izstrādāts auduma iekārtojuma projekts audu rakstotā ripsa aušanas tehnikā ar 8 nīšu kārtām, kur jostas un prievītes kārtojas cita aiz citas, atkarībā no audēja krāsu izjūtas un aušanas pieredzes, iegūstot ļoti lielu ģeometrisko rakstu daudzveidību. Izstādē būs apskatāma arī viena no pirmajām šādā tehnikā tapusī jostiņsegām, kuru pirms vairāk nekā 45 gadiem radījusi daiļamata meistare Māra Polāne.

Visvairāk Latvijā šīs tik ļoti ekskluzīvās segas ir audušas Tautas daiļamata meistares tautas lietišķās mākslas studijā “Sigulda” un “Krimulda”. Dažas no tām glabājas Latvijas Brīvdabas un Latvijas vēstures muzejos, kā arī daudzās privātās kolekcijās. Izstādē apskatāma neliela daļa no šiem latviešu nemateriālās kultūras mantojuma paraugiem.

Izstādē skatāmas Lailas Šteinbergas, Gunas Zandbergas, Dzintras Gintas, Māras Polānes, Anitas Pildegovičas, Astrīdas Freimanes, Rasmas Rubenes un Irēnas Balodes austās jostiņsegas. Izstādes iniciatore ir tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” un “Krimulda” vadītāja Laila Šteinberga.

Šogad jostiņsegu aušanas tehniku ir plānots pieteikt Nemateriālas kultūras vērtību sarakstam. Latvijas Nacionālo nemateriālā kultūras mantojuma sarakstu veido pašas tradīciju kopienas un Nemateriālā kultūras mantojuma padome, kas izvērtē pieteikumus. No 2017. gada līdz 2021. gadam Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā ir iekļautas 24 vērtības.

Izstādes laikā interesentiem būs iespēja arī sīkāk iepazīt jostiņsegu aušanas tehniku Latvijas Nacionālā kultūras centra rīkotajā akcijā “Satiec savu meistaru”. 8. aprīlī interesentiem būs iespēja tikties ar tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” meistarēm kultūras centrā “Siguldas devons”, bet 10. aprīlī ciemos gaidīs tautas lietišķās mākslas studija “Krimulda”.

Tikšanās ar jostiņsegu autorēm notiks izstādes atklāšanā 16. martā no plkst. 14.00 līdz 16.00. Izstādi iespējams apmeklēt Siguldas Jaunās pils darba laikā – otrdienās, trešdienās un ceturtdienās no plkst. 10.00 līdz 17.00, bet piektdienās, sestdienās un svētdienās – no plkst. 12.00 līdz 21.00.

Ieeja izstādē iekļauta pils apmeklējuma cenā. Ieejas maksa Siguldas Jaunajā pilī ir 4,50 eiro, bet studentiem, skolēniem un pensionāriem – 2,50 eiro, apmeklētājiem arSiguldas novada ID karti – 1 eiro.

Izstādes apmeklētāji aicināti ievērot visus valstī noteiktās epidemioloģiskās drošības pasākumus.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Sestdien, 19. martā, plkst. 11.00 “Gaujas klubā”, Inčukalna pagastā notiks otrais “Rīts ar literatūrzinātnieku”. Šajā tikšanās reizē literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis stāstīs par inčukalniešiem – Doku Ati, Jāni Sudrabkalnu un Leonu Briedi.

Rakstnieku Doku Ata, Jāņa Sudrabkalna un Leona Brieža dzīvēs Inčukalnam ir nozīmīga vieta. Doku Atis desmit gadus (1893–1903) strādājis vietējā muižā par saimniecības pārzini, satīriski tēlodams muižas darbinieku dzīvi un dažādus notikumus virknē stāstu un fabulu. Doku Atis bijis arī nākamā dzejnieka Jāņa Sudrabkalna krusttēvs. Peiņu (Sudrabkalna īstais uzvārds) ģimene Inčukalna krogā dzīvojusi no 19. gadsimta 90. gadu sākuma līdz 1902. gadam. Leons Briedis Inčukalnā ir dzīvojis no 60. gadiem līdz 70. gadu vidum, mācījies Inčukalna pamatskolā, beidzis Siguldas 1. vidusskolu. Novadā tapusī Brieža dzeja pieder pie 70. gadu latviešu lirikas izcilākā devuma.

Viesturs Vecgrāvis ir literatūrzinātnieks, Latvijas Universitātes emeritētais profesors, grāmatizdevējs un erudīts latviešu dzejas un literāro procesu pētnieks. Vairāku grāmatu un publikāciju autors. Īpašu uzmanību veltījis tādiem dzejniekiem kā Jānis Poruks, Eduards Veidenbaums, Kārlis Skalbe, Linards Tauns, Leons Briedis, Eduards Aivars, Liāna Langa un citiem.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” ir astoņi literatūrzinātnieku stāsti par Siguldas novada literatūras vērtībām. Gada laikā tas ļaus uzzināt par to, kādas intrigas slēpjas aiz krāsainajiem Kārļa Cilinska lubu romānu vākiem, kādi bija likteņi Lēdurgas skolas pārziņa Mora trīs talantīgajiem bērniem, kāda mēroga personība slēpjas aiz segvārda Kārlis Dzelzs, kā Mālpils mācītājs vakcinēja pret bakām savu draudzi un daudz ko citu.

Ieeja pasākumu ciklā ir bez maksas.

Klātienē pasākumu var apmeklēt tikai apmeklētāji, kuri uzrādīs derīgu Covid-19 vakcinācijas vai izslimošanas sertifikātu. “Rīts ar literatūrzinātnieku” būs redzamas arī kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā.

Pasākumu ciklu “Rīts ar literatūrzinātnieku” organizē kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniekiem. Pasākumu ciklu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Gatavojoties šīs vasaras folkloras festivālam “Baltica 2022”, notikusi folkloras kopu, etnogrāfisko ansambļu un individuālo izpildītāju programmu izvērtēšana. Latvijas folkloras kopu skatē I pakāpē iekļuvušas trīs Siguldas novada folkloras kopas – Mālpils folkloras kopa “Mālis”, Siguldas folkloras kopa “Senleja” un Lēdurgas folkloras kopa “Putni”. Iegūtā pakāpe sniedz iespēju piedalīties folkloras festivālā “Baltica 2022”, kas šogad norisināsies Latvijā no 6. līdz 10. jūlijam.

Festivāls no 1987. gada notiek kādā no Baltijas valstīm, sadarbojoties valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām. Latvijā tas norisināsies jau 12. reizi un pulcēs etnogrāfiskos ansambļus, folkloras un folkloras deju kopas, tautas muzikantus, lietišķās mākslas meistarus, amatniekus un stāstniekus, kā arī dzīvā kultūras mantojuma kopējus no Baltijas valstīm.

Turpinot festivāla tradīciju, norises caurvīs kopīga tēma. “Baltica 2022” tēma ir “Spēle”, akcentējot tradicionālās kultūras iespējas kalpot par prieka avotu visiem iesaistītajiem, ar mērķi pulcināt tos baltiešus, kuri vēlas un prot saspēlēties dziesmā, dejā, mūzikā un citās lokāli raksturīgās tradicionālās kultūras izpausmēs.

Foto: Reinis Oliņš

Interesenti aicināti piedalīties sarunā par pavasarī atrodamo spēku dabā, kas notiks sestdien, 19. martā, plkst. 16.00 pie Lēdurgas dendroparka informācijas centra. Sarunas laikā kopā ar Inesi Krūzi un Ādažu tradīciju kopu “Ābols” varēs smelties idejas, kā pagatavot zaļos kokteiļus, apgūt raibu olu krāsošanas noslēpumus.

Dalības maksa – 2 eiro. Dalība pasākumā iepriekš ir jāpiesaka, zvanot uz tālruņa numuru 29166140.

Plānots, ka līdzīgas sarunas par veselību un dažādu jomu izzināšanu ar praktisku darbošanos Lēdurgas pagastā tiks organizētas katra mēneša trešajā sestdienā. Nākamā tikšanās reize norisināsies 23. aprīlī.

Lai priecētu Siguldas novada mazos skatītājus, kultūras centrā “Siguldas devons” 2. aprīlī plkst. 16.00 viesosies Latvijas Leļļu teātra viesizrāde “Naksitrallīši”.

Izrādē bērni varēs satikties ar trīs cilvēciņiem – Uzroci, Ķērpjbārdi un Puszābaku, kuri viens otru satikuši pie saldējuma kioska. Tur viņi mielojas ar saldējumu un ziņkārīgi cits citu uzlūko. Tas ir sākums draudzībai, kas būs stiprāka par ķildām, bailēm un grūtībām, ko Naksitrallīšiem nāksies pārvarēt, lai dabā atkal valdītu līdzsvars.

Izrāde ieguvusi “Spēlmaņu nakts 2017/2018” balvu nominācijā “Gada izrāde bērniem”. Lomās: Uzrocis – Miķelis Žideļūns, Puszābaks – Edgars Kaufelds un Ķērpjbārdis – Artūrs Putniņš.

Biļetes cena – 10 eiro, arSiguldas novada ID karti atlaide 20%. Siguldas novada ID kartes atlaide tiek piemērota, pērkot biļetes uz pasākumiem iepriekšpārdošanā, pasākuma dienā biļetes cenai šī atlaide netiks piemērota. Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīze” kasēs, tostarp tiešsaistē. Atgādinam, ka biļetes uz bērnu izrādēm jāiegādājas katram apmeklētājam neatkarīgi no vecuma!

Pasākums norisināsies epidemioloģiski drošā vidē jeb “zaļajā režīmā”, to varēs apmeklēt bērni līdz 18 gadu vecumam bez Covid-19 sertifikāta un pieaugušiem, kas veikuši pilnu vakcinācijas kursu, uzrādot derīgu Covid-19 vakcinācijas vai izslimošanas sertifikātu (pēdējo 6 mēnešu laikā). Izrādes laikā personām no 7 gadu vecuma jānēsā maskas. Atgādinām, ka uz pasākumu obligāti jāņem līdzi arī personu apliecinošs dokuments (pase vai ID karte), lai varētu apliecināt sertifikāta atbilstību.

Izpildītājs atbild par epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu, kas veicami, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību, saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumu, Ministru kabineta noteikumiem Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai” un citiem normatīvajiem aktiem.

Piektdien, 11. martā, kultūras centrā “Siguldas devons” durvis vērusi tekstiliju izstāde “Latviju raksti. Citādība”, kura būs apskatāma līdz pat 2. aprīlim darba dienās no plkst. 11.00 līdz 18.00 un sestdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00. Izstādē aplūkojami audēju meistardarbi dažādos toņos un faktūrās, demonstrējot mūsu tautas bagāto mantojumu.

2021. gada sākumā Siguldā dzima ideja par nepieciešamību radīt ko īpašu, veltītu audēju darbam un nedaudz piemirstajiem tekstiliju ansambļiem. Ir pagājis radošs gads un nu kultūras centrā “Siguldas devons” durvis ver izstāde “Latvju raksti. Citādība”, kas apliecina Latvijas audēju un lietišķo studiju meistaru prasmi un viedumu, savos darbos tradīciju apvienojot ar vīziju par to, kā mūsu tautas bagātais mantojums pārdzimst nākotnē.

Tekstiliju ansambļu izstāde ir vainagojums gadu ilgam projektam, kura misija ir apliecināt tautas mākslas dzīvotspēju un atvērtību mijiedarbībai ar laikmeta attīstības tendencēm. Tā laikā Siguldas novada Kultūras centrs sadarbībā ar Nacionālo Kultūras centru piedāvāja divus tiešsaistes seminārus audējiem no visas Latvijas, runājot gan par novitātēm interjera dizainā, gan netradicionālu, otrreiz pārstrādājamu materiālu izmantošanu pašmājās un visā plašajā pasaulē – profesionālajā un tautas mākslā.

Iedvesmojoties no semināros dzirdētā un ar svaigu skatu uz tradicionālajām vērtībām pie darba ķērās daudzi, 2021. gada mājsēžu laikā domājot, zīmējot, griežot un aužot. Lai piedalītos izstādē “Latvju raksti. Citādība”, studijas tika aicinātas veidot tekstiliju ansambļus, kuros vismaz viens no elementiem būtu radīts, domājot par materiālu ilgtspējību. Atsaucās liels skaits lietišķās mākslas studiju un audēju – no Gulbenes līdz Alūksnei, no Sarkaņiem līdz Rīgai, no Limbažiem līdz Bauskai.

Šobrīd izstādē “Latvju raksti. Citādība” redzamie darbi no tautas lietišķās mākslas studijām “Austra”, “Bauska”, “Draudzība”, “Dzilna”, “Kalme” ‚“Kamene”, “Līgatne”, “Sagša”, “Saiva”, “Urga”, Biedrības “9 arodi”, “Mailīšu Fabrikas”, Sarkaņu amatu skolas aušanas pulciņa, tekstilstudijas “Putnukalns” un citām studijām ir tikai daļa no izstādei pieteiktajiem un žūrijai nenācās viegli tos atlasīt.

Lai no visām Latvijas malām Siguldā sabraukušie tekstilu darbi pārtaptu vienotā izstādē, talkā tika pieaicināts scenogrāfs un mākslinieks Mārtiņš Heimrāts. Viņš savā radošajā dzīvē iekārtojis ne mazums tautas mākslai un tekstilijām veltītu izstāžu un arī Siguldā šī ir jau otrā.

Izstādes tapšanu finansiāli atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

30. martā ikviens aicināts apmeklēt sarunu cikla “[Ie]nāc literatūrā” trešo tikšanās reizi, kurā par dzeja teātrī diskutēs sarunu cikla vadītājs Guntars Godiņš un aktrise Guna Zariņa. Tāpat kā iepriekš tikšanās notiks plkst. 18.00 Siguldas Jaunajā pilī un tiešsaistē, kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā.

Pēdējā gados ir bijušas daudzas izrādes, kas veidotas, izmantojot konkrētu dzejnieku dzeju: “Ziedonis un Visums” (JRT), “Klāvs” (JRT), “Dieviņš pillā” (JRT), “Dzeja” (JRT), “Putn ilgs” (Willas teātris), “Balkons un tilts” un citas. Sarunā varēs dzirdēt pārdomas par to, ko aktierim nozīmē dzeja, kā to lasīt, interpretēt, dramatizēt un “uzlikt” uz skatuves.

Guna Zariņa arī pati raksta dzeju un atdzejo. Vakarā skanēs gan citu dzejnieku, gan arī Gunas Zariņas dzejoļi un atdzejojumi. Kopš 1997. gada Guna Zariņa ir Jaunā Rīgas teātra trupas aktrise. Viņas radošajā biogrāfijā ir spilgtas lomas gan JRT, gan ārpus tā. Guna Zariņa ir viena no izcilākajām kino aktrisēm. 2020. gadā festivāla “Homo Novus” laikā viņa radīja savu pirmo monoizrādi “Princeses nekakā”.

Sarunu cikls “[Ie]nāc literatūrā” notiek katra mēneša vienā no trešdienām Siguldas Jaunajā pilī. To vada tulkotājs un dzejnieks Guntars Godiņš, uz sarunu aicinot dzejniekus, rakstniekus, tulkotājus no Latvijas un citām valstīm. Sarunu cikls tiek filmēts un pārraidīts tiešsaistē kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā.

Ieeja pasākumā ir bezmaksas. Pasākumā Siguldas Jaunās pils Svētku zālē varēs atrasties tikai apmeklētāji, kuri uzrādīs derīgu Covid-19 vakcinācijas vai izslimošanas sertifikātu. Atgādinām, ka uz pasākumu obligāti jāņem līdzi arī personu apliecinošs dokuments (pase vai ID karte), lai varētu konstatēt sertifikāta atbilstību.

Pasākuma organizatori lūdz uz pasākumu ierasties savlaicīgi! Mainoties valstī noteiktajiem epidemioloģiskajiem noteikumiem, organizators ir tiesīgs mainīt pasākuma norises kritērijus.

Tuvojoties pavasarim, Ziedoņa muzejs ielūdz apmeklētājus uz muzeja pagalmu Murjāņos, kur ikviens var iepazīties ar brīvdabas izstādi “Fragmenti, kas palīdz dzīvot”. Līdz Murjāņu vasaras sezonas sākumam, izstāde pieejama muzeja dārzā jebkurā laikā.

Imants Ziedonis savā mūzu mājā Murjāņos esošos priekšmetus sauca par fragmentiem, kas palīdz dzīvot. Brīvdabas izstādē fotogrāfe Elīna Kursīte un rakstnieks Jānis Joņevs ieraudzīja Ziedoņa vasaras mājas iedzīvi ar citām – šai vietai nepieradinātām acīm. Abi mākslinieki izvēlējās muzeja priekšmetus un radīja par tiem savus stāstus – aprakstus un fotogrāfijas –, piešķirot it kā ierastām ikdienas lietām jaunu dvesmu un nozīmi.

Imanta Ziedoņa vasaras māja Murjāņos, kas patlaban ir muzejs, saglabāta tāda, kā to savulaik iekārtojis pats dzejnieks kopā ar dzīvesbiedri Ausmu Ziedoni-Kantāni. Murjāņu māja Imantam Ziedonim ir bijusi kā liels pašizaicinājums – gan pati tās būvniecība piecu gadu garumā, gan arī tajā notiekošais un radītais. Murjāņos meklējami gan epifāniju aizsākumi, te tapusi “Poēma par pienu” (1977) un vairāki prozas darbi “Tik un tā” (1985) un “Tutepatās” (1992), kā arī visi dzejoļu krājuma “Viegli” (1991) dzejoļi. Māja un īpašā vide atbalsojusies Imanta Ziedoņa daiļradē un Murjāņi Imantam Ziedonim bija vieta sevis izziņai, radošumam un latviskumam, kas arī ir Ziedoņa muzeja pamatvērtības.

Brīvdabas izstādes apmeklētājiem nav nepieciešams Covid-19 sertifikāts un Ziedoņa muzeja komanda aicina ciemoties muzeja pagalmā jebkurā brīdī dienas gaišajā laikā. Papildu informācija par muzeju un jauno izstādi apskatāma Imanta Ziedoņa muzeja sociālo tīklu vietnēs Facebook un Instagram, kā arī muzeja tīmekļa vietnē. Izstāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas KultūrELPA atbalstu.

No 11. martam kultūras centrā “Siguldas devons” apmeklētājiem apskatei būs pieejama jauna izstāde “Latvju raksti. Citādība”. Tā ir tautas lietišķās mākslas izstāde, kas aicina skatīt paklājus, spilvenus, pledus un citus darbus, ko darinājuši meistari no visas Latvijas – no Gulbenes līdz Limbažiem, no Sarkaņiem līdz Rīgai. Ar svaigu skatu uz tradicionālajām vērtībām, domājot par otrreiz pārstrādājamo materiālu sniegtajām iespējām, radīti mūsdienu interjeram piederīgi dizaina priekšmeti.

Izstāde “Latvju raksti. Citādība” kultūras centra “Siguldas devons” zālē “Silva” skatāma bez maksas no 11. marta līdz 2. aprīlim darbdienās no plkst. 11.00 līdz 18.00 un sestdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00. Apmeklējot izstādi, jālieto medicīniskā maska vai respirators bez vārsta.

Izstāde tapusi ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Publikācijas foto: Anda Krauze

22. martā plkst. 19.00 kultūras centrs “Siguldas devons” skatītājiem piedāvā noskatīties dokumentālo pilnmetrāžas filmu “Delle”. Filma stāsta par gleznotāju Birutu Delli, kas ir no tā saukto “Nenocenzēto” paaudzes Latvijas mākslā.

Filma ir stāsts par vientulību un neiederēšanos, un lielu talantu, kurš dramatiskā veidā apēd visu pārējo sievietes dzīvē. Rutas zaudējumi ir neiedomājami – mīļotā vīrieša un dēla garīgā slimība, otrā vīra – čekas aģenta nodevība, dēla paveiktā slepkavība, dēla tēva pašnāvība. Taču viņa spītīgi un neatlaidīgi turpina gleznot. Lielāko laika daļu sava laika pavadot vienā nelielā istabā, kas reizē ir mākslinieka darbnīca, guļamistaba un virtuve, pretojoties sadzīves nebūšanām un slimībām, iesprostota šajos nosacījumos, Biruta Delle ir ļoti brīvs cilvēks. Viņas plašums ir iztēle un zemapziņa.

Režisors un kinooperators Andrejs Verhoustinskis ar Birutu Delli ir pavadījis divus gadus, fiksējot viņas dzīvi dažādos gadalaikos. Filma skatāma latviešu valodā.

Biļetes cena – 2,50 eiro, arSiguldas novada ID karti – 2 eiro. Biļetes pieejamas “Siguldas devona” biļešu kasē darba laikā no plkst. 11.00 līdz 18.00. Siguldas novada ID kartes atlaide tiek piemērota, pērkot biļetes uz pasākumiem iepriekšpārdošanā, pasākuma dienā biļetes cenai šī atlaide netiks piemērota.

Ieeja kino apmeklētājiem, kas ir veikuši pilnu vakcinācijas kursu, uzrādot derīgu Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Pasākuma laikā jālieto medicīniskā maska vai respirators bez vārsta. Atgādinām, ka uz pasākumu obligāti jāņem līdzi arī personu apliecinošs dokuments (pase vai ID karte), lai varētu apliecināt sertifikāta atbilstību.

21. aprīlī – aktiera Valentīna Skulmes dzimšanas dienā – plānots uzsākt Mālpils pagasta “Skulmju” mājās sezonu. Par godu šim notikumam 22. un 23. aprīlī Mālpils Kultūras centrā notiks režisora Kārļa Anitena koncertuzvedums “Valentīns Skulme 100 vēstulēs”. Savukārt pirms koncertuzveduma apmeklētāji varēs apskatīt Valentīna Skulmes 100 gadu jubilejai veltīto izstādi Mālpils Kultūras centrā. Ekspozīcijā varēs aplūkot Valentīna Skulmes gleznas, kā arī dažādus teātra izrāžu rekvizītus un tērpus, ielūkoties informācijā par mākslinieka daiļradi un dzīvi.

Uzvedumā piedalīsies aktieri Katrīne Pasternaka un Juris Kalniņš, mīms Andris Apinis, dejotāji Egija Abaroviča un Reinis Rešetins, pianisti Roksana Tarvide un Kaspars Bumbišs, kā arī Mālpils amatierteātris “Vēji”. Koncertuzveduma režisors ir Kārlis Anitens, māksliniece – Anita Bērziņa, gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš.

Biļešu cenas uz izrādi 15 eiro un 20 eiro, kopā ar “Skulmju” mājas apmeklējumu gida pavadībā – 20 eiro un 25 eiro, arSiguldas novada ID karti tiek piemērota 20% atlaide. Siguldas novada ID kartes atlaide tiek piemērota, pērkot biļetes uz pasākumiem iepriekšpārdošanā, pasākuma dienā biļetes cenai šī atlaide netiks piemērota. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs un Mālpils Kultūras centrā pie klientu apkalpošanas speciālista. Biļetes iespējams iegādāties arī tiešsaistē – 22. aprīļa koncertuzvedumam šeit, 23. aprīļa koncertuzvedumam šeit. Biļetes “Skulmju” mājas apmeklējumam gida pavadībā var iegādāties šeit.

Plašāka informācija, zvanot uz tālruņa numuru 67925836.

Pasākuma laikā darbosies Mālpils muižas teātra bārs.

Krimuldas Mūzikas un mākslas skola no 7. marta līdz 11. aprīlim aicina apmeklēt Krimuldas Tautas namu, Raganā, lai apskatītu Vizuāli plastiskās mākslas programmas audzēkņu darbus izstādē “Sapņi krāsās un grafikā”.

Izstādē eksponētie darbi tapuši 2021./2022. mācību gadā, daži arī 2021. gada pavasarī. Skatāmi gan gleznojumi un zīmējumi, gan keramikas darbi, zīda gleznojumi, gan stikla gravējumi. Lai arī diezgan ilgu laiku mācības skolās ir sarežģītā laika ietekmētas – mijies klātienes darbs ar attālināto mācību periodiem –, tomēr skolēni čakli strādājuši arī šajos apstākļos. Prieks, ka bērnu interese par mākslu nav zudusi, ir vēlme darboties, izzināt mākslas pasauli, izteikt tajā savas bažas, jūtas, priekus un bēdas.

Izstādes vadmotīvs, ar kuru audzēkņi sāka strādāt jau pagājušā mācību gada pašā nogalē, bija melns un balts – kontrasti – dažādās tehnikās tapuši melnbalti darbi. Ar melnu līniju uz balta papīra lapas bieži sākās mākslinieka ideja, domas lidojums.

Saka, ka vairums cilvēku sapņus redz melnbaltus, taču citiem tomēr ir krāsaini sapņi! Tādēļ arī jauno mākslinieku sapņos ienāca krāsas. Bērnu domās un sapņos ir gan ikdienišķā dzīve skolā, gan krāšņa pasaku pasaule, dažkārt tie mēdz būt draudīgi, noslēpumaini. Iepazīstot pasaules mākslas vēsturi, tiek pētīts, kādi sapņi bijuši cilvēkiem dažādos laikmetos un valstīs, tas redzams arī mākslā: arhitektūrā, gleznās un citos darbos.

Krimuldas Mūzikas un mākslas skolā darbojas Mūzikas, Deju un Vizuāli plastiskās mākslas nodaļas. Krimuldas Mūzikas un mākslas skolas Vizuāli plastiskās mākslas nodaļā šobrīd mācās 100 audzēkņi. Ar skolēniem strādā skolotāji Liene Kaļva, Evita Kurtiņa, Elita Lietaviete, Irēna Olekša, Vitolds Kucins. Profesionālās ievirzes izglītībā 7 mācību gados skolēni apgūst zīmēšanu, gleznošanu, kompozīciju, veidošanu, darbu materiālā, stikla apstrādi, gleznošanu uz zīda, keramiku, papīra plastiku, mākslas valodas pamatus, bet vasarās norit darbs plenērā.