Kultūra - sigulda.lv

Lēdurgas Kultūras nams 14. maijā aicina apmeklēt pasākumu kopumu, lai kopā atzīmētu kultūras nama 40. dzimšanas dienu. Svinot jubileju, gaidāms gan svētku koncerts, gan viktorīna, bet vakara noslēgumā – balle kopā ar grupu “Klintsons un logo”.

Lēdurgas Kultūras nams viesus sāks uzņemt jau no plkst. 18.00, kad kultūras nama Mazajā zālē pārbaudīt savas zināšanas dzimšanas dienas viktorīnā. Tajā var piedalīties 4–5 dalībnieku komanda. Viktorīnas atbildes iesniegšanai būs nepieciešams viens viedtālrunis uz komandu. Pasākums notiks neformālā gaisotnē, pie galdiņiem, tādēļ Lēdurgas Kultūras nams aicina ņemt līdzi groziņus. Lai piedalītos viktorīnā, nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 27744030.

Savukārt plkst. 19.00 kultūras nama Lielajā zālē norisināsies amatiermākslas kolektīvu koncerts un viktorīnas dalībnieku apbalvošana.

Plkst. 22.00 ikviens tiek aicināts dzimšanas dienas balli pie galdiņiem. Balles tematika – astoņdesmitie. Par muzikālo atmosfēru ballē parūpēsies grupa “Klintsons un logo”. Vietu pie galdiņiem iespējams pieteikt, zvanot uz tālruņa numuru 27744030. Biļetes cena 12 eiro, iepriekšpārdošanā arSiguldas novada ID karti – 10 eiro. Biļetes uz balli var iegādāties, zvanot uz tālruņa numuru 27744030.

Tāpat dzimšanas dienas viesi varēs izjust magnoliju smaržu un aplūkot Lēdurgas Kultūras nama dzīvi fotogrāfijās.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Otrdien, 10. maijā, plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” norisināsies Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra pārceltā viesizrāde “Graņonka”.

Izrāde ir daudzšķautņains stāsts par alkohola lomu cilvēka dzīvē. Tā ir etīžu virkne ar monologiem, dialogiem un muzikāliem numuriem, kas atspoguļo gan skumjas, gan prieku. Izrādes režisors ir Elmārs Seņkovs, scenogrāfs – Reinis Dzudzilo, kostīmu māksliniece – Krista Dzudzilo, dramaturģijas konsultants – Jānis Balodis. Izrādē piedalās – Jekaterina Frolova, Veronika Plotņikova, Dana Bjorka, Aleksandrs Maļikovs, Aleksejs Korgins un Vadims Grosmans. Izrāde notiks krievu valodā.

Biļešu cena no 15 līdz 20 eiro, arSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā tiek piemērota 20% atlaide. Biļetes pieejamas iepriekšpārdošanā “Siguldas devons” kasē un tiešsaistē.

Svētdien, 15. maijā, plkst. 16.00 Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē tiks atklāta gleznotāja Alekseja Naumova ainavu izstāde “Pasaules ainavas un Parīzes dārzi un parki”, kurā daļa no skatāmajiem darbiem tapuši pēdējās nedēļās. Izstāde Mālpils Kultūras centrā būs apskatāma līdz 16. jūnijam.

Alekseja Naumova vārds vispirms asociējas ar brīvību, spēku, spontanitāti, enerģiju, emocionalitāti un krāsu prieku, kas apvienots ar pilnīgi reālu skatījumu uz konkrēto vietu – tie var būt Francijas dienvidi, tā var būt tepat Latvija, tā var būt Roma, Ņujorka, Venēcija, Burano, Rīga, Vīne, Budapešta, Parīze. Īpaši Parīze ir mākslinieka ne tikai pēdējo nedēļu aizraušanās. Uz daļas no darbiem, kas izstādīti Mālpils kultūras centra izstāžu zālē, krāsa tikko kā nožuvusi. Tie ir absolūti spontāni iespaidi, kas izlikti uz audekla. Mākslinieks plenēru lielāko tiesu neizmato ideju krātuves veidošanai, bet darbus rada tieši te un tieši tagad, savu “ala prima” tehniku izkopjot līdz tādai pilnībai, ka gleznas tiek iesāktas un pabeigtas dabā, nevis pēc tam darbnīcā. Krāsu un gaismas spēles nevar sacerēt, tās tveramas mirklī. Naumova gleznās īpaša vieta ierādīta saulei, gaismai, līdz ar to ēnām.

“Pasaules ainavas un Parīzes dārzi un parki” būs izstāde, kurā būs iespēja redzēt Jardin des Plantes, Parc de Bagatelle, Parc Monseau, Luksemburgas dārza fragmentus. Tie kā puzles gabaliņi kopā veidos iespaidu galeriju, kurā pasaules apceļotājs varēs atrast sev zināmas un asociatīvi tuvas vietas.

A. Naumovs beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu profesora Induļa Zariņa vadībā. Stažējies Mākslas akadēmijas Radošās doktorantūras meistardarbnīcā (1980–1983, vadītājs Eduards Kalniņš) un Sorbonnas Mākslas augstskolā Francijā (1987–1988) studējot glezniecību Parīzē. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors (2007–2017). Bijis apmaiņas programmu vadītājs un izstāžu kurators dažādos sadarbības projektos mākslā Itālijā, Francijā, Japānā, Vācijā, Austrijā, Nīderlandē, Spānijā, Grieķijā, Krievijā, ASV un citviet. Vairāk nekā 60 personālizstāžu autors, piedalījies vairāk nekā 40 grupu izstādēs Ņujorkā, Atlantā, Briselē, Beirutā, Berlīnē, Ķelnē, Prāgā, Madridē, Tartu un Rīgā. A. Naumovs ir autors arī vairāku grāmatu ilustrācijām.

Alekseja Naumova ieguldījumu mākslā novērtējusi arī Latvijas valsts, 2009. gadā piešķirot māksliniekam augstāko apbalvojumu – Atzinības Krusta komandiera ordeni. 2004. gadā saņēmis Itālijas prezidenta Ordeni (Ordine al Merito della Repubblica Italiana. Commendatore), bet 2016. gadā apbalvots ar Francijas Ordeni mākslā un literatūrā (Ordre des Arts et des Lettres). Gleznotājam piešķirta Ordeņa kavaliera (Chevalier) pakāpe, ar kuru līdz šim apbalvoti tādi kultūras un mākslas dižgari kā Tims Bērtons, Filips Glāss, Keita Blānšeta, Džūda Lovs un Kailija Minoga.

Atvadoties no izcilās mediķes Rutas Ribas, Siguldā no 23. maija būs apskatāma viņas gleznu izstāde “Mana dzīvā pasaule” ar kolorītiem darbiem, kas tapuši pēdējo trīs gadu laikā. Ruta, it kā spēlējoties ar eļļu uz audekla, darbos attēloja gan burvīgās Siguldas ainavas, gan savus ziedus, ko ar mīlestību audzējusi pati savā piemājas dārziņā.

Izstāde tapusi kā maza piemiņa un pateicība par Rutas ieguldījumu mākslinieka Elmāra Gaigalnieka gleznošanas studijas pastāvēšanā, kur viņi abi bija kā fantastisks magnēts jaunajiem studijas dalībniekiem, dodot iedvesmu un neiztrūkstoši labus vārdus.

Izstāde būs skatāma SIA “Satavots” ūdenstorņa augšstāva zālē, Lakstīgalas ielā 9B, Siguldā, no 23. līdz 27. maijam no pirmdienas līdz ceturtdienai plkst. 8.00–17.00, ar pusdienu pārtraukumu no plkst. 12.00 līdz 13.00, kā arī piektdienās no plkst. 8.00 līdz 15.00.

3. maijā Siguldas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādes “Tornīši” grupa “Stārķīši” apmeklēja lasītveicināšanas programmas “Grāmatu starts” 3. nodarbību Siguldas novada bibliotēkā. Nodarbības tēma bija krāsu pasaule, tās laikā bibliotekāre bērnus iepazīstināja ar Māras Cielēnas grāmatu “Es protu zīmēt visu ko”, kas bija nodarbības vadmotīvs.

Iepazīt krāsas bērniem palīdzēja arī grāmatas “Kaķis Pičs: Man ļoti patīk manas baltās kurpes” lasījums. Bērni dalījās stāstos par to, kas viņiem patīk vislabāk šajā krāsu pasaulē, un zīmēja sveicienus Latvijai. Tāpat nodarbībā bērni arī iepazina bibliotekāra profesiju.

“Grāmatu starts” ir lasīšanas veicināšanas projekts 3–4 gadus jauniem bērniem, kas uzrunā un iesaista lasīšanā ģimenes, rūpējas par pirmsskolas vecuma bērnu lasītprieku, lasītprasmi, izglītību un personības attīstību, piedāvā izglītojošas, radošas un attīstošas nodarbības bibliotēkās.

“Grāmatu startu” izveidojis Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centrs, to īsteno Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība un Latvijas publiskās bibliotēkas, tostarp Siguldas novada bibliotēka.

Mālpils Kultūras centrā 12. maijā plkst. 18.00 bēgļi no Ukrainas varēs vērot Izraēlas vēstniecības multimediālu performanci, kurā uzstāsies mūziķis Tals Kravics. Mūziķim uz skatuves pievienosies arī Mālpils folkloras kopa “Mālis” un tās vadītājs Andris Kapusts. Tā būs Izraēlas tautas mūzikas un dažādu visas pasaules valstu etnisko instrumentu sastapšanās. Aicinām arī iedzīvotājus atbalstīt patvēruma meklētājus no Ukrainas un informēt viņus par šādu iespēju. Pasākumu aicināti apmeklēt arī citi interesenti.

Tals Kravics ir mūziķis un dziedātājs, kurš izglītību ieguvis Izraēlas labākajās mūzikas iestādēs. Viņš ir arī ceļotājs, kurš meklējis oriģinālo cilšu mūziku tālākajos pasaules nostūros, kas vēl nav pakļauti Rietumu civilizācijai. T. Kravics spēlē klavieres, arfu, ģitāru, dažādas dūdas, terminu un muzikālo zāģi.

Tala Kravica repertuārā ir arī Izraēlas klasika, jidiša, hasīdu un svētku dziesmas. Septiņpadsmit gadu laikā T. Kravics ir uzstājies ar aptuveni 3000 izrādēm, lekcijām, darbnīcām un citām performancēm.

Multimediālās performances laikā Tals Kravics aizvedīs muzikālā ceļojumā, kurā būs gan viņa bērnības atmiņas par kibucu, gan sastapšanās ar dažādām ciltīm un tautām tālos pasaules nostūros. Izrādē sajauksies dažādas kultūras un skanēs etniskie instrumenti, kurus Tals Kravics ieguvis savos ceļojumos. Etnisko mūziku Tals Kravics apgūst pie vietējiem skolotājiem.

Izrādē skanēs dziesmas dažādās valodās; tās vadmotīvs ir viena no viņa lielajām mīlestībām – vecās un skaistās izraēliešu dziesmas.

Siguldas pagasta Kultūras namā 21. maijā plkst. 16.00 gaidāms Siguldas novada kultūras centra sieviešu kora “Teiksma” autorkoncerts “Teiksmas dziesma”.

Koncertā izskanēs diriģentes Maijas Feldmanes tautas dziesmu apdares, Olgas Jakānes dziesmas un Marutas Mitrevicas dzeja. Koncerta īpašie viesi – Lēdurgas vīru kopa Imanta Toča vadībā un dziedātājs Rihards Saule.

Biļetes cena 2,50 eiro, arSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā – 2 eiro.

3. maijā, Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā, Siguldas novada pašvaldības izpilddirektores vietniece izglītības, kultūras un sporta jautājumos Sandra Tukiša un Ziedoņa muzeja vadītāja Rūta Šmite parakstīja sadarbības līgumu. Tas paredz kopīgi veidot interaktīvu lasītveicināšanas projektu pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērniem, sadarbojoties kultūras centram “Siguldas devons” un Imanta Ziedoņa muzeja vasaras mājai “Dzirnakmeņi” Krimuldas pagastā.

Plānots, ka jauno interaktīvo lasītveicināšanas projektu pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni varēs piedzīvot jau 2023. gada pavasarī.

Ziedoņa muzejs ir viens no diviem Siguldas novada teritorijā esošajiem muzejiem, kas saņēmis Latvijas Kultūras ministrijas akreditāciju. Muzeja septiņu gadu darbības laikā īstenotas dažādas programmas un aktivitātes mērķa grupām: bērniem, pieaugušajiem, ģimenēm un muzeju nozares profesionāļiem. Īstenotas arī vairākas aktivitātes ārpus muzeja, tostarp divas Lasīttakas sadarbībā ar Siguldas novada Kultūras centru. Muzejs kopā ar iniciatīvu izglītībā “Ziedoņa klase” veido arī kultūrizglītības saturu bērniem un jauniešiem, kas pieejams programmā “Latvijas skolas soma”.

8. maijā plkst. 11.00 Inčukalna Tautas namā par godu Mātes dienai notiks koncerts “Mīlestību sirdī nesu”.

Koncertā piedalīsies Inčukalna pamatskolas, Inčukalna pirmsskolas izglītības iestādes “Minka” un Inčukalna Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi, kā arī tautas nama bērnu kolektīvi. Māmiņas ar dziesmām priecēs arī viesmākslinieks Nikolajs Puzikovs.

Pēc koncerta būs iespēja nofotografēties, uzreiz saņemot uzņemto ģimenes foto. Pasākuma norises laikā darbosies āra kafejnīca, kur varēs kopā baudīt gardas pusdienas un jauki pavadīt svētdiena rītu.

Kultūras centrs “Siguldas devons” izsaka pateicību ikvienam, kurš jau vairākus mēnešu garumā “Siguldas devonā” ziedo savas novalkātās vilnas zeķes mākslas projektam. Tās pārtaps par daļu no ekspozīcijas Starptautiskajā Milānas dizaina mesā, kur Latviju stendā pārstāvēs Latvijas Mākslas akadēmijas komanda, sadarbojoties ar Siguldas novada tautas lietišķo studiju pārstāvjiem.

Zeķes nu ir, tagad nepieciešams to stāsts. Gan priecīgais, gan pārdomu pilnais – par to, kā zeķes glābušas aukstumā vai rotājušas svētku brīdi, kā vecmāmiņa adīt mācījusi. Vai varbūt tētis? Kādam varbūt ir stāsts par dzimtas relikviju – jaundzimušo zeķītēm, kas pāriet no paaudzes paaudzē, vecvecāku zeķēm, kas devušās līdzi izsūtījumā…

Kultūras centrs “Siguldas devons” aicina savus īpašos stāstus par zeķēm iesūtīt, rakstot uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv. Tie kopā veidos lielo stāstu par to, ko latvietim nozīmē vilnas zeķe un kāda ir tās īpašā vieta mūsu kultūrā, un stāstīs to visiem Milānas dizaina mesā.

Turaidas muzejrezervāts saņēmis Eiropas Komisijas atzinību – Eiropas mantojuma zīmi, kas apliecina Turaidas vēsturiskā centra mantojuma piederību Eiropas kultūras kopējam mantojumam un izceļ objekta nozīmi Eiropas vēstures kontekstā.

Turaidas vēsturiskais centrs ir kultūras mantojuma vieta ar 57,86 hektāru lielu teritoriju, kas ietver dabas un kultūrtelpu, materiālo un nemateriālo mantojumu, kas raksturo laika posmu tūkstošgadu garumā. Vēsturiskais centrs ir viens no senākajiem valstiskajiem veidojumiem Latvijā, tiek saglabāts, uzturēts un iedzīvināts mūsdienu radošajā kultūras procesā. Centra dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai un tālākai interpretācijai 1988. gadā tika izveidots Turaidas muzejrezervāts, kuram 1994. gadā tika piešķirts Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss. Tas ir vienīgais šādas nozīmes objekts Latvijā. Vēstījums par Turaidas vēsturiskā centra mantojumu un tā nozīmi Latvijas un Eiropas kontekstā tiek parādīts piecos tematiskos kompleksos. Tie ir – Tautasdziesmu parks, Gaujas lībiešu mantojums, Turaidas viduslaiku mūra pils, Turaidas koka baznīca un Baznīckalns, Turaidas muižas saimnieciskais centrs. Muzejrezervāta ekspozīcijās brīvdabā un telpās tiek stāstīts par dabas un cilvēka darbības saskaņu un savstarpēju mijiedarbību vides veidošanā un vēstures procesiem, sākot no 11. gadsimta līdz mūsdienām.

Eiropas mantojuma zīmes mērķis ir stiprināt Eiropas pilsoņu savstarpējo sapratni un kultūras dialogu, jo īpaši jauniešu piederības izjūtu Eiropas Savienībai, pamatojoties uz Eiropas vēstures un kultūras mantojuma kopīgām vērtībām un elementiem, kā arī uz izpratni par nacionālo un reģionālo daudzveidību. Zīme sekmē un sniedz jaunas iespējas izprast kopīgo, tomēr atšķirīgo kultūras mantojumu, kopīgo vēsturi, kā arī Eiropas Savienības vērtības un nozīmi. Eiropas mantojuma zīmi piešķir objektiem, kam piemīt liela simboliska Eiropas nozīmes vērtība un kas raksturo Eiropas kopīgo vēsturi un Eiropas Savienības izveidi, kā arī Eiropas integrācijas procesa pamatā esošās Eiropas vērtības un cilvēktiesības.

Oficiālā Eiropas mantojuma zīmes piešķiršanas ceremonija notiks 13. un 14. jūnijā Briselē.

27. aprīlī apbalvošanas ceremonijā tika paziņoti Latvijas Pasākumu foruma “Izcilības balvas 2021” ieguvēji, kuru vidū bija arī kultūras centrs “Siguldas devons”, saņemot balvu nominācijā “2021. gada izcilākā pasākumu norises vieta”.

2021. gads kultūras centram “Siguldas devons” bija ceturtā sezona, un tā noritēja vēl aizvien ierobežojumu apstākļos. Lielākais izaicinājums bija rast risinājumus, kā brīdī, kad kultūrtelpas slēgtas apmeklētājiem, turpināt ne tikai radīt, bet arī rādīt. Tika rasti jauni izaicinājumi nozares attīstībā, nodrošināti pasākumi “Siguldas devonā”, pilsētvidē un Siguldas pils paviljonā. Veiksmīga bija pašvaldības sniegtā iespēja izmantot stikla namiņus Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā un kultūras piedāvājumu ienest tajās projektā “Koprades laboratorijas”, kas Pasākumu izcilības balvas konkursā iekļuva arī finālā kategorijā “Nestandarta pasākums”. “Siguldas devonam” saņemtā balva “Izcilākā pasākumu norises vieta novados” ir apliecinājums komandas darbam, radošai pieejai un uzticībai Siguldas aizrautības vektoram.

“Liels paldies visiem skatītājiem un draugiem, kas apmeklēja mūsu pasākumus vai sekoja tiem līdzi, paldies sadarbības partneriem un “Siguldas devona” komandai, jo ideju vidē bez cilvēka darba nav iespējams realizēt,” saņemto atzinību novērtēja Siguldas novada Kultūras centra direktore Jolanta Borīte.

Latvijas Pasākumu foruma Izcilības balvas mērķis ir ik gadu atzīmēt izcilus notikumus, pasākumu organizatorus, uzņēmumus, radošos un tehniskos risinājumus un norises vietas pasākumu jomā. Balvas saņēmēju vidū iekļauti izcilākie nozares profesionāļi: privātā un publiskā sektora pārstāvji, valsts un pašvaldību pasākumu jomas iestādes, pasākumu organizētāji, producenti, pasākumu norišu vietas, nozares pakalpojumu sniedzēji un piegādātāji, kā arī citi pasākumu nozares uzņēmumi un iestādes.