Kultūra - sigulda.lv

Mālpils Kultūras centrs no 7. līdz 9. janvārim piedāvā iespēju noskatīties vēsturisko daudzsēriju filmu “Emīlija. Latvijas preses karaliene”. 7. janvārī plkst. 18.00 skatītājiem tiks piedāvāta daudzsēriju filmas 1. un 2. sērija, 8. janvārī plkst. 14.00 – 3. un 4. sērija, bet 9. janvārī plkst. 14.00 – 5., 6., un 7. sērija.

Vēsturiskā daudzsēriju filma “Emīlija. Latvijas preses karaliene” ir stāsts par Latvijas vēsturē bagātāko sievieti un izdevēju Emīliju Benjamiņu un viņas dzīvi, sākot no 1924. gada, kad kopā ar vīru Antonu Benjamiņu nolemj izdot ilustrēto izdevumu “Atpūta”, kas kļūst par vienu no populārākajiem dzīvesstila izdevumiem Latvijā.

Stāsts par neatkarīgu, modernu un spēcīgu sievieti, kura iekaro savu vietu 30. gadu žurnālistikas un sabiedrības elitē, nodevību un traģisku bojāeju 1941. gadā, it kā sekojot tā laika populārā gaišreģa Finka pareģojumam par Emīlijas dzīvi.

Filmas stāsts balstīts uz patiesiem notikumiem un reālām personām, bet daži tēli, to raksturi, ainas un notikumi ir izdomāti radošajā procesā, lai atspoguļotu notikumus un radītu filmas dramaturģisko stāstu.

Režisors: Andis Mizišs, Dāvis Sīmanis, Kristīne Želve, Gints Grūbe. Aktieri: Edgars Ozoliņš, Guna Zariņa, Juris Bartkevičs, Raimonds Celms, Enzo Leonardo Borneo, Sandis Runge, Baiba Broka, Ligita Dēvica, Inga Tropa–Fišere, Uva Segliņa, Artūrs Skrastiņš, Lauris Dzelzītis, Uldis Anže, Arnolds Osis, Jēkabs Reinis, Gatis Maliks, Dainis Gaidelis.

Biļetes pieejamas Mālpils Kultūras centrā pie klientu apkalpošanas speciālistes (dežuranta) darba laikā no plkst. 10.00 līdz 18.00.

Biļetes cena – 3 eiro, bet uzrādotSiguldas novada ID karti – 2,50 eiro. Biļete derīga uz attiecīgās dienas seansu.

Ieeja kino apmeklētājiem, kas ir veikuši pilnu vakcinācijas kursu, uzrādot derīgu Covid-19 vakcinācijas vai izslimošanas sertifikātu. Atgādinām, ka uz pasākumu obligāti jāņem līdzi arī personu apliecinošs dokuments (pase vai ID karte), lai varētu apliecināt sertifikāta atbilstību.

Filma tiek demonstrēta latviešu valodā, sadarbībā ar “Kinopunktu”. Filmas pirmās sešas sērijas ir spēlfilmas, 7. ir dokumentāla.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Decembris šogad mūs iepriecinājis ar kārtīgu salu, bagātu sniega kārtu un īstas ziemas baudīšanu. Savukārt Siguldas novada bibliotēka lasītājiem sagādājusi bagātīgu jauno grāmatu klāstu – kopumā 135 jaunas lasāmvielas. Siguldas novada bibliotēka aicina lasītājus īsināt ziemas vakarus, ieritinoties siltā pledā un lasot grāmatas, lai bagātinātu iztēli un emociju pasauli.

39 no jaunajām grāmatām – augstvērtīga daiļliteratūra, bērnu un nozaru literatūras izdevumi – saņemti dāvinājumā no Kultūras ministrijas, īstenojot projektu “Grāmatu iepirkuma programma publiskajām bibliotēkām”.

Jauno grāmatu sarakstu var aplūkot Siguldas novada bibliotēku elektroniskajā kopkatalogā šeit.

Šovakar, 29. decembrī, plkst. 19.00 ar Andra Buļa dzejas lasījumu un Toma Juhņeviča klavierspēli Siguldas Jaunajā pilī tiks aizvadīts “Salonvakars – Pieturas. Sigulda”. Literāri muzikālā priekšnesuma laikā būs dzirdama Andra Buļa dzeja no grāmatas “Pieturas” un pianista Toma Juhņeviča komponētā mūzika, kas apvienojoties veidos aizraujošu, neparastu, bet patiesi skaistu improvizāciju.

Andra Buļa pirmā dzejoļu grāmata “Mans ego” iznāca 2008. gadā, bet otrais dzejas krājums “Pieturas” – 2012. gadā. Andra radītajos dzejas tekstos ir jaušams vīrišķīgs briedums, attēlota visplašākā mīlestības jūtu amplitūda, skarti sociālie motīvi un attēlota mūsu pasaule.

Ieeja pasākumā – 15 eiro,ar Siguldas novada ID karti 20% atlaide. Biļetes izpārdotas!

Apmeklējot pasākumu, jāuzrāda sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts, kurš apliecina, ka apmeklētājs ir pabeidzis pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 vai pārslimojis Covid-19 pēdējo 6 mēnešu laikā, un personu apliecinošu dokumentu. Pasākuma laikā jālieto sejas maska.

Projekts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā no 28. decembra līdz 31. janvārim būs apskatāma animācijas filmu un audio pasaku izstāde bērniem par Ivetas Brikmanes stāstu grāmatām “Septiņi stāsti par notiņām” un “Pa pēdām notiņām”.

Projekta laikā ir radītas septiņas izglītojošas animācijas filmas par septiņām notīm un sešpadsmit audio pasakas par mūzikas teoriju. Mērķauditorija ir bērni, sākot no divu līdz desmit gadu vecumam, vecāki un mūzikas pedagogi, kas strādā ar bērniem pirmsskolā, sākumskolā un interešu izglītībā.

Šī materiāla pamatmērķis ir padarīt mūzikas teoriju daudz vienkāršāku, saprotamāku un uztveramāku, pasniedzot to bērniem saprotamā valodā. Viens no projekta noteikumiem, radot šo materiālu, – lai tas būtu pieejams arī bērniem ar īpašām vajadzībām – ar redzes un dzirdes traucējumiem. Tādējādi animācijas filmas ir veidotas ar subtitriem, lai informāciju var uztvert bērni ar dzirdes traucējumiem. Audio pasaku formāts ir veidots, lai šis materiāls būtu pieejams bērniem ar redzes traucējumiem.

Stāsts ir tēma, kas caurvij visu projektu. Visiem patīk pasakas un stāsti – gan lieliem, gan maziem. Tāpēc stāsta formāts tiek izmantots, lai sarežģīto mūzikas teoriju padarītu saprotamu un viegli uztveramu. Katrai notij ir izveidots savs vizuāls tēls ar savu raksturu un personību. Bieži vien šiem tēliem stāstā ir veidotas vārdu spēles un rīmes, lai bērnam rastos asociācija, kas tā ir par noti, kāpēc konkrētā teorijas lieta ir tāda, kāda tā ir. Krāsa notīm nav izvēlēta nejauši. Visas daļiņas uz zemeslodes vibrē kādā noteiktā frekvencē, pat, ja mēs to neredzam un nedzirdam. Katrai skaņai un krāsai ir sava frekvence. Mums zināmās notis vibrē varavīksnes krāsu frekvencēs. Stāsti ir ar nelielu humora devu, kas rada prieku un liek pasmaidīt. Prieks ir kā “atslēga” uz pozitīvu rezultātu mācīšanās procesā. Jebkuru darbu darot ar prieku, ir pavisam cits rezultāts.

Izstādes veidotāji ir Iveta un Kristaps Brikmaņi. Stāstu autore ir I. Brikmane, mūzikas skolotāja, kura par izglītojošo materiālu un izstādes tapšanu saka: “Mēs esam trīs bērnu vecāki. Šie stāsti radās pateicoties viņiem – meklējām veidu, kā mūzikas teoriju padarīt pieejamu un patīkamu visiem. Tā kā mums ģimenē aug bērns ar uzmanības traucējumiem, tad tas bija kā pamudinājums atrast veidu, kā mūzikas teoriju padarīt pieejamu arī viņam.” Stāstu grāmatu ilustrāciju autors ir K. Brikamanis.

Projekts tapis pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda mērķprogrammas “KultūrELPA” atbalstam. Animācijas filmas un audio pasakas ilgtermiņā ir pieejamas tīmekļa vietnē www.skangrams.lv.

Izstādi varēs aplūkot Siguldas novada bibliotēkā līdz 31. janvārim otrdienās, sestdienās no plkst. 11.00 līdz 12.00, trešdienās, ceturtdienās, piektdienās no plkst. 10.00 līdz 11.00 un no plkst. 16.00 līdz 17.00. Lai aplūkotu izstādi, iepriekš obligāti jāpiesakās, zvanot uz tālruņa numuru 67972425.

Lācēns Ričijs Rū, Reiniku ģimene un viņu draugi dosies Latvijas tūrē ar koncertuzvedumu visai ģimenei – “Ričijs Rū rīko koncertu”, kas veidots pēc nesen iznākušās grāmatas motīviem. Pirmais tūres koncerts notiks kultūras centrā “Siguldas devons” 20. februārī plkst. 16.00.

Vasaras izskaņā, Reiniku ģimene mazos klausītājus, lasītājus un viņu vecākus Latvijā iepazīstināja ar jaunu varoni – lācēnu Ričiju Rū un viņa draugiem mežā. “Ričijs Rū rīko koncertu” ir jauna, krāsaina un interaktīva dzejoļu un krāsojamā grāmata, kas papildināta ar 11 dziesmu un to instrumentālo pavadījumu albumu. Šis projekts ir Reiniku ģimenes lolojums. Bērnu dzejoļu autore ir vecmamma Veronika Reinika, tos par dziesmām pārvērtis mūziķis Lauris Reiniks, bet visa projekta idejas autore ir Rūta Reinika-Preisa.

Grāmatas ilustrāciju autore ir Guna Miķelsone, bet grafisko dizainu veidoja Monta Arnolde. Albumā un koncertuzvedumā iekļauto dziesmu studijas producents ir Jānis Zvirgzdiņš.

Koncertuzveduma režisors ir Valdis Pavlovskis, bet producents Jānis Kļaviņš.

Biļetes cena – no 15 līdz 20 eiro. Uz koncertu biļetes jāiegādājas katram apmeklētājam neatkarīgi no vecuma. ArSiguldas novada ID karti tiek piemērota 20% atlaide, novada daudzbērnu ģimenēm – 40% atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē šeit.

Pasākums notiek “zaļajā režīmā”, to varēs apmeklēt bērni līdz 12 gadu vecumam bez Covid-19 sertifikāta, bērni no 12 gadu vecuma, uzrādot derīgu Covid-19 testēšanas sertifikātu vai laboratorijas izziņu par pēdējo 72 stundu laikā veiktu negatīvu skrīninga testu, kā arī pieaugušie, kas veikuši pilnu vakcinācijas kursu, uzrādot derīgu Covid-19 vakcinācijas vai izslimošanas sertifikātu (pēdējo 6 mēnešu laikā). Koncerta laikā personām no 7 gadu vecuma jānēsā maskas.

Siguldas novada bibliotēkā no 23. decembra līdz 29. janvārim aplūkojama mākslinieka Aigara Truhina gleznu izstāde “Horizonti”. Viņš ir grāmatu dizainers un strādā izdevniecībā “Zvaigzne ABC” kā mākslinieciskais redaktors jau vairāk nekā divdesmit gadus. Šie darbi ir turpinājums iepriekšējo gadu gleznu cikliem un tie tapuši Siguldā no 2016. gada līdz 2021. gada noslēgumam.

Izstādes darbos ir redzami mākslinieka meklējumi gan kompozīcijas, gan glezniecības tehnikas iespējās. Kompozicionāli gleznu uzbūve ir turpinājums iepriekšējo gadu darbiem, taču šoreiz tie ir apzināti vairāk studēti kā ģeometriski vienkāršojumi un meklējumi plaknē. Katra gleznas uzbūve gan kompozīcijā, gan kolorītā ir konkrētas vietas atainojums. Vai tā ir Sigulda, Oviši, vai “prātā iekritusi” ainava. Šajā gadījumā tā nav tīra abstraktā glezniecība, bet vairāk ainavas ģeometrizēta projekcija.

Vokālā studija “Siguldiņa” (vadītāja Elīna Gruzniņa) un tautas deju kolektīvs “Vizbulīte” (horeogrāfe Laura Šumska), sūta novadniekiem Ziemassvētku sveicienu, aicinot baudīt “Egļu skuja, priežu skuja” (A. Rezevska un Z. Lazda) dziesmu un deju.

Nākamā gada 8. janvārī Siguldas pagasta Kultūras namā norisināsies deju meistarklases un sporta deju koncerts “Kustība. Veltījums Felicitai Ertnerei”.

Janvāris Siguldas pagasta Kultūras namā aizrit Felicitas Ertneres vārdā. 8. janvārī Siguldas pagasta Kultūras nams sadarbībā ar sporta deju klubu “Zīle” aicina izzināt kustību caur dažādām deju meistarklasēm (dalībnieku skaits tajās ir ierobežots, tādēļ iepriekš jāpiesakās, zvanot uz tālruņa numuru 29265335 Ivetai Zīlei):

plkst. 12.00 zumbas meistarklase,
plkst. 13.30 salsas dejas meistarklase,
plkst. 15.00 balles deju meistarklase.

Savukārt plkst. 18.00 notiks biedrības “Sporta deju klubs “Zīle”” sporta deju koncerts.

Felicita Ertnere ir dzimusi Siguldas pagasta “Spriguļu” mājās, vienā no sava laika inteliģentākajām un sabiedriski aktīvākajām dzimtām Siguldā. Felicita Ertnere 30 gadus strādājusi kā kustību konsultante Dailes teātrī Eduarda Smiļģa laikā.

Meistarklases un koncertu varēs apmeklēt personas, kuras uzrādīs derīgu izslimošanas (pēdējo 6 mēnešu laikā) vai vakcinācijas pret Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu (pase vai ID karte). Koncerta laikā ir jālieto sejas maskas.

Biļetes uz koncertu iespējams iegādāties stundu pirms koncerta Siguldas pagasta Kultūras namā, Zinātnes ielā 7B. Biļetes cena 2,50 eiro.Siguldas novada ID kartes īpašniekiem biļešu cena 2 eiro.

Mākslu skolas “Baltais flīģelis” 1.m, 2.m un 3.m klases skolēni pirmssvētku laikā sarūpējuši īpašu sveicienu ikvienam Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma garāmgājējam, Tūrisma informācijas centra Ausekļa ielā 6 logos izvietojot savus grafikas darbus izstādē “Ziemeļu nakts” (skolotāja – Dace Andersone).

Izstādes “Ziemeļu nakts” darbos iemūžināti īpašie un visgaidītākie ziemeļbrieži – tie, kuri palīdz Ziemassvētku vecītim atnest bērniem dāvanas, īstie vecīša ziemeļbrieži.

Izstāde Tūrisma informācijas centra logos būs apskatāma līdz 31. janvārim.

Turaidas muzejrezervātā līdz nākamā gada 31. janvārim ir apskatāma, sadzirdama, sajūtama un, pašam apmeklētājam līdzdarbojoties, izbaudāma brīvdabas kinētisko objektu izstāde “Skanošo puzuru dārzs saules gada ritmos”.

Puzuri veido saspēli ar koku zaru žuburiem uz debess fona. Izstāde būs labi baudāma gan ziemas dienas gaismas niansēs, gan vakara krēslā krāsainu prožektoru staros. Iedvesmojoties tradīcijās un latviskajā dzīvesziņā, vairākus izstādes lielformāta puzurus ir projektējis dizainers Andrejs Broks, bet tos izgatavojuši meistari Andris Roze un Santis Puriņš. Izstādē būs apskatāmi arī Turaidas muzejrezervāta darbinieku veidotie puzuri.

Dažiem puzuriem būs arī muzikāla dimensija, kuru varēs izbaudīt, ieejot to vizuālās uztveres laukā. Apmeklētājiem būs iespēja saklausīt mūziku vēja skaņās, gan dzirdēt Kaspara Tobja komponēto mūziku, gan pašiem veidot skaņu modulācijas vai pat melodijas saistībā ar Edija Eversa un Jurģa Jansona izveidoto iekārtu, kā arī, pašiem kustoties zem puzura, radīt mūziku, kuram mašīnredzes risinājumu veidojis programmētājs un horeogrāfs Krišjānis Šimis.

Turaidas muzejrezervāta muzejpedagoģe Margita Poriete izstādes idejas autore saka: ““Skanošais puzuru dārzs saules gada ritmos” aicina ikvienu izkustēties no ikdienišķā, redzēt, pārdomāt, dzirdēt un baudīt Ziemassvētku prieku vizuāli krāšņā vidē Turaidā, ko simboliski tulkojumā no lībiešu valodas sauc par Dieva Tora dārzu. Tiekamies Turaidā!”

Ieeja ar Turaidas muzejrezervāta biļeti, kuras cena ir no 0,70 līdz 3 eiro, kā arī uzrādot sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu.

No 21. decembra kultūras centrā “Siguldas devons” skatāma izstāde “Saimes galds”, lai ikvienu iepazīstinātu ar Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma saraksta vērtībām.

Izstādi rīko Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC), kas koordinē Latvijas dzīvo tradīciju iekļaušanu Latvijas Nemateriālajā kultūras mantojuma sarakstā. Nacionālo sarakstu veido paši tradīciju kopēji un Nemateriālā kultūras mantojuma padome, izvērtējot pieteikumus. Četros gados Latvijas Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautas 24 vērtības, ar kurām apmeklētāji var iepazīties scenogrāfes Patrīcijas Baltiņas veidotajā ekspozīcijā “Saimes galds”.

Izstādē apskatāmas arī Siguldas novadam piederošās Nemateriālā kultūras mantojuma vērtības – Siguldas spieķa darināšanas prasmes un Gaujas plostnieku amata prasmes.

19. gadsimtā plostu braukšana bija iecienīts Vidzemes zemnieku peļņas darbs pavasarī. Plostos sapītie baļķi tika pludināti no Gaujas augšgala līdz Carnikavai. Gaujas plostnieku amata prasmes tiek saglabātas un uzturētas arī mūsdienās.

Siguldas spieķis ir senākais un raksturīgākais Siguldas suvenīrs – vietējo amatnieku roku darbs. Spieķu izgatavošanai Siguldas apkārtnē ir vismaz 150 gadu ilga vēsture – kopš laika, kad Gaujas senleja Siguldas un Turaidas krastos kļuva par iecienītu tūrisma objektu. Sākotnēji ceļotāji spieķus iegādājās, lai būtu vieglāk veicams ceļš stāvo Gaujas krastu un gravu takās.

Latviešiem ir jēdziens “saimes galds” – tas ir galds, pie kura visiem sanākt, mieloties, izrunāties, izdziedāties, pieminēt tos, kuru vairs nav ar mums kopā, pie vajadzības arī izstrīdēties un atkal salabt. Pie saimes galda mēs esam viens veselums. Izstāde “Saimes galds” sapulcējusi dzīvās tradīcijas, ar kurām Latvijā esam bagāti.

Nemateriālais kultūras mantojums ir dzīvais mantojums – zināšanas un prasmes. Šis mantojums tiek nodots no paaudzes paaudzē un ir mainīgs, jo citādāks kļūst laiks un mēs paši. Tas mūs veido – to, cik esam spēcīgi un radoši modernajā un unificētajā laikmetā.

Izstāde aplūkojama līdz 5. janvārim, un ieeja tajā ir bez maksas.

Ziemas saulgriežu laikā, otrdien, 21. decembrī, no plkst. 18.30 līdz 19.30 Siguldas folkloras kopa “Senleja” izdzīvos vienu no senajām Ziemassvētku tradīcijām – Bluķa vakaru. Tā laikā maskotā gājienā no kultūras centra “Siguldas devons” līdz Siguldas dzelzceļa stacijas laukumam tiks vilkts bluķis, lai, kopīgi dziedot, to sadedzinātu ugunskurā Stacijas laukumā, tādējādi Vecajā gadā atstājot visas nedienas, bēdas un likstas.

Ikviens aicināts pievienoties, nesot līdzi pērno Jāņu vainagus, lai, tos sadedzinot Bluķa vakara ugunskurā, vairotu saules spēku, simboliski palīdzot tai atkal kāpt debesu kalnā. Sadedzinot veco, atbrīvosim ceļu jaunajam!

Bluķa vilkšana ir ievads Ziemas saulgriežu svētku norisēm. Tā ir viena no aizraujošākajām Ziemassvētku tradīcijām, kam ir sena rituāla nozīme. Cilvēku atmiņās bluķa vilkšana skaidrota kā aizgājušā gada grūtumu un nedienu sakopošana. Senāk, dziedot Ziemassvētku dziesmas, bluķi ar virvēm ļaudis vilka pa saviem laukiem, dārziem, apkārt ēkām, lai visbeidzot sētsvidū sadedzinātu. Vietām degošajam bluķim pat lēca pāri, jo ticēja, ka tas, tāpat kā Jāņu ugunskurs, dod svētību visiem, kas atrodas tā liesmu tuvumā.

Ziemassvētku laikā turpinājās arī maskotie gājieni, kuru laikā ļaudis pārtapa citos tēlos, tādējādi nodrošinot saikni ar aizgājušajām paaudzēm un vairojot prieku, svētību un veiksmi gan sev, gan kaimiņiem.

Pasākums noritēs epidemioloģiski drošos apstākļos, ievērojot valstī noteiktos drošības nosacījumus un ievērojot distanci.

Informāciju sagatavoja:
Siguldas folkloras kopas “Senleja” vadītāja
Anda Skuja