Kultūra - sigulda.lv

11. jūnijā plkst. 11.00 Mālpils luterāņu baznīcā norisināsies “Rīts ar literatūrzinātnieku”, kurā literatūrzinātnieks Pauls Daija stāstīs par noslēpumaino vācu mācītāju Johanu Gotfrīdu Agelūtu. Pasākumā tiks sniegts ieskats Agelūta dzīves gājumu, kā arī raksturota viņa darbība latviešu literatūrā.

Johans Gotfrīds Agelūts (1763–1848) ir viens no noslēpumainākajiem vācu mācītājiem, kurš rakstījis latviski. 19. gadsimta sākumā Agelūts bija Mālpils mācītājs un rakstnieks, galvenās tēmas viņa darbos bija apgaismība, brīvība un sevis pilnveidošana. Viņš pats nodarbojās ar baku vakcināciju savā draudzē, Agelūta raksti par lauksaimniecības un medicīnas jautājumiem paver ieskatu tālaika latviešu ikdienas dzīvē. Galvenie Agelūta darbi ir “Jauna labu ziņu un padomu grāmata” (1817) un dzejojums “Tie brīvatlaisti Bērtuls un Maija” (1828). Agelūts publicējis dažādus rakstus Vidzemes latviešu kalendārā un laikrakstā “Tas Latviešu Ļaužu Draugs”.

Dr. philol. Pauls Daija ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks, grāmatas “Apgaismība un kultūrpārnese: Latviešu laicīgās literatūras tapšana” (2013) autors. Viņš pēta latviešu 18.–19. gadsimta literatūru, Baltijas apgaismības vēsturi, latviešu un vācu kultūras kontaktus.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” ir astoņi literatūrzinātnieku stāsti par Siguldas novada literatūras vērtībām. Viena gada garumā uzzinām par to, kādas intrigas slēpjas aiz krāsainajiem Kārļa Cilinska lubu romānu vākiem, kāda mēroga personība slēpjas aiz segvārda Kārlis Dzelzs, kādi bija likteņi Lēdurgas skolas pārziņa Moora trīs talantīgajiem bērniem un daudz ko citu.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” tapis, kultūras centram “Siguldas devons” sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Pasākumu ciklu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” skatāms arī kultūras centra “Siguldas devons” sociālo tīklu vietnes Facebook lapā.

Ieeja pasākumā ir bez maksas.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

10. jūnijā plkst. 10.00 pie Turaidas muzejrezervāta ieejas Turaidas ielā 10 tiks atklāts grāmatu pakomāts – bibliotēkas grāmatu un citu iespieddarbu saņemšanai un nodošanai. Lai Turaidas un tās apkaimes iedzīvotāji varētu grāmatas un citus iespieddarbus saņemt grāmatu pakomātā, bibliotēkas lietotājiem ir jābūt reģistrētiem Siguldas novada bibliotēkā.

Reģistrētie bibliotēkas lietotāji, zvanot uz tālruņa numuru 67973258 vai apmeklējot Siguldas novada bibliotēkas elektronisko katalogu, var pasūtīt grāmatas un citus iespieddarbus un jebkurā diennakts laikā saņemt tos grāmatu pakomātā bezkontakta režīmā, kā arī nodot grāmatas grāmatu nodošanai paredzētajā nodalījumā.

Pēc grāmatu pasūtīšanas bibliotekārs tās ievieto pakomātā, lietotājs saņem īsziņu ar unikālu durvju kodu. Pasūtījums ir jāizņem 3 dienu laikā.

Svarīgi atzīmēt, ka pasūtīšanai pieejami tikai tie izdevumi, kuri atrodas Siguldas novada bibliotēkas krājumā. Lai kļūtu par Siguldas novada bibliotēkas reģistrētu lietotāju, ir jāapmeklē Siguldas novada bibliotēka vai, izmantojot attālinātās reģistrēšanās pakalpojumu, jāveic reģistrācija. Attālināti reģistrēties iespējams, apmeklējot Siguldas pašvaldības pakalpojumu portālu e.sigulda.lv un aizpildot e‑pakalpojumu “Jauna lietotāja reģistrācija Siguldas novada bibliotēkā”.

Pirms pakalpojuma izmantošanas aicinām iepazīties ar bibliotēkas pakomāta lietošanas pamācību. Jautājumu vai neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar Siguldas novada bibliotēku, zvanot uz tālruņa numuru 67973258 vai rakstot uz e‑pasta adresi biblioteka@sigulda.lv.

Līdz 31. jūlijam Inčukalna Tautas namā skatāma inčukalnietes Ievas Kalniņas personālizstāde, kurā eksponēti gan klusās dabas, gan ainavu kolāžu un portretu darbi.

Ieva Kalniņa ir aktīva Inčukalna mākslinieku kopas dalībniece, tajā darbojoties 20 gadus. Ievas Kalniņas vecāki bija izcili latviešu mākslinieki – Eduards Kalniņš un Rita Valnere. Ieva ir izvēlējusies atšķirīgu glezniecības stilu no vecākiem, bet to portretos ir saskatāma glezniecības stila līdzība.

Inčukalna Tautas nams aicina izstādes apmeklējumu pieteikt, zvanot uz tālruņa numuru 29478251.

24. jūnijā plkst. 18.00 Mores estrādē norisināsies Jāņu dienas pasākums “Jāņu lustes Morē”. Sadziedāšanās un jokošanās šajā dienā notiks kopā ar Dailes teātra aktieru ansambli “Ilga” un Lailu Ilzi Purmalieti programmā “Krambambulis”. Turpretī par sadancošanos Jāņu nakts zaļumballē parūpēsies grupa “Mazā piektdiena”.

Pasākuma laikā notiks arī dažādas Jāņu dienas “sacenšanās” – gan sievu nešanā kalnā, gan izturīgākā dancotāja titula noteikšanā. Vakara gaitā tiks noteikts arī varenākais siera ēdājs un Jāņu dziesmu zinātājs.

Biļetes cena – 10 eiro, ar Siguldas novada ID karti 7 eiro.

21. jūnijā plkst. 20.00 aicina ielīgot svētkus Inciema brīvdabas estrādē kopā ar Cēsu teātra režisores Edītes Siļķēnas iestudēto izrādi – Ādolfa Alunāna komisko opereti jeb dziesmuspēli vienā cēlienā “Mucenieks un Muceniece”. Izrādes mūzikas autors ir Raimonds Pauls.

Izrādes sižets: Dundurnieks, kuram jau krietna gadu nasta plecos, vēlas apprecēt skaisto un jauno mucenieci Grietiņu, taču viņa mīl savu darbinieku Jāni. Jānis arī mīl Grietiņu, bet nespēj atzīties savās jūtās, mokās nepamatotā greizsirdībā uz Dundurnieku. Mīlestība var realizēties, tikai pateicoties apstākļu sakritībai un Jāņa draugam Mārtiņam, kas izrādē ir vienīgā skaidri un saprātīgi domājošā persona.

Izrādes apmeklējums ir bez maksas.

11. jūnijā plkst. 11.00 pie Siguldas novada bibliotēkas Štūres laukumā norisināsies “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” 2022. gada grāmatu kolekcijas atklāšanas pasākums “Lecam iekšā grāmatu karuselī!”.

Uz pasākumu aicināti gan mazie, gan lielie lasītāji kopā ar ģimeni un draugiem. Apmeklējot to, ikviens varēs iepazīties ar “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrijas” šā gada grāmatu kolekciju, gaidāmi arī skaļie lasījumi, atjautības uzdevumi un citi pārsteigumi.

Pasākumā ar stāstiem un radošu darbošanos viesosies rakstniece Laura Vinogradova, kuras grāmata “Tētis un suns” ir iekļauta žūrijā, vecumgrupā 9+. Savukārt bērnu vokālā grupa “Zibsnis” priecēs ar muzikālo pārsteigumu.

Līdz 2. jūlijam Siguldas novada bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā apskatāma mākslinieces Sabīnes Baumanes izstāde “Montes stāsti”. Izstāde iepazīstina bērnus ar latviešu radītu pasaku tēlu Monti un viņas iztēles pasauli.

Montes stāsta autore Renāte Bērante un grāmatas ilustratore Sabīne Baumane. Mākslinieces izstādi radījušas par godu Montes pirmajai grāmatai “Kur es biju, kad es nebiju”, kas atklāj stāstu par dzīvi pirms piedzimšanas.

Monte ir jauns pasaku tēls Latvijas bērniem, kas radīts, pateicoties bērnu uzdotajiem jautājumiem. Autores Renātes Bērantes ideja par Monti radās, iedvesmojoties no viņas meitas un radu bērnu jautājumiem un zinātkāres. Montes stāsta mērķis ir atvieglot vecākiem mulsuma vai skaudros mirkļus, kad grūti rast pareizās atbildes, un raisīt bērnos vēlmi izzināt pasauli pašiem caur savu iztēli un atbildēm.

15. jūnijā plkst. 18.00 Allažu Tautas namā tiks rādīta režisora Jāņa Streiča mākslas filma “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”.

“Limuzīns Jāņu nakts krāsā” ir 1981. gadā Rīgas kinostudijā uzņemta mākslas filma, kas ieturēta komēdijas un drāmas žanrā. Sižeta pamatā latviešu dramaturģes Māras Svītres stāsts “Limuzīns Jāņu nakts krāsā”. Savulaik skatītāju aptaujā tā tika atzīta par visu laiku labāko latviešu filmu. Tāpat filma iekļauta Latvijas kultūras kanonā.

Uz filmu tiek aicināti jaunieši no 13 līdz 30 gadiem.

Pasākums tiek īstenots, sadarbojoties ar JIC “Mērķis”.

Ieeja pasākumā bez maksas.

22. jūnijā Lēdurgā tiks svinēti Vasaras saulgrieži, kuros gan lieliem, gan maziem būs iespēja baudīt dažādus kultūras pasākumus, apmeklēt svētku tirdziņu un meistarklases, kā arī dejot un dziedāt kopā ar folkloras kopām.

No plkst. 17.00 Lēdurgas dendroparkā notiks mājražotāju tirdziņš, kurā spēlēs leijerkasti, būs iespēja uzzināt zāļu sievu gudrības, kā arī uzpīt savu skaistāko vainagu. Plkst. 20.00 Lēdurgas estrādē Liniņu leļļu saime aicina uz interaktīvu izrādi “Jāņi kopā ar Liniņu saimi”, bet plkst. 21.00 ikviens varēs izmēģināt roku pūdeļu veidošanā, siera siešanā un vītnes vīšanā.

Plkst. 22.00 notiks saules pavadīšana un uguns iedegšana, sadziedāšanās un sadancošanās līdz rīta gaismai. Plkst. 24.00 notiks pūdeles pacelšana Kamolīša parkā, bet plkst. 2.00 tiks dedzināti uguns plosti Dzirnavu ezerā.

No rīta plkst. 4.00 tiks sagaidīts saullēkts uz Aģes upes tilta, kur to vislabāk var redzēt.

Vasaras saulgriežu svinēšana Lēdurgas estrādē notiks kopā ar folkloras kopām “Putni”, “Senleja”, “Laukam pāri”, “Ore” un “Cielavas spēlmaņi”.

18. jūnijā Inčukalnā norisināsies 11. Deju svētki, kuru mākslinieciskais vadītājs visus šos gadus ir bijis Andrs Briņķis. Deju svētku dienā no plkst. 10.00 norisināsies amatnieku tirdziņš “Vasaras saulgriežos”, plkst. 17.45 būs skatāms svētku gājiens no Inčukalna Tautas nama, plkst. 18.00 notiks svētku koncerts, savukārt plkst. 22.00 – zaļumballe ar mūziķu apvienību “Pipari”.

Jau no paša rīta Aleksandra parka estrādē cits pēc cita gandrīz 20 deju kolektīvi izmēģinās deju grīdu mēģinājumos un sadancošanā. Deju svētku dienā turpat estrādē jau no plkst. 10.00 notiks arī amatnieku tirdziņš “Vasaras saulgriežos”, kurā būs iespēja iegādāties dažādus amatnieku darinājumus – izstrādājumus no koka, akmens, lina kleitas un galdautus, ziedu rotas un vainagus, kā arī dažādus gardumus svētku galdam. Tirdziņā uz vietas būs iespēja arī nogaršot dažādus tradicionālus un ne tik tradicionālus svētku ēdienus.

Pirmie lielie Deju svētki Inčukalna vidējās paaudzes deju kolektīvam “Virši” norisinājās 1998. gadā. Dejotājiem, piedaloties Inčukalna Dziesmu dienās, radās sapnis iedibināt arī savus Deju svētkus, un 2010. gada 21. maijā tika sperts pirmais solis, tobrīd vēl kā Vasarsvētku koncerts. Savukārt nākamie svētki izvērtās par lielu notikumu inčukalniešu kultūras dzīvē, kur dejotāji ar savu enerģiju un kuplo pulku apliecināja, ka “dejā ir spēks”, to ieviešot par tradīciju. Deju svētku mākslinieciskais vadītājs ir deju kolektīvu “Virši” un “LG Virši” vadītājs Andrs Briņķis.

No 7. līdz 12. jūnijam Itālijā, Milānā, norisinās Starptautiskā Milānas dizaina mese “Salone del Mobile. Milano”, kurā piedalīsies arī Siguldas novada tautas lietišķās mākslas studiju dalībnieces kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāvjiem, kas piedāvās apskatīt kopīgi veidoto mākslas stendu ar devīzi “Ja vēlies salāpīt pasauli, sāc lāpīt savas zeķes!”. Šī ir pirmā novada tautas lietišķo studiju pārstāvju dalība liela mēroga starptautiskā pasākumā, un jo īpašs prieks, ka mūsu tradicionālo amatu prasme organiski iekļaujas laikmetīgā dizaina telpā.

Stenda ekspozīcijas koncepts “Ja vēlies salāpīt pasauli, sāc lāpīt savas zeķes!” veltīts pasaules lāpīšanai vārda vistiešākajā nozīmē. Šis koncepts ietver gan rūpes par pasauli un tās saglabāšanu nākamajām paaudzēm, liekot aizdomāties par industriālā dizaina lomu patērētājsabiedrības dzīvē, gan mūsu senčiem raksturīgo viedo dzīvesziņu, lietas taupot un atjaunojot. Brīdī, kad jūk daudzi līdzšinējie politiskie un ekonomiskie veidojumi, pasaules lāpīšana ir kļuvusi aizvien aktuālāka. Ikviens var dot savu artavu pasaules lāpīšanā, pārvērtējot savus ikdienas ieradumus un dzīvojot tā, lai ar savu darbību atstātu pēc iespējas mazāku kaitējumu videi.

Dominējošais tēls ekspozīcijā ir vilnas zeķe – tik vienkārša, pašsaprotama un reizē neaizstājama lieta. Dizaina mesē šī zeķe simbolizēs ikvienu 21. gadsimtā ražotu produktu.

Stendā redzamo ekspozīciju veidos divas daļas. Pirmā no tām veltīta zeķes dzīves ciklam – no valnīša līdz pat pilnībā salāpītai zeķei. Katras zeķes valnītis ir kopija no 18. gadsimta zeķu paraugiem, kas atrodami Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Šīs kopijas ekspozīcijai darinājušas novada rokdarbnieces – Inguna Sīmansone, Lauma Krastiņa, Agnese Kantiševa, Gundega Ozola no Mālpils Kultūras centra tautas lietišķās mākslas studijas “Urga”, Gundega Pētersone no Mores Tautas nama lietišķās mākslas kolektīva “Mores rokdarbnieces” un Tija Špaca no Siguldas pagasta Kultūras nama tautas lietišķās mākslas studijas “Vīgrieze”. Savukārt lāpīšanai izmantotais zelta pavediens ir alegorisks vēstījums par to, cik viena zeķe ir vērtīga – laika, prasmju, ekonomiskā un emocionālā ziņā – un kāpēc ir vērts to atjaunot.

Otra ekspozīcijas daļa ir lielizmēra gobelēns, kuru veido gandrīz pustūkstotis saziedotu, ar rokām adītu jaunu un sadilušu zeķu. Krietna daļa no tām ir arī no Siguldas novada iedzīvotāju krājumiem, kas atsaucās aicinājumam ziedot zeķes mākslas darba radīšanai.

Milānā šobrīd ir ieradušās gan zeķes, gan Latvijas Mākslas akadēmijas komanda un daļa no Siguldas zeķu radītāju komandas projekta vadītājas Zandas Dūdiņas-Spoģes vadībā. Darbs turpināsies arī Milānā, jo stendā visas dienas garumā zeķes tiks gan adītas, gan lāpītas.

Siguldas novada rokdarbnieču dalība Starptautiskajā Milānas dizaina mesē ir Siguldas novada Kultūras centra sadarbības turpinājums ar Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējām Ievu Krūmiņu un Barbaru Ābeli, kas aizsākās jau 2021. gada pavasarī tekstiliju ansambļiem veltītā projekta “Latvju raksti. Citādība” laikā. Aicinājumam turpināt sadarbību, iesaistoties Milānas dizaina mesas stenda izstrādē, Siguldas novada Kultūras centrs piekrita bez vilcināšanās. Tā nu jau no jūlija kultūras centrs “Siguldas devons” kļuva par ikmēneša tikšanās vietu Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas un dizaina katedru studentiem un mācībspēkiem un Siguldas novada tautas lietišķo studiju pārstāvjiem, pulcējot kopā entuziasma pilnas dāmas no visa jaunveidotā novada. Tikšanās reizēs daudz laika tika veltīts, lai kopīgi eksperimentētu, tautas amata prasmes apvienojot ar dažādām tehnoloģijām, daudz tika arī domāts par to, kas varētu būt īpašais stāsts, ar ko dalīties dizainam veltītā mesē. Pēc daudzām sarunām un tikšanās reizēm visbeidzot izkristalizējās stenda ekspozīcijas koncepts – “Ja vēlies salāpīt pasauli, sāc lāpīt savas zeķes!”.

Starptautiskā Milānas dizaina mese “Salone del Mobile. Milano” ir viena no ietekmīgākajām un lielākajām mēbeļu, interjera un gaismas dizainam veltītajām izstādēm pasaulē. Šajā mesē uzmanība tiek veltīta gan visa veida materiālu un tehnoloģiju inovācijām, gan augstākās kvalitātes amatniecībai. To ik gadu apmeklē aptuveni 400 tūkstoši dizaina profesionāļu un cienītāju. Šoreiz mese notiek pēc divu gadu pārtraukuma un tā svin savu sešdesmitgadi. Laikā no 7. līdz 12. jūnijam to iespējams apmeklēt izstāžu kompleksā “Rho – Fiera Milano”. Viens no izstādes paviljoniem – “SaloneSatellite” – tiek atvēlēts jaunajiem dizaineriem un dizaina skolām. Šogad jau ceturto reizi tiesības piedalīties mesē izcīnījuši arī Latvijas Mākslas akadēmijas studenti un pasniedzēji, talkā aicinot Siguldas novada tautas lietišķās mākslas studiju dalībniekus.

Plašāk par Milānas dizaina mesē piedzīvoto būs iespēja ik dienu sekot līdzi kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā.

12. jūnijā plkst. 17.00 kultūras centrā “Siguldas devons” būs skatāms Leldes Stumbres lugas “Tā, lai var redzēt ceļu” iestudējums, režisore Ārija Liepiņa-Stūrniece.

Lugas centrā ir divi cilvēki, kas vienā brīdī pamet savu līdzšinējo dzīvi un dodas prom, kur deguns rāda – 50 gadīgais Gustavs un 23 gadīgā Līna. Abus vada vēlēšanās būt brīviem kā putniem, jo “ceļu ir vesels lērums, atliek tikai izvēlēties”.

Izrādes ilgums: 1 stunda 40 minūtes.

Biļetes cena – 2,50 eiro, arSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā – 2 eiro.