11. janvārī plkst. 13.00 kultūras centrā “Siguldas devons” tiks atklāta mākslinieču apvienības “V.I.V.A.” izstāde “Rakstīt uz baltas sienas mēnešus”. Apvienībā “V.I.V.A.” kopš 2006. gada darbojas četras Latgales gleznotājas – Vēsma Ušpele, Ilze Griezāne, Vija Stupāne un Agra Ritiņa.
Uz balta var visu labāk redzēt, tāpēc “V.I.V.A.” gleznu raksturi uz baltā audekla ir koši, krāsaini, niansēti – kādreiz tumši un sudrabaini pelēki. Uz balta var arī paslēpt to, kas ieraudzīts un sajusts, bet netika uzgleznots. Ar baltu var gleznot arī kaut ko tīru, piemēram, baltu uzsnigušu sniegu vai baltu galdautu, uz kura koši izceļas vāze ar ziediem. Vai Daugava ir kļuvusi balta, jo ledus vāks ir apsnidzis balts. Balts var mierināt un apsegt kailos koku zarus. Uz balta krīt krāsainas ēnas. Balts var visu sakārtot…
Nosaukums veidots no viņu vārdu pirmajiem burtiem, taču tulkojumā no latīņu valodas tas nozīmē “Lai dzīvo!”, kas lieliski raksturo radošā kvarteta mākslinieciskās darbības rezultātu. Gleznotāju radošā sadarbība aizsākās 2006. gadā, tiekoties kopīgā plenērā podnieku darbnīcā Kaunatas pagasta “Akmenīšos”. Kopš tā laika Vēsma, Ilze, Vija un Agra ir piedalījušās daudzās izstādēs un plenēros gan Latvijā, gan ārpus tās, nesot vēstījumu par Latgales burvību, atvērtību un radošo garu. Gleznotāju mērķis ir atklāt Latvijas ainavas daudzveidību, aktualizēt un popularizēt Latvijas ainavas glezniecības tradīcijas, ko veiksmīgi īsteno apvienība “V.I.V.A.”
Šobrīd var runāt par vairākiem desmitiem radošu aktivitāšu, kas notikušas šo gadu laikā. Gleznotāju apvienībai bijušas vairāk nekā 39 izstādes Latvijā un ārzemēs. Katru gadu apvienības gleznotāju darbus var skatīt Latgales reģiona mākslinieku izstādēs Latgales Kultūrvēstures muzejā Rēzeknē un Rotko muzejā Daugavpilī, Jāzepa Pīgožņa balvas “Latvijas ainavu glezniecībā” darbu izstādēs un citās gleznotāju kopīgajās izstādēs Latvijā. Gleznotāju apvienība aktīvi iesaistās arī citās vizuālās mākslas aktivitātēs Latgalē. Tikpat aktīvi notiek dalība plenēros, katru gadu piedaloties 2–3 plenēros Latvijā un ārzemēs. Gleznotājas ir pārstāvējušas Latgali plenēros Latvijā, Lietuvā, Somijā, Portugālē un Turcijā. Gleznotāju darbi pārliecina par Latgales radošo personību varēšanu, par potenciālu, kuru glabā mūsu vidū strādājošās mākslinieces, un par pozitīvo pasaules skatījumu.
Ieeja – bez maksas.
Siguldas novads šonedēļ kļūst par vietu, kur satiekas gadumijas maģija, pasaules mēroga sporta sacensības un senču tradīciju siltums. Siguldā, Inčukalnā un Mālpilī norisināsies gadumijas balles un Jaunā gada sagaidīšana. Nākamā gada sākumā bobsleja un kamaniņu trasē “Sigulda” labākie kamaniņu braucēji sacentīsies Pasaules kausa posmā kamaniņu sportā. Savukārt Lēdurgā uz Zvaigžņu deķu vēdināšanu aicina rokdarbu studija “Aģe”. Ienāc jaunajā gadā aizrautīgi un jaudīgi!
Trešdien, 31. decembrī
Plkst. 18.00 Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Krimuldas draudzē notiks Vecgada dievkalpojums.
Plkst. 21.00 Mālpils Kultūras centrā aicina uz Jaungada sagaidīšanas balli kopā ar grupu “Gāzēts piens”. Pasākuma norisi atraktīvi un ar humora dzirksti vadīs Niks Judenkovs. Ģimenēm ar bērniem svētki būs īpaši ērti – no plkst. 21.00 līdz 01.00 darbosies bērnistaba, kur mazākie viesi varēs atpūsties, rotaļāties un pildīt uzdevumus. Biļetes cena – 25 eiro, ar “S! Karti”, iegādājoties biļeti iepriekšpārdošanā, 20 % atlaide.
No plkst. 23.00 līdz 01.00 pie Inčukalna Tautas nama norisināsies Jaungada sagaidīšana.
Plkst. 23.30 Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā notiks Jaungada sagaidīšanas pasākums. Par muzikālo noskaņu rūpēsies DJ Žanis, bet īsi pirms pusnakts klātesošos ar svinīgu uzrunu sveiks Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis. Savukārt gadumijā ikvienu priecēs krāšņa uguņošana. Pēc svētku uguņošanas Jaunā gada ballīti Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā turpinās DJ Žanis līdz plkst. 2.00. Plašāka informācija un satiksmes ierobežojumi.
Piektdien, 2. janvārī
Plkst. 11.00 Siguldas Sporta centrā norisināsies vingrošanas nodarbība cilvēkiem ar invaliditāti. Nodarbībai nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 26396000.
Plkst. 13.00 Inčukalna Tautas namā notiks animācijas filmas seanss “Rūķi atgriežas atkal”. Helvijas pasaule sagriežas kājām gaisā, kad viņa atklāj, ka pastāv tehniski attīstītu rūķu banda no Vīnes, kas, pretstatā Helvijas klanam, ir nepārspējami jautrības un piedzīvojumu meklētāji. Vai Helvijas draudzība ar Bo, jaunāko no rūķu bandas, spēs samierināt abus rūķu klanus pēc vairāk nekā 250 gadu pārtraukuma? Biļetes cena – 3 eiro.
Plkst. 18.00 Inčukalna Tautas namā notiks spēlfilmas seanss “Divi prokurori”. Padomju Savienība, 1937. gads. Ieslodzītā izmisuma vēstule nejauši nonāk jaunā prokurora Aleksandra Korneva galdā. Uzticīgs boļševiks, taču godīguma vadīts, viņš sāk atklāt patiesību par NKVD safabricētām apsūdzībām. Taisnīguma meklējumi aizved viņu no vietējā cietuma sienām līdz Maskavas varas gaiteņiem, kur saduras lojalitāte un izdzīvošana. Biļetes cena – 3 eiro.
3.–4. janvārī Sigulda kļūs par pasaules kamaniņu sporta epicentru, uzņemot 4. FIL Eberspächer Pasaules kausa posmu kamaniņu sportā. Šīs sacensības būs būtisks posms sportistu ceļā uz Milānas–Kortīnas 2026. gada Ziemas olimpiskajām spēlēm.
Sestdien, 3. janvārī
No plkst. 9.30 bobsleja un kamaniņu trasē “Sigulda” norisināsies 4. FIL Eberspächer Pasaules kausa posms kamaniņu sportā. Sigulda 3.–4. janvārī kļūs par pasaules kamaniņu sporta epicentru. Šīs sacensības būs būtisks posms sportistu ceļā uz Milānas–Kortīnas 2026. gada Ziemas olimpiskajām spēlēm. Sacensību pauzēs un pēc startiem skatītājus priecēs muzikāla programma ar DJ Alexx Rea. Ieeja pasākumā – bez maksas.
Sacensību programma:
Plkst. 10.00 Siguldas Sporta centrā notiks bezmaksas vispārējās fiziskās sagatavotības nodarbība.
Plkst. 13.00 Siguldas Sporta centra Spēka zālē norisināsies bezmaksas sporta nodarbība – apļa treniņš. Priekšroka maznodrošinātajiem ar Siguldas novada pašvaldības Sociālā dienesta atzinumu.
Plkst. 14.00 novada senioriem notiks bezmaksas peldēšanas nodarbība. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 25448860.
Svētdien, 4. janvārī
No plkst. 9.30 bobsleja un kamaniņu trasē “Sigulda” norisināsies 4. FIL Eberspächer Pasaules kausa posms kamaniņu sportā. Sacensību pauzēs un pēc startiem skatītājus priecēs muzikāla programma ar DJ Alexx Rea. Īpašu svētku noskaņu radīs grupa “Bermudu Divstūris”. Ieeja pasākumā – bez maksas.
Sacensību programma:
No plkst. 12.00 rokdarbu studija “Aģe” aicina uz Zvaigžņu deķu vēdināšanu Lēdurgas Kultūras nama pagalmā. Plašāka informācija pie rokdarbu studijas “Aģe” vadītājas Ingas, zvanot uz tālruņa numuru 22333480. Pasākuma programma:
Izstādes
Noslēdzoties 1. semestra skatēm Mālpils Mūzikas un mākslas skolā, daļa darbu pārceļojusi uz Mālpils bibliotēku, kur līdz 30. janvārim apskatāma audzēkņu darbu izstāde “Robotiņi tuvplānā”.
Izstādē skatāmie telpiskie darbi tapuši pie skolotājām Lienes Mackus un Egijas Grīnfeldes, turpinot jau pērn iesākto sadarbību ar vietējo uzņēmumu SIA “KVIST”, izmantojot ražošanas procesa pārpalikumus – dažādu formu koka klucīšus. Daļa darbu veidoti kā tīras skulpturālas formas, citi – kā bagātīgas asamblāžas, papildinot tās ar citiem materiāliem.
Savukārt 3. un 6. kursa audzēkņi skolotājas Ērikas Zuteres vadībā mēģinājuši ieskatīties robota iekšpusē – melnbaltajos zīmējumos griežas zobrati, vijas vadu metri un pukst robotu sirdis.
Izstāde apskatāma Mālpils bibliotēkas darba laikā.
Trešdien, 31. decembrī, no plkst. 23.30 ikviens novadnieks un viesis aicināts uz Siguldas dzelzceļa stacijas laukumu, lai kopā sagaidītu 2026. gadu.
Par muzikālo noskaņu rūpēsies DJ Žanis, bet īsi pirms pusnakts klātesošos ar svinīgu uzrunu sveiks Siguldas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Linards Kumskis. Savukārt gadumijā ikvienu priecēs krāšņa uguņošana.
Pēc svētku uguņošanas Jaunā gada ballīti Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā turpinās DJ Žanis līdz plkst. 2.00.
Satiksmes ierobežojumi
Jaungada sagaidīšanas pasākuma laikā būs satiksmes ierobežojumi, kas skars gan autobraucējus, gan kājāmgājējus. Drošības nolūkos no plkst. 23.30 līdz 00.10 tiks slēgta satiksme Ausekļa ielā posmā no Pils ielas līdz Rūdolfa Blaumaņa ielai, kā arī Raiņa ielā no Ausekļa ielas līdz kultūras centra “Siguldas devons” stāvlaukumam.
Papildus tam, rūpējoties par transportlīdzekļu drošību, iedzīvotāji un novada viesi ir aicināti nenovietot spēkratus Raiņa ielas 3 stāvlaukumā (pie Siguldas novada pašvaldības Pakalpojumu centra).
No plkst. 23.50 līdz 00.10 tiks slēgta gājēju pārvietošanās Ausekļa ielas posmā no Raiņa ielas līdz Rūdolfa Blaumaņa ielai.
No plkst. 12.00 Raiņa parka teritorija pie Ausekļa ielas un no Ausekļa ielas līdz Siguldas ūdens tornim tiks norobežotas zonas, kurās tiks uzstādītas pirotehniskās ierīces. Tās tiks apsargātas, tādējādi šajās zonās ierobežojot gājēju kustību.
Lai aizraujoša jaunā gada sagaidīšana!

Kopienas centri Gaujā, Sunīšos, kā arī dienas centrs “Iespēju māja” Siguldā ir vietējo iedzīvotāju sabiedriskās dzīves un brīvā laika pavadīšanas vietas. Aicinām iepazīties ar to piedāvātajām aktivitātēm janvārī!
Gaujas Kopienas centrā
Sunīšu Kopienas centra aktivitātes
Dienas centra “Iespēju māja” aktivitātes
Par aktivitātēm un telpu izmantošanu aicinām sazināties ar kopienas speciālisti Inesi Romānovu, zvanot uz tālruņa numuru 28732647, rakstot uz e‑pasta adresi inese.romanova@sigulda.lv vai ar Lieni Šteinu, zvanot uz tālruņa numuru 28665039, rakstot uz e‑pasta adresi liene.steina@sigulda.lv vai atnākot uz Kopienas centru parunāties personīgi.
20. decembrī Mālpils muižā Elza Rozentāle kopā ar diviem ģitāristiem – perkusīvās ģitārspēles meistaru Gintu Smuko un dziesminieku Jāni Ruņģi – ieskandināja muižas Lielo Zvaigžņu zāli ar koncertprogrammu “Mīļie, ārā ir auksti!”.
Tas bija muzikāls ceļojums kopā ar diviem ģitāristiem, kuri katrs ir sava ceļa gājējs. Viens ir dziesminieks un pretstraumes peldētājs, bet otrs perkusīvās manieres meistars uz akustiskās ģitāras.
Elza Rozentāle kopā ar koncerta klausītājiem lidoja apkārt pasaulei un ķēra Ziemassvētku noskaņas dažādās valodās. Koncerta laikā izskanēja iemīļotas Ziemassvētku dziesmas, uzrunājot ikviena klausītāja sirdi.
Pēc koncerta apmeklētāji tika aicināti apskatīt Ziemassvētku gaismas māju, izbaudīt tās burvību un iegūt īsto Ziemassvētku sajūtu.
Mālpils muiža aicina ikvienu vēl visu janvāri apmeklēt muižas Dārza māju, kurā īstenots projekts “Ziemassvētku sajūtu un gaismas ceļojums”.
Pasākumu līdzfinansē Siguldas novada pašvaldība.
10. janvārī plkst. 16.00 Siguldas pagasta Kultūras namā izskanēs Olgas Jakānes jubilejas koncerts “Dziesma un mīlestība”.
Olga Jakāne sevi sauc par siguldieti kopš astoņu gadu vecuma. Viņas mūža darbs ir saistīts ar Siguldas 1. pamatskolu, kur viņa mācījusi mūziku un vadījusi korus. Nepilnus 20 gadus viņa bijusi sieviešu kora “Teiksma” dziedātāja, kormeistare un komponiste, kā arī zēnu koru salidojumu “Puikas, dziedam!” iedvesmotāja un virsdiriģente.
2018. gadā Olga Jakāne saņēmusi Siguldas novada Gada balvu izglītībā par mūža ieguldījumu izglītībā un par mūzikas un koru tradīciju veidošanu Siguldas novadā.
2025. gadā viņa saņēmusi fonda “Lāčplēsis” goda zīmi par ilggadēju ieguldījumu Dziesmu svētku kustībā, aužot dziesmoto pavedienu paaudžu paaudzēs.
Olgas Jakānes jubilejas koncertā uz skatuves kāps dažādi viņas mūžā nozīmīgi cilvēki un kolektīvi.
Ieeja – bez maksas.
Visi interesenti aicināti 10. janvārī plkst. 16.00 Mālpils Kultūras centrā uz Viļņa Krilovska motociklu dizaina un to detaļu krāsojuma izstādes atklāšanu. Tā būs apskatāma līdz 30. janvārim.
Vilnis Krilovskis motociklistu vidū ir labi pazīstams kā meistars “Vilnis no Mālpils”, kurš divriteņu spēkratus un drošības ķiveres pārvērš par unikāliem mākslas darbiem. Liesmas, līnijas, krāsu pārejas un smalki roku zīmējumi – katrs darbs ir unikāls un radīts konkrētam motociklam, īpašam stāstam.
Mākslinieka roka spēj restaurēt un atjaunot Harley-Davidson, Triumph, BMW, kā arī citu motociklu oriģinālo krāsojumu. Arī īpašo sēriju ekskluzīvajiem motociklu modeļiem meistara roka piešķir rūpnīcas pirmreizējo skatu. Vilnis pēc profesijas ir metālmākslinieks, un diploms liecina par Lietišķās mākslas koledžas absolvēšanu. Profesionālā pieredze ietver darbu arī ar ultravieglajām un pasažieru lidmašīnām, tomēr īstā aizrautība vienmēr bijuši motocikli un to dizains.
Vilnis ir motokluba “Smart Head” MCC biedrs, kura dalībnieki ir ne tikai viņa talanta lietotāji, bet arī ceļabiedri motopasaulē. Mākslinieks ar saviem darbiem apliecina, ka motocikls var būt ne tikai pārvietošanās līdzeklis, bet arī personības, stāsta un mākslas forma. Izstāde ir iespēja šo sajūtu piedzīvot tuvumā.
Tiek aicināti ne tikai motociklisti, bet ikviens, kam interesē dizains, amatniecība un mototehnika. Pēc atklāšanas Viļņa darbi kalpos arī kā mācību materiāls Mālpils Mākslas skolas audzēkņiem.
Informāciju sagatavoja:
Viļņa Krilovska radošā komanda

16. decembrī Allažu bibliotēkā tika atklāta tekstilmākslinieces Ineses Rozentāles personālizstāde “Piektais pakavs”, kurā var aplūkot izšūtus un no auduma veidotus zirgus, kas tapuši šī gada laikā.
Inese Rozentāle dzimusi Rīgā, un viņas vecāki strādāja Rīgas Kinostudijā. Kā kino darbinieku bērns, Inese redzēja kino tapšanu no otras puses, kā arī iekļuvusi dažu filmu epizodēs. Dekorācijas, tērpu dizains, grims, montāža – tā šķita tik aizraujoša pasaule, ka ne velti viņa esot teikusi: “Kad izaugšu liela, es taisīšu figņas.” Jāpiebilst, ka “figņas” ir kino žargons un apzīmē dažādus dekorāciju un kostīmu sīkumus, kurus izgatavo ar rokām.
Pēc pamatskolas beigšanas Inese iestājās Rīgas Amatniecības vidusskolas Tekstila nodaļā, apgūstot trikotāžas tērpu modelēšanu un konstruēšanu. Vēlāk viņa turpināja izglītību šīs pašas skolas koledžas nodaļā, apgūstot interjera dizainu. Vairākus gadus Inese strādājusi par interjera dizaineri, arhitekta asistenti un mēbeļu konstruktori.
Ineses Paps teicis: “Vispirms apgūsti profesiju un tad vari nodarboties ar mākslu.”
Tas brīdis ir pienācis! Dažādu notikumu rezultātā, kas sākotnēji šķita kā mazas katastrofas, Inese nodarbojas ar mākslu, izšujot ar šujmašīnu, veidojot jauktas tehnikas tekstilijas un dažādas lelles.
Inese Rozentāle: “Šādu tehniku vēlējos izmēģināt jau sen, praktiski katru reizi, kad šūvu kādu nopietnu apģērba gabalu, bija kārdinājums mest visu pie malas un izdancināt šujmašīnu pēc sava prāta. Izšūšanu ar šūjmašīnu var saukt par haosa savaldīšanu uz auduma. Dūriens seko dūrienam, rokas vada audumu, un tikai iekšējā vīzija kontrolē procesu. Reizēm viss šķiet ārā metams. Tad darbu pielieku pie sienas, aizeju iedzert kafiju un ar svaigu aci skatos ko darīt tālāk. “
“Piektais pakavs” – zirgiem ir četras kājas, četri pakavi. Pazaudējot kādu no pakaviem ir laime, ja kabatā ir piektais pakavs.
Izstāde Allažu bibliotēkā apskatāma līdz 31. janvārim bibliotēkas darba laikā.
Informāciju sagatavoja:
Tekstilmāksliniece Inese Rozentāle
Allažu bibliotēkas vadītāja Gunta Rudze
Foto: G. Rudze
12. decembrī kultūras ministre Agnese Lāce pasniedza Ministru kabineta Atzinības rakstus un Kultūras ministrijas Īpašās atzinības, Atzinības un Pateicības rakstus par radošo ieguldījumu un mūža darbu 23 izcilām personībām un organizācijām kultūrā, tostarp arī novadniekam Andrim Muižniekam.
Kultūras ministrijas augstāko apbalvojumu – Īpašo atzinības rakstu – kultūras ministre pasniedza orķestru diriģentam Andrim Muižniekam par mūža ieguldījumu pūtēju orķestru mūzikas popularizēšanā, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā, novada kultūrvides veidošanā un ilggadēju, nozīmīgu pedagoģisko darbu, sveicot 80 gadu jubilejā.
Lepojamies, ka Siguldas novada iedzīvotāju ieguldījums tiek novērtēts valsts līmenī!
Informācijas avots:
Kultūras ministrija
Foto: Oskars Artūrs Upenieks/Kultūras ministrija
27. decembrī plkst. 18.30 Siguldas “Valhalla Lounge”, Pils ielā 8 A, notiks cikla “[Ie]nāc literatūrā” decembra saruna. Uz to Guntars Godiņš ir aicinājis dziedātāju Ievu Akurateri.
Šajā vakarā līdzās Ievas Akurateres izpildītajām dziesmām dzirdēsiet arī sarunu par dažādām tēmām: dziesmas nozīme okupācijas un Atmodas laikā; uzdrošināšanās nepakļauties cenzūrai un aizliegumiem; mākslinieku reakcija un piedalīšanās politiskajos notikumos; E. Veidenbauma, L. Breikša, K. Skujenieka, M. Melgalva, K. Elsberga un citu dzejnieku teksti mūzikā; grupas “Pērkons” fenomens; iesaiste dažādos teātra uzvedumos un muzikālajos projektos u. c.
Ieva Akuratere ir viena no populārākajām un drosmīgākajām latviešu mūziķēm, kura 80. gadu beigās ar dziesmu “Manai Tautai” spēcīgi ietekmēja Latvijas valsts neatkarības nostiprināšanos. Dziesma kļuva par Dziesmotās revolūcijas himnu, kas saviļņoja un vienoja latviešu tautu kopīgā lūgšanā par brīvību.
Ieva Akuratere plašāku atpazīstamību ieguva 80. gadu sākumā kā Latvijas rokgrupas “Pērkons” dziedātāja. “Pērkona” sastāvā dziedātā “Zaļā dziesma” (1988) kļuva par vides aizsardzības entuziastu iecienītu dziesmu. Ieva Akuratere ir daudzpusīga mūziķe, kura uzstājusies gan kā soliste, gan arī dažādu projektu sastāvā, piemēram, jaunā viļņa un postpanka grupā “K. Remonts”, eksperimentālās mūzikas grupā “NSRD” un četru latviešu popmūzikas dziedātāju projektā “Dāmu pops”. 90. gados viņa nodibināja grupu “Simulācija”, kurā dziedāja pašas sacerētas dziesmas. Akuratere ir darbojusies arī eksperimentālajā tautas mūzikas projektā “Lidojošais paklājs”. Mūziķe joprojām aktīvi muzicē, piedalās dažādos Latvijā populāros mūzikas raidījumos un projektos. 2025. gadā Ieva Akuratere kopā ar Latvijas alternatīvā roka grupu “Sudden Lights” iedziedāja dziesmu “Mūsu mīlestība”.
Ieva Akuratere ir dzīva leģenda latviešu sirdīs. Ar savu harizmu, skaisto un unikālo balsi viņa ir apbūrusi arī cilvēkus ārpus Latvijas. Viņas dziesmas “Kā man klājas” (1989) pavadībā katru pilnmēness nakti uz Gobas deju (angliski – Elm Dance) dejošanu sanāk cilvēki daudzās kopienās Eiropā un pasaulē. Deja kalpo par apliecinājumu dzīves mīlestībai, cerībai un cilvēces solidaritātei ar Zemi un visu dzīvo.
Ieva Akuratere savulaik ir darbojusies arī kā aktrise, operetes aktrise un politiķe. Savas muzikālās darbības laikā, dziedot viena un esot dažādu muzikālo grupu sastāvā, viņa ir iedziedājusi ap 20 mūzikas albumu. Jaunākais albums “Ceļš” (2024) ir ierakstīts kopā ar latviešu mūziķi un komponistu Aivaru Hermani. Mūziķe ar koncertiem ir uzstājusies dažādās valstīs Eiropā, ASV un Āzijā, dziedot gan tautiešiem, gan svešiniekiem.
Foto: Jānis Deinats
Jau vairākus gadus dzejnieks un tulkotājs Guntars Godiņš Siguldā vada sarunu ciklu “[Ie]nāc literatūrā”. Līdz šim notikušas tikšanās ar dzejniekiem Kārli Vērdiņu, Madaru Gruntmani, Contru (Igaunija), Inesi Zanderi, Susinuki (Somija), Svetu Grigorjevu (Igaunija), Arvi Vigulu, Ingmāru Balodi, Jānu Malinu (Igaunija), Jāni Rokpelni, Heli Lāksonenu (Somija), Eduardu Aivaru u. c.; ar rakstniekiem Jāni Joņevu un Gunti Bereli; ar tulkotājām Silviju Brici, Māru Poļakovu, Ievu Lešinsku, ar sinoloģi Ievu Lapiņu, ar valodnieku Valtu Ernštreitu, ar tulkotāju un dzejnieku no Amerikas Džeidu Vilu (Jayde Will) un ar tulkotāju Denu Dimiņu; ar mūziķiem un komponistiem Uģi Prauliņu, Juri Kulakovu, Kristapu Grasi un Zigfrīdu Muktupāvelu; ar literatūrzinātniecēm Evu Eglāju-Kristsoni, Ilvu Skulti un ar folkloristi Janīnu Kursīti; ar mākslinieku Armandu Zelču; ar filosofu Kasparu Eihmani. “Devona” kinozālē skatīta tekstgrupas “Orbīta”veidotā filma, ar kuru iepazīstināja Sergejs Timofejevs un Artūrs Punte. Par dzeju teātrī notikušas sarunas ar aktrisēm Gunu Zariņu un Ingu Alsiņu-Lasmani un ar aktieri, tulkotāju Gundaru Āboliņu.
Mālpils muiža, īstenojot projektu “Ziemassvētku sajūtu un gaismas ceļojums”, svētdien, 7. decembrī, aizvadīja ēdienu gatavošanas meistarklasi kopā ar lielisko muižas šefpavāri Aiju Gabrāni.
Turpinot svētku gaidīšanas ceļojumu, pasākuma dalībnieki ieskandināja un iesmaržināja muižas pērli – Dārza māju. Ikvienam bija iespēja piedalīties gatavošanas procesos, baudīt un izzināt tradicionālo svētku ēdienu gatavošanas noslēpumus, ar kuriem dalījās šefpavāre un viņas komanda.
Aija Gabrāne ir šefpavāre ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi, konkursa “Mūsdienu Latvijas garša” uzvarētāja, kura apvieno Latvijas un internacionālās garšas mūsdienīgā un savā interpretācijā. Meistarklases laikā viņa stāstīja par Ziemassvētku ēdienu tradīcijām un kulinārajām vērtībām svētkos.
Pēc kopīgi pagatavotās maltītes dalībnieki sēdās pie krāšņi klāta svētku galda un devās garšu un sajūtu ceļojumā!
Mālpils muižā notiks arī citi Ziemassvētku gaidīšanas laika pasākumi:
Pasākumi notiek ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu.