Kultūra - sigulda.lv

Kultūras centrs “Siguldas devons” šonedēļ atvērs izstādi “Faraona dārgumi: ikonas, relikvijas, konservi”, kurā skatāmas asamblāžas un instalācijas, kas ir Ata Ieviņa pēdējo gadu laikā radītie vizuālie stāsti. Ekspozīcijas darbi realizēti ar dažādu tehniku un glezniecisku elementu palīdzību. Izstādes atklāšana norisināsies ceturtdien, 19. maijā, plkst. 19.00.

Izstādē būs redzami darbi gan no sērijas “Faraona dārgumi”, kas bija skatāma Latvijas Fotogrāfijas muzejā, gan jaunradīti, kas tapuši, spēlējoties ar materiāliem, tehnikām un idejām. Izstādes darbos turpina dzīvot relikvijas, kas ir vecākas par pašu autoru un cieši saistītas ar bērnības atmiņām – pagalmu, kur bija metāllūžņu savākšanas punkts. Piecdesmitajos gados šādos punktos tika nogādātas mežos atrastās kara tehniku atliekas, patronu čaulītes, lidmašīnu motori un šaujamieroči, kas dažādi spīdēja, mainoties apgaismojumam. Sakrautās makulatūras ķīpas, kurās atradās žurnāli ar krāsainām bildītēm, atgādināja noslēpumainas piramīdas.

Tagad šīs četrgadīgā zēna atmiņas par krāsām un gaismu spēlēm iemiesojas gleznieciskos darbos, kuru aizsākums meklējams arī autora interesē par Seno Ēģipti un konceptuālās mākslas eksperimentiem. Autoru vienmēr ir fascinējusi Senā Ēģipte – tās tonalitāte, zeltainumus, sarkofāgi, dārgumi un nemitīgie jaunatklājumi. Asociācijas ar Ēģiptes dārgumiem, kurus joprojām izceļ no pazemes, to noslēpumainība un senatnes piegarša, fotogrāfa prātā, ir radījušas vizuālas pasakas par Faraonu.

Atis Ieviņš ir netipisks padomju laika fotogrāfs, absolvējis Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu, bet par tekstilmākslinieku tā arī nekļuvis, jo viņu vienmēr saistījuši dažādi eksperimenti un jaunu māksliniecisko iespēju meklējumi, kuros tika apvienota glezniecība un fotogrāfija. 60. gadu otrajā pusē un 70. gados mākslinieks aizrāvās ar fotokodinājumiem. Savukārt 70. un 80. gados viņš bija saistīts ar tolaik vēl mazpazīstamu grafisko tehniku – sietspiedi jeb zīdspiedi. Sietspiedes tehnikas apgūšanā liela nozīme bija viņa kolēģim – māksliniekam Aldonim Klucim, kas lieliski pārzināja sietspiedes tehnoloģisko procesu. Atis Ieviņš izmantoja fotosietspiedes tehniku, par pamatu ņemot paša uzņemtās fotogrāfijas.

Strādājis par fotogrāfu dažādos preses izdevumos – laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze”, žurnālā “Skola un Ģimene”, “Padomju Latvijas Sieviete”, “Meža Dzīve” un citviet.

Izstāde bezmaksas apskatāma kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” līdz 19. jūnijam.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

14. maijā Lēdurgas Kultūras namā ar krāšņām svinībām tika atzīmēta kultūras nama 40. dzimšanas diena. Par godu tai tika organizēta viktorīna, sirsnīgs amatiermākslas kolektīvu koncerts, bet svinību noslēgumā – balle.

Viktorīnā, kura notika sadarbībā ar “MD viktorīnu”, piedalījās 6 komandas. Balvas saņēma visas komandas, taču ātrākie un zinošākie bija komanda “Krišjāņi”, gūstot 1. vietu, savukārt 2. vietā ierindojās komanda “Trīs paaudzes”, 3. vietā – “Metieniņš”.

Svētku koncertā piedalījās Lēdurgas Kultūras nama amatiermākslas kolektīvi un ciemiņi – Agra Daņiļēviča vadītais deju kolektīvs “Dzirnas”. Pēc koncerta vestibilā notika dzimšanas dienas sadziedāšanās.

Svinību viesi kārtīgi izdejojās ballē, kurā uzstājās grupa “Klintsons un logo”. Savukārt diskotēka bija Gunārs Vilde pārziņā, vienlaikus iepazīstinot ciemiņus ar Lēdurgas Kultūras nama vēsturiskiem faktiem un nozīmīgajiem notikumiem. Kultūras nama telpās varēja aplūkot dažādas ekspozīcijas, kuras saistītas ar tā vēsturi, kā arī fotografēties izveidotajā astoņdesmito gadu stila fotostūrī!

Fotogalerija no dzimšanas dienas viktorīnas apskatāma šeit.
Fotogalerija no svētku koncerta apskatāma šeit.

28. maijā, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā, Aleksandra parka estrādē Inčukalnā plkst. 13.00 būs iespēja redzēt bērnu tautas deju kolektīva “Minka” un mūsdienu deju studijas “Born to dance” audzēkņu koncertu.

Pēc koncerta bērni varēs redzēt cirka izrādi, piedalīties meistarklasē ar klaunu, spēlēt dažādas lielformāta spēles un piedalīties citās aktivitātēs.

Ieeja koncertā ir bez maksas.

11. jūnijā plkst. 15.00 un 18.00 sporta stadionā Peltēs notiks mūsdienu dejas izrāde “Trejdeviņi ritentiņi” dzīvās mūzikas pavadījumā, ko spēlēs grupa “Rāmi riti”. Izrādē piedalīsies turpat 100 dejotāji no Siguldas novada deju kolektīviem – deju grupas “A‑Zarts”, jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte” un Krimuldas Mūzikas un mākslas skolas Deju nodaļas.

“Trejdeviņi ritentiņi” ir stāsts par Līgo vakaru lauku sētā, kurā noris gan darbi, gan nedarbi. Uzvedumā tiks izdejotas dažādas Līgo tradīcijas – buršanās, ugunskuru kuršana, saulītes pavadīšana un sagaidīšana. Izrādē tiks piedzīvota mīlestība, greizsirdība, ziņkārība, jautrība un arī miegainība, kas piemeklē mazos līgotājus, tuvojoties rītausmai.

Izrādes apmeklējums ir bez maksas.

Pasākums norisinās ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu.

Deju grupa “A‑Zarts” ik gadu piedalās dažādās sacensībās. Piemēram, maija sākumā VEF Kultūras pilī “A‑Zarts” piedalījās konkursā “Dance fest” divās vecuma grupās. Abās grupās dejotāji ieguva 3. vietu, atvedot mājās medaļas, kausus un diplomus. Deju grupa “A‑Zarts” turpina trenēties, lai jau 28. maijā dotos uz sacensībām konkursā “Crystal Cup” Smiltenē.

Maija ekspozīcijas Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma koprades laboratorijās stāsta par piedzīvoto, izsapņoto un par savu sakņu izzināšanu, radot ko jaunu. Tur četras ekspozīcijas iepazīstina ar radošo novadnieku veikumu – mākslinieces Zandas Pučes instalāciju “Pārceltuve” par godu viņas un fotogrāfa Armanda Andžes grāmatai “Aa fluvius. Zudušo upi meklējot”, Siguldas novada etnogrāfiskajam tautastērpam veltītu ekspozīciju, par iedvesmas un izziņu avotu ņemot Siguldas Valsts ģimnāzijas audzēknes Adelīnas Andersones zinātniski pētniecisko darbu, Laurenču sākumskolas skolēnu Oskara Vaišļas un Dominika Kleina grāmatas “Oskara un Dominika lielais ceļojums” ekspozīciju un Siguldas pilsētas vidusskolas 1. klašu audzēkņu radīto tautisko svārku rakstu izstādi.

Māksliniece, siguldiete Zanda Puče 12. maijā Rīgā atklāja savu un Armanda Andžes veidoto grāmatu “Aa fluvius. Zudušo upi meklējot”. Grāmatai par godu veltīta arī viena no ekspozīcijām koprades laboratorijās – instalācija “Pārceltuve”. Grāmata ir vizuāls vērojums par Latvijas garāko upi, tās apkārtējo vidi un cilvēkiem cauri laikiem. Tā apvieno vairākus medijus un laiktelpas – stāstu par Zandas Pučes vecvecvectēvu Juhanu Jursu, kurš darināja laivas, 30. gadu estētikā veidotās mākslinieces Zandas Pučes un fotogrāfa Armanda Andžes melnbaltās fotogrāfijas, arhīva materiālus un rakstnieka Kārļa Studenta stāstu “Vasara laivā”.

Ekspozīcija “Siguldas novada sieviešu tautastērps” tapusi pēc Siguldas Valsts ģimnāzijas 12. klases audzēknes Adelīnas Andersones zinātniski pētnieciskā darba. Adelīna jau 12 gadus ir deju kolektīva “Vizbulīte” dalībniece un pētnieciskā darba laikā vēlējās izpētīt un izveidot Siguldas novada tautastērpu, lai nākotnē kolektīva dalībnieki varētu dejot sava novada etnogrāfiskajā tautastērpā. Koprades laboratoriju vienā no ekspozīcijām var iepazīties gan ar informāciju par Siguldas novada tērpu, gan apskatīt tērpu fotogrāfijās. Tautastērpi ir ļoti nozīmīga un nacionāli savdabīga latviešu kultūras mantojuma sastāvdaļa. Tajos atainojas sarežģītie vēstures procesi, ģimenes attiecības, nodarbošanās, tradīcijas, tautas daiļrade, vērtības un piederība konkrētam novadam.

Grāmata “Oskara un Dominika lielais ceļojums” vienā eksemplārā izdota 2022. gadā. Dominiks Vaišļa grāmatas ilustrē no 2019. gada, bet Oskars Kleins raksta kopš 2021. gada. Ekspozīcijā iespējams apskatīt daļu no krāšņajām grāmatas lappusēm un arī noklausīties abu autoru ierunātos fragmentus no grāmatas. Piedzīvojumu grāmatas abus puišus ikdienā iedvesmo visvairāk, tāpēc arī viņu grāmatā aprakstīti trakulīgi piedzīvojumi. Interesanti, ka grāmatai vispirms tapušas ilustrācijas un pēc tam tās stāsts. Puiši ar savu aizrautību pret grāmatām iedvesmo arī klases biedrus veidot grāmatas un piedzīvojumu stāstus.

Siguldas pilsētas vidusskolas visu sešu 1. klašu audzēkņi vizuālās mākslas skolotājas Daces Andersones vadībā ir radījuši kopīgu rakstainu tautisko svārku instalāciju. Stundu laikā audzēkņi iepazinušies ar tautisko brunču rakstiem un krāsu ritmiem, lai vēlāk katrs veidojotu savu svārku raksta fragmentu, kas šobrīd apskatāms vienā kopīgā “krāsu audeklā”.

Ekspozīcijas Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma koprades laboratorijās apskatāmas līdz 26. maijam.

Jūnijā “Rīts ar literatūrzinātnieku” aicina uz Mālpili, kur literatūrzinātnieks Pauls Daija stāstīs par noslēpumaino vācu mācītāju Johanu Gotfrīdu Agelūtu. Pasākums norisināsies 11. jūnijā plkst. 11.00 Mālpils luterāņu baznīcā, Alejas ielā 1, Mālpilī.

Johans Gotfrīds Agelūts (1763–1848) ir viens no noslēpumainākajiem vācu mācītājiem, kurš rakstījis latviski. 19. gadsimta sākumā Ageluts bija Mālpils mācītājs un rakstnieks, galvenās tēmas viņa darbos bija apgaismība, brīvība un sevis pilnveidošana. Viņš pats nodarbojās ar baku vakcināciju savā draudzē, Agelūta raksti par lauksaimniecības un medicīnas jautājumiem paver ieskatu tālaika latviešu ikdienas dzīvē. Galvenie Agelūta darbi ir “Jauna labu ziņu un padomu grāmata” (1817) un dzejojums “Tie brīvatlaisti Bērtuls un Maija” (1828). Agelūts publicējis dažādus rakstus Vidzemes latviešu kalendārā un laikrakstā “Tas Latviešu Ļaužu Draugs”.

Pasākumā tiks sniegts ieskats Agelūta dzīves gājumā, kā arī raksturota viņa darbība latviešu literatūrā.

Dr. philol. Pauls Daija ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks, grāmatas “Apgaismība un kultūrpārnese: Latviešu laicīgās literatūras tapšana” (2013) autors. Viņš pēta latviešu 18.–19. gadsimta literatūru, Baltijas apgaismības vēsturi, latviešu un vācu kultūras kontaktus.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” ir astoņi literatūrzinātnieku stāsti par Siguldas novada literatūras vērtībām. Viena gada garumā uzzinām par to, kādas intrigas slēpjas aiz krāsainajiem Kārļa Cilinska lubu romānu vākiem, kāda mēroga personība slēpjas aiz segvārda Kārlis Dzelzs, kādi bija likteņi Lēdurgas skolas pārziņa Moora trīs talantīgajiem bērniem un daudz ko citu.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” tapis, kultūras centram “Siguldas devons” sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Pasākumu ciklu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” skatāms arī kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā.

Ieeja pasākumā ir bez maksas.

Lai iepriecinātu novada mazākos, 20. maijā plkst. 10.00 ar izrādi “Šņukuriņš un viņa draugi” Inčukalna Tautas namā viesosies Rīgas leļļu teātris.

Lomās aktieri – Dzintra Duka Maisaka un Māris Podnieks. Izrādes ilgums ir 40 minūtes.

Biļešu cena 3 eiro. Biļetes iepriekšpārdošanā iespējams iegādāties Inčukalna Tautas namā darbdienās no plkst. 9.00 līdz 17.00 vai citā laikā, iepriekš piesakoties, zvanot uz tālruņa numuru 29478251.

21. maijā plkst. 16.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” norisināsies pianista un mākslu skolas “Baltais flīģelis” pedagoga Arnolda Dimanta piemiņai veltīts koncerts, kurā uzstāsies un atmiņās dalīsies Arnolda Dimanta kolēģi, audzēkņi un draugi.

Mākslu skola “Baltais flīģelis” aicina dalīties ar informāciju ikvienu, kam Arnolds Dimants ir palicis siltās atmiņās, īpaši skolas absolventus un siguldiešus.

Arnolds Dimants mūžībā devās 2021. gada 3. decembrī, bijis ilggadīgs koncertmeistars un klavierspēles skolotājs, kura audzēkņi guvuši panākumus konkursos un festivālos Latvijā un ārzemēs. Arnolds Dimants, būdams īsts skolas, Siguldas un Latvijas patriots, vienmēr iesaistījās visos skolas un pilsētas rīkotajos pasākumos, kā arī nozīmīgo Starptautisko konkursu organizēšanā. Tāpat bijis viens no galvenajiem Latvijas mūzikas skolu pedagogu festivāla organizatoriem, neiztrūkstoši tajos muzicējot kopā ar dzīvesbiedri Agru. Pedagoģiskajā darbā un duetā aktīvi tika aizvadīti vairāk nekā 30 gadi, gūstot daudz prieka un panākumu. 2019. gadā ierakstīts Agras un Arnolda Dimantu disks “Latviešu komponistu klavieru dueti no klasikas līdz mūsdienām”, kas veltīts Latvijas simtgadei un mākslu skolas “Baltais flīģelis” 60. jubilejai.

Ieeja koncertā ir bez maksas.

Atsaucoties uz Mālpils bibliotēkas interesi par ukraiņu grāmatu iegādi, bibliotēka saņēmusi dāvinājumā no izdevniecības “Liels un mazs” grāmatas bērniem ukraiņu valodā. Ar grāmatu sūtījumu bibliotēka dalījusies ar pirmsskolas izglītības iestādi “Māllēpīte”, kuru apmeklē mazie ukraiņu bērni.

Mālpilī patvērumu radušas vairākas ģimenes ar bērniem pirmsskolas un skolas vecumā. Bibliotēkā grāmatiņas varēs saņemt lasīšanai uz mājām.

Mālpils bibliotēkas un pirmskolas izglītības iestādes “Māllēpīte” kolektīvs pateicas izdevniecībai “Liels un mazs” par dāvinājumu!

Lēdurgas Kultūras nams 14. maijā aicina apmeklēt pasākumu kopumu, lai kopā atzīmētu kultūras nama 40. dzimšanas dienu. Svinot jubileju, gaidāms gan svētku koncerts, gan viktorīna, bet vakara noslēgumā – balle kopā ar grupu “Klintsons un logo”.

Lēdurgas Kultūras nams viesus sāks uzņemt jau no plkst. 18.00, kad kultūras nama Mazajā zālē pārbaudīt savas zināšanas dzimšanas dienas viktorīnā. Tajā var piedalīties 4–5 dalībnieku komanda. Viktorīnas atbildes iesniegšanai būs nepieciešams viens viedtālrunis uz komandu. Pasākums notiks neformālā gaisotnē, pie galdiņiem, tādēļ Lēdurgas Kultūras nams aicina ņemt līdzi groziņus. Lai piedalītos viktorīnā, nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās, zvanot uz tālruņa numuru 27744030.

Savukārt plkst. 19.00 kultūras nama Lielajā zālē norisināsies amatiermākslas kolektīvu koncerts un viktorīnas dalībnieku apbalvošana.

Plkst. 22.00 ikviens tiek aicināts dzimšanas dienas balli pie galdiņiem. Balles tematika – astoņdesmitie. Par muzikālo atmosfēru ballē parūpēsies grupa “Klintsons un logo”. Vietu pie galdiņiem iespējams pieteikt, zvanot uz tālruņa numuru 27744030. Biļetes cena 12 eiro, iepriekšpārdošanā arSiguldas novada ID karti – 10 eiro. Biļetes uz balli var iegādāties, zvanot uz tālruņa numuru 27744030.

Tāpat dzimšanas dienas viesi varēs izjust magnoliju smaržu un aplūkot Lēdurgas Kultūras nama dzīvi fotogrāfijās.

Otrdien, 10. maijā, plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” norisināsies Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra pārceltā viesizrāde “Graņonka”.

Izrāde ir daudzšķautņains stāsts par alkohola lomu cilvēka dzīvē. Tā ir etīžu virkne ar monologiem, dialogiem un muzikāliem numuriem, kas atspoguļo gan skumjas, gan prieku. Izrādes režisors ir Elmārs Seņkovs, scenogrāfs – Reinis Dzudzilo, kostīmu māksliniece – Krista Dzudzilo, dramaturģijas konsultants – Jānis Balodis. Izrādē piedalās – Jekaterina Frolova, Veronika Plotņikova, Dana Bjorka, Aleksandrs Maļikovs, Aleksejs Korgins un Vadims Grosmans. Izrāde notiks krievu valodā.

Biļešu cena no 15 līdz 20 eiro, arSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā tiek piemērota 20% atlaide. Biļetes pieejamas iepriekšpārdošanā “Siguldas devons” kasē un tiešsaistē.

Svētdien, 15. maijā, plkst. 16.00 Mālpils Kultūras centra izstāžu zālē tiks atklāta gleznotāja Alekseja Naumova ainavu izstāde “Pasaules ainavas un Parīzes dārzi un parki”, kurā daļa no skatāmajiem darbiem tapuši pēdējās nedēļās. Izstāde Mālpils Kultūras centrā būs apskatāma līdz 16. jūnijam.

Alekseja Naumova vārds vispirms asociējas ar brīvību, spēku, spontanitāti, enerģiju, emocionalitāti un krāsu prieku, kas apvienots ar pilnīgi reālu skatījumu uz konkrēto vietu – tie var būt Francijas dienvidi, tā var būt tepat Latvija, tā var būt Roma, Ņujorka, Venēcija, Burano, Rīga, Vīne, Budapešta, Parīze. Īpaši Parīze ir mākslinieka ne tikai pēdējo nedēļu aizraušanās. Uz daļas no darbiem, kas izstādīti Mālpils kultūras centra izstāžu zālē, krāsa tikko kā nožuvusi. Tie ir absolūti spontāni iespaidi, kas izlikti uz audekla. Mākslinieks plenēru lielāko tiesu neizmato ideju krātuves veidošanai, bet darbus rada tieši te un tieši tagad, savu “ala prima” tehniku izkopjot līdz tādai pilnībai, ka gleznas tiek iesāktas un pabeigtas dabā, nevis pēc tam darbnīcā. Krāsu un gaismas spēles nevar sacerēt, tās tveramas mirklī. Naumova gleznās īpaša vieta ierādīta saulei, gaismai, līdz ar to ēnām.

“Pasaules ainavas un Parīzes dārzi un parki” būs izstāde, kurā būs iespēja redzēt Jardin des Plantes, Parc de Bagatelle, Parc Monseau, Luksemburgas dārza fragmentus. Tie kā puzles gabaliņi kopā veidos iespaidu galeriju, kurā pasaules apceļotājs varēs atrast sev zināmas un asociatīvi tuvas vietas.

A. Naumovs beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Monumentālās glezniecības nodaļu profesora Induļa Zariņa vadībā. Stažējies Mākslas akadēmijas Radošās doktorantūras meistardarbnīcā (1980–1983, vadītājs Eduards Kalniņš) un Sorbonnas Mākslas augstskolā Francijā (1987–1988) studējot glezniecību Parīzē. Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Latvijas Mākslas akadēmijas rektors (2007–2017). Bijis apmaiņas programmu vadītājs un izstāžu kurators dažādos sadarbības projektos mākslā Itālijā, Francijā, Japānā, Vācijā, Austrijā, Nīderlandē, Spānijā, Grieķijā, Krievijā, ASV un citviet. Vairāk nekā 60 personālizstāžu autors, piedalījies vairāk nekā 40 grupu izstādēs Ņujorkā, Atlantā, Briselē, Beirutā, Berlīnē, Ķelnē, Prāgā, Madridē, Tartu un Rīgā. A. Naumovs ir autors arī vairāku grāmatu ilustrācijām.

Alekseja Naumova ieguldījumu mākslā novērtējusi arī Latvijas valsts, 2009. gadā piešķirot māksliniekam augstāko apbalvojumu – Atzinības Krusta komandiera ordeni. 2004. gadā saņēmis Itālijas prezidenta Ordeni (Ordine al Merito della Repubblica Italiana. Commendatore), bet 2016. gadā apbalvots ar Francijas Ordeni mākslā un literatūrā (Ordre des Arts et des Lettres). Gleznotājam piešķirta Ordeņa kavaliera (Chevalier) pakāpe, ar kuru līdz šim apbalvoti tādi kultūras un mākslas dižgari kā Tims Bērtons, Filips Glāss, Keita Blānšeta, Džūda Lovs un Kailija Minoga.