Kultūra - sigulda.lv

Siguldas Jaunās pils salonā no 22. aprīļa līdz 22. maijam būs skatāma mākslinieces anda_abstract gleznu izstāde “Digitālā plaisa”. Tā caur abstraktajiem darbiem runā par cilvēku, dabu un mieru digitālajā laikmetā.

Aprakstot ekspozīciju, māksliniece stāsta, ka tā ir par digitālajam tehnoloģijām un laikmetu, kurā dzīvojam, gleznoju jau vairāk kā 5 gadus un šī ir mākslinieces ceturtā “Digitālais lēciens mākslā” (Digital Art Jump) projekta izstāde. Autore ir abstraktā ekspresionisma pārstāve, košas krāsas māksliniecei palīdz paust emocijas uz audekla, uzrunāt un stāstīt par šo digitālo laikmetu, kurā dzīvojam. Iedvesma ir rodama it visur, bet īpaši dabā.

Mūsdienu cilvēks digitālo tehnoloģiju ietekmē mainās – attiecības, saskarsme, viss ir citādāk. Galvenās vērtības – dzīvot līdzsvarā ar sevi – paliek. Līdzsvars ir dabā: mežs, purvs, ezers, jūra. Tas palīdz cilvēkam atgriezties pie saviem pirmsākumiem un patiesās būtības. Būt laimīgam šajā tehnoloģiju pasaulē kļūst arvien grūtāk.

anda_abstract jeb Anda Daubure ir dzimusi Siguldā, uzaugusi Allažos un mācījusies Siguldas 1. vidusskolā (šobrīd Siguldas Valsts ģimnāzija). Māksliniecei vienmēr tuva ir bijusi Siguldas skaistā ainava Gleznotājkalnā, kura visos gadalaikos iedvesmo. Māksliniece dzimto pilsētu sauc par “Zelta Siguldu”, jo krāšņā Gaujas senieleja “uzzied” tieši rudenī.

“Digitālais lēciens mākslā” turpina savu ceļu ar ceturto izstādi. Izstāde “Digitālā plaisa” Siguldas Jaunās pils salonā apskatāma līdz 22. maijam. Izstādi iespējams apmeklēt Siguldas Jaunās pils darba laikā – no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 17.00 un nedēļas nogalēs no plkst. 10.00 līdz 18.00.

Ieeja izstādē iekļauta pils apmeklējuma cenā. Ieejas maksa Siguldas Jaunajā pilī ir 4,50 eiro, bet studentiem, skolēniem un pensionāriem – 2,50 eiro, apmeklētājiem arSiguldas novada ID karti – 1 eiro.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

23. aprīlī plkst. 16.00 Krimuldas Tautas namā būs skatāma Henrika Ibsena drāma “Heda Gablere”. Luga “Heda Gablere” ir stāsts par jaunu un skaistu sievieti, kurai, šķiet, dzīvē nekā netrūkst, taču viņa jūtas garlaikota, nelaimīga. Drāmu iestudējis un Krimuldas Tautas namā demonstrēs Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” studijteātris “Aka” Ligitas Smildziņas režijā.

Studijteātri “Aka” 1996. gada Stāmerienā dibināja Anša Rūtentāla skolniece Ligita Smildziņa. 2021. gadā studija svinēja 25 gadu pastāvēšanas jubileju. Teātrī spēlē dalībnieki no 25 līdz 40 gadu vecumam, kas par savu vaļasprieku un kaislību izvēlējušies teātri.

Biļetes cena ir 3 eiro. Iegādājoties biļetes iepriekšpārdošanā, uzrādotSiguldas novada ID karti, tiek piemērota 20% atlaide.

No 21. aprīļa līdz 29. maijam kultūras centra “Siguldas devons” apmeklētājiem atvērta grāmatu mākslas konkursā “Zelta ābele 2021” nominēto un apbalvoto grāmatu izstāde. Izstādes scenogrāfijas autors – Reinis Suhanovs.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas rīkotais grāmatu mākslas konkurss “Zelta ābele” jau 29 gadus pēc kārtas vērtē un apbalvo skaistākās Latvijas grāmatizdevēju izdotās grāmatas. Šogad pirmo reizi konkursā nominēto grāmatu izstāde ir skatāma ārpus Rīgas – kultūras centrā “Siguldas devons”.

“Esam gandarīti par iespēju iepazīstināt Siguldas novada iedzīvotājus ar 2021. gadā Latvijā izdotām grāmatām, kuras konkursa žūrija atzina par mākslinieciski augstvērtīgākām 133 grāmatu konkurencē. Ir audzis grāmatizdevēju, mākslinieku un tipogrāfiju profesionālais sniegums”, atzīst Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas izpilddirektore Marika Celma.

Izstādē eksponētas 40 grāmatas 8 kategorijās, to vidū arī šī gada laureāti, kas tika paziņoti apbalvošanas ceremonijā Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 11. aprīlī. Ceremonijā šogad žūrijas speciālbalvu pasniedza arī Siguldas novada pašvaldība. Šogad starp konkursa nominantiem bija arī ar Siguldas novadu saistīti mākslinieki – Zanda Puče, Ziedoņa muzejs un Līva Pakalne Fanelli.

“Siguldas novadam ir zināma vēsturiska saistība ar Latvijas grāmatniecībā nozīmīgā apgāda “Zelta ābele” dibinātāju Miķeli Gopperu. Viņa tēvs 1931. gadā iegādājās Eikažu muižas centru, kur ģimene uzturējās vasarās un kur Miķelis Goppers vēlējās izveidot grāmatnieku un grāmatdarinātāju ciemu, “kura iedzīvotājus vienotu jūsmīga mīlestība pret daiļo grāmatu un brīvajām mākslām”. Kara dēļ Miķelim Gopperam šī iecere diemžēl neīstenojās. Mēs esam patiesi priecīgi par iespēju turpināt un attīstīt literatūras un grāmatniecības virzienu novadā,” skaidro Jolanta Borīte, “Siguldas devona” direktore.

Izstāde atvērta kultūras centrā “Siguldas devons”, Pils ielā 10 darbdienās no plkst. 10.00 līdz 18.00, sestdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00. Ieeja bez maksas.

23. aprīlī plkst. 15.00 Turaidas muzejrezervātā pie Klaušinieku mājas tiks atklāta brīvdabas izstāde “Acīs krītoši burti”. Ekspozīcija ir kā veltījums rakstniekam un fabulistam Pērsietim viņa 160. jubilejā. Izstāde Turaidas muzejrezervāta apmeklētājiem būs pieejama līdz 31. oktobrim.

Ar Turaidu Pērsietis, īstajā vārdā Kārlis Zemītis (1862–1901), bija cieši saistīts astoņus gadus, esot Turaidas pagasta rakstvedis laikā no 1893. līdz 1901. gadam. Darba uzdevumā Pērsietis bieži brauca uz Rīgu un kājām nāca no Siguldas stacijas uz Turaidu. Šo gājienu vizuālā stāstā parāda fotogrāfs Armands Andže analogās, melnbaltās fotogrāfijās.

Ārpus darba Pērsieša sirdslieta bija rakstīšana. Pērsieša daiļradei raksturīga humoristiska un tieša valoda ar sižetiem, kas noskatīti no dzīves. Izstādes nosaukums “Acīs krītoši burti” ņemts no tāda paša nosaukuma stāsta.

Visvairāk par Pērsieti varam uzzināt no viņa draugu atmiņām. Laikabiedri norāda, ka viņš ir reālists caur un cauri un ļoti vispusīgs dzīves un visdažādāko ļaužu kārtu un grupu pazinējs un tēlotājs. Pērsietis bijis kluss un pieticīgs cilvēks, lielisks novērotājs un saviem darbiem smēlies iedvesmu no apkārtējiem cilvēkiem un notikumiem. Pērsieša simpātijas veltītas dzīves pabērniem. Latviešu literatūras vēsturnieks Teodors Zeiferts raksta: “Viņa stāsti ir mazas traģēdijas, ietvertas aukstas lietišķības nekrāsotos rāmjos.”

Pērsieša dzīves noslēgums bija traģisks, viņš saslima ar bakām un nomira vientulībā 39 gadu vecumā. Viņa draugs K. Jirgens raksta: “Kas palicis no Persieša tautā: daiļš mākslinieks-dzejnieks. Persieša rakstu valoda tautiska, domās un stilā stipra, humoristiska. Sižeti ņemti no plašas tautas dzīves. Persietis ir mūsu lielākais un labākais fabulu dzejnieks. Fabulu talants ir viņa stiprums. Fabula ar humoru (smiedama-raudādama) atver mūsu acis, lai redzam savus trūkumus, un tāpēc viņa ir audzinoša. Maz ko vajadzēja Persietim un maz ko viņš vēlējās sev. Savu prātu, daiļumu, mazās vajadzības un mazās vēlēšanās viņš novēl tautai visā pilnībā.”

Ieeja ar Turaidas muzejrezervāta biļeti, kuras cena ir no 0,70 līdz 3 eiro.

Informāciju sagatavoja:
Turaidas muzejrezervāta
Izglītojošā darba un komunikācijas nodaļas galvenā speciāliste
Maira Dudareva

Latvijas Folkloras biedrība, popularizējot tradicionālās kultūras pamatvērtības, latvisko dzīvesziņu, tās ilgtspēju un daudzveidīgās izpausmes mūsdienu sabiedrībā, par veikumu tradicionālās kultūras mantojuma saglabāšanā godina personas, folkloras kopas un kopienas, pasniedzot folkloras balvu “Austras koks” 3 nominācijās. Divās no tām balvu iegūs novadnieki – Siguldas folkloras kopas “Senleja” ilggadēja dalībniece un kultūrvides pētniece Indra Čekstere un Lēdurgas folkloras kopa “Putni”. Balvas tiks pasniegtas 24. aprīlī plkst. 14.00 Siguldas Jaunajā pilī.

Šogad balva “Austras koks” tiks pasniegta trīs nominācijās: “Mūža ieguldījums”, “Latviskās dzīvesziņas kopšana un daudzināšana” un “Aktivitātes folkloras jomā 2021. gadā”.

Balvu nominācijā “Mūža ieguldījums” par ilglaicīgu tradicionālās kultūras mantojuma pētniecību, aktīvu un iedvesmojošu līdzdalību folkloras vērtību un prasmju saglabāšanā, nodošanā nākamajām paaudzēm saņems etnogrāfe, Siguldas folkloras kopas “Senleja” ilggadēja dalībniece un kultūrvides pētniece Indra Čekstere.

Balvu nominācijā “Latviskās dzīvesziņas kopšana un daudzināšana” par gadskārtu svētku, ģimeņu godu un folklorā mantoto zināšanu par dabu un Visumu iedzīvināšanu un daudzināšanu saņems Siguldas novada Lēdurgas folkloras kopa “Putni” (vadītāja Ilze Kļaviņa).

Savukārt balvu nominācijā “Aktivitātes folkloras jomā 2021. gadā” saņems biedrība “Skaņumāja”.

Latvijas Folkloras biedrība folkloras balvu “Austras koks” pasniedz jau ceturto gadu, izvērtējot iepriekšējā gada notikumus un procesus tradicionālās kultūras pārmantojamībā, aicinot pieteikt balvai pretendentus gan folkloras nozares dalībniekiem, gan pašvaldībām, gan nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un citiem interesentiem. Katru gadu īpašs aicinājums ir informēt par ļaudīm, kuri mūža garumā folkloras vērtību un prasmju saglabāšanā ar savu veikumu daudz darījuši un iedvesmojuši citus, nododot zināšanas nākamajam paaudzēm.

Folkloras balvu “Austras koks” organizē un pasniedz Latvijas Folkloras biedrība.

Balvas pasniegšanas ceremonijas pasākumu atbalsta Siguldas novada pašvaldība.

Siguldas novada bibliotēka ir iesaistījusies inovāciju platformas “DEMOLA Latvia” projektā, lai meklētu atbildes uz jautājumu, kādai ir jābūt jauniešiem un kopienai draudzīgai bibliotēkai, lai viņi tur varētu rast iespēju līdzdarboties, sevi apliecinot un papildinot savas prasmes un kompetences. Projekta laikā izstrādāta aptaujas anketa, kuru aicinām aizpildīt, izsakot viedokli par Siguldas novada bibliotēkas nākotnes attīstību. Aptauja pieejama šeit, un to ir iespēja aizpildīt līdz 29. aprīlim (ieskaitot).

“DEMOLA Latvia” ir inovāciju platforma, kas atrodas Rīgas Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes paspārnē. Divpadsmit nedēļas intensīvā dizaina domāšanas procesā desmit talantīgi dažādu jomu Latvijas augstskolu studenti pēta, kāda pasaules praksē ir aktivitāšu dažādība, kuras realizē bibliotēkas, veiksmes un neveiksmes, kas saistās ar kopienas attīstību, un strādā pie piedāvājuma bibliotēku pakalpojumiem un videi, kas rosina īpaši jauniešus izmantot tos savai izaugsmei un produktīvam brīvā laika piepildījumam.

Bibliotēkas sen vairs nav tikai vietas, kur klusītiņām palasīt grāmatu vai žurnālu. Bibliotēkas kļūst par mūsdienīgiem kopienas centriem, kur var ne tikai lasīt un atrast ko vērtīgu drukātajos medijos, bet arī par vietu, kur var pulcēties dažādu vecumu pārstāvji, it īpaši jaunieši, lai darbotos pašorganizētās grupās un jēgpilni izmantotu gan telpas, gan tehnoloģiskos risinājumus.

Kopš aprīļa sākuma Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma koprades laboratorijas sniedz iespēju iepazīt Inčukalna Mūzikas un mākslas skola, Krimuldas Mūzikas un mākslas skola, Maijas Pīlāgas Lēdurgas Mākslas skola un Mālpils Mūzikas un mākslas skolas talantīgo audzēkņu un radošo pedagogu darbus. Ekspozīcija “TIK un TĀ” koprades laboratorijās interesentiem būs pieejama līdz 4. maijam.

Imants Ziedonis teicis: “Kas ir ideja? Ideja ir lielais “TIK un TĀ”, ka mēs tik un tā esam palikuši pie sava: dabas lielie attīstības likumi paši par sevi ir cienāmi un svēti, un svēta ir tā vieta, kurā mēs cilvēku vārdā to apliecinām.” Šobrīd ideja dzīvo par spīti visam un ir šis lielais “TIK un TĀ”. Katra no skolām veidojusi savu reprezentatīvo ekspozīciju vienā no namiņiem, kurā būs apskatāmi gan audzēkņu darbi, gan instalācijas. Izstāde kopumā būs gan raiba krāsās, gan izmantotajās tehnikās un materiālos. “Tik un tā turpinām no sirds darīt savu darbu, muzicējam, radām, iedvesmojam un ceram to darīt vēl ilgi,” tā par ekspozīciju saka Mālpils Mūzikas un mākslas skolas pārstāvji.

Siguldas novads ir bagāts ar izglītības iestādēm, kur augt un radoši attīstīties jaunajiem, daudzsološajiem prātiem. Novadā ir kopumā piecas mākslas un mūzikas skolas.

Martā Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma koprades laboratorijās sevi prezentēja Mākslu skola “Baltais flīģelis”, savukārt līdz 4. maijam ar sevi iepazīstinās Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils Mākslu un mūzikas skolas.

11. aprīlī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā svinīgā ceremonijā tika godināti 29. grāmatu mākslas konkursa “Zelta ābele” laureāti. Žūrijas specbalvu šogad pasniedza Siguldas novada pašvaldība.

Šogad 54 izdevēji žūrijas vērtēšanai bija iesnieguši 133 grāmatas, no kurām 40 grāmatas tika izvirzītas nominācijām, bet par konkursa laureātēm kļuva astoņas no tām, katra savā kategorijā.

Tāpat tika pasniegta balva Gada mākslinieka Mārtiņam Ratnikam, speciālbalva izdevējam “Valteram Dakšam”, balva par “Mūža ieguldījumu grāmatniecībā” Dacei Pugačai. Siguldas novada pašvaldības balvu – lidojumu ar gaisa balonu sadarbībā ar ceļotāju klubu “Altius” – māksliniecei Gundegai Muzikantei par mākslinieciski iedarbīgu vēstures tēmas interpretāciju, ilustrējot grāmatu “Ir mēness zelta kuģis” (Jāņa Rozes apgāds) pasniedza kultūras centra “Siguldas devons” direktore Jolanta Borīte.

Sigulda novada pašvaldība īpaši sveic nominācijām izvirzītās novadnieci Zandu Puči un Līvu Pakalni Fanelli, kuras gleznu izstāde šobrīd skatāma “Siguldas devonā”.

Visas nominētās un nu jau apbalvotās grāmatas būs skatāmas arī Siguldā, kultūras centrā “Siguldas devons” konkursa “Zelta ābeles” izstādē no 21. aprīļa līdz 29. maijam.

Foto: Didzis Grodzs

18. aprīlī plkst. 17.00 Mālpils Kultūras centra apaļajā zālē norisināsies senioru dziedošā ansambļa “Rezēdas” un bērnu vokālās studijas koncerts “Raibais gadiņš”.

Sadziedoties bērnu vokālajam ansamblim un senioru vokālajam ansamblim “Rezēdas” tiks izdziedāts vesels gads – no pavasara līdz pavasarim – izdziedot, vasaras saulainos vakarus, rudens sēņošanas priekus, ziemas sniegotos pakalnus un svētkus, kā arī pavasara mošanos un atjaunošanos.

Ieejas maksa koncertā – bez maksas.

Kultūras centrs “Siguldas devons” aicina uz nākamo “Rītu ar literatūrzinātnieku”, kas notiks 23. aprīlī plkst. 11.00 Krimuldas muižā, Mednieku ielā 3, Siguldā. Šoreiz literatūrzinātnieces Evas Eglājas Kristsones stāstījums būs par Kārli Cilinski jeb “Turaidietis. Lubu literatūras spožums un posts”.

Kārlis Cilinskis (1845–1912), kura saknes ir Turaidā, bijis īpaši azartiska, dažādām iniciatīvām un talantiem apveltīta personība. Bijis gan skolotājs un neredzīgo skolas dibinātājs, gan ērģelnieks, koru vadītājs, diriģents un dziedāšanas biedrības līdzdibinātājs, kādu laiku pat nodarbojies ar lauksaimniecību un dārzkopību. Tāpat atpazīstams lubu un populārās literatūras autors, piemēram, sastādījis gan mīlestības vēstulniekus, gan dziesmu krājumus mirušo izvadīšanai. Īpaši ražīgs tieši lubu literatūras laukā, kur, pielāgojot cittautu sižetus, 19., 20. gadsimta mijā izdevis vienu romānu pēc otra ar tādiem nosaukumiem kā “Valdis un Emma jeb Gals labs, viss labs”, “Turaidas jumprava Roze jeb Gods iet par nāvi”, “Ozolkalna Roze jeb Uzticīga mīlestība iespēj visu” un daudzi citi. Iesaistīts vairākos skandālos, kritizēts par lasītāju gaumes bojāšanu un sižetu pārāk tiešu pārcelšanu no dzīves.

Eva Eglāja-Kristsone ir literatūrzinātniece, Latvijas universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadītāja, interešu lokā dažādas literārās un sabiedriskās norises 19. un 20. gadsimta mijā caur tekstiem, autobiogrāfiskiem dokumentiem un personībām.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” ir astoņi literatūrzinātnieku stāsti par Siguldas novada literatūras vērtībām. Viena gada garumā interesenti uzzinās par to, kādas intrigas slēpjas aiz krāsainajiem Kārļa Cilinska lubu romānu vākiem, kādi bija likteņi Lēdurgas skolas pārziņa Mora trīs talantīgajiem bērniem, kāda mēroga personība slēpjas aiz segvārda Kārlis Dzelzs, kā Mālpils mācītājs vakcinēja pret bakām savu draudzi un daudz ko citu.

Ieeja pasākumā ir bez maksas. “Rīts ar literatūrzinātnieku” skatāms arī kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā.

Pasākumu ciklu “Rīts ar literatūrzinātnieku” organizē kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniekiem. Pasākumu ciklu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Kultūras centra “Siguldas devons” sieviešu koris “Teiksma” diriģentes Maijas Feldmanes un kormeistares Antras Mežales vadībā aicina visus uz pavasara koncertu Mālpils luterāņu baznīcā. Koncerts notiks 17. aprīlī plkst. 11.00, pēc Lieldienu dievkalpojuma.

Tajā izskanēs gan Ērika Eglīša un Ērika Ešenvalda mūzika, gan Maijas Feldmanes tautasdziesmu apdares un divu “Teiksmas” dalībnieču kopdarbs – Olgas Jakānes dziesmas ar Marutas Mitrevicas vārdiem.

Ieeja koncertā ir bez maksas.

Kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” skatāma unikāla un krāšņa Itālijā dzīvojošās siguldietes Līvas Pakalnes Fanelli mākslas izstāde “Maigās ilūzijas”. Tas ir mākslinieces veltījums savai dzimtajai pilsētai, kurā viņa ar savu romantiski subjektīvo skatījumu ataino tās apkārtnes arhitektoniku, dabas skatus, tūristu iemīļotas vietas un sadzīviskās ainas.

Pati māksliniece izstādes atklāšanu virtuāli piedzīvoja savās pašreizējās mājās Sardīnijā, taču domās ir klātesoša un priecājas par ikvienu tās apmeklētāju. Par izstādi māksliniece stāsta: “Ar šo izstādi vēlējos notraust putekļus no sen aizmirstām vēsturiskām Siguldas vietām, kuras ir saglabājušās uz izplūdušām foto kartītēm vai gadu gaitā pilnībā mainījušas izskatu. Un tad rotaļīgi tās apspēlēt, nezaudējot cieņpilnu attieksmi pret Siguldas pilsētu un tās saknēm. Izstādē apskatāmi arī portreti, kuri mijiedarbojas ar pārējām gleznām, tās papildina un parāda manu beznosacījumu mīlestību pret mākslu.”

Līva ir dzimusi Siguldā, bet jau vairākus gadus dzīvo Itālijā – valstī, kur glezniecību apguva, studējot renesanses, flāmu un holandiešu vecmeistaru mākslas tehniku un glezniecības teoriju. Kopš 2003. gada Līvas personālizstādes un viņas gleznas privātkolekcijās atrodas dažādās pasaules valstīs, tostarp Francijā, Kanādā, Beļģijā, ASV, Šveicē un citviet.

Izstādei īpaši tapusi instalācija – izgaismoti gubu mākoņi, ko, iedvesmojoties no Līvas gleznās tik bieži sastopamajiem mākoņiem, veidojusi jaunā māksliniece, siguldiete Dārta Anspoka. Viņa šobrīd mācās Siguldas Valsts ģimnāzijas 7. klasē un jau līdz šim pārstāvējusi skolu mākslas konkursā, kurā guvusi Latvijas mēroga atzinību.

Izstāde tapusi ar Siguldas novada pašvaldības līdzfinansējumu un gaidīs apmeklētājus līdz 14. maijam.

Izstādi rīko kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar organizāciju “BON ART”, kas oficiāli Latvijā pārstāv mākslinieci Līvu Pakalni Fanelli un sniedz platformu arī jaunu talantu attīstībai kultūras un radošo industriju nozarēs.