Kultūra - sigulda.lv

Turaidas muzejrezervāts saņēmis Eiropas Komisijas atzinību – Eiropas mantojuma zīmi, kas apliecina Turaidas vēsturiskā centra mantojuma piederību Eiropas kultūras kopējam mantojumam un izceļ objekta nozīmi Eiropas vēstures kontekstā.

Turaidas vēsturiskais centrs ir kultūras mantojuma vieta ar 57,86 hektāru lielu teritoriju, kas ietver dabas un kultūrtelpu, materiālo un nemateriālo mantojumu, kas raksturo laika posmu tūkstošgadu garumā. Vēsturiskais centrs ir viens no senākajiem valstiskajiem veidojumiem Latvijā, tiek saglabāts, uzturēts un iedzīvināts mūsdienu radošajā kultūras procesā. Centra dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanai un tālākai interpretācijai 1988. gadā tika izveidots Turaidas muzejrezervāts, kuram 1994. gadā tika piešķirts Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa statuss. Tas ir vienīgais šādas nozīmes objekts Latvijā. Vēstījums par Turaidas vēsturiskā centra mantojumu un tā nozīmi Latvijas un Eiropas kontekstā tiek parādīts piecos tematiskos kompleksos. Tie ir – Tautasdziesmu parks, Gaujas lībiešu mantojums, Turaidas viduslaiku mūra pils, Turaidas koka baznīca un Baznīckalns, Turaidas muižas saimnieciskais centrs. Muzejrezervāta ekspozīcijās brīvdabā un telpās tiek stāstīts par dabas un cilvēka darbības saskaņu un savstarpēju mijiedarbību vides veidošanā un vēstures procesiem, sākot no 11. gadsimta līdz mūsdienām.

Eiropas mantojuma zīmes mērķis ir stiprināt Eiropas pilsoņu savstarpējo sapratni un kultūras dialogu, jo īpaši jauniešu piederības izjūtu Eiropas Savienībai, pamatojoties uz Eiropas vēstures un kultūras mantojuma kopīgām vērtībām un elementiem, kā arī uz izpratni par nacionālo un reģionālo daudzveidību. Zīme sekmē un sniedz jaunas iespējas izprast kopīgo, tomēr atšķirīgo kultūras mantojumu, kopīgo vēsturi, kā arī Eiropas Savienības vērtības un nozīmi. Eiropas mantojuma zīmi piešķir objektiem, kam piemīt liela simboliska Eiropas nozīmes vērtība un kas raksturo Eiropas kopīgo vēsturi un Eiropas Savienības izveidi, kā arī Eiropas integrācijas procesa pamatā esošās Eiropas vērtības un cilvēktiesības.

Oficiālā Eiropas mantojuma zīmes piešķiršanas ceremonija notiks 13. un 14. jūnijā Briselē.

27. aprīlī apbalvošanas ceremonijā tika paziņoti Latvijas Pasākumu foruma “Izcilības balvas 2021” ieguvēji, kuru vidū bija arī kultūras centrs “Siguldas devons”, saņemot balvu nominācijā “2021. gada izcilākā pasākumu norises vieta”.

2021. gads kultūras centram “Siguldas devons” bija ceturtā sezona, un tā noritēja vēl aizvien ierobežojumu apstākļos. Lielākais izaicinājums bija rast risinājumus, kā brīdī, kad kultūrtelpas slēgtas apmeklētājiem, turpināt ne tikai radīt, bet arī rādīt. Tika rasti jauni izaicinājumi nozares attīstībā, nodrošināti pasākumi “Siguldas devonā”, pilsētvidē un Siguldas pils paviljonā. Veiksmīga bija pašvaldības sniegtā iespēja izmantot stikla namiņus Siguldas dzelzceļa stacijas laukumā un kultūras piedāvājumu ienest tajās projektā “Koprades laboratorijas”, kas Pasākumu izcilības balvas konkursā iekļuva arī finālā kategorijā “Nestandarta pasākums”. “Siguldas devonam” saņemtā balva “Izcilākā pasākumu norises vieta novados” ir apliecinājums komandas darbam, radošai pieejai un uzticībai Siguldas aizrautības vektoram.

“Liels paldies visiem skatītājiem un draugiem, kas apmeklēja mūsu pasākumus vai sekoja tiem līdzi, paldies sadarbības partneriem un “Siguldas devona” komandai, jo ideju vidē bez cilvēka darba nav iespējams realizēt,” saņemto atzinību novērtēja Siguldas novada Kultūras centra direktore Jolanta Borīte.

Latvijas Pasākumu foruma Izcilības balvas mērķis ir ik gadu atzīmēt izcilus notikumus, pasākumu organizatorus, uzņēmumus, radošos un tehniskos risinājumus un norises vietas pasākumu jomā. Balvas saņēmēju vidū iekļauti izcilākie nozares profesionāļi: privātā un publiskā sektora pārstāvji, valsts un pašvaldību pasākumu jomas iestādes, pasākumu organizētāji, producenti, pasākumu norišu vietas, nozares pakalpojumu sniedzēji un piegādātāji, kā arī citi pasākumu nozares uzņēmumi un iestādes.

29. aprīlī plkst. 18.00 Siguldas pagasta Kultūras namā notiks skolu jaunatnes deju koncerts “Kad vizbuļi zied”.

Siguldas pilsētas vidusskolas bērnu deju kolektīvs “Vizbulīte” ciemos aicina draugus – bērnu deju kolektīvu “Teiksmiņa” (Rīga), bērnu deju kolektīvu “Jampadracis” (Limbaži) un bērnu deju kolektīvu “Saules bērni” (Garkalne). Pēc tik ilgas pauzes dejotāji satiksies uz vienas skatuves – sadejosies, smiesies un sadraudzēsies.

Cerot, ka tieši šajā dienā ziedēs arī vizbuļi mūsu Gaujas līčos, lai pēc pāris dienām, svinētu arī Vizbulītes vārda dienu.

Ieejas maksa 2,50 eiro, arSiguldas novada ID karti – 2 eiro. Biļetes iespējams iegādāties kultūras centra “Siguldas devons” biļešu kasē, kā arī stundu pirms koncerta sākuma Siguldas pagasta Kultūras namā.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

7. maijā plkst. 11.00 Lēdurgas dendroparkā pasākumu ciklā “Rīts ar Literatūrzinātnieku” literatūrzinātniece Zita Kārkla iepazīstinās ar Mooru ģimenes trīs talantīgajiem bērniem no Lēdurgas, kuri savulaik darbojušies literatūrā.

Lēdurgas draudzes skolotāja Georga Moora un viņa sievas Bertas Mooras ģimenē pieaug trīs bērni – Herta, Valda un Henrijs. Visi trīs vēlāk darbojušies literatūrā. Valda Moora pazīstama kā dzejniece, Jāņa Ziemeļnieka mūza, ilgus gadus strādājusi par skolotāju un rakstījusi lugas un dzeju bērniem. Henrijs Moors rakstījis stāstus un romānus, interesējies arī par mākslu, grafiku, ilustrējis divas māsas Valdas Mooras dzeju grāmatas. Savukārt Herta Bremmane-Moora ir autore vienam romānam, kura centrā ir patstāvīga, emancipēta sieviete un viņas cīņa par sievas, mātes un karjeras savienošanu.

Bērnību Moori pavadījuši Lēdurgā, dziļas ietekmes un pirmo izglītību guvuši Lēdurgas draudzes skolā un ģimenē, kur valdījis reliģisks, mākslas un mūzikas caurstrāvots gars. Kā tālāk risinājušies viņu likteņi un cik dažādas bijušas rakstniecības takas, par to Zitas Kārklas lekcijā.

Zita Kārkla ir literatūrzinātniece, Latvijas Universitātes literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece, interešu lokā latviešu sieviešu rakstniecības vēsture, kuru skata caur feministisko teoriju prizmu. Viena no Latvijas un latviešu literatūras datubāzes literatura.lv redaktorēm, apkopojot informāciju par latviešu valodā rakstošajām sievietēm, kuras literatūrā darbojušās kopš 19. gadsimta otrās puses.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” ir astoņi literatūrzinātnieku stāsti par Siguldas novada literatūras vērtībām. Viena gada garumā interesenti uzzinās par to, kādas intrigas slēpjas aiz krāsainajiem Kārļa Cilinska lubu romānu vākiem, kādi bija likteņi Lēdurgas skolas pārziņa Mora trīs talantīgajiem bērniem, kāda mēroga personība slēpjas aiz segvārda Kārlis Dzelzs, kā Mālpils mācītājs vakcinēja pret bakām savu draudzi un daudz ko citu.

Ieeja pasākumā ir bez maksas. “Rīts ar literatūrzinātnieku” skatāms arī kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā.

Pasākumu ciklu “Rīts ar literatūrzinātnieku” organizē kultūras centrs “Siguldas devons” sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniekiem. Pasākumu ciklu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

Kā katru gadu 1. maijā Turaidas muzejrezervātā sākas vasaras sezona, kad apmeklētājiem tiek piedāvātas vairāk nekā 35 ekspozīcijas brīvdabā un telpās – Tautasdziesmu parkā, Turaidas mūra pilī, Turaidas baznīcā, muižas saimnieciskā centra ēkās, tai skaitā klaušinieku mājā un muižas pārvaldnieka vecajā dzīvojamajā mājā.

1. maijā Turaidas muzejrezervāts piedāvās apmeklētājiem klātienē atkal tikties ar muzejrezervāta speciālistiem, vēsturniekiem, pētniekiem, kuri vedīs interesantās un aizraujošās ekskursijās muzejrezervāta daudzveidīgajās ekspozīcijās.

Plkst. 12.00 – ekspozīcija “Ceļā uz Latvijas valsti. Klaušinieks. Saimnieks. Pilsonis”. Izstādi veidojis Edgars Ceske.
Plkst. 13.00 – pārgājiens pa Lībiešu taku un ieskats ekspozīcijā “Gaujas lībieši Latvijas kultūrvēsturē”. Pārgājiens notiks Ligitas Beitiņas vadībā.
Plkst. 13.30 – ekspozīcija “Turaidas muižas pārvaldnieka vecā dzīvojamā māja”. Izstādi veidojusi Jolanta Dukaļska.
Plkst. 14.00 – izglītojošā programma “Ienāc tautasdziesmu pasaulē” kopā ar Margitu Porieti un Iju Kivlinu.
Plkst. 14.30 – vēstures stāsti “Turaidas mūra pils gadsimtu gaitā”. Stāstījumā piedalīsies Egils Jemeljanovs.
Plkst. 15.00 – izstāde “Acīs krītoši burti” – veltījums Turaidas pagasta rakstvedim Kārlim Zemītim jeb Pērsietim 160. jubilejā. Izstādi veidojusi Maira Dudareva.

Dalība ekskursijā par Turaidas muzejrezervāta ieejas biļeti.

Visas dienas garumā tiek piedāvāta iespēja arī pašiem bez gida palīdzības iepazīt Turaidas muzejrezervātu, izmantojot mobilo lietotni.

Tiem, kuriem patīk vērot, iedziļināties, meklēt un atrast piemērota būs spēle “Detaļu detektīvs”. Šīs spēles laikā dalībnieki tiek aicināti apmeklēt ekspozīcijas un ēkas, izmantojot ēku detaļu attēlus. Dalībniekiem jāatrod publicētā detaļa, jānofotografē un pareizās atbildes jāiesūta muzejrezervātam. Atbildes tiek pieņemtas visas dienas garumā un nākamajā dienā notiks uzvarētāju paziņošana. Labākajiem spēles dalībniekiem dāvanās būs muzejrezervāta izdotie iespieddarbi un gada kartes bezmaksas muzeja apmeklējumam.

Īpašs jaunums tiek piedāvāts arī tiem apmeklētājiem, kuri regulāri viesojas Turaidas muzejrezervātā – apmeklēt muzejrezervāta Mežaparka daļu, kura šogad pilnībā atvērta apmeklējumam. Labāk ieraudzīt un iepazīt Mežaparka dabas objektu daudzveidību palīdzēs aizraujošā spēle “Mīklainā orientēšanās”.

Gan “Detaļu detektīva”, gan “Mīklainās orientēšanās” darba lapas visas dienas garumā būs saņemamas Apmeklētāju centrā.

Kā katru vasaras sezonu, arī šogad pils pagalmā apmeklētājus sagaidīs un nodrošinās iespēju izmēģināt roku loku šaušanā lokšāvēju kluba “Stiegra” pārstāvji. Diena Turaidā solās būt spraiga un gara.

Turaidas muzejrezervāts atvērts no plkst. 9.00 līdz 19.00. Ieeja ar Turaidas muzejrezervāta biļeti, kuras cena ir no 0,70 līdz 3 eiro.

29. aprīlī plkst. 19.00 Allažu Tautas namā viesosies izrāžu apvienība “Pannas Teātris” ar stand-up komēdiju “Mačo”.

Veicot vīriešu tipoloģijas pētījumus un aplūkojot sabiedrībā sastopamos vīriešu tipāžus, izrādē uzzīmēts mūsdienu latviešu mačo, dramaturģes Aivas Birbeles acīm. Tas viss darīts, konsultējoties ar īstiem vīriešu sugas pārstāvjiem – aktieriem Aināru Ančevski, Ivaru Kļavinski un režisoru Juri Rijnieku.

Kā tas ir, būt īstam vecim un īstam vīrietim? To var uzzināt, veicot vīrišķības testu. Lai dzirdētu no mīļotās sievietes izsaucienu: “Tu esi īsts vecis!” Vienkārši jāsavāc pietiekams punktu skaits. Tas ir vitāli svarīgi katram vīrietim – būt ļoti piesardzīgam, lai nekļūdītos, aizsargājot savus vīrišķos punktus un prasmes, lai nenoslīdētu līdz nekompetenta mīkšļa stāvoklim, kurš neprot orientēties pēc kartes vai izciest sitienu pa seju.

Izrādes režisors ir Juris Rijnieks, autore – Aiva Birbele, savukārt Mačo lomā iejutīsies aktieris Ainārs Ančevskis.

Izrāde divās daļās. Izrādes ilgums – 1 stunda un 40 minūtes.

Biļešu cena ir 12 eiro, arSiguldas novada ID karti – 10 eiro. Biļetes iepriekšpārdošanā pieejamas kultūras centra “Siguldas devons” kasē un, iepriekš piesakoties, zvanot uz tālruņa numuru 26545054.

Siguldas Jaunās pils salonā līdz 22. maijam būs skatāma mākslinieces anda_abstract gleznu izstāde “Digitālā plaisa”. Tā caur abstraktajiem darbiem runā par cilvēku, dabu un mieru digitālajā laikmetā.

Aprakstot ekspozīciju, māksliniece stāsta, ka tā ir par digitālajam tehnoloģijām un laikmetu, kurā dzīvojam, gleznoju jau vairāk kā 5 gadus un šī ir mākslinieces ceturtā “Digitālais lēciens mākslā” (Digital Art Jump) projekta izstāde. Autore ir abstraktā ekspresionisma pārstāve, košas krāsas māksliniecei palīdz paust emocijas uz audekla, uzrunāt un stāstīt par šo digitālo laikmetu, kurā dzīvojam. Iedvesma ir rodama it visur, bet īpaši dabā.

Mūsdienu cilvēks digitālo tehnoloģiju ietekmē mainās – attiecības, saskarsme, viss ir citādāk. Galvenās vērtības – dzīvot līdzsvarā ar sevi – paliek. Līdzsvars ir dabā: mežs, purvs, ezers, jūra. Tas palīdz cilvēkam atgriezties pie saviem pirmsākumiem un patiesās būtības. Būt laimīgam šajā tehnoloģiju pasaulē kļūst arvien grūtāk.

anda_abstract jeb Anda Daubure ir dzimusi Siguldā, uzaugusi Allažos un mācījusies Siguldas 1. vidusskolā (šobrīd Siguldas Valsts ģimnāzija). Māksliniecei vienmēr tuva ir bijusi Siguldas skaistā ainava Gleznotājkalnā, kura visos gadalaikos iedvesmo. Māksliniece dzimto pilsētu sauc par “Zelta Siguldu”, jo krāšņā Gaujas senieleja “uzzied” tieši rudenī.

“Digitālais lēciens mākslā” turpina savu ceļu ar ceturto izstādi. Izstāde “Digitālā plaisa” Siguldas Jaunās pils salonā apskatāma līdz 22. maijam. Izstādi iespējams apmeklēt Siguldas Jaunās pils darba laikā – no otrdienas līdz piektdienai no plkst. 10.00 līdz 17.00 un nedēļas nogalēs no plkst. 10.00 līdz 18.00. No 1. maija Siguldas Jaunā pils būs atvērta darbdienās no plkst. 9.00 līdz 19.00, nedēļas nogalēs – no plkst. 10.00 līdz 19.00.

Ieeja izstādē iekļauta pils apmeklējuma cenā. Ieejas maksa Siguldas Jaunajā pilī ir 4,50 eiro, bet studentiem, skolēniem un pensionāriem – 2,50 eiro, apmeklētājiem arSiguldas novada ID karti – 1 eiro.

14. maijā plkst. 11.00 aicinām apmeklēt radošo darbnīcu bērniem “Uzzīmē grāmatiņu” ar grāmatu mākslinieci Elīnu Brasliņu. Apmeklējot kultūras centru “Siguldas devons”, zīmējot, līmējot, krāsojot un griežot, katram būs iespēja tikt pie savas personīgās grāmatiņas.

Darbnīca piemērota bērniem vecumā no 3 līdz 9 gadiem, tomēr aicināts ir ikviens interesents.

Elīna Brasliņa ir bērnu grāmatu ilustratore un animācijas filmu māksliniece, uzzīmējusi ap trīsdesmit grāmatu un šobrīd strādā pie otrās pilnmetrāžas multfilmas. Vairākkārt, tostarp šogad, nominēta “Zelta ābeles” balvai, četrreiz to arī saņēmusi.

Pieteikšanās norit, rakstot uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv. Pieteikumā lūdzam norādīt dalībnieku skaitu un vecumu. Vietu skaits ir ierobežots!

Dalības maksa radošajā darbnīcā – 2 eiro.

Siguldas novada Kultūras centrs ir aizsācis sadarbību ar Kanādas vēstniecību Latvijā un tāpēc siguldiešiem tiek piedāvāts jau otrs Kanādas filmas seanss šajā pavasarī. 26. aprīlī plkst. 19.00 kultūras centrā “Siguldas devons” būs iespējams noskatīties filmu “Skrien, sieviete, skrien!”.

Filma būs arī veltījums Nacionālajai Kanādas kino dienai, kas visā pasaulē tiek atzīmēta 20. aprīlī. Tradicionāli šajā dienā tiek demonstrētas filmas, kas palīdz sabiedrībā raisīt diskusijas par aktuāliem sociāliem un vides jautājumiem – minoritāšu, bezdarba, ekoloģijas problēmām, jaunu cilvēku savas vietas meklējumiem dzīvē un citiem.

Siguldā tiks rādīta režisores Z. L. Hopkinsas filma “Skrien, sieviete, skrien!” (filmas ilgums: 100 minūtes, 2021. gads), kas ietver gan drāmas, gan komēdijas elementus. Filmas galvenā varone ir jauna sieviete Beka, kas spiesta pārvērtēt savu dzīvi. Lai pierādītu tuviniekiem, ka viņa var mainīties, Beka nolemj pievērsties skriešanai. No picām rotātā halātā tērptas būtnes, kas uz pastkasti brauc ar mašīnu un nevis iet kājām, viņa pamazām pārtop par mērķtiecīgu jaunu sievieti. Bekai palīdz mītisks personāžs – viens no senčiem, savulaik leģendārs kanādiešu garo distanču skrējējs – Toms Longbouts. Bekas ceļš uz maratona distances pievarēšanu ir sevis pārvarēšanas un pieaugšanas stāsts – reizē emocionāls un iedvesmojošs.

Skatītājiem filma piedāvā iespēju aizdomāties par savām vājībām un rast spēkus, lai tās pārvarētu, no jauna atklājot dzīves garšu.

Maija mēnesī filmu “Skrien, sieviete, skrien!” tiek plānots demonstrēt atkārtoti, uz diskusiju par tajā pieteiktajiem jautājumiem aicinot jauniešu auditoriju.

Filma tiks demonstrēta angļu valodā ar subtitriem latviešu valodā.

Kino seansa apmeklējums ir bez maksas.

Līdz 29. maijam Inčukalna Tautas nama apmeklētājiem būs pieejama “Mākslas dienu 2022” izstāde “Otas trajektorija”. Izstāde ir daudzveidīga un krāsaina, tā apvieno un ļauj iepazīt 16 dažādu autoru – Daces Saulītes, Modra Baloža, Jolantas Bodnieces, Anda Gūtmaņa, Paula Putniņa, Rasmas Šubes, Vitas Bērziņas, Ritas Bormanes, Vitas Ošas, Jāņa Purcena, Aijas Ausējas-Rudzītes, Elmāra Gaigalnieka, Evijas Keišas, Lailas Koceres, Ievas Kalniņas, Daces Visnovas un pedagoga Elmāra Gaigalnieka Mākslas nodaļas audzēkņu – darbus.

Inčukalnā jau no pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem ik pavasari tiek svinētas Mākslas dienas, kas bijis par pamatu Inčukalna Mākslinieku kopas izveidošanai 2002. gadā. Arī šopavasar par godu Mākslu dienām Inčukalnā eksponēta izstāde, kas ļauj aplūkot un iepazīt Inčukalna māksliniekus, viņu radītos darbus.

Jau šajā sestdienā, 23. aprīlī, plkst. 21.00, Allažu Tautas namā norisināsies pavasara balle ar grupu “Jauda”. Lai rezervētu galdiņu, interesenti aicināti pieteikties, zvanot uz tālruņa numuru 26545054 vai rakstot uz e‑pasta adresi ance.berze@sigulda.lv.

Grupa “Jauda” ir mūziķu apvienība no Līvāniem. Grupas pamatsastāvā ir trīs līvānieši – Dainis Paeglis, Daniels Levickis un Gatis Pastars – ar ilggadēju skatuves pieredzi, kura uzkrāta, spēlējot balles, jubilejas, kāzas, koncertus, kā arī korporatīvos pasākumus.

Biļetes cena 7 eiro, arSiguldas novada ID karti – 6 eiro. Atgādinām, ka pasākuma dienā Siguldas novada ID karšu atlaide netiek piemērota. Biļetes iepriekšpārdošanā iespējams iegādāties Allažu Tautas namā pirmdienās–ceturtdienās no plkst. 14.00 līdz 18.00 vai citā laikā, iepriekš piesakoties, zvanot uz tālruņa numuru 26545054.

Allažu Tautas nams aicina sekot līdzi aktuālajai informācijai, norisēm Allažu Tautas namā sociālo tīklu vietnē Facebook.

Siguldas Jaunās pils salonā no 22. aprīļa līdz 22. maijam būs skatāma mākslinieces anda_abstract gleznu izstāde “Digitālā plaisa”. Tā caur abstraktajiem darbiem runā par cilvēku, dabu un mieru digitālajā laikmetā.