Kultūra - sigulda.lv

Kultūras centrā “Siguldas devons” piektdien, 16. septembrī, plkst. 19.00 gaidāms lielisks vakars – ar koncertu uzstāsies Intars Busulis un “Abonementa orķestris”.

Intars Busulis Latvijas mūzikā vērtējams kā fenomens, kurš spējis saliedēt ļoti plašu auditoriju. Tandēmā ar “Abonementa orķestra” atslēgas cilvēku – komponistu Kārli Lāci –, spējis radīt mūziku, kura neatstāj vienaldzīgu nevienu. Koncertā tiks atskaņotas gan jaunas dziesmas, gan labi zināmi un iemīļoti skaņdarbi.

“Abonementa orķestra” sastāvā muzicē Kārlis Lācis, Kaspars Zemītis, Kaspars Grigalis, Edvīns Ozols, Karīna Tropa, Vineta Elksne, Alise Kante-Onzule.

Ieeja koncertā – 20 līdz 30 eiro, arSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40%. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasē, tostarp tiešsaistē šeit.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Siguldas novada bibliotēkā 4. augustā plkst. 12.00 tiks atklāta tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” radošās kopas “Madaras” rokdarbnieču izstāde “Svētku galda rotas. Madarām – 20”. Darbus darinājušas radošās kopas “Madaras” rokdarbnieces, kas no 2021. gada rudens kuplina tautas lietišķās mākslas studijas “Sigulda” dalībnieču rindas.

Izstādē aplūkojami dalībnieču rokdarbi, pamatā Leontīnes Bērziņas, Jadvigas Lazdānes, Laimdotas Jenertes tamborētie galdauti un galda celiņi, Skaidrītes Roštokas tamborētās galda sedziņas un aptamborētie linu dvieļi. Ekspozīcijā būs skatāmi arī spilgtākie mirkļi no “Madaru” 20 gadu darbības.

Atklāšanā dalībnieces dalīsies pieredzes un atmiņu stāstos, būs iespēja iepazīt novadnieču radītās materiālās un nemateriālās vērtības – amata prasmes, sadarbības kultūru un latviešu tradīcijas. Pasākumā piedalīsies senioru vokālais ansamblis “Saltavots” un dāmu vokālais ansamblis “Melodija”.

Pirmo reizi 15 Siguldā dzīvojošās rokdarbnieces kopā sanāca 2002. gadā un dāmu klubu “Madaras” nodibināja ar mērķi popularizēt adīšanas un tamborēšanas prasmi, celt pašapziņu, būt noderīgām sabiedrībai ar savu darbu, mazināt vientulības sajūtu un sniegt atbalstu viena otrai. Kopš tā laika jau 20 gadu garumā radošās dāmas tiekas ik nedēļu, apmainās ar rokdarbu pieredzi un prasmēm, apgūst jaunas tehnikas, rīko izglītojošus pasākumus un izstādes.

“Madaru” radošais “dzinējspēks” ir ilggadējā rokdarbu konsultāciju vadītāja Skaidrīte Roštoka – uzņēmīga, ar bagātu tamborēšanas un adīšanas pieredzi apveltīta dāma, kura vēlas iemācīt šīs prasmes arī citiem. Jau vairākus gadus rokdarbnieces nodarbojas arī ar labdarību, adot cimdus, zeķes, cepures, šalles un citas noderīgas lietas bērniem un jauniešiem ar invaliditāti, trūcīgām un daudzbērnu ģimenēm. Viņu darinātās cepurītes, cimdiņus un zābaciņus dāvanā saņēmuši arī daudzi Siguldas jaundzimušie bērniņi.

Izstāde “Svētku galda rotas. Madarām – 20” Siguldas novada bibliotēkā aplūkojama līdz 7. septembrim.

Atzīmējot izcilā latviešu grafiķa Gunāra Kroļļa 90 gadu jubileju, Turaidas muzejrezervātā iekārtota mākslinieka darbu izstāde. Vēl līdz 7. augustam tā apskatāma Turaidas muižas pārvaldnieka jaunajā mājā.

Muzeja krājumā esošie grafikas cikla “Livonijas hronika” izstādītie darbi pēc būtības raksturo Gunāra Kroļļa radošās daiļrades vēsturisko tēmu un ir veidoti grāmatas “Indriķa hronika” ilustrācijām (2001). Katra grafika ir kā scenogrāfiski režisēts kopums, kurā pārdomāti izvietoti vēsturiskie tēli. Detalizēti precīzi ir izstudēti un atveidoti laikmetu raksturojošie elementi, atspoguļojot Gunāra Kroļļa interesi par Latvijas arheoloģiju un vēsturi.

Poētiskums un romantika, izaicinājums un drosme staro no filigrāno akrila gleznojuma tehnikā veidotām ilustrācijām Ārija Geikina grāmatai “Kaupo” (2005). Tās attēlotas kā senas vitrāžas, vēsturisku leģendu apvītā pilī. Ilustrācijas ir mākslinieks dāvinājums Turaidas muzejrezervātam.

Grafiķis Gunārs Krollis dzimis 1932. gada 23. jūnijā Rīgā. Izglītojies Jāņa Rozentāla Mākslas vidusskolā, 1960. gadā beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļu profesora Artura Apiņa vadībā un turpinājis darbu kā Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras Oforta darbnīcas vadītājs un pasniedzējs (1987–2006). Kopš 1956. gada aktīvi piedalās izstādēs. Savā radošajā mūžā piedalījies vairāk nekā 40 personālizstādēs Latvijā un ārpus tās robežām. Mākslinieka darbi eksponēti vairāk nekā 450 starptautiskās izstādēs Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Holandē, Slovēnijā, Zviedrijā, Polijā, Ēģiptē un citviet.

Mākslinieks joprojām turpina izzīmēt savu dienas noskaņu smalkās lineārās abstrakcijās, izmantojot krāsaina un melnbalta zīmējuma paņēmienu, kuru raksturo izstādē iekļautais diptihs “2020. gada vasaras dienasgrāmata”.

Lai apmeklētu izstādi, nepieciešams iepriekš pieteikties, darbdienās zvanot uz tālruņa numuru 67971402 vai rakstot uz e‑pasta adresi turaida.muzejs@apollo.lv. Ieejas maksa izstādē – ieejas biļete Turaidas muzejrezervātā.

Siguldas pils paviljons jau 4. sezonu priecē klausītājus ar vasarīgiem muzikāliem vakariem. Šo sestdien, 23. jūlijā, plkst. 20.00 pils paviljonā uzstāsies alternatīvā indie rokgrupa “Sub Scriptum” kopā ar ukraiņu dziedātāju Anastasiju Vasilenko.

Grupas dalībnieki ir no Madonas, savā daiļradē uzmanību pievērš aktuālām tēmām. Solists Kristers Rudzītis zināms kā jaunais dzejnieks, viņa rakstītā dzeja un proza piešķir grupai unikālu skanējumu. Grupa kopā spēlē no 2017. gada.

2020. gadā grupa izdevusi pirmo albumu “21.gs. mode”, kura tapšanā piedalījušies producenti Arnis Račinskis un Aleksandrs Burij (Ukraina). Šobrīd apvienība strādā pie otrā albuma un nupat ir izdota kopīga dziesma ar ukraiņu dziedātāju Anastasiju Vasilenko – “Зійде сонце” (zyde sonce). Dziesma ir latviešu un ukraiņu valodā, mūzikas un teksta autori ir Kristers Rudzītis un Anastasija Vasilenko. Tā ir kā atbalsts, cerība ukraiņiem.

Pils paviljona 4. koncertsezonas programmu 13. augustā turpinās enerģiskā dziedātāja Būū. 19. augustā – “The Coco’ nuts”, 27. augustā – “Laika suns” un 3. septembrī sezonu noslēgs ballīšu karaļi – grupa “Citi zēni”

Ieeja koncertā – 5 eiro, arSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40%. Koncerta dienā atlaides netiek piemērotas! Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasē, tostarp tiešsaistē šeit.

Turaidas muzejrezervātā 24. jūlijā no plkst. 15.00 līdz 18.00 notiks brīvdabas pasākums “Šodien muiža pieder bērniem: siena pļava Turaidā”.

Daudzveidīgās norisēs ģimenes ar bērniem varēs izzināt siena labās īpašības, piedalīties siena pļavā noderīgo darba rīku izgatavošanā, pastrādāt ar senajiem darba rīkiem, sakraujot sienu zārdā, kopīgi izgatavot siena dekoru, rotājot to ar liepu lūkiem, kā arī izdziedāt siena pļavas dziesmas un stiprināt spēkus siena pļavas rotaļās un spēlēs.

Būs iespēja noskaidrot, kas ir “cisu maiss” un izmēģināt tā pielietojumu praksē.

Kopā ar Pētniecības un ekspozīciju nodaļas vadītāju Jolantu Dukaļsku varēs noskaidrot, kādus darbarīkus lietoja senāk, kā tos gatavoja. Zināšanas par sienu varēs iegūt, tiekoties ar zemnieku Ati Vērmani izzinošās, atraktīvās darbnīcās “Kas ir siens? Kādēļ siens jāsagādā? Siena matemātika”. Darbnīcā “Skaista pļava, kad nopļauta, kad samesta kaudzītē” darbus pļavā demonstrēs un ierādīs muzeja speciālistes Ija Kivlina, Ieva Viļuma un Dainis Bernhards. Darbarīku atdarinājumu – siena dakšas – varēs izveidot kopā ar Sergeju Gulbi, bet par muzikālo pavadījumu rūpēsies muzikante Aiga Auziņa.

Siena pļavas darbnīcu laikā būs pieejama ekspozīcija Klaušinieku mājā “Klaušiniesks. Saimnieks. Pilsonis”, kurā varēs iepazīt senos lauku darbus un zemnieku dzīvesveidu.

13. augustā plkst. 11.00 Mākslu šķūnī, Siguldas ielā 13, Morē, notiks kārtējā cikla “Rīts ar literatūrzinātnieku” tikšanās reize, šoreiz kopā ar literatūrzinātnieci Māru Gruduli.

Māras Grudules stāstījumā tiks pievērsta uzmanība Baltijas vācu ceļvežiem, ceļojuma aprakstiem un atmiņām par Siguldu, tās apkārtni 19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā. Literatūrzinātniece pastāstīs, ko Krimuldā un Turaidā ieraudzījis vācu mākslas vēsturnieks un gleznotājs Jūliuss Dērings (Julius Döring (1818–1898)), kur piestāt un ko apskatīt ceļotājiem iesaka kultūrvēsturnieki Karls fon Lēvis of Menars (Karl von Löwis of Menar (1855–1930)) un Frīdrihs Gustavs Bīnemanis (Friedrich Gustav Bienemann (1860–1915)), kāda Vidzemes vidiene palikusi Herberta fon Blankenhāgena (Herbert von Blankenhagen (1892–1985)) atmiņās.

Dr.philol. Māra Grudule ir Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošā pētniece un Latvijas Universitātes profesore. Viņas uzmanības lokā ir latviešu literatūra no reformācijas laikmeta līdz tautas apgaismībai 19. gadsimtā, kā arī Baltijas vācu kultūra.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” ir astoņi literatūrzinātnieku stāsti par Siguldas novada literatūras vērtībām. Viena gada garumā uzzinām par to, kādas intrigas slēpjas aiz krāsainajiem Kārļa Cilinska lubu romānu vākiem, kāda mēroga personība slēpjas aiz segvārda Kārlis Dzelzs, kādi bija likteņi Lēdurgas skolas pārziņa Moora trīs talantīgajiem bērniem un daudz ko citu.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” tapis, kultūras centram “Siguldas devons” sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu. Pasākumu ciklu atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

“Rīts ar literatūrzinātnieku” skatāms arī kultūras centra “Siguldas devons” sociālo tīklu vietnes Facebook lapā.

Ieeja pasākumā ir bez maksas.

Trešdien, 20. jūlijā, plkst. 20.00 Lēdurgas brīvdabas estrādē izskanēs portugāļu etno progresīvās grupas “Albaluna” koncerts “Gaidīja mēnesi uzlecam”. Šī būs pirmā reize, kad grupa uzstāsies Latvijā.

Koncerta apmeklējums būs kā unikāla pieredze, kas ar stāstiem, dzeju, deju un dziesmu izvedīs caur seno Zīda ceļa kultūru. Grupa šo pieredzi un stāstu Lēdurgā parādīs modernā gaismā.

“Albaluna” veidota 2010. gadā, šogad tā nākusi klajā ar albumu “Heptad”, kas tiks prezentēts plašākai publikai internacionālā tūrē. Šajā tūrē grupa apciemos Portugāli, Spāniju, Maltu, Maroku, Indiju, kā arī pirmo reizi vēsturē viesosies Latvijā, koncertējot Siguldas novada Lēdurgas pagastā.

Biļetes cena koncerta dienā ir 12 eiro, arSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā – 10 eiro.

Pasākums tiek organizēts sadarbībā ar Siguldas novada pašvaldības iestādēm – Lēdurgas Kultūras namu, kultūras centru “Siguldas devons” un Siguldas novada Tūrisma informācijas centru.

16. jūlijā norisināsies mazie dziedāšanas svētki – Inčukalna Dziesmu diena, kas šogad notiks jau 51. reizi. Dziesmu svētku dienā no plkst. 10.00 norisināsies amatnieku tirdziņš, no plkst. 12.00 estrādē notiks kopkora mēģinājums. Savukārt plkst. 16.45 būs skatāms svētku gājiens no Inčukalna Tautas nama līdz Aleksandra parka estrādei, kurā plkst. 17.00 izskanēs svētku Lielkoncerts. Svētku noslēgumā plkst. 21.00 zaļumballe ar grupu “Tutti Frutti”.

Pirmoreiz un Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā vienīgo reizi Dziesmu diena notika 1939. gada 9. jūlijā, kurā pulcējās gandrīz 800 dalībnieki no tuvākas un tālākas apkārtnes. Inčukalniešu atmiņās tas saglabājās kā īpašs notikums vairākus desmitus gadu. Sešdesmito gadu vidū šis fakts ļoti ieinteresēja jauno kora diriģentu Vitali Kikustu, kas kopā ar Inčukalna MRS (mežrūpnieciskā saimniecība) atbalstu šo tradīciju atjaunoja Gaujas senielejā.

Vairāk nekā 20 gadus svētki notiek pašā Inčukalna sirdī – Aleksandra parka estrādē. Arī šogad 16. jūlijā inčukalniešu jauktais koris “Mežābele” un svētku mākslinieciskais vadītājs diriģents Vitalis Kikusts gaida dziedošos draugus gan no jaunā Siguldas novada, gan citiem novadiem, lai ar dziesmām, pūtēju orķestra mūziku un dejām ieskandinātu 2023. gada XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkus.

Šogad Dziesmu svētkos piedalīsies 13 kori no dažādiem Latvijas novadiem – “Rīdzene” (diriģents Vitauts Rijnieks), “Ropaži” (diriģents Kaspars Sarma), “Zaķumuiža” (diriģente Gaida Galeja), “Senrīga” un “Vidus” (diriģente Baiba Milzarāja), “Gaismaspils” (diriģents Andžejs Rancevičs), “Bangotne” un “Fenikss” (diriģents Ēriks Kravalis), “Mēmele” (diriģents Einars Redbergs), “Vēja balss” (diriģents Matīss Circenis”), “Jumis” (diriģents Imants Kalniņš), “Spārni” (diriģente Līga Ādamsone) un Inčukalna koris “Mežābele” (diriģents Vitalis Kikusts).

Dziesmu dienas laikā darbosies amatnieku un mājražotāju tirdziņš, kurā varēs iegādāties noderīgas un praktiskas lietas – keramiku, sveces, grozus, ziepes un pirts lietas, skaistumam – zīda aksesuārus, rotas, kā arī dažādus gardumus – bio pārtiku, maizi, medu, zivis un citus labumus. Mazāko priekam darbosies apgleznošanas darbnīca, mākslas plenērs un rotaļas, kā arī plkst. 11.40 un 14.00 gaidāma dažādu lietu un preču izsole.

Tiekamies Dziesmu dienā Inčukalnā!

Siguldas novada bibliotēka ukraiņu ģimenēm piedāvā grāmatas ukraiņu valodā – stāstus, pasakas un izzinošas grāmatas bērniem un pusaudžiem, literatūru pieaugušajiem.

Bibliotēka ir iegādājusies 17 grāmatas ukraiņu valodā, kā arī saņēmusi ukraiņu grāmatu dāvinājumu no Aleksandras Šiminas un draugu grupas nevalstiskās organizācijas (NVO) “Foundations for Freedom”. Grāmatas iegādājās Ukrainā, atgādāja uz Latviju un sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku izsūtīja Latvijas publiskajām bibliotēkām. Siguldas novada bibliotēka dāvinājumā saņēma 11 grāmatas.
Latvijas bibliotēkām kopā tika uzdāvinātas 360 grāmatas.

Foto: Agnese Āboliņa

9. jūlijā Lēdurgas pagastā pirmo reizi notika Purva diena. Piedāvātā dienas programma bija plaša, katrs varēja atrast sev tīkamu nodarbi – izstaigāt īso purva taku kopā ar saimniecības “Gundega” īpašnieku Andri Ansi Špatu, izaicināt sevi un kopā ar gidu no piedzīvojumu organizācijas “Advaita Adventures” izstaigāt garo taku maršrutā “Bīriņi–Lēdurga”, uzkāpt baznīcas zvanu tornī, iegādāties zemnieku saimniecības “Gundega” ražoto produkciju, baudīt romantisku koncertu Uģa Prauliņa, Sniedzes Prauliņas un Edgara Šubrovska izpildījumā vai izlocīt kājas zaļumballē kopā ar grupu “Pipari”.

Purva dienas apmeklētājiem bija iespēja teltīs nakšņot Lēdurgas dendroparkā.

22. jūlijā plkst. 19.00 Siguldas pagasta Kultūras nama āra lasītavā notiks improvizēta zīmējumu izrāde “Siltais zīmējums”.

Izrādes laikā māksliniece Lote Vilma Vītiņa uz lielformāta papīra zīmēs stāstu, ko turpat uz vietas radīs skatītāji. Pasākumā piedalīsies arī aktieris Varis Klausītājs.

Lote Vilma Vītiņa ir ilustratore un dzejniece. Mākslinieces dzeja publicēta Valtera Dakšas izdotajā un Arta Ostupa sastādītajā dzejas antoloģijā “Kā pārvarēt niezi galvaskausā” un “Punctum” izdotajā dzejas krājumā “Monta Kroma. Re:”. Dzejas kopas tikušas publicētas arī portālos “Punctum” un “Satori”. Lote Vilma Vītiņa ir teksta un ilustrāciju autore bilžu grāmatai bērniem “Dzejnieks un smarža”, kas izdota izdevniecībā “Aminori”. 2020. gadā izdots viņas debijas dzejas krājums “Meitene”, savukārt 2021. gadā – dzejprozas krājums jauniešiem “Ūdenstornis”.

Ieeja pasākumā bez maksas.

Siguldas novada bibliotēkā līdz 30. jūlijam skatāma Neonillas Medvedevas ilustrāciju izstāde Andras Manfeldes grāmatai “Uzzīmē baltu lietu”. Andras Manfeldes “Uzzīmē baltu lietu” ir autobiogrāfiskos motīvos balstīts miniatūru krājums. Māksliniece Neonilla Medvedeva grāmatai radījusi īpašas ilustrācijas. Kur satiekas divi talanti, idejas un fantāzija, rodas grāmata.

Grāmatas galvenā varone ir meitene, kura grib kļūt par gleznotāju. Izrādās, ka tas nemaz nav viegli – ir jāprot ne tikai zīmēt, gleznot, veidot, dzēst, strādāt ar tušu un piekņopēt papīru, bet arī izzināt dabu un izprast citu mākslinieku paveikto. Ceļā uz mākslu meitene sastopas ar perspektīvu, lazēšanu, krāsu romantiskajiem un sarežģītajiem nosaukumiem. Grāmatā tiek uzdoti arī dažādi svarīgi jautājumi, piemēram, kas ir māksla un kā iedabūt lapā ziloni.

Andra Manfelde (1973) dzimusi Kuldīgā. Absolvējusi Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu. Pirmās grāmatas iznākušas 2005. gadā – autobiogrāfisks romāns “Adata” un dzejoļu krājums “Tranšejas dievi rok”. 16 grāmatu autore un vairāku balvu laureāte. Dažām no savām bērnu grāmatām veidojusi ilustrācijas.

Neonilla Medvedeva (1987) dzimusi Rīgā. Beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas figurālās glezniecības meistardarbnīcu. Kopš 2006. gada piedalās grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs, kā arī sarīkojusi vairāk nekā 15 personālizstādes. Neonilla nodarbojas arī ar ikonu glezniecību, baznīcu restaurāciju un apgleznošanu.

Grāmata iznākusi izdevniecībā “Aminori” un pieejama Siguldas novada bibliotēkā.

Izstāde tapusi sadarbībā ar izdevniecību “Aminori”.