Kultūra - sigulda.lv

Siguldas pils dārzā visu vasaru būs apskatāma Latvijas keramiķu izstāde “Runā ar mani!”. Izstāde ir keramikas mākslinieku saruna ar skatītāju, kas redz izstādi taktilā veidā. Tie ir mākslinieku pieredzes stāsti, atstāti faktūrās – raupjās, grubuļainās vai tieši otrādi, maigi nogludinātās glazētās virsmās. Izstādes darbi ir šo sarunu fiksācijas keramikas materiālā, kas tagad dodas pretī sarunai ar katru, kas ir gatavs tam pieskarties.

Keramika vienmēr ir bijusi taktila māksla, tas ir bijis veids, kādā mākslinieks runā gan ar apkārtējo pasauli, gan veic pašrefleksijas darbu. Pieskaroties vēl mīkstam mālam, keramiķa rokās tas atdzīvojas un sāk runāt ar un par savu autoru, un var sarunāt daudz ko – veidojas gan raupjas atskabargainas faktūras, gan maigi līdzenas virsmas. Materiāla spēja iemūžināt emocijas, pacietību, trauksmi, kārtību, ekspresiju, glāstus un mirkļa iespaidus ir neizsmeļamas.

Izstādē piedalās 19 Latvijas keramiķi – Ilona Abdulajeva, Sanita Ābelīte, Aivars Baranovskis, Nellija Dzalba, Ilze Emse Grīnberga, Kaspars Geiduks, Katrīna Geiduka, Una Gura, Ieva Jurka, Lauris Krauze, Olga Melehina, Eleonora Pastare, Rūdis Pētersons, Ilona Romule, Līga Skariņa, Agnese Sunepa, Astra Šēnberga, Elīna Titāne, Lilija Zeiļa un Linda Zelta.

Izstādi organizē Latvijas Keramikas asociācija sadarbībā ar Latvijas Laikmetīgās keramikas centru un Daugavpils Marka Rotko mākslas centru. Projekts tapis ar Valsts Kultūrkapitāla fonda un Kultūras ministrijas atbalstu mērķprogrammas “KultūrELPA” laikā.

Brīvdabas izstāde Siguldas pils dārzā apskatāma līdz 15. augustam.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

No 26. maija Siguldas Jaunās pils salonā būs skatāma stikla mākslinieka un akvarelista Daiņa Gudovska izstāde “Nabassaite”. Izstādē eksponētos darbus iedvesmojusi Gauja, bet Siguldas daba un vide ir impulsu radītājs. Tās nav tikai Gaujas senielejas ainavas, bet gan abstrakti pārdomu brīži, māksliniekam esot saiknē ar savu līdzgaitnieci – upi Gauju. Izstādes atklāšana notiks 26. maijā plkst. 19.00.

Par izstādes konceptu mākslinieks raksta: “Gauja – mana nabassaite. Metafora, kuras pavadā un sazobē es izdzīvoju savu fiziskās un mentālās, emocionālās sajūtas satvaru. Šī ainava, fenomens, kas cilvēku un dzīvo būtni būtiski skar. Un tomēr, tā, šķiet, nepakļaujas nekādām definīcijām, vienīgi filozofiskā apsvērumā tā varētu atklāt savu patiesību. Lai definētu Gaujas ainavu, jāsāk ar šī jēdziena saikni ar vidi un pasaules eksponēšanu. Gaujas vides inspirētas vizuālas ainavas – mani subjektīvo emociju pārnesumi, ne tiešas, reproducētas diagrammas un naratīvi.”

Dainis Gudovskis ir zināmākais Latvijas stikla mākslinieks gan Latvijā, gan pasaulē. Mākslinieks ir dzimis Siguldā. Kopš 1988. gada ir Latvijas mākslinieku savienības biedrs, kopš 1980. gada piedalās starptautiskās izstādes, plenēros un simpozijos visā pasaulē. Līdzās unikāliem autordarbiem stiklā Dainis Gudovskis praktizē gleznošanu akvareļtehnikā, jau ilgāku laiku piedaloties un gūstot atzinību ar saviem akvareļdarbiem izstādēs un konkursos Latvijā un ārvalstīs.

Izstāde apskatāma līdz 26. jūnijam Siguldas Jaunās pils darba laikā – darbdienās no plkst. 9.00 līdz plkst. 19.00 un brīvdienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 19.00. Ieeja izstādē iekļauta pils apmeklējuma cenā. Ieejas maksa Siguldas Jaunajā pilī ir 4,50 eiro, bet studentiem, skolēniem un pensionāriem – 2,50 eiro, apmeklētājiem arSiguldas novada ID karti – 1 eiro.

Līdz 30. jūnijam Allažu bibliotēkā skatāma tematiskā izstāde “Rīgas porcelāns”, kurā apskatāmi 30.–90. gadu porcelāna izstrādājumi no Daces Saulītes privātās kolekcijas.

Dace Saulīte ir Allažu pamatskolas pirmskolas izglītības grupu skolotāja, kura savas Rīgas porcelāna pētnieka un kolekcionāra gaitas sāka apmēram pirms septiņiem gadiem, kad savai mantojumā atstātajai servīzei sociālo tīklu vietnēs meklēja nosaukumu un iepazinās ar Mārtiņu Batragu, kurš kļuva par D. Saulītes padomdevēju un skolotāju.

Izstādē Allažu bibliotēkā ir izmantota arī Mārtiņa Batraga informācija par Rīgas porcelānu un fotogrāfijas.

Iepriekš piesakot apmeklējumu, varēs dzirdēt arī pašas kolekcionāres stāstījumu. Pieteikt apmeklējumu, zvanot uz tālruņa numuru 67970289.

27. maijā plkst. 17.00 un 31. maijā plkst. 17.00 notiks lasīšanas veicināšanas projekta “Grāmatu starts” nodarbības 3–4 gadus veciem bērniem. Nodarbības, kas uzrunā un iesaista lasīšanā ģimenes, rada un rūpējas par pirmsskolas vecuma bērnu lasītprieku, lasītprasmi un personības attīstību.

Bibliotēkas apmeklējuma laikā katram mazajam dalībniekam tiek dāvināts īpaši veidots “Grāmatu starta” pūču komplektiņš – mugursoma, lasāmgrāmata, mīļlietiņa un noderīgs materiāls vecākiem par lasīšanu. “Grāmatu starts” rosina, lai arī turpmāk bibliotēku durvis visjaunākajiem lasītājiem ir atvērtas.

“Grāmatu startu” izveidojis Latvijas Nacionālās bibliotēkās Bērnu literatūras centrs, to īsteno atbalsta Latvijas Nacionālā bibliotēkas Atbalsta biedrība un Latvijas publiskās bibliotēkas. Siguldas novada bibliotēkas projektu finansiāli atbalsta Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrība un Siguldas pašvaldība.

Siguldas novada bibliotēkas grāmatu klubs aicina ļauties lasītpriekam un pievienoties otrajai tikšanās reizei 24. maijā plkst. 17.00, lai dalītos iespaidos par izlasīto.

Siguldas novada bibliotēkas grāmatu klubs, kas darbojas kopš aprīļa un pulcē aktīvākos lasītājus, piedāvā tikšanos reizi mēnesī, lai apspriestu jaunāko latviešu oriģinālliteratūras darbu vai konkrēta autora darbu. Tikšanās notiek neformālā atmosfērā, diskutējot par izvēlētās grāmatas raisītajām atziņām, aktualitāti, tēliem un to attiecībām. Tāpat tiek organizēti pasākumi ar rakstnieku, tulkotāju un dzejnieku dalību, kas sniedz iespēju komunicēt ar literātiem.

Grāmatu kluba programmā var ieteikt jebkurš dalībnieks. Lai pēc iespējas lielāks lasītāju loks varētu piedalīties sarunās par grāmatām, izvēlētās literatūras tematika ir daudzveidīga – romāni, darbi par aktuāliem jautājumiem, filozofiska rakstura darbi, dzeja, romantiski stāsti un citi. Uzmanība tiek veltīta gan jaunākajai literatūrai, kas ieguvusi kritiķu un lasītāju atzinību, gan laika pārbaudi izturējušiem klasikas darbiem.

Par dalībnieku var kļūt ikviens. Lai pieteiktu dalību, Siguldas novada bibliotēka aicina ierasties uz tikšanos 24. maijā plkst. 17.00 vai rakstīt uz e‑pasta adresi biblioteka@sigulda.lv.

Lai labāk iepazītos ar radošās Skulmju dzimtas vēsturi, Mālpils pagastā apmeklētājiem atvērta Skulmju dzimtas māja, kurā šobrīd apskatei tiek piedāvātas 3 telpas – Martas un Oto Skulmju istaba un darbnīca, kā arī Valentīna Skulmes istaba ar nelielo verandu, no kuras paveras skats uz stāvkrastu.

Skulmju dzimtas mājas vēsture ir 120 gadus sena, tā celta 1902. gadā uz pirts pamatiem kā vasaras māja un savu nosaukumu “Skulmes” ieguva pēc otrā pasaules kara. Tēlnieces Martas Skulmes un mākslinieka Oto Skulmes piemiņas istaba Mālpils pagasta Skulmju mājās atklāta jau 1982. gada 8. augustā, vēlāk izveidota arī piemiņas istaba aktierim Valentīnam Skulmem.

Apmeklētājiem ir iespēja apskatīt telpas tādas, kādas tās ir bijušas laikā, kad šeit vēl dzīvoja Skulmju dzimta. Mājas darbnīcā, kurā savulaik darbojās tēlniece Marta un gleznotājs Oto Skulmes, apskatāma neliela viņu darbu ekspozīcija, dažādas ģipša skulptūras un gleznas. Savukārt Valentīna istabā skatāmi dažādi interesanti rekvizīti no izrādēm, kurās spēlējis aktieris, kā arī plašais grāmatu plaukts, kurā atrodas lugu eksemplāri, ko savulaik apguvis Valentīns.

Šajā gadā Skulmju dzimtas mājas savu sezonu atklāja jau aprīlī un pirmo gadu kā pašvaldības īpašumā esošā ekspozīcija.

Skulmju dzimtas mājas atrodas Mālpils pagastā un apmeklētājiem pieejama piektdienās un sestdienās no plkst. 11.00 līdz 15.00, vai piesakoties citās dienās no plkst. 11.00 līdz 17.00, zvanot uz tālruņa numuru 25451179.

Biļešu cenas:

bērniem līdz 5 gadiem (ieskaitot) – bez maksas;
pieaugušajiem (tajā skaitā arī skolniekiem, studentiem, pensionāriem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām) – 2 eiro;
ģimenes biļete (3 līdz 5 cilvēki, tajā skaitā vismaz viens bērns līdz 17 gadiem (ieskaitot)) – 5 eiro;
grupas biļete (10 līdz 13 cilvēki) – 15 eiro;
grupas biļete (14 līdz 20 cilvēki) – 25 eiro.

Vienas grupas maksimālais lielums: 20 cilvēki.

Biļetes nopērkamas uz vietas Skulmēs, norēķinoties tikai ar skaidru naudu.

Kultūras centrs “Siguldas devons” atvērta izstāde “Faraona dārgumi: ikonas, relikvijas, konservi”, kurā skatāmas asemblāžas un instalācijas, kas ir Ata Ieviņa pēdējo gadu laikā radītie vizuālie stāsti. Ekspozīcijas darbi realizēti ar dažādu tehniku un glezniecisku elementu palīdzību. Izstāde “Siguldas devonā” būs apskatāma līdz 19. jūnijam.

Ekspozīcijā būs redzami darbi gan no sērijas “Faraona dārgumi”, kas bija skatāma Latvijas Fotogrāfijas muzejā, gan jaunradīti, kas tapuši, spēlējoties ar materiāliem, tehnikām un idejām. Izstādes darbos turpina dzīvot relikvijas, kas ir vecākas par pašu autoru un cieši saistītas ar bērnības atmiņām – pagalmu, kur bija metāllūžņu savākšanas punkts. Piecdesmitajos gados šādos punktos tika nogādātas mežos atrastās kara tehniku atliekas, patronu čaulītes, lidmašīnu motori un šaujamieroči, kas dažādi spīdēja, mainoties apgaismojumam. Sakrautās makulatūras ķīpas, kurās atradās žurnāli ar krāsainām bildītēm, atgādināja noslēpumainas piramīdas.

Tagad šīs četrgadīgā zēna atmiņas par krāsām un gaismu spēlēm iemiesojas gleznieciskos darbos, kuru aizsākums meklējams arī autora interesē par Seno Ēģipti un konceptuālās mākslas eksperimentiem. Autoru vienmēr ir fascinējusi Senā Ēģipte – tās tonalitāte, zeltainumus, sarkofāgi, dārgumi un nemitīgie jaunatklājumi. Asociācijas ar Ēģiptes dārgumiem, kurus joprojām izceļ no pazemes, to noslēpumainība un senatnes piegarša, fotogrāfa prātā, ir radījušas vizuālas pasakas par Faraonu.

Atis Ieviņš ir netipisks padomju laika fotogrāfs, absolvējis Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu, bet par tekstilmākslinieku tā arī nekļuvis, jo viņu vienmēr saistījuši dažādi eksperimenti un jaunu māksliniecisko iespēju meklējumi, kuros tika apvienota glezniecība un fotogrāfija. 60. gadu otrajā pusē un 70. gados mākslinieks aizrāvās ar fotokodinājumiem. Savukārt 70. un 80. gados viņš bija saistīts ar tolaik vēl mazpazīstamu grafisko tehniku – sietspiedi jeb zīdspiedi. Sietspiedes tehnikas apgūšanā liela nozīme bija viņa kolēģim – māksliniekam Aldonim Klucim, kas lieliski pārzināja sietspiedes tehnoloģisko procesu. Atis Ieviņš izmantoja fotosietspiedes tehniku, par pamatu ņemot paša uzņemtās fotogrāfijas.

Strādājis par fotogrāfu dažādos preses izdevumos – laikrakstā “Neatkarīgā Rīta Avīze”, žurnālā “Skola un Ģimene”, “Padomju Latvijas Sieviete”, “Meža Dzīve” un citviet.

Izstāde bezmaksas apskatāma kultūras un mākslas telpā “Siguldas devons” līdz 19. jūnijam.

18. jūnijā Inčukalnā norisināsies 11. Deju svētki, kuru mākslinieciskais vadītājs visus šos gadus ir bijis Andrs Briņķis. Deju svētku dienā plkst. 17.45 būs skatāms svētku gājiens no Inčukalna Tautas nama, plkst. 18.00 notiks svētku koncerts, savukārt plkst. 22.00 – zaļumballe ar mūziķu apvienību “Pipari”.

Pirmie lielie Deju svētki Inčukalna vidējās paaudzes deju kolektīvam “Virši” norisinājās 1998. gadā. Dejotājiem, piedaloties Inčukalna Dziesmu dienās, radās sapnis iedibināt arī savus Deju svētkus, un 2010. gada 21. maijā tika sperts pirmais solis, tobrīd vēl kā Vasarsvētku koncerts. Savukārt nākamie svētki izvērtās par lielu notikumu inčukalniešu kultūras dzīvē, kur dejotāji ar savu enerģiju un kuplo pulku apliecināja, ka “dejā ir spēks”, to ieviešot par tradīciju. Deju svētku mākslinieciskais vadītājs ir deju kolektīvu “Virši” un “LG Virši” vadītājs Andrs Briņķis. Deju svētku dienā norisināsies arī amatnieku tirdziņš “Vasaras saulgriežos”, un jau no paša rīta Aleksandra parka estrādē cits pēc cita gan drīz 20 deju kolektīvi izmēģinās deju grīdu mēģinājumos un sadancošanā.

Savukārt 16. jūlijā norisināsies mazie dziedāšanas svētki – Inčukalna Dziesmu diena, kas šogad notiks jau 51. reizi. Vairāk nekā 20 gadus svētki notiek pašā Inčukalna sirdī – Aleksandra parka estrādē. Arī šogad 16. jūlijā inčukalniešu jauktais koris “Mežābele” un svētku mākslinieciskais vadītājs diriģents Vitalis Kikusts gaida dziedošos draugus gan no jaunā Siguldas novada, gan citiem novadiem, lai ar dziesmām, pūtēju orķestra mūziku un dejām ieskandinātu 2023. gada XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkus.

Inčukalna Dziesmu diena aizsākās tālajā 1939. gadā, kad Inčukalnā pulcējās vairāk nekā astoņi simti koristu no apkārtnes, pūtēju orķestris un valsts atbildīgās amatpersonas. Svētki norisinājās Gaujas krastā, skaistajā līcī pie “Jaunmuciniekiem”, un tolaik notika, pateicoties enerģiskajiem vietējā kora dziedātājiem un tā vadītājam Ralfam Alunānam. Dziesmu dienas tradīcija pēc ilgāka pārtraukuma tika atjaunota 60. gadu beigās līdz ar jaunā kora diriģenta Vitaļa Kikusta ierašanos Inčukalnā un kopš tā laika ik gadu Inčukalnā pulcē dziesmu draugus, lai kopā izdziedātu skaistākās latviešu klasikas un jaunrades kora dziesmas.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

2021. gada nogalē aizsākto Siguldas novada radošās rezidences programmu maijā turpina divi dzejnieki – Krišjānis Zeļģis un Raiens van Vinkls (Ryan van Winkle). Rezidence notiek sadarbībā ar platformu “Latvian Literature”.

Abi dzejnieki Siguldas radošajā rezidencē tiekas, lai strādātu pie kopīga projekta – Krišjāņa Zeļģa dzejas krājuma “Skaistuma klātbūtne” tulkojuma angļu valodā. 19. maijā dzejnieki apmeklēja Laurenču sākumskolu, kur kopā ar 6. klases skolēniem dzejas darbnīcā radīja dzeju.

Krišjānis Zeļģis ir dzejnieks, kurš izdevis piecus dzejas krājumi. Krājums “Zvēri” tulkots angļu, vācu un katalāņu valodās. Iznākusi izlase arī krievu valodā. Veidojis uzstāšanās ar skaņu māksliniekiem un mūziķiem.

Raiens van Vinkls (Ryan van Winkle) ir dzejnieks, mākslinieks un kritiķis, kurš dzīvo Edinburgā. Dzejnieka otrais krājums “The Good Dark” saņēmis “Saltire Society” dzejas balvu. Kopš 2016. gada tulkojis vairākus latviešu dzejniekus, tostarp Valtu Ernštreitu, Henriku Eliasu Zēgneru, Krišjāni Zeļģi un citus Ir viens no tulkotājiem apbalvotajam lībiešu dzejas krājumam “Trillium”.

Siguldas novada radošā rezidence ir viena no Siguldas novada pašvaldības iniciatīvām ceļā uz lielāku mērķi – literatūra un lasītveicināšana kā prioritāte. 2019. gada decembrī rezidences programma tika atklāta ar tekstgrupas “Orbīta” viesošanos Siguldā.

Ievām ziedot, elegantās un atraktīvās sieviešu kora “Teiksma” dalībnieces aicina visus uz koncertu, kas izskanēs Siguldas pagasta Kultūras namā sestdien, 21. maijā, plkst. 16.00.

Pēdējo pāris gadu laikā, kamēr kultūras dzīve bija pieklususi, trīs no kora dāmām – diriģente Maija Feldmane, Olga Jakāne un Maruta Mitrevica – ir nosvinējušas ievērojamas jubilejas, tāpēc “Teiksmas” koncerts sestdien viņām būs īpašs. Koncertā izskanēs diriģentes Maijas Feldmanes tautas dziesmu apdares, Olgas Jakānes dziesmas un Marutas Mitrevicas dzeja.

Maija Feldmane ir autore vairākām tautasdziesmu apdarēm. Koncertā skanēs viņas “Skan balstiņis rītā agri”, kuru savulaik “Teiksma” dziedājusies gan koru skatē, gan starptautiskā konkursā Krakovā, programmā iekļautas arī divas pēdējo gadu laikā tapušās apdares – “Rotāšanās dziesma” un “Ai, Tu, zelta lakstīgala!”

Savukārt Olgas Jakānes un Marutas Mitrevicas radošā sadarbība aizsākās 2018. gadā, kad kultūras centra “Siguldas devons” sieviešu koris “Teiksma” atzīmēja savu 40 gadu jubileju. Šim notikumam par godu Marutas Mitrevicas dzejolis “Teiksma” pārtapa Olgas Jakānes komponētā dziesmā, kas nu kļuvusi arī par kora himnu. Kopš tā laika uz mēģinājumiem nests ne viens vien dzejolis un daļa no tiem nu jau iekļauti arī “Teiksmas” repertuārā. Autorkoncertā tiks atskaņotas piecas no šīm dziesmām. Tās apgūt palīdzējusi ne vien enerģiskā diriģente Maija Feldmane, bet arī visu iemīļotā kormeistare Antra Mežale.

Lai koncerts būtu vēl krāšņāks, “Teiksma” uz skatuves aicinājusi arī Lēdurgas vīru kopu Imanta Toča vadībā un šī abiem, nu jau vienā novadā esošajiem kolektīviem, būs pirmā kopīgā uzstāšanās. Koncertu kuplinās arī dziedātājs Rihards Saule un koncerta “vaininieces” – “Teiksmas” dāmas – sola visiem vēl kādu muzikālu pārsteigumu!

Ieejas maksa koncertā – 2,50 eiro, arSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā – 2 eiro.

Līdz 30. jūnijam Siguldas novada bibliotēkā būs skatāma novadnieka Ata Ieviņa dubultizstāde “Mana rakstniecības vēsture”/“Kolāžas”.

Atis Ieviņš ir latviešu mākslinieks un fotogrāfs, kuru allaž piesaistījušas dažādas eksperimentālas glezniecības un foto tehnikas. Dzimis 1946. gadā Talsu rajona Ārlavas pagasta Saslauku mājās. Bērnības un skolas gadus pavadījis dzimtas mājās Mālpilī. Pēdējos gadus dzīvo Siguldā. Absolvējis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas Dekoratīvās noformēšanas nodaļu (1965. gadā), Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļu (1974. gadā). Fotogrāfa karjeru Atis Ieviņš aizsācis padomju armijas dienestā un ilgus gadus strādājis kā fotoreportieris žurnālos. Gandrīz 40 gadus nostrādājis par preses fotogrāfu (žurnāli “Padomju Latvijas Sieviete”, “Skola un Ģimene”, laikraksts “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Rīgas Modes”, kā arī bijis mākslinieciskais redaktors žurnālā “Meža dzīve”, fotogrāfs Igo Japiņa sporta aģentūrā”).

Atis Ieviņš ir viens no pirmajiem māksliniekiem Latvijā, kurš 20. gadsimta 70.–80. gados mērķtiecīgi aizsācis foto sietspiedes tehnikas pielietojumu. Lietojot košus krāsu laukumus un kombinējot sietspiedi ar fotogrāfiju, viņš izpelnījies iesauku “Latviešu Vorhols”.

Viens no spēcīgākajiem Ata Ieviņa iedvesmotājiem ir Slavenā sirreālista Rolanda Topora “nāvīgi” melnais humors. Un tieši šī ievirze – uzlūkot pasauli caur ironijas, humora, sarkasma, paradoksu brillēm – kļuvusi par Ata Ieviņa mākslas rakstura svarīgu īpatnību.

Mākslinieks vienmēr savas darbu izstādes pasniedz ar jauniem konceptiem un darbu salikumiem. Sabildēto bilžu skaits ir milzīgs, un tāpēc ir iespējams veidot arvien jaunas kombinācijas un jaunas kolekcijas. Pēdējo gadu darbi liecina par Ata aizraušanos ar kolāžu: vecās fotogrāfijas nežēlīgi tiek sagraizītas, tad līmētas uz citas virsmas, apdarinātas ar krāsu un līniju. “Mans fotošops ir šķēres,” atzīst mākslinieks. Kolāžu darbus var saukt par vairākdimensiju glezniecību. Šie darbi būs skatāmi Siguldas novada bibliotēkas izstādē.

Izstādes “Mana rakstniecības vēsture” darbi atceļojuši no Ojāra Vācieša muzeja, un tajā būs aplūkojami Ata Ieviņa veidotie latviešu rakstnieku foto portretējumi – kolāžas ar Leonu Briedi, Imantu Ziedoni, Ojāru Vācieti, Māri Čaklo un daudziem citiem.

Mākslinieka sietspiedes darbi glabājas Ratdžersas universitātes “Jane Voorhees Zimmerli” mākslas muzejā Ņūbransvikā, ASV, Latvijas Laikmetīgās Mākslas muzeja kolekcijā, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, Latvijas Fotogrāfijas muzeja krājumā.

Aizvadītajā nedēļā noslēdzās Itālijā dzīvojošās mākslinieces Līvas Pakalnes Fanelli izstāde “Maigās ilūzijas”, kuras laikā no 8. aprīļa līdz 14. maijam norisinājās labdarības akcija “Ziedo ar mākslu”. Akcijā kopumā tika saziedoti 1010 eiro.

Kultūras centrā “Siguldas devons” izstādē kopumā tika eksponētas 18 gleznas māksliniecei Līvai raksturīgajā̄ detalizētajā̄ eļļas gleznošanas tehnikā uz lina. Viena no tām – īpaši Ukrainai veltīta glezna “Atdzimšana” (no ukraiņu valodas – Bідродження), kas tapusi dažu dienu laikā pēc Krievija iebrukuma Ukrainā. Gan izstādes atklāšanā, gan arī izstādes norises laikā ikviens varēja iegādāties pret ziedojumu gleznas kopiju, kas izdrukāta uz īpaša augstas kvalitātes papīra. Kopumā šajā periodā tika saziedoti 1010 eiro, kas tika nodoti biedrībai “Cerību spārni” un novirzīti ikdienas pamatvajadzību nodrošināšanai Siguldas novadā izmitinātajiem patvēruma meklētājiem no Ukrainas. Par saziedotajiem līdzekļiem tiks iegādātas higiēnas, pārtikas un ikdienai nepieciešamās preces.

Akcijas organizatori ir pateicīgi ikvienam, kas ziedoja, tādējādi izrādot cieņu un vēlmi palīdzēt Ukrainas civiliedzīvotājiem. Pateicība arī kultūras centram “Siguldas devons”, “Siguldas dizains” un fotogrāfam Oskaram Briedim par dalību akcijā.