Kultūra - sigulda.lv

Siguldas novada bibliotēka informē, ka šonedēļ, no 6. līdz 12. jūnijam, slēgta Siguldas pagasta bibliotēka. Nepieciešamības gadījumā iedzīvotāji aicināti apmeklēt citas novada bibliotēkas.

Siguldas novada bibliotēka atvainojas par sagādātajām neērtībām!

Līdz 30. jūnijam turpinās Siguldas novada Kultūras centrs izsludinātais Siguldas novada radošo rezidenču konkurss, kurā ar kopīgu projektu aicināti pieteikties literāru tekstu autori un ilustratori. Rezidence paredzēta divu nedēļu radošam darbam.

Siguldas novada radošo rezidenču programmu 2021. gada decembrī atklāja multimediju mākslinieku apvienība “Orbīta”, pavadot Siguldā nedēļu, kuras laikā tapa videoalbums dzejas un skaņu performancei “Motopoiesis”. Šogad rezidenču programmā paredzēts viens atklātais konkurss, kura mērķis ir atbalstīt un veicināt literāru tekstu autoru un ilustratoru radošo kopdarbu.

Rezidence nodrošina: dzīves un darba vietu divu nedēļu radošajam darbam, radošo stipendiju 350 eiro apmērā (pirms nodokļu nomaksas) katram rezidentam.

Rezidences laikā konkursa uzvarētāji tiks aicināti piedalīties rezidences izglītības programmā, kas paredz divas radošās darbnīcas novada izglītības iestādēs.

Pieteikumā jāiesniedz:

aizpildīta un parakstīta pieteikuma veidlapa
pielikums ar teksta paraugu (1–3 A4 lapas) un ilustrāciju paraugu (3 ilustrācijas).

Pieteikumus līdz 30. jūnijam aicinām iesniegt:

elektroniski, sūtot uz e‑pasta adresi kultura@sigulda.lv, ar norādi “Siguldas novada radošā rezidence”;
pa pastu vai personīgi Siguldas novada Kultūras centrā, Pils ielā 10, Siguldā. Pieteikumam jābūt aizlīmētā aploksnē ar norādi “Siguldas novada radošā rezidence”.

Iesniegtos pieteikumus izskatīs Siguldas novada Kultūras centra izveidota komisija. Par rezultātiem pieteicēji tiks informēti, atbildes vēstuli sūtot uz pieteikumā norādīto adresi ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām.

Siguldas novada radošo rezidenču programmas nolikums pieejams šeit.

Siguldas novada radošo rezidenču programma ir viena no Siguldas novada pašvaldības iniciatīvām ceļā uz lielāku mērķi – literatūra un lasītveicināšana kā prioritāte. Rezidenču programmas galvenie mērķi: atbalstīt un veicināt radošo procesu, īpašu uzmanību veltot radošajam kopdarbam; organizēt rezidences izglītības programmu, iesaistot novada izglītības iestādes un vietējo kopienu; veidot laikmetīgās kultūras “pēdas” nospiedums Siguldas novadā.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar Siguldas novada Kultūras centra projektu vadītāju Daci Kreceri-Vuli, rakstot uz e‑pasta adresi dace.krecere@sigulda.lv.

Atbalsta: Siguldas novada pašvaldība, Vidzemes plānošanas reģions, AS “Latvijas valsts meži”, Valsts Kultūrkapitāla fonds.

18. jūnijā Inčukalnā norisināsies 11. Deju svētki, kuru mākslinieciskais vadītājs visus šos gadus ir bijis Andrs Briņķis. Deju svētku dienā no plkst. 10.00 norisināsies amatnieku tirdziņš “Vasaras saulgriežos”, plkst. 17.45 būs skatāms svētku gājiens no Inčukalna Tautas nama, plkst. 18.00 notiks svētku koncerts, savukārt plkst. 22.00 – zaļumballe ar mūziķu apvienību “Pipari”.

Jau no paša rīta Aleksandra parka estrādē cits pēc cita gandrīz 20 deju kolektīvi izmēģinās deju grīdu mēģinājumos un sadancošanā. Deju svētku dienā turpat estrādē jau no plkst. 10.00 notiks arī amatnieku tirdziņš “Vasaras saulgriežos”, kurā būs iespēja iegādāties dažādus amatnieku darinājumus – izstrādājumus no koka, akmens, lina kleitas un galdautus, ziedu rotas un vainagus, kā arī dažādus gardumus svētku galdam. Tirdziņā uz vietas būs iespēja arī nogaršot dažādus tradicionālus un ne tik tradicionālus svētku ēdienus.

Pirmie lielie Deju svētki Inčukalna vidējās paaudzes deju kolektīvam “Virši” norisinājās 1998. gadā. Dejotājiem, piedaloties Inčukalna Dziesmu dienās, radās sapnis iedibināt arī savus Deju svētkus, un 2010. gada 21. maijā tika sperts pirmais solis, tobrīd vēl kā Vasarsvētku koncerts. Savukārt nākamie svētki izvērtās par lielu notikumu inčukalniešu kultūras dzīvē, kur dejotāji ar savu enerģiju un kuplo pulku apliecināja, ka “dejā ir spēks”, to ieviešot par tradīciju. Deju svētku mākslinieciskais vadītājs ir deju kolektīvu “Virši” un “LG Virši” vadītājs Andrs Briņķis.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

No 7. līdz 12. jūnijam Itālijā, Milānā, norisinās Starptautiskā Milānas dizaina mese “Salone del Mobile. Milano”, kurā piedalīsies arī Siguldas novada tautas lietišķās mākslas studiju dalībnieces kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāvjiem, kas piedāvās apskatīt kopīgi veidoto mākslas stendu ar devīzi “Ja vēlies salāpīt pasauli, sāc lāpīt savas zeķes!”. Šī ir pirmā novada tautas lietišķo studiju pārstāvju dalība liela mēroga starptautiskā pasākumā, un jo īpašs prieks, ka mūsu tradicionālo amatu prasme organiski iekļaujas laikmetīgā dizaina telpā.

Stenda ekspozīcijas koncepts “Ja vēlies salāpīt pasauli, sāc lāpīt savas zeķes!” veltīts pasaules lāpīšanai vārda vistiešākajā nozīmē. Šis koncepts ietver gan rūpes par pasauli un tās saglabāšanu nākamajām paaudzēm, liekot aizdomāties par industriālā dizaina lomu patērētājsabiedrības dzīvē, gan mūsu senčiem raksturīgo viedo dzīvesziņu, lietas taupot un atjaunojot. Brīdī, kad jūk daudzi līdzšinējie politiskie un ekonomiskie veidojumi, pasaules lāpīšana ir kļuvusi aizvien aktuālāka. Ikviens var dot savu artavu pasaules lāpīšanā, pārvērtējot savus ikdienas ieradumus un dzīvojot tā, lai ar savu darbību atstātu pēc iespējas mazāku kaitējumu videi.

Dominējošais tēls ekspozīcijā ir vilnas zeķe – tik vienkārša, pašsaprotama un reizē neaizstājama lieta. Dizaina mesē šī zeķe simbolizēs ikvienu 21. gadsimtā ražotu produktu.

Stendā redzamo ekspozīciju veidos divas daļas. Pirmā no tām veltīta zeķes dzīves ciklam – no valnīša līdz pat pilnībā salāpītai zeķei. Katras zeķes valnītis ir kopija no 18. gadsimta zeķu paraugiem, kas atrodami Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā. Šīs kopijas ekspozīcijai darinājušas novada rokdarbnieces – Inguna Sīmansone, Lauma Krastiņa, Agnese Kantiševa, Gundega Ozola no Mālpils Kultūras centra tautas lietišķās mākslas studijas “Urga”, Gundega Pētersone no Mores Tautas nama lietišķās mākslas kolektīva “Mores rokdarbnieces” un Tija Špaca no Siguldas pagasta Kultūras nama tautas lietišķās mākslas studijas “Vīgrieze”. Savukārt lāpīšanai izmantotais zelta pavediens ir alegorisks vēstījums par to, cik viena zeķe ir vērtīga – laika, prasmju, ekonomiskā un emocionālā ziņā – un kāpēc ir vērts to atjaunot.

Otra ekspozīcijas daļa ir lielizmēra gobelēns, kuru veido gandrīz pustūkstotis saziedotu, ar rokām adītu jaunu un sadilušu zeķu. Krietna daļa no tām ir arī no Siguldas novada iedzīvotāju krājumiem, kas atsaucās aicinājumam ziedot zeķes mākslas darba radīšanai.

Milānā šobrīd ir ieradušās gan zeķes, gan Latvijas Mākslas akadēmijas komanda un daļa no Siguldas zeķu radītāju komandas projekta vadītājas Zandas Dūdiņas-Spoģes vadībā. Darbs turpināsies arī Milānā, jo stendā visas dienas garumā zeķes tiks gan adītas, gan lāpītas.

Siguldas novada rokdarbnieču dalība Starptautiskajā Milānas dizaina mesē ir Siguldas novada Kultūras centra sadarbības turpinājums ar Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējām Ievu Krūmiņu un Barbaru Ābeli, kas aizsākās jau 2021. gada pavasarī tekstiliju ansambļiem veltītā projekta “Latvju raksti. Citādība” laikā. Aicinājumam turpināt sadarbību, iesaistoties Milānas dizaina mesas stenda izstrādē, Siguldas novada Kultūras centrs piekrita bez vilcināšanās. Tā nu jau no jūlija kultūras centrs “Siguldas devons” kļuva par ikmēneša tikšanās vietu Latvijas Mākslas akadēmijas tekstilmākslas un dizaina katedru studentiem un mācībspēkiem un Siguldas novada tautas lietišķo studiju pārstāvjiem, pulcējot kopā entuziasma pilnas dāmas no visa jaunveidotā novada. Tikšanās reizēs daudz laika tika veltīts, lai kopīgi eksperimentētu, tautas amata prasmes apvienojot ar dažādām tehnoloģijām, daudz tika arī domāts par to, kas varētu būt īpašais stāsts, ar ko dalīties dizainam veltītā mesē. Pēc daudzām sarunām un tikšanās reizēm visbeidzot izkristalizējās stenda ekspozīcijas koncepts – “Ja vēlies salāpīt pasauli, sāc lāpīt savas zeķes!”.

Starptautiskā Milānas dizaina mese “Salone del Mobile. Milano” ir viena no ietekmīgākajām un lielākajām mēbeļu, interjera un gaismas dizainam veltītajām izstādēm pasaulē. Šajā mesē uzmanība tiek veltīta gan visa veida materiālu un tehnoloģiju inovācijām, gan augstākās kvalitātes amatniecībai. To ik gadu apmeklē aptuveni 400 tūkstoši dizaina profesionāļu un cienītāju. Šoreiz mese notiek pēc divu gadu pārtraukuma un tā svin savu sešdesmitgadi. Laikā no 7. līdz 12. jūnijam to iespējams apmeklēt izstāžu kompleksā “Rho – Fiera Milano”. Viens no izstādes paviljoniem – “SaloneSatellite” – tiek atvēlēts jaunajiem dizaineriem un dizaina skolām. Šogad jau ceturto reizi tiesības piedalīties mesē izcīnījuši arī Latvijas Mākslas akadēmijas studenti un pasniedzēji, talkā aicinot Siguldas novada tautas lietišķās mākslas studiju dalībniekus.

Plašāk par Milānas dizaina mesē piedzīvoto būs iespēja ik dienu sekot līdzi kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā.

16. jūlijā plkst. 16.00 Krimuldas muižā norisināsies koncerts “Kamēr vien gliemeži skrien”. Tajā tiks atskaņotas klausītāju iemīļotas, kā arī mazāk zināmas Imanta Kalniņa dziesmas, ko izpildīs Daumants Kalniņš (balss un oboja) un Kaspars Zemītis (balss un ģitāra).

Režisore Māra Ķimele kopā ar mūziķiem Daumantu Kalniņu un Kasparu Zemīti radījuši stāstu, kas aizsniedzas līdz pat komponista Imanta Kalniņa daiļrades pirmsākumiem, atskaņojot skatītājiem arī mazāk zināmas dziesmas. Tās no rotaļīgām pāriet domīgās, no līksmām kļūst intīmas.

Līdzās dziesmām izskanēs instrumentālie skaņdarbi obojas, klavieru un ģitāru spēlē. Koncertuzveduma tapšanā piedalījies arī pats Imants Kalniņš, daloties esejiskās pārdomās par laika ritējumu. Tās caurvīsies koncertuzvedumam, vienojot skaņdarbu radīšanas laiku ar šodienu.

Biļetes cena no 25 līdz 30 eiro. Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē šeit, vai tās iespējams rezervēt, zvanot uz tālruņa numuru 29111619 vai rakstot uz e‑pasta adresi info@krimuldasmuiza.lv.

Pirms koncerta klausītājiem būs iespēja bufetē iegādāties uzkodas un dzērienus no muižas kafejnīcas “Milly”.

Turpinot Krimuldas muižas svētku gadu, galvenais jubilejas pasākums “Sev no pēdām kroni taisu” notiks 28. augustā. Tā scenāriju gatavo rakstniece Ingūna Bauere, muzikālo ietērpu radīs komponists Jānis Lūsēns. Aktivitātes notiks visas dienas garumā, savukārt vakarā gaidāms koncerts. Šajā dienā Krimuldas muižā tiks gaidīts ikviens, it īpaši esošie un bijušie darbinieki, kā arī muižas klienti un pārējie interesenti.

24. septembrī arī notiks salonvakars, kas būs veltīts Lūisa Armstronga daiļradei – 20. un 30. gadu džezam ar dziļu svinga ritmu. Koncertu vadīs Kristaps Vanadziņš.

15. oktobrī interesenti aicināti uz pasākumu “Capriccio! Rietumeiropas un Latvijas skaņu gleznas”. Uzstāsies Baiba Renerte, Mārcis Kuplais, Rūta Īzāka-Mača un Ilze Kundziņa.

26. novembrī Krimuldas muižā norisināsies koncerts “Svētku mozaīka” 2 daļās ar Ditas Krenbergas, Raimonda Ozola, Venta Zilberta un Evitas Teterovskas dalību tajā.

Svētku gadu noslēgs Ziemassvētku koncerti ar Jāni Lūsēnu 10. un 11. decembrī.

Koncerts notiks sadarbībā ar mūzikas namu “Daile”. Finansiāli atbalsta Siguldas novada pašvaldība.

Informāciju sagatavoja:
Krimuldas muižas Sabiedrisko attiecību speciāliste
Vera Grāvīte

Šogad Siguldā gada īsāko nakti būs iespējams pavadīt, Siguldas pilsdrupu estrādē vērojot jau par tradīciju kļuvušo izrādi “Skroderdienas Silmačos”. Pēc izrādes varēs lustēties Līgo nakts zaļumballē, kur par jestru danču mūziku parūpēsies brāļi Auzāni un Līgo orķestris, kā arī dīdžejs.

23. jūnijā plkst. 19.00 Siguldas pilsdrupu estrādē sāksies Ogres teātra izrāde “Skroderdienas Silmačos” (režisors: Jānis Kaijaks). Rūdolfa Blaumaņa luga pirmiestudējumu piedzīvoja tālajā 1902. gada 30. janvārī Rīgas Latviešu biedrības teātrī. 120 gadus vēlāk “Skroderdienas Silmačos” ir latviešu teātra fenomens – luga, ko katros Jāņos latvieši labprāt skatījušies un skatās, smejas līdz asarām un dzied līdzi Blaumaņa sirsnīgajām kuplejām. Ogres teātris ik gadu brīvdabas izrādē “Skrodedienas Silmačos” skatītājiem piedāvā sekot līdzi tik iemīļotajām, tik zināmajām un tik jautrajām Silmaču saimes ļaužu izdarībām un attiecībām.

Izrādes radošā komanda: režisors: Jānis Kaijaks, kostīmu māksliniece: Ilze Kupča-Ziemele, scenogrāfs: Māris Ruskulis, vokālā pedagoģe: Ilze Miezere, gaisma/skaņa: Mārtiņš Andersons.

Lomās: Antonija – Astra Kolberga, Aleksis – Ernests Greizis, Dūdars – Guntars Arājs, Kārlēns – Mārcis Broks, Rūdis – Herberts Legants, Elīna – Katrīna Anna Ozoliņa, Pindaks – Juris Gasparovičs, Pindacīša – Daiga Krūmiņa, Ieviņa – Ramona Rubene, Pičuks – Edijs Čibels vai Kalvis Kravalis, Auce – Anita Saukane vai Maija Vilima-Kravale, Joske – Guntis Kolbergs, Zāra – Margarita Lutere, Ābrams – Andris Peismalietis, Tomulīša – Inta Bērziņa, Bebene – Lauma Straume vai Sarmīte Krauze, Tonīte – Māra Zinberga.

Pēc izrādes plkst. 22.00 Siguldas pilsdrupu estrādē sāksies Jāņu nakts zaļumballe, uz kuru ielūdz brāļi Auzāni un Līgo orķestris, kā arī dīdžejs.

Biļetes cena uz abiem pasākumiem ir 10 eiro, neatkarīgi no tā, vai tiek apmeklēta tikai izrāde, vai tikai zaļumballe. ArSiguldas novada ID karti iepriekšpārdošanā 20% atlaide. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē šeit. Bērniem līdz 7 gadu vecumam ieeja bez maksas.

Līdz 30. jūlijam Siguldas novada bibliotēkā skatāma izstāde “Bez vardarbības”, kas vēsta par bērnu audzināšanu bez vardarbības, izmantojot pozitīvu disciplīnu.

Ekspozīcijā redzamas zviedru mākslinieces Stīnas Virsēnas ilustrācijas, kas apvienotas ar tekstiem no Astrīdas Lindgrēnes runas “Bez vardarbības”.

Izstāde tapusi, sadarbojoties Zviedrijas vēstniecībai ar Zviedru institūtu.

Izstāde apskatāma Siguldas novada bibliotēkas darba laikā:

pirmdienās slēgts
otrdienās no plkst. 11.00 līdz 19.00;
trešdienās no plkst. 10.00 līdz 18.00;
ceturtdienās no plkst.10.00 līdz 18.00;
piektdienās no plkst. 10.00 līdz 18.00;
sestdienās no plkst. 10.00 līdz 15.00;
svētdienās slēgts

Katra mēneša pirmā trešdiena – metodiskā diena.

Ieeja izstādē bez maksas.

No 6. līdz 10. jūlijam vairāk nekā 250 folkloras kopas un etnogrāfiskie ansambļi tiksies starptautiskajā folkloras festivālā “Baltica 2022”. Festivāla programma būs plaša un daudzveidīga – koncerti, sadziedāšanās, danči, meistarklases un darbnīcas, folkloras kopu randiņi, vakarēšana, tikšanās ar stāstniekiem un citas aizraujošas norises. Festivālā piedalīsies arī Siguldas novada folkloras kopas – Lēdurgas “Putni”, Mālpils “Mālis” un Siguldas “Senleja”. Vairākas festivāla norises plānotas arī Siguldas novadā.

7. jūlijā Siguldas novadā plānoti festivāla atklāšanas sarīkojumi. Laikā no plkst. 12.00 līdz 15.00 dienas norises notiks Siguldā un Siguldas novada Inciemā, Inčukalnā, Jūdažos, Krimuldā, Lēdurgā un Mālpilī, kur festivāla dalībnieki saspēlēs dziesmās, vārdos un darbos. Savukārt Turaidas muzejrezervāta Jāņkalnā no plkst. 15.30 līdz 17.30 kopā ar Ansi Jansonu visi, kam ir kokles, varēs vienoties “Zelta kokļu saspēlē” vai klausīties izcilu folkloras kopu gavilēšanu Dainu kalnā, bet plkst. 18.00 Dziesmu dārzā skanēs starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2022” atklāšanas koncerts “Spēlē šādu vakariņu”. Pēc koncerta plkst. 20.00 – lielā sadziedāšanās.

Jau tradicionāli festivāls sāksies ar Baltijas vakaru, kad koncertā uzstāsies latviešu, lietuviešu un igauņu folkloras kopas. 6. jūlijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē plkst.18.00 skanēs koncerts “Kaimiņu būšana”. Koncertu būs iespējams vērot arī tiešraidē festivāla mājaslapā.

8. jūlijā festivāls norisināsies Rīgā. Dienas garumā uz divām skatuvēm Vērmanes dārzā un Brīvības laukumā kopas no visas Latvijas parādīs mūsu tautas lokālo dziedāšanas tradīciju daudzveidību un klausītājiem dāvās iespēju iepazīt vietējo tradīciju, novadu dziedāšanas un muzicēšanas īpatnības. Rīgas Latviešu biedrības namā 8. jūlijā plkst. 17.00 norisināsies stāstnieku saiets, savukārt plkst. 21.00 – Festivāla klubs ar dančiem un dziesmu istabu. Spēles un dančus ierādīs 14 folkloras kopas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas LMT zālē laikā no plkst. 11.00 līdz 18.00 notiks meistarklases iesācējiem mutes harmoniku, vargana un kokles spēlē, savukārt Lielajā zālē plkst. 19.00 skanēs Tradicionālās daudzbalsības koncerts “Saskanēja man dziedot”. Koncertā godā tiks celta katra novada, kā arī kaimiņzemju – Lietuvas, Igaunijas – tradicionālā vokālā daudzbalsība.

9. jūlijā, Novadu dienā, festivāls turpināsies Alsungā, Dundagā, Kuldīgā, Skrundā, Popē, Talsos un Ventspilī. Koncerti, spēles, sadziedāšanās, danči – tiek organizētas vairāk nekā 20 norises Kurzemē. Savukārt Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā satiksies visi Latvijas novadi – notiks novadu kulinārā mantojuma parāde, kopu individuāli koncerti, folkloras kopu randiņi. Novadu dienas kulminācija būs sadziedāšanās sacensības, kurās aicināts līdzdarboties ikviens muzeja apmeklētājs.

10. jūlijā Talsos, Sauleskalna estrādē, plkst. 14.00 izskanēs starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2022” noslēguma koncerts “Krust‘ šķēr‘s valodiņ!”. Pirms koncerta iecerēts festivāla dalībnieku gājiens pa Ķēniņkalna ejām uz Sauleskalnu.

Ieeja starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2022” pasākumos plānota bez maksas. Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un Turaidas muzejrezervātā ieeja saskaņā ar muzeja cenrādi.

2022. gadā starptautiskā folkloras festivāla “Baltica” tēma ir “Spēle” un moto “Nāc ar mani spēlēties”. “Baltica” kopš 1987. gada notiek kādā no Baltijas valstīm, sadarbojoties valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām. Šogad festivālu organizē Latvijas Nacionālais kultūras centrs sadarbībā ar Latvijas Etnogrāfisko brīvdabas muzeju, Turaidas muzejrezervātu, Kuldīgas novada pašvaldību, Rīgas domi, Siguldas novada pašvaldību, Talsu novada pašvaldību, Ventspils novada pašvaldību un Ventspils Kultūras centru.

Allažu bibliotēka informē, ka no 6. līdz 22. jūnijam bibliotēkai būs mainīts darba laiks. Bibliotēka šajā laikā būs atvērta pirmdienās, otrdienās, ceturtdienās un piektdienās no plkst. 10.00 līdz 12.00. Trešdienās – metodiskā diena.

11. jūnijā plkst. 15.00 un 18.00 sporta stadionā Peltēs notiks mūsdienu dejas izrāde “Trejdeviņi ritentiņi” dzīvās mūzikas pavadījumā, ko spēlēs grupa “Rāmi riti”. Izrādē piedalīsies turpat 100 dejotāji no Siguldas novada deju kolektīviem – deju grupas “A‑Zarts”, jauniešu deju kolektīva “Vizbulīte” un Krimuldas Mūzikas un mākslas skolas Deju nodaļas.

“Trejdeviņi ritentiņi” ir stāsts par Līgo vakaru lauku sētā, kurā noris gan darbi, gan nedarbi. Uzvedumā tiks izdejotas dažādas Līgo tradīcijas – buršanās, ugunskuru kuršana, saulītes pavadīšana un sagaidīšana. Izrādē tiks piedzīvota mīlestība, greizsirdība, ziņkārība, jautrība un arī miegainība, kas piemeklē mazos līgotājus, tuvojoties rītausmai.

Gatavojoties dejas izrādei, sporta stadionā Peltēs no 1. līdz 11. jūnijam norisināsies mēģinājumi. Plānots, ka tie notiks:

1. jūnijā no plkst. 9.00 līdz 21.00;
2. jūnijā no plkst. 15.00 līdz 20.00;
3. jūnijā no plkst. 15.00 līdz 21.30;
5. jūnijā no plkst. 9.00 līdz 19.00 (plkst. 11.00–14.30 ar dzīvo mūziku);
6. jūnijā no plkst. 9.00 līdz 17.00;
7. un 9. jūnijā no plkst. 9.00 līdz 11.30 un no plkst. 17.00 līdz 20.00;
8. jūnijā no plkst. 9.00 līdz 21.00;
10. jūnijā no plkst. 12.00 līdz 20.00.

Papildus tam 10. jūnijā norisināsies izrādes rekvizītu uzstādīšana. Pasākuma dienā, 11. jūnijā, tehniskais personāls un deju kolektīvi, kas uzstāsies plkst. 15.00 un 18.00, sporta stadionā atradīsies no plkst. 9.00 līdz 23.00.

Pasākuma dienā izrādes apmeklētāji automašīnu varēs novietot:

stāvlaukumā pie Siguldas pagasta Kultūras nama Zinātnes ielā 7B;
stāvlaukumā pie Siguldas novada pašvaldības ēkas Zinātnes ielā 7;
Institūta ielā, pie sporta stadiona Peltēs;
Helmaņa ielā, pie sporta stadiona Peltēs;
stāvlaukumā pie pirmsskolas izglītības iestādes “Saulīte” Institūta ielā 2.

Izrādes apmeklējums ir bez maksas.

Pasākums norisinās ar Siguldas novada pašvaldības atbalstu.

Siguldā patlaban skatāmas divas novadnieka, fotogrāfa Ata Ieviņa izstādes. Kultūras centrā “Siguldas devons” apskatāma personālizstāde “Faraona dārgumi: ikonas, relikvijas, konservi”, bet Siguldas novada bibliotēkā – dubultizstāde “Mana rakstniecības vēsture”/“Kolāžas”.

Izstādē “Faraona dārgumi: ikonas, relikvijas, konservi” skatāmas asemblāžas un instalācijas, kas ir Ata Ieviņa pēdējo gadu laikā radītie vizuālie stāsti. Ekspozīcijas darbi realizēti ar dažādu tehniku un glezniecisku elementu palīdzību. Ekspozīcijā redzami darbi gan no sērijas “Faraona dārgumi”, kas bija skatāma Latvijas Fotogrāfijas muzejā, gan jaunradīti darbi, kas tapuši, spēlējoties ar materiāliem, tehnikām un idejām. Izstādes darbos turpina dzīvot relikvijas, kas ir vecākas par pašu autoru un cieši saistītas ar bērnības atmiņām – pagalmu, kur bija metāllūžņu savākšanas punkts. Piecdesmitajos gados šādos punktos tika nogādātas mežos atrastās kara tehniku atliekas, patronu čaulītes, lidmašīnu motori un šaujamieroči, kas dažādi spīdēja, mainoties apgaismojumam. Sakrautās makulatūras ķīpas, kurās atradās žurnāli ar krāsainām bildītēm, atgādināja noslēpumainas piramīdas.

Tagad šīs četrgadīgā zēna atmiņas par krāsām un gaismu spēlēm iemiesojas gleznieciskos darbos, kuru aizsākums meklējams arī autora interesē par Seno Ēģipti un konceptuālās mākslas eksperimentiem. Autoru vienmēr ir fascinējusi Senā Ēģipte – tās tonalitāte, zeltainumus, sarkofāgi, dārgumi un nemitīgie jaunatklājumi. Asociācijas ar Ēģiptes dārgumiem, kurus joprojām izceļ no pazemes, to noslēpumainība un senatnes piegarša, fotogrāfa prātā, ir radījušas vizuālas pasakas par Faraonu.

Turpretī Ata Ieviņa dubultizstādē “Mana rakstniecības vēsture”/“Kolāžas”, kas eksponēta Siguldas novada bibliotēkā, var apskatīt A. Ieviņa pēdējo gadu aizraušanos ar kolāžu. Vecās fotogrāfijas nežēlīgi tiek sagraizītas, tad līmētas uz citas virsmas, apdarinātas ar krāsu un līniju. Kolāžu darbus var saukt par vairākdimensiju glezniecību. Savukārt izstādes “Mana rakstniecības vēsture” darbi atceļojuši no Ojāra Vācieša muzeja, un tajā būs aplūkojami Ata Ieviņa veidotie latviešu rakstnieku foto portretējumi – kolāžas ar Leonu Briedi, Imantu Ziedoni, Ojāru Vācieti, Māri Čaklo un daudziem citiem.

Izstāde kultūras centrā “Siguldas devons” apskatāma līdz 19. jūnijam, bet Siguldas novada bibliotēkā – līdz 30. jūnijam.

Ieeja abās izstādēs – bez maksas.

Ekspozīcija “anšlavs eglītis. jaunais cilvēks”, kas izvietota Inciema tornī, jūnijā apskatei būs pieejama no otrdienas līdz sestdienai laikā no plkst. 10.00 līdz 17.00, kā arī divās svētdienās – 12. jūnijā un 26. jūnijā no plkst. 9.00 līdz 16.00. Apmeklējumu jāpiesaka iepriekš tīmekļa vietnē www.anslavseglitis.lv, rakstot uz e‑pasta adresi anslavs@sigulda.lv vai mobilajā lietotnē Bookla.

Inciema torņa 2. stāva ekspozīcijā “anšlavs eglītis. jaunais cilvēks” var iepazīties ar rakstnieka dzīvesgājumu vizuāli uztveramā veidā. Veidojot ekspozīciju par rakstnieka personību un daiļradi, izveidota arī interaktīva grāmata, kura dod iespēju apmeklētājiem “sarunāties” ar Anšlavu Eglīti. 3. stāvā, nelielajā viesistabā, izveidota Anšlava lasītava. Lasītavā ir apkopota gandrīz visa rakstnieka daiļrade.

Ekspozīcijā iespējams iegādāties arī izdevumu “Anšlava Eglīša dzīve trijās burtnīcās”, kas tapis sadarbībā ar Turaidas muzejrezervātu un kurā aprakstīta Anšlava Eglīša dzīve bērnībā, jaunībā un svešumā. Izdevuma cena ir 6,85 eiro.

Ieeja – bez maksas.