Kultūra - sigulda.lv

Mūzika, deja, vizuālā māksla un teātris koncertuzvedumā “Valentīns Skulme 100 vēstulēs” saplūst vienā veselumā, kas elektrizē gaisu un ļauj skatuves telpā parādīties arī aktiera Valentīna Skulmes aurai. Veidojot uzvedumu, kura vēstījums tiek radīts no vēstuļu tekstiem, režisors Kārlis Anitēns uzrunājis mākslinieci Anitru Bērziņu radīt scenogrāfiju uzvedumam.

Uzveduma laikā cita pēc citas gleznas “atvērsies” skatītājam, ļaujot vēl spēcīgāk sajust pretrunīgās personības pasaules uztveres šķautnes. Tādu pašu uzdevumu režisors devis arī pianistiem Roksanai Tarvidei un Kasparam Bumbišam, dejotājiem Egijai Abarovičai un Reinim Rešetinam, kā arī Mālpils amatierteātrim.

Koncertuzvedums “Valentīns Skulme 100 vēstulēs” norisināsies 22. un 23. aprīlī plkst. 19.00 Mālpils Kultūras centrā. Biļešu cena no 15 līdz 20 eiro. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīze” kasēs un tiešsaistē. ArSiguldas novada ID karti tiek piemērota 20% atlaide. Siguldas novada ID kartes atlaide tiek piemērota, pērkot biļetes uz pasākumiem iepriekšpārdošanā, pasākuma dienā biļetes cenai šī atlaide netiks piemērota. Tāpat iespējams iegādāties biļeti “Skulmju” mājas apmeklējumam gida pavadībā, biļetes pieejamas šeit.

Novada publiskajās aktivitātēs var tikt veikta fotografēšana un filmēšana. Fotoattēli un video var tikt izvietoti Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnē www.sigulda.lv un pašvaldības kontos sociālajā tīklā Facebook, Twitter un Instagram. Pārzinis un personas datu apstrādes nolūki: Siguldas novada pašvaldība, juridiskā adrese Pils ielā 16, Siguldā, Siguldas novadā, LV-2150, veic personas datu apstrādi informācijas atklātības nodrošināšanai un sabiedrības informēšanai.

Papildu informāciju par minēto personas datu apstrādi var iegūt Siguldas novada pašvaldības tīmekļa vietnes www.sigulda.lv sadaļā “Pašvaldība” – “Privātuma politika”, iepazīstoties ar Siguldas novada pašvaldības iekšējiem noteikumiem “Par Siguldas novada pašvaldības personas datu apstrādes privātuma politiku” vai klātienē Siguldas novada pašvaldības klientu apkalpošanas vietās.

Otrdien, 5. aprīlī, plkst. 19.00 kultūras centrs “Siguldas devons” piedāvā noskaitīties režisora Aleksandro Roselīni dokumentālo filmu “Es piedzimu Rosellīni”, kas arī ir galvenais varonis. Filma ir tapusi sadarbībā ar “Vides Filmu studiju”, producentu Uldi Cekuli, operatoru Valdi Celmiņu un vienu no scenārija autoriem Dāvi Sīmani. Pēc filmas seansa notiks tikšanās ar producentu Uldi Cekuli.

Filma ir par Alesandro ģimeni un viņa tēvu Roberto Roselīni, kas ir viens no 20. gadsimta zināmākajiem itāļu režisoriem, neoreālisma autors pēckara gados un kosmopolītas ģimenes patriarhs. Pat pēc nāves viņa magnetizējošā personība turpina mest ēnu uz ģimeni. Filmas iniciators mazdēls Alesandro Rosellīni radīja šo filmu, lai izmantotu to kā sava veida terapiju, kurā risināt savas sarežģītās attiecības ar ģimeni.

Itāliešu kino zelta laikmeta režisors Roberto Roselīni bija sarežģīts tēvs saviem bērniem. Viņa skandalozie mīlas romāni, tostarp ar Holivudas aktrisi Ingrīdu Bergmani, aizņēma laikrakstu pirmās lappuses un atstāja aiz sevis pulciņu etniski daudzveidīgu pēcnācēju.

Filmas garums – 90 minūtes, tā būs skatāma itāļu valodā ar subtitriem latviešu valodā.

Biļetes cena ir 2,50 eiro, arSiguldas novada ID karti – 2 eiro. Biļetes var iegādāties kultūras centra “Siguldas devons” kasē. Atgādinām, ka Siguldas novada ID kartes atlaide tiek piemērota, pērkot biļetes uz pasākumiem iepriekšpārdošanā, pasākuma dienā biļetes cenai šī atlaide netiks piemērota.

13. aprīlī Guntars Godiņš uz sarunu ciklā “[Ie]nāc literatūrā” aicinājis tulkotāju Māru Poļakovu. Saruna būs par Ukrainas atgūto vēsturi, par miera un kara laika literatūru. Kā ierasts, tikšanās notiks plkst. 18.00 Siguldas Jaunajā pilī un tiešsaistē, kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā.

Māra Poļakova ir viena no nedaudzajiem tulkotājiem, kas tulko no ukraiņu valodas. Pateicoties šai tulkotājai latviski varam lasīt Serhija Žadana, Tamāras Horihas Zerņas un citus darbus. “Jūs droši vien atceraties 2014. gadu, kad Maidanā sāka nest nošautos, un visa tauta skandēja – varoņi nemirst. Literatūra ir veids, kā varoņi nemirst, kā nemirst varonība, kā nemirst tas, kas ir dārgs un svēts. Serhija Žadana “Mezopotāmijā” ir viens dzejolis, kur viņš ir pateicis to, ko, man liekas, neviens pasaules dzejnieks nekad nav uzdrošinājies pateikt: “Dzejniekam ir jāspēj ar saviem vārdiem apturēt asiņošanu.” Tas ir tas viņa patoss. Lūk, cik stipri ir vārdi un dzeja,” saka Māra Poļakova.

Māra Poļakova tulko no krievu, vācu, angļu, sengrieķu, latīņu, jidiša, ivrita un ukraiņu valodas. Tulkojusi vairākus pazīstamus ārvalstu literāros darbus, kā arī piedalījusies jaunā Bībeles tulkojuma izstrādē.

Ieeja pasākumā bez maksas. Sarunu cikls “[Ie]nāc literatūrā” notiek katra mēneša vienā no trešdienām Siguldas Jaunajā pilī (Pils ielā 16). To vada tulkotājs un dzejnieks Guntars Godiņš, uz sarunu aicinot dzejniekus, rakstniekus, tulkotājus no Latvijas un citām valstīm. Sarunu cikls tiek filmēts un pārraidīts tiešsaistē kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā.

Šodien, 31. martā, no plkst. 10.00 līdz 14.15 norit Kultūras ministrijas organizētais tiešsaistes seminārs “Jaunais Eiropas “Bauhaus” – atbalsts kultūras mantojuma objektu atjaunošanai”, kurā ar prezentāciju piedalās arī Anšlava Eglīša ekspozīcijas vadītāja Ieva Ābele-Sergējeva. Kā zināms, Anšlava Eglīša ekspozīcija tapusi sasaistē ar Bauhaus virzienu.

Ekspozīcijas vadītājas prezentācija sāksies plkst. 12.50 un ilgs līdz plkst. 14.00. Seminārs skatāms sociālo tīklu vietnē Facebook šeit.

Jaunā Eiropas “Bauhaus” principu ievērošana pašvaldības īsteno vairākās aktivitātēs. Šāds princips izmantots ne vien Inciema Anšlava Eglīša ekspozīcijas projektā, bet arī Dobeles pils, Alūksnes Bānīša, Alūksnes Dienvidu torņa neredzamā dizaina projektā.

Jau ziņots, ka Anšlava Eglīša ekspozīcija apmeklētājiem tika atvērta 2021. gada izskaņā, taču oficiālais atklāšanas pasākums notika janvāra vidū, kad tajā piedalījās gan projekta iesaistītās puses, gan Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis.

Ieeja ekspozīcijā ir bez maksas, taču, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, apmeklējums ir iepriekš jāpiesaka tīmekļa vietnē www.anslavseglitis.lv, rakstot uz e‑pasta adresi anslavs@sigulda.lv vai mobilajā lietotnē Bookla.

Inčukalna Tautas namā 6. aprīlī plkst. 10.00 būs vērojama režisora Armanda Ekšteta bērnu teātra izrāde “Trušu kāposti jeb kā kļūt par varoni?”.

Izrādes sižets: Trušiem ir apnicis baidīties un drebēt kā apšu lapām. Viņi ir nolēmuši kļūt par varoņiem. Bet – kas ir varonis? Un – vai viegli par tādu kļūt?

Izrāde lieliski māca bērniem sadarboties savā starpā, būt uzmanīgiem, risināt dažādas mīklas un uzdevumus. Visas izrādes laikā bērni varēs aktīvi līdzdarbosies, palīdzot trušiem būt drosmīgiem un kļūt par īstiem varoņiem.

Izrādes garums ir 45 minūtes. Ieeja pasākumā atbilstoši valstī noteiktajiem epidemioloģiskajiem noteikumiem.

Biļetes cena 3 eiro, tās varēs iegādāties Inčukalna Tautas namā pirms teātra izrādes.

5. aprīlī plkst. 17.00 Siguldas novada bibliotēkā tiks atklāta dabas pētnieka, fotogrāfa un ģeogrāfa Jāņa Zilvera fotogrāfiju izstāde “Dzīvā daba Siguldā”. Izstādes atklāšanā notiks sarunas ar Jāni Zilveru par viņa aizraušanos ar fotogrāfiju, dabas procesiem un piedzīvojumiem dabā.

Jānis Zilvers ir ģeogrāfs, dabas pētnieks un fotogrāfs, kurš Latvijas dabas skaistumu tver caur fotokameras aci. Jāņa Zilvera mērķis ir parādīt mums dabā to, ko vairs nemākam vai nezinām ieraudzīt. Caur fotogrāfijām un stāstiem Jānis Zilvers rāda dabas skaistumu un tās bagātības. Katrai fotogrāfijai ir savs stāsts, savs skaidrojums – viņš saredz jēgu tieši skaidrojošā darbā. Dabas fotogrāfs fotokameru par savu draugu sauc jau vairāk kā 15 gadus. Pēc izglītības ģeogrāfs ar padziļinātu interesi dabas procesos un zvēru uzvedībā. Dabas nozarē fotogrāfs darbojas jau kopš bērna kājas, bet profesionāli jau vairākus gadus velta laiku dabas procesu izzināšanai. Jānis Zilvers uzskata, ka tā nav veiksmīga diena, ja nav pabūts dabā un piedzīvots, kas jauns.

Jānis Zilvers strādājis Dabas aizsardzības pārvaldē, šobrīd ir TV24 raidījuma “Dabas tops” vadītājs, līdzdarbojas vecāku stādaudzētavā “Pīlādži” un vīndarītavā “Zilver”, ir viens no orientēšanās kluba “Siguldas takas” rīkotājiem, kā arī ir liels ceļotājs.

Par dabas fotogrāfu Jāni Zilveru iespējams noskatīties režisora un žurnālista Armanda Tripāna veidotajā raidījumā “Mež stāsti” šeit.

Izstāde “Dzīvā daba Siguldā” Siguldas novada bibliotēkā būs apskatāma līdz 30. aprīlim.

Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma koprades laboratorijās piektdien, 1. aprīlī, plkst. 18.00 tiks atklāta Siguldas novada mākslu skolu izstāde “TIK un TĀ”. Ekspozīcijās ar savu radošo un pedagoģisko darbību dalīsies Inčukalna Mūzikas un mākslas skola, Krimuldas Mūzikas un mākslas skola, Maijas Pīlāgas Lēdurgas Mākslas skola un Mālpils Mūzikas un mākslas skola. Aprīlī turpinām ieraudzīt talantus tepat mums līdzās, Siguldas novadā.

Imants Ziedonis teicis: “Kas ir ideja? Ideja ir lielais “TIK un TĀ”, ka mēs tik un tā esam palikuši pie sava: dabas lielie attīstības likumi paši par sevi ir cienāmi un svēti, un svēta ir tā vieta, kurā mēs cilvēku vārdā to apliecinām.” Šobrīd ideja dzīvo par spīti visam un ir šis lielais “TIK un TĀ”. Katra no skolām veidojusi savu reprezentatīvo ekspozīciju vienā no namiņiem, kurā būs apskatāmi gan audzēkņu darbi, gan instalācijas. Izstāde kopumā būs gan raiba krāsās, gan izmantotajās tehnikās un materiālos. “Tik un tā turpinām no sirds darīt savu darbu, muzicējam, radām, iedvesmojam un ceram to darīt vēl ilgi,” tā par ekspozīciju saka Mālpils Mūzikas un mākslas skolas pārstāvji.

Siguldas novads ir bagāts ar izglītības iestādēm, kur augt un radoši attīstīties jaunajiem, daudzsološajiem prātiem. Novadā ir kopumā piecas mākslas un mūzikas skolas.

Martā Siguldas dzelzceļa stacijas laukuma koprades laboratorijās sevi prezentēja Mākslu skola “Baltais flīģelis”, savukārt no 1. līdz 30. aprīlim ar sevi iepazīstinās Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils Mākslu un mūzikas skolas.

Kultūras centrā “Siguldas devons” sen nav skanējuši deju soļi un koncertdzīve ritējusi klusinātākā ritmā, bet nu ir atnācis pavasaris, modinot dabu un nesot sev līdzi jaunu enerģiju. Tāpēc jauniešu deju kolektīvs “Vizbulīte” 9. aprīlī plkst. 18.00 aicina visus uz tikšanos sadraudzības koncertā “Es gribu dejot”.

Koncertā uzstāsies ne vien mūsu novada jaunieši, bet arī viņu draugu kolektīvi – tautas deju ansamblis “Daiļrade” un “Vektors”, kā arī deju skolas “Dzirnas” dejotāji.

Ieeja koncertā 2,50 eiro, arSiguldas novada ID karti – 2 eiro.

Ieeja pasākumā atbilstoši valstī noteiktajiem epidemioloģiskajiem noteikumiem.

23. aprīlī plkst. 18.00 koncertzālē “Baltais flīģelis” uzstāsies ģitārists Kaspars Zemītis un kamerkoris “MoonBeams” diriģentes Noras Kalniņas vadībā. Koncertprogrammā “Radīšana” skanēs pavasarīgi pastorāla mūzika korim un ģitārai.

Programma veidota vienā daļā, kas ilgs aptuveni stundu. Koncerta sākumā paredzētas ģitāras solo ar Kaspara Zemīša oriģinālmelodijām. Tāpat varēs dzirdēt jaunākās kormūzikas kompozīcijas, ko radījušas latviešu komponisti – Arturs Maskats, Jēkabs Bernāts. Juris Vaivods un Jānis Lūsēns –, “MoonBeams” izpildījumā. Koncerta meditatīvajā noslēgumā Mesa korim un ģitārai, ko sarakstījis Kaspars Zemītis un pirmatskaņojis ar Valsts Akadēmisko kori “Latvija”.

Lai gan kamerkoris “MoonBeams” savu nosaukumu guvis tikai 2020. gada sākumā, tomēr tas koncertē jau vairākus gadus un veidots no ilggadējiem Emīla Dārziņa jauktā kora sastāva spēcīgākajiem dziedātājiem, kas sevi pierādījuši jau vairākos kamersastāva koncertos un konkursos. Šobrīd korī muzicē arī jaunieši no Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, kādreizējie dziedātāji no kora “Kamēr…” un “Balsis”. Kamerkora nosaukums arī gana izteikti saistās ar melanholiskām atmiņām par brīnišķīgo un izcilo latviešu komponistu Emīlu Dārziņu, kam par godu 2014. gadā tika nosaukts lielais kora sastāvs. “MoonBeams” ir tradicionāli izmantots Emīla Dārziņa darba “Mēness starus stīgo” tulkojums uz angļu valodu, tādējādi kamersastāvs nezaudē savu saikni ar kora lielo sastāvu. Kamerkoris “MoonBeams” ar panākumiem un lielu klausītāju mīlestību, vēl nesot Emīla Dārziņa jauktā kora kamersastāva nosaukumu, piedalījies koncerttūrē Seulā, Dienvidkorejā (2018) un Garīgās mūzikas festivālā Štutgartē, Vācijā (2019), kā arī Ziemassvētku koncerttūrē Hamburgā un tās apkārtnē (2019), kur atskaņoja adventes laikam raksturīgās latviešu un pasaules tautu melodijas. Kora pamatuzdevums ir atskaņot augstvērtīgi pasaules kormūzikas klasiku, 21. gadsimta darbus kā arī skaņdarbus un aranžijas, kas īpaši veltītas šī kora sastāvam.

2021. gada vasarā koris sniedzis koncertus Cēsīs 5. Vēsturisko ērģeļu svētku laikā, kur tika pirmatskaņots Jēkaba Bernāta “Septimus Angelus” kopā ar ērģelnieci Diānu Janzemi-Portnaju un trompetistu Jāni Porieti. Koris uzstājies arī Cesvainē ar pirmatskaņojumu “Neviens putniņš tā nepūta” Jēkaba Bernāta apdarē, Saulkrastos Ērģeļmūzikas dienās, kā arī Īlē, Rīgā un Smiltenē ar koncertprogrammu “Zvaigznēs”. Sadarbība bijusi ar koklētājām Laimu Jansoni un Zani Sniķeri, flautisti Maiju Kļaviņu. 2021. gada nogalē kamerkoris “MoonBeams”, sadarbojoties ar Jauniešu Mūzikas biedrību “Sforzando”, aizvadīja trīs koncertos “Azotē” Rīgā un Ropažos.

2020. gada vasarā aktuāls bija projekts “Bahmosfēra#3”, kas veidots kopā ar jauniešu mūzikas biedrību “Sforzando” un godināja jubilāru Johanu Sebastianu Bahu 335. gada dienā. Tas ir izskanējis Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā un Torņkalna baznīcā (Rīgas Lutera baznīcā). Kora tuvākajos plānos ir koncertēt pavasarī kopā ar ģitāristu Kasparu Zemīti koncertprogrammā “Radīšana” ne vien Siguldā, bet arī Kuldīgā un Dobelē. Tāpat korim joprojām aktuāla ir koncerttūre Hamburgā, kas šobrīd ir atlikta uz nenoteiktu laiku Covid-19 dēļ.

Biļešu cena no 10 līdz 20 eiro. ArSiguldas novada ID karti tiek piemērota 20% atlaide, daudzbērnu ģimenēm – 40% atlaide. Atlaide tiek piemērota arī Mākslu skolas “Baltais flīģelis” izglītojamajiem. Atgādinām, ka atlaide tiek piemērota, pērkot biļetes iepriekšpārdošanā, koncerta dienā atlaide netiek piešķirta. Biļetes pieejamas iepriekšpārdošanā “Biļešu paradīzes” kasēs, tostarp tiešsaistē šeit.

Ieeja pasākumā atbilstoši valstī noteiktajiem epidemioloģiskajiem noteikumiem.

Inčukalna pagasta senākā un ilglaicīgākā kultūras dzīves tradīcija ir “Inčukalna Dziesmu diena”. Šovasar pēc 2 gadu pārtraukuma šo svētku iedibinātājs, diriģents Vitalis Kikusts kopā ar pašmāju kolektīviem – jaukto kori “Mežābele” un pūtēju orķestri – aicinās koru dziedātājus, mūziķus un dejotājus piedalīties jau 51. “Inčukalna Dziesmu dienā”, kas ikvienam būs kā mazie Dziesmu svētki.

Ieskandinot šo notikumu, 26. marta pēcpusdienā Inčukalna Tautas namā notika Inčukalna 51. Dziesmu dienas ieskaņas koncerts, kurā piedalījās 4 jauktie kori: Rīgas pilsētas Tautas mākslas centra “Ritums” kamerkoris “Vidus” (diriģente Baiba Milzarāja, kormeistars Gatis Langenfelds), VEF Kultūras pils jauktais koris “Senrīga” (diriģente Baiba Milzarāja, kormeistare Baiba Upeniece), Latvijas Zinātņu akadēmijas jauktais koris “Gaismaspils” (diriģents Andžejs Rancevičs, kormeistare Beāte Kalniņa, vokālais pedagogs Kristiāns Krievāns), Inčukalna jauktais koris “Mežābele” (diriģents Vitalis Kikusts, kormeistars Andžejs Rancevičs, koncertmeistare Ieva Kikuste), kā arī Inčukalna pūtēju orķestris (diriģents Vitalis Kikusts). Sirsnīgā gaisotnē izskanēja kora klasikas pērles, tautasdziesmas un jaundarbi. Pasākumam krāsainību piešķīra Inčukalna pūtēju orķestra kvalitatīvais un šoreiz pat dejiskais skanējums. Pirmatskaņojumu piedzīvoja Vitaļa Kikusta pūtēju orķestra skaņdarbs “Polonēze”, par kuru autors saka: “Mūzikas skaņās ietverta visa mana dzīve.”

Vasarā plānotā “Inčukalna Dziesmu diena” ir lielkoncerts, ko vieno tradīcija, kas tiek nodota no paaudzes paaudzē jau kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Pirmā “Inčukalna Dziesmu diena” notika 1939. gada 9. jūlijā Inčukalnā, Gaujas malā. Tajā virsdiriģenta Ralfa Alunāna vadībā piedalījās 23 kori ar 800 dziedātājiem.

Trešdien, 30. martā, ikviens aicināts apmeklēt sarunu cikla “[Ie]nāc literatūrā” trešo tikšanās reizi, kurā par dzeja teātrī diskutēs sarunu cikla vadītājs Guntars Godiņš un aktrise Guna Zariņa. Tikšanās klātienē notiks Siguldas Jaunajā pilī plkst. 18.00 un tiešsaistē, kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā.

Pēdējā gados ir bijušas daudzas izrādes, kas veidotas, izmantojot konkrētu dzejnieku dzeju: “Ziedonis un Visums” (JRT), “Klāvs” (JRT), “Dieviņš pillā” (JRT), “Dzeja” (JRT), “Putn ilgs” (Willas teātris), “Balkons un tilts” un citas. Sarunā varēs dzirdēt pārdomas par to, ko aktierim nozīmē dzeja, kā to lasīt, interpretēt, dramatizēt un “uzlikt” uz skatuves.

Guna Zariņa arī pati raksta dzeju un atdzejo. Vakarā skanēs gan citu dzejnieku, gan arī Gunas Zariņas dzejoļi un atdzejojumi. Kopš 1997. gada Guna Zariņa ir Jaunā Rīgas teātra trupas aktrise. Viņas radošajā biogrāfijā ir spilgtas lomas gan JRT, gan ārpus tā. Guna Zariņa ir viena no izcilākajām kino aktrisēm. 2020. gadā festivāla “Homo Novus” laikā viņa radīja savu pirmo monoizrādi “Princeses nekakā”.

Sarunu cikls “[Ie]nāc literatūrā” notiek katra mēneša vienā no trešdienām Siguldas Jaunajā pilī. To vada tulkotājs un dzejnieks Guntars Godiņš, uz sarunu aicinot dzejniekus, rakstniekus, tulkotājus no Latvijas un citām valstīm. Sarunu cikls tiek filmēts un pārraidīts tiešsaistē kultūras centra “Siguldas devons” Facebook lapā.

Ieeja pasākumā ir bez maksas. Pasākumā Siguldas Jaunās pils Svētku zālē varēs atrasties tikai apmeklētāji, kuri uzrādīs derīgu Covid-19 vakcinācijas vai izslimošanas sertifikātu. Atgādinām, ka uz pasākumu obligāti jāņem līdzi arī personu apliecinošs dokuments (pase vai ID karte), lai varētu konstatēt sertifikāta atbilstību.

Pasākuma organizatori lūdz uz pasākumu ierasties savlaicīgi! Mainoties valstī noteiktajiem epidemioloģiskajiem noteikumiem, organizators ir tiesīgs mainīt pasākuma norises kritērijus.

Pirmdien, 28. martā, plkst. 16.00 Mākslu skolā “Baltais flīģelis” notiks kora klases audzēkņu koncerts, kas tiks veltīts komponista Romualda Kalsona daiļradei. Koncertā piedalīsies kora klases audzēkņi, 1.–2. klašu ansamblis, soliste Sniedze Kaņepe, koncertmeistare Elīna Gruzniņa un pedagogi Solveiga Vītoliņa, Kristaps Kiršteins.

Komponista daiļradei raksturīga psiholoģiski konfliktējoša, dažādas emocionālās gradācijas aptveroša mūzikas valoda un tēlainība, kā arī plašs mūzikas stilistisko meklējumu diapazons. Koncertā varēs dzirdēt gan smeldzīgas, gan priecīgas un sirsnīgas dziesmas. Koncertā izskanēs Aspazijas “Raudoša debess”, Romualda Kalsona “Zaķēna dziesma”, Romualda Kalsona, Friča Bārdas “Rasas princesīte”, Romualda Kalsona, Jāzepa Osmaņa “Grāmatas” un “Ātrā palīdzība”, Romualda Kalsona, Ojāra Vācieša “Sērkociņš”, kā arī citi skaņdarbi.

Ieeja koncertā bez maksas.

Ieeja apmeklētājiem, kas ir veikuši pilnu vakcinācijas kursu, uzrādot derīgu Covid-19 vakcinācijas vai izslimošanas sertifikātu (pēdējo 6 mēnešu laikā). Koncerta laikā jānēsā maskas. Atgādinām, ka uz pasākumu obligāti jāņem līdzi arī personu apliecinošs dokuments (pase vai ID karte), lai varētu apliecināt sertifikāta atbilstību.